"Gimlet Nordic" kokteiļbārs Rīgā fokusējas uz vietējās, ziemeļu reģionam raksturīgās garšas iekļaušanu dažādos kokteiļos. Pielāgojoties ārkārtas situācijai, bārs piedāvā šos dzērienus baudīt arī mājās.

Kokteiļbārs Baznīcas ielā tika atklāts 2018. gada novembrī. Viens no "Gimlet Nordic" saimniekiem Edgars Grišulis šāda bāra koncepta ideju lolojis jau sen. "Ēdināšanas nozare, restorāni un šefpavāri ir attīstījusies vairāk nekā bāru industrija. Viņu veiksmes stāsts ir sadarbība ar vietējiem zemniekiem, sezonalitāte, maiņa un cikliskums. Arī mūsu bārs ir ļoti pielīdzināms pasaules labākajiem restorāniem. Zemnieks piezvana un saka - man ir izaugušas, piemēram, nātres, izplaukuši ceriņi. Daudz ko gatavojam no ļoti unikālām lietām," stāsta E.Grišulis.

Nesen arī Rīgā atvērts alus bārs «Miezis un kompānija». «Īsta kroga ideja - sanāk kopā cilvēki, audzē savu sociālo kapitālu un izmanto alkoholu kā lubrikantu,» šādu atziņu pauž alus darītavas «Labietis» un alus bāru «Miezis un kompānija» līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Pirmais «Miezis un kompānija» alus bārs pirms diviem gadiem tika atvērts Liepājā. Bāra koncepts tika notestēts vēju pilsētā, kur tas ļoti labi attīstījies. «Iedomājieties, Liepājā vairāk nekā 100 alus veidi vienā vietā? Tas ir satriecoši! Lielākā problēma bija atrast darbiniekus. Bārs nav gluži maizes ceptuve, tur ir jābūt kontrolei,» stāsta R.Pļaviņš. Ņemot vērā Liepājas pieredzi, nolemts biznesu turpināt arī Rīgā. «Mēs netiekam iekšā bāros, kuros «Lielvārdes alus» ir nopircis krānus, tāpēc mēs veram vaļā savus bārus. Mēs tos veidojam tādus, lai visiem pārējiem bāriem atkārtos žoklis,» saka R.Pļaviņš.

Viņš stāsta, ka alus bārs «Miezis un kompānija» ir kā alus darītavas «Labietis» filiāle. Uzņēmums pazīstot alu, tāpēc bāros nav nejauši izvēlētu alus veidu, bet tikai tādi, kuri tiek atzīti par gana labiem. «Mēs esam atvēruši bāru, kurā pašiem aiziet iedzert alu, kad mums savs alus ir apnicis,» skaidro R.Pļaviņš.

Liepājnieks Dāvids Jansons, rīdzinieks Olafs Saulriets un viņa dzīvesbiedrene Elīna Zālīte Liepājā ir īstenojuši Londonā noskatītu ideju.

Viņu izveidotais WunderBar piedāvā kokteiļus savienojumā ar tā saukto street food. Bārs atvērts aizvadītā gada nogalē, bet ideja radusies pirms vairāk nekā gada. «Sēdējām kādā Liepājas restorānā, dzērām alu, skatījāmies uz tiem cilvēkiem, kas aiz bāra letes strādā, un Dāvids pateica – kā gribētos savu bāru! Manuprāt, Dāvids nepārspīlējot ir viena no Liepājas dvēselēm – viņš pazīst visus, un viņu pazīst visi. Mani šī ideja vairs nelaida vaļā, un es teicu, ka viņam ir jābrauc uz bārmeņu kursiem Rīgā. Savukārt mēs ar dzīvesbiedreni sākām domāt, kā īstenot ideju par bāra izveidi,» stāsta WunderBar valdes loceklis Olafs Saulriets. Bāra direktors un līdzīpašnieks D. Jansons neslēpj, ka pieredzes šajā jomā nav bijis. «Es tikai zināju, ka vēlētos atvērt bāru. Kā tas viss notiek? Ne mazākās nojausmas. Draugi varēja iedomāties, ka esmu šajā pusē bāra letei, bet ne otrpus. Viens no mūsu bārmeņiem – Edgars Riekstiņš – ir ar lielu pieredzi ne tikai Latvijā, bet pasaulē. Gan es, gan pārējie darbinieki no viņa daudz mācījāmies,» stāsta D. Jansons.

Rosīgu, komunikablu un smaidīgu – tādu pašmāju zīmolu veikala M50 īpašnieci Elīnu Berklavu visbiežāk sastop tie, kuri atvēruši nelielā veikaliņa durvis. Viņa sevi dēvē par Miera ielas patrioti un savu veikalu citā Rīgas adresē pat iedomāties nespēj

Par spīti radošās republikas popularitātes kāpumiem un kritumiem, veikals M50 iesakņojies Miera ielā uz palikšanu. Elīna prognozē, ka līdz ar vairākiem nekustamā īpašuma projektiem, kas tiek attīstīti šajā ielā, un rosību Tallinas ielas kvartālā rajons atdzimst jau jaunā kvalitātē un M50 sēž vilciena pirmajā vagonā. Turklāt veikals šajā rudenī piedzīvos lielu transformāciju, paplašinoties uz blakus esošajām telpām, kurās gadu Elīna ar komandu iemēģināja roku bāra biznesā. Elīna teic, ka pieredze bija vērtīga un neaizmirstama, bet skaitļi ir nepielūdzami, un tie rāda, ka jāmaina prioritātes, dodot modei vairāk vietas. Un tā tiks dota, izveidojot Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu.

Vecrīgā, Tirgoņu ielā durvis vēris Baltijā vienīgais kaviāra bārs Caviar & Beer, kurā būs pieejams kaviārs arī no Latvijā audzētām storēm.

Jaunatklātās vietas koncepts apvieno ideju par smalkās delikateses ienešanu vienkāršā ikdienā pie alus glāzes. Caviar & Beer būs ne tikai bārs un restorāns, bet reizē arī veikaliņš ar iespēju iegādāties kaviāru līdzņemšanai. Kaviāra popularizēšanai tiks rīkotas arī meistarklases. Piedāvājumā klāstā ir dažādas tapas - kaviāra un zivs uzkodas, kā arī saimnieka radīti saldējumi īpaši šim bāram: alus, šampanieša, kā arī sarkanvīna un baltvīna saldējumi.

Kaviāra bāra idejas autors un saimnieks Edgars Kalējs sevi sauc par gurmē cienītāju, kurš ar melnajiem ikriem tuvāk iepazinās pirms diviem gadiem, kad kļuva par pārdošanas vadītāju pašmāju kaviāra ražotnē «Mottra».

Šā gada augustā Liepājā savu darbību beidza bārs WunderBar, kas tur eksistēja mazāk par gadu, taču pavisam nesen līdzīga nosaukuma atpūtas vieta Vunderbārs atvērta Rīgā, Tallinas ielā, raisot jautājumus, vai liepājnieku izklaides vieta nu pārceļas uz Rīgu.

Taču, sazinoties ar bijušā Liepājas bāra WunderBar valdes locekli Olafu Saulrietu, db.lv noskaidroja, ka Rīgā atvērtais bārs nav liepājnieku uzņēmums. O.Saulriets secina, ka acīmredzot kāds pamanījies bāra nosaukumu izmantot jauna bāra izveidē. Viņš atklāja, ka nekādas pretenzijas pret jaunatvērto bāru nevar izvirzīt, jo WunderBar nebija reģistrēts kā preču zīme.

Db.lv jau rakstīja, ka WunderBar Liepājā tika atvērts 2018. gada nogalē - liepājnieks Dāvids Jansons, rīdzinieks Olafs Saulriets un viņa dzīvesbiedre Elīna Zālīte Liepājā īstenoja Londonā noskatītu ideju. Viņu izveidotais WunderBar piedāvāja kokteiļus savienojumā ar tā saukto street food.

