Jaunākais izdevums

ASV pēdējā laikā aktīvi runā par nepieciešamību pasaulē ieviest jaunu kārtību, kas noteiktu, ka uzņēmumiem ir kāda noteikta minimālā ienākuma nodokļa likme.

Tiesa gan, savos jaunākajos izteikumos ASV savu nesen nosaukto latiņu šajā ziņā pazeminājusi. Proti, nu ASV runā par to, ka globālajai minimālajai starptautisku uzņēmumu ienākumu likmei vajadzētu būt vismaz 15% apmērā, kur vēl aprīlī ASV prezidenta Džo Baidena administrācija teica, ka šai likmei kā minimums vajadzētu būt 21% apmērā. Valda pieņēmums, ka agrākā ASV nosauktā likme, iespējams, daudziem citiem bijusi par augstu, lai būtu cerības panākt kādu vienošanos šajā ziņā.

Pandēmijas krīze nākusi komplektā ar milzīgiem valdību tēriņiem. Attiecīgi tiek domāts par to, kā nākotnē nodrošināt gan lielākus valdību nodokļu ienākumus, gan saglabāt konkurētspēju (kas acīmredzami ietver liegt kompānijām meklēt izdevīgākus nodokļu režīmus). ASV arī droši vien negrib riskēt, ka, paaugstinot nodokļus, kompānijas sev meklēs citas mājas zemes.

Jāteic, ka ASV stimulēšanas plāni nākuši komplektā ar ievērojamiem nodokļu palielināšanās plāniem. Piemēram, šajā valsī uzņēmumi ienākumu likme varētu pieaugt līdz 28% (no 21%). Tāpat līdz ar šo pandēmiju manāma ļoti aktīva dažādu valdību vēlme tikt klāt starptautisko uzņēmumu ienākumiem, kuri nodokļus dažkārt nomaksā “izdevīgākās” zemās. Piemēram, viena no zemākajām uzņēmumu ienākumu likmēm ir Īrijā, kur tā atrodas pie 12,5% atzīmes. Uz šo likmi faktiski uzbūvēta šīs valsts ekonomiskā stratēģija.

Katrā ziņā vēl viena būtiska diskusiju daļa par ir nodokļu maksāšanu zemēs, kur lielās kompānijas – sevišķi tehnoloģiju uzņēmumi - gūst ieņēmumus, kas vairāk interesē, šķiet, Eiropu.

Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija (OECD) rēķinājusi, ka, nosakot režīmu, kad lielās starptautiskās kompānijas nodokļus maksā zemēs, kurās tās veic biznesu un minimālo globālo uzņēmumu nodokļa likmi, varētu tikt pārdalīt aptuveni 100 miljardi ASV dolāri, kur arī valdību koferi šādā veidā gadā tiktu papildināti par 100 miljardiem ASV dolāriem.

Šīs nedēļas beigās faktiski visos Rietumvalstu vadošajos biznesa medijos tika spriests, ka progress globālajā vienošanās par minēto 15% likmi varētu tikt panākts jau šovasar. Visticamāk, šāda minimālā nodokļu likme un lielākas iespējas valdībām ar nodokļiem aplikt starptautiskos biznesus ies roku rokā (jo ASV grib šādu minimālo likmi, bet daudzi citi – iespēju nosmelt nodokļu naudu no tiem pašiem mūsdienu tehnoloģiju līderiem). Katrā ziņā briest jauns globāls režīms.

Kopumā pēc pandēmijas briest labs fons papildu nodokļiem kā tādiem. Daudz tiek runāts un jau plānots, ka papildu nodokļus solidaritātes vārdā vajadzētu noteikt augsto ienākumu saņēmējiem un tām kompānijām, kurām pandēmijā izdevies plaukt un zelt.

Daudzviet Rietumu pasaulē pēdējos gados panākumus gūst politiskā spektra kreisās puses spēki, kas nozīmē, ka atkal aug vēlme atkal izmēģināt eksperimentus ar sliekšanos uz dziļāka sociālisma pusi. Bieži tiek norādīts, ka pagātnē šīs sistēmas veidotas nepareizi un tās var uzlabot. Tāpat ir daudzmaz skaidrs, ka kādā brīdī būs jālāpa budžeti, kas droši vien prasīs papildu nodokļus, un bagātības un progresīvie nodokļi pagaidām daudzviet uz šāda politiskā fona izskatās pieņemamākie no variantiem jeb pamats pieņēmums, šķiet, nostiprinās, ka šāda tipa nodokļi būtu taisnīgāki nekā citu nodokļu palielināšana. Notiekošais ir globāla parādība. Dažiem, kuri tik lēti globālajā finanšu tirgū aizņemties nevar, nodokļi ir jāpaaugstina jau tagad, un iekasēšana no bagātajiem, ņemot vērā nevienlīdzības tēmu un sociālistu politiskos panākumus, ir populāra izvēle. Tiek arī runāts par vienreizējām bagātības nodevām.

Sagaidāms, ka, krīzei atkāpjoties, kādu pieņemto lēmumu sekas, kas tostarp būs pieprasījušas lielākas un spēcīgākas valdības, būs jūtamas vēl ilgi. Tādējādi diskusijas par to, ko vispār vajadzētu vai nevajadzētu darīt valdībai un cik lielai tai vajadzētu būt, var izrādīties visai asas un iezīmēt šo un, iespējams, pat vēl visu nākamo, desmitgadi. Vienmēr saistībā ar milzīgu valdības lomu var strīdēties arī par to, cik efektīva naudas pārvaldītāja, ņemot vērā potenciālo birokrātiju un atbildības iztrūkumu, galu galā tā vispār tā ir, un kurā brīdī valdība un varbūt kādas pārnacionālas organizācijas jau būs pārāk lielas un varenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija un Francija otrdien paudušas atbalstu ASV aicinājumam ieviest globālu uzņēmumu ienākumu nodokli vismaz 21% apmērā.

"Cilvēkiem ir apnicis, ka lielās kompānijas nemaksā taisnīgu nodokļu daļu," intervijā izdevumam "Die Zeit" sacīja Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs.

Tādas tehnoloģiju kompānijas kā "Amazon" un "Google" gadiem ir kritizētas par to biznesa modeli, kas tām ļauj maksāt mazākus nodokļus dažādu valstu tirgos.

Lemērs sacīja, ka Francija bija ierosinājusi 12,5% nodokli, bet, ja ASV ierosinātā likme ir sarunu iznākums, tad arī Francija ir gatava tam piekrist.

Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs kopīgajā intervijā ar Lemēru piebilda, ka arī viņš neiebilst pret ASV ierosinājumu.

Vašingtona aprīlī paziņoja, ka centīsies panāk, lai tādas milzīgas kompānijas kā "Amazon" maksā taisnīgu nodokļus daļu valstīs, kur gūst peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cīņā ar legalizāciju - nepazaudēt tiesisku valsti

Tatjana Ļutinska, starptautiska nodokļu konsultante, TX Solutions, 24.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs maksājam nodokļus jau piectūkstoš gadu – kopš Senās Ēģiptes laikiem. Un Ēģiptes stāsts kļuva par bēdīgu piemēru tam, pie kā noved pārmērīga administratīvā sistēma – notika katastrofa, kad milzīgais valsts aparāts salauza mugurkaulu tiem, kas faktiski strādāja un šo aparātu uzturēja.

Tomēr visas paralēles ar mūsdienām ir nejaušas. Mums ir demokrātija un tiesiska valsts, nodokļi – tās neatņemama sastāvdaļa.

Un vienlaicīgi – mūsu galvassāpes. Nodokļi ir augsti. Saskaņā ar Eurostat datiem nodokļu slogs Latvijā ir 31% no IKP. Bet ja esat algots darbinieks un nopelnāt 1000 eiro, valsts saņems 700 eiro.

Ja nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, Jūs nopelnāt valstij vairāk nekā sev – salīdziniet visus sava uzņēmuma nodokļu maksājumus gadā (Lursoft Jums palīdzēs) ar Jums sadalīto peļņu. Nodokļi ir sarežģīti. Bet neizbēgami – krimināllikums stāv sardzē. Un nodokļu apmaksas kontrole vēl nekad nav bijusi tik visaptveroša. Informācijas apjoms, kas par katru no mums aizplūst uz Valsts ieņēmumu dienestu pēdējos divus gadus ir iepriekš nepieredzēts. Jau šī apziņa vien katru padarīs par disciplinētu nodokļu maksātāju. Un vairs nav tādu cilvēku, kas nodokļa likmi 0 uzskatīja par labu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Auto nodokļu vingrojumi un klimats

Andris Kulbergs, Auto Asociācijas prezidents, 19.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārtējais gads, kārtējās auto nodokļu izmaiņas. Šogad, pāršķirstot arhīva materiālus nācās fiksēt visai bezcerīgu ainu.

Jau no 2011. gada Auto Asociācija katru gadu ir vērsusi uzmanību uz to, ka auto nodokļu sistēmu ir jābeidz izmantot kā brutālu budžeta piepildīšanas rīku, bet to nepieciešams veidot kā stimulējošu mehānismu videi draudzīgu auto izvēlei, citādi mūsu auto parks neglābjami noveco, un ar katru gadu šo “izlieto ūdeni” savākt kļūs ar vien grūtāk. Diemžēl šis gads nav izņēmums.

2021. gada budžetā tika iekļautas, un arī pieņemtas izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos. Uz transporta līdzekļiem tiek attiecināti divu veidu nodokļi. Transporta ekspluatācijas nodoklis (TEN), kuru reizi gadā maksā katrs reģistrētā transporta līdzekļa īpašnieks. Līdz 2009. gadam ražotiem auto šis nodoklis ir atkarīgs no masas vai masas, jaudas un tilpuma attiecības, pēc 2009. gada ražotajiem auto tas atkarīgs no CO2 izmešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien plkst.9 galīgajā lasījumā sāks skatīt 2021.gada budžeta likumprojektu pakotni. Darbs pie budžeta notiks daļēji attālināti e-Saeimas sistēmā.

Paši politiķi pieļauj, ka budžeta likumprojektu skatīšana varētu prasīt vismaz visu darba nedēļu, ja ne ilgāku laiku. Gaidāmas debates par 28 saistītajiem likumprojektiem, tāpēc parlaments šodien var netikt līdz lemšanai par nākamā gada valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam.

Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardi eiro, bet izdevumi - 10,76 miljardi eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi - 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi - 3,17 miljardi eiro.

Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu eiro apmērā, bet izdevumu palielinājums - 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Attālinātā darba īstenošana arī otrajā pandēmijas vilnī uzņēmumiem izmaksā dārgi

Katrīna Zariņa, LTRK valdes locekle, 17.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudenī publicētajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Ekonomikas indeksā noskaidrojām, ka 61% uzņēmēju ir ieviesuši attālinātā darba režīmu. Savukārt puse no tiem apgalvoja, ka, beidzoties Covid krīzei, plāno to saglabāt.

Arī valdība aicina uzņēmējus pēc iespējas organizēt darbu attālināti. Tajā pašā laikā uzņēmēji, lai kompensētu darbiniekiem ar attālināto darbu saistītās izmaksas – interneta un mobilā telefona pieslēgumu, darba vietas aprīkojuma amortizāciju un citus izdevumus – ir spiesti piemērot sarežģīti administrējamu nodokļu sistēmu.

2021.gadā uzņēmēji beidzot varēs kompensēt darbiniekiem šos izdevumus katru mēnesi 30 eiro apmērā, nepiemērojot tiem algas nodokli (IIN, VSAOI), bet tas joprojām notiks sarežģītā un kompleksi organizējamā veidā. Ņemot vērā divus būtiskus aspektus, pirmkārt, to ka Covid krīze ir ieilgusi un, otrkārt, faktu, ka attālinātais darbs kā nodarbinātības režīms kļūst arvien pieprasītāks visā pasaulē – LTRK ieskatā šim regulējumam bija jāstājas spēkā nekavējoties, un tas nedrīkst būt tikai pagaidu risinājums līdz nākamā gada beigām, kā to lēmusi Saeima.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Turpinās strīds par VID aprēķināto ēku iegādes vērtību un kapitāla pieauguma nodokli

LETA, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa piektdien no jauna sāks skatīt lietu par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) pieteicējam noteikto kapitāla pieauguma nodokli nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā.

Iepriekš vēstīts, ka Augstākā tiesa 2020.gada 10.novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, un nododot to atkārtotai izskatīšanai.

Tiesā skaidroja, ka VID minēto kapitāla pieauguma nodokli aprēķināja tāpēc, ka, pārdodot nekustamo īpašumu, uz pieteicēju nebija attiecināmi izņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas pienākuma, tostarp gadījums, kad nekustamajam īpašumam ir jābūt nodokļa maksātāja īpašumā vismaz 60 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai, un nodokļa maksātājam ir jābūt deklarētam šajā īpašumā vismaz 12 mēnešus pēc kārtas minētajā 60 mēnešu periodā.

Attiecībā uz kapitāla pieauguma noteikšanu Senāts spriedumā vispārīgi piekrita VID, ka konkrētajā lietā ēku vērtības noteikšanai būtu piemērojama likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.9panta pirmā daļa, jo lietā ir pirkuma līgums un tajā ir norādīta ēku iegādes cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus 9,579 miljonu eiro apmērā.

Par budžeta pieņemšanu nobalsoja 63 deputāti, bet 32 politiķi nobalsoja pret to.

Raksturojot nākamā gada budžetu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pateicās visiem šajā procesā iesaistītajiem un atzina, ka likums tapis bezprecedenta apstākļos, kad Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi dzīves.

"2020.gads iezīmējies pandēmijas zīmē. Budžetu sākām veidot pavasarī, un šis tas būtisks ir uzlabots pa tā izstrādes laiku," teica politiķis.

Kariņš atgādināja, ka nākamajā gadā, neskatoties uz pandēmiju un grūtībām ekonomikā, budžeta izdevumi tiek palielināti par vairāk nekā 300 miljoniem eiro. "Šajos apstākļos kopējais nodokļu slogs tiek samazināts, minimālā alga tiks palielināta līdz 500 eiro, mediķiem un pedagogiem būs pilnais algu pieaugums, tiks palielinātas minimālās pensijas un garantētais minimālais ienākums. No 1.jūlija ieviesīs minimālās sociālās iemaksas, un cilvēkiem, kuri nenopelna minimālo algu, būs nodokļos jāmaksā proporcionāli nopelnītajam," stāstīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Globālā UIN reforma un Latvijas intereses

Māris Ķirsons, 18.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomiski spēcīgāko valstu G7 iecere ieviest minimālo uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi globālajām kompānijām ļaus valstīm papildināt savu kasi ar papildu ienākumiem, vienlaikus radot ļoti daudz pagaidām neatbildētu jautājumu par to, kā tas notiks un kad sāksies jaunie laiki.

Idejas un diskusijas par to, kā aplikt pārrobežu – globālos – digitālos pakalpojumus ar nodokļiem, rit jau vairāku gadu garumā. Ir valstis, kuras jau ir ieviesušas sava veida digitālo nodokli, piemēram, Ungārija, Francija un Austrija.

Globālie giganti bez nodokļiem

“Iemesli šādam radikālam solim ir vairāki. Proti, pēdējo 10 gadu laikā digitālo pakalpojumu sniegšanas platformas ir attīstījušās kosmiskā ātrumā un vienreiz uzbūvēta struktūra sekmīgi var piedāvāt produktus (pakalpojumus) visā pasaulē, nevis tikai vienā atsevišķā tirgū, un bez fiziskās klātbūtnes ikvienā valstī pelnīt naudu un nemaksāt nekādus vietējos (patērētāju, tirgus, zemes) nodokļus, savukārt savu juridisko adresi izvietot zemu nodokļu (vai pat beznodokļu) teritorijās un maksāt vai nu saviem gigantiskajiem izmēriem neatbilstoši mazu uzņēmuma ienākuma nodokli, vai arī pat pilnībā izvairīties no tā samaksas,” skaidro AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki no bagātākajiem amerikāņu miljardieriem dažus gadus nav maksājuši ASV ienākuma nodokli, liecina otrdien publicēts Ņujorkas žurnālistu bezpeļņas organizācijas "ProPublica" ziņojums.

Tas publicēts laikā, kad ASV administrācija izskata jaunus priekšlikumus, kā vērsties pret turīgāko indivīdu un uzņēmumu izvairīšanos no nodokļiem.

Saskaņā ar šo ziņojumu kompānijas "Amazon" vadītājs Džefs Bezoss nav maksājis ienākuma nodokli 2007. un 2011.gadā, bet uzņēmuma "Tesla" vadītājs Īlons Masks izvairījies no tā maksāšanas 2018.gadā.

Starp citiem miljardieriem, kas dažus gadus nav neko samaksājuši ASV Iekšējo ieņēmumu dienestam (IRS), ir ziņu industrijas magnāts un bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs, investīciju miljardieris Karls Aikāns un finansists Džordžs Soross.

Daži no bagātākajiem amerikāņiem "maksā mazu ienākuma nodokli salīdzinājumā ar savu milzu bagātību - dažreiz pat nemaksā neko", vēstīja "ProPublica", neizpaužot, kā tā ieguvusi konfidenciālos nodokļu datus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jaunu nodokļu ieviešana kavē darbību Latvijā un traucē veikt investīcijas

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negaidīti uzradies dabas resursu nodoklis ogļūdeņražu izpētes un ieguves uzņēmumiem, ko VARAM grasās ieviest jau 2022.gadā, rosina izvērtēt turpmāko darbību un investīcijas Latvijā. Šī iemesla dēļ var tikt pārtraukta turpmāka ogļūdeņražu izpēte un potenciālā ieguve, ko Lietuvā reģistrētā slēgtā akciju sabiedrība (UAB) "Geobaltic" bija paredzējusi veikt Gudenieku apvidū noteiktajā licences laukumā, informē uzņēmums.

UAB "Geobaltic" norāda, ka jau aptuveni četrus gadus tika veikti izpētes priekšdarbi un noritēja cīņa ar birokrātiskiem šķēršļiem, līdz beidzot tika saņemtas atļaujas, kas iepriekš netika izsniegtas tiesību aktos esošo nepilnību un neskaidrību dēļ. Beidzot bija tikts līdz posmam, kas saistīts ar vislielākajām investīcijām - izpētes un ieguves urbuma ierīkošanai.

Taču ar nepatīkamu pārsteigumu pienāca 31.maijs, kad VARAM publicēja dabas resursu nodokļa likumprojektu. Tas faktiski noteica jaunu būtisku nodokli, kas pamatos sagrauj uzņēmuma finanšu darbības plānojumu, norāda uzņēmums.

Izvērtējot jauno nodokli, arī bez detalizētiem aprēķiniem ir skaidrs, ka līdz šim veikto investīciju atgūšana nebūs iespējama. Īpaši uzņēmējus mulsina negaidītības faktors. Iepriekš zinot par šādu nodokli, būtu iespējams izvērtēt nosacījumus un neuzsākt Latvijā darbību, kas nenes peļņu pārlieku lielās nodokļu nastas dēļ. Taču šai gadījumā neparedzētais nodoklis uzrodas jau ar valsts izdotām licencēm darbību uzsākušiem uzņēmumiem. Šāda nodokļu vides nestabilitāte neļauj uzņēmējdarbībai Latvijā justies drošai, norāda uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kļūt vai nekļūt par saimnieciskās darbības veicēju, jeb autoratlīdzības pārejas periods beidzas

Vita Zariņa, Dr.oec., Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, 22.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujiem soļiem tuvojas termiņš, kad beigsies autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem noteiktais pārejas periods un stāsies spēkā jaunais regulējums.

Ar šīm izmaiņām radošo profesiju pārstāvji tiek iesaistīti ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanā, bet arī pilnvērtīgākā valsts sociālajā apdrošināšanā. Autoratlīdzības saņēmējam paredzētas divas iespējas - reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam vai nereģistrēties, tāpēc rodas jautājums, kura no iespējām ir ērtāka un izdevīgāka radošos profesiju pārstāvjiem, un, vai jaunais regulējums bija nepieciešams?

Nepieciešams domāt ilgtermiņā

Neraugoties uz to, ka aizvadītā gada beigās radošo profesiju pārstāvji protestēja pret gaidāmajām izmaiņām, tostarp iznākot ielās ar ķieģeļiem, objektīvi raugoties, izmaiņas bija nepieciešamas, jo autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem nebija nekādas sociālās aizsardzības. Lai gan īstermiņā samazinās tā ienākumu daļa, ko saņem autors, ilgtermiņā tas sniedz garantijas slimības gadījumā vai, piemēram, dodoties pensijā. Daudzi no mums vēlas “saņemt vairāk šodien”, tomēr es aicinātu domāt arī par nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Augošās meža īpašumu cenas palielina "pelēko" shēmu riskus

Reinholds Pelše, "Meža eksperti", 19.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieredzēti augstās kokmateriālu cenas liek aizdomāties par meža īpašumu kadastrālajām vērtībām un nodokļu politiku. Pašlaik starpība starp meža īpašumu kadastrālo un reālo vērtību ir milzīga, līdz ar to pārdodot mežu un cirsmas, privātie meža īpašnieki arvien biežāk uzdod jautājumu par kapitāla pieauguma nodokli.

Kas tas par “zvēru” – KPN un kāpēc tas var iedzīt mežu īpašniekus “pelēkajā” nodokļu zonā?

Latvijā likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Vienkāršoti, kapitāla pieauguma nodoklis (KPN) ir viens no ienākuma nodokļa paveidiem un tā likme ir 20% . KPN aprēķina no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas cenas atņemot īpašuma iegādes un ieguldījumu vērtību.

Precīzai īpašuma vērtības noteikšanai ir vairāki kritēriji, atkarībā no tā, kādā veidā īpašums iegūts – mantots, nopirkts, uzdāvināts, denacionalizēts vai citādi. Likumā tāpat ir noteikts, ko var atzīt par kapitālā veiktajiem ieguldījumiem, parasti tie izdevumi, kas ir saistīti ar īpašuma iegūšanu – valsts nodevas, komisijas naudas u.c. līdzīgi izdevumi, kā arī samaksātie procenti par kredītu īpašuma iegādei. Tomēr visbiežāk meža īpašuma iegādes vērtība sakritīs ar aktuālo kadastrālo vērtību. Savukārt pieaugušās kokmateriālu tirgus cenas nozīmē, ka starpība starp meža īpašuma iegādes vērtību un pašreizējo būs maksimāla, līdz ar to arī liels maksājamā IIN apmērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus, vīns, degvīns un cigaretes kļūs dārgāks – to raisīs ieplānotais akcīzes nodokļa palielinājums, kas stājas spēkā no 1. marta; ir bažas par «točku» uzplaukumu.

Šis akcīzes nodokļa palielinājums nav pārsteigums, jo savulaik pirms vairākiem gadiem tiek nolemts ik gadu pakāpeniski palielināt akcīzes nodokļa likmes alkoholam un tabakai.

Vairāki uzņēmēji jau iepriekš norādīja, ka šāda nodokļu likmju pacelšana var nenest gaidītos miljonus eiro valsts makā, bet gan veicināt ēnu ekonomiku un graut legālo nodokļu maksātāju konkurētspēju tirgū, kā arī vienlaikus samazināt iedzīvotāju pirktspēju, ko izraisīs cenu kāpums.

Pieaugumu prognozē centu līmenī

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta aprēķiniem, alus 0,5 litru ar 5% stiprumu cena veikalā pieaugtu par 1 centu, 0,75 l vīna - par 5 centiem, savukārt 0,5 l degvīna ar stiprumu 40 grādi - par 20 centiem, savukārt cigarešu paciņas (kura maksā 3,6 eiro) cena varētu pieaugt par 12 centiem. Vairāki DB aptaujātie tirgotāji atzina, ka juridiski aprēķins ir korekts, taču tas veikts, balstoties tikai uz akcīzes nodokļa izmaiņām komplektā ar pievienotās vērtības nodokli. Realitātē cenas pieaugums varot būt pat lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ES Atveseļošanas fonda plāns – apmēri un finansēšana

Nils Sakss, FM Fiskālās politikas departamenta direktors, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen Latvija iesniedza Eiropas Komisijā (EK) Atveseļošanas fonda plānu, kura izmaksas ir 1,82 miljardi eiro un kuru finansēs Eiropas Savienība (ES) no finansējuma, ko EK tās vārdā aizņemsies finanšu tirgos.

Kopumā dalībvalstu plānu finansēšanai EK plāno aizņemties 672,5 miljardus eiro (2018. gada cenās).

Šajā rakstā pievērsīšu uzmanību būtiskākajiem šī finansējuma piesaistes un atmaksas aspektiem un šo plānu relatīvajiem apmēriem.

Vispirms jāatzīmē, ka minētā summa ir jāsadala divās daļās. 360 miljardi eiro no EK aizņēmuma tiks tālāk aizdoti dalībvalstīm. Tās būs tās valstis, kuras būs izvēlējušās savus Atveseļošanas fonda plānus izveidot maksimāli lielus, tos finansējot ne tikai no ES piešķirtā neatmaksājamā finansējuma (granta), bet arī no ES šīm dalībvalstīm piešķirtā aizdevuma. Šajā gadījumā valstis saņemto aizdevumu atmaksās pakāpeniski un sāks to darīt tikai pēc noteikta laika (provizoriski pašlaik tiek diskutēts, ka pēc desmit gadiem). Šo aizdevuma atmaksu, savukārt, EK izmantos, lai atmaksātu tās aizņēmumu no finanšu tirgiem. Kaut arī aizdevums valstij ir uzskatāms par drošu, pastāv iespēja, ka valsts savas saistības noteiktā laikā nespēj segt. Tādā gadījumā EK savas saistības pret finanšu tirgiem sedz uz ES budžeta rēķina un pēc tam atgūst finansējumu no attiecīgās dalībvalsts. Šāda finansēšanas shēma nav jauna un ir līdzīga tai, kādu ES ir izmantojusi arī līdz šim, piemēram, aizdodot naudu Latvijai iepriekšējās krīzes laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Arī Raidorganizāciju un Reklāmas asociācijas pieprasa nepārdomātās nodokļu reformas atlikšanu

Db.lv, 10.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kultūras ministra Naura Puntuļa, finanšu ministra Jāņa Reira, ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga, tieslietu ministra Jāņa Bordāna, kā arī pie visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām ar aicinājumu atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Vēstulē, kuru parakstījuši Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš un Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa, norādīts, ka, lai arī konceptuāli iecerēto nodokļu reformu saistībā ar nodokļu izmaiņām autoratlīdzību aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtībā un minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas ieviešanā asociācijas atbalsta, tomēr pašreizējā reformas variantā ir daudz neskaidrību, kuras nepieciešams novērst. Piemēram, nav skaidrības ne saistībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) piemērošanu attiecībā uz dažāda lieluma autoratlīdzībām, ne arī ar VSAOI piemērošanas kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku karteli. Uzņēmumi esot vienojušies par “saviem spēles nosacījumiem”, bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 milj. eiro.

Celtnieku kartelī desmit iesaistītos uzņēmumus KP sodīja ar naudas sodu kopumā 16,65 milj. eiro apmērā. Par to, cik kurš vainīgs vai tieši pretēji – nevainīgs, lēmumus pieņems tiesa. Kaut kad tālā nākotnē, jo, kad būs tās pēdējās instances spriedums, ir grūti prognozēt. Līdz ar to aktuālāks jautājums – kas notiks tagad, kādas ir vai būs sekas?

Vispirms – spēles noteikumu ziņā. Tā kā politiķi arī nolēmuši uzsildīt rokas uz būvnieku karteļa rēķina, tad var sagaidīt, ka būs iepirkumu likumu grozījumi, kas, visticamāk, materializēsies ar daudz augstākām prasībām ne tikai pašiem būvēt gribētājiem, bet arī tiem, kuri šādas izvēles izdarīs (iepirkumu komisiju locekļiem). Ar to saistās bažas, ka rezultātā visiem būs bailes pieņemt kādus lēmumus, tāpēc vienkārši tiks palielināts birokrātiskais slogs, kas visu procesu padarīs garāku un smagnējāku. Vai tas ir tieši tas, ko vēlamies?

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Baidens paziņo par 2,3 triljonus dolāru vērtu infrastruktūras attīstības plānu

LETA--AFP, 01.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens trešdien paziņoja par infrastruktūras attīstības plānu 2,3 triljonu ASV dolāru apmērā, un tehnoloģiju uzņēmumu akcijas pēc šī paziņojuma pieauga.

Baidens savā runā Pitsburgas pilsētā solīja, ka šī infrastruktūras attīstības programma radīs miljoniem darbavietu, atdzīvinās ekonomiku un palīdzēs ASV konkurēt ar Ķīnu.

"Tā ir lielākā investīcija amerikāņu darbavietās kopš Otrā pasaules kara. Tā radīs miljoniem darbavietu, labi apmaksātu darbavietu. Tā audzēs ekonomiku, padarīs mūs konkurētspējīgākus pasaulē, veicinās mūsu nacionālās drošības intereses un noliks mūs tādā pozīcijā, lai mēs nākamajos gados uzvarētu globālā konkurencē ar Ķīnu," sacīja Baidens.

Viņš sacīja, ka ASV "nevar kavēties ne minūti", lai atjaunotu savu infrastruktūru.

Baidens savā runā uzstāja, ka viņam nav "nekā pret miljonāriem un miljardieriem", pēc ziņām, ka viņš iecerējis finansēt šo plānu, paceļot uzņēmumu ienākuma nodokli no 21% līdz 28% un paaugstinot nodokļus turīgajiem amerikāņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2021.gada 1.jūlija atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 25% līdz 43,1%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2021.gada otrajam pusgadam pieaugs par 43,1% - no 0,49949 eiro par kubikmetru līdz 0,71472 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 25% - no 0,46328 eiro par kubikmetru līdz 0,57912 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 38,5% - no 0,30084 eiro kubikmetrā līdz 0,41668 eiro kubikmetrā.

Jaunie dabasgāzes sadales tarifi liks būt efektīvākiem 

Jaunie dabasgāzes sadales tarifi palielinās fiksēto, bet samazinās mainīgo tarifu daļu, kas ieguvumus...

Tāpat pieaugs sadales sistēmas pakalpojuma tarifa fiksētā daļa, atkarībā no atļautās slodzes tai palielinoties robežās no 11,9% līdz 52,8%.

Proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā pieaugs par 52,8% - no 2,14 eiro mēnesī līdz 3,27 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā palielināsies par 12,1% - no 8,02 eiro mēnesī līdz 8,99 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā augs par 11,9% - no 12,83 eiro mēnesī līdz 14,36 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā augs par 12% - no 19,57 eiro mēnesī līdz 21,91 eiro mēnesī, kā arī par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā maksa palielināsies par 12% - no 29,06 eiro mēnesī līdz 32,55 eiro mēnesī.

"Latvijas gāzes" pārstāvji atzīmēja, ka 2021.gada otrajā pusgadā dabasgāzes tirdzniecības gala tarifi mājsaimniecībām atkarībā no patēriņa pieaugs par 1-2 centiem par katru patērēto kilovatstundu (kWh), iekļaujot PVN un akcīzes nodokli, ja dabasgāze tiek izmantota kā kurināmais.

Izmaiņas ir saistītas gan ar dabasgāzes cenu pieaugumu globālajos tirgos, gan ar sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pakalpojumu tarifa grozījumiem, kurus šogad 30.aprīlī apstiprināja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Šāds tarifu paaugstinājums uzņēmumam nepieciešams, lai turpinātu modernizēt infrastruktūru.

"Dabasgāzes cenas nosaka brīvais tirgus, proti, cenas svārstās atkarībā no globālās situācijas. Tirgotāji seko tām līdzi un atbilstoši veido savu cenas politiku. Savukārt "Latvijas gāze" kā publiskais tirgotājs mājsaimniecībām pārskata cenas divas reizes gadā atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai," minēja "Latvijas gāzes" vairumtirdzniecības departamenta vadītājs Jānis Kalējs.

Kompānijā arī norādīja - ja 2020.gada vasarā "Latvijas gāze", pamatojoties uz minēto metodiku un tirgus situāciju, varēja samazināt dabasgāzes cenas līdz pēdējos 12 gados zemākajam līmenim, tad šogad cenas pieaugs. Pēdējos 12 mēnešos dabasgāzes cenas par megavatstundu starptautiskajā tirgū pieaugušas aptuveni četras reizes, sasniedzot gandrīz 25 eiro par megavatstundu. Vienlaikus "Latvijas gāze" ir spējusi saglabāt mājsaimniecībām dabasgāzes cenu 20,25 eiro par megavatstundu līmenī, kas ir par apmēram 20% zemāka nekā šā brīža faktiskā iepirkuma cena.

"Latvijas gāzes" pārstāvji arī norādīja, ka dabasgāzes cenas pieaugums starptautiskajos tirgos saistīts ar vairākiem notikumiem Eiropā. Pēdējā ziema visā Eiropā bija salīdzinoši aukstāka nekā citus gadus, tāpēc pieauga gāzes patēriņš. Turklāt arī pavasaris nebija tik silts. Līdz ar to pašlaik Eiropas gāzes krātuvēs ir novērojams zemākais dabasgāzes līmenis pēdējos trijos gados, kas rada pastiprinātu pieprasījumu pēc dabasgāzes iesūknēšanas ziemas sezonai, palielinot pieprasījumu un attiecīgi arī dabasgāzes cenas. Dabasgāzes tirgu ietekmē arī ģeopolitiskā situācija.

"Ņemot vērā šīs pārmaiņas vairākās maksājuma komponentēs, "Latvijas gāze" saviem aptuveni 400 000 klientu - mājsaimniecībām - no jūlija līdz septembrim izsūtīs vēstules ar jaunām izlīdzinātā maksājuma summām. Tā mēs informēsim klientus, kā rīkoties, lai neveidotos būtiskas starpības starp aprēķināto un samaksāto summu, saņemot nākamo gada pārskatu," piebilda kompānijas Mājsaimniecību departamenta vadītāja Diana Tivča.

Kopējo dabasgāzes maksājumu mājsaimniecībām veido piecas komponentes - dabasgāzes cena, ko ietekmē resursa cenas svārstības pasaules tirgos un kas tiek aprēķināta atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai, maksa par pārvades pakalpojumiem, ko aprēķina un ar SPRK saskaņo AS "Conexus Baltic Grid", sadales operatora pakalpojumi, kur tarifus aprēķina un ar SPRK skaņo "Gaso", kā arī akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis, ko regulē valsts.

Dabasgāzes lietotājiem ar gada patēriņu līdz 25 000 kubikmetru tarifi mainās divas reizes gadā - 1.janvārī un 1.jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējo vairāku desmitu kontu vietā Latvijā no 2021. gada būs vienotais nodokļu konts, turklāt nodokļu maksājumi tajā būs jāveic līdz katra mēneša 23. datumam, tādējādi materializēsies uzņēmēju iecere, par kuru jau iepriekš tika runāts daudzus gadus.

2019. gada maijā veiktie grozījumi vairākos nodokļu likumos paredz, ka nodokļu maksātājs vienotajā nodokļu kontā iemaksās iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļus, pievienotās vērtības, akcīzes, dabas resursu, izložu un azartspēļu, mikrouzņēmumu, elektroenerģijas un subsidētās elektroenerģijas nodokļus, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, patentmaksu, maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu, uzņēmējdarbības riska nodevu. Muitas nodokļi vienotajā kontā būs jāiemaksā, sākot ar 2023. gadu. Līdz tam saglabājas līdzšinējā kārtība. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļi nav jāmaksā vienotajā kontā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas, vienotajā nodokļu kontā iemaksātā summa automātiski tiks sadalīta atbilstoši nodokļu veidiem pēc principa, ka pirmo segs senāko saistību – nodokļa pamatsummu, pēc tam nokavējuma naudu, ja tāda ir aprēķināta, bet pēdējo – soda naudu, ja tāda tikusi piemērota. Atbilstoši FIFO (rindas princips – pirmais iekšā, pirmais ārā) principam tiks segti gan regulārie maksājumi, gan parādi, tādējādi nodokļu maksātājam vienlaikus vairs nevarēs būt nodokļu parāds un pārmaksa citā nodoklī. VID vērš uzmanību uz izmaiņām deklarētās pārmaksas izmantošanas kārtībā – no 2021. gada parādu varēs segt tikai ar deklarētās pārmaksas apstiprināšanas datumu VID, nevis deklarācijas iesniegšanas datumu. Detalizēta kārtība, kā maksājums tiks automātiski sadalīts, ir noteikta Ministru kabineta noteikumos. DB jau daudzkārt vēstījis par uzņēmēju viedokli, ka vienotais nodokļu konts atvieglos dzīvi visiem – gan uzņēmējiem, gan grāmatvežiem, gan arī valstij. Uzņēmēji par vienotu nodokļu kontu Latvijā runājuši jau daudzus gadus, kopš tāds tika ieviests Igaunijā, tomēr iepriekš līdz reāliem darbiem tāda ieviešanai dažādu iemeslu dēļ netika nonākts. Uzņēmējiem bieži vien bijis jautājums – kāpēc Igaunija var, bet Latvija nē?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Organizācijas ceļ trauksmi. Valdība to ignorēs?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 15.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīžiem šķiet, ka liela daļa politiķu dzīvo pēc principa “pēc mums kaut vai ūdens plūdi” – īsteno, ko ieņēmuši galvā, rūpējas tikai par to, lai ātri iekasētu papildu nodokļus, ko pirms vēlēšanām dāsni izdalīt, pievilinot balsotājus, taču par to, kā viņu lēmumi ietekmēs valsti, tās iedzīvotājus, nodokļu maksātājus, nesatraucas.

Bēdīgākais, ja šāds demokrātiskais kurlums vērojams arī situācijās, kad kritika ir ne vien emocionāla, bet arī argumentēta, kā tas ir šobrīd, kad virkne respektējamu nevalstisku organizāciju un daudzi eksperti runā par dramatiskajām sekām, kas var iestāties, ja netiks atlikta nodokļu reformas uzsākšana, kas plānota ar 2021. gada 1. jūliju.

Par šo tēmu jau sen runā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Valdība izliekas nedzirdam. Par to runā Latvijas Raidorganizāciju un Reklāmas asociācija, norādot, ka likuma izmaiņas rada neadekvātu administratīvo slogu gan autoriem, gan autoru darbu izmantotājiem, sajukumu likmju piemērošanā, kā arī jauc autora un izdevēja tiesiskās attiecības ar darba tiesiskajām attiecībām. Arī Latvijas Preses izdevēju asociācija atklātā vēstulē vērsusies pie Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, kultūras, finanšu, ekonomikas un tieslietu ministriem, kā arī Saeimā pārstāvētām frakcijām, norādot, ka nodokļu reformai šobrīd nav gatavi ne vien paši nodokļu maksātāji, bet, kā izrādās, arī valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #2

DB, 12.01.2021

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība cenšas vienot dalībvalstis, taču valstis sacenšas viena ar otru gan par darbaspēku, gan par investoriem, un nodokļi ir svarīgs instruments konkurences cīņā.

Lietuva ir pieņēmusi lēmumu, ka piedāvās lielajiem investoriem izmantot 20 gadus uzņēmumu ienākuma nodokļa brīvdienas.

Lasi žurnāla #DienasBizness 12. janvāra numurā:

  • viedokļi - nodokļu sistēmas konkurētspēja Latvijā un kaimiņvalstīs
  • tēma – Latvijas nodokļi cīņā par investoriem un darbaspēku
  • IKP – budžeta plāns krīzes neprognozē
  • akciju tirgi - Volstrīta izvēlējusies tikai košās krāsas
  • attīstības riski - pandēmijā lielie vēl lielāki un turīgie vēl turīgāki
  • kiberdrošība – kiberdrošības uztvere mainās pēc datu zādzības; krāpniecības riski attālinātajā darbā; noziedznieki pārbauda virtuālās durvis
  • aviācija - Latvijas lidmašīnu ražotājs “Tarragon” eksportē “gaisa taksometrus”
  • brīvdienu ceļvedis - Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Motivācija, kāpēc cilvēki izvēlas pirkt lietotas mašīnas, kas ir vecāks par 20 gadiem, var būt visdažādākā. Ir auto entuziasti, cilvēki, kas ilgus gadus ir jūsmojuši par kādu konkrētu auto modeli, bet rocība neļāva to iegādāties, līdz tas nebija sasniedzis zināmu vecumu, un līdz ar to arī cenu. Citiem savukārt, dažādu apstākļu dēļ, ir radusies vajadzība iegādāties jebkādu ejošu pārvietošanās līdzekli. Lietotu automašīnu tirgus Latvijā ir ļoti aktīvs, un arī pieprasījums pēc automašīnām, kas ir vecākas par 20 gadiem, ir gana liels. Tāpēc mēģināsim noskaidrot, kas jāņem vērā iegādājoties šādu auto? Kā arī, vai lietotu auto tirdzniecības piedāvājums Rīgā spēj apmierināt pieprasījumu?

Lietotu auto kategorijas

Lietotas automašīnas ļoti nosacīti varētu iedalīt trijās kategorijās:

  • Mazlietotas automašīnas. Auto, kas vizuāli, funkcionāli un organiski iekļaujas modernās ikdienas realitātē.
  • Retro auto. Mašīnas, kuras kolekcionāri un progresīvā jaunatne izmanto brīvdienu izbraucieniem un seno spēkratu saietiem.
  • Un pārējās lietotās automašīnas. Spēkrati, kuri vēl gluži nav sasnieguši retro auto statusu, bet dēvēt tos par modernām automašīnām arī nebūtu adekvāti.

Kam jāpievērš uzmanība?

Nodokļi

Pirmkārt, lietotas automašīnas netiek apliktas ar kādu īpašu ekspluatācijas nodokli, kas būtu atkarīgs no mašīnas vecuma. Automašīnām, kuru pirmā reģistrācija ir veikta pirms 2004. gada, ceļu nodoklis ir atkarīgs tikai no transportlīdzekļa pilnas masas. Respektīvi, automašīnas vecums pats par sevi neietekmē ceļa nodokļa apmēru. Tāpēc galvenā lieta, kas jāņem vērā iegādājoties 20+ gadus vecu auto, ir tās tehniskais un vizuālais stāvoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu konkurētspējas jaunie pavērsieni Latvijā un kaimiņvalstīs

Māris Ķirsons, 12.01.2021

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Koronavīrusa zīmē iesācies 2021. gads ir atnesis arī vairākas būtiskas izmaiņas dažādu valstu nodokļu sistēmā, tās ir vērstas gan uz pandēmijas seku pārvarēšanu un investoru pievilināšanu, gan arī uz papildu nodokļu iekasēšanu.

Vismazāk izmaiņu nodokļu jomā no 2021. gada būs Igaunijā, visbūtiskākās izmaiņas būs Latvijā un Lietuvā, savukārt Polijā grozījumi visvairāk skar tieši uzņēmumu maksājamos nodokļus, rāda BDO pētījums par nodokļu izmaiņām Baltijas valstīs, Polijā un Vācijā 2021. gadā.

Vairāki izmaiņu vektori

“Visas pārmaiņas var klasificēt divās lielās grupās: labās un sliktās ziņas nodokļu maksātājiem – gan uzņēmējiem, gan lielo un mazo algu saņēmējiem,” kopējo nodokļu izmaiņu virzienu raksturo AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš gan piebilst, ka vairums no visām pārmaiņām nodokļu jomā nodokļu maksātājiem ir sliktas ziņas, jo būs jāmaksā lielāki nodokļi. “Tādu ziņu, ka jāmaksā mazāki nodokļi, ir tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi jaunumi, arī Latvijā,” uzsver J. Zelmenis. Viņš norāda, ka otra nodokļu izmaiņu klasifikācija ir, vadoties pēc tā, vai tās atspoguļo koronavīrusa aspektu un ir vērstas uz tā ietekmes mazināšanu un ekonomikas stimulēšanu, vairojot pirktspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vecumdienas – lielākā dzīves ballīte!

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, 28.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reizi septiņos gados Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) organizē Latvijas finanšu pratības stratēģijas izveidi, lai novērtētu situāciju ar iedzīvotāju naudas paradumiem un iezīmētu veicamos darbus tās uzlabošanai. Šogad izveidota jaunā stratēģija uz nākamajiem septiņiem gadiem.

Varētu jautāt – kā gan tā skar mani? Daudziem var šķist, ka šāds dokuments ir formāls un lido savā orbītā, neskarot parasta cilvēka ikdienu. Sava daļa taisnības tur varētu būt, tomēr vienā jomā visi esam vienā laivā – tie ir mūsu vecumdienu ienākumu avoti.

Daudziem šī tēma šķiet tik garlaicīga, ka ar to varētu aizdzīt mājās viesus no ieilgušas ballītes. Tomēr, lūkojoties dziļāk, man tā šķiet pietiekami interesanta, par to katram vajadzētu nedaudz padomāt un, visticamāk, arī rīkoties. Jā, vecumdienas šķiet kaut kas tik tāls un abstrakts, ka savlaicīgi par to domāt liekas nebūtiski. Tomēr tām ir sava līdzība ar ballīti, kuru rīkojot, jau iepriekš jāparedz, ko liksi galdā, kas jānopērk veikalā. Jo tuvāk brīdis, kad viesi klauvēs pie durvīm, jo mazāk iespēju pienācīgi sagatavoties. Vecumdienas ir tāda pamatīga ballīte, kurai katrs var sagatavoties, ja par to laicīgi sāk rūpēties. Protams, var jau paļauties uz viesiem, ka tie atnesīs līdzi visu vajadzīgo. Tas būtu līdzīgi, kā paļauties uz valsti, ka tā parūpēsies par visu nepieciešamo manām vecumdienām. Tomēr te tad der nedaudz apskatīt iespējas un esošo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru