Nodokļu politika ir jāmaina sinhroni ar kaimiņvalstīm

«Akcīzes nodokli palielināt drīkst tikai sinhroni ar kaimiņvalstīm, ar ko es šajā gadījumā domāju Lietuvu un Poliju. Latvija savas pozīcijas starpvalstu konkurencē aizstāv vāji. Mēs savā rīcībā esam pārāk pielaidīgi, ko savukārt izmanto kaimiņvalstis,» tā intervijā Dienas Biznesam, komentējot valdības un Saeimas lemto – no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai, saka Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) prezidents Ojārs Karčevskis.

Ko degvielas tirgotājiem nozīmē lēmums no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai?

Akcīzes nodokļa paaugstināšanas rezultātā mēs zaudēsim tranzīta klientus un pierobežas klientus, kuri dosies uzpildīties uz tuvāko degvielas uzpildes staciju (DUS) Lietuvā, kur cenas būs daudz pievilcīgākas. Valūta mums ir viena, līdz ar to nav nekādu norēķinu problēmu, tāpat arī nav robežkontroles. Mūsu pozīcijas starpvalstu interešu aizstāvībā ir vājas. Katram no mums – valsts, pašvaldību un pilsoņu līmenī, ir jāmaina attieksme pret pasaulē notiekošajiem procesiem.

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

«Manuprāt, šobrīd būtu svarīgi samazināt alkohola akcīzi tieši tāpēc, ka igauņu galvenais mērķis ir iznīcināt pierobežu,» uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Šādu viedokli viņš pauda Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā preses brīfingā «Akcīzes nodoklis. Pētījuma dati un potenciālie attīstības scenāriji». Preses pasākumā tika prezentēti jaunākie Igaunijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti un pausti viedokļi saistībā ar akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā, ņemot vērā, ka Igaunijas valdība ir nolēmusi no jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli alum, sidram un stiprajiem dzērieniem.

D.Vītols norādīja, ka LANA ir izstrādājusi divus scenārijus. Pirmais no tiem, ja saistībā ar akcīzes nodokli Latvijā nekas netiek mainīts un otrs, ja Latvija seko igauņiem un samazina akcīzes nodokli gan grādīgajiem dzērieniem, gan alum. Viņš minēja, ka 2018. gadā no akcīzes nodokļa Latvijā un pierobežā, valsts budžetā tika ieņemti aptuveni 391 miljons eiro un aptuveni 70 miljoni eiro no tiem bija pierobežā.

«Pēdējā laika lielākais nozares satricinājums būs gaidāms jau pēc pāris nedēļām, kad, sākoties jaunam gadam, tiks celts akcīzes nodoklis degvielai. Tā rezultātā jau 1. janvārī degvielas cena stacijās kāps par aptuveni 5 eiro centiem litrā,» biznesa informācijas portālam db.lv atzina degvielas tirgotāja AS «Virši-A» valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš.

«Šis ir tas gadījums, kad palielinot nodokļu slogu konkrētam sektoram, vistiešākajā veidā tiek ietekmēti gala patērētāji. Pieaugot nodoklim, pieaugs ne tikai degvielas, bet arī citu preču cenas, tā kā sadārdzināsies to loģistikas izmaksas,» viņš atzīmē.

Igaunijā akcīzes nodoklis atkārtoti tika celts šī gada sākumā, kā rezultātā Latvija ieguva papildus klientu pieplūdumu no Igaunijas. Savukārt pēc «Virši-A» rīcībā esošās informācijas, Lietuvas valdība neplāno nākamgad palielināt akcīzes nodokli degvielai. «Tas nozīmē, ka Latvija diemžēl kļūs mazāk konkurējoša kaimiņvalstu vidū,» atzīmē degvielas tirgotāja vadītājs.

Savukārt vērtējot degvielas cenu izmaiņas 2017. gada griezumā, J. Riekstiņš stāsta, ka tās saglabājušās diezgan stabilas, jo nedz Latvijā, nedz pasaulē nav bijuši tādi notikumi, kas izraisītu būtisku degvielas cenas pieaugumu vai samazinājumu ilgtermiņā.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Viena no iespējām, kā mazināt akcīzes nodokļa celšanas negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, ir atjaunot ceļu fondu - nevis tikai autoceļu, bet kā ceļu fondu, jo ceļš ir ceļš – vienalga, vai tas ir dzelzceļš, vai autoceļš. Tas būtu viens no risinājumiem, par kuru vistuvākajā laikā diskutēsim gan ar privātajiem pārvadātājiem, gan ar tranzīta biznesa asociāciju, saka VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.

Fragments no intervijas

Kā akcīzes nodokļa celšana degvielai ietekmēs LDz konkurētspēju?

Tas krietni vien pasliktinās ne tikai uzņēmuma konkurētspēju, bet visu dzelzceļa nozares pārvadātāju konkurētspēju, tajā skaitā privāto pārvadātāju konkurētspēju, jo tas sadārdzina transporta koridoru mūsu virzienā. Jau gada sākumā, kad runāja par kravu samazinājumu, viens no apgalvojumiem bija, ka Latvijas tranzīta koridors esot dārgāks nekā, piemēram, Lietuvas virzienā, kaut gan tas tā nav. Tagad, ņemot vērā akcīzes nodokļa celšanu, mūsu tranzīta koridors tiešām sadārdzināsies par noteiktu procentu. Transporta koridora izmaksas būtībā ir visas izmaksas, ko sedz kravu īpašnieks, kurš grib nogādāt savu preci. Tā ir gan infrastruktūras maksa, gan pārvadājumu maksa, gan nodokļi. Pašreiz visas kravas Latvijā tiek pārvadātas ar dīzeļlokomotīvēm, un akcīzes nodokļa celšana sadārdzinās šo pārvadājumu kā tādu. Protams, dīzeļdegvielas sadārdzināšana padara vēl pievilcīgāku nākotnē gaidāmo dzelzceļa elektrifikāciju. Pašlaik rēķinām, ka elektrifikācija ļaus pārvadātājiem ietaupīt ap vienu eiro uz pārvadāto tonnu. Ja akcīze tiks palielināta, šis ieguvums ilgtermiņā būs vēl lielāks.

Nākamā gada valsts budžeta saķīlēšanas vārdā ir radušās daudz dažādās idejas, no kurām liela daļa, visticamāk, tiks arī realizēta. Protams, pie nosacījuma, ja valdība nenogāzīsies vēl līdz budžeta apstiprināšanai. Par daudziem priekšlikumiem – vairāk vai mazāk absurdiem – ar nolūku palielināt budžeta ieņēmumus DB jau ir rakstījis. Šoreiz – par ideju, ka varētu taču palielināt akcīzes nodokli autogāze, kam tas ir ievērojami zemāks nekā pārējiem labi zināmajiem degvielas veidiem – benzīnam un dīzeļdegvielai.

Principā jau it kā viss būtu pareizi – runa ir par naftas gāzi, un tādēļ, teorētiski spriežotm, nebūtu nekādas lielās pretrunas, ja šai gāzei tiktu piemērota kaut vai tāda pati nodokļa likme kā benzīnam un dīzelim. Tomēr, sperot šādu soli, valdība izdarītu uzreiz divas visnotaļ būtiskas kļūdas.

Vispirms jārunā par iespējamo politisko kļūdu. Lai to izprastu, ir jāatceras, kāpēc auto īpašnieki investē vairākus simtus latu, ierīkojot savos spēkratos gāzes iekārtas? Atilde ir vienkārša – lai samazinātu izdevumus par degvielu, izmantojot produktu, kam nodokļu slogs ir salīdzinoši zems. Respektīvi, redzot, ka atšķirībā no benzīna un dīzeļdegvielas autogāzei ir ievērojami zemāka akcīzes nodokļa likme, daudzos gadījumos ir pieņemts lēmums par jau minētajām investīcijām. Gadījumā, ja tiks autogāzei tiks noteikta lielāka nodokļa likme, pārbūvēto auto īpašnieki jutīsies piekrāpti. Šajā gadījumā – nevis juridiski, bet gan psiholoģiski. Principā iznāks tā, ka valdības locekļi ir sēdējuši un gaidījuši, kurā pozīcijā iedzīvotāji pamanīsies samazināt savas izmaksas, lai tieši tur palielinātu nodokļu slogu. Tas tikai vairotu sabiedrības vilšanās sajūtu par valstī notiekošajiem procesiem.

Ir jautājumi, par kuriem jārunā vēl un vēl. Un jāturpina runāt, kamēr kādi lēmumu pieņēmēji beidzot ieklausās, sāk domāt, meklēt risinājumus.

Mēs pēdējā laikā daudz esam rakstījuši par to, cik aktīvi un lielā mērā arī efektīvi rīkojas daudzas Eiropas valstis, lai mazinātu kaitējumu, ko ekonomikai nodara straujais energoresursu cenu un inflācijas kāpums. Mēs arī esam rakstījuši par to, cik aplami rīkojas mūsu politiķi, problēmu mēģinot aizlāpīt vien ar īslaicīgiem un tikai daļai sabiedrības paredzētiem pabalstu ielāpiem.

Šonedēļ mūsu rīcībā nonācis svaigs BDO pētījums tieši par šo tēmu, kas atkal ļauj par to runāt, balstoties uz konkrētiem faktiem.

Kāpēc Latvijā nevēlas izmantot ārvalstu pieredzi inflācijas slāpēšanai?

Lai saglabātu savu valstu uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju pirktspēju, daudzas Eiropas Savienības...

Bet fakti tiešām ir graujoši. Mūsu ekonomiku graujoši. Par kādu mūsu uzņēmumu konkurētspēju varam runāt, ja te par visu jāmaksā maksimālā cena?

Bet, piemēram, Lietuvā uzņēmumiem tiek piedāvāti ne tikai gāzes un elektroenerģijas cenu kompensācijas risinājumi, kam atvēlēti 120 miljoni eiro, bet arī mērķfinansējums skartajām nozarēm 142 miljonu eiro apmērā. Savukārt Igaunijā tika būtiski samazināts akcīzes nodoklis elektroenerģijai un dabasgāzei. Turklāt dabasgāzei akcīzes nodokļa likme samazinās līdz 2017. gada līmenim, bet elektroenerģijai akcīzes nodokļa likme no 1. maija samazinājās 4,5 reizes – no 4,47 eiro līdz 1 eiro par MWh, kas ir minimālā Eiropas Savienības atļautā likme.

Patērētājiem tas nozīmē elektroenerģijas cenu samazinājumu par aptuveni 3,1%. Lieliem elektroenerģijas patērētājiem ir paredzēta akcīzes nodokļa atlaide 0,5 €/MWh apmērā. Noteikti izlasiet Māra Ķirsona rakstu par šo tēmu! Arī par to, kā šajā situācijā rīkojas par Latviju krietni bagātākas valstis – Vācija, Itālija, Īrija, arī Polija.

Tā lielā bēda, šķiet, ir tā, ka mūsu lēmumu pieņēmēji laikam nesaprot, cik ekonomikā viss cieši saistīts. Ja vienā valstī ražot kaut vai pārtiku ir lētāk, skaidrs, ka importa prece mūsu veikalu plauktos izkonkurē vietējo. Patērētājs pērk lētāko, tātad importu. Kāpēc tik nepatriotiski? Aiz nabadzības.

Pat tam, kas tiek pie valsts vai pašvaldības pabalsta, ar iztikšanu ir pašvaki, vēl jo vairāk, ja zināms, ka apkures izmaksas rudenī, tā teikt, ies kosmosā. Kā sekas tam – mūsu uzņēmumi, kam pašizmaksa neizbēgami ir augstāka, nevar pārdot savu produkciju, strādā ar zaudējumiem vai, kā redzam no konkrētiem piemēriem, pārtrauc savu darbību. Un, jo ilgāk tā turpinās, jo grūtībās nonāk lielāks skaits uzņēmumu, kamēr konkurenti no citām valstīm aizvien nostiprina savas pozīcijas arī mūsu tirgū.

Ja nenoķer īsto brīdi, faktiski var sākties lavīnas efekts – mūsu uzņēmumi iznīkst, atlaiž darbiniekus, tiem vajag pabalstus, nauda budžetā, pamatā PVN, vēl kādu laiku nāk, bet, izsīkstot pirktspējai un pieaugot palīdzības prasītāju skaitam, valstij draud nepatikšanas, ko nevienam negribas novēlēt. Savukārt, ja ir zemāks PVN vai akcīze, ja ir citi pasākumi, kas aprakstīti arī pieminētajā rakstā, tas ļauj saglabāt dzīvotspēju uzņēmumiem, tātad nodrošināt darbavietas, nodokļu plūsmu, pirktspēju utt. Faktiski tas ļauj ekonomikai pilnvērtīgi funkcionēt.

Jā, iespējams šajā situācijā varam vainot vēlēšanu tuvošanos. Lai pirktu nabadzīgāko vēlētāju balsis, tiek dāvāti pabalsti, tam vajag naudu, tāpēc PVN un akcīzes likmes tiek turētas nemainītas, kas pie augstām energoresursu cenām budžetam ir īpaši izdevīgi, bet tad īsi pirms vēlēšanām, ļoti iespējams, nāks nākamais politiķu dāsnuma vilnis jeb vēl viena vēlētāju pirkšanas akcija – nodokļu mazināšana atsevišķās pozīcijās. Vēlētāju varbūt tā var nopirkt, taču robus ekonomikai, ko nodara pašreizējā politika, ar to aizlāpīt būs par vēlu.

Pavisam vienkārši runājot, tie uzņēmumi, kas būs, tā teikt, nogājuši pa burbuli, vairs neatgūsies. Lietosim aizvien vairāk importa preču un pakalpojumu, strādāsim ārzemniekiem piederošos uzņēmumos, dzīvosim ārzemniekiem piederošos vai to apsaimniekotos mājokļos un varēsim mazbērniem vien stāstīt savu vecvecāku stāstus par kādreiz bijušu plaukstošu, nacionālu valsti Latviju.

Un šajā pašā kontekstā – pavisam nesen, maija beigās, Latvijas interneta portālos bija lasāma ziņa, ka, reaģējot uz inflācijas kāpumu, Putins palielinās pensijas un sociālos pabalstus. Kā redzam no komentāriem, daudzus uzjautrināja, ka kaimiņvalsts vadītājs teju vai pie salmiņa ķeras, lai noturētos, bet... Vai tikai šķiet, ka pie mums tiek īstenota tieši tāda pati, krasi atšķirīga no Rietumvalstu izvēlētās, politika? Ar kādu mērķi?

Likvidēts viens no senākajiem liķieru ražotājiem SIA Veta, liecina Lursoft dati.

Uzņēmumam 2011.gada jūnijā ticis ierosināts tiesiskās aizsardzības process, kas izbeigts pagājušā gada februārī, vienlaicīgi pasludinot maksātnespējas procesu. Kopš pērnā gada februāra uzņēmumam notikušas vairākas kreditoru sapulces, bet pagājušajā nedēļā notikušajā tiesas sēdē pieņemts lēmums SIA Veta maksātnespējas procesu izbeigt.

Iesniegtie gada pārskatu gadi liecina, ka pēdējos gados uzņēmuma apgrozījums bijis salīdzinoši zems, piemēram, 159,766 tūkstoši latu 2009.gadā.

Lursoft dati rāda, ka kopš 2007.gada spirta destilēšanas, rektificēšanas un maisīšanas sfērā strādājošajam SIA Veta vienīgais īpašnieks bijis Aivars Janovskis. Viņš pēc SIA Veta likvidācijas saglabājis dalību desmit citos Latvijas uzņēmumos.

Valdībai joprojām nav izstrādāts nodokļu politikas plāns trim līdz pieciem gadiem, kāds jau labu laiku ir Igaunijā, aģentūrai LETA norāda uzņēmuma "Statoil Fuel&Retail Latvia" izpilddirektore Gunta Jēkabsone.

Viņa skaidro, ka izaicinājums ir valsts ilgtermiņa nodokļu stratēģija, arī runājot par jaunām darbvietām un atbalstu izglītībai. Kā negatīvu piemēru viņa min akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai. Process, kādā valdība nonāca pie šī lēmuma, bija ātrs. Pietrūka dialoga ar Degvielas tirgotāju asociāciju, ar ekonomistiem. Tas bija straujš un nepārdomāts. Ir skaidrs, ka, laikam ejot, akcīzes nodoklis pieaugs. Būtu labi, ja šāds plāns būtu skaidrs tuvākajiem trim vai pieciem gadiem. Igaunijā ir šāds plāns. Tur ir skaidri zināms, par cik, kad un kādiem produktiem palielināsies akcīze, līdz ar to šo kāpumu var ieplānot savos izdevumos. Arī valsts var rēķināties ar zināmu ienākumu pieaugumu, uzsver uzņēmuma vadītāja.

Valdībai vēl ir jāvērtē nākamā gada plānotais akcīzes nodokļa pieaugums un kā tas tiks sabalansēts ar Igauniju un Lietuvu, šorīt intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers stāstīja, ka šobrīd ir skaidrs tikai par vienu, proti, ja palielinās akcīzes nodokli Latvijā, tagad tas būtiski neatšķirsies no Igaunijā spēkā esošā akcīzes nodokļa, jo starpība starp šo kaimiņvalsti ir ļoti maza.

Tomēr lielākas bažas rada jautājums par Lietuvu, jo skaidrības, cik lielas akcīzes nodokļu atšķirības starp minētajām valstīm būs, neesot. Ja Latvijā plānotā paaugstinātā akcīze būtiski atšķirsies no minētā nodokļa Lietuvā, tad pašlaik paredzētajā apmērā akcīzi nevarēs celt un vajadzēs meklēt citus kompensācijas mehānismus.

Taču premjers uzreiz noraidīja versiju, ka tādā gadījumā tiktu izskatīts jautājums par pievienotās vērtības nodokļa celšanu.

Pēdējo desmit gadu laikā – no 2008. gada līdz 2018. gadam – Latvijā stiprā alkohola akcīzes nodoklis ir paaugstināts par 86%, taču reālais alkohola patēriņš valstī nav mainījies.

Tas apliecina, ka alkohola cenai, kas tiek regulēta ar akcīzes nodokļa lielumu, nav galvenā nozīme alkohola lietošanas paradumu izmaiņās, bet tam nepieciešami arī citi pasākumi, īpaši nelegālā alkohola patēriņa mazināšanai. Joprojām apmēram 15% alkohola Latvijā tiek iegādāti nelegālajā tirgū.

Latvijā no 2020. gada 1. marta ir paredzēta kārtējā alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšana par 30%. LANA jau iepriekš ir brīdinājusi par negatīvajām ekonomiskajām sekām, ko šāds solis var atstāt, taču tagad veiktā izpēte apliecina, ka pēc akcīzes paaugstināšanas arī pozitīvas sociālās sekas (mazāka alkohola lietošana) nav sagaidāmas. LANA aprēķini liecina, ka alkohola akcīzes kāpums samazinās valsts budžeta ieņēmumus vismaz par 37 miljoniem.

Ja elektroenerģijas cenas atšķirība ar tuvākajām kaimiņzemēm Latvijā turpinās atšķirties par kārtu, ražošana būs jāslēdz.

Elektroenerģijas stundas cena Latvijā 13. septembrī bija 5,7 līdz 7 reizes augstāka nekā Igaunijā un aptuveni trīs reizes augstāka nekā Polijā, liecina Nord Pool biržas dati.

Šādā situācijā energoietilpīgiem uzņēmumiem, kuri strādā Latvijā, bet elektroenerģiju iegādājas pēc biržas cenām, ir grūti saglabāt konkurētspēju salīdzinājumā ar analogiem uzņēmumiem Igaunijā vai Polijā. Ja šāda situācija saglabāsies ilgtermiņā, Latvijā, visticamāk, par energoietilpīgu ražošanu varēs aizmirst.

Nav izslēgts, ka energotirgus aina var būt pamatīgs šķērslis investīcijām. Gan ārvalstu, gan mūsu pašu! Proti, kādēļ ieguldīt valstī, kurā viena no produkcijas pašizmaksas galvenajām komponentēm ir sešas vai septiņas reizes lielāka nekā tuvākajā kaimiņzemē. Tāpat, iespējams, Latvijas ražotāji sāks savu jau esošo ražošanu «pārcelt» uz to pašu Igauniju vai Poliju un jau drīzumā darbvietu skaits valstī krasi samazināsies.

Pēdējā gada laikā alkoholisko dzērienu tirdzniecība Igaunijas pierobežā plaukst un zeļ. Kā DB pārliecinājās Ainažos, igauņu un somu tūristi lielos apjomos iepērk alkoholiskos dzērienus, jo akcīzes starpība ar Igauniju dzērienus ļauj iegādāties krietni vien lētāk.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Alkohola veikalu Alko 1000 Market igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest izveidojusi bijušajā Latvijas-Igaunijas robežpunktā, kurš ilgu laiku stāvējis tukšs. Kompānijai vēl ir veikali Valkā, Apē un nule kā līdzīgs veikals atvērts Grenctālē. Ainažu Alko 1000 Market veikala vadītājs Oskars Kotāns neslēpj, ka alkohola tirdzniecība ir ienesīgs bizness. Kamēr ir iespēja, nauda ir jāpelna, viņš pamato veikalu izveidi.

Alko 1000 Market Ainažos darbu sācis maijā, bet jau pērn decembrī netālu durvis vēra igauņiem piederošs SuPerAlko, kam ir vesels veikalu tīkls Igaunijā. «Neesmu analītiķis, bet ekonomisti jau aprēķinājuši, ka alkohola akcīzes celšana valstij nekādu peļņu nenesīs. Varbūt īstermiņā būs ieguvums – mēnesi, divus, trīs, bet pēc tam viss aizies lejā. Ja izlīdzināsies cenas un akcīzes nodoklis ar Igauniju, tad kāda jēga igauņiem vai somiem būs braukt pie mums iepirkties. Tad arī somi vairs nebrauks, bet iepirksies Igaunijā,» vērtē Kotāns. Viņš atklāj, ka ziemeļvalstu kaimiņi Latvijā nepērk tikai alkoholiskos dzērienus, bet arī pārtiku un būvmateriālus, līdz ar to šī pārrobežu iepirkšanās dod savu artavu Latvijas ekonomikā. Uzņēmums sadarbojas ar lielākajiem pašmāju alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu ražotājiem un, kā lēš Kotāns, pēc akcīzes palielināšanas apjomi var sarukt. Strādāsim, kamēr būs izdevīgi. Ja nebūs izdevīgi, slēgsim veikalus, tā O. Kotāns.

Pēdējā laikā braukšana ar automašīnu izmaksā aizvien dārgāk, jo naftas cenas pieaugums pasaulē šogad ievērojami paaugstinājis arī cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut arī vēsturiski augstākā cena vēl nav sasniegta, daudz līdz šai atzīmei vairs nav palicis. Patlaban starptautiskajā vidē notiekošais šajā gadā ir būtiski palielinājis naftas cenu, kas atspoguļojas arī degvielas izmaksās transportlīdzekļiem. Šajā gadā vien naftas cena ir augusi par 30%, un ģeopolitiskā situācija neļauj prognozēt būtisku kritumu tuvākajā laikā. Eksperti pieļauj jaunu, rekordaugstu degvielas cenu sasniegšanu.

Degvielas cenas šajā gadā ir palielinājušās strauji, bet, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vēl nav sasniegts vēsturiski augstākais līmenis, tomēr esam tuvu tam, lai pārspētu rekordus. Gan degvielas tirgotāji, gan ekonomisti skaidro, ka pēdējā laika cenu tendences ietekmējis vairāku ģeopolitisku faktoru kopums, taču savu artavu devušas arī izmaiņas nodokļu politikā Latvijā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums šodien neatbalstīja priekšlikumu par akcīzes nodokļa samazināšanu alum.

Saistībā ar gaidāmo akcīzes likmes samazināšanu stiprajam alkoholam priekšlikumu par nodokļa samazināšanu arī alum katra atsevišķi iesniedza trīs puses - zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS) un pie frakcijām nepiederošie Saeimas deputāti Aldis Gobzems, Didzis Šmits, Jūlija Stepaņenko, Linda Liepiņa un Karina Sprūde.

Politiķi rosināja pašreizējo minimālo likmi par 100 litriem alus 14,9 eiro samazināt līdz 12,5 eiro. Savukārt 8,1 eiro likmi par spirta tilpumprocentu tika rosināts samazināt līdz 6,8 eiro.

Komisijas sēdē kā pretargumentu šādu izmaiņu veikšanai tās priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) un Finanšu ministrijas pārstāvji norādīja, ka arī pēc Igaunijā veiktās akcīzes nodokļa samazināšanas alkoholam Latvijā joprojām alum saglabājas mazāka akcīze, nekā kaimiņvalstī.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Elektrības obligātā iepirkuma fonda izveidei neatvēlot Latvenergo dividendes, var nākties celt kādu no nodokļiem, iespējams, PVN.

Tas izskanēja valdības sēdē, kurā tika apspriests Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais informatīvais ziņojums par elektroenerģijas ražošanas atbalsta fonda izveidi. Īpaši neapmierināts ar to, ka šim fondam tiek prasīti valsts budžeta līdzekļi, bija premjers Valdis Dombrovskis, norādot, ka tā vietā, lai reāli ierobežotu elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu, EM vien varējusi piedāvāt tās pašas naudas pārdalīšanu «no vienas kabatas otrā».

«Ja no valsts budžeta nākamgad tiek prasīti 28,8 milj. Ls, tad EM jānāk klajā ar priekšlikumu, kurus nodokļus palielināt. Vai mēs atteiksimies no pedagogu algu palielināšanas, citiem pasākumiem, lai daži varētu turpināt dzīvot zaļi uz nodokļu maksātāju rēķina?» vaicāja premjers. Jāpiebilst, ka lielākais caur OIK izmaksātā atbalsta saņēmējs ir valstij piederošā a/s Latvenergo, kas lielāko daļu savas peļņas samaksā dividendēs valstij. Līdz ar to arī saistībā ar OIK fondu radās ideja, ka tajā primāri varētu tikt iemaksāta a/s Latvenergo peļņa, citus valsts ieņēmumus neaiztiekot.

Kravu pārvadātājiem šī diena, kad tika ieviesta eirovinjete, ir sēru dienu, jo darbu zaudēs tūkstošiem nozares cilvēku, savukārt valsts šogad plānotā ieguvuma - 4,3 miljonu eiro - vietā bezdarbnieku pabalstos izmaksās krietni lielākas summas, protesta mītiņā medijiem skaidroja kravu pārvadāšanas uzņēmumu iniciatīvas grupas pārstāvis Ziedonis Apariņš.

Organizatori informēja, ka protesta akcijā piedalās ap 10% no visiem pārvadātājiem - 120 mašīnas no 60 uzņēmumiem, kuras riņķoja pa 11. novembra krastmalu, brīžiem skaļi signalizēdamas.

Apariņš, kurš ir arī SIA Taka pilnvarotais pārstāvis, skaidroja, ka patlaban kravu apjomi būtiski samazinās, līdz ar to šis nav īstais laiks ieviest papildu nodokļu slogu. To varot atlikt līdz 2016.gadam, kad nozare atdzīvosies. Viņš uzsvēra, ka transporta nozare nav tikai ostas un dzelzceļš, bet arī autopārvadājumi.

Viņš demonstrēja simbolisku atslēgu saišķi, kuru gatavojoties nodot satiksmes ministram Anrijam Matīsam (V) un kas simbolizējot atslēgas no kravas automašīnām, kuras pēc eirovinjetes ieviešanas nonāks banku plačos, jo uzņēmēji nespēs nomaksāt līzingus.

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Mainoties nosacījumiem un situācijai tirgū, ir nemitīgi jābūt gataviem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, vienlaikus savlaicīgi izpildīt mājasdarbus, kas ļauj ne tikai noturēties tirgū, bet vēl jo vairāk saglabāt konkurētspēju un izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rīgas Krēslu fabrika valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Aldis Circenis. Viņaprāt, arī pašreizējā situācijā, kad daudzos sektoros ir jūtama recesijas skarbā elpa, var sekmīgi attīstīties, izmantojot tās situācijas, kuras ir tirgū.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.decembra numurā lasi:

Statistika

Vai Latvijas ostām punktu pieliks degvielas akcīze?

Tēma

Latvijas laukos visapdraudētākā suga ir cilvēks

Uzņēmējdarbība

Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Eksporta balva

Nominācija Eksporta jaunpienācējs – veiksmīgo nozaru indikators

Investīcijas

Ieinteresēti ieguldīt Latvijā. Infortar izpilddirektors Martti Talgre

Investīciju un diversifikācijas efektu siltuma tarifos var nomākt iecerētie nodokļi. Dabasgāzes akcīze, elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) apkarošana uz apkures izmaksu pieauguma rēķina un subsidētās enerģijas nodoklis jau audzē un turpinās audzēt siltumenerģijas tarifus.

Taču nākamgad varētu tikt ieviests arī pagaidām vēl plaši neizskanējis tā sauktais energoefektivitātes nodoklis. Šis nodoklis izriet no 2012/27/EU Direktīvas prasībām, kas paredz, ka, sākot ar nākamā gada 1.janvāri, Latvijā jārenovē 3% no valsts iestāžu ēku platības. Direktīvas 7. pants nosaka, ka valstī kopumā jāpanāk 1,5% samazinājums mājsaimniecību enerģijas patēriņā (rēķinot no piegādātā enerģijas daudzuma).

Viens no šīs direktīvas prasību īstenošanas veidiem, kas pašlaik tiek apspriests, ir papildu nodokļa uzlikšana enerģijas piegādātājiem, pamatā siltumuzņēmumiem, 1,5% apmērā no viņu apgrozījuma.