No nākamā gada darbu pārtrauc bārs "Piens", liecina uzņēmuma publiskotā informācija platformā "Facebook".

Paziņojumā norādīts, ka decembris ir ""Piena" atvadu mēnesis", savukārt no 1.janvāra bāra darbība tiek pārtraukta.

Bāra vadītājs Ingus Kempaus sacīja, ka bāriem un klubiem esot savs dzīves cikls un "Piens" šo ciklu ir izgājis. "Nostrādāts ir braši," atzīmēja vadītājs, piebilstot, ka pēdējais pasākums plānots 31.decembrī.

Grūbe ar Kauperu un draugiem kļūst par Piena līdzīpašniekiem 

Hotdogu ēstuve "Kadagi" apvienojas ar klubu "Piens", portālam db.lv apstiprina "Kadagi dog"...

Taujāts, vai bāra slēgšana saistīta ar inflāciju un pieaugošajām izmaksām, Kempaus konkrētu atbildi nesniedza.

Līdztekus viņa rīcībā neesot arī informācija par bāra īpašnieku turpmākajiem plāniem.

Bārs "Piens" strādāja 12 gadus.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka SIA "Gajs" reģistrēts 2019.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir SIA "Kadagi group", kas vienlīdzīgās daļās pieder Dainim Grūbem, Renāram Kauperam, Ģirtam Dombrovskim un Kārlim Muginam.

"Gajs" 2021.gadā strādāja ar 134 431 eiro apgrozījumu un 23 619 eiro peļņu. Salīdzinot ar 2020.gadu, uzņēmuma apgrozījums sarucis 2,8 reizes, bet peļņa pieaugusi par 60,7%.

Daugavpils mūzikas klubs un bārs «Artilērijas pagrabi» vēlas paplašināties, taču to liedz nesamērīgi augsta telpu nomas maksa, Db.lv pastāstīja «Artilērijas pagrabi» saimnieks Andrejs Faibuševičs.

Uzņēmējs norādīja, ka vēlējies nomāt telpas Rīgas ielā 22, Daugavpilī no VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ), kas atrodas blakus «Artilērijas pagrabiem», lai mūzikas klubu un bāru varētu paplašināt, taču saskāries ar viņam neizprotami augstu telpu nomas maksu. Iepriekš šajās telpās atradies bārs «Vikings».

«VNĪ absolūti nejēdzīgās cenu politikas dēļ tukšas un neizmantotas stāv telpas ar potenciālu. Lūk tā, manuprāt, ir problēma, vienkārši tā ir sanācis, ka es to labi pārzinu.Un šīs telpas tā arī stāvēs tukšas, jo ar šādu pieeju neviens tajās neieguldīs ne centa,» komentēja A.Faibuševičs.

Viņš paskaidroja, ka starp «Artilērijas pagrabu» esošajām telpām un tām, ko uzņēmējs vēlētos nomāt, ir eksistējošas durvis un tehniski telpu apvienošanai šīs durvis ir no abām pusēm jāatbrīvo un jāsāk lietot. Viņa plānos bija šo savienojumu uzlabot un paplašināt klientu ērtībām.

Ņemot vērā pulcēšanās ierobežojumus, galvaspilsētas bārs "Tallinas Pagalms" no naktslokāla pārtapis par kafejnīcu.

Ikdienas režīmā "Tallinas Pagalms" darbojās kā bārs un katru nedēļas nogali organizēja dažādus pasākumus, piemēram, džeza, rokmūzikas, elektroniskās mūzikas koncertus, improvizācijas teātrus. Katru nedēļu "Tallinas Pagalmā" norisinājās vismaz 3-4 pasākumi abos ēkas stāvos, uz divām skatuvēm.

Aizvadītajā ziemā "Tallinas Pagalms" papildināja piedāvājumu ar kafejnīcu, attīstīja virtuvi, jo sākotnēji piedāvājumā bija tikai dzērieni un uzkodas.

"Šobrīd esam aizgājuši līdz tam, ka piedāvājam kārtīgas pusdienas un piegādi uz mājām. Tieši šobrīd, kad visi pasākumi ir atcelti un naktsdzīve ir noslēgta pilnībā, mums ir samērā veiksmīgi izdevies pārorientēties," stāsta "Tallinas Pagalma" līdzīpašnieks Ģirts Kumeliņš.

«Esmu par restorānu daudzumu ierobežošanu Rīgā. Tas nav tāpēc, ka man gribētos, lai to ir mazāk - šeit ir stāsts par to, ka ir ļoti daudzi, kas mēģina atvērt restorānus un sabojā tirgu,» uzskata restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Video skatāms raksta beigās!

Viņaprāt, daļa atver restorānu, neizprotot procesus līdz galam. «Viņi rada sajūtu, ka ēdināšanas biznesā viss ir skaisti un visi dzīvo cepuri kuldami. Patiesībā tas ir ļoti smalks, sarežģīts un smags bizness, jo ir daudz un dažādi faktori, kas to ietekmē. Tur nav jāizdomā jauns divritenis. Francija, Spānija, Itālija – tie ir piemēri, kas nosaka, ka uz iedzīvotāju daudzumu attiecīgā kvartālā ir arī noteikts restorānu daudzums. Šeit nav runa par to, ka jāslēdz esošie. Drīzāk, vai atļaut atvērt jaunus un kam,» uzskata M.Kreilis.

Uzņēmējam pieder arī kafejnīca, bārs «Andalūzijas suns», kā arī bārs «Herbārijs».

Viņš novērojis, ka draugu lokā bieži vien kāds saka: «Man mājās sanāk ļoti labs kebabs, atvēršu kafejnīcu un visi ēdīs.» Uz ko M.Kreilis atbild: «Uztaisām draugiem vasaras ballītē, kurā piedāvājam šos kebabus un tad paskatāmies, ko viņi saka par to.» Uzņēmējs iesaka laiku pa laikam pamēģināt šādā veidā un nevērt uzreiz vaļā restorānu.

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs interjers –, taču ne vienmēr, sakombinējot šos faktorus, tiek panākts vēlamais rezultāts

Īpaši grūti šo faktoru izpildi noturēt ilgtermiņā, nevis tikai rozā briļļu periodā. Nereti ir tādi spēlētāji, kuri atver kafejnīcu, bet jau pēc gada vai pat īsāka laika šajā vietā jau ir cita nosaukuma ēdinātājs. DB uzrunāja restorānu biznesa ekspertus, kam ir izdevies sevi pierādīt, esot tirgū ilgus gadus, spītējot krīzei un dažādiem pārmaiņu vējiem patērētāju garastāvoklī.

«Teorijas grāmatas saka, ka vari atvērt restorānu absolūti pareizi pēc visiem kritērijiem, bet tik un tā var gadīties, ka kaut kas neaiziet. Tāpat vari atvērt restorānu, pieļaujot kļūdas, bet cilvēkiem patīk, viņi iemīl un iet uz to.

Citās nozarēs nav tik plaši izplatīta netveramo faktoru ietekme, kas nosaka, vai restorāns būs veiksmīgs un ilglaicīgs.

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Ēdināšanas biznesa veiksme tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes, uzskata mūziķis un Kuldīgas uzņēmējs Artis Rozītis. Viņaprāt, ar Latvijas simtgadi latvietim domāšana arī drusku deformēta - viņš visu laiku gaida salūtus, vingrojošus delfīnus jebkurā pasākumā, turklāt – par velti. Bet tagad viss palicis uz pašu rīkotāju pleciem.

A.Rozītis, kurš agrāk aktīvi muzicēja grupā RAP, bet tagad spēlē ballītes apvienības Montana sastāvā. Viņam pieder viens no vecākajiem ēdināšanas uzņēmumiem Kurzemē – bārs Stender’s – un nu arī picēriju tīkls un iznomājami apartamenti.

Fragments no intervijas

Kas jūsu uzņēmumam ļāvis izdzīvot jau 20 gadu? Tas, ka maināties līdzi laikam, papildināt savu produktu portfeli?

Būtībā ēdināšanas biznesa veiksme, izdošanās tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes. Astoņdesmit līdz deviņdesmit procenti ir viss pārējais, ar ko jātiek galā. Cik cilvēku ieliek savu darbu, lai tas šķīvis, ko klients pasūtījis, nonāktu uz galda!

Baltic Wine List Awards konkursa ietvaros noskaidroti vīnmīļiem draudzīgākie Latvijas un Baltijas restorāni.

Konkursā, kurā kopumā tika vērtēti 38 Baltijas un Baltkrievijas vadošie restorāni, vīna bāri, viesnīcu restorāni, par labākajiem tika atzīti Latvijas un Igaunijas vīna bāri un restorāni. Par uzvarētāju kopvērtējumā tika atzīts vīna bārs Vieta, balvu par labāko vīna kartes prezentāciju un iedvesmojošāko t.s. zemnieku šampaniešu kolekciju Baltijā – šampaniešu bārs Modernists, balvu par iespaidīgāko šampanieša piedāvājumu Baltijā ieguva Magnum Bar, balvu par labāko viesnīcas restorāna vīna karti – Gutenberga terase, bet balvu par labāko restorāna vīna karti Baltijā – restorāns Vincents.

Žūrija, kuras sastāvā ietilpa Baltijā, Eiropā un pasaulē atzīta vīna profesionāļi, vīnu kartes vērtēja 100 punktu skalā, analizējot vīna karšu saturu (pārstāvētie vīni, ražas gadi, atbilstība restorāna virtuvei un specifikai, specializācija), izcenojumus, prezentāciju un pārskatāmību, kā arī pārsteiguma elementu. Restorāniem tika piešķirti vienas, divu un trīs zvaigžņu Baltic Wine List Awards apbalvojumi, kā arī Recommended statuss.

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs aizveramies, lai atvērtos. Gaidāmajās brīvdienās Last Call jeb plauktu tukšošana,» sociālajā tīklā Facebook informē «WunderBar» un piedāvā atlaides dzērieniem.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāstīja WunderBar valdes loceklis Olafs Saulriets, pēc gaidāmās nedēļas nogales bārs paņems pauzi, lai mainītu esošo koncepciju. Jaunumus varot gaidīt šā gada oktobra beigās. To, vai tiks saglabātas esošās telpas Juliannas pagalmā Liepājā, O.Saulriets neatklāj.

«Paņemsim pauzi, lai izlemtu un izvērtētu, kā darboties tālāk,» komentēja O.Saulriets. Viņš norādīja, ka ir vairāki faktori, kāpēc bārs uz laiku tiek slēgts. «Esošais koncepts bija mazliet neveiksmīgs, negāja lāgā. Rudenī un ziemā mums veicās labāk nekā šajā vasarā, iespējams, tāpēc, ka cilvēki ātrāk pārcēlās uz pludmales bāriem. Ir vairāki faktori, kuros nošāvām greizi, iespējams, bija pārāk augstas ambīcijas,» atzīst O.Saulriets.

Kluba "KadagiPiens" saimnieks aktieris Dainis Grūbe padoties negrasās un meklē jaunus risinājumus, kā iesaistīties un būt noderīgs sabiedrībai, kā arī saglabāt kluba atmosfēru dzīvu.

Db.lv jau rakstīja, ka bārs un restorāns "KadagiPiens", apvienojoties kafejnīcai "Kadagi" un bāram "Piens", no jauna vēra savas durvis apmeklētājiem šā gada februārī. D. Grūbe stāsta, ka atsaucība kopš tā brīža bijusi liela - nākusi gan jauna publika, gan tie, kas gadiem "Pienā" nebija viesojušies. Klubu turpināja atdzīvināt bingo un austeru vakari, dīdžeji un dzīvā mūzika. Vairāk par to uzzini, skatoties video!

Izstrādāts jauns viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga bāra Grand Bar koncepts, lielāku uzmanību pievēršot viskijam

Grand Bar jaunais viskija bāra koncepts savu darbību uzsāka februāra beigās. Šobrīd piedāvājumu veido vairāk nekā 100 dažādi viskija veidi no Īrijas, Skotijas, Amerikas, Japānas, Kanādas, Zviedrijas, Jaunzēlandes, Austrālijas, Indijas un Taivānas. «Lai gan viskija piedāvājums turpinās augt katru mēnesi, mūsu mērķis nav sasniegt lielāko viskija sortimentu Rīgā, bet gan likt uzsvaru uz viskija baudīšanu. Solīti pa solītim «audzējām» sortimentu un strādājām pie informācijas, viskija kartes apkopošanas un noformēšanas,» saka Oskars Vārenbergs, Grand Bar bārmenis un viens no idejas autoriem.

«Viskijs tika izvēlēts likumsakarīgi, jo mūsu bārmenis Oskars ir kā viskija vēstnesis, kurš seko līdzi visam aktuālajam, kas ir saistīts ar šo dzērienu,» teica Līva Laiviņa, Grand Hotel Kempinski Riga bāra Grand Bar, sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītāja.

Latvijas bārmenis Andris Reizenbergs ieguvis zelta medaļu Pasaules kokteiļu čempionātā, kas šogad norisinājās Ķīnā, Čangdu, liecina Reizenberga publicētā informācija sociālajā tīklā «Facebook».

«Nevaru izteikties vārdos! Pasaules kokteiļu čempionātā izcīnīta zelta medaļa! Ārprāts, es ticēju, paldies visiem, kas turēja īkšķus,» sociālajā tīklā Facebook raksta bārmenis Andris Reizenbergs.

Pasaules kokteiļu čempionāts šogad notika no 4. līdz 8.novembrim. To ik gadu rīko Starptautiskā bārmeņu asociācija, kas dibināta 1951.gadā. Pirmās asociācijas rīkotās starptautiskās kokteiļu sacensības norisinājās 1955.gadā.

Šis gads saldumu ražotājai SIA Taste Caps! sācies ar pārcelšanos uz jaunām telpām Rīgā, Jaunajā Teikā, kur apvienots gan veikals ar kafejnīcu, gan ražotne.

«Uzņēmuma izdzīvošanas likums prasa regulāri palielināt apgrozījumu. Pērn tas bija aptuveni 160 tūkstoši eiro liels, turklāt sasniegts vēl iepriekšējās 60 m2 telpās. Mums pēc iespējas ātrāk jāsasniedz 500 tūkstošu eiro apgrozījums. Būtu ideāli tam tuvoties šī gada laikā. Ja ne, tad nākamgad vajag apgrozīt jau 700 tūkstošus eiro. Mums priekšā ir labs biznesa izaicinājums. Jaunās telpas mūsu rokās ir ielikušas daudz labu instrumentu, lai to visu sasniegtu,» saka Ilze Garanča, SIA Taste Caps! īpašniece. Pērn uzņēmums «sarullēja» 251 tūkstoti konfekšu jeb trīs tonnas, kopā ar cepumiem – piecas tonnas saldumu. «Vēlamies šo apjomu daudzkāršot,» apņēmīgi norāda uzņēmēja.

Helsinkos atvērta pirmā viesnīca Radisson RED, kas atrodas jaunā un modernā ēkā pilsētas vecākajā parkā – Kaisaniemi parkā.

Viesnīca Radisson Red Helsinki atvērta modernisma stilā celtā jaunā ēkā, ko projektējis Somijas arhitektūras uzņēmums Anttinen Oiva Arkkitehdit.

Astoņu stāvu viesnīcā ir 195 numuri un apartamenti ar Radisson RED raksturīgo dizainu. Pirmajā stāvā viesiem un vietējiem iedzīvotājiem ir pieejams restorāns RED Bar and Kitchen. Tāpat arī pieejams bārs un āra vasaras terase ar skatu uz blakus esošo Kaisaniemi parku.

“Ar prieku paziņojam par mūsu pirmās viesnīcas Radisson RED atvēršanu Somijā, Helsinkos, “Baltijas pērlē”. Radisson RED Helsinki Skandināvijā ir mūsu ceturtā Radisson RED viesnīca pēc pirmās viesnīcas Radisson RED atvēršanas Dānijā, Orhūsā, un divām viesnīcām Oslo. Mūsu Radisson RED zīmols ir iecienīts Ziemeļvalstu reģionā, pateicoties tā uzsvaram uz modernu dizainu un mākslu, kā arī mierīgajai videi, kas piemērota biznesa un atpūtas ceļotājiem. Mēs ar nepacietību gaidām gan vietējos, gan starptautiskos ceļotājus mūsu jaunajā un dinamiskajā viesnīcā,” saka Radisson Hotel Group Ziemeļeiropas un Rietumeiropas reģiona vecākais viceprezidents Toms Flanagans Kartunens (Tom Flanagan Karttunen).

Tropu tauriņu māju pārņēmis Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs. Sākotnējais investors atmetis ar roku šim biznesam.

LU Botāniskajā dārzā Rīgā, Pārdaugavā 2012. gadā tika atklāta Tropu tauriņu māja ar tauriņiem no Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Botāniskajā dārzā, sākotnēji Tropu tauriņu māju izveidoja kāds privāts uzņēmējs, kura vārdu nevēlas atklāt. Viņš savulaik bija atpūties Francijā pie Vidusjūras, kur bijusi līdzīga tauriņu māja. Tā iepatikusies, un viņš bija iecerējis attīstīt šādu biznesu arī Latvijā. «Ar Tropu tauriņu mājas izveidotāju mēs jau sen bijām labi paziņas. Kādu dienu viņš man jautāja, vai mēs varam izveidot šāda veida izklaidi LU Botāniskajā dārzā. Tā nu mēs esam šeit jau septiņus gadus,» skaidroja Kaspars Ozoliņš, kurš šobrīd ir atbildīgs par Tropu tauriņu māju.

Latvijas Nacionālā teātra piebūves metu konkursā uzvarējis arhitektu birojs SIA «AB3D» ar arhitekta Jura Mitenberga darbu.

Rīgas dome plāno, ka pēc metu konkursa noslēgšanās jaunās piebūves projektēšana notiks apmēram divus gadus un piebūves būvniecība varētu sākties 2022. gadā, kad būs beidzies arī nomas līgums ar aiz teātra ēkas esošo tenisa kortu apsaimniekotāju.

Jau ziņots, ka paredzamās izmaksas piebūves būvniecībai un jaunās zāles iekārtošanai būs ne mazākas kā 30 - 35 miljoni eiro. Lielāko daļu izmaksu veidos tieši teātra zālei nepieciešamās tehnoloģijas un aprīkojums.

Jaunā zāle «black box» būs novietota pie Kronvalda bulvāra, Simtgades alejas pusē paredzot foajē ar divām skatītāju ieejām – no parka puses un no Simtgades alejas puses. Otrajā stāvā būs izvietota kafejnīca/bārs un trešajā stāvā - restorāns ar jumta terasi un skatu uz kanālu. Jaunbūvējamās ēkas centrālajā daļā starp esošo piebūvi un «black box» atradīsies teātra darbnīcas, aktieru ģērbtuves, virtuve, tehniskās telpas. Tāpat ēkā atradīsies mēģinājumu zāles un atpūtas telpas, telpas teātra administrācijai un dienesta dzīvokļi.

Starptautiskā viesnīcu ķēde "Radisson" plāno atvērt viesnīcu Liepājā, informē "Radisson Hotel Group".

Plānots, ka viesnīca atradīsies vēsturiskā, "art deco" stila ēkā un tajā tiks izveidoti 90 viesnīcas numuriņi, restorāns, bārs, kā arī divas konferenču telpas un divas banketu zāles. Tāpat viesnīcas ēkā būšot sporta zāle un SPA.

Pagaidām precīzu viesnīcas atrašanās vietu uzņēmums neatklāj. Toties reģionālais laikraksts "Kurzemes Vārds" vēsta, ka iespējamā mājvieta jaunajai viesnīcai izraudzīta vēsturiska ēka Kūrmājas prospektā 8/10. To laikrakstam apstiprinājis ēkas īpašnieks uzņēmējs Oļegs Hramovs, atklājot, ka nama rekonstrukcijas projektu izstrādā arhitekts Agris Padēlis-Līns. Uzņēmējs arī apliecinājis, ka runa ir par “Radisson” viesnīcu.

DB jau vēstīja, ka Kūrmājas prospekta 8/10 iegādes darījums bija 13.lielākais nekustamā īpašuma darījums Latvijā - SIA "Lenkas Energo" pērn septembrī par 1,2 miljoniem eiro pārdeva 2296 kvadrātmetrus zemes ar divām ēkām Liepājā, Kūrmājas prospektā 8/10 O.Hramovam. Hipotekārais kredīts darījumā netika izmantots.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi, turpinot jau uzsāktās epidemioloģiskās izmeklēšanas un saņemot jaunu informāciju par saslimušajiem ar Covid-19, iezīmē jaunus saslimšanas gadījumu uzliesmojumus (šobrīd trīs), kas saistīti ar draugu kompāniju izklaidi publiskās vietās.

Veicot trīs uzliesmojumu epidemioloģisko izmeklēšanu, epidemiologi vērš uzmanību uz vairākām izklaides vietām:

• 2020.gada 27.jūnija vakarā līdz 8.jūlija vakaram restorāns "Aqua Luna" Andrejostas iela 5 k-5, Rīgā;

• 2020.gada 28.jūnija vakarā līdz 9.jūlija vakaram restorāns "Kinki" Blaumaņa iela 5A, Rīgā;

• 2020.gada 3.jūlija vakarā viesnīca "Sport Hotel", Dzērves ielā 9, Liepājā;

• 2020.gada 3.jūlija vakarā restorāns "7.līnija", Peldu ielā 59A, Liepājā;

• 2020.gada 4.jūlija vakarā kafejnīca "Darbnīca", Lielā iela 8, Liepājā;

Liepājas ēdināšanas un viesmīlības uzņēmums SIA “Tiamo grupa” atvēris otru “Čili Pizza”picēriju Rīgā, informē uzņēmumā.

Tirdzniecības centrā “Origo” atvērtā picērija radīs 30 jaunas darbavietas. Šogad uzņēmums, neskatoties uz ārkārtējās situācijas ierobežojumiem valstī, plāno atklāt vēl vienu ēdināšanas vietu tirdzniecības centrā “Gaiļezers”.

“Tiamo grupas” izveidotās “Čili Pizza” picērijas darbojas Liepājā, Ogrē, Jelgavā, Valmierā un Daugavpilī. Pirmo “Čili Pizza” picēriju Rīgā uzņēmums atvēra šā gada jūnijā iepirkšanās un izklaides centrā “Aktropole”, investējot vairāk nekā 250 000 eiro. Tirdzniecības centra “Origo” picērijas platība ir 250 kvadrātmetri, un ietilpība līdz pat 98 sēdvietām, tomēr līdz Covid-19 pandēmijas radītās ārkārtējās situācijas beigām ēdienus ikviens varēs pasūtīt līdzi ņemšanai, kā arī – ar “Wolt” un “Bolt” piegādēm.