Jaunākais izdevums

2019. gads sāksies ar nodokļu pārmaiņām, kuras tika iezīmētas nodokļu reformas laikā 2017. gada vasarā, – dārgāka kļūs tabaka, pēc dažiem mēnešiem arī alus un alkohols.

Faktiski visas pārmaiņas nodokļu jomā, izņemot solidaritātes nodokļa likmes 25,5% apmērā noteikšanu, kā arī trešās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes sliekšņa paaugstināšana no 55 000 eiro līdz 62 800 eiro gadā, tādējādi to sasaistot ar valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu griestu paaugstinājumu, ir iepriekšējās 12. Saeimas nolemtā īstenošanās dzīvē. «Faktiski 2019. gadā nekādu radikālu kustību nodokļu sistēmā nav, jo tās, kuras šogad stāsies spēkā, tika iezīmētas jau 2017. gadā, kad iepriekšējā Saeima akceptēja nodokļu reformu,» vērtē Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Viņaprāt, 2019. gads ir iesācies ar iepriekš prognozējamām izmaiņām, taču vienlaikus ar stabilitāti visos tā dēvētajos lielajos nodokļos.

«Protams, pārmaiņas nodokļu likmēs ir, jo dzīve nestāv uz vietas, taču to ietekmi ļoti atšķirīgi izjutīs dažādi iedzīvotāju slāņi,» uz jautājumu par izmaiņu ietekmi atbild A. Dābols. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka turīgos cilvēkus pozitīvi ietekmēs jaunās Saeimas lēmums noteikt solidaritātes nodokļa likmi 25,5% apmērā, kaut arī joprojām strādājošā valdība vēlējās šo likmi noteikt 35,09% apmērā. «Bez tam arī augstāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 31,4% apmērā tiks piemērota daudz augstākam gada ienākumu līmenim nekā pērn, jo šogad šīs likmes slieksnis būs no 62 800 eiro gadā, bet pērn tas bija zemāks – no 55 000 eiro,» skaidro A. Dābols.

Savukārt ar lielākām izmaksām jau no janvāra ir jārēķinās cigāru un tabakas cienītājiem, jo akcīzes nodokļa likmes būs lielākas. «Protams, cigarešu patērētāji var neuztraukties, jo šim produktam akcīzes nodoklis augs tikai no 2019. gada 1. jūlija,» tā A. Dābols. Savukārt alus, vīna un stipro alkoholisko dzērienu patērētājiem jārēķinās, ka šiem produktiem akcīzes nodoklis kāps jau 1. martā un līdz ar to arī cena. «Fakts, ka nākamajā gadā akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam pieaugs, mums nozīmē samazināšanos pierobežas tirdzniecības zonā Igaunijas pusē, tomēr tirdzniecība neapsīks,» vērtē AS Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns. Viņš uzsver, ka būs jūtams samazinājums, bet tirdzniecība nepazudīs. «Lietuvas pusē gandrīz nekas nemainīsies, jo arī Lietuvas valdība ir nolēmusi celt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem no nākamā gada 1. marta,» tā I. Geidāns.

«Pēc 1. marta akcīzes nodokļa kāpuma akcīzes nodokļa atšķirība samazinājās, jo akcīzes kāpums Latvijā bija lielāks nekā Igaunijā,» situāciju vērtē Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.

Visu rakstu Nodokļu reformas atspulgs lasiet trešdienas, 2.janvāra laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs receptes nodokļu ieņēmumu palielināšanai

Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis, Kārlis Vilerts, Ludmila Fadejeva, 03.12.2019

1. attēls. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi (2017) un darbaspēka nodokļu slogs (2018) OECD sastāvā esošajās ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat un OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Dārgi un bezjēdzīgi jeb nodokļu reformas sausais atlikums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo dienu šūmēšanās ap nodokļu parādiem vai pārmaksu, kas ir tiešas sekas nodokļu reformai, liek uzdot jautājumu – vai tas (lasi: nodokļu reforma) bija tā vērts? Atbilde ir: nē.

Par to liek domāt arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Jāņa Platā teiktais, ka reforma ir dārga, tās dēļ trūkst naudas šā gada budžetā, un cerēto mērķi – nevienlīdzības mazināšanu – tā sasniedz minimāli jeb, citiem vārdiem sakot, nesasniedz. Uz to, ka reforma nenāk par labu sabiedrības nabadzīgākajai daļai, norādījusi arī Eiropas Komisija.

Arī Tiesībsarga biroja pasūtītajā pētījumā, kuru veikuši Latvijas Universitātes ( LU) mācībspēki, norādīts, ka reforma nav nākusi par labu ģimenēm ar apgādājamiem un nelieliem ienākumiem. Viens no nodokļu reformas stūrakmeņiem ir Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) reforma, kas paredz dažādus atvieglojumus. Taču, kā secina LU pētnieki, «2018.gadā virkne nodokļu maksātāju pat pie esošiem attaisnotiem izdevumiem tos piemērot nevar, t.i., to ienākumu summa nav pietiekama, lai attaisnotie izdevumi varētu tikt piemēroti. Spriežot no vienlīdzības un sociālā taisnīguma principu skatījuma, nešķiet pieņemama situācija, kad ieguvumi no IIN reformas vairāk izpaužas nodarbinātajiem bez apgādājamajiem vai personām ar ienākumu līmeni, kas būtiski pārsniedz vidējo algu valstī.» Ja ir skaidrs, ka IIN atvieglojumi, tostarp attaisnotie izdevumi, nav pieejami mazo algu saņēmējiem ar apgādājamajiem, tad kāpēc tie vispār bija jāievieš? Kāds mērķis ar to tiek sasniegts? Nevienlīdzība noteikti netiek mazināta. Turklāt tas izmaksā ļoti dārgi, radot pamatotu jautājumu, vai šos līdzekļus nevarēja izmantot sociāli taisnīgāk un solidārāk?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nepārdomātā ostu reforma apdraud tūkstošiem ostu darbinieku dzīves kvalitāti

Ventspils ostā strādājošo arodbiedrību atklātā vēstule valdībai, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomātas un sasteigtas reformas vienmēr noved pie reformējamās nozares krīzes, tajās nodarbināto cilvēku dzīves līmeņa krišanās, nodokļu ieņēmumu sarukuma valsts budžetā un kārtējā emigrācijas viļņa. Šobrīd uz šādas reformas sliekšņa stāv Latvijas trīs lielās ostas.

Šajās ostās strādā tūkstošiem darbinieku, un ikvienam no viņiem ļoti svarīga ir nākotnes prognozējamība, pārliecība, ka arī rīt viņiem būs darbs, un uzņēmums, kurā viņi strādā, jau tā strauji rūkošajos kravu apstākļos spēs turpināt darbu. Tas, kāda būs Latvijas ostu nākotne un kāds ir to ilgtermiņa attīstības plāns, ir viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuriem visi ostās strādājošie – gan stividori, gan celtņu operatori, noliktavu darbinieki, dokeri un citi, vēlas saņemt skaidru atbildi. Diemžēl atbildes vietā tik vien ir kā paziņojums, ka reforma būs, un 1. aprīlī grozījumi “Likumprojektā par ostām” tiks skatīti valdībā.

Jau tagad ir skaidrs, ka ostu reforma nav pienācīgi izdiskutēta, mēs neesam dzirdējuši, ka būtu veikts reformas ekonomiskais izvērtējums un skaidri pateikts, kādas sekas tā atstās uz ostās strādājošajiem cilvēkiem. Vai reformas rezultātā tiks piesaistītas jaunas investīcijas, attīstīti jauni pakalpojumi un darba vietu skaits palielināsies, vai arī tās ietekmē potenciālie investori un kravu īpašnieki izvēlēsies kaimiņvalstu ostu pakalpojumus? Ostu industriālajās zonās nav iespējams radīt tik daudz jaunu ražotņu, lai tās spētu nodrošināt ar darba vietām visus, kuri nepārdomātas valsts tranzīta politikas un arī ostu reformas ietekmē zaudēs darbu. Tikai viens piemērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas «ziediņi» jau kļūst redzami, bet «odziņas» vēl nav ienākušās, un par to, cik «saldas» vai «skābas» tās būs, varēs diskutēt tikai pēc vairākiem gadiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņaprāt, Latvijā joprojām nav īsti skaidrs, kāds bija un joprojām ir nodokļu reformas mērķis. Piemēram, Latvijā ir būtiskas atšķirības no ASV, kur valsts prezidents Donalds Tramps būtiski palielināja ar nodokļiem neapliekamo ienākumu apmēru un samazināja uzņēmumu ienākuma nodokli.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat nodokļu reformas pirmo gadu?

Lai vērtētu, ir vajadzīgs atskaites punkts un arī jāsaprot, kāds tad ir bijis nodokļu reformas mērķis Latvijā un cik daudz izdevies ceļā uz to sasniegt 2018. gadā. Reformas diskusiju laikā daudz tika runāts par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, par uzņēmējdarbības attīstību, par nodokļu vienkāršošanu, bet ar šo labi izvirzīto mērķu sasniegšanu nemaz tik spoži nav veicies, lai neteiktu, ka esam nonākuši «purvā» vai, labākajā gadījumā, savdabīgā «muklājā». Tā vien šķiet, ka nodokļu reformas īstenošanai nu jau aizejošajai valdībai drosmes pietika, bet vienlaikus kaut kā pietrūka, lai neapmaldītos ilūzijās ieraudzīto piena upju ķīseļa krastos. Nodokļu sistēma ir sava veida valsts attīstības virzītājspēks vai arī tieši otrādi - bremzētājs, un šo jēgu šī vārda patiesā nozīmē saprot ASV, arī Lielbritānija, kur samazina uzņēmumu ienākuma nodokli uzņēmējiem laikā, kad varētu būt (ar vai bez vienošanās) Brexit. Savukārt Latvijā nodokļu sistēma visus pēdējos 25- 28 gadus ir kalpojusi nevis kā ekonomiskās attīstības regulators, bet gan vairāk kā naudas savācējs instruments valsts makā. Vēl jo vairāk, pašlaik var sacīt, ka to nodokļu masu, ko samaksāja 2007. gadā vismaz par 25- 30% lielāks maksātāju skaits, šodien pat daudz lielākā apmērā samaksā mazāks cilvēku daudzums. Faktiski turpinās Latvijā dzīvojošo cilvēku skaita erozija. Tāda paradoksāla situācija – no augstām tribīnēm vārdos Latviju dēvē par veiksmes valsti, bet realitātē – cilvēki turpina to pamest. Vai tad veiksmīgās un labklājīgās valstīs dzīvojošie tās pamet?! Vai tie, kuri joprojām dodas pelnīt naudu svešumā, «nebalso» ar kājām, atšķirībā no Francijas dzelteno vestu protestiem, un rezultātu, kad šīs valsts prezidents Emanuels Makrons atkāpās no iecerētajiem akcīzes (ekoloģisko) nodokļu paaugstināšanas plāniem jeb, citiem vārdiem sakot, no nodokļu reformas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlija sākumā nodokļu parādnieku kopējais parāda apjoms sasniedza 583,25 milj.eiro, tostarp 59 uzņēmumiem nodokļu parāda apjoms pārsniedza miljonu eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Analizējot gan nodokļu parāda apjomu, gan arī parādnieku skaitu, redzams, ka dinamikai pēdējo deviņu mēnešu periodā bijusi mainīga tendence. Martā nodokļu parādnieku skaits sarucis, bet visaugstākais punkts pēdējo deviņu mēnešu periodā sasniegts maijā, kad reģistrēti nepilni 39 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro. Nākamajā mēnesī nodokļu parādnieku skaits sarucis, savukārt jūlijā atkal līknē iezīmējies kāpums.

Līdzīgi ir arī ar nodokļu parāda kopējo summu, kuras dinamika sasaucas ar nodokļu parādnieku kopējā skaita izmaiņām. Jūlija sākumā Latvijā bija reģistrēti 36,4 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas lielāks par 150 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju 10 gadus ilgusī kases aparātu reforma, kuru Finanšu ministrijas pārraudzībā realizē Valsts ieņēmumu dienests, šobrīd nav skaidra, novērtējama un prognozējama nākotnē.

