Jaunākais izdevums

Iecerētā čaulas kompāniju ierobežošana bez katra konkrētā uzņēmuma faktisko apstākļu noskaidrošanas un pārbaudes var radīt papildu problēmas godīgajiem uzņēmējiem

Tāds secinājums skan par Ministru kabineta sēdē skatītajiem un apstiprinātajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kuru mērķis ir ierobežot čaulas kompānijas.

Likumprojekta mērķis, pēc Finanšu ministrijas sagatavotās anotācijas, ir papildināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu ar jaunu pantu, ar kuru tiktu noteikts aizliegums kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm. Izmaiņas paredz, ka finanšu iestādēm aizliegts sadarboties ar čaulas kompānijām, ja uzņēmums atbilst divām pazīmēm – ja uzņēmums reģistrēts jurisdikcijā, kas neprasa finanšu pārskatu iesniegšanu, vai ja uzņēmums nespēj pierādīt, ka tam ir reāla saimnieciskā darbība.

Plānots noteikt, ka 14 dienu laikā pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās bankām būs jāinformē klienti par sadarbības izbeigšanu, bet 60 dienu laikā stāsies spēkā aizliegums veikt jebkādas darbības ar čaulas kompānijām konkrētā likuma izpratnē. Interesanti, ka likuma grozījumus iecerēts neattiecināt uz Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, kas varētu atbilst čaulas kompānijas pazīmēm. Tas tiek pamatots ar to, ka tādējādi tiks pasargāti, piemēram, jaunuzņēmumi, kas ir reāli uzņēmumi savas darbības sākumposmā. DB jau 04.04.2017. vēstīja, ka Latvijā ir prasība par gada pārskatu iesniegšanu un publiskošanu, tomēr to izpilda ap 54–55% no tiem, kuriem tas būtu jāiesniedz. Pēc SIA Lursoft datiem, valstī ir 237 783 nelikvidētas juridiskas personas un komersanti, bet gada pārskatus 2017. g. iesniedza 128 374 personas.

Lēnām pār tiltu

«Ar ierakstu likumā var «panākt» pat neiespējamas lietas, piemēram, noteikt, ka saule lec rietumos, nevis austrumos, kaut arī saulei no šādām izmaiņām nekas nemainītos,» situāciju līdzībās raksturo nodokļu eksperts Ainis Dābols. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka svarīgākais ir, kādā veidā šīs prasības Latvijā par čaulu identificēšanu plānots īstenot.

Visu rakstu Čaulu ierobežošanai grib «īsu pieturu» Saeimā lasiet 11. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu sistēma priekšvēlēšanu solījumu miglā

Māris Ķirsons, 22.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz nākamās Saeimas krēsliem pretendējošās apvienības savās priekšvēlēšanu programmās pielieto atšķirīgu metodiku nodokļu segmentā, proti, daļa runā par principiem, citas min konkrētas likmes, bet vēl citas ar konkrētību neaizraujas.

Visus Latvijā – gan vienkāršo darbu darītājus, gan uzņēmējus – ietekmēs politiķu lēmumi attiecībā uz tādiem svarīgiem jautājumiem kā nodokļu politika un uzņēmējdarbības vide. Tomēr politisko spēku, kuri pretendē uz iekļūšanu nākamajā Saeimā, 4000 zīmju programmās par šiem svarīgajiem aspektiem var neiegūt skaidras atbildes. To, ka visiem patiktu mazākas nodokļu likmes un vairāk naudas valsts makā, ko sadalīt, var saprast, bet šīs divas lietas kopā nelīmējas. Mazāki nodokļi nozīmē arī mazāk naudas valsts makā, ko politiķiem pārdalīt.

«Ir politiskie spēki, kuri savās 4000 zīmju programmās raksta konkrēti, un ir citi, kuri nekādus skaitļus nenorāda, bet tikai nosauc principu, ar kuru katrs var saprast visu, ko vēlas, un vienlaikus tādējādi izvairās no «lamatām», kurās varētu iekrist pēc nākamajām vēlēšanām, jo vēlētāji vai konkurentu partiju pārstāvji varētu «painteresēties» par to, kā tad veicies ar solītā izpildi,» izlasot visu 13. Saeimas vēlēšanām pieteikto 16 politisko spēku programmas, secina nodokļu eksperts Ainis Dābols. Viņš atzīst, ka lietpratējiem ir pagrūti izlobīt ne tikai iespējamās nodokļu izmaiņu aprises, bet arī to, kur tiks ņemta nauda valsts makā, ja tiek piedāvāts samazināt patēriņa nodokļu likmes, vienlaikus palielinot asignējumus vairākām svarīgām jomām, piemēram, veselības aprūpei. «Tā vien šķiet, ka politisko spēku programmas vairāk atgādina labo nodomu protokolu, kas pretendē uz «piena upēm ķīseļa krastos» un «kā var nesolīt», nevis reālus pasākumus, ko un kā darīt valsts maka papildināšanai, vienlaikus nodrošinot vairāk naudas makā katram cilvēkam Latvijā,» norāda A. Dābols. Viņaprāt, politisko spēku ietverto 4000 zīmju programmā var vērtēt arī no tādām pozīcijām: partijas, kuras domā, ka būs pie varas, un tās, kuras īsti necer nokļūt varas dalītāju pulciņā. «Tās politiķu apvienības, kuras cer nokļūt nākamās valdības veidotāju kompānijā, ar konkrētiem nodokļu likmju solījumiem neaizraujas, savukārt tās, kurām jau iekļūšana nākamajā Saeimā būtu uzskatāma par izcilu sasniegumu, sola krietni vairāk, jo lielākoties, ja tās tur iekļūs, visticamāk, sēdēs opozīcijā, un līdz ar to solījumu izpilde tik un tā būs problemātiska, lai neteiktu – neiespējama,» tā A. Dābols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu darījumos jau no 1. maija norēķini notiks tikai bezskaidras naudas formā, transportlīdzekļu darījumiem nebūs sākotnēji piedāvāto samazināto skaidras naudas griestu

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, skatot priekšlikumus grozījumiem nodokļu un nodevu likumā. Vienlaikus tika nolemts, ka nekustamā īpašuma darījumiem, kuri būs noslēgti līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim – 2019. gada 1. maijam – un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pašlaik atļauto skaidras naudas griestu – 7200 eiro – apmērā, šie nosacījumi būs spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim, bet ar 2020. gada 1. janvāri arī šiem nebeigtajiem darījumiem jau būs jāizmanto bezskaidras naudas norēķini.

Auto darījumi bez izņēmuma

Saeimas atbildīgās komisijas deputāti arī atbalstīja atteikšanos no sākotnēji iecerētās idejas par transportlīdzekļu darījumiem noteikt skaidras naudas griestus 1500 eiro apmērā. DB jau vēstīja, ka

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas pirmie ziediņi jau ir, bet odziņu vēl nav

Šī gada janvāris ir pagājis, uzņēmējiem un grāmatvežiem meklējot skaidrojumus par jauno normu pareizu piemērošanu, savukārt nodokļu administrācijai nemitīgā uzziņu sniegšanā.

Nodokļu reformas darbības pirmais mēnesis ir jau aiz muguras, darbiniekiem ir aprēķinātas algas, iesniegtas attiecīgo nodokļu deklarācijas pēc jaunajām prasībām. Vairums DB aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka janvāris ir bijis savdabīgs lūzuma brīdis, kad, tā kā bija, vairs darīt nevar, bet, kā darīt pareizi un korekti gan pret valsti, gan pret visiem pārējiem, vēl īsti nebija skaidrības. Tāpat tiek norādīts, ka ar papildu darbu un slogu ir nācies samierināties grāmatvežiem. Bez tam uzņēmēji pauž cerību, ka gadījumos, ja kaut kas nav bijis pareizi izdarīts, vēlāk, labojot iesniegtās deklarācijas, par šīm kļūdām netiks veikti kādi papildu uzrēķini – soda un nokavējuma naudas veidolā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Administratoriem dzīrot neļaus

Elīza Grīnberga, Māris Ķirsons, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlikvidācijas gadījumā aktīvu izstrādes process nav ierobežots ar laika termiņu, tādēļ aktīvi nav jāpārdod par jebkādu cenu

Pēdējie banku un lielāko uzņēmumu maksātnespējas gadījumi saistās ar skandāliem un kriminālprocesiem saistībā ar maksātnespējas administratoru negodprātīgo rīcību, tādēļ AS ABLV Bank, izvēloties pašlikvidācijas ceļu, varētu būt izdarījusi pareizo izvēli, lai maksimāli daudz naudas saņemtu kreditori, nevis maksātnespējas administratori. Turklāt šajā gadījumā aktīvus pārdot nespiedīs termiņi, un tas varētu ļaut iegūt lielākas summas.

Datu par to, cik daudz uzņēmumu tiek likvidēti, balstoties uz to īpašnieku lēmumu un viņu ieceltiem likvidatoriem, un kāds ir šādi likvidējamo uzņēmumu īpatsvars no kopējā likvidēto uzņēmumus skaita, nav. Tomēr starp divu kategoriju uzņēmumu likvidatoriem ir liela atšķirība. «Maksātnespējas administratoru ieceļ tiesa, un viņa lēmumus un darbu kontrolē kreditoru sapulce, savukārt īpašnieku iecelta likvidatora darbu kontrolē īpašnieki,» vienu būtisku atšķirību starp divu veidu likvidatoriem skaidro Ainis Dābols, kurš ir īpašnieku iecelts likvidators vairākos uzņēmumos. Viņš norāda – lai arī būtība abu kategoriju likvidatoriem ir viena un tā pati – norēķināties ar kreditoriem –, tomēr maksātnespējas administratoriem ir noteikts termiņš, kurā viņiem ir jāveic konkrētas darbības, savukārt dalībnieku ieceltam likvidatoram šāda termiņa nav. «Administratoram normatīvi uzliek par pienākumu rīkot aktīvu izsoles un, ja tās nenotiek, tad jāsamazina pārdodamās mantas cena līdz tam brīdim, kamēr kāds tomēr to nopērk, savukārt likvidatoram šādu striktu ierobežojošu rāmju nav, un tas nozīmē, ka likvidators pārdošanas cenu var nesamazināt, bet meklēt atbilstošāko aktīvu pircēju,» vēl vienu būtisku atšķirību starp administratoru un likvidatoru rāda A. Dābols. Viņš arī atzīst, ka savā darba praksē, likvidējot konkrētus uzņēmumus, ir saskāries ar dažādām situācijām, kurās likvidatoram ir bijis vieglāk pieņemt lēmumus nekā tad, ja tas būtu jāveic administratoram. «Nevar noliegt, ka administratoriem ir izdevīgāk parādnieka aktīvus izpārdot maksimāli ātri un par šo darbu saņemt normatīvos paredzēto atlīdzību, savukārt likvidatoram, lai arī būtība ir tieši tāda pati, tomēr attieksme ir cita,» vērtē A. Dābols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu solījumu izpildē no brīvas interpretācijas līdz konkrētībai

Māris Ķirsons, 27.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politisko partiju priekšvēlēšanu programmās nodokļu problemātika ir bijusi vienmēr, kaut arī atšķirīgi politiskie spēki pielietojuši atšķirīgu metodiku, proti, vieni bijuši ļoti konkrēti, nosaucot likmes, citi atspoguļojuši mērķi

Šogad aizsāktā Latvijas nodokļu sistēmas reforma ir pielīdzināma 1993.–1995. gados īstenotajām radikālajām pārmaiņām. Pagaidām par jaunieviestajām pārmaiņām ir pāragri izdarīt secinājumus. Interesanti, ka vairāki uzrunātie atteicās vērtēt Saeimā ievēlēto politisko partiju 4000 zīmju vēlēšanu programmu, jo «tās esot stipri tālu no skaudrās realitātes», «tam nav jēgas», turklāt dzīve nestāvot uz vietas, līdz ar to arī nodokļu jomai esot jāpielāgojas. Turklāt šogad uzsāktās nodokļu sistēmas pārmaiņas ir notikušas, kaut arī tās nebūt neesot minētas partiju programmās.

Slidena lieta

«Par nodokļu likmēm, to taisnīgumu politiķi vienmēr atceras pirms vēlēšanām, bet ar solīto pildīšanu visādi ir bijis,» uz lūgumu novērtēt politisko partiju piedāvājumu iepriekšējās parlamenta vēlēšanās atbild nodokļu eksperts Ainis Dābols. Viņš uzskata, ka nodokļi ir svarīga un sāpīga tēma gan vēlētājiem – iedzīvotājiem –, gan arī uzņēmējiem. «Ir partijas, kuras savās 4000 zīmju programmās raksta konkrēti. Ir citas, kuras nekādus skaitļus nenorāda, bet tikai nosauc principu, ar kuru katrs var saprast visu, ko vēlas, tādējādi izvairoties no «lamatām», kurās varētu iekrist pirms nākamajām vēlēšanām, jo vēlētāji vai konkurentu partiju pārstāvji varētu «painteresēties» par to, kā tad veicies ar solītā izpildi. Tas īpaši attiecas uz tām partijām, kuras bijušas vai joprojām ir pie varas,» skaidro A. Dābols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads sāksies ar nodokļu pārmaiņām, kuras tika iezīmētas nodokļu reformas laikā 2017. gada vasarā, – dārgāka kļūs tabaka, pēc dažiem mēnešiem arī alus un alkohols.

Faktiski visas pārmaiņas nodokļu jomā, izņemot solidaritātes nodokļa likmes 25,5% apmērā noteikšanu, kā arī trešās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes sliekšņa paaugstināšana no 55 000 eiro līdz 62 800 eiro gadā, tādējādi to sasaistot ar valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu griestu paaugstinājumu, ir iepriekšējās 12. Saeimas nolemtā īstenošanās dzīvē. «Faktiski 2019. gadā nekādu radikālu kustību nodokļu sistēmā nav, jo tās, kuras šogad stāsies spēkā, tika iezīmētas jau 2017. gadā, kad iepriekšējā Saeima akceptēja nodokļu reformu,» vērtē Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Viņaprāt, 2019. gads ir iesācies ar iepriekš prognozējamām izmaiņām, taču vienlaikus ar stabilitāti visos tā dēvētajos lielajos nodokļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu maksātāju – juridisko personu – skaits gada laikā sarucis par 9179 jeb 4,2%, bet pēdējo divu gadu laikā jau par vairāk nekā 14 000.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā atrodamā statistika par nodokļu maksātāju – juridisko personu – skaitu rāda, ka 2019. gada. 1. janvārī tādi bija 208 593, savukārt 2018. gada 1. janvārī ievērojami vairāk - 217 772 un vēl vairāk – 222 643 – 2017. gada 1. janvārī. Lai arī teju vai visos VID klientu apkalpošanas centros ir kāds nodokļu maksātājs «pagaisis», tomēr visvairāk nodokļu maksātāju skaits samazinājies tieši Rīgas zonā. Proti, Rīgas klientu apkalpošanas centrā šā gada 1. janvārī bija 122 532 nodokļu maksātāji, bet pirms gada - 131 480 jeb par 8948 vairāk un 2017. gada 1. janvārī - 135 115. Šis aspekts, pēc dažu aptaujāto domām, arī izskaidrojot nodokļu maksātāju skaita sarukumu, jo tie bijuši tā dēvētās čaulas kompānijas, ar kurām bankas pārstājušas sadarboties, un arī tie uzņēmumi, no kuriem šīs čaulas pirkušas kādus pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa automātiska atmaksas ēra Latvijā varētu sākties no 2022. gada; šādu iespēju varēšot izmantot daudz cilvēku. To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.

Nodokļu administrācija iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu automātiski atmaksās tiem nodokļa maksātājiem, kuri nebūs iesnieguši iedzīvotāju ienākumu deklarāciju līdz nākamā gada 30. septembrim. Jāņem vērā, ka šāda automātiska nodokļa atmaksa būs iespējama tikai tiem, kuri nebūs reģistrējuši saimniecisko darbību, nebūs guvuši ienākumus ārzemēs un nebūs guvuši citus ienākumus, par kuriem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nodokļu maksātājam nebūs nodokļu parādu.

Tāpat iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu atmaksa varēs īstenoties, ja tā būs radusies kā gada diferencētā neapliekamais minimums, kā papildu atvieglojumi (personām ar invaliditāti, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem), kā pensionāra neapliekamais minimums, kā šī nodokļa progresīvā likme, kā atvieglojuma par apgādībā esošu personu nepilnīga izmantošana, kā arī par paša nodokļa maksātāja attaisnotajiem izdevumiem, kas saistīti ar personas veiktajām iemaksām kā privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. Pašreiz saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu var, tikai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, un, ja to nedara, tad pārmaksāto nodokļa summu nodokļa maksātājs nesaņem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesamaksātos uzņēmumu nodokļu parādus varētu piedzīt no tām personām, kuras faktiski rīkojušās juridiskās personas vārdā – prokūristi, komercpilnvarnieki un atsevišķos gadījumos pat dalībnieki.

Šādu scenāriju paredz valdības sēdē izskatītais informatīvais ziņojums Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.–2022. gadam. Finanšu ministrijai jāsagatavo grozījumu projekts likumā Par nodokļiem un nodevām, paredzot pilnveidot juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, to attiecinot uz arī uz personām, kuras faktiski ir rīkojušās juridiskās personas vārdā. Turklāt paredzēts, ka pārskatīšanai tiks pakļauts nosacījums attiecībā uz to, ka pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likuma izpratnē. Tā kā šī ir tikai ideja, tad vairāki DB aptaujātie atteicās to vērtēt, vienlaikus norādot, ka par to varētu spriest, tikai redzot konkrētu grozījumu projektu, kura vēl neesot. Tiesa, paredzēts, ka šie grozījumi būs vienotā paketē ar 2020. gada valsts budžeta projektu. Vienlaikus gan bija jautājumi par to, cik daudz līdz šim nodokļu administrācija esot piedzinusi nesamaksātos parādus no valdes locekļiem, un arī par to, vai potenciālā jauninājuma kontekstā, kad nodokļu parādus varētu piedzīt arī no prokūristiem, pilnvarniekiem, cik daudz naudas un mantas ir šiem cilvēkiem, jo nodokļu parādi ir simtos miljonu eiro mērāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Nodokļi: starp uzslavām un nopēlumu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu domnīcas Tax Foundation ikgadējā Nodokļu konkurētspējas indeksā, kur tiek aplūkotas OECD valstis, Latvija ierindojas augstajā trešajā vietā aiz Igaunijas un Jaunzēlandes.

Augstā vieta ir, lielā mērā pateicoties uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējumam, kas nosaka, ka reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli. Šāds augsts novērtējums mūsu nodokļu sistēmas konkurētspējai gan neiet kopā ar uzņēmēju tik bieži pausto negatīvo attieksmi pret nodokļu sistēmu. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis to lielā mērā skaidro ar uzņēmējdarbības vidi, kas nav pārāk draudzīga, lielo birokrātiju, izmaksām, kas rodas, kārtojot grāmatvedību.

D. Gašpuitis mūsu nodokļu, īpaši UIN, likmes salīdzina ar luksusa automašīnu, kurai jābrauc pa grambainu un bedrainu ceļu, līdz ar to mašīnas priekšrocības tā īpaši nav jūtamas. Proti, problēma ir nevis nodokļu likmēs, bet to piemērošanas kārtībā. Tam piekrīt arī nodokļu konsultants, kurš pats ir mazais uzņēmējs, Ainis Dābols. Viņš norāda, ja starptautiski salīdzina tikai mūsu nodokļu likmes, tad tiešām nav ko žēloties. Piemēram, Francijā, kuras nodokļu konkurētspēja minētajā indeksā ir novērtēta viszemāk, UIN likme ir 34%. Taču līdztekus nodokļu likmēm ir jāņem vērā arī nodokļu nomaksas kārtība, termiņi utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa veidotā valdība pārņem stafeti no Māra Kučinska Ministru kabineta, bet problēmjautājumu loks no tā nemainīsies.

Tā DB aptaujātie uzņēmēji vērtē vakar Saeimas vairākuma (61 balss no 100) atbalstu guvušās valdības turpmāko darbību. Krišjānis Kariņš pārstāv 13. Saeimā vismazāko frakciju — tikai astoņas vietas, taču viņam izdevās sastādīt valdību atšķirībā no divreiz vairāk mandātu parlamentā guvušajām JKP un KP LV, kuru līderus Jāni Bordānu un Aldi Gobzemu Valsts prezidents bija nominējis valdības vadītāja amatam, taču viņiem tas izdevās.

Pēc vairāku aptaujāto domām, šajā jautājumā lielu lomu nospēlējusi K. Kariņa ilggadējā darba pieredze Eiropas Parlamentā, kaut arī šis faktors tika minēts kā trūkums, lai spētu saprast Latvijā notiekošo. Esot liela atšķirība starp to, par kādiem jautājumiem diskutē Strasbūrā un par kādiem – Rīgā. K. Kariņu ar apstiprināšanu Ministru prezidenta amatā apsveica arī Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas (ietilpa arī K. Kariņš) vadītājs Manfreds Vēbers. Viņaprāt, ir labi, ka pēc sarežģītām sarunām politisko partiju koalīcijai ir izdevies izveidot jaunu valdību šajos sarežģītajos laikos, un ETP grupa būs gatava vienmēr palīdzēt, kad Latvijai šāda palīdzība būs nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai apkarotu ēnu ekonomiku, tiek piedāvāti deviņi pasākumi, kuru vidū ir skaidras naudas darījumu sliekšņa samazināšana no pašreizējiem 7200 līdz 3000 eiro, turklāt skaidrā naudā nevarētu iegādāties nekustamos īpašumus un transportlīdzekļus.

Tādu ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plānu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē prezentēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa. Lai šos pasākumus īstenotu, kopā ar 2019. gada valsts budžeta likumprojektu vienā paketē būs arī grozījumi deviņos likumos.

Karš pret skaidru naudu

«Ēnu ekonomikas asinsrite ir skaidra nauda, un ja, to necentīsimies ierobežot, tad arī nevar gaidīt lielus panākumus no ēnu ekonomikas apkarošanas, nepalīdzot ar pasākumiem,» uzsvēra J. Salmiņa. Viņa atgādināja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes rezultātu, kur deputātu vairākuma atbalstu guva tikai viens no trijiem ierosinājumiem samazināt skaidras naudas darījumu sliekšņus. Proti, netika atbalstīts ierosinājums liegt veikt transportlīdzekļu un nekustamā īpašuma iegādi skaidrā naudā, kā arī samazināt skaidras naudas darījumu slieksni no pašreizējiem 7200 līdz 3000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāpnieku noņemšanai no trases nodokļu administrācijai piešķirs papildu tiesības uzņēmumu izslēgšanai no PVN maksātāju reģistra.

To paredz Finanšu ministrijas sagatavotie un šodien Ministru kabinetā izskatīšanai paredzētie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Akceptējot tos, Valsts ieņēmumu dienests jau no šā gada 1. jūlija varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs vismaz iepriekšējos sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi. Vienlaikus, lai mazinātu īpašā PVN režīma atļaujas izmantošanu krāpnieciskos nolūkos, paredzēts noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma preču importa darījumos atļaujas saņemšanai. Pēc FM provizoriskiem aprēķiniem, minētie grozījumi ik gadu ļaus papildus iekasēt PVN 2,1 milj. eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā nokavējuma naudas sistēma netiks mainīta līdz 2021. gadam, kad spēkā stāsies vienotais nodokļu konts un vienlaikus arī notiks nodokļu sistēmas izvērtēšana

Šādu Finanšu ministrijas piedāvājumu, kas izteikts informatīvajā ziņojumā par nokavējuma naudas izvērtējumu, atbalstīja Ministru kabinets. Finanšu ministrs Jānis Reirs norādīja, ka pašreizējā nokavējuma naudas sistēma ir izveidota ļoti pareizi, jo tā ļauj diskutēt un vienoties ar tiem uzņēmumiem, kuri godprātīgi vēlas maksāt nodokļus, bet nonākuši kādās grūtībās. Taču tā neattiecas uz krāpniekiem un tiem, kuri negrib maksāt nodokļus. Šādu valdības pozīciju pozitīvi vērtēja arī vairāki DB aptaujātie uzņēmēji un nodokļu konsultanti.

«Pašlaik konceptuāli nevajadzētu mainīt likumdošanas normas attiecībā uz nokavējuma naudas apmēru un griestiem, it īpaši, ja uzņēmēji ir pie tiem pieraduši un zina, kādi tie ir atkarībā no pašu rīcības, » uzsver Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Konta apgrozījuma apjomu – 15 000 eiro – nav paredzēts mainīt, tomēr būtiskākās ir detaļas, jo tagad bankām būs jāsniedz ziņas nevis par kontu, kurā ir šis 15 000 eiro apgrozījums, bet gan par konkrētu cilvēku.

Atšķirīgā izpratne par jauno prasību attiecināšanu uz krājaizdevu sabiedrībām, kā arī darījumu kontu, piebremzē to skatīšanu parlamentā

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes rezultāts, skatot grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām piedāvātos grozījumus attiecībā uz fiziskās personas konta apgrozījuma informācijas sniegšanu nodokļu administrācijai.

Latvijas Bankas pārstāvis Andris Ņikitins vērsa uzmanību uz to, ka piedāvātais risinājums novērš iespēju izvairīties gadījumos, kad vienā maksājumu iestādē vienam un tam pašam cilvēkam ir vairāki konti, tomēr paliek iespēja atvērt kontus vairākās bankās un katrā no tām atsevišķi nepārsniegt 15 000 eiro limitu, taču vienlaikus paliek jautājums par krājaizdevu sabiedrībām. Tās veic maksājumus savu biedru uzdevumā, un no 33 krājaizdevu sabiedrībām Latvijā astoņas veic šādus maksājums. A. Ņikitins vērsa uzmanību uz to, ka teorētiski krājaizdevu sabiedrības biedrs iemaksā skaidru naudu un tā viņa vārdā veic maksājumu. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa uzskata, ka sagatavotā redakcija ietver arī šīs sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu piedāvā atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarējies un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro.

To paredz sagatavotie grozījumi Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurus Saeimā iesnieguši pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputāti Dana Reizniece-Ozola, Armands Krauze, Anda Čakša, Raimonds Bergmanis, Jānis Dūklavs, Viktors Valainis, Uldis Augulis un Janīna Jalinska. To, vai parlamentāriešu vairākums šo ideju atbalstīs un nodos to izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, rādīs balsojums. Vairums DB aptaujāto šaubās par šīs idejas iedzīvināšanas iespēju pašreizējos apstākļos un to vairāk uzskata par politiskā šova elementu.

Atsaucas aicinājumam

Grozījumu projekta iniciatori norāda uz Saeimā saņemto portāla ManaBalss.lv aicinājumu pievērsties sasāpējušajam un arī neērtajam jautājumam par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam, kuru kopumā līdz šā gada 3. aprīlim parakstījuši 50 130 atbalstītāju. Turklāt 2017. gada 11. aprīļa valdības sēdē tika nolemts, ka Ministru kabinetā līdz šā gada 31. martam tiks iesniegti izskatīšanai grozījumi Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kas nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokli. Proti, 2019. gadā tiks izstrādāts attiecīgais normatīvo aktu regulējums, ar kuru tiks noteikta kadastrālo vērtību bāze 2020.- 2023. gadam. Lai ar nākamo taksācijas gadu spēkā stātos jauns regulējums attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa samērīga pieauguma nodrošināšanu, Saeimai grozījumi normatīvos ir jāpieņem līdz pirmstaksācijas gada 1. jūlijam, taču līdz šim parlamentā neesot iesniegti sagatavotie likumprojekti. Tāpat anotācijā norādīts, ka nekustamā īpašuma nodokļa politika Eiropā ir dažāda, lielākajā vairākumā valstu vienīgais mājoklis netiek aplikts ar nodokli vispār vai arī tas ir ļoti zems. Bez tam autori prognozē, ka piedāvātās izmaiņas pozitīvi ietekmēs mājsaimniecības, jo ietaupītie līdzekļi tiks novirzīti citiem mērķiem, tādējādi pozitīvi ietekmējot pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus valsts budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ko nozīmē skaidras naudas griestu ierobežošana? Kā tas ietekmēs privātpersonas un biznesa darījumus? Atbildes uz daudziem neskaidriem jautājumiem.

Par plānoto reformu diskutē Latvijas nodokļu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols un Dienas Bizness žurnālists Māris Ķirsons.

Noklausies sarunu!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā īstenotā nodokļu reforma Lietuvā attiecībā uz darbaspēka nodokļiem var likt pārskatīt 2018. gadā Latvijā iedzīvināto nodokļu sistēmu

Finanšu ministrijas sagatavotais Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.-2021.gadam īstenošanas 2018. gadā starpposma novērtējums rāda, ka visās trijās Baltijas valstīs ir īstenoti pasākumi, kuru rezultātā tiek samazināts darbaspēka nodokļu slogs. Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji norāda, ka minētais apliecina Baltijas māsu konkurenci par investīcijām un ekonomiskā izrāviena īstenošanu. Vienlaikus uzņēmēji uzskata, ka pašlaik vēl pāragri spriest par Lietuvas jauniegūto konkurētspēju, kaut arī nenoliedzami kaimiņzeme ir spējusi piesaistīt ļoti būtiskus investorus. «Vispirms – dažus mēnešus pēc darbaspēka nodokļu reformas Lietuvā vēl ir pāragri vērtēt, vai tā ir vai nav konkurētspējīgāka salīdzinājumā ar to, kāda ir Igaunijā un Latvijā,» uzsver Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Viņaprāt, pagaidām var secināt tikai to, ka cīņa par to, kura Baltijas valsts vairāk piesaistīs un noturēs investorus, situācijā, kad statistiski tiek rādīts darba algu pieaugums, ir saasinājusies. Savukārt par to, kā šādā situācijā tiks risināti sociālās nodrošināšanas jautājumi, pēc A. Dābola domām, ir jāmeklē papildu informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vai piemērot vispārējo reverso PVN ir diskusijas jautājums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 20.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā viena no būtiskām ēnu ekonomikas izpausmēm ir PVN karuseļshēmas. Lai tās izskaustu, pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, vairākās nozarēs Latvija ir ieviesusi reversā PVN maksāšanas kārtību.

Pašlaik notiek aktīvs darbs pie atkārtotu pieprasījumu sagatavošanas Eiropas Komisijai, lai Latvijai arī no 2020. gada 1. janvāra būtu iespēja piemērot apgriezto PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumu piegādēm un sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektroniskās aparatūras piegādei. Reversais PVN ļoti sekmīgi jau strādā tādās nozarēs kā, piemēram, kokrūpniecība un metāllūžņu piegāde.

Lai sekmīgāk cīnītos ar starptautiskām PVN karuseļshēmām, pērn ES padome pieņēma direktīvu, kas paredz, ka līdz 2022. gada 30. jūnijam dalībvalsts var ieviest vispārējās apgrieztās maksāšanas kārtību attiecībā uz piegādēm, kas nav pārrobežu piegādes, ar noteikumu, ka par PVN nomaksu atbildīgā persona ir nodokļa maksātājs, kuram visas sniegtās preču piegādes un pakalpojumi pārsniedz darījuma robežvērtību 17 500 eiro. Tiesa, lai šādu kārtību ieviestu, dalībvalstij ir jāatbilst vairākiem kritērijiem, piemēram, karuseļveida krāpšanas apmērs tās kopējā PVN iztrūkumā pārsniedz 25%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā diferencētā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma noteikšanas kārtība palielina risku nodokļu maksātājam palikt parādā valstij, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No 2018. gada ir spēkā jauna kārtība, kādā katram iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājam individuāli tiek noteikts savs ar šo nodokli neapliekamais minimums. Lai arī IIN neapliekamais minimums tiek palielināts līdz 200 eiro iepriekšējo 60 līdz 115 eiro apmērā, tomēr tiem, kuru bruto alga mēnesī pārsniedz 1000 eiro, neapliekamais minimums ir 0. Turklāt neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs tikai tiem, kuri saņem minimālo algu (430 eiro) un nedaudz augstāku par to bruto algu, visiem pārējiem tas jau būs mazāks.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule Latvijas Radio 4 raidījumā Darbojošās personas atzina, ka katram IIN maksātājam ir savs neapliekamais minimums, ko aprēķina un nosūta VID, uzņēmumiem elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Proti, 2018. gada I pusgadam katram IIN maksātājam ir noteikts savs neapliekamais minimums, kas aprēķināts pēc konkrētā cilvēka ienākumiem 12 mēnešu periodā, kas beidzās 2017. gada 1. oktobrī. Savukārt 2018. gada otrajam pusgadam šis neapliekamais minimums tiks rēķināts, ņemot vērā cilvēka ienākumus laikā no 2017. gada 1. decembra līdz 2018. gada 31. maijam. I. Cīrule nenoliedza, ka šis diferencētais neapliekamais minimums rada risku, ka pēc pārskata gada beigām nodokļu maksātājam zināmos apstākļos var būt parāds valstij. Iepriekš tiem, kuriem pienācās lielāks neapliekamais minimums (par fiksēto), pēc gada beigām bija jāiesniedz iedzīvotāju ienākumu deklarācija, un nodokļu administrācija samaksāja starpību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni, ja Latvija izvēlēsies īstenot OECD rekomendāciju pakāpeniski pārtraukt mikrouzņēmuma nodokļa režīmu

Par to, kāds liktenis sagaida mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmu un tā izmantotājus, pašlaik ir grūti spriest, taču ir vairāki atšķirīgi viedokļi attiecībā uz šo nodokļu maksāšanas režīmu.

Vairāki DB aptaujātie MUN maksātāji atteicās publiski paust savu nostāju, jo «tās ir tikai rekomendācijas» un neesot arī skaidrs, ko nozīmējot «pakāpeniski pārtraukt» šo režīmu, jo tādējādi varot saprast, ka nevienam jaunpienācējam vairs nav iespējas izmantot šādu nodokļu maksāšanas režīmu, vai arī tiek noteikts laiks, piemēram, trīs vai pieci gadi, kuru laikā esošie, godīgi strādājošie MUN maksātāji pāriet uz citu nodokļu režīmu, vai varbūt valsts piedāvās citu nodokļu maksāšanas un darbības režīmu mazajam biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests varēs izpaust informāciju par nodokļu maksātāju – juridisku personu – bez nodokļu maksātāja piekrišanas.

Šādus grozījumus paredz valdības sēdē akceptētās izmaiņas Likumā par nodokļiem un nodevām. Lai šīs izmaiņas stātos spēkā, vēl ir vajadzīgs parlamenta akcepts. Šāda norma paredzēta, lai nodrošinātu sabiedrībai pieejamu informāciju, kas ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu un nodevu saistību izpildi, VID nodrošinās publiski pieejamu informāciju par juridiskajām personām, kurām datu atbilstības pārbaudes un nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķināti un nav labprātīgi samaksāti papildu maksājumi budžetā vai konstatēta no budžeta atmaksājamās summas nepamatota palielināšana. Tāpat šāda informācijas pieejamība paplašinās iespēju komersantiem izvērtēt riskus, izvēloties potenciālo darījuma partneri, norādīts Finanšu ministrijas informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī 2020.gada Latvijas kopbudžeta ieņēmumi plānoti rekordlielā – 10 miljardu eiro – apmērā, tomēr naudas joprojām trūkst daudzām Latvijas sabiedrībai svarīgām jomām, piemēram, veselības aprūpei. Tāpēc jautājums, kā palielināt nodokļu ieņēmumus, no turpmākās politiķu dienaskārtības nezudīs, jaunajā žurnālā Dienas Bizness norāda žurnālists Māris Ķirsons.

Vērtējums par to, vai Latvijā nodokļos tiek iekasēts daudz vai maz, dažādās auditorijās būtiski atšķiras, jo vieni ar saviem argumentiem pamato, ka nodokļu slogs ir pārāk liels, tāpēc neesot samaksājams un tikai veicinot ēnu ekonomiku. Savukārt citi pārliecināti tieši par pretējo – nodokļu slogs ir pārāk mazs un tāpēc politiķiem tā apmērs (likmes) ir jāpalielina. Tas, ka nodokļu īpatsvars Latvijā pret IKP ir viens no zemākajiem visā Eiropas Savienībā (ES), tiek nemitīgi atgādināts un arī apspēlēts, sagatavojot teju vai ikkatra gada budžeta projektu. Proti, nodokļu ieņēmumi no IKP Latvijā 2019.gadā esot vien 31,2%, bet vajadzētu būt 33% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

2020. gads – nodokļu reformas finišs

Māris Ķirsons, 30.12.2019

Dalies ar šo rakstu

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

2020. gads sāksies ar nodokļu pārmaiņām, kuras tika iezīmētas nodokļu reformas laikā 2017. gada vasarā – dārgāka kļūs degviela un tabaka, pēc dažiem mēnešiem arī alkohols

Valdību veidojošie politiķi ir pildījuši iepriekšējās valdības solīto – trīs gadus (2018., 2019. un 2020. gadā) nekādas radikālas izmaiņas nodokļos neveikt.

"Varu tikai atkārtoties, ka faktiski 2020. gadā nekādu radikālu kustību nodokļu sistēmā nebūs, jo tās, kuras stāsies spēkā, tika iezīmētas jau 2017. gadā, kad iepriekšējā Saeima akceptēja nodokļu reformu," žurnālam "Dienas Bizness" saka Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Lasi jaunāko žurnālu un uzzini, ko paredz nodokļu reformas finišs un kā tas ietekmēs tevi!

Jaunāko žurnālu "Dienas Bizness" meklējiet preses tirdzniecības vietās, lasiet elektroniski: www.dbhub.lv/eavize vai abonējiet, zvanot 67063333.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Ainis Dābols - Kārtējā nodokļu reforma

Māris Ķirsons, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība kārtējo reizi plāno pārskatīt nodokļus un informatīvais ziņojums ir paredz 12 dažādus scenārijus. Šoreiz pārskatīs arī mikrouzņēmumu nodokļa likvidāciju un IIN nodokļa aprēķina kārtību.

Ainis Dābols sarunā ar Māri Ķirsonu izskatīja:

1) Nodokļu reformu scenārijus, to stiprās un vājās puses,

2) Analizēja pieņēmumus, kas slēpjas informatīvajā ziņojumā,

3) Latvijas attīstības scenārijus pašreizējā tirgū un ar pašreizējo likumdošanu un

4) Kādi ir ekonomiskās krīzes radīšanas priekšnosacījumi.

Video fragmenti:

00:01:43 - Informatīvais ziņojums par jauno nodokļu reformu

00:04:19 - Vai būs labums nodokļu maksātājiem?

00:08:43 - 12 nodokļu reformas varianti

00:11:11 - VID nebūs spējīgs jau uz nākamo gadu automatizēt nodokļu aprēķinu

00:14:13 - Cilvēki nesaprot, kas ir diferencētais neapliekamais minimums

Komentāri

Pievienot komentāru