Nodokļu sistēma priekšvēlēšanu solījumu miglā 

Uz nākamās Saeimas krēsliem pretendējošās apvienības savās priekšvēlēšanu programmās pielieto atšķirīgu metodiku nodokļu segmentā, proti, daļa runā par principiem, citas min konkrētas likmes, bet vēl citas ar konkrētību neaizraujas.

Māris Ķirsons, 22.8.2018
1/2

DB 22.augusta numura vāka fragments

Visus Latvijā – gan vienkāršo darbu darītājus, gan uzņēmējus – ietekmēs politiķu lēmumi attiecībā uz tādiem svarīgiem jautājumiem kā nodokļu politika un uzņēmējdarbības vide. Tomēr politisko spēku, kuri pretendē uz iekļūšanu nākamajā Saeimā, 4000 zīmju programmās par šiem svarīgajiem aspektiem var neiegūt skaidras atbildes. To, ka visiem patiktu mazākas nodokļu likmes un vairāk naudas valsts makā, ko sadalīt, var saprast, bet šīs divas lietas kopā nelīmējas. Mazāki nodokļi nozīmē arī mazāk naudas valsts makā, ko politiķiem pārdalīt.

«Ir politiskie spēki, kuri savās 4000 zīmju programmās raksta konkrēti, un ir citi, kuri nekādus skaitļus nenorāda, bet tikai nosauc principu, ar kuru katrs var saprast visu, ko vēlas, un vienlaikus tādējādi izvairās no «lamatām», kurās varētu iekrist pēc nākamajām vēlēšanām, jo vēlētāji vai konkurentu partiju pārstāvji varētu «painteresēties» par to, kā tad veicies ar solītā izpildi,» izlasot visu 13. Saeimas vēlēšanām pieteikto 16 politisko spēku programmas, secina nodokļu eksperts Ainis Dābols. Viņš atzīst, ka lietpratējiem ir pagrūti izlobīt ne tikai iespējamās nodokļu izmaiņu aprises, bet arī to, kur tiks ņemta nauda valsts makā, ja tiek piedāvāts samazināt patēriņa nodokļu likmes, vienlaikus palielinot asignējumus vairākām svarīgām jomām, piemēram, veselības aprūpei. «Tā vien šķiet, ka politisko spēku programmas vairāk atgādina labo nodomu protokolu, kas pretendē uz «piena upēm ķīseļa krastos» un «kā var nesolīt», nevis reālus pasākumus, ko un kā darīt valsts maka papildināšanai, vienlaikus nodrošinot vairāk naudas makā katram cilvēkam Latvijā,» norāda A. Dābols. Viņaprāt, politisko spēku ietverto 4000 zīmju programmā var vērtēt arī no tādām pozīcijām: partijas, kuras domā, ka būs pie varas, un tās, kuras īsti necer nokļūt varas dalītāju pulciņā. «Tās politiķu apvienības, kuras cer nokļūt nākamās valdības veidotāju kompānijā, ar konkrētiem nodokļu likmju solījumiem neaizraujas, savukārt tās, kurām jau iekļūšana nākamajā Saeimā būtu uzskatāma par izcilu sasniegumu, sola krietni vairāk, jo lielākoties, ja tās tur iekļūs, visticamāk, sēdēs opozīcijā, un līdz ar to solījumu izpilde tik un tā būs problemātiska, lai neteiktu – neiespējama,» tā A. Dābols.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Nodokļu eksperts kā piemēru rāda pašlaik Ministru prezidenta politisko apvienību ZZS, kuras programmā ir tikai viena frāze: nodrošināsim stabilu un prognozējamu reformēto nodokļu sistēmu. «Katrs pēc savas saprašanas var šo frāzi iztulkot, kā viņam patīk, jo konkrētības šeit nav,» uzsver A. Dābols. Viņu pārsteidz, ka ļoti opozicionārā KPLV sola izstrādāt jaunu, efektīvāku nodokļu sistēmu, kas būtu saprotamāka un taisnīgāka ikvienam nodokļu maksātājam. A. Dābols norāda, ka bez papildu skaidrojuma, ko tas nozīmē, ir pilnīgi brīvas interpretācijas iespējas.

Vēl vienas pašreizējo valdību veidojošā politiskā spēka – Nacionālās apvienības – programmā ierakstītas samērā nekonkrētas lietas. Proti, «veidosim stabilu un prognozējamu nodokļu politiku. Vērtēsim nodokļu reformas rezultātu un pilnveidosim to tā, lai uzņēmējiem un iedzīvotājiem tā kļūtu ērtāka un mērķētāka. Pamatos saglabāsim esošās IIN, UIN un PVN likmes». «Šo solījumu var saprast gan tā, ka nekas nemainīsies, gan arī tā, ka kaut kādas izmaiņas tomēr būs, bet nav teikts - kādas,» norāda A. Dābols. Viņam vēl mazāk izprotama esot Jaunās Vienotības, kas arī ir pašreizējās valdības partija, ierakstītais priekšvēlēšanu programmā. Piemēram, obligāta ienākumu deklarēšana ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Bez tam nodokļu samazināšana zemajām algām, paaugstinot neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamiem. «Šķiet, visiem viss ir skaidrs, bet nav pateikts, ka jau pašlaik pēc nodokļu reformas iedzīvotāju ienākuma nodokli mazo algu saņēmēji, kuriem ir apgādībā esošas personas (bērni vai laulātais), vispār nemaksā,» kritizē A. Dābols.

Visu rakstu Nodokļu sistēma priekšvēlēšanu solījumu miglā lasiet trešdienas, 22.augusta laikrakstā Dienas Bizness!

Tevi varētu interesēt

Vairāk nekā puse jeb 56% uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomiku Latvijā veicina...

Valsts kanceleja (VK) šodien izsludinājusi jaunu atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta (VID)...

Līdz 2018. gada 15.augustam veicams kārtējais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums....

Latvijas nākotni ietekmēs ne tikai pašmāju pieņemtie lēmumi, bet arī Eiropas Savienībā...

Dienas Bizness un eksperti turpina vērtēt 12. Saeimā pārstāvēto partiju priekšvēlēšanu programmās...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Lietuvas Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienests (FNTT) atklājis organizētu Lietuvas un Latvijas...

Vairāk nekā puse jeb 56% uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomiku Latvijā veicina...

Valsts kanceleja (VK) šodien izsludinājusi jaunu atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta (VID)...

Ministru kabinets šā gada 14. augusta sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN)...

Šā gada augustā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas (NMPP)...

Kopš vasaras sākuma riņķadancī starp Valsts ieņēmumu dienestu, Finanšu ministriju un Tiesībsargu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,473 miljardus...

Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova savā valsts amatpersonas deklarācijā nebija...

Latvijā kases aparātu reforma ir pāri pusei, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam...

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vienojusies...