Jaunākais izdevums

Virsstundu apmaksas samazināšana no pašreizējiem 100% līdz 50% būs tām nozarēm, kuras noslēgušas ģenerālvienošanos par būtisku minimālās algas palielinājumu

Tāds ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus Darba likumā, par ko gan vēl būs jābalso parlamentam. Tā kā šie grozījumi vēlreiz tiks skatīti atbildīgajā komisijā uz trešo – pēdējo lasījumu, tad, visticamāk, ir sagaidāma atkārtota diskusija.

Atšķirīga pozīcija

DB jau vēstīja, ka LTRK bija iesniegusi priekšlikumu: pirmās divas virsstundas apmaksāt ne mazāk kā ar 50% piemaksu, bet katru nākamo - jau 100%. Savukārt, ja darbiniekam ir noteikta summētā darba laika uzskaite un pārskata laiks ir viens mēnesis, tad darbinieks, kurš veic virsstundu darbu, par pirmajām 20 virsstundām, kas veiktas virs noteiktā normālā darba laika, saņemtu 50% piemaksu, bet par katru nākamo – 100%. Savukārt, ja darbinieks strādās svētku dienās, saņems piemaksu ne mazāk kā 100% no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Šo ideju konceptuāli atbalstīja arī Ārvalstu investoru padome Latvijā. Savukārt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē jau iepriekš bija atbalstīts priekšlikums par virsstundu apmaksas samazināšanu no pašreizējiem 100% līdz 50% tām nozarēm, kuras noslēgušas ģenerālvienošanos par būtisku minimālās algas palielinājumu. DB jau 06.06.2018. vēstīja, ka uz šo normu augsto Satversmes Tiesas riska faktoru savos atzinumos norādīja gan Tiesībsargs Juris Jansons, gan arī Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistare.

Lai arī bija gaidāma diskusija, tomēr Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča secināja, ka deputātu priekšlikumi Darba likuma grozījumiem uz otro lasījumu saistībā ar virsstundu darba apmaksas lielumu nav iesniegti. un tāpēc aicināja par tiem balsot, jo diskusijas par to jau bijušas iepriekšējās sēdēs un atbalstīta Ministru kabineta iesniegtā redakcija.

Visu rakstu Darba likums pārmaiņu priekšā lasiet 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness. Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskie pētījumi un pieredze rāda, ka ļoti daudzi uzņēmumi, ieviešot pārmaiņas, saskaras ar grūtībām, galvenokārt saistītām ar darbinieku neizpratni, nevēlēšanos pieņemt pārmaiņas un pat apzinātu pretošanos. Tas uzņēmumiem maksā gan laiku, gan naudu. Taču novērojumi arī rāda, ka vadītāji nereti pieļauj kļūdas pārmaiņu komunikācijā, kas arī noved pie neveiksmīga atrisinājuma – laba pārmaiņu ideja kļūst par mokām, izraisa konfliktus un tai ir zema produktivitāte.

Piedāvājam nelielu ieskatu četros priekšnoteikumos, kas nosaka veiksmīgu pārmaiņu komunikācijas vadību.

Komunikācija izriet no pārmaiņu nolūka

Pārmaiņas sākas ar nolūku kaut ko mainīt. Uzņēmumu īpašnieki vai organizāciju vadītāji kaut kādu iemeslu dēļ pieņem lēmumu, ka ir jāmaina darbības pieeja, piemēram, jāuzlabo produktivitāte, jāsakārto procesi, jāmaina struktūra, birojs vai kultūra, jāsamazina darbinieku skaits, jāattīsta jauns darbības virziens, jāapvienojas ar citu uzņēmumu u.tml. Visas šīs situācijas ir saistītas ar pārmaiņām, tikai katra savā veidā atšķiras ar pārmaiņu vadības un komunikācijas pieeju. Tāpēc šis ir pirmais un svarīgākais punkts – saprast, kas ir mūsu pārmaiņas? Ko tieši gatavojamies mainīt? Šķiet ļoti elementārs jautājums, taču, kad vadītāji sāk iedziļināties savā pārmaiņu nolūkā, var atklāties dažādas nozīmīgas nianses, kas maina komunikācijas pieeju ar darbiniekiem un ļauj ieraudzīt riskus pārmaiņu vadības procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No visiem tiesību aktiem, kas pieejami vietnē Likumi.lv, gadiem visvairāk skatītais ir bijis Darba likums, arī 2018. gadā.

2018. gadā iedzīvotāji visvairāk skatījuši Darba likumu (610 487 apmeklējumi; Google Analytics dati). Tā tas bijis arī vairākus iepriekšējos gadus, izvirzot Darba likumu par visu laiku skatītāko tiesību aktu, liecina Latvijas Republikas tiesību aktu vietnes Likumi.lv apkopotā informācija.

2018. gadā visvairāk skatītie likumi:

Darba likums

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

Krimināllikums

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 radīja krīzi, kas ievieš būtiskas pārmaiņas cilvēku dzīvēs, biznesa vadībā un valsts pārvaldībā. Cilvēkiem, uzņēmumiem un valstīm jāpielāgojas pārmaiņām, lai izdzīvotu. Šobrīd visi organizē, pārkārto prioritātes, pārstrukturē, rada jaunus biznesa virzienus, slēdz uzņēmumus un domā, ka vada pārmaiņas.

Faktiski pārmaiņas vada retais, bet visi vada krīzi. Pārmaiņu vadība ir darbs ilgtermiņam. Krīzes vadība ir īstermiņa risinājums.

Krīzes vadība ir reaktīva rīcība uz kādu notikumu, kuras mērķis ir pēc iespējas ātrāk izkļūt no nevēlamās situācijas un mazināt sekas.

Pārmaiņu vadība ir proaktīva, un tās mērķis ir sagatavot uzņēmumu, tā pārvaldības sistēmas mainīgajiem apstākļiem nākotnē.

Krīzes vadība ir vienas dienas laikā pieslēgt 80 darba stacijas attālinātajam darbam un likt cilvēkiem, kas nekad nav strādājuši attālināti, pāriet 100% uz darbu attālinātā režīmā.

Pārmaiņu vadība ir savlaikus pakāpeniski nodrošināt, ka visiem uzņēmumā strādājošajiem ir iespēja strādāt attālināti, un darbiniekiem un vadītājiem ir kaut minimāla pieredze un varbūt pat bijušas kādas apmācības darbam attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā nereti novārtā atstāj fāzi pēc uzņēmumu apvienošanas vai iegādes

Db.lv, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā daudz tiek strādāts ar uzdevumiem pirms uzņēmumu apvienošanas vai iegādes darījuma, kā arī posmā, to noslēdzot, taču tiek atstāta novārtā fāze, kas sākas pēc uzņēmumu apvienošanas vai iegādes, norāda PricewaterhouseCoopers (PwC) eksperti.

PricewaterhouseCoopers (PwC) jaunākajā pētījumā «Success factors in post-merger integration» ir aplūkoti vairāki ieteikumi sekmīgai apvienoto uzņēmumu integrēšanai un atklātas interesantas atšķirības starp sekmīgiem un nesekmīgiem darījumiem. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 50 uzņēmumu pārstāvju. Tās rezultāti atspoguļo pieredzi, kas gūta vairāk nekā 260 darījumos, ko pēdējos trīs gados veikuši aptaujātie uzņēmumi.

No pētījuma izriet, ka sekmīgos darījumu slēdzējus vieno labi panākumi četrās jomās – efektīva integrācijas projekta vadība, sinerģiju sasniegšana, savlaicīga integrācijas pabeigšana, kā arī sekmīga abu uzņēmumu kultūru apvienošana. Šie faktori ir savstarpēji cieši saistīti, jo uzņēmumi, kas uzrāda labus rezultātus vienā no tiem, parasti demonstrē izcilību arī pārējos. Īpaši tas attiecas uz uzņēmumiem ar efektīvu integrācijas projektu pārvaldību – šādiem uzņēmumiem daudz biežāk izdodas iekļauties termiņos un sasniegt nospraustos sinerģijas mērķus, kā arī īstenot savus kultūras un pārmaiņu plānus. Tāpat šiem uzņēmumiem ir daudz lielāka iespēja sasniegt nospraustos ROI (ieguldījumu atdeves) mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvijas pārstāvis piedalīsies lielākajā jauno līderu sanāksmē ANO vēsturē

Db.lv, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Global Shapers Riga Hub biedrs izvēlēts no 7000 jauniešiem dalībai ANO Jaunatnes klimata samitā Ņujorkā

Oto Davidovs tika izvēlēts kā viens no 100 jauniešiem, kuri pieteicās apmeklēt Jaunatnes klimata samitu un kuriem tika dota ANO «Zaļā biļete». Šie jaunieši ir apliecinājuši apņemšanos risināt klimata pārmaiņu jautājumus un pierādīt līderpozīcijas šo risinājumu virzīšanai un izpildei globālā mērogā.

Papildu darba pienākumu veikšanai Baltic International Bank korporatīvo finanšu pārvaldes vadītāja lomā, O. Davidovs ir arī Global Shapers Riga Hub līdzdibinātājs. Global Shapers ir Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) aizsākta iniciatīva ar mērķi veicināt jauniešu vecumā no 20 līdz 29 gadiem iesaisti sociāli ekonomiskajos procesos, veidojot un uzlabojot dzīvesvidi. Kopā ar saviem komandas biedriem O. Davidovs strādā pie projekta, lai uzlabotu vietējo mazo un vidējo uzņēmumu korporatīvās ilgtspējas praksi, jo īpaši, pievēršoties uzņēmumu «oglekļa pēdas» ietekmei uz vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijā līdz galam neaizņemta banku niša ir mazie un vidējie uzņēmumi

Viktors Bolbats - Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan aizvadītais 2018.gads finanšu nozarei nav bijis viegls, tas banku sektorā ir iezīmējis nozīmīgas pārmaiņas ārvalstu un vietējo klientu apkalpošanā.

Latvijas bankas pakāpeniski maina savu biznesa modeli, tomēr aizvien tiek saglabāts fokuss uz Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kur ir līdzīgi biznesa principi un izpratne par darījumiem. Aizvien lielāku nozīmi arī 2019.gadā iegūs klasiskie banku pakalpojumi, kas tiek piedāvāti, attīstot un izmantojot jaunus kanālus klientu sasniegšanai.

Tāpat Latvijas bankas pašlaik aktīvi piesaista ES un EEZ klientus, nodrošinot tiem arī individuālu aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumus, jo redzam tiem labas attīstības perspektīvas nākotnē. Būtiski mainījusies arī noguldījumu struktūra – 90% no visiem banku noguldījumiem Latvijā ir iekšzemes un ES valstu noguldījumi. Daudziem finanšu jomas profesionāļiem, tajā skaitā Baltic International Bank strādājošajiem, pārmaiņu nepieciešamība bija redzama jau krietni agrāk, un daļa banku arī nekavējās ar to ieviešanu. Prognozējams, ka pēc pietiekami sarežģītā pārejas posma pabeigšanas tieši šīs bankas arī būs pirmās, kas sajutīs reformu pozitīvos rezultātus, pieļauju, jau nākamgad.Piemēram, Baltic International Bank akcionāri un padome jau 2016. gadā pieņēma virkni lēmumu, kuru konsekventa īstenošana mainīja bankas prioritātes, biznesu un attīstības virzienus. Toreiz mēs pieņēmām jaunu stratēģiju, kas arī tiek strikti realizēta. Sekoja būtiskas izmaiņas padomē, valdē, nozīmīgos amatos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu Latvijas uzņēmumus strauju pārmaiņu laikā, vadības konsultāciju uzņēmums "Ieva Zaumane Systemic Change SIA" radījis praktisku iekšējās komunikācijas rīku vadītājiem "Saruna par pārmaiņām".

Šajā laikā vadītāji piedzīvo milzu izaicinājumus, kas saistīti ar biznesa izdzīvošanu, transformēšanos un adaptēšanos jaunajos apstākļos. Tam visam pa vidu jautājumi, ko un kā teikt darbiniekiem par šo sarežģīto laiku un uzņēmuma pieņemtajiem lēmumiem. Valda daudz neziņas un emocijas, kas apgrūtina efektīvu komunikāciju un spēju veiksmīgi virzīties cauri pārmaiņām.

Instrumenta "Saruna par pārmaiņām" mērķis ir palīdzēt vadītājiem atvērt sarunu, kurā darbiniekiem ir iespēja paust savas domas un emocijas par plānotajām un notiekošajām pārmaiņām organizācijā. Šī aktivitāte ļaus komandām justies iesaistītām un uzklausītām.

Vadītājiem šis instruments palīdzēs veidot strukturētu sarunu, saņemt atgriezenisko saiti un saprast darbinieku problēmjautājumus, kas savukārt ļaus mērķtiecīgi definēt pārmaiņu vēstījumus un veidot pārmaiņu komunikācijas stratēģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Latvijas iekšzemes kredītportfelis pieauga, tomēr kāpums, kā jau tika gaidīts, nebija straujš, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Noguldījumi pieauga vien mājsaimniecību sektorā, bet uzņēmumu noguldījumi un noguldījumu kopapjoms nedaudz saruka.

Aprīlī nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis pieauga par 0.4% un aizdevumi mājsaimniecībām – par 0,2% (mājokļa kredīti par 0,2%, patēriņa kredīti – par 0,9%). Līdz ar to uzlabojās arī iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps – līdz -3,1% (t.sk. kredītiem nefinanšu uzņēmumiem -2,9% un kredītiem mājsaimniecībām -4,6%). Izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, kredītu gada pārmaiņu temps bija pozitīvs – kopumā 2,4%, t.sk. nefinanšu uzņēmumiem 3,2% un mājsaimniecībām 1%.

Aprīlī uzlabojās uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu rādītājs, bet mājsaimniecībām tas saglabājās marta līmenī. Līdz ar to šā gada pirmajos četros mēnešos jauno kredītu kopapjoma rādītājs apsteidza pērnā gada atbilstošā perioda apjomu par 11,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dažas piezīmes par Trauksmes celšanas likumu

Ellex Kļaviņš partnere Daiga Zivtiņa, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pavisam nesen, pateicoties psiholoģes un psihoterapeites Andrijas Likovas drosmei, visa sabiedrība uzzināja par notiekošo Jelgavas bērnunamā – bērnu raušanu aiz matiem, barošanu ar varu un citiem fiziskās un emocionālās vardarbības gadījumiem. Andrija pusgadu valsts pasūtījumā vērtēja bērnu individuālās vajadzības bērnunamā un savus novērojumus fiksēja, vēlāk nodeva atbildīgajām iestādēm. Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izmeklēšanu rezultātiem mainījies gandrīz viss bērnunama darbinieku kolektīvs, ieskaitot vadību.

Savukārt biedrības Dzīvnieku brīvība aktīvisti ar apskaužamu regularitāti izgaismo dzīvnieku labturības pārkāpumus ūdeļu, vistu un cūku fermās. Ar neglaimojošiem video biedrība atklājusi visai sabiedrībai to, kā fermās notiek rupji dzīvnieku tiesību un likumu pārkāpumi. Cūku fermās atklāta dzīvnieku sišana, kā arī sivēnmāšu turēšana aizgaldos, kuros nav iespējams pat apgriezties. Savukārt vistu fermā ikviens varēja būt liecinieks nožēlojamiem turēšanas apstākļiem, ko fermas pārstāvji nodēvēja kā «atbilstošus normatīviem». Atsevišķu cilvēku drosme, spītējot bailēm, trauksmes sajūtai ikdienā un neziņai par nākotni, kā arī dažādu biedrību nerimstošie centieni sekot savai misijai ir tikai daži piemēri, kas izgaismo nepieciešamību pēc pienācīga tiesiskā rāmējuma, kā to darīt droši jeb Trauksmes celšanas likuma. Viens no pēdējiem 12. Saeimas paveiktajiem mājasdarbiem bija šī likuma atbalsts galīgajā lasījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vēja parku attīstītājam Winergy liek atmaksāt 2,13 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas Senāts 2019.gada 29.martā noraidījis vēja parku attīstītāja SIA «Winergy» kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 27.februāra spriedumu, piespriežot SIA «Winergy» atmaksāt valsts budžetā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzekļus 2, 13 miljonus eiro apmērā.

Tiesa uzskata, ka «Winergy» nepienācīgi izpildīja līgumu, kas noslēgts starp «Winergy», VARAM un SIA «Vides investīciju fonds» 2011.gada 19.septembrī, par projekta «Vēja elektrostaciju tehnoloģiju iegāde un ieviešana elektroenerģijas ražošanai Popes pagastā Platenes pļavās īstenošanu, un VARAM bija tiesisks pamats to izbeigt, izmaksāto finansējumu atprasot.

VARAM strīdus līgumu izbeidza 2013.gada novembrī, pamatojoties uz vairākiem SIA «Winergy» pieļautiem līguma pārkāpumiem, tostarp, maksātnespējas procesa uzsākšanu, kas izslēdza iespēju vispār pretendēt uz KPFI finansējuma izmaksu. Ar pieteikumu tiesā par SIA «Winergy» pienākumu atmaksāt saņemtos līdzekļus VARAM vērsās 2014.gada martā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā Latvijas iekšzemes kredītportfelis pieauga trešo mēnesi pēc kārtas, kredītu mēneša kāpuma tempam sasniedzot 1.1% (labākais rādītājs kopš 2017. gada rudens), bet kredīti nefinanšu sabiedrībām auga vēl straujāk – par 1.9%, Latvijas Bankas ekonomiskās analīzes vietnē makroekonomika.lv norāda centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Tāpat kā aprīlī, noguldījumi pieauga vien mājsaimniecību sektorā, bet uzņēmumu noguldījumi un noguldījumu kopapjoms saruka.

Maijā, augot gan nefinanšu sabiedrībām, gan finanšu iestādēm, gan arī mājsaimniecībām izsniegto (gan mājokļa, gan patēriņa) kredītu atlikumam, iekšzemes kredītportfeļa gada pārmaiņu temps uzlabojās līdz -2.2%, bet, izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, kredītu gada pieauguma temps sasniedza +3.6%, norāda V.Purviņš.

Vairākām bankām būtiski palielinot nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu portfeli, tā gada pārmaiņu temps sasniedza -0.5%, kamēr kredītiem mājsaimniecībām saglabājās negatīvāks rādītājs (-4.8%; izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, attiecīgi +5.8% un +0.8%). Maijā salīdzinājumā ar aprīli uzlabojās gan nefinanšu uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu rādītājs, un šā gada pirmajos piecos mēnešos jauno kredītu kopapjoma rādītājs apsteidza pērnā gada atbilstošā perioda apjomu par 9.5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien tikšanās laikā ar Eiropas Parlamenta īpašās komitejas – TAX3 pārstāvjiem Latvijas finanšu sektora uzrauga – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš informēja par Latvijas banku biznesa modeļu radikālās transformācijas gaitu, kas tiek realizēta ciešā sadarbībā ar uzraugāmo nozari.

Trīs pārmaiņu gados FKTK vadībā kopš 2016. gada ir notikusi banku klientu bāzes revīzija un atteikšanās no riskantā segmenta, būtisks ārvalstu noguldījumu samazinājums, sākot dominēt iekšzemes un Eiropas Savienības noguldījumiem, un panākta atbrīvošanās no nevēlamu čaulas kompāniju apkalpošanas Latvijas bankās.

TAX3 delegācijas dalībnieki novērtēja Latvijas paveikto riskanto nerezidentu noguldījumu apjoma samazināšanā banku sektorā, kā arī biznesa pieejas maiņu. Šogad sasniegts vēsturiski zemākais ārvalstu noguldījumu līmenis Latvijas bankās – 20%.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: «Aprīlī iesāktais dialogs ar kolēģiem no TAX3 komitejas šodien turpinās ļoti profesionālā gaisotnē. Man ir gandarījums, ka varam statistiski parādīt būtisku progresu Latvijas finanšu sektorā reizē ar izpratnes maiņu tirgus dalībnieku pieejā turpmākā biznesa veidošanā Latvijā. Ir paveikts liels darbs, jo īpaši pēdējo četru mēnešu laikā tieši risku mazināšanā saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu. Ja 2015. gadā Latvijas bankās vietējo un Eiropas Savienības (ES) pilsoņu noguldījumi veidoja vien 65%, tad patlaban tie jau ir 90%. Savā ziņā pēdējos gados saistībā ar klientu struktūru esam radikāli pārveidojuši to, kas tika uzbūvēts 25 gados. Tas ir pilnīgi cits riska modelis, kurš tiek iestrādāts tagad biznesa stratēģijās. Nav vairs iemesla runāt par riskantas naudas brīvu plūsmu Latvijā. Potenciāli riskantu noguldījumu un darījumu procents turpmāk būs tik neliels, ka nebūs pamata bažām, ka nevaram to izkontrolēt. Fundamentālu pārmaiņu posms Latvijas banku sektorā FKTK vadībā konsekventi turpināsies. No mūsu banku puses transformācija būs paveikta līdz ar jauno biznesa modeļu iestrādāšanu to nākotnes darbības stratēģijās.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Rasas un Raita Šmitu instalācija Purva radio izstādē Kanādā

Lelde Petrāne, 27.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita instalācija "Purva Radio. Mikropasauļu svārstības", kas pagājušajā gadā bija nominēta Purvīša balvai, šogad apskatāma Kanādā izstādē "ALARM" ("TRAUKSME").

Izstāde, kas norisināsies līdz 7. septembrim "THEMUSEUM" galerijā Kičenerā/Vaterlū (pie Toronto), ar mākslas palīdzību tiecas pievērst uzmanību ekoloģisko pārmaiņu radītajām problēmām.

Šajā izstādē iekļauts arī RIXC mākslinieku R. Šmites un R. Šmita mākslas darbs, kurā purva baktērijas no Latvijas purviem rada elektriskas svārstības, manipulē attēlu un skaņu, tiecoties atklāt "zaļās enerģijas" poētiku.

Izstādes "ALARM" galvenais notikums ir starptautiskā laikmetīgo mediju mākslas izstāde "Pārmaiņu starpnieki|Sastopot antropocēno" (Agents for Change | Facing the Anthropocene) atklāšana. Izstādes kuratores ir Nina Čegledija (Nina Czegledy) un Džeina Tinglija (Jane Tingley). Izstādē ir apskatāmi desmit laikmetīgās mediju mākslas darbi, kuros tiek apvienota māksla, zinātne un tehnoloģijas un kurus radījuši starptautiski atzīti mākslinieki, galvenokārt sievietes - mākslinieces, no Kanādas, ASV, Jaunzēlandes un Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas ekonomikas attīstību joprojām pārsvarā nodrošina uzņēmēju pašu līdzekļi

Žanete Hāka, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas attīstību joprojām pārsvarā nodrošina uzņēmēju pašu līdzekļi, kamēr banku devums kredītu veidā gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību finansēšanā aug vien minimāli, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Vienlaikus turpinās iekšzemes noguldījumu ikmēneša pieaugums.

Martā kredītportfelis pieauga gan nefinanšu uzņēmumu (par 0.3%), gan mājsaimniecību (par 0.1%) sektorā (mājokļa kredītu kāpums bija 0.1%, patēriņa kredītu – 0.6%). Tomēr kāpums bija niecīgs – kopumā vien par 0.1%, un iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps būtiski nemainījās, veidojot -4.0%, t.sk. kredītiem nefinanšu uzņēmumiem -4.7% un kredītiem mājsaimniecībām -4.8%. Izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, kredītu gada pārmaiņu temps visos sektoros saglabājās pozitīvs – kopumā 1.4%, t.sk. nefinanšu uzņēmumiem 1.2% un mājsaimniecībām 0.8%.

Martā nedaudz uzlabojās no jauna izsniegto kredītu rādītāji – gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apjoms martā sasniedza lielāko vienā mēnesī izsniegto kredītu apmēru šogad. Līdz ar to šā gada 1. ceturkšņa jauno kredītu kopapjoma rādītājs vairs neatpaliek no pērnā gada atbilstošā perioda līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiski pieaudzis jauniešiem piedāvāto darba vietu skaits vasaras brīvlaikā – skolēni varēs ne tikai nopelnīt, bet arī veidot izpratni par darba attiecībām

2019. gadā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdzfinansēs 6388 darba vietu izveidi skolēnu vasaras darbam, kas ir par 1308 vairāk nekā pērn. 2018. gadā no valsts budžeta šim mērķim atvēlēti 1,24 miljoni eiro, bet šogad uzņēmēji saņems 1,64 miljonus eiro. Šogad pieteikumus nodarbināt skolēnus bija iesnieguši 726 darba devēji, kopumā piedāvājot 8573 darba vietas. Tās ir dažādas – pieprasīti ir palīgstrādnieki, pārdevēji un bibliotekāri, lidostas pasažieru apkalpošanas aģenti, datorsistēmu tehniķi un dažāda veida asistenti.

Ne tikai iespēja nopelnīt

Šogad NVA organizētajā pasākumā viena skolēna dalības ilgums būs mēnesis. Darba devēji saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apjomā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Savukārt, nodarbinot skolēnu ar invaliditāti, dotēta tiek minimālā mēneša