Sniedzam ieskatu dažos no Ziemassvētku pasākumiem Rīgā, Jūrmalā un Liepājā laikā no 23. līdz 28. decembrim.

Rīga Ziemassvetku pasakumu kalendars Riga, Liepaja un Jurmala

Līdz 29. decembrim Doma laukumā un Līvu laukumā

Katru dienu no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00

23. decembrī no 11.00 līdz 20.00

24. decembrī no 11. līdz 15.00

27. un 28. decembrī no 11.00 līdz 20.00

Latvijas Mākslas akadēmijā

Studentu mākslas darbu tirgus JARMARKA (Ieeja bez maksas)

23. decembrī plkst. 16.00

Anglikāņu baznīcā

Ziemassvētku koncerts ŠAI SVĒTĀ NAKTĪ (Ieeja bez maksas)

Piedalās Rīgas Latviešu biedrības bērnu vokālā studija KNĪPAS UN KNAUĶI

23. decembrī plkst. 19.00

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem konsolidētajā kopbudžetā šā gada janvārī ieņēmumi pārsniedza izdevumus, tādējādi kopbudžetā veidojās 170,2 miljonu eiro pārpalikums un tā apmērs bija par 58,3 miljoniem eiro augstāks nekā 2020. gada janvārī.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada janvārī saņemti par 35,5 miljoniem eiro jeb 3,6% lielākā apmērā nekā 2020. gada janvārī un bija 1 025,7 miljoni eiro, bet izdevumi samazinājušies par 22,8 miljoniem eiro jeb 2,6% un izlietoti 855,6 miljonu eiro apmērā. Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu nodrošināja augstāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi.

Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi kopbudžetā janvārī saņemti 177,3 miljonu eiro apmērā, kas bija par 77,9 miljoniem eiro jeb 78,3% vairāk nekā 2020. gada sākumā.

Šogad janvārī saņemtas atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektu īstenošanu, kamēr pērn janvārī šādu maksājumu nebija. Janvārī plānoto apmēru pārsniedza nenodokļu ieņēmumi, jo ieņēmumos tika saņemti 6,7 miljoni eiro no Valsts kases veiktās eiroobligāciju papildu emisijas. Taču šie ieņēmumi atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai vispārējās valdības budžeta ieņēmumos tiks uzskaitīti tikai daļēji.

Papildinot tiesu informācijas sistēmas elektronisko pakalpojumu klāstu, Tiesu administrācija sadarbībā ar prokuratūras pārstāvjiem portālā www.tiesas.lv ir izveidojusi prokuroru noslodzes elektronisko kalendāru , kas ļauj konstatēt prokurora aizņemtību un tādejādi mazināt atlikto tiesas sēžu skaitu, informē Tiesu administrācijas pārstāvis Vjačeslavs Mitņičuks.

2014.gadā tika izveidots advokātu noslodzes elektroniskais kalendārs. Taču, lai pilnā mērā varētu izmantot modernās tehnoloģijas, kas ļauj tiesu varai piederīgo profesiju pārstāvjiem, plānojot tiesas sēdes, savstarpēji sazināties, izveidots arī prokuroru noslodzes kalendārs.

Prokurora un advokāta noslodzes elektroniskais kalendārs izveidots, lai samazinātu lietu atlikšanu kādas puses (prokurora vai advokāta) neierašanās dēļ sakarā ar aizņemtību citā procesā. Šobrīd piekļuves rekvizīti izsniegti visiem 454 Latvijas prokuroriem.

Šajā kalendārā amatā augstāks prokurors var nomainīt prokuroru, kas sākotnēji reģistrējies kā lietas dalībnieks, bet slimības vai citas ilgstoša prombūtnes dēļ nevar tajā piedalīties, kas būtiski mazina lietu atlikšanu.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025.gada janvārī, salīdzinot ar 2024.gada decembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,6%. Precēm tas pieauga par 0,9%, bet pakalpojumiem samazinājās par 0,2%, informē Ekonomikas ministrija.

Tradicionāli janvārī ir vērojams cenu pieaugums. Šogad janvārī vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu likmju un tarifu izmaiņas, kas tradicionāli ir noteikušas cenu kāpumu gada sākumā, kā arī cenu kāpums pārtikai, degvielai un cenu kritums apģērbiem un apaviem.

Lielākā palielinoša ietekme janvārī bija cenu pieaugumam ar mājokli saistītiem energoresursiem, kas kopā kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam elektroenerģijai par 12,1% un dabasgāzei par 3,9%. Cenu kāpumu elektroenerģijai noteica faktiskās maksas par jaudas uzturēšanu pieaugums mājsaimniecībām ar "Pamata" tarifu plānu un pieslēguma jaudu līdz 25 ampēriem, samazinoties valsts atbalsta apjomam atbilstoši noteikumiem par tarifu maksimālo atļauto pieaugumu mājsaimniecībām. Savukārt cenu pieaugumu dabasgāzei noteica no 1.janvāra palielinātā akcīzes nodokļa likme par dabasgāzi. Cenas praktiski nemainījās siltumenerģijai - kāpums par 0,1%, bet samazinājās cietajam kurināmajam - par 1,3%.

Uzņēmuma Kogo izveidotā kalendārgrāmata ir tradicionālās mazuļa dienasgrāmatas un sienas kalendāra apvienojums

«Ideja par mazuļa kalendārgrāmatu radās, ciemojoties pie mana brāļa ar ģimeni, kurā tikko bija piedzimusi meitiņa. Lai gan grāmatu plauktos stāvēja vairākas mazuļa dienasgrāmatas, mazās meitiņas mamma sasniegumus fiksēja parastā sienas kalendārā. Tā radās ideja par praktisku un vienlaikus gaumīgu risinājumu, kā saglabāt mazuļa sasniegumus vecākiem ērtā formātā – kalendārā, kas apvienots ar tradicionālo mazuļa dienasgrāmatu,» stāsta Katrīna Ozola, SIA Kogo līdzīpašniece.

Kogo kalendārgrāmata ir piekarama pie sienas, un mamma ar mazuli rokās var pieiet pie tāsun atzīmēt tobrīd svarīgāko. Pie katra datuma var pierakstīt, kas tajā noticis, ir arī speciālas uzlīmītes, piemēram, pirmais smaids.

Nodokļu ieņēmumi š.g. janvārī kopbudžetā par 25,2 milj. eiro jeb 4,0% pārsniedza perioda nodokļu ieņēmumu plānu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Jāatzīmē, ka pērn nodokļu ieņēmumi gadā kopumā pārsniedza plānotos ieņēmumus par 0,8%. Ņemot vērā pozitīvo efektu no nodokļu ieņēmumu pieauguma, janvārī atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā bijis 121,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu tas pieauga par 14,7 milj. eiro.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī bija 796,7 milj. eiro, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu pērn, tie pieauguši par 68,4 milj. eiro jeb 9,4%. Pamatā straujo ieņēmumu kāpumu sekmēja jau pieminētais efekts no nodokļu ieņēmumiem. Janvārī konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 651,3 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada janvāri palielinājās par 55,8 milj. eiro jeb 9,4%.

Šis gads sācies ar ievērojamu pieaugumu darba spēka nodokļu ieņēmumos. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), sociālās apdrošināšanas iemaksu un veikto norēķinu par solidaritātes nodokli ieņēmumi šā gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, palielinājās par 38,2 miljoniem eiro jeb 12,6% (tai skaitā 6,2 miljoni eiro veselības finansēšanai).

Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi šā gada janvārī bija par 34,1 miljons eiro jeb 43,0% lielāki nekā pērn janvārī, kas iezīmē, galvenokārt, Kohēzijas politikas ES fondu projektu īstenošanas aktivizēšanos. Kopējo ieņēmumu palielinājums sekmēja konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma kāpumu janvārī līdz 172,8 miljoniem eiro, kas ir par 51 miljonu eiro vairāk nekā 2017. gada janvārī.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī bija 879,8 miljoni eiro, par 83,1 miljonu eiro jeb 10,4% lielāki nekā pērn janvārī. Tostarp kopbudžeta nodokļu ieņēmumi palielinājās par 45,0 miljoniem eiro jeb 6,9%, tomēr tie bija mazāki nekā budžetā plānots. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns janvārī tika izpildīts par 98,8% un ieņēmumi bija par 8,5 miljoniem eiro mazāki nekā plānots. Labi pildījušies IIN ieņēmumi (6,4 miljoni eiro jeb 4,6% virs plāna) un sociālās apdrošināšanas iemaksas (2,3 miljoni eiro jeb 1,3% virs plāna), ko sekmēja ienākumus saņēmušo darba ņēmēju skaita pieaugums un darba samaksas kāpums valstī. Jāizceļ IIN ieņēmumu palielinājums mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozarēs, kā arī operāciju ar nekustamo īpašumu nozarē.

Veikalos līdzās šokolādes adventes kalendāriem atrodami arī dažādi citi risinājumi, kā interesantā veidā skaitīt dienas, kas palikušas līdz Ziemassvētkiem, piemēram, kalendārs kā koka mājiņa, kurai katru dienu var atvērt lodziņu, ielūkoties, kāds pārsteigums tajā atrodams, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Savu redzējumu par šiem kalendāriem šogad piedāvā arī divas pašmāju rokdarbnieces, kas uzšuvušas kalendārus. Idejukrelles.lv īpašnieces Lauras Liepas kalendāru veido eglīte, 24 kabatiņas, kurām ar roku ir izšūts attiecīgais dienas skaitlis un tikpat daudz tamborētu eglīšu rotājumu. Ideja – bērns katru dienu atver vienu kabatiņu un tajā esošo eglīšu rotājumu pakarina eglītē, un Ziemassvētku vakarā tā būs pilnībā izrotāta.

Personalizētu adventes kalendāru, kuru rotā izšūts tā īpašnieka vārds, šajā gadā izveidojusi arī Mazais ābols īpašniece Evita Ābola. Viņa jau piecus gadus ikdienā šuj apģērbu un cepures bērniem, somas, siltos cimdus ratiem u.c. preces. Viņas kalendārs tapis no kokvilnas un lina. Tam ir 24 kabatiņas, kurās līdz Ziemassvētkiem var ievietot saldumus vai zīmīti ar veicamajiem uzdevumiem.

2017. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 1,8 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 16,1 % vairāk nekā 2016. gada janvārī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 13,3 % un importa vērtība – par 18,5 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Janvārī Latvija eksportēja preces 808,7 milj. eiro apmērā, bet importēja par 984,1 milj. eiro.

Šī gada janvārī ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,1 % (2016. gada janvārī – 46,2 %).

Šī gada janvārī koka un koka izstrādājumu eksports bija par 22,3 milj. eiro jeb 16,6 % lielāks nekā 2016. gada janvārī, pārtikas rūpniecības ražojumu eksports – par 20,9 milj. eiro jeb 44,8 % lielāks, parasto metālu un to izstrādājumu eksports – par 19,7 milj. eiro jeb 38,3 % lielāks, bet satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports bija par 15,6 milj. eiro jeb 46,3 % lielāks nekā pirms gada. Savukārt augu valsts produktu eksports 2017. gada janvārī bija par 11,5 milj. eiro jeb 18,4 % mazāks nekā 2016. gada janvārī.

Kalendārs (Credit Crunch Calendar 2010), kura bildēs ir atspoguļots pasaules ekonomiskās krīzes sagrautais bizness Lielbritānijā, kļuvis par vienu no pārdotākajām precēm Lielbritānijā, ziņo Telegraph.

Kalendāra autors Kevins Beresfords (Kevin Beresford) norāda, ka šis kalendārs rosina cilvēkiem smieties skatoties uz ekonomikas sagrautajām lietām. «Kalendārā ir iekļautas bankrotējušas firmas, kafejnīcas, izdemolētas fabrikas, kuras tika aizvērtas pasaules ekonomiskās krīzes dēļ,» norāda K. Beresfords.

«Kalendārs ir kļuvis veiksmīgs, jo britiem patīk smieties skatoties nedienām acīs,» piebilda kalendāra autors.

No 2010. gada valsts apmaksāto vakcināciju kalendārs varētu tikt papildināts ar vairākām bezmaksas vakcīnām bērniem, paredz Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos, kas nosaka vakcinācijas kārtību.

Grozījumi, kas pagājušajā nedēļā iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā, paredz no 2010. gada 1. janvāra vakcināciju kalendārā noteiktām pacientu grupām iekļaut vakcīnu pret pneimokoka infekciju, kas var izraisīt plaušu saslimšanas un akūtus vidusauss iekaisumus.

No 2010. gada 1. septembra vakcināciju kalendārs varētu tikt papildināts par bezmaksas vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju, kas tiek uzskatīta par faktoru, kas veicina saslimšanu ar dzemdes kakla vēzi. Vakcinēt plānots 12 gadu vecumu sasniegušas meitenes.

Savukārt no 2011. gada 1. janvāra vakcinācijas kalendārs varētu tikt papildināts ar bezmaksas vakcīnu pret rota vīrusu infekciju – pret šo slimību plānots vakcinēt bērnus no divu mēnešu vecuma.

Labdarības organizācija Go Commando, kas vāc līdzekļus Lielbritānijas Karalisko jūras kājinieku (Royal Marines) ģimeņu atbalstam, sākusi pārdot kalendāru, kuru izveidojuši jūras spēku kareivji, iejūtoties modeļu un fotogrāfu lomā.

Kalendāru 2013. gadam veidojuši desantnieki, kas pašlaik dienē Afganistānā. Karavīri iejutās gan modeļu, gan fotogrāfu lomā, tādēļ kalendārs pilnībā uzskatāms par Royal Marines dienējošo «šedevru», skaidrots labdarības organizācijas Go Commando mājas lapā.

«Lai arī kalendārs ir ļoti jautrs, lūdzu atceraties fakta, kādēļ tas izveidots, nopietno pusi. Jo vairāk kalendāru mēs pārdosim, jo vairāk līdzekļu tiks savākts Afganistānas kareivjiem un viņu ģimenēm,» teikts labdarības organizācijas mājas lapā.

Zviedrijas reklāmas «sargsuni» pārpludinājušas sūdzības par reklāmu kalendāram, kurā redzamas pieticīgi ģērbtas aviokompānijas Ryanair stjuartes, ziņo thelocal.se.

Mazāk nekā mēnesi pēc Ryanair salona apkalpes labdarības kalendāra 2012. gada izdevuma laišanas klajā Zviedrijas reklāmas ombuds (Reklamombudsmannen) saņēmis 33 sūdzības par reklāmām, ar kuru palīdzību kalendārs tiek popularizēts.

«Cilvēki domā, ka reklāmā ir seksisms un ka tā neiederas vietnē, kas domāta lidmašīnu biļešu pārdošanai,» stāstījusi reklāmas ombudsmene Elizabete Trotciga.

Vēl vairāk sūdzību ombuds saņēmis tikai par kāda iepazīšanās servisa reklāmas kampaņu, kas mudināja uz laulības pārkāpšanu.

Ryanair tagad ir divas nedēļas, lai atbildētu ombudam par sūdzībām. Pēc tam «sargsuns» lems, kā rīkoties tālāk.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Janvārī konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus un jau tradicionāli tajā izveidojās pārpalikums, sasniedzot 107,1 miljonu eiro, informē Finanšu ministrija.

Valsts konsolidētajā budžetā pārpalikums šā gada janvārī bija 62,3 miljoni eiro un pašvaldību budžetos – 44,8 miljoni eiro.

Kopumā lielāka pārpalikuma nekā pērnā gada janvārī iemels bija mazāki izdevumi gan valsts, gan pašvaldību budžetos, jo kopbudžeta ieņēmumos bija neliels kritums.

Vērtējot janvāra budžeta izpildes datus, vēl pāragri spriest par budžeta attīstības tendencēm gadā kopumā, precīzāk tās varēs novērtēt, analizējot izpildi turpmākajos mēnešos. Finanšu ministrija (FM) informē, ka atbilstoši likumam Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam vispārējās valdības budžeta deficīts 2016. gadā tiek plānots 1% no apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Šā gada janvārī valsts konsolidētajā kopbudžetā bija pārpalikums 82 miljonu latu apmērā, ieņēmumiem (447,3 milj. latu) pārsniedzot izdevumus (365,3 milj. latu), liecina Valsts kases oficiālā mēneša pārskata dati.

Salīdzinājumam 2011. gada janvārī konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 0,8 milj. latu apmērā, norāda Finanšu ministrijā (FM). Šā gada janvārī pārpalikums bija vērojams gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetā, informē FM, uzsverot, ka pārpalikumu sekmēja ieņēmumu palielināšanās visos budžetos, savukārt izdevumi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri ir pat nedaudz samazinājušies.

Kopējie nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā, šā gada janvārī pārsniedza plānoto par 9,6%. Salīdzinājumā ar 2011. gada janvāri pieaugums ir 15,5%. «To sekmēja joprojām labvēlīga ekonomiskā situācija, ņemot vērā, ka nodokļu ieņēmumus janvārī galvenokārt ietekmēja pagājušā gada nogalē veiktie darījumi un aprēķinātās algas,» min FM.

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām apstiprina, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas, norāda Finanšu ministrija (FM).

Patēriņa cenas 2021. gada janvārī samazinājās par 0,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Tādējādi ir saglabājusies iepriekšējā gada nogales tendence, kad Latvijā bija fiksēta deflācija. Patēriņa cenu ietekmējošie faktori arī praktiski neizmainījās, un deflācija ir saistīta ar energoresursu cenu kritumu un cenu samazinājumu tajos pakalpojumos, kuri visbūtiskāk cieta no pandēmijas, proti, aviopārvadājumi un izmitināšanas pakalpojumi.

Atšķirībā no pērnā gada patēriņa cenu ietekmējošiem faktoriem, korekcijas cenu izmaiņās šā gada janvārī ieviesa pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kritums par 0,1% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri, ko galvenokārt ietekmēja bāzes efekti. Jāatzīmē, ka pērn pārtikas cenas uzrādīja noturīgu kāpumu visa gada garumā un vidējais pieaugums sastādīja 2,4%. Tomēr pārtikas cenas šā gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 0,4%, kas liecina, ka turpmākajos mēnešos pārtikas cenu devums gada inflācijā varētu izlīdzināties. Kopumā šā gada janvārī preču patēriņa cenu kritums vidēji bija 1,4%, kamēr pakalpojumu cenas vidēji pieauga par 1,5% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri.

Šogad janvārī nedzīvības apdrošināšanas tirgus samazinājies par 35 %, salīdzinot ar šo mēnesi 2009. gadā. Kritums gada sākumā ir lielāks nekā pērn, kad tirgū parakstīto prēmiju apjoms samazinājās par nepilniem 30 %.

Tiesa, janvārī uz apdrošināšanas tirgus lielākā ietekme bijusi RSK Apdrošināšanas AS – tā kā kompānija šogad nav parakstījusi prēmijas, to apjoma kritums, salīdzinot ar 2009. gadu, kad prēmijās janvārī bija parakstīti 1,03 miljoni latu, veidoja 100 %. Bez šīs likvidācijai nolemtās kompānijas rezultāta, tirgus kritums janvārī bija 32 %, liecina Db aplēses.

Apdrošināšanas tirgus šogad turpina samazināties vēl straujāk Apdrošināšanas tirgus šogad turpina samazināties vēl straujāk Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka kopumā šā gada janvārī apdrošinātāji prēmijās parakstījuši 17,9 miljonus latu, bet atlīdzības izmaksāti 8,88 miljoni latu, kas ir par 30 % mazāk nekā pērn janvārī. Tostarp RSK Apdrošināšana atlīdzībās šogad janvārī izmaksājusi 253 tūkstošus latu, kas ir uz pusi mazāk nekā pērn.

Lai gan daļa Latvijas slēpošanas trašu pārstāvju cer uz vēsākiem laika apstākļiem, šajā nedēļas nogalē trases aktīvi strādās, aģentūra LETA uzzināja pēc slēpošanas trašu apzināšanas.

Slēpošanas un atpūtas kompleksa «Ozolkalns» valdes locekle Līga Rokpelne aģentūrai LETA sacīja, ka «Ozolkalns» sezonu atklāja trešdien, 17.janvārī. Pirmā darbības nedēļa «Ozolkalnam» ir iesākusies ļoti labi. Lai gan aizvadītas tikai divas dienas, apmeklētāju skaits salīdzinājumā ar tām ziemām, kas ir garas un ilgstošas, darba dienās bijis ļoti labs. Arī šajā nedēļas nogalē «Ozolkalns» plāno aktīvi strādāt - sestdien, 20.janvārī plānots strādāt no plkst. 9 līdz 23, bet svētdien no plkst. 9 līdz 21.

Rokpelne teica, ka sestdienās parasti kalnu apmeklē vairāk ziemas sporta piekritēji individuāli, bet svētdienas ierasti ir ģimenes dienas, kad cilvēki brauc kopā ar bērniem un vairāk nepieciešama arī instruktoru palīdzība. Interesi apmeklēt «Ozolkalns» trases nedēļas nogalē pārsvarā izrādījuši vietējie iedzīvotāji, kā arī gaidāmi tūristi no Igaunijas un daļa apmeklētāju varētu ierasties no Lietuvas. Cilvēku interese esot ļoti liela, rezervācijas nedēļas nogalei pieteiktas arī blakus esošajā kempingā, kā arī pilnībā aizpildīts «Ozolkalns» instruktoru darba grafiks.

Janvāra mēnesis vērtspapīru tirgos ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā uzrādīja izaugsmi. Ja iepriekšējā apskatā minēju, ka Rīgas biržas indekss visa 2018. gada laikā nokrita par 6,72%, tad šā gada pirmajā mēnesī izaugsme veidoja 6,24%. Līdzīgi arī S&P500 indekss - iepriekšējā gada laikā nokrita par 6,74%, janvārī pieauga par 7,09 %. Jāpiezīmē, ka S&P500 indekss pēdējās divās janvāra dienās pieauga par 2%, jo parādījās pirmās uzņēmumu atskaites par iepriekšējo periodu ar labiem rezultātiem.

(Avots: tradingview.com)

Līdz ar to indeksu lielums (vidējās akciju cenas) ir 2018. gada sākuma līmenī. Lai gan janvārī ziņu plūsma nebija tik optimistiska un analītiķu vērtējums gada sākumā par akciju tirgus nākotni neparedzēja šādu izaugsmi. Es to skaidroju ar investoru ticību uzņēmumu darbībai iepriekšējā gadā un cerību, ka atskaites par 2018. gadu būs labākas nekā paredzēts. Cenā tiek ietverta ticība, ka uzņēmumi uzrādīs labākus datus. Šajā situācijā es saskatu psiholoģisku spiedienu uz uzņēmumu vadību uzrādīt labus datus. Daļa analītiķu paredz izaugsmes samazinājumu vai pat recesiju, un, ja uzņēmumi masveidā sāks publicēt sliktākus rezultātus nekā paredzēts, akciju tirgus tik tiešām var nonākt recesijā. Krītoša tirgus situācijā uzņēmumiem ir grūtāk piesaistīt līdzekļus izaugsmei un investīcijām. Man var iebilst un teikt, ka uzņēmumiem jāatspoguļo patiesā situācija atskaitēs un nedrīkst manipulēt ar datiem. Ir dažādas iespējas grāmatvediski palielināt vai samazināt peļņu, aktīvus un citus balances posteņus, nepārkāpjot likumus. Mans secinājums, janvāris bija labs mēnesis investoriem vērtspapīros.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Februārī, salīdzinot ar janvāri, sabiedrības kopējais noskaņojums ir pasliktinājies, pārtraucot iepriekšējiem trim mēnešiem raksturīgo optimisma pieauguma tendenci, liecina jaunākais DNB Latvijas barometra pētījums.

Kopējā noskaņojuma indekss noslīdējis no -19 janvārī līdz -23 februārī. Februārī sniegtais vērtējums joprojām ir kopumā mazāk kritisks nekā 2008., 2009., 2010. un 2011.gadā, taču nedaudz pesimistiskāks kā pērnā gada vidū novērotie.

Lūgti novērtēt situācijas attīstību Latvijā kopumā, 60% iedzīvotāji teikuši, ka situācija attīstās nepareizi (janvārī- 54%), un retāk – ka pareizi (janvārī - 26%, bet februārī – 22%).

Februārī, salīdzinot ar janvāri, kritiskāks kļuvis arī iedzīvotāju vērtējums pašreizējam Latvijas ekonomiskajam stāvoklim: biežāk 63% saka, ka tas ir slikts, salīdzinot ar 55% janvārī, un nedaudz retāk, kā labs – janvārī tādu bija 6%, bet februārī 4%.

Latvijas ostās šogad janvārī pārkrauti 4,132 miljoni tonnu kravu, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2022.gada janvārī, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 2,107 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 2,4%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo mēnesi.

Tostarp ogles pārkrautas 621 400 tonnu apmērā, kas ir par 12,4% mazāk nekā gadu iepriekš, labība un labības produkti pārkrauti 534 100 tonnu apmērā, kas ir par 21,7% vairāk, koksnes šķelda pārkrauta 195 200 tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 7,3%, bet ķīmiskās beramkravas - 26 500 tonnu apmērā, kas ir par 79,3% mazāk.

Ģenerālkravas Latvijas ostās 2023.gada janvārī pārkrautas 1,032 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 362 300 tonnu apmērā, kas ir par 5,8% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 355 400 tonnu apmērā, kas ir par 15,1% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 294 300 tonnu apmērā, kas ir par 13,1% vairāk.

2025.gada janvārī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 147,8 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 15,6% pieaugumu pret 2024.gada janvāri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 257,6 tūkst. nakšu, un tas ir par 18,4% vairāk nekā 2024.gada janvārī.

2025.gada janvārī no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 57,7% jeb 85,3 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 27,8% vairāk nekā pērn janvārī. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, palielinājies par 30,3% un bija 156,4 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis (pagājušā gada janvārī arī 1,8 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (14,1 tūkst.), Igaunijas (11,1 tūkst.), Apvienotās Karalistes (7,5 tūkst.), Vācijas (5,7 tūkst.), Somijas (4,1 tūkst.), Nīderlandes (4 tūkst.), Polijas (3,6 tūkst.), Zviedrijas (2,9 tūkst.) un ASV (2,8 tūkst.).