Tehnoloģijas

Brensons iegulda miljoniem dolāru igauņu dibinātā start-upTransferWise

Gunta Kursiša, 10.06.2014

Jaunākais izdevums

Britu miljardieris Ričards Brensons (Richard Branson), PayPal līdzdibinātājs Pīters Tīls (Peter Thiel) un citi investori kopumā ieguldījuši 25 miljonus ASV dolāru (aptuveni 18 miljonus eiro) jaunā tehnoloģiju kompānijā TransferWise, kuru 2011. gadā dibināja divi igauņu draugi, vēsta DealBook.

TransferWise nodrošina tehnoloģiju, kas ļauj cilvēkiem dažādās pasaules malās apmainīt valūtu, izvairoties no banku noteiktās pārskaitījuma maksas.

Trīs darbības gadu laikā Lielbritānijas galvaspilsētā bāzētajam uzņēmumam izdevies veikt valūtu darījumus 1,7 miljardu ASV dolāru (1,2 miljardu eiro) apjomā, kopumā ietaupot aptuveni 75 miljonus ASV dolāru (55 miljonus eiro), kas citādi tiktu nomaksāti bankām.

2013. gada laikā igauņu start-up uzņēmumam izdevies piesaistīt investīcijas sešu miljonu ASV dolāru (4,4 milj. eiro) apmērā. TransferWise investējusi PayPal līdzdibinātāja P. Tīla riska kapitāla firma Valar Ventures Manegement. Sadarbība ar šo kompāniju TransferWise, kuras lielākie tirgi pašlaik ir Lielbritānija, Vācija un Francija, varētu atvērt durvis arī uz ASV tirgu.

«ASV ir interesants tirgus,» apliecina Tāvets Hinrikus, TransferWise līdzdibinātājs, kurš iepriekš strādāja izslavētajā igauņu veiksmes stāstā Skype. Viņš pauda, ka licence darbam amerikāņu banku sektorā līdz šim ir bijis lielākais šķērslis ienākšanai ASV.

«Nebanku finanšu start-up paplašinās ļoti strauji. Tikmēr bankas nedara neko inovatīvu,» norāda T. Hinrikus. Lai arī TransferWise raida skarbu kritiku banku lauciņā, tas nav traucējis jaunajam igauņu uzņēmumam ņemt par labu investīcijas no Ričarda Brensona līdzdibinātās bankas Virgin Money.

T. Hinrikus pauda, ka noslēgtais darījums ar R. Brensonu liecina, ka britu miljardieris ir ieinteresēts investēt start-up kompānijās, kas varētu mest izaicinājumu līdzšinējam banku piedāvājumam.

Tāpat izskanējušas runas, ka TransferWise esot pārrunājis iespējas veikt valūtu darījumus, izmantojot sociālo tīklu Facebook. T. Hinrikus šādus apgalvojumus nekomentēja.

Pašlaik TransferWise strādā vairāk nekā simts cilvēki Londonā un Tallinā. Uzņēmuma dibinātāji ir T. Hinrikus un Kristo Kārmans (Kristo Kaarmann).

Pašlaik banku sektorā pasaulē cenšas ielauzties arī mobilo maksājumu start-up kompānija Square, kā arī vairāki Eiropā bāzēti uzņēmumi, piemēram, CurrencyFair. Šis Dublinā bāzētais start-up no dibināšanas brīža 2009. gadā līdz šim veicis valūtas maiņu aptuveni 900 miljonu eiro apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden par darbības uzsākšanu Latvijā paziņoja kārtējais Lietuvas fintech uzņēmums – Arcapay. Atšķirībā no daudziem citiem nozares uzņēmumiem Arcapay orientējas nevis uz privātpersonām, bet biznesa klientiem, īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar importu un eksportu.

Uz sarunu par uzņēmuma plāniem Latvijā un fintech nozares attīstību Baltijā uz sarunu aicinājām Arcapay vadītāju Marusu Bausis (Marius Bausys).

Fintech ir visai plašs jēdziens. Kāda ir jūsu biznesa niša – ar ko tieši nodarbojaties?

Arcapay specializējas ārvalstu valūtu pārrobežu maksājumu pakalpojumu sniegšanā biznesa klientiem. Esam elastīgi un maksājumu risinājumus nepārtraukti pilnveidojam, atbilstoši starptautiskā biznesa aktualitātēm un klientu vajadzībām. Esam izveidojuši tiešsaistes platformu ar plašu valūtu portfeli un dažādām konvertācijas iespējām, nodrošinot ātrus bezmaksas pārrobežu maksājumus. Platformu izveidojām atsaucoties mazo un vidējo uzņēmumu interesei pēc elastīgiem valūtu konvertēšanas brokeru risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele klientiem ieviesusi iespēju valūtas maiņu veikt bankas mobilajā lietotnē. Šobrīd valūtas maiņas funkcionalitāte ir pieejama iOS platformā, tomēr drīz tā būs pieejama arī Android mobilo tālruņu lietotājiem, informē bankā.

“Ja iepriekš valūtas darījumu veikšana bija laikietilpīga un neērta – bija nepieciešams zvanīt uz banku un tad darījumu apstiprināt internetbankā, pirms gada, lai atvieglotu šo procesu, klientiem tika piedāvāta iespēja valūtas maiņu veikt internetbankā. Savukārt tagad ir vēl ātrāks risinājums – valūtas maiņa mobilajā lietotnē,” skaidro Mārtiņš Bērziņš, Citadeles digitālās pieredzes attīstības daļas vadītājs un vietnieks bankas biznesa attīstības jautājumos.

Bankai šī inovācija ļauj apkalpot neierobežotu klientu skaitu, nepalielinot darījumu slēgšanas izmaksas, vienlaicīgi pielāgojot valūtas kursu individuālam klientam un darījuma summai.

“Šādas funkcionalitātes ieviešana bija zināms tehnoloģisks izaicinājums, jo valūtas tirgos cenu izmaiņas notiek nepārtraukti un valūtas kursu aktualizēšanai un darījumu slēgšanai ir jānotiek reālajā laikā, ievērojot papildu prasības attiecībā uz darījumu apstrādes un izpildes ātrumu. Šobrīd automatizētā procesa ietvaros valūtas maiņas darījumi notiek tūlītēji, un klientiem iegādātā valūta ir pieejama uzreiz,” piebilst M.Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Pie kaimiņiem zāle ir zaļāka

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 30.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņi apskauž Latviju par mūsu nodokļu politiku, mēs apskaužam igauņus, bet patiesībā savi plusi un mīnusi ir katrai valstij

Bieži tā negadās – igauņi atklāti atzīst, ka kaut kas Latvijā ir izdarīts labāk nekā viņu zemē. Vēl retāk mēs paši tā jūtamies, spēlējot nepārtraukto salīdzināšanās spēli ar kaimiņiem. Tāpēc šis zināmā mērā ir vēsturisks brīdis, ka Igaunijas biznesa laikraksts Äripäev raksta – igauņi apskaužot Latvijas nodokļu sistēmu. Latvijai esot labi plānota un mērķtiecīga nodokļu politika jaunajiem uzņēmumiem. Kā noprotat, runa ir par Latvijā daudz aprunāto un žņaudzīto mikrouzņēmumu nodokļa likmi, kādas Igaunijā nav. Protams, mēs paši apzināmies, ka pēc pēdējiem likuma grozījumiem un uzliktajiem ierobežojumiem, mikrouzņēmumu nodokļa likme Latvijā ne tuvu vairs nav tik draudzīga mazajiem uzņēmumiem, kāda tā bija iepriekš, bet tas netraucē igauņiem jūsmot par to, ka Latvija kļuvusi par lecekti augošām kompānijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Visvairāk atvaļinājumā tērē šveicieši, vismazāk – lietuvieši

Anda Asere, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Šprotu ražotājiem kritiska situācija: var nākties atlaist visus darbiniekus

Sandra Dieziņa, 07.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šprotu ražotājiem Krievijas un Ukrainas krīzes dēļ vasaras mēnešos būs piespiedu dīkstāve, jau šobrīd darba apjoms ir samazinājies, turklāt netiek izslēgta darbinieku atlaišana.

Daļa uzņēmumu vēl šobrīd lemj, kā rīkoties, lai darbinieki neciestu. Zināms, ka jau šobrīd eksporta problēmu dēļ daļa uzņēmumu strādā nepilnu darba laiku, ražojot produkciju uzkrājumiem.

Plāno samazināt

SIA Gamma – A izpilddirektors Ivars Pūciņš stāsta, ka šobrīd uzņēmumu būtiski ietekmē vairāki faktori – valūtas nestabilitāte NVS valstīs, Ukrainas notikumi un neziņa par turpmāko saistībā ar iespējamām sankcijām. «NVS valstīs un Krievijā vērojama valūtas kursa nestabilitāte. Ukraina šobrīd nav pirktspējīga un strādātspējīga. Visi šobrīd nogaida un ir neziņā par turpmāko. Arī politiķu rīcība nevieš nekādu skaidrību, jo visi tikai domā par divām vēlēšanām, kas tuvojas, nevis par uzņēmējiem,» klāsta I. Pūciņš. Tas viss atstāj ietekmi uz uzņēmumu, kas vasarā plāno pārtraukt darbu uz diviem trim mēnešiem. Šobrīd ir skaidrība, ka jūnijā darbinieki tiks laisti apmaksātā atvaļinājumā, izņemot 7–10% strādājošo, ko nodarbinās remontdarbos, bet jūlijā tiem nāksies pieteikties bezdarbniekos. Kā būs augustā, vēl nav zināms, jo nav iespējas paredzēt notikumu attīstību tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kultūras iezīmes reklāmā – kas jāzina, eksportējot uz Lietuvu un Igauniju?

Stratēģiskās zīmolu aģentūras Stereo partneris Vaidas Matulaitis, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visas trīs Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens veselums ārvalstu kontekstā – ne tikai ģeogrāfiskā novietojuma un līdzīgo vēsturisko notikumu dēļ, bet arī sociālajos, ekonomiskajos un politiskajos rādītājos.

Tomēr atšķirīgās mentalitātes un kultūras kodi nereti maina visu kopējo ainu. Jo īpaši tas attiecas uz dažādiem ieradumiem, tradīcijām, ikdienas paradumiem iepirkšanās un kultūras patēriņa jomā, turklāt rādās, ka visas kaimiņvalstis ir krasi atšķirīgas un to kultūras kodi atspoguļojas arī vizuālajā komunikācijā.

1. Kamēr igauņi klausās, lietuvieši vizualizē

Skaidrs, ka šīs robežas saplūst un viss nav viennozīmīgi balts un melns, tomēr, papētot vairākas kampaņas, nākas secināt, ka igauņi daudz lielāku uzsvaru liek uz ziņas nodošanu un spēcīgu vēstījumu radīšanu, kamēr lietuvieši fokusējas uz vizuāli spilgtiem vai iespaidīgiem kadriem. Arī lielie reklāmas laukumi ir labs piemērs, kas liek secināt, ka Igaunijā tas būs teikums ar «tvistu», kamēr Lietuvā galvenā ziņa tiks nodota ar spilgtiem vizuālajiem risinājumiem, ko varbūt papildinās kāds teksts. Arī Igaunijas TV reklāmas tiek balstītas uz spēcīgiem vārdu salikumiem, kamēr lietuvieši bagātinās savus stāstus ar īpašu poētiskumu, izteiktām vizuālām detaļām un efektīviem radošajiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas sabrukums rada reģionālo migrācijas krīzi; režīma maiņa tomēr nebūtu panaceja

Venecuēlas nacionālās valūtas bolivāra hiperinflācija ir ne vien ekonomikas sabrukuma simptoms, bet arī sociālistiskas aizbildniecības un autokrātisma mantojums. Centieni maskēt nemākulīgu, jo ekonomiski neargumentētu, valsts pārvaldi aiz piedrukātas naudas kalniem ir šīs Latīņamerikas valsts iesīkstējusi tradīcija. Investīciju analītikas portāls investing.com lēš, ka Venecuēlā kopš 60. gadu sākuma naudas masa ir pieaugusi gigantiskā apmērā – vairāk nekā par 46 miljardiem procentu.

Pēc Venecuēlas politiskās opozīcijas aplēsēm, jūlijā inflācija sasniedza rekordu Latīņamerikas vēsturē – 83 tūkstošus procentu pret pērnā gada jūliju, raksta Financial Times. Visa gada griezumā inflācija noteikti būs vairākos simtos tūkstošu procentu liela, un Starptautiskais Valūtas fonds to prognozē pat miljonu procentu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Melnajā tirgū Krievijā rubļa kurss sasniedz 200 rubļus par dolāru

LETA--UKRINFORM, 15.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko sankciju dēļ Krievijā ir ierobežots finanšu tirgus, un sociālajos tīklos parādījies valūtas melnais tirgus, kurā maiņas kurss sasniedzis 200 rubļus par vienu ASV dolāru.

Tīmekļa medijs "Meduza" vēstīja, ka vietnē "Telegram" ir desmitiem kanālu par tēmu "valūtas maiņa", "nopirkt dolārus", kuros pieejami piedāvājumi valūtas maiņas darījumiem. Lielākā daļa šo kanālu izveidota vai aktivizēta marta pirmajās divās nedēļās.

Viens veids šādām grupām ir sadalījums pēc pilsētām, kad noteiktā apkaimē dzīvojošie vienojas par valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumu un sarunā tikšanos. Dolāra un eiro kurss tādos darījumos būtiski pārsniedz oficiālo kursu un sasniedz pat 200 rubļus.

Krievijas varasiestādes brīdina, ka tādi darījumi var tikt uzskatīti par nelikumīgām bankas operācijām, par ko draud līdz septiņiem gadiem ilgs cietumsods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Finanšu ministrija: pārejai uz eiro līdz šim nav bijusi liela ietekme uz cenu izmaiņām

Dienas Bizness, 11.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasākumi, kas tika veikti, gatavojoties eiro ieviešanai, kā cenu monitorings, «Godīgs eiro ieviesējs» un paralēlā cenu atspoguļošana, ir sevi attaisnojuši, un janvārī novērotais inflācijas kāpums nav pārsniedzis Finanšu ministrijas (FM) prognozes.

«Valūtas maiņa mūsu valstī notika laikā, kad pasaulē energoresursu un pārtikas cenas samazinājās. Tas veicina cenu stabilitāti gan aizvadītajos, gan nākamajos mēnešos, tāpēc var apliecināt, ka Latvijas pāreja uz vienoto Eiropas Savienības valūtu notika stratēģiski pareizajā laikā, neatstājot būtisku ietekmi uz inflāciju,» saka finanšu ministrs Andris Vilks.

Tajā pat laikā FM gan nenoliedz, ka neliela ietekme ir vērojama arī saistībā ar pāreju uz eiro valūtu.

Pēc FM aprēķiniem tīrā ietekme no eiro ieviešanas būs aptuveni 0,2 – 0,3 procentpunkti 2014. gada laikā. Arī šī ietekme lielākoties skars pakalpojumu cenas, jo tieši pakalpojumu cenām ir svarīgi būt reprezentatīvām un ērtām, un, protams, ir grūti noliegt, ka pakalpojuma sniedzējam ir vēlme apaļot cenas uz augšu. Preču cenas savukārt ir daudz vājāk pakļāvušās cenu noapaļošanai, jo ikdienas lietošanas preču tirgū konkurence tomēr ir samērā spēcīga un šādu nepamatotu cenu celšanu var atļauties tikai retais tirgotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads sācies ar nepatīkamu ziņu visiem autobraucējiem – Latvijas valdība nolēma palielināt akcīzes nodokļa likmi degvielai, tā sadārdzinot benzīna cenu vidēji par trim centiem. Dzīvojot pierobežā, degvielas cenu atšķirība varētu spēlēt par labu Valkas un tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem, kuri pēc degvielas var doties pāri robežai. Reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija pētījis, vai tas tā tiešām ir, ka otrpus robežai pie igauņiem ir jūtamas būtiskas degvielas cenu atšķirības.

Izpētot šo situāciju, atklājas, ka igauņi zibenīgi ir noreaģējuši uz degvielas cenas sadārdzinājumu Latvijā un arī jaunā gada pirmajās dienās par pāris centiem palielinājuši cenu benzīnam.

Autobraucējs valcēnietis Mārtiņš, kurš regulāri degvielu iegādājas Valgā, uzskata, ka igauņiem nevajadzētu skriet līdzi letiņiem, lai tādā veidā pildītu savas kabatas ar naudu. Valcēnietis uzskata, ka vajadzētu būt otrādi, ja Latvijas pusē kāda prece maksā dārgāk, tad igauņi noteikti būtu vinnētāji, ja pie viņiem tas būtu nopērkams lētāk. Mārtiņš brīnījās par igauņu spēju tik ātri reaģēt uz degvielas cenu svārstībām, jo vakar, braucot uz darbu ap pulksten 7.30, iebraucis kaimiņpilsētas DUS Neste, kur cena par litru 95E degvielas bijusi vēl zem eiro. Taču īsi pirms dienas vidus tā pakāpusies jau pāri vienam eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Alkohola tirdzniecība Igaunijas pierobežā plaukst un zeļ

Sandra Dieziņa, 09.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā alkoholisko dzērienu tirdzniecība Igaunijas pierobežā plaukst un zeļ. Kā DB pārliecinājās Ainažos, igauņu un somu tūristi lielos apjomos iepērk alkoholiskos dzērienus, jo akcīzes starpība ar Igauniju dzērienus ļauj iegādāties krietni vien lētāk.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Alkohola veikalu Alko 1000 Market igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest izveidojusi bijušajā Latvijas-Igaunijas robežpunktā, kurš ilgu laiku stāvējis tukšs. Kompānijai vēl ir veikali Valkā, Apē un nule kā līdzīgs veikals atvērts Grenctālē. Ainažu Alko 1000 Market veikala vadītājs Oskars Kotāns neslēpj, ka alkohola tirdzniecība ir ienesīgs bizness. Kamēr ir iespēja, nauda ir jāpelna, viņš pamato veikalu izveidi.

Alko 1000 Market Ainažos darbu sācis maijā, bet jau pērn decembrī netālu durvis vēra igauņiem piederošs SuPerAlko, kam ir vesels veikalu tīkls Igaunijā. «Neesmu analītiķis, bet ekonomisti jau aprēķinājuši, ka alkohola akcīzes celšana valstij nekādu peļņu nenesīs. Varbūt īstermiņā būs ieguvums – mēnesi, divus, trīs, bet pēc tam viss aizies lejā. Ja izlīdzināsies cenas un akcīzes nodoklis ar Igauniju, tad kāda jēga igauņiem vai somiem būs braukt pie mums iepirkties. Tad arī somi vairs nebrauks, bet iepirksies Igaunijā,» vērtē Kotāns. Viņš atklāj, ka ziemeļvalstu kaimiņi Latvijā nepērk tikai alkoholiskos dzērienus, bet arī pārtiku un būvmateriālus, līdz ar to šī pārrobežu iepirkšanās dod savu artavu Latvijas ekonomikā. Uzņēmums sadarbojas ar lielākajiem pašmāju alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu ražotājiem un, kā lēš Kotāns, pēc akcīzes palielināšanas apjomi var sarukt. Strādāsim, kamēr būs izdevīgi. Ja nebūs izdevīgi, slēgsim veikalus, tā O. Kotāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas attīstība pasaulē notiek strauji, un iegūs tie, kuri tai spēs pielāgoties. Paredzams, ka nākotnē pieaugs to darījumu skaits, kuros izmantotas kriptovalūtas.

Loģiska attīstība

Šobrīd finanšu tirgi nonākuši pagrieziena punktā, kad tradicionālie maksāšanas veidi transformējas, notiek arvien lielāka digitalizācija, un uzvarētāji būs tie, kas ies pa priekšu vai vismaz vienā solī kopā ar tirgū. Pārmaiņas ir likumsakarīgas, jo maksāšanas līdzekļu evolūcija notikusi vienmēr, pat sensenos laikos – sākotnēji pastāvēja naturālā saimniecība, kad notika preču apmaiņa, pēc tam ērtākiem norēķiniem un vērtību uzskaitei tika ieviestas monētas un banknotes, taču pēdējo gadu desmitu laikā arī tās nomainījušas maksājumu kartes. Tomēr attīstība neapstājas, aizvien biežāk tiek izmantoti bezkontakta maksājumi, elektroniskā nauda, sākas kriptovalūtu ēra, ar e-komercijas platformu palīdzību veidojot jaunu digitālo ekonomiku. Šī tendence ir loģiska, jo cilvēki visos gadsimtos ir meklējuši veidus, kā norēķināties ātrāk un ērtāk. Šo virzienu uzsver arī pasaules amatpersonas, norādot, ka digitalizācija neizbēgami mūsu dzīvē ieņems aizvien lielāku lomu. Par šo tēmu izteikusies arī nesen ieceltā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda, uzsverot, ka vairākās pasaules valstīs strauji attīstās platformas, kas piedāvā elektronisko naudu, un attīstība nebūtu iespējama, ja nepastāvētu aizvien augošais patērētāju un tautsaimniecības pieprasījums pēc šiem maksājumu risinājumiem, un tam ir jāseko. Nereti kā digitālās naudas un kriptovalūtu risks tiek minēta drošība, taču, laikam ejot, tās radītāji un attīstītāji kriptovalūtas padara daudz drošākas, piedāvājot gan stabilāku vērtību, gan arī ātrākus un lētākus norēķinus. Arī vairāku valstu centrālās bankas izteikušās par savu digitālo naudu veidošanu, tādējādi sekojot līdzi notiekošajam finanšu tirgos, jo zina - ja par to nedomās, tad paliks zaudētājos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tavex apgrozījums sarucis par trešdaļu 30%

Žanete Hāka, 09.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā par aptuveni 30% samazinājās SIA Tavex neto apgrozījums, sasniedzot 12,058 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Neskatoties uz apgrozījuma kritumu, uzņēmuma peļņa pieauga vairāk nekā divas reizes, sasniedzot 440,245 tūkstošus eiro. 2014. gadā Tavex rentabilitātes rādītājs sasniedza 13,36.

SIA Tavex pamatdarbība ir valūtas maiņa un investīciju zelta pirkšana un pārdošana, kā arī zelta izstrādājumu iepirkšana Latvijā. Pagājušajā gadā Tavex galvenais mērķis valūtas maiņas nozarē bija adaptēties jaunajiem tirgus apstākļiem saistībā ar valūtas maiņu Latvijā, noturēt vai palielināt tirgus daļu, kā arī paplašināt valūtu piedāvājumu klientiem.

2014. gadā Tavex filiālēs skaidrā naudā veikto valūtas maiņas darījumu kopējais apjoms bija vairāk nekā 135 miljoni eiro. Jānorāda, ka pērn uzņēmums ne tikai saglabāja līdera pozīciju, bet arī palielināja tirgus daļu no 20% līdz 28,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TransferWise sāk piedāvāt Borderless kontu privātpersonām un MasterCard debetkarti

No šodienas tūkstošiem klientu var piekļūt jaunajam pakalpojumam, bet publiski tas tiks atklāts vēlāk šā gada pirmajā ceturksnī. Iepriekš Borderless bija pieejams tikai biznesa klientiem, bet šobrīd ikviens var sūtīt, tērēt un uzkrāt naudu tāpat kā vietējie, kā arī saņemt algu tāpat kā būtu gadījumā, ja cilvēks dzīvotu konkrētajā valstī.

«Mūsu misija ir padarīt naudas pārvietošanos bez robežām un šis ir nozīmīgs stūrakmens šim mērķim. Daudzvalūtu konti ir bijuši pieejami bankās par augstām cenām, bet pirmo reizi mēs piedāvājam patiesu daudzvalūtu bankas pakalpojumu ikvienam, kam tas nepieciešams. Borderless konts maina situāciju ikvienam, kurš dzīvo vai strādā dažādās valstīs. Bez pierādāmas vietējās adreses atvērt bankas kontu ārzemēs ir ārkārtīgi sarežģīti, bet ar šo kontu tas izdarāms dažās minūtēs. Tas ir nenovērtējami ārštata darbiniekiem, tirgotājiem, tiem, kam ir otrās mājas ārzemēs, un citiem,» saka Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus), TransferWise līdzdibinātājs. Viņš domā, ka kādudien ikviens varēs sūtīt un saņemt naudu jebkurā valūtā no draugiem, klientiem vai kompānijām jebkur pasaulē, un tērēt to jebkur, vairs nekad neuztraucoties par valūtas maiņas komisijas maksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas Savienības valstu piemēroto sankciju Krievijai rezultātā varētu tikt mazināts ASV dolāra dominējošais stāvoklis pasaulē, raksta Bloomberg.

Viena no valstīm, kur valūtu maiņa ir kļuvusi izteiktāka, ir Hongkonga, kur dolāra pārdošanas aktivitāte ir likusi centrālajai bankai kopš 1. jūlija iegādāties vairāk nekā 9,5 miljardus ASV dolāru, lai izvairītos no tās valūtas kursa strauja kāpuma, jo sankcijas ir veicinājušas Krievijas naudas pieplūdumu valstī. Tā, piemēram, otrs lielākais Krievijas bezvadu komunikāciju operators MegaFon daļu no saviem naudas uzkrājumiem pārvietoja uz šīs valsts valūtu. Kā liecina Maskavas biržas dati, Ķīnas juaņu un Krievijas rubļa maiņas darījumi ir pieauguši līdz lielākajam apjomam kopš 2010. gada beigām.

Pagaidām gan neviens neparedz, ka dolārs tuvākajā laikā zaudēs savu galvenās biznesa valūtas statusu pasaulē, tā dominance gan mazinās. Kopš 2001. gada, kad dolāra tirgus daļa pasaules rezervēs bija 72%, tā sarukusi zem 61%. Šī tendence izteiktāka kļuva pēc finanšu krīzes 2008. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar valūtas maiņas uzņēmuma un zelta tirgotāja TAVEX valdes locekli Andri Arhipenko

Lelde Petrāne, 24.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju, kurā kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild valūtas maiņas uzņēmuma un zelta tirgotāja TAVEX valdes loceklis Andris Arhipenko. «Esam uzņēmums ar lielu pieredzi un know-how jeb zinātību valūtu un dārgmetālu jomā, kas nav raksturīgi visām finanšu iestādēm Latvijā,» viņš uzsver.

- Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Darbs Tavex ir dzīves aicinājums.

- Kas jūs iepriecina un kas apbēdina, kad raugāties uz jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Mani iepriecina tas, ka Latvijā pamazām pieaug finanšu pratības līmenis valūtas maiņas jomā un ieguldījumu tirgū. Mūsu filiālēs redzam, ka cilvēki arvien biežāk iegādājas vietējo naudu pirms ceļojuma, lai nebūtu rūpju par finanšu lietām atpūtas laikā. Kā arī cilvēki kļūst konservatīvi investīciju jautājumos un izvēlas zeltu kā labu alternatīvu pensiju fondiem vai uzkrājumam bērna nākotnei krājkontos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiro ieviešanas ietekme uz starptautisko naudas pārvedumu nozari

Daumantas Dvilinskas, starptautisko naudas pārvedumu kompānijas TRANSFERGO vadītājs, 04.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis jau mēnesis kopš Latvija kļuvusi par 18 eiro zonas dalībvalsti un ieviesusi vienu no nozīmīgākajām valūtām globālajos finanšu tirgos - eiro. Kādi secinājumi?

Kopumā šim notikumam vajadzētu atstāt ilgstošu pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomisko stabilitāti un attīstību. Raugoties ilgtermiņā, šis fakts padara Latviju par uzticamāku starptautiskā biznesa partneri gan eiro zonā, gan ārpus tās. Mēs sagaidām, ka tā rezultātā palielināsies Latvijas eksporta apjomi. Jo tādējādi Latvija var paplašināt starptautisko tirdzniecību, kas, savukārt, palielinās pārrobežu naudas plūsmas – it īpaši uzņēmējdarbības segmentā. Tāpēc, manuprāt, šīs ir labas ziņas Latvijas ekonomikai ilgtermiņa perspektīvā.

Arī starptautiskajam maksājumu tirgum tās ir pozitīvas tendences. Palielinoties starptautisko naudas pārskaitījumu plūsmai, paveras jaunas iespējas šajā industrijā. Tiesa, galvenās izmaiņas būs novērojamas jomās, kur tirdzniecībai nepieciešama valūtas maiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pallādija fenomens: pirkt vai pārdot?

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu spēcīgā pallādija cenu kāpuma tendence ir kļuvusi par vēl vienu sensāciju dārgmetālu tirgū (iepriekšējā bija zelta un platīna cenu straujā diverģence, kas aizsākās 2015. gadā). Pallādija unces cenu kāpums kopš 2016.gada janvāra, kad pallādijs sasniedza savu zemāko atzīmi, veido 250% t.i. cenu kāpumu par 3.5 reizēm.

Turklāt 2018.gada decembrī pallādija unces cena pārsniedza zelta unces cenu (skat. attēlu nr. 1), un kopš tā laika pallādijs ir viens novērtīgākajiem starp četriem dārgmetāliem (zelts, sudrabs, platīns un pallādijs) pasaulē.

Attēls Nr. 1

Pallādija un zelta cenu dinamika pa mēnešiem

Neskatoties uz to, zelts savās īpašībās un daudzveidīgā pieprasījumā nepārprotami ir ievērojami “vērtīgāks” metāls, kas arī atspoguļojās gandrīz visu iepriekšējo periodu tā cenu dinamikā. Kā izņēmums tam bija tikai straujais pallādija cenu kāpums vairāku gadu garumā gadsimtu mijā (skat. attēlu nr.1), kam pieskarsimies gan nedaudz vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ekskluzīvi DB - Intervija ar Ilmāru Rimšēviču pilnā apmērā: Latvija bauda eirozonas labumus

Māris Ķirsons, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Db.lv viesojas Vīlandē un Ziemeļvalstīs lielākajā ziemas makšķerēšanas festivālā

Lelde Petrāne, 16.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas nogalē - no 13. līdz 15 februārim - Igaunijas skaistajā, kalnainajā pilsētā Vīlandē (Viljandi - igauņu valodā) norisinājās, pēc organizatoru vārdiem, lielākais ziemas makšķerēšanas festivāls Ziemeļvalstīs Kalafest 2015. Tajā šogad piedalījās ap pieciem tūkstošiem dalībnieku - gan igauņi, gan citu valstu pārstāvji. Un arī db.lv.

Lielais dalībnieku skaits pierāda to, ka makšķerēšanas tūrismam ir potenciāls.

Festivāla norises vieta ir Vīlandes ezers un tā gleznainā apkārtne. Tam šogad netraucēja neviens no zīmīgajiem datumiem - ne piektdiena, 13. datums, ne 14. februāris - mīlnieku diena. Dalībnieki bija patiešām aizrauti ar galveno nodarbi - makšķerēšanu.

Pirmais, kas pārsteidza - šis ir īsts ģimeņu pasākums! Bērniem tiek organizētas pat atsevišķas makšķerēšanas sacensības. Otrais - igauņu makšķernieku draudzīgā attieksme. Vajag tikai palūgt un tev ne vien iedos ledus urbi, bet arī apmācīs, kā ar to rīkoties, vai sliktākajā gadījumā - izdarīs to tavā vietā. Nekādu problēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Lielākie Baltijas M&A darījumi pērn

Žanete Hāka, 08.02.2017

1. Iegādātais uzņēmums: Akropolis tirdzniecības centri (Lietuva)
Investors: Vilnius Prekyba UAB (Lietuva)
Darījuma vērtība: >400 miljoni eiro

Foto: AFP/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī 2016. gads Baltijā uzņēmumu pirkšanā un pārdošanā (M&A) ir bijis pozitīvs, jaunākajā apskatā norāda AS Prudentia.

2016. gadā kopā tika izziņoti 186 Baltijas M&A darījumi, kas ir par 13 darījumiem jeb 7,5% vairāk nekā 2015. gadā.

2016. gada M&A darījumu skaita pieaugums nav pārsteidzošs, tā kā tieši šāds pozitīvs gada noslēgums tika prognozēts jau iepriekšējā Prudentia M&A FOLIO.

Atskatoties uz vēsturiskajiem darījumiem, eksperti secina, ka Baltijas M&A tirgus tendence atspoguļojas kā ikgadējs darījumu skaita pieaugums. Turklāt kopš 2013. gada Baltijas M&A darījumu skaita summārā ikgadējā izaugsme ir 22,6%. Ar šādu izaugsmes tempu var prognozēt to, ka 2017. gadam ir potenciāls apsteigt 2012. gadu, kad tika izziņoti 212 Baltijas M&A darījumi. Globālais M&A tirgus 2016. gadā bijis reģionāli atšķirīgs. Lielākie pēc kopējo darījumu vērtības tirgi ASV kopā ar Kanādu un Eiropa (globālā tirgus daļa attiecīgi 47,5% un 24,6%) noslēguši 2016. gadu negatīvi – kritums ir bijis gan kopējai darījumu vērtībai, gan darījumu skaitam. Japāna 2016. gadā ir bijis vienīgais M&A reģions, kur pieauga gan darījuma vērtība (2,1%), gan skaits (5,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru