Jaunākais izdevums

Būvniecības izmaksas šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu Latvijā pieaugušas vidēji par 1,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp strādnieku darba samaksa palielinājusies par 3,6%, būvmateriālu cenas augušas par 0,3%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas - par 1%.

Vienlaikus 2021.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2020.gada ceturto ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājies par 1%. Būvmateriālu cenas šajā periodā pieaugušas par 2,1%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas - par 0,4%, savukārt strādnieku darba samaksa samazinājusies par 0,7%.

Salīdzinot ar 2020.gada martu, būvniecības izmaksas augušas par 2,4%. Tostarp strādnieku darba samaksa palielinājusies par 3,2%, būvmateriālu cenas - par 2,4%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieaugušas par 1,9%.

2021.gada martā, salīdzinot ar februāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājies par 1,6%. Būvmateriālu cenas mēneša laikā pieaugušas par 3%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas - par 0,7%, savukārt strādnieku darba samaksa samazinājusies par 0,4%.

Martā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja cenu palielinājums smiltīm, kā arī metāla konstrukcijām un sīkajiem metāla izstrādājumiem. Pazeminoša ietekme bija darba samaksai elektriķiem, kā arī apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķiem, apmetējiem, sanitārtehniķiem un citiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2024.gadam nav gaidāma būvniecības nozares pārkaršana, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē un to ietekmi uz tautsaimniecību.

EM norāda, ka pēc kombinētā statistiskā un ekspertu novērtējuma prognozējams, ka kopējais būvniecības produkcijas apjoms 2020.gadā varētu pieaugt par 3,07%, 2021.gadā par 3,25%.

Būvnieks: Nākamais gads izskatās bīstams – varētu nepietikt objektu 

Nākamais gads izskatās bīstams – varētu nepietikt objektu, tiešsaistes forumā Būvniecība 2020...

"Tomēr, vadoties pēc pašreizējās lejupslīdes Latvijas tautsaimniecībā, un ņemot vērā Covid-19 pandēmijas izplatību pasaulē un it īpaši Eiropas valstīs, ticamākais, ka kopējais būvniecības produkcijas apjoms 2020.gadā palielināsies par 0,41%, 2021.gadā varētu palielināties par 1,04%," secina EM.

Ziņojumā teikts, ka, pēc ekspertu domām, Covid-19 pandēmijai nebūs būtiska ietekme uz būvniecības izmaksām. Prognozējams, ka kopējās būvniecības izmaksas laika periodā no 2020.gada līdz 2024.gadam vidēji palielināsies par 4,6% gadā, attiecīgi 2020.gadā palielinoties par 2,69%, bet 2021.gadā palielinoties par 3,41%.

Tāpat EM norāda, ka laika periodā no 2020.gada līdz 2024.gadam nav viennozīmīgas informācijas, kas ļautu apgalvot, ka pastāv augsts būvniecības nozares pārkaršanas risks. Tomēr kā gads, kas ir vistuvāk riska zonai, tiek norādīts 2021.gads, kad būtu sagaidāms straujš būvniecības produkcijas apjoma lēciens pēc pandēmijas ietekmes mazināšanas un stimulējošo pasākumu uzsākšanās pie darba tirgus, kas nav vēl tik elastīgs un spējīgs nodrošināt jaunu personāla piedāvājumu.

EM prognozē, ka no 2020.gada līdz 2024.gadam lielākais izmaksu pieaugums būs arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija nav atstājusi būtisku ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgus aktivitāti, teic nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Vienlaikus viņš nākotnē prognozē diezgan spēcīgu cenu kāpumu.

M.Kļaviņš pastāstīja, ka pagājušajā gadā "izkrita" otrais ceturksnis, kas bija laiks, kad cilvēki pielāgojās jaunajai situācijai - viss bija jauns, arī bankām šī situācija bija jauna.

"Valdīja piesardzība, bankas bija aizņemtas ar kredītu pagarināšanu un kredīta brīvdienu piešķiršanu. Kā pašas bankas atzina, daudzi bailēs no iespējamās ekonomiskās krīzes pieteicās brīvdienām un pagarinājumiem, pat ja reāli tas nebija nepieciešams. Savukārt jau trešajā ceturtajā ceturksnī visi aprada ar jauno situāciju un tirgus atdzīvojās. Skaidrs, ka situācija arī šobrīd nevienā dzīves jomā nav tāda kā pirms Covid-19 pandēmijas, un mēs vēl laiciņu tajā neatgriezīsimies, taču būtiskas ietekmes uz nekustamo īpašumu tirgu nav," sacīja Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā par aptuveni 25 % palielinājies izsniegto aizdevumu skaits koka māju būvniecībai.

Tā liecina Luminor bankas apkopotā informācija. Visbiežāk šādas mājas izvēlas būvēt Rīgā un Pierīgā, tomēr interese pieaug arī citos Latvijas reģionos.

Luminor izsniegto hipotekāro kredītu skaits pandēmijas laikā audzis par trešdaļu, un līdz ar kopējo tirgus palielināšanos pieaudzis pieprasījums arī pēc aizdevumiem koka karkasa māju būvniecībai.

Pēdējo mēnešu laikā piešķirtais finansējums koka māju būvniecībai sasniedzis līdz pat 45 % no visiem bankas finansētajiem būvniecības darījumiem privātpersonām. Tendence ir pieaugoša, jo vēl pirms pāris gadiem tikai katrs piektais aizdevums tika piešķirts koka māju būvniecībai.

“Visbiežāk, domājot par mājas būvniecību, tiek apsvērta mūra ēkas celtniecība, tomēr arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas arī koka ēkas, kas ir mūsdienīgs risinājums. Pieaugošā interese par koka karkasa mājām skaidrojama ar to, ka to būvniecības izmaksas ir prognozējamākas, arī uzstādīšana notiek īsākā laikā, ja salīdzina ar klasisko būvniecības procesu. Luminor dati rāda, ka klienti priekšroku dod uzņēmumiem, kuriem ir ilggadīga pieredze šajā jomā un kas strādā pēc augstākās kvalitātes standartiem – un arī tādu Latvijā parādās arvien vairāk,” norāda Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā produktivitāte būvniecībā ir apmēram 40% no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, ceturtdien Latvijas Būvuzņēmēju partnerības konferencē sacīja "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš informēja, ka, pēc "Eurostat" datiem, ražīgums būvniecībā Latvijā ir aptuveni 16 000 eiro uz cilvēku gadā, bet ES vidējais ražīgums ir aptuveni 42 000 eiro uz cilvēku gadā.

Vienlaikus Strautiņš piebilda, ka Latvija būtiski neatpaliek no kaimiņiem Baltijas un Austrumeiropas reģionā, piemēram, Lietuvā ražīgums ir tāds pats kā Latvijā, Igaunijā - 25 000 eiro uz cilvēku gadā, Polijā - 18 000 eiro uz cilvēku gadā, bet Slovēnijā un Ungārijā apmēram 21 000 eiro uz cilvēku gadā.

Taču daudz lielāka atšķirība, pēc viņa teiktā, ir ar Rietumeiropas valstīm, piemēram, Šveicē ražīgums ir 83 000 eiro uz cilvēku gadā, Apvienotajā Karalistē - 76 000 eiro uz cilvēku gadā, Zviedrijā - 60 000 eiro, bet Vācijā - 50 000 eiro uz cilvēku gadā. Strautiņš gan pieļāva, ka būtiskā atšķirība starp, piemēram, Šveici un Vāciju ir saistīta ar algu atšķirībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būves un infrastruktūras objekti, kas Eiropā ir norma, Latvijā joprojām ir fantastika, šo situāciju varētu mainīt kopīga valsts un industrijas vīzija ar tai pakārtotu politiku.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie eksperti. Tiek norādīts, ka ir daudz dažādu instrumentu, ko valsts varētu izmantot. Vienlaikus secināts, ka bez attiecīgas valsts politikas par būtiskām pārmaiņām koka būvju segmentā Latvijā arī perspektīvā varēsim ne cerēt – ražosim un eksportēsim, bet pašu mājās tādas būvēsim maz.

Valsts politika

“Valstiska redzējuma trūkums par to, ka koka (īpaši masīvkoka) būvniecība var būt viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem,” uz jautājumu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā koka izmantošana būvniecībā nav tāda, kāda tā ir ci tās valstīs, atbild Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, Austrijā masīvkoka ēku būvniecība vairāku gadu laikā no amatniecības pārtapa par būtisku tautsaimniecības nozari ar miljardiem eiro vērtu apgrozījumu. “Tieši tāpat varētu notikt arī Latvijā – pie mums jau pašlaik sekmīgi strādā mazstāvu koka māju ražošanas kompānijas, kuras savu produkciju lielākoties eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Šveici, Austriju, Vāciju, Franciju un citām valstīm,” skaidro K. Kalnciems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Sākusies jaunu izaicinājumu ēra

Māris Ķirsons, 08.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam liek būtiski mainīt savu attieksmi pret atkritumiem, palielinot ne tikai to šķirošanu, bet arī veicinot pārstrādi, lai minimizētu atkritumu apglabāšanas apmēru poligonos.

Par šī plāna ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas nozares aktuālākajiem jautājumiem nozares līderi diskutēja SIA Izdevniecība Dienas Bizness, SIA ZAAO un SIA Clean R rīkotajā tiešsaistes konferencē Atkritumu apsaimniekošana 2021.

Jāmazina ekoloģiskā pēda

“Visiem – gan atkritumu ražotājiem, gan operatoriem, gan noglabāšanas poligoniem – būs jāmainās aprites ekonomikas virzienā, lai samazinātu katrs savu ekoloģisko pēdu,” norāda SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņaprāt, minēto iemeslu dēļ pieaugs reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru loma un nozīme atkritumu apsaimniekošanas virzībā un attīstībā Latvijā nākamajos astoņos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupes novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes "Zīļuks" jaunā ēka nosvinējusi spāru svētkus. Projekta kopējās plānotās būvdarbu izmaksas ir 11,9 miljoni eiro, informē Mārupes novada dome.

Būvniecības darbi tika uzsākti pagājušā gada jūlijā. Jaunais bērnudārzs būs viena no energoefektīvākajām pašvaldības jaunbūvēm novadā, tā 6200 kvadrātmetru plašo telpu apsilde tiks nodrošināta ar zemes siltumsūkņiem un nākotnē tiek domāts arī par saules paneļu uzstādīšanu gan elektrības iegūšanai, gan siltā ūdens uzsildīšanai.

Uz jaunbūves jumta spārēm 16.martā tika uzlikts vainags kā apliecinājums tam, ka viens nozīmīgs posms būvniecībā ir noslēdzies, ir sasniegta ēkas augstākā virsotne - pabeigta jumta nesošā konstrukcija. Jaunais bērnudārzs būs lielākais novadā, nodrošinot iespēju pirmsskolas izglītību apgūt 384 mazajiem mārupiešiem.

Mārupes pašvaldības jaunā bērnudārza būvniecības projekta kopējās plānotās būvdarbu izmaksas ir 11,9 miljoni eiro, no tiem 4,6 miljoni eiro tiks ņemti kā aizņēmums Valsts kasē, bet 7,3 miljoni būs pašvaldības budžeta līdzfinansējums. Jaunās ēkas būvdarbus veic SIA "VELVE". Ēku projektēja SIA "Arhitekta G. Vīksnas birojs", bet būvuzraudzību īsteno SIA "Marčuks".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, 12. maijā tiks uzsākti pirmie sagatavošanās darbi Austrumu maģistrāles 1. kārtas būvniecībai posmā no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai.

Austrumu maģistrāles trūkstošā posma būvniecība ir viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem satiksmes infrastruktūras projektiem Rīgā, kura kopējās izmaksas ir 37,8 miljoni eiro.

Austrumu maģistrāles izbūve nodrošinās Rīgas centra apbraukšanas iespējas un no kravas transporta atslogos Rīgas vēsturisko centru un Purvciema apkaimi (Dzelzavas iela, Gustava Zemgala gatve, Ieriķu iela). Satiksmes infrastruktūras projekta būvniecību plānots pabeigt līdz 2023. gada jūnijam.

Ņemot vērā projekta mērogu, Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) aicina iedzīvotājus pret būvdarbiem izturēties ar sapratni un sekot līdzi satiksmes organizācijas izmaiņām. Satiksmes organizācijas izmaiņas spēkā stāsies nākamnedēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ceturtdien atbalstījusi Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu par papildu līdz 100 miljonu eiro piešķiršanu šogad īstenojamiem autoceļu atjaunošanas projektiem no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Tostarp ne mazāk kā 36,906 miljonus eiro piešķirs valsts autoceļu attīstībai saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu.

Priekšlikums par papildu finansējumu pagājušā gada beigās tika skatīts valdībā. Ministru kabinets projektu īstenotājam VSIA "Latvijas valsts ceļi" ļāva sākt iepirkumu procedūra par autoceļu atjaunošanu 2021.gadā realizējamajiem papildu projektiem.

"Latvijas valsts ceļi" aprīlī ir gatava slēgt 22 būvniecības darbu līgumus, bet maijā - vēl 37 būvniecības darbu līgumus ar nosacījumu, ka ir pieejams finansējums.

Ar līdzekļiem paredzēts atjaunot valsts galvenos, reģionālos un vietējos autoceļus, veikt valsts autoceļu ar grants segumu divkārtu virsmas apstrādi, īstenot satiksmes drošības uzlabošanas projektus, kā arī veikt valsts autoceļu tīklā esošo tiltu atjaunošanu un pārbūvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” kopā ar partneri “Riga Rent” pabeigusi trīs Latvijā nozīmīgu hidrobūvju atjaunošanu un pārbūvi.

Tās ir Gaujas – Daugavas kanāls Ādažu novadā, kā arī Bārtas un tās pietekas Toseles valsts nozīmes ūdensnotekas Nīcas novadā.

1903. gadā uzbūvētais Gaujas – Daugavas kanāls ir būve ar unikālu kultūrvēsturisku vērtību. Atjaunotais kanāls kalpos plūdu draudu samazināšanai Ādažu un Garkalnes novadu teritorijās.

Kanāls pārbūvēts 3,1 kilometra garumā, ir veikta grunts rakšana un izlīdzināšana, apauguma novākšana un grunts izsūknēšana no ezera. Būvdarbu gaitā ir nostiprināta kanāla gultne, izmantojot augstas kvalitātes šķembas, ieklājot ģeotekstilu un iedzenot rievpāļus. Tāpat ir pārbūvēts ūdens līmeņa regulators, veikta vītņu tipa pacēlāja ar elektropiedziņu un aizvaru izbūve. Teritorijā ierīkota videi draudzīga meliorācijas sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku pilnsabiedrība "LNK, Rere" pieņēmusi lēmumu pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas spriedumu par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, aģentūrai LETA pavēstīja "LNK, Rere" pārstāvji.

Galvenā motivācija sprieduma pārsūdzēšanai ir nepieļaut bīstama precedenta rašanos, kas var atstāt negatīvas sekas uz Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un Latvijas tautsaimniecību, skaidroja "LNK, Rere" pārstāvji.

Ar pārsūdzēto spriedumu publiskā iepirkuma pasūtītājam ir uzlikts pienākums atklāt iepirkumā uzvarējušā pretendenta tāmi privātpersonai, kura ir vērsusies ar attiecīgu iesniegumu pie pasūtītāja. Lēmuma pamatā ir arguments, ka tāme satur informāciju par iestādes finansējuma izlietojumu un šādai informācijai ir jābūt publiski pieejamai sabiedrībai.

"LNK, Rere" pārstāvji skaidroja, ka Publisko iepirkumu likums jau šobrīd paredz pietiekami efektīvus mehānismus, lai tiktu nodrošināta publisko iepirkumu procesa atklātība un publiskā finansējuma izlietojuma kontrole. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu ikvienam interesentam ir pieejama informācija par iepirkumā uzvarējušā pretendenta cenu un jebkurām izmaiņām noslēgtajā iepirkuma līgumā. Detalizētu tāmju publicēšana nesniegs būtisku pienesumu publiskā iepirkuma procesa uzlabošanā un publiskā finansējuma izlietošanas kontrolē, uzskata pilnsabiedrība "LNK, Rere".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Smart Eco Tiny" Ādažu novadā ražo pārvietojamās mājas, plānojot ar tām apgūt Ziemeļvalstu tirgu un izveidot pārvietojamo namiņu ciematus Latvijā.

"Sekojot nekustamo īpašumu tirgum, pievērsām uzmanību, ka strauji pieaug pieprasījums pēc neliela izmēra, ekoloģiskām un energoefektīvām mājām. Pamanījām arī, ka Eiropā sāk attīstīties pārvietojamo māju, jeb Tiny House kustība. Uzskatāms piemērs ir Vācija, kur izveidoti vairāki Tiny House ciemati. Esam apmeklējuši vairākas izstādes Somijā, Polijā un Vācijā, iepazīstoties ar piedāvājumu šajā segmentā. Ņemot vērā to, ka jau vairāk nekā 20 gadus darbojamies būvniecības jomā, pildot namdaru un apdares speciālistu darbus, nolēmām uzsākt šāda tipa māju ražošanu arī Latvijā," stāsta "Smart Eco Tiny" valdes loceklis Kaspars Juliks.

Sākotnējās investīcijas uzņēmējdarbības uzsākšanā veido apmēram 50 000 eiro, kas saistītas ar darbnīcas telpu iekārtošanu, tirgus un produkta izpētes darbiem, konsultācijām ar konstruktoriem un arhitektiem, demo mājas radīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Jūrmalā, Aizputes ielā 1a, sāks Lielupes pamatskolas ēkas pārbūvi un sporta zāles būvniecību, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Līgumu par Lielupes pamatskolas ēku kompleksa izbūvi pašvaldība noslēgusi 22.martā ar iepirkumu konkursa kārtībā izraudzīto būvuzņēmēju - piegādātāju apvienību "Litana&Torensberg", projekta īstenošanas termiņš ir 14 mēneši no būvniecības darbu uzsākšanas.

Lielupes pamatskolas ēkas pārbūvēs, veidojot vienotu skolas ēku kompleksu ar diviem mācību korpusiem trīs stāvos un piebūvi sporta zālei ar sporta laukumu. Risinājumā paredzēts izveidot mūsdienīgu, ergonomisku skolu līdz 500 audzēkņiem. Jaunā skola būs viena no modernākajām izglītības iestādēm Jūrmalā. Jaunajās ēkās atradīsies Jūrmalas Aspazijas pamatskola, kas izveidota, apvienojot Jūrmalas pilsētas Lielupes pamatskolu ar Jūrmalas Alternatīvo skolu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītājs "Pillar" ekspluatācijā nodevis divas par privātiem līdzekļiem izbūvētas jaunas ielas Rīgā, New Hanza teritorijā.

Turpmāk ikvienam Rīgas iedzīvotājam un viesim būs publiski pieejama Gustava Kluča iela un Roberta Hirša iela, tādejādi "Pillar" turpina New Hanzas teritorijas labiekārtošanu un attīstību, informē uzņēmums.

Līdz ar jauno ielu izbūvi izveidotas arī bruģētas gājēju ietves, uzstādīti gaismekļi, kas tiek automātiski regulēti atbilstoši dienasgaismas intensitātei, kā arī iestādi jauni 15 koki, kuru stādīšanai izmantotas pazemes koku kastes. Ielām ir 2 joslu brauktuves ar autostāvvietām abās ielu pusēs. Maksimālais braukšanas ātrums abās ielās ir 30 km stundā, turklāt automašīnu ātruma slāpēšanai izbūvēti paceltie krustojumi.

Ielu izbūves darbi tika uzsākti 2019. gada augustā. Abu projekta īstenošanas izmaksas, ietverot arī ielu būvniecības darbus, ir 2,7 miljoni eiro. Kopumā infrastruktūras attīstībā New Hanza teritorijā "Pillar" investējis jau vairāk nekā 19 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā Eiropas atveseļošanās naudu neiztērēt patēriņa projektos

Anita Āboliņa, speciāli DB, 10.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti iegriež ekonomikai un attīstībai.

Lai ilustrētu, par kādiem apmēriem ir runa, pieredzē dalās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš: “Kad Latvijas Organiskās sintēzes institūtā spīdoši paveicām savu pirmo lielo kontraktpētījumu ārvalstu firmai, bijām priecīgi, ka par savu darbu bijām saņēmuši no pasūtītāja kopsummā apmēram 2 miljonus latu. Vēlāk uzzinājām, ka pasūtītājs mūsu darba rezultātus ir pārdevis par 150 miljoniem eiro.”

Kā tālāk šo darbu izmantoja pircējs un cik nopelnīja – vēsture klusē. Tie ir līdzekļi, kurus Latvija zaudēja, jo valstī nav pašiem savas inovāciju infrastruktūras un valsts atbalsta produktu tālākai izstrādei. Nesaņemot atbalstu inovatīvajai darbībai, vairums zinātnieku izšķiras savus inovatīvos pētījumus publicēt, nevis patentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstiprināta četru nekustamo īpašumu iegāde, kas nepieciešama pašvaldības funkciju veikšanai - Dienvidu tilta ceturtās kārtas projekta "Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai" īstenošanai, informē Rīgas dome.

Pašvaldība iegādāsies nekustamo īpašumu - zemesgabalu daļas Mežkalna ielā 14, Mežkalna ielā 5A, Vienības gatvē 196 un Rītausmas ielā bez numura. Rīgas domes Īpašuma departaments būs atbildīgā iestāde pirkuma procesa nodrošināšanai.

Iegādājamie zemes gabali Jāņa Čakstes gatves izbūvei ir dažāda izmēra - gan ļoti mazi kā zemes gabala Mežkalna ielā 14 daļa, kas ir tikai 14 m², gan lieli kā zemes gabala Vienības gatvē 196 daļa 6528 m² platībā. Tāpat tiks iegādāta nekustamā īpašuma Mežkalna ielā 5A daļa 2679 m² platībā un nekustamā īpašuma Rītausmas ielā daļa 2814 m² platībā.

Šobrīd Rīgas domes Satiksmes departaments ir pabeidzis Dienvidu tilta ceturtās kārtas projektēšanu. To veido divas būvniecības kārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai zaļajā transformācijā būsim vadītāji vai blakussēdētāji?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 28.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā dažādās ilgtspējas diskusijās liels uzsvars likts uz tā dēvētajiem uzņēmumu zaļajiem projektiem. Taču maldīgs ir priekšstats, ka bankas finansē tikai acīmredzami zaļus un gatavus projektus - piemēram, investīcijas saules paneļos vai vēja enerģijā.

Uzņēmumu aktivitātei transformācijas projektos ir milzu potenciāls.

Eiropas Savienības mērķis ir samazināt emisijas par vismaz 50% līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu mērķi, mums ir mazāk nekā 10 gadi. Kreditēšanas pasaulē tas ir ļoti īss laika posms. Lai mēs neatpaliktu, mums par to ir jādomā un jārīkojas jau šodien.

Visaktīvāk par transformāciju interesējas eksportētāji un uzņēmumi ar augstu emisiju intensitāti

Ikdienā strādājot ar klientiem, varu teikt, ka visvairāk par ilgtspēju un zaļo tranformāciju interesējas eksportējošie uzņēmumi un uzņēmumi nozarēs, kur raksturīga augsta emisiju intensitāte – enerģētikas uzņēmumi, nekustamā īpašuma attīstīstītāji un investori, kokrūpniecības un būvmateriālu ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dalību starptautiskajā izstādē "Expo 2020 Dubai", kas rudenī sāksies Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) pilsētā Dubaijā, līdz šim apstiprinājuši 23 Latvijas uzņēmumi, bet vēlmi piedalīties izteikušas vēl 52 kompānijas, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

"Līdz šim lielākā interese ir no informācijas tehnoloģiju (IT) nozares, bet ir atsaukušies arī citu nozaru pārstāvji, kā, piemēram, farmācijas, būvniecības, kokapstrādes, pārtikas, loģistikas un citām jomām," papildina LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Viņš pieļauj, ka Tuvo Austrumu reģiona tirgū īpaši pieprasīti varētu būt dažādi tehnoloģiskie risinājumi, ekskluzīvi nišas produkti un pakalpojumi, piemēram, medicīnas tūrisms.

Šonedēļ no Rīgas ostas uz Dubaiju nosūtīts konteiners ar nepieciešamo aprīkojumu Latvijas paviljona izbūvei izstādē, bet tuvāko nedēļu laikā sāksies paviljona montāžas darbi.

Ar izstādes organizatoriem apstiprināts un saskaņots Latvijas paviljona tehniskais projekts, kura koncepcija paredz četrās dimensijās realizētu risinājumu. Db.lv jau vēstīja, ka tā centrālais elements būs kūdra, kas veido simbolisku saikni starp Latvijas vēsturi, mūsdienām un nākotnes sasniegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pandēmijas radītie ierobežojumi nelabvēlīgi ietekmējuši vairākas uzņēmējdarbības nozares un ekonomiku kopumā, apskatot sludinājumu portālus un plašsaziņas līdzekļos arvien lasot par jauniem dzīvojamajiem projektiem, kuru būvniecība tiek izsludināta, un galu galā arī aplūkojot šī brīža nekustamā īpašuma cenas, rodas priekšstats, ka šī globālā krīze teju nav skārusi būvniecības nozari.

Jau gadiem viena no nekustamo īpašumu atīstītāju problēmām ir tieši finansējuma pieejamība, kas aktuāla jau kopš iepriekšējās ekonomiskās krīzes 2008.gadā, pēc kuras tradicionālās bankas kļuvušas arvien konservatīvākas, kā rezultātā nereti pat perspektīvi projekti ar spēcīgu biznesa plānu nevar iegūt bankas finansējumu dažādu apsvērumu dēļ, līdz ar to attīstījusies pūļa finansējuma un nebanku aizdevēju nozare.

Pūļa finansējuma platformas EstateGuru vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe komentē: “Lai arī tiešsaistes platformas finansējuma piesaistīšanai nereti publiskajā telpā tiek uzskatītas par nedrošām vai nestabilām, arvien pieaugošie nozares apjomi un pārskatāmi darbības rādītāji pierāda to, ka alternatīvajam finansējumam ir nākotne un tas ieņem stabildu tirgus daļu arī nekustamo īpašumu projektu finansēšanā. Astoņu gadu darbības laikā esam ne tikai spējuši nodrošināt pārredzamu darbību un uzrādīt teicamus rezultātus, bet arī vairākkārt pārliecinājušies par to, ka reputācija šajā biznesā ir ārkārtīgi svarīga, tāpēc esam ieinteresēti nodrošināt pēc iespējas kvalitatīvāku pakalpojumu saviem klientiem, ekonomiskos rādītājus un visu svarīgāko informāciju padarot pieejamu saviem lietotājiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekta attīstītājs Lords LB Special Fund V un AS UPB parakstīja līgumu par Preses Nama kvartāla 1. kārtas būvniecību. Līguma ietvaros paredzēts izbūvēt mūsdienīgu A klases biroju ēku un multifunkcionālu centru ar tirdzniecības un ēdināšanas telpām, apzaļumotām terasēm un Baltijā pirmo futbola laukumu uz jumta.

Pirmās kārtas būvniecības izmaksas paredzētas 76,8 miljonu eiro apmērā.

Jaunais Preses Nama kvartāls atradīsies Rīgas Zināšanu jūdzē Pārdaugavā, bijušās izdevniecības Preses nams teritorijā Balasta dambī 2. Papildus biroja un multifunkcionāla centra ēkām projekts paredz arī plašas zaļās zonas un atpūtas vietas, kā arī īpaši gājējiem un velosipēdistiem pielāgotu infrastruktūru. Būvdarbus paredzēts pabeigt 24 mēnešu laikā pēc būvatļaujas saņemšanas.

Projekta pirmajā kārtā 25 000 m2 paredzēti A klases birojiem un 40 000 m2 - multifunkcionālu telpu izveidei (komerctelpu, 1000 virszemes autostāvvietu un dažādu atpūtas zonu ierīkošanai).

FOTO: Preses nama ēku demontāža 

Topošā "Preses Nama" kvartāla teritorijā aktīvi turpinās demontāžas darbi - nojaukta bijušā...

"Šis ir ļoti nozīmīgs brīdis Preses Nama kvartāla komandai. Kopā esam paveikuši izcilu darbu, tādēļ arī nešaubījāmies, ka kvartāla būvniecība jāuztic kompānijai ar nevainojamu profesionālo reputāciju. Preses Nama kvartāla projektu izstrādājusi starptautiska trīs izcilu arhitektu biroju komanda, tādēļ esmu gandarīts, ka par sadarbību esam vienojušies tieši ar UPB, kas var lepoties ar vairāku lielisku pasaules mēroga būvprojektu realizēšanu. Tā rezultātā taps viens no mūsdienīgākajiem un dabai draudzīgākajiem darījuma kvartāliem Rīgā," komentē Giedrius Bernotas, Lords LB Special Fund V fonda pārstāvis.

"UPB ir spēcīga kompetence tehnoloģiski sarežģītu ēku būvniecībā Latvijā un ārvalstīs, un attīstītājs to novērtē kā drošības un stabilitātes garantiju šī projekta realizācijai. Preses Nama kvartāls ļaus apliecināt mūsu 30 gadu laikā uzkrātās padziļinātās zināšanas un pieredzi, īpaši pilna cikla projektu īstenošanā, augstceltņu būvniecībā un citās jomās. UPB priekšrocība tik apjomīgu projektu realizācijā ir arī mūsu uzņēmumu grupas iekšējā kapacitāte – sākot no projektēšanas līdz būvkonstrukciju ražošanai, piegādei, montāžai un servisam," komentē UPB valdes loceklis Uģis Grīnbergs.

Preses Nama kvartālā īpaša uzmanība tiks veltīta energoefektivitātei, dabai draudzīgu materiālu izvēlei, vides pieejamībai, veselīgas darba vides radīšanai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Līdzās A klases biroju telpām, kas atbildīs BREEAM sertifikāta Excellent standartam un kur paredzētas darba vietas ap 2500 cilvēkiem, tiks iekārtotas arī kopstrādes telpas, ēdināšanas zona, veikali, - velosipēdu novietnes, 1000 autostāvvietu, elektroauto uzlādes stacijas, pastaigu vietas un terases ar apstādījumiem.

"Mēs esam gandarīti, ka līdz ar šī būvniecības līguma parakstīšanu turpināsies praktiskā īstenošana vienai no Rīgas pilsētas lielajām pilsētbūvniecības idejām – iepretim Rīgas vēsturiskajam centram un Vecrīgai, Daugavas kreisajā krastā, veidojot jauno longitudinālo Rīgas centru -daudzfunkcionālu struktūru, kura saturisko piepildījumu veidos gan izglītības, kultūras, darījumu un dzīvojamajās, gan arī publiskajās funkcijās.

Tā veidošana un īstenošana jau ir sākusies. Veidojas Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, RISEBA augstskolas, Rīgas Stradiņa universitātes kompleksi, ir uzcelta Nacionālā bibliotēka un ir cerība, ka šajā zonā parādīsies vēl citi nacionālas nozīmes kultūras objekti, piemēram, Nacionālā koncertzāle un citi.

Vēlos uzsvērt un izteikt gandarījumu, ka, pateicoties lieliskajam pasūtītāja darbam, izpratnei, mērķiem un ideāliem, strādājot kopā lieliskā starptautiskā arhitektu un inženieru komandā, ir izdevies attīstīt un saglabāt idejas, kas bija un ir iestrādātas šīs zonas attīstības konceptā. Dažas svarīgākās no tām ir – daudzfunkcionalitāte, publiskās ārtelpas intensīva attīstīšana, ūdensmalu un krastmalu izmantošanas veicināšana, integritāte pilsētā un iesaiste. Ceru un ticu, ka jau līdz ar pirmās projekta attīstības kārtas īstenošanu un sevišķi ar turpmāko attīstības kārtu un blakus esošo teritoriju attīstību, Ķīpsalas Dienvidu gala darījumu centrs kļūs ne tikai par zīmi Rīgas attīstībai un dinamikai, bet arī par pilsētnieku iecienītu un aktīvi lietotu vietu. Visi priekšnoteikumi tam ir," pauž ARHIS ARHITEKTI vadītājs Andris Kronbergs.

Preses Nama kvartāla projektu izstrādājusi starptautiska arhitektu komanda. ARHIS ARHITEKTI no Latvijas, arhitekta Andra Kronberga vadībā, KSP Jürgen Engel Architekten no Vācijas, kā arī Arrow Architects no Dānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juglas ezera krastā Murjāņu ielā tiek attīstīts jauns dzīvojamo ēku komplekss “Ezerjugla” ar astoņām daudzdzīvokļu mājām. Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 40 miljoni eiro.

Lai arī būvniecības darbus plānots pabeigt nākamā gada pirmajā pusē, jau šobrīd uzsākta dzīvokļu rezervācija un tirdzniecība.

Projektā plānotas astoņas četrstāvu ēkas ar vairāk nekā 500 divistabu un trīsistabu dzīvokļiem 44 līdz 102 kvadrātmetru platībā. Tāpat plānots izbūvēt 535 virszemes un pazemes autostāvvietas.

"Ezerjuglas" dzīvojamo ēku kompleksu plānots nodot ekspluatācijā 2022.gada aprīlī.

Dzīvojamā kompleksa “Ezerjugla” projektu izstrādājis projektēšanas un arhitektūras uzņēmums SIA “Zenico Projekts”, savukārt projekta būvniecību veic būvniecības uzņēmums SIA “Bazalts”.

Projekta attīstītājs AS “Murjāņu 70” iepriekš īstenojuši tādus projektus kā deviņstāvu dzīvojamo ēku komplekss “Salnas 21” Pļavnieku mikrorajonā un daudzdzīvokļu māja Valkas ielā 4, Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Kauguros, sākti darbi labiekārtota atpūtas parka un jauniešu mājas būvniecībai. Parks ar jauniešu māju plānots 3,8 hektāru platībā teritorijā starp Talsu šoseju, Telšu ielu, Mazo Nometņu ielu un Lauku ielu.

Parks būs līdzīgs kūrortpilsētā jau esošajam Dzintaru mežaparkam. Tajā tiks ierīkotas sporta un aktīvās atpūtas zonas, āra trenažieru laukums 570 kvadrātmetru platībā, basketbola laukums un laukums slidotavai. Jauniešu sportiskajām aktivitātēm tiks izbūvēts skeitparks 915 kvadrātmetru platībā ar 350 kvadrātmetru plašu nojumi. Mazākajiem parka apmeklētājiem tiks izbūvēti rotaļu laukumi kopumā 1240 kvadrātmetru platībā.

Zaļās zonas veidos 61% no kopējās parka teritorijas, tiks ierīkots dekoratīvs rododendru dārzs ar dīķi, iekārtos arī pikniku zonu gandrīz 500 kvadrātmetru platībā. Veidojot parka labiekārtojumu, tiks iestādīti gandrīz 400 skuju kokaugu, tajā skaitā gandrīz 200 kalnu priedes, kadiķi, vairāk nekā 1300 lapu kokaugu, tostarp mandeles, lazdas, rododendri, hortenzijas, grimoņi, spirejas, kā arī vairāk nekā 2000 dažādu ziemciešu stādu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā "Rīga" izmaksās 236,961 miljonu eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

Kompānijā norādīja, ka ir noslēgts līgums ar starptautiskā konkursa uzvarētāju personu apvienību "B.S.L. Infra", kuru veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas būvniecības uzņēmumi SIA "Binders" un AS "LNK Industries", par "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā "Rīga" izbūvi.

Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos līdz 2025.gada decembrim.

Aktīvi būvdarbi sāksies šogad maijā.

Pirmais darbu posms - "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūve no stacijas "Imanta" līdz starptautiskajai lidostai "Rīga", kā arī stacijas termināļa būvniecība - būs jāpaveic līdz 2023.gada martam/aprīlim.

Vispirms tiks būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien piešķīra papildu līdzekļus 100 miljonu eiro apmērā ceļu atjaunošanai 2021. gadā, informē Satiksmes ministrijā.

Finansējums dos iespēju nākamgad sakārtot vairāk nekā 60 valsts ceļu objektu, tas ir, ap 500 kilometriem valsts autoceļu visos Latvijas reģionos.

No piešķirtajiem līdzekļiem 27 miljoni paredzēti autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Tas dos iespēju atjaunot 17 vietējo un reģionālo ceļu posmus visos Latvijas reģionos.

Gatavojas iepirkumam par autoceļu atjaunošanu 100 miljonu eiro vērtībā 

VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) jau šogad varētu sākt iepirkumu procedūru par...

Satiksmes ministra virzītā iniciatīva guva atbalstu finanšu ministra vadītajā darba grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, ceļu saimniecībai paredzot finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

“Investīcijas ceļu infrastruktūrā gan nodrošina pasūtījumus vietējai būvniecības nozarei, gan arī pozitīvi ietekmē autoceļu lietotājus un stimulē ekonomikas attīstību kopumā,” saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits. “Būvdarbu sezona Latvijā ir īsa, tāpēc savlaicīgi pieņemts lēmums par finansējumu ceļu būvniecībai ļaus labāk sagatavoties jaunajai sezonai un efektīvi ieguldīt investīcijas, vienlaikus uzlabojot Latvijas ceļus un sildot ekonomiku.”

Ceļu posmu remonti plānoti uz galvenajiem, reģionālajiem un vietējiem ceļiem – galvenais kritērijs posmu atlasē ir autoceļu tehniskais stāvoklis un satiksmes intensitāte. Detalizētu finansējuma sadalījumu konkrētiem projektiem būs iespējams veikt tad, kad noslēgsies iepirkumi un būs zināmas pretendentu iesniegto pieteikumu izmaksas. Tādējādi, jo lētākas būs darbu izmaksas, jo darbus būs iespējams veikt lielākā apjomā.

Papildus saņemtais finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ļaus palielināt īstenojamo projektu skaitu un sakārtoto autoceļu kopgarumu. Līdz ar to ceļu nozares un saistīto nozaru uzņēmumi, tai skaitā ģeoloģiskās izpētes, projektēšanas, izmitināšanas, ēdināšanas un citi varēs nodrošināt ar darbu vairāk strādājošo.

2020. gadā kopējais finansējuma apjoms Latvijas valsts ceļu atjaunošanas un sakārtošanas darbiem bija 307 miljoni eiro. Šogad Latvijas valsts ceļu tīklā darbi notikuši 248 objektos, sakārtoti vairāk nekā 1300 kilometri ceļu, tai skaitā darbi veikti uz 50 tiltiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadu Storent sāka ar digitālo pakalpojumu attīstīšanu, un līdz ar vispārējām tirgus pārmaiņām, online nomas platformas ieviešanas procesi tika paātrināti divtik, un tas veicināja attālināto pakalpojumu aktīvāku izmantošanu. Izstrādes laikā uzņēmums apguvis, piemēram, mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās integrēšanu biznesa risinājumā, kā arī klientu digitālas autentifikācijas ieviešanu.

Vadītājiem jārīkojas ātri un apdomīgi, jo rīt nekas nebūs pa vecam

“Mēs esam pirmie nozarē ar pilnu digitālu tehnikas nomas ciklu – no līguma slēgšanas līdz tehnikas saņemšanai norādītajā adresē. Turpinām pārliecinoši fokusēties uz uzņēmuma digitālo attīstību un pozīciju stiprināšanu Latvijā, radot arvien jaunus un inovatīvus risinājumus būvtehnikas nomas segmentā. Esam gandarīti, ka mūsu attīstība vērsta ilgtspējības virzienā, un tā ir neatņemama daļa no mūsu biznesa,” uzsver Storent Latvija vadītājs Guntis Grīnbergs.

Online pilna cikla tehnikas nomas platformā nomas cena un transporta izmaksas tiek aprēķinātas automātiski atkarībā no nomas termiņa un piegādes attāluma, tādēļ klientam nav nepieciešams zvanīt un kaut ko vēl noskaidrot. Tā dod iespēju visu izdarīt attālināti, sākot ar līguma noslēgšanu līdz tehnikas piegādei objektā un pēc tam nogādāšanai atpakaļ nomas punktā. Visa nepieciešamā dokumentācija tiek parakstīta digitāli ar Smart ID, tāpēc nav nepieciešams apmeklēt nomas punktu, kas ir būtiski Covid-19 uzliesmojuma apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru