Eksperti

Čatbotu attīstību Latvijā būtiski ietekmēs valodas faktors

Aldis Ērglis, AS «Exigen Services Latvia» vecākais sistēmu arhitekts, 29.05.2018

Jaunākais izdevums

Latvijā arvien vairāk tiek izmantotas virtuālo asistentu un čatbota tehnoloģijas, turklāt tas notiek gan privātajā, gan valsts sektorā. Šobrīd lielākais izaicinājums tālākai mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās attīstībai Latvijā ir latviešu valoda, kas ir būtisks jautājums arī par mūsu valsts izaugsmi šajā jomā.

Šobrīd globālā situācija virtuālo asistentu jomā ir vienkārša – ASV, Ķīna un tad seko pārējā pasaule. Kamēr runājam par astoņām lielākajām pasaules valodām, viss ir kārtībā – pieejams plašs klāsts ar attīstītām un uztrenētām tehnoloģijām, taču ar pārējām valodām, tostarp latviešu, statuss nav tik labs. No citām valstīm noteikti varam aizgūt tehnoloģijas. Ja agrāk bija nepieciešami mēneši vai pat gadi, šobrīd priekš ārzemju valodām viss jau ir gatavs un pieejams.

Svarīgi panākt, lai tehnoloģiju attīstība mijiedarbotos ar valodu, tādējādi ne tikai angļu, bet arī latviešu valodā būtu iespējams kvalitatīvi izmantot un veidot virtuālo asistentu funkcijas. Šajā gadījumā ir būtiski tādi aspekti kā mākslīgais intelekts, balss sintēze, runas atpazīšana, mašīntulkošana u.c. Uzskatu, ka valstij sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm būtu jāizveido latviešu valodas tehnoloģiskais atbalsts virtuālajiem asistentiem, ko varētu izmantot gan valsts iestādes, gan arī uzņēmēji.

Čatboti neatņems darbu un neatbildēs

Katras industriālās revolūcijas priekšvakarā cilvēki satraucas par to, ka zudīs darba vietas, un arī mākslīgā intelekta attīstība nav izņēmums. Vēlos uzsvērt, ka, gan čatbotam, gan cilvēkam, ir savas unikālās īpašības un viens bez otra nevarēs iztikt. Pateicoties šīm kombinētajām tehnoloģijām, darbinieki kļūs produktīvāki, piemēram, programmētāji varēs vēl ātrāk rakstīt kodu. Tāpat mašīna nevarēs iztikt bez cilvēka, jo to visu laiku vajadzēs apmācīt un attīstīt. Uzskatu, ka cilvēkiem būs iespēja strādāt un veikt darba pienākumus, kuri būs sarežģītāki un ar lielāku pievienoto vērtību. Galvenais secinājums ir tāds, ka nākotnē inteliģentie palīgi un cilvēki strādās kopā, tāpēc cilvēkam būs jāiemācās efektīvi izmantot savu palīgu, lai kopīgi izdarītu vairāk.

Vēl viens aspekts, kāpēc cilvēku neaizvietos robots – neskatoties uz to, ka čatboti var pieņemt lēmumu, tie nenesīs atbildību par lēmuma pareizību. Tas būs cilvēks. Kā piemēru var minēt pašvadošās automašīnas: ja notiek negadījums, tad par to atbild šoferis. Nav svarīgi, kurš konkrētajā brīdī – cilvēks vai tehnoloģija – vadīja auto.

Čatboti var kvalitatīvi sagatavot lēmumu

Piebildīšu, ka virtuālie asistenti spēj sagatavot lēmumus, kas ļauj tos automātiski pieņemt. Nesen sadarbībā ar Tiesu administrāciju tika organizēts «Data challenge», kā ietvaros tika izstrādāti prognozēšanas modeļi, kas paredzēja lietu izskatīšanas ilgumu. Salīdzinot ar cilvēka lēmumiem šis modelis bija pat precīzāks. Izskaidrojums gaužām vienkāršs – mašīna lēmumu pieņem bezkaislīgi un neiespaidojoties no apkārtējās vides vai subjektīviem apstākļiem. Cilvēka lēmums itin bieži pakļauts «izkāpu no gultas ar kreiso kāju» faktoram. Vērtējot šī brīža tendences, nākotnē čatboti noteikti būs universālāki un pildīs vairāk personiskā asistenta funkcijas. Viens no mākslīgā intelekta lielākajiem izaicinājumiem ir spēja ļoti labi imitēt cilvēka intelektu tā, lai komunikācijā ar to cilvēkam būtu saprotama un paredzama.

Valsts sektorā virtuālo asistentu ieviešana varētu būt vienkāršāka

Arī valsts sektora pārstāvji atzīst, ka viena no prioritātēm ir nodrošināt pāreju uz digitālo komunikāciju, kur iekļaujas arī virtuālie asistenti. Šajā jomā, salīdzinot valsts un privāto sektoru, pirmajiem pat ir priekšrocība. Gadījumā, ja privātā sektora uzņēmums attīsta čatbotu, sabiedrībai pret to būs augstākas prasības, piemēram, jāprot pajokot, neatbildēt vienmēr vienādi uz vienu un to pašu jautājumu un jāvar atbildēt uz lietotāju jautājumiem, kas ne vienmēr ir saistīti ar uzņēmumu vai tā darbību.

Esmu pārliecināts, ka valsts sektorā «nodarbinātam» čatbotam šāda tipa jautājumi varētu būt krietni retāki. Klātienē apmeklējot valsts iestādi un komunicējot ar to, sarunas forma atšķiras. Tāpēc iespēja, ka valsts iestādē čatbots varētu funkcionēt pat labāk, ir ļoti reāla. To norāda arī globālās tendences – virtuālie asistenti izplatītāki ir jomās, kur ir daudz formālas un asinhronas komunikācijas, kur nav nepieciešama tūlītēja atbilde un komunikācijas kontekts ir skaidri definēts.

Sabiedrība nav gatava virtuālajiem asistentiem

Ņemot vērā dažādas aptaujas un čatbotu īpašnieku veiktos pētījumus par biežāk uzdotajiem jautājumiem, secināms, ka sabiedrība līdz galam nav gatava čatbotiem – gan čatbotu izstrādātāji, gan gala lietotāji. Piemēram, čatbotiem bieži tiek uzdoti jautājumi – «Vai tu mani precēsi?», «Cik ir 2+2» un citi jautājumi, kuri tiek uzdoti intereses pēc nevis mēģinot panākt kādu rezultātu no komunikācijas ar čatbotu. Agri vai vēlu ir jānonāk pie secinājuma, ka tā nav rotaļlieta, bet drīzāk vērtīgs palīgs. Cilvēkiem jāiemācās efektīvi izmantot čatbotu, ņemot vērā šī komunikācijas veida ierobežojumus.

Savukārt uzņēmumiem rekomendēju izstrādāt mākslīgā intelekta stratēģiju, ko integrēt uzņēmuma kopējā attīstības vīzijā. Svarīgi, lai būtu jēgpilns redzējums, izpratne un sistemātisks process, kam tiek pakārtotas mērķtiecīgas un regulāras darbības. Tikai tad, kad ir definēta čatbota ieviešanas jēga (piemēram, resursu optimizēšana) un ir gatavība sekot līdzi rezultātiem, var domāt par čatbota iegādi un integrāciju savos ikdienas procesos. Jāapzinās, ka virtuālā asistenta attīstība ir balstīta uz sistēmisku ikdienas darbu, kura mērķis ir sekmēt to, lai rīt tas būtu kaut nedaudz labāks nekā bija šodien.

Varbūt skanēs paradoksāli, bet nedomāju, ka nepieciešama īpaša visas sabiedrības izglītošana šajā jautājumā. Piemēram, viedtālruņu izmantošanas iespējas skolā nemācīja, bet visiem tāpat tie ir. Līdzīgi būs ar mākslīgo intelektu – tie, kas apgūs to lietpratīgu izmantošanu, iegūs konkurences priekšrocības. Tas notiks dabiski, galvenais – būt gataviem!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši pēdējos gados atkal aktuālas kļuvušas runas par mākslīgo intelektu, un šajā lauciņā ir arvien vairāk veiksmīgu piemēru, jo beidzot datoru veiktspēja pietuvojusies tam, lai sistēmas veiksmīgi apmācītu

Latvijas valodu tehnoloģiju uzņēmumam Tilde mākslīgā intelekta jomā ir labi panākumi, kas novērtēti arī pasaules līmenī. Uzņēmuma vadītājs Andrejs Vasiļjevs intervijā Dienas Biznesam atklāj, ka Latvijai ir visas iespējas izmantot mākslīgā intelekta vilni un lielo interesi pasaulē, lai radītu nākamā līmeņa inovācijas.

Cik mākslīgs ir mākslīgais intelekts?

Pilnīgi mākslīgs, taču cilvēka radīts. Ja man prasa, kas ir mākslīgais intelekts, varu iedalīt trīs virzienus. Viens ir spēja iegūt jaunas zināšanas, izdarīt secinājumus, veidot zināšanu modeļus un tos pielietot, balstoties uz datiem. Piemēram, tagad ir mākslīgā intelekta algoritms, kas spēj pēc fotogrāfijas pateikt, kas tajā ir attēlots. Analizējot lielu datu apjomu, šajā gadījumā attēlus, ko cilvēks ir aprakstījis, uz to bāzes tiek izveidoti jauni zināšanu modeļi, lai, saņemot jaunu attēlu, varētu pateikt, kas tur redzams. Tilde šo paņēmienu pielieto mašīntulkošanā – mēs veidojam mašīntulkošanas sistēmas, kas no cilvēku tulkojumiem iemācās, kā jātulko. Mākslīgā intelekta metodes ļauj to iemācīties daudz gudrāk, nekā ar vecajām metodēm. Ja ir daudz cilvēku tulkojumu, neironu tīkli, kas ir viens no dominējošiem veidiem mākslīgā intelekta tehnoloģijās, spēj izveidot gudrus tulkošanas modeļus, kas zina, kā jātulko teksts, un līdzinās savās spējās tam, ko var iztulkot cilvēks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gada otrajā pusē Tet izstrādātie čatboti iegūšot spēju runāt, kas ļaus tiem gan atbildēt uz zvaniem, gan piešķirt uzņēmumam unikālu balsi

Pieņemoties prātā un iegūstot aizvien jaunas spējas, mašīnmācīšanās risinājumi kļūst biznesam aizvien pievilcīgāki. Ar klientiem loģisku sarunu uzturēt spējīgās programmas jeb čatboti angļu valodā runājošajā pasaulē jau kļuvuši par daudzu uzņēmumu neatņemamu darba kolektīva sastāvdaļu, un pārējie drīzāk prāto, kad, nevis – vai tādu ieviest. Latviešu valodā tērzējošas mašīnas vēl ir salīdzinoši jaunas un maz izplatītas, taču interese par tām aug, un vairs nav tālu līdz brīdim, kad virtuāla asistenta uzturēšana kļūs ekonomiski izdevīgāka un efektīvāka par cilvēka nodarbināšanu, ļaujot cilvēkiem veikt daudz kvalificētākus pienākumus.

Saskaņā ar pētījumu centra Forrester datiem, šobrīd jau vairāk nekā puse no Rietumu pasaules ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem ir sarunājušies ar čatbotiem, sazinoties ar interneta veikaliem, pakalpojumu sniedzējiem vai dažādām valsts iestādēm. Liela daļa no tiem pat nav nojautuši, ka sarakstes lodziņā tekstu ģenerē dators, nevis dzīvs cilvēks, jo atbildes ir loģiskas un atbilst gaidītajam. Dažās valstīs rakstošos robotus nodarbina jau trešā daļa uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgais intelekts vairs nav nākotnes tehnoloģija – tā ir uzņēmumu ikdiena visā pasaulē. Tomēr Eiropas Savienības (ES) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopotā informācija liecina, ka tehnoloģiju ieviešanā Latvijas uzņēmumi krietni iepaliek no citām ES valstīm. Kāda situācija novērojama vietējā tirgū un ko varam sagaidīt tuvākajā nākotnē – to stāsta uzņēmumu "Tilde" un "Huawei" tehnoloģiju eksperti.

Lai gan salīdzinājumā ar citām ES valstīm, Latvijas uzņēmēji nav aktīvākie mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju ieviesēji, pie mums pēdējos gados novērojama stabila attīstība. "Ja vēl pirms laika uzņēmumu vadītāji tikai sekoja līdzi tehnoloģiju izaugsmei, potenciālam un lielo uzņēmumu eksperimentiem un pieredzei, šobrīd arī Latvijā tiek ieviesti reāli pielietojami risinājumi procesu automatizācijai un produktivitātes celšanai," atzīst "Tildes" Biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš.

Pēc eksperta novērojumiem Eiropā visplašāk mākslīgais intelekts tiek ieviests IT un tehnoloģiju risinājumos, kā arī klientu apkalpošanā visdažādākajās nozarēs. Būtiska loma šīm tehnoloģijām ir arī medicīnā un veselības aprūpē, kā arī robotizētajos un automatizētajos ražošanas procesos. Savukārt klientu apkalpošanas jomā šobrīd tiek izmantota ceturtā daļa no visiem mākslīgā intelekta risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Lokāmo ekrānu, 5G un mākslīgā intelekta gads

Jānis Vēvers, 04.01.2019

Iespējams par gada nozīmīgāko izrāvienu tehnoloģijās parūpēsies elastīgie displeji.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pasaule piedzīvos vairākus tehnoloģiju izrāvienus, un daži no tiem radīs īstu apvērsumu, prognozē speciālisti.

Katrs gads ieraksta savu vārdu vēsturē ar vienu vai vairākām nozīmīgām tehnoloģiju inovācijām, un arī jaunais nebūs izņēmums. Tehnoloģiju nozares gaišākie prāti viens pēc otra publisko savas prognozes, un tajās dominē vairākas lietas, par kuru potenciālu ieskatu guvām 2018. gadā, bet tā pa īstam iepazīsim vien šogad. Saraksta augšgalā ir tādas biznesa pasauli pārvērst sološas inovācijas kā mākslīgais intelekts, 5G mobilo sakaru tīkls un lokāmie ekrāni.

Autonomas automašīnas, bez cilvēka klātbūtnes strādājošas iekārtas un citas mākslīgā intelekta izpausmes izpelnījās dāsnu mediju uzmanību jau aizgājušajos gados – sākot no bezpilota automašīnu panākumiem un nedienām un beidzot ar dažādu datorsistēmu spēju mācīties no personīgās pieredzes. Tiesa gan, šīs lietas klātienē varēja iepazīt ļoti šaurs lietotāju loks. 2019. gadā mākslīgais intelekts un ar to saistītās tehnoloģijas kļūšot masām sasniedzamākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgā intelekta risinājumi tehnoloģiju pasaulē tiek piesaukti arvien biežāk, turklāt to priekšrocības noder ne vien biznesā, bet arī valsts pārvaldē

Tā uzsver Džeks Pineda Deils (Jack Pineda Dale), Microsoft Juridiskais direktors Baltijā, Slovēnijā un Serbijā. Viņa skatījumā, nebūs tā, ka mākslīgā intelekta risinājumi aizvietos cilvēkus, bet gan papildinās viņu spējas, palīdzēs ietaupīt resursus un strādāt efektīvāk. Šie risinājumi var palīdzēt dažādu sabiedrības grupu iekļaušanā, tādējādi uzlabojot viņu dzīves līmeni. Vairāk par mākslīgā intelekta priekšrocībām un principiem šādu risinājumu izstrādē viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viesnīcu un tūristu mītņu skaits Latvijā pieaudzis gandrīz četrkārtīgi

Maija Rozīte - Biznesa augstskolas Turība profesore, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju vilnis turpina savu attīstības gaitu un automatizācija ir ikdiena daudzās nozarēs, tāpēc aizvien vairāk tiek diskutēts par to, vai mākslīgais intelekts (roboti) aizstās darbiniekus.

Oksfordas universitātes zinātnieku pētījumā par nodarbinātības nākotni secināts, ka radošo un inovatīvo profesiju pārstāvjiem ir mazāka iespēja tikt aizstātiem ar mākslīgo intelektu. Biznesa augstskolas Turība profesore Maija Rozīte skaidro, ka arī tūrisma nozare ir jaunu darba vietu radītāja – pasaulē strauji aug tūristu skaits, attīstās nozare un tās piedāvātie pakalpojumi, līdz ar to pieaug arī darba vietu skaits.

Analizējot, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījies viesnīcu un citu tūristu mītņu skaits Latvijā, ir vērojamas ievērojams pieaugums. Ja 1998. gadā Latvijā bija 211 naktsmītnes, tad šobrīd to ir 809. Rīgā naktsmītņu skaits šajā pat periodā audzis no 35 līdz 130. Gultasvietu skaits 1998. gadā bija gandrīz 18 tūkstoši, savukārt šobrīd to ir vairāk nekā 40 tūkstoši, Rīgā naktsmītņu kapacitāte ir pieaugusi no 5 tūkstošiem līdz gandrīz 16 tūkstošiem gultasvietu. Un joprojām tiek atvērtas jaunas viesnīcas. Pērn pasaulē starptautisko tūristu skaita pieaugums sasniedza 7%. Tas liecina, ka salīdzinājumā ar kopējiem ekonomikas attīstības tempiem, pieprasījums šajā nozarē aug straujāk. Arī nākotnē tiek prognozēts starptautisko tūristu skaita pieaugums 4-5% vidēji gadā. Tāpēc darba spēks tūrisma un viesmīlības nozarē ir un būs vajadzīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī procesu automatizācija un robotizācija, īpaši augošajā darba spēka trūkumā, ir viens no visaktuālākajiem problēmjautājumiem, reti kurš uzņēmums steidz ieviest augsti attīstītus risinājumus procesu automatizēšanai, secināts KPMG Latvijā veiktajā uzņēmumu aptaujā.

Proti, tikai 8 % aptaujāto uzņēmumu pēdējā gada laikā ir ieviesuši vai uzsākuši ieviešanas procesu tādiem risinājumiem kā mašīnmācīšanās, mākslīgais intelekts, robotika, virtuālie asistenti vai čatboti. Pozitīvāka situācija vērojama vienkāršāku risinājumu ieviešanā uzņēmumos, proti, 54 % aptaujāto norādījuši, ka uzņēmumā ievieš datu glabātuves, datorizētas atskaišu sistēmas vai tamlīdzīgus rīkus.

Lai efektīvāk strādātu ar datiem un optimizētu ikdienas darba procesus, visbiežāk uzņēmumi Latvijā izmanto dažādus, jau laika gaitā iepazītus un saprotamus IT risinājumus - gan automatizētas funkcijas grāmatvedības sistēmās, kas paātrina un atvieglo finanšu transakcijas (35%), gan tiek izmantoti datu vizualizēšanas rīki, lai pārskatāmā veidā apkopotu lielu datu apjomu un atspoguļotu datu analīzes rezultātu (26% aptaujāto). Noteikti jāmin arī dažādas klientu attiecību pārvaldības sistēmas, kas plaši tiek pielietotas uzņēmumu ikdienas darbā, uz ko norāda 24% aptaujas dalībnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtermiņā piektās paaudzes mobilo sakaru tīkls jeb 5G palīdzēs radīt jauna veida pakalpojumus un produktus, kas iepriekš neeksistēja

Tā biznesa portālam db.lv saka inkubatora un akseleratora "Founders Space" vadītājs Stīvs Hofmans (Steve Hoffman). Paredzams, ka 5G nesīs daudz pārmaiņu un tās būs visaptverošas, tomēr viņu bažīgu dara šīs tehnoloģijas izmaksas, kas varētu bremzēt tās izplatību.

Jūsu prezentācija "5G Techritory" konferencē bija "5G – pārspīlēta sajūsma vai cerība globālai digitālai nākotnei" (5G – hype or hope for global digital future). Kā jums šķiet – 5G tiek uzņemts ar pārspīlētu sajūsmu vai tomēr tā sniegtās cerības ir lielākas?

Vienmēr, kad ir kāda jauna tehnoloģija, piemēram, mākslīgais intelekts, blokķēde vai virtuālā realitāte, ir liela ažiotāža. Runājot par 5G patieso potenciālu, man ir lielas cerības, jo no tā tiešām būs taustāmi rezultāti. Tāpēc es teiktu, ka ir daudz cerību, ne tikai ažiotāža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kuras IT tendences mainīs pasauli 2019. gadā?

Laura Mazbērziņa, 25.03.2019

Izprotot tehnoloģiju četrotnes ģenētisko kodu - Tehnoloģiju četrotnē ietilpst sadalītās virsgrāmatas, tai skaitā blokķēdes, tehnoloģija (distributed ledger technology), mākslīgais intelekts (artificial intelligence), paplašinātā realitāte (extended reality) un kvantu skaitļošana (quantum computing).

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blokķēde, mākslīgais intelekts, paplašinātā realitāte un kvantu skaitļošana ieņems aizvien lielāku lomu ekonomikā, ziņoja IT uzņēmuma Accenture Technology eksperti.

Minētā tehnoloģiju četrotne, digitālā identitāte, darbinieku-tehnoloģiju mijiedarbības spēks, kiberdrošība un uzņēmumu spēja reaģēt uz mainīgo datu apjomu ir piecas aktuālākās informācijas tehnoloģiju (IT) tendences pasaulē. Tās tuvākajā laikā ietekmēs uzņēmējdarbību, valsts sektoru un sabiedrību kopumā, atklāj šā gada Accenture Technology vision 2019 pētījums Postdigitālā ēra (Post-digital era). Pētījumā galvenā uzmanība tika pievērsta tehnoloģiju izmantošanai jēgpilnā veidā, uzlabojot cilvēku savstarpējo komunikāciju. Viedākas tehnoloģijas prasa viedāku domāšanas veidu.

Accenture Technology eksperti norāda, ka tehnoloģiju četrotnē ietilpst sadalītās virsgrāmatas, tai skaitā blokķēdes, tehnoloģija (distributed ledger technology), mākslīgais intelekts (artificial intelligence), paplašinātā realitāte (extended reality) un kvantu skaitļošana (quantum computing). Šobrīd 89% aptaujāto uzņēmumu eksperimentē vai investē vienā vai vairākās četrotnes tehnoloģijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VIDEO: VID demonstrē, kā reģistrēt čeku loterijai

LETA/Monta Glumane, 01.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas sāk darboties čeku loterija, un pirkumu jeb pakalpojumu čekus var reģistrēt jaunā čeku loterijas vietnē «www.cekuloterija.lv», informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Tīmekļa vietnes «www.cekuloterija.lv» izstrādātājas SIA «Mobilly» izpilddirektors Ģirts Slaviņš norādīja, ka lielākais izaicinājums ir lielā čeku dažādība Latvijā, tāpēc tīmekļa vietnes izveidošanā netiks piesaistīts mākslīgais intelekts. Viņaprāt, mākslīgais intelekts vēl nevar aizstāt to, ko spēj cilvēks.

Viņš sacīja, ka, strādājot pie tehniskā risinājuma, «Mobilly» krāja dažādus čekus un izrādījies, ka ir vairāki desmiti to veidu. «Tas sākotnēji apgrūtina lielāku mākslīgā intelekta iesaisti tehniskajā risinājumā, jo šis mākslīgais intelekts ir jāapmāca, lai tas atpazīst visus iespējamos čeku veidus,» sacīja Slaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom maina nosaukumu un koncentrēsies uz tehnoloģiskiem risinājumiem un izklaidi

Pēc valsts neatkarības atjaunošanas teju katrai Latvijas ģimenei telefonsakarus, interneta pieslēgumu vai televīzijas pakalpojumu nodrošināja uzņēmums Lattelecom. Tagad tas pāršķir jaunu lappusi – uzņēmums izaudzis ārpus telekomunikāciju jomas, un no 1.aprīļa tas būs zināms ar citu nosaukumu – SIA Tet. Pāreja uz jauno identitāti notiks pakāpeniski, tam vajadzētu atvieglot pierašanu pie trīsburtu vārda.

Vispirms jaunais nosaukums un zīmols ienāks uzņēmuma saziņā, ierastajos publiskajos Wi-Fi tīklos un veikalu noformējumā. Bezmaksas interneta tīkls tiks pārsaukts jau 2. aprīlī, un gandrīz 4600 vietās Latvijā atrodamie Wi-Fi piekļuves punkti turpmāk sauksies Tet-free, Tet-skola un Tet_plus. Tos lietojot pirmo reizi, ierīcē būs jānomaina tīkls un līdzšinējā Lattelecom_plus lietotājiem no jauna jāievada parole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajos 12 mēnešos uzņēmumi Latvijā un Igaunijā vēlētos paaugstināt produktivitāti, attīstot inovācijas, savukārt Lietuvā – palielinot ražošanas apjomu, secināts "SEB bankas" veiktajā Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptaujā. 24%

Latvijas un 29% Igaunijas lielo uzņēmumu kā prioritāti produktivitātes veicināšanā norāda digitālo risinājumu attīstīšanu, procesu automatizāciju un inovācijas, savukārt 24% Lietuvas uzņēmumu galvenokārt vēlētos palielināt ražošanas apjomu. Tikmēr Latvijā un Igaunijā ražošanas apjomu kāpināšanu kā prioritāti produktivitātes veicināšanā norāda attiecīgi tikai 9% un 13% uzņēmumu.

“Latvijas uzņēmumi inovatīvus risinājumus vairāk ievieš, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un iekšējos procesus, tādējādi vienlaikus veicinot uzņēmuma efektivitāti. Tiek ieviesti gan dažādi roboti un čatboti, gan risinājumi, lai sekotu līdzi noteiktiem rādījumiem, piemēram, atrašanās vietai vai iekārtu noslodzei. Retāk uzņēmumi inovāciju apzināti izvēlas kā ilgtermiņa stratēģiju, lai uzturētu konkurētspēju un meklētu jaunus vērtības piedāvājumus un biznesa modeļus gan esošiem, gan jauniem klientu segmentiem, kas, savukārt, ļautu paaugstināt produktivitāti. Jaunu, iepriekš nebijušu risinājumu izstrāde vienmēr ir nenoteikts process, kas liek izkāpt no esošās komforta zonas, līdz ar to arī uzņēmumu darbiniekiem nepieciešams iegūt jaunas zināšanas, lai spētu ātrāk saprast inovāciju dzīvotspēju agrīnā to izstrādes fāzē,” skaidro "SEB bankas" inovāciju vadītājs Kārlis Karolis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kur top inovatīva sarunu botu platforma valsts un pašvaldību iestāžu vajadzībām.

To izstrādā Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC), izmantojot valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformas Hugo.lv iestrādnes un resursus. Projekta rezultātā saskaņā ar plāniem valsts pārvaldes iestādes iegūs mūsdienīgu rīku saziņai ar sabiedrību, bet iedzīvotāji – iespēju ērti saņemt atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem.

Sarunu boti (čatboti) šobrīd ir strauji augoša mākslīgā intelekta joma – virtuālie sarunu biedri arvien plašāk tiek izmantoti, lai sniegtu atbildes uz klientu jautājumiem gan biznesā, gan arī valsts pārvaldē. Viens no celmlaužiem šajā jomā Latvijā ir Uzņēmumu reģistrs, kura sarunu bots UNA sniedz rakstiskas atbildes uz iestādes klientu uzdotajiem jautājumiem par komersantu, uzņēmumu reģistrēšanu, likvidēšanu un dokumentu virzību. Tāpat jāpiemin Cēsu Mākslas festivāla Kaizala saziņas platformā strādājošais sarunu bots @VENDIS, kas šovasar festivāla apmeklētājiem sniedza atbildes par to, kas notiek festivālā, kur novietot auto, kur paēst u. c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. aprīļa SIA Lattelecom oficiāli kļūs par SIA Tet, taču pāreja uz šo zīmolu būs pakāpeniska, un no klientiem neprasīs veikt papildu darbības – tā notiks automātiski, informē uzņēmums.

Sākotnēji jaunais nosaukums un zīmols tiks izmantots uzņēmuma saziņā, Wi-Fi tīklos un veikalu noformējumā. Bezmaksas Wi-Fi tīkls iegūs jaunu nosaukumu 2. aprīlī. Pakāpeniski visu aprīli jauno Tet izskatu un vārdu iegūs arī Lattelecom veikali – jau pirmajā nedēļā uz Tet pāries veikali Rīgā (t/p Alfa un Akropole), kā arī Liepājā, Cēsīs un Jēkabpilī. Savukārt aprīļa izskaņā pie lietotājiem nonāks jaunā Tet mājaslapa.

Tāpat jau šogad klienti varēs Tet lietotnē vai pašapkalpošanās portālā pieteikt sev vēlamo meistara vizītes laiku, saņemt atgādinājumu par vizīti un sekot līdzi aktuālajai informāciju par meistara tuvošanos – līdzīgi kā taksometru aplikācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien lielāks daudzums datu paver arī daudz plašākas iespējas tos izmantot, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Datu ir arvien vairāk un vairāk, un vienlaikus ir plašākas iespējas tos apstrādāt. Taču tas nav tā, ka būtu noticis lielais sprādziens un vienā dienā mēs pēkšņi būtu atklājuši lielos datus. Tas notiek pakāpeniski. Nevar pieņemt, ka tagad ir lielie dati un jaudīgi datori, kas tos vienkārši apstrādā. Nē, ir arī jādomā par gudriem veidiem, kā ar tiem rīkoties. Dažreiz ir tā, ka joprojām nav tik spējīgu datoru, bet ir iespējams tos apstrādāt, ja paskatāmies uz datiem gudri, programmējam vai izmantojam tos citādi,» norāda Lora Le Bāre (Laure Le Bars), Eiropas Lielo datu asociācijas (The Big Data Value Association) viceprezidente un pētniecības direktore. Tā ir industrijas izveidota bezpeļņas organizācija, kas apvieno vairāk nekā 200 biedru no visas Eiropas. Asociācija ir Eiropas Komisijas partneris lielo datu privātās un publiskās partnerības programmas ieviešanā, lai īstenotu kopīgu redzējumu par to, ka Eiropa ir pasaules līdere lielo datu pievienotās vērtības radīšanā. Organizācijas mērķis ir attīstīt inovāciju ekosistēmu, kas veicinās datu un mākslīgā intelekta virzītu digitālu transformāciju Eiropā, lai sniegtu maksimālu ekonomisko un sociālo labumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 26. un 27. septembrī uzņēmēji, uzņēmumu vadītāji, izpilddirektori, mārketinga vadītāji un citi speciālisti aicināti uz augsta līmeņa forumu ar profesionāliem runātājiem, kā arī kopīgu domu apmaiņu neformālā gaisotnē.

«Nordic Business Forum 2018 Live» galvenie virzieni - stratēģija, maksimāls sniegums, mākslīgais intelekts - nav izvēlēti nejauši, bet pievērsti tēmām, kas šobrīd ir aktuālas visā pasaulē gan uzņēmumu, gan personīgajai izaugsmei.

Kā galvenais foruma notikums tiek gaidīta diskusija ar ASV 44.prezidentu Baraku Obamu. Papildu ārvalstu runātājiem «Latvijas Nordic Business Forum 2018 Live» translācijā piedalīsies zvērināta advokāte, nodokļu un finanšu konsultāciju uzņēmuma «BDO Latvia» un «BDO Law» vadošā partnere Vita Liberte.

«Priecājos, ka Latvijas uzņēmējiem būs iespēja vienkopus dzirdēt pasaules līderus, kuri iedvesmo attīstīt biznesu jaunā līmenī un stiprināt savas līdera prasmes šajā dinamiski mainīgajā vidē, kas rada arvien jaunus izaicinājumus. Man ir patiess gandarījums piedalīties šādas jaunas iniciatīvas organizācijā, kas, cerams, nesīs pasākuma klausītājiem pozitīvu lādiņu turpmākai darbībai un veicinās komunikāciju ar klātienē satiktiem līdzīgiem, progresīvi domājošiem uzņēmējiem. Arī Bdo ir notikušas lielas pārmaiņas gan pasaules, gan vietējā mērogā. Mēs Latvijā sadarbojamies un mācāmies no starptautiskajiem kolēģiem, kā saprast klienta vajadzības un piedāvāt izcilu servisu par klientam atbilstošāko samaksu. Esam saplūduši vienā globālā uzņēmumā ar vienotiem standartiem, nosaucot šo gadu par konverģences gadu. Kā uzņēmumu vadītāja jūtos atbildīga par darbinieku iedvesmošanu un izglītošanu, lai veicinātu veselīgu augsni valsts attīstībai. Tāpēc arī forumā ieskicēšu, kas ir tas veiksmes stāsts, kas palīdz sasniegt virsotnes,» komentē V. Liberte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Uzņēmēji jau piesakās izstrādāt iepakojuma depozīta pieņemšanas tehnoloģisko sistēmu

Māris Ķirsons, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ieviešamo iepakojuma depozīta pieņemšanas tehnoloģisko sistēmu, kas, visticamāk, izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, var izstrādāt un piegādāt mašīnbūves SIA Peruza sadarbībā ar SIA WeAreDots, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pašlaik iepakojuma depozīta savākšanas automāta prototipa nav, bet ir tā elementi – datorredze, mākslīgais intelekts, manipulatori, šķirošanas konveijeri, » medijam skaidro SIA Peruza valdes loceklis Roberts Dlohi.

Viņš norāda, ka «salikta skapīša» nav, jo pašlaik vēl nav skaidrs, kas tad šajā depozīta sistēmā tiks savākts.

«Kad būs zināms, kāda tara šajā depozīta sistēmā jāpieņem, tad arī varēsim piedāvāt «skapīti»,» uz jautājumu, kad varētu ieraudzīt konkrētu produktu, atbild R. Dlohi. Viņš norāda, ka joprojām ir liela neskaidrība par to, ko depozīta sistēmā savāks – ūdens, limonādes un alus iepakojumu (metāla, plastmasas un stikla) vai līdztekus tam būs arī šampanieša, vīna, stipro alkoholisko dzērienu pudeles, kā arī piena, eļļas pudeles un varbūt pat atbildīgās komisijas sēdē pieminētās šampūna pudeles, kā arī visa veida burkas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kontrolētu ādas vēža saslimšanas risku, ārstniecības iestāde "Derma Clinic Riga" iegādājusies Vācijas uzņēmuma "FotoFinder GmbH" ražotu aparatūru "FotoFinder ATBM Master", kas ir pirmā šāda veida diagnostikas tehnoloģija Baltijas valstīs.

Uzņēmums neatklāj precīzu darījuma summu, informējot, ka šādas iekārtas cena tirgū ir, sākot no 75 tūkstošiem eiro.

"Mākslīgais intelekts dermatoonkoloģijā darbojas kā palīgs agrīnā melanomas un citu ādas vēža formu atpazīšanā. Šajā medicīnas nozarē tas principiāli neatšķiras no mākslīgā intelekta pielietojuma, piemēram, radioloģijā vai arī jebkurā citā ar medicīnu nesaistītā nozarē. Iekārta ir "apmācīta" ar vairāk nekā 100 tūkstošiem verificētu (histoloģiski pierādītu) ādas audzēju attēliem, gan klīniskiem, gan dermatoskopiskiem. Klīnikas ārsti ir piedalījušies vairākos mākslīgā intelekta pielietojuma pētījumos, kuru rezultāti šobrīd iekārtas veidā darbojas klīnikā, " stāsta "Derma Clinic Riga" vadītājs Raimonds Karls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

IKT nozare: Mākslīgais intelekts – iespēja, nevis bieds

Laura Mazbērziņa, 03.12.2018

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 20. jubilejas konferencē piedalījās IKT nozares un jaunuzņēmumu pārstāvji, un valsts amatpersonas.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarei ir pašai nepārtraukti jāmācās un jāpalīdz citām nozarēm jaunās tehnoloģijas «iedzīvināt», informē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Ikvienam no mums būtu jāatvēl 101 mācību diena jaunu prasmju apgūšanai mākslīgā intelekta laikmetā līdz 2022. gadam. Mākslīgais intelekts var palīdzēt efektīvāk izmantot mūsu resursus un spējas, atbalstīt izpaužoties radoši un citādi – mūzikā, medicīnā, mākslā, izglītībā, sportā – kur nekas nevar aizvietot cilvēku, bet var paplašināt viņa efektivitāti, skaidro LIKTA.

«Mēs šobrīd ieejam mākslīgā intelekta laikmetā, kas nesīs gan milzīgas jaunas iespējas attīstībai, gan risku palikt atpalicējos konkurences cīņā tiem, kuri nebūs gatavi mainīties un attīstīt jaunas prasmes. Īpaša atbildība gulstas uz tehnoloģiju kompānijām, kurām ne tikai jāspēj pašām mainīties līdzi laikam, bet arī palīdzēt saviem klientiem un partneriem no citām nozarēm izprast un izmantot datu un mākslīgā intelekta sniegtās iespējas,» pastāstīja Renāte Strazdiņa, Microsoft vadītāja Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi SIA Apply īstenotie mākslīgā intelekta un mašīnmācības projekti ir saistīti ar efektivitātes paaugstināšanu

Piemēram, Nordic Plast ražotnei uzņēmums izstrādājis prototipa sistēmu, kas veic automatizētu kvalitātes kontroli.

«Tā sevi lieliski pierādīja, un Nordic Plast gatavojas šādu sistēmu ieviest ražošanā. Šobrīd ražotnē ir manuāla kvalitātes kontrole, tāpēc nereti kaut kas tiek palaists garām un saražotais ir jāpārstrādā vai jārealizē par zemāku cenu. Savukārt Conelum gadījumā sadarbības laikā tiek izstrādāta jau trešā mikroskopa paaudze, un tagad pārbaudei vajadzīgais laiks samazināts no 40 stundām līdz 15 minūtēm. Jau 40 stundas bija milzīgs paātrinājums salīdzinājumā ar piecām līdz septiņām dienām, kā tas notika agrāk. Taču, lai to paveiktu, vajadzīgs gadiem ilgs darbs,» stāsta Agnis Jakubovičs, SIA Apply vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Analizē TV skatīšanās paradumus

Jānis Vēvers - sadarbībā ar Lattelecom, 23.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom TV reklāmas un auditorijas analītikas platforma ļauj monitorēt savas un konkurentu TV reklāmas aktivitātes populārākajos kanālos, sekot nozares un to reklāmdevēju kopējām aktivitātēm TV kanālos

Ko cilvēki patiesībā skatās TV? Šie jautājumi nodarbinājuši satura veidotājus un reklāmdevējus kopš televīzijas pirmsākumiem, mudinot meklēt aizvien precīzākus auditorijas un reklāmu skatīšanās mērījumus. Tagad komplicētā mērķa sasniegšanai talkā tiek ņemts arī mākslīgais intelekts, un jauno risinājumu tirgū ieviesis Lattelecom. Tas ir Baltijā pirmais tiešsaistes TV reklāmas un auditorijas analītikas rīks Claara, ko Lattelecom izstrādājis sadarbībā ar inteliģento tehnoloģiju uzņēmumu SIA Apply. No angļu vārda «clarity» (skaidrība) atvasinātā nosaukuma monitoringa instruments reālā laikā apkopo vairāk nekā 200 tūkstošu Latvijas mājsaimniecību statistiku. Tādējādi tas spēj sarūpēt līdz šim precīzākos reklāmu datus par iecienītāko TV kanālu skatījumiem uzreiz pēc to parādīšanās ēterā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Aizrauj prāta sports

Jānis Bethers, energouzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētājs (tekstu sagatavoja Armanda Vilcāne), 19.01.2019

Jānis Bethers ar sievu Anitu 2018. gada Pasaules futbola čempionāta spēlē Kaļiņingradā.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daru pats un iesaku citiem.

Vēderprieks

Rīgas restorānus man patīk iepazīt no pilsētas viesu skatu punkta, jo tas sniedz iespēju ikdienas ierastajā vidē atklāt arvien jaunas šķautnes un palīdz labāk novērtēt Latvijas unikalitāti. Šī iemesla dēļ ārvalstu kolēģu vai partneru viesošanās Rīgā vienmēr ir sava veida iespēja, kā pārsteigt arī sevi. Aizvadītā gada decembrī Rīgā organizējām plašu Enefit pārstāvju tikšanos ar kolēģiem no Zviedrijas, Somijas, Polijas, Lietuvas, Igaunijas un Portugāles. Pasākuma ietvaros devāmies apskatīt Rīgu, kā arī ieturējām maltīti Valtera restorānā. Tā bija patīkama pieredze, kas pozitīvi atšķīrās no citkārt standartizētām vakariņām ar kolēģiem, jo ēdieni veidoja stāstu par latviešu tradicionālo virtuvi, kas pasniegta mūsdienīgā restorāna pavāru interpretācijā. Kolēģi gan uzzināja vairāk par mūsu tradicionālajiem ēdieniem, gan arī ieturēja gardas vakariņas. Viesa lomā kolēģus visbiežāk apmeklēju Viļņā, Tallinā un Varšavā. Pērn kopā ar manis vadīto Enefit Lietuva komandu vakariņojām restorānā Sweet Root, kas atrodas Užupē, Viļņā. Jāsaka, tas bija viens no interesantākajiem aizvadītā gada restorānu apmeklējumiem. Izvēlējāmies degustāciju ēdienkarti un, entuziastiska vakara vadītāja atbalstīti, izbaudījām 13 dažādus no Lietuvas laukiem nākušus garšu risinājumus. Var tikai apbrīnot, cik daudz izdomas un radošuma ieguldīts, lai vienkāršu virtuves klasiku pārveidotu pārsteidzošā restorāna šedevrā. Apmeklējot Viļņu, iesaku ieplānot vakaru šī restorāna apmeklēšanai tieši bagātīgās pavāru izdomas dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Mikrotīkla devums vēža pacientiem - apliecinājums cilvēcīgumam

Ilze Žaime, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bioinformātika, mākslīgais intelekts un BIO bankas, datu krātuves mainīs cilvēku uztveri par veselības jautājumiem, šādu pārliecību Džons Tallijs, IT tehnoloģiju ražotāja SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks, pauž sarunā ar žurnālu Dienas Bizness.

Dž. Tallijs pirms pusotra gada uzrunāja vietējos speciālistus, aicinot viņus iesaistīties iniciatīvā par Latvijas bērnu ļaundabīgo audzēju izpēti.

Pēc pāris mēnešu ilgas projekta apceres tas tika uzsākts, un nedaudz vēlāk kā pēc gada pirmo mazo pacientu gēni jau tiek analizēti. Šis projekts ļaus Latvijai kļūt par vienu no retajām un vadošajām valstīm pasaulē gēnu sekvencēšanas un vēža izpētes jomā, pārliecināts ir Dž. Tallijs.

Lai gan Dž. Tallija mērķis ir DNS sekvencēšanu padarīt Latvijā pieejamu ikvienam pediatriskās onkoloģijas pacientam, iespējams, nākotnē tā būs pieejama vēl plašākam lokam.

Pediatriskā onkoloģija viņam ir tuva tēma – pirms apmēram desmit gadiem viņš personīgi un SIA Mikrotīkls atbalstīja vienu no pirmajiem gēnu sekvencēšanas projektiem Sv. Jūdas slimnīcā laikā, kad tur ārstējās viņa bērns. Lai gan viņa meita slimību neuzveica, tas ir pamudinājis Talliju palīdzēt citiem, kas cīnās ar šo pašu slimību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā programmatūru kompānija "Crayon", kas darbojas visā pasaulē, ir uzsākusi savu paplašināšanos Austrumeiropas tirgū, sākotnēji atverot pārstāvniecības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Uzņēmumā, kas piedāvā risinājumu izstrādi mākslīgajam intelektam (MI), mašīnmācībai, mākoņpakalpojumiem un programmatūrām, šobrīd strādā vairāk nekā 1,5 tūkstoši cilvēku 35 valstīs, un uzņēmums kotējas Oslo biržā.

"Crayon" jau ir ienācis Centrāleiropas tirgū un veiksmīgi atvēris birojus Polijā, Čehijā, Slovākijā, Rumānijā, Bulgārijā, Serbijā, Ukrainā un Krievijā. Šobrīd uzņēmums turpina paplašināties un saskaņā ar "Crayon" grupas izpilddirektora Austrumu un Centrālajā Eiropā Aleksandra Kutovska (Alexander Kutowski) teikto Baltija ir loģisks sākumpunkts uzņēmuma tālākai paplašināšanai Austrumeiropā.

"Austrumeiropas reģionam ir liels potenciāls IT jomā, un mēs redzam, ka spējam palīdzēt to attīstīt ātrāk un efektīvāk. Jau daudzus gadus Baltijas valstis ir slavenas ar saviem progresīvajiem IT risinājumiem un uzņēmumiem. Gan darbinieki, gan uzņēmumi šeit pievērš lielu uzmanību IT zināšanu un infrastruktūras uzlabošanai, tāpēc tas ir lielisks darbalauks mūsu ekspertīzes risinājumiem," stāsta A. Kutovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

NVA: Robotizācija un mākslīgais intelekts sāk kļūt par realitāti Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 29.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads nodarbinātības jomā ir bijis sekmīgs gan Latvijai, gan Eiropas Savienībai (ES) kopumā - vairāk nekā 2 miljonu bezdarbnieku ES integrējās darba tirgū, ekonomikas izaugsme notiek visās dalībvalstīs, un situācija darba tirgū uzlabojas, secina Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

Šī gada decembra vidū bezdarba līmenis Latvijā bija 6.8% un, saskaņā ar Labklājības ministrijas prognozēm, reģistrētā bezdarba līmenis 2018.gadā vidēji būs 6.7%.

Jau gadu NVA vada Evita Simsone un stājoties amatā viņas primārais uzdevums bija rast jaunas iespējas, kā pilnveidot sniegto atbalstu darba devējiem, lai sekmētu nodarbinātības līmeņa pieaugumu.«Dinamiska darba tirgus attīstība rada dažādus izaicinājumus gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. NVA aizvien biežāk kļūst par vidutāju starp nākotnes redzējumu, izaicinājumiem darba tirgū un ikdienas realitāti, kad indivīdi saskaras ar grūtībām atrast darbu. Straujas izmaiņas, jaunas nodarbinātības formas, robotizācija un mākslīgais intelekts sāk kļūt par ikdienas realitāti Latvijā, kas maina ne tikai formātu, kā konkrēts darbs līdz šim bijis īstenots, bet pieprasa ikvienam no mums pilnveidot savas iemaņas un apgūt aizvien jaunas prasmes,» teic E.Simsone.

Komentāri

Pievienot komentāru