Ar šādiem secinājumiem Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā aizvadītajā nedēļā dalījās Valsts kontrole (VK) pēc reformas likumības un lietderības revīzijas. Tiesa, VID amatpersonas turpat uz vietas solīja laboties, reformu pabeigt, kļūdas un neskaidrības novērst, paužot neizpratni par jautājumu, ka uzņēmējiem ar reformu būtu nodarīts kāds kaitējums.

Ilgā reforma

«Reformu veido divi Ministru kabineta (MK) noteikumi. Pirmie nosaka jaunas, stingrākas prasības kases aparātiem, bet otri nosaka izmaiņas to lietošanas kārtībā. MK noteikumus pieņēma 2014. gadā, bet kases aparātu reformas pirmsākums bija jau 2011. gadā, kad parādījās prasība pēc reformas. VK neapšauba, ka reforma bija vajadzīga. Tās pamatmērķis bija ierobežot iespējas iejaukties kases aparātu programmās. Iepriekšējais regulējums bija no 2003. gada, un prasības bija maigas. Tādēļ arī pastāvēja iespēja krāpties. Otrs mērķis bija pastiprināt VID iespējas pārbaudīt kases aparātus un fiksēt iejaukšanās gadījumus. Reformā iesaistītās puses bija FM un VID,» šādi ziņojumu deputātiem iesāka VK Ceturtā revīzijas departamenta direktore Inga Vilka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Indekss: Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma OECD

LETA, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais «Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss», ko veidojusi ASV domnīca «Tax Foundation».

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas trešajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas un Jaunzēlandes.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 29.augstākā 36 OECD dalībvalstu vidū, gan īpašuma nodokļu, gan personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 7.vietu.

Jau sesto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija.

1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 2.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktāko sniegumu - 11.vietu - uzrādījusi starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Neizkalt jaunu čiku nodokļu reformas veidolā

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 30.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs ir paziņojis, ka tūdaļ pēc 2020. gada budžeta pieņemšanas kopā ar sociālajiem partneriem sāksies darbspie nodokļu reformas, kas varētu stāties spēkā 2021. gadā. Tas ir tikai vēl viens apliecinājums tam, ka pašreizējā nodokļu reforma ir izgāzusies, atstājot vien milzīgu caurumu valsts budžetā.

Darbaspēka nodokļu slogs vēl joprojām ir augsts, un reforma, kāto norāda arī Eiropas Komisija, nekādā mērā nav palīdzējusi mazināt nevienlīdzību. Taču birokrātiju gan tā ir vairojusi. Jāteic, ka diferencētais neapliekamais minimums ir sarežģīti piemērojams praksē, turklāt tas ir labvēlīgāks pret strādājošiem bez apgādājamiem, kas jau pats par sevi nav pareizi. Nākamajai nodokļu reformai noteikti vajadzētu mazināt darbaspēka nodokļu slogu,ieviest saprātīgus progresivitātes elementus, protams,ne tik sarežģītus un grūti administrējamus kā diferencētais neapliekamais minimums.

Tāpat pašlaik Latvijā līdztekus vispārējam nodokļu režīmam ir nepilni desmit citi režīmi, kas apgrūtina ne tikai nodokļu administrēšanu,bet arī būtiski samazina tajos strādājošo sociālās garantijas un rada robu valsts budžetā. Jāatgādina, ka daudzi alternatīvie režīmi tika ieviesti krīzes laikā kā pagaidu risinājums, taču nostiprinājās uz palikšanu. Piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa režīms, ko vairākas valdības viļā kā karstu kartupeli, kamēr daudzas nozares sūdzas, ka tas kropļo konkurenci (īpaši publiskajos iepirkumos). Līdz ar to valdībai ar sociālajiem partneriem ir jāizdiskutē un jāsaprot, kādi alternatīvie nodokļu režīmi būtu saglabājami, kādi - ne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Tiesībsargs: Nodokļu reformas dēļ ķīlnieka lomā ir jaunās māmiņas un ģimenes ar bērniem

LETA, 27.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiktā nodokļu reforma potenciāli nostāda ķīlnieka lomā jaunās māmiņas un ģimenes ar bērniem, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» teica tiesībsargs Juris Jansons.

Pēc viņa teiktā, solītie reformas rezultāti nesakrīt ar izveidojušos situāciju. «Ar vienu roku dod un ar otru paņem atpakaļ,» klāstīja tiesībsargs.

Nodokļu reforma neveicinot mazo algu saņēmēju ienākumus vairošanos, jo liela daļa pat nekvalificējas atvieglojumiem. Savukārt lielo algu saņēmējiem, kas pērn piedzīvojuši nelielu ienākumu kritumu, tas reformas iespaidā šogad kompensēšoties.

Kā pauda Jansons, faktiski arī izveidojusies situācija, jo vairāk bērnu, jo mazāki atvieglojumi.

Potenciāli problēmas varot būt arī jaunajām māmiņām, atgriežoties darbā. Faktiski viņām būs jāveic nodokļu piemaksa, teica Jansons, to skaidrojot ar Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinu metodēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu vērtēt vēl ir pārāk agri, jo kopš tās ieviešanas ir pagājuši tikai divi gadi, kas ir pārāk īss laiks, jo vairāk, ja 2018. un 2019. gads bija sava veida pārejas periods.

Tāda aina atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka 2018. gadā spēkā stājās uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma, kuras pamats bija: nemaksā dividendes - nemaksāsi arī uzņēmuma ienākuma nodokli.

Līdz 2019. gada nogalei spēkā bija nosacīts pārejas periods, kad uzņēmumi varēja izmaksāt dividendes, maksājot 10% lielo iedzīvotāju ienākuma nodokli par to peļņu, kura savulaik aprēķināta un par ko samaksāts attiecīgais uzņēmuma ienākuma nodoklis, bet tā netika sadalīta dividendēs. Savukārt, ja līdz 2019. gada nogalei šo iepriekšējos gados (līdz 2018. gadam) nopelnīto, bet dividendēs neizmaksāto vēlāk - 2020. gadā vai vēl tālākā nākotnē - gribēs izmaksāt dividendēs, par to būs jāmaksā divas reizes lielāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis nekā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam Egilam Levitam, ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kultūras ministram Naurim Puntulim, finanšu ministram Jānim Reiram, ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, tieslietu ministram Jānim Bordānam un visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, pieprasot valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Nosūtītajā vēstulē LPIA norāda, ka pēc uzstājīga Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) lūguma šī gada 28. maijā Kultūras ministrija noorganizēja izdevēju un autoru tiešsaistes tikšanos ar Finanšu Ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktori Astru Kaļāni un Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodaļas vadītāju Andu Orehovu, VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galveno nodokļu inspektori Sandru Podnieci, VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecāko eksperti Anitu Jaksebogu, lai uzdotu neskaidros jautājumus par šī gada 1. jūlijā plānoto nodokļu reformu. Diemžēl pēc šīs tikšanās ne tikai palika virkne joprojām neatbildētu praktisku jautājumu, bet semināra klausītājiem (izdevēji, grāmatveži, autori) kļuva skaidrs, ka reforma ir vēl sarežģītāka, kā iepriekš licies, norāda LPIA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 26.augstākā 36 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, personīgo nodokļu rādītājā 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Jau septīto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 2.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktākais sniegums - 16.vieta - tai ir starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pētījums: Jādara vairāk, lai ar tehnoloģijām atvieglotu nodokļu saistību izpildi

Db.lv, 10.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstu nodokļu administrācijas varētu darīt vairāk, lai, izmantojot tehnoloģiju radītās iespējas, mazinātu nodokļu saistību izpildes slogu uzņēmumiem, secināts PwC un Pasaules Bankas Grupas veidotajā pārskatā Paying Taxes 2019.

Pārskatā secināts, ka uzņēmējdarbības nodokļu saistību izpildes sloga četri galvenie rādītāji vidēji pasaulē gandrīz nav mainījušies: saistību izpildes laiks (237 stundas); maksājumu skaits (23,8 maksājumi); kopējā nodokļu un iemaksu likme jeb KNIL (40,4%) un pēcdeklarēšanas indekss (59,6 no 100).

Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, 2017. gadā ir bijis viszemākais kopējais nodokļu un iemaksu apmērs1 - 36%, Lietuvā 42,6%, bet Igaunijā - 48,7%. Latvijā arī visgarākais saistību izpildes laiks, kurš diemžēl laika gaitā nav būtiski mainījies - 169 stundas, Lietuvā tās ir 99, savukārt Igaunijā tikai 50.

Pārskats Paying Taxes 2019 salīdzina uzņēmējdarbības nodokļus 190 valstīs, pētījuma vajadzībām izmantojot vidēja izmēra vietējo prototipa uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmumu kopējais nodokļu parāds tuvojas 600 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz šā gada 7. aprīli uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 594,38 miljonus eiro, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju, aprēķinājis "Lursoft".

Pēc tam, kad martā parāda summa, salīdzinot ar februāri, pat nedaudz samazinājusies, aprīlī tā palielinājusies par 7,5%.

Pēc "Lursoft" apkopotās informācijas, nodokļu parāds audzis visās nozarēs, izņemot veselību un sociālo aprūpi, kā arī elektroenerģijas, siltumapgādes un gāzes apgādes nozares.

Straujākais nodokļu parāda pieaugums, salīdzinot ar martu, aprīlī reģistrētas ūdens apgādes; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē. Ja vēl šā gada martā nozare bija uzkrājusi 17,06 miljonus eiro nodokļu parādu, tad aprīlī tā summa palielinājusies līdz 28,16 miljoniem eiro, kas mēneša laikā ir pieaugums par 65,06%.

Otrs straujākais nodokļu parāda pieaugums bijis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Šī nozare bija viena no pirmajām, kura izjuta Covid-19 izraisītās pandēmijas sekas. "Lursoft" dati liecina, ka no visiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem līdz šā gada 20.aprīlim izmaksāti dīkstāves pabalsti, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādā 598 uzņēmumi jeb teju piektā daļa (18,38%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ostu reformu aicina izvērtēt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdē

Db.lv, 30.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostu komersantus pārstāvošās biedrības uzsver, ka pašlaik Satiksmes ministrijas (SM) virzītajai ostu reformai pastāv būtiski šķēršļi, lai likumprojekts tā pašreizējā (atjaunotā) redakcijā tiktu virzīts apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē bez Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdes sasaukšanas.

Atklātā vēstulē trīs lielo ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) komersantus pārstāvošās biedrības, vēršoties pie Ministru kabineta (MK), Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes locekļiem, koalīcijas attīstības komitejas dalībniekiem un citām atbildīgajām amatpersonām, rosina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu sasaukt ārkārtas Padomes sēdi, lai lemtu par Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātā likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” turpmāko virzību un izstrādi atbilstoši vienotai izpratnei par Latvijas ostu turpmāko attīstību.

Padome ir tā institūcija, kura Ministru prezidenta, šīs institūcijas priekšsēdētāja, uzraudzībā īsteno valsts politiku ostu attīstībā un koordinē visu ostu darbību. Turklāt viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir izvērtēt politikas plānošanas dokumentus un normatīvo aktu projektus, kas ietekmē Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora attīstību, un sniegt atzinumu par tiem. Diemžēl Padome nav sasaukta jau kopš pagājušā gada, lai gan Nolikums to paredz reizi ceturksnī, norāda komersanti - Latvijas Stividorkompāniju asociācijas vadītājs Uldis Papāns, Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis Dainis Babulis, Liepājas ostas nomnieku asociācijas vadītājs Jānis Ēlerts un biedrības “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” valdes locekļi Ivars Landmanis un Aivars Gobiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir otra konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais «Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss», ko veidojusi ASV domnīca «Tax Foundation».

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 2.vietu aiz Igaunijas, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 27.augstākā 35 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, 2.vietā ierindojas personīgo nodokļu rādītājā, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 5.vietu.

Jau piekto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem uzņēmuma nodokļu, īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 5.vietā ierindojas starptautisko nodokļu nosacījumu kritērijā, bet sliktāko sniegumu - 9.vietu - uzrādījusi patēriņa nodokļu sistēmas izvērtējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ekonomists: Nav pateicīgs laiks mainīt alternatīvo nodokļu režīmu, bet tas jādara

LETA, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis nav pateicīgs laiks mainīt alternatīvo nodokļu režīmu, bet tas ir jādara, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē norādīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.

Nodokļu politikas apakškomisija šodien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) sniegto informāciju par gaidāmajām izmaiņām darbaspēka nodokļos, skarot arī jautājumu par alternatīvajiem nodokļu režīmiem.

Vilerts atzina, ka FM piedāvājums mazināt darbaspēka nodokļus ir pareizs, jo Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir viens no augstākajiem Eiropā. Tajā pašā laikā Latvijas Bankas ekonomists norādīja, ka šis nav īstais brīdis ierobežot alternatīvos nodokļu režīmus, bet tas ir jādara. "Mēs zinām, ka alternatīvos nodokļu režīmus mēdz izmanto zemā nodokļu sloga pievilcības dēļ. Taču šo nodokļu maksāšanas režīmu pievilcība būtu mazināma," klāstīja centrālās bankas eksperts, paužot atbalstu iecerētajām izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās nodokļu izmaiņas nepalielinās nodokļu slogu, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā skaidroja, ka piedāvājumā ietvertais modelis paredz veikt pārdali starp valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodokļa un solidaritātes nodokļa likmēm, lai rastu līdzekļus veselības nozares finansēšanai. Piedāvājums ir pilnībā sabalansēts un darbaspēka nodokļu slogu strādājošajiem pat nedaudz samazina. "Savukārt, tā kā nodokļu politikas instrumenti nevar atrisināt situāciju strādājošajiem ar apgādājamajiem, aprēķināto ietekmi uz ģimenēm ar bērniem jārisina, mērķtiecīgi plānojot ģimenes valsts pabalstu politiku," skaidroja FM.

Ministrijā piebilda, ka jau pašlaik ģimenes ar nelieliem ienākumiem nevar pilnībā izmantot likumos paredzētos nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošajām personām. Tāpēc Labklājības ministrijai jāpiedāvā ģimenes valsts pabalstu risinājums, lai atbalstītu mājsaimniecības, kurās ir vairākas apgādībā esošas personas un vidējais ienākumu līmenis uz personu ir zems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kariņš: Līdz pavasarim nodokļu reformai jāatrod iespējami nesāpīgākais veids

LETA, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz nākamā gada pavasarim plānotajai nodokļu reformai jāspēj atrast iedzīvotājiem iespējami nesāpīgākais veids, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš pastāstīja, ka valdības mērķis ir līdz Lieldienām izstrādāt gaidāmās nodokļu reformas redzējumu, kas spētu sniegt skaidru ieskatu nodokļu sistēmas uzlabošanai. Pēc darba valdībā nodokļu sistēmas uzlabošanas plāns tiks iesniegts Saeimā, kur reforma būtu jāpieņem līdz pavasara sesijas beigām.

«Tas ir mūsu uzdevums, kā pēc iespējas nesāpīgāk sabiedrībai palielināt nodokļu ienākumus budžetā,» pauda Kariņš.

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) komisijas sēdē pauda satraukumu, vai tas nozīmētu, ka plānots atcelt nodokļu atvieglojumus, piemēram, mazajiem uzņēmumiem.

Kariņš uzsvēra, ka risinājums būs jāmeklē kopīgiem spēkiem. «Tas, kas mums būs jāatrod, ir liels izaicinājums, lai sabiedrībai tas ir iespējami nesāpīgi, saprotot, kādu proporciju varam pārdalīt caur nodokļiem, kā pārskatīt daudzos nodokļu režīmus, ieviešot lielāku taisnīgumu,» teica politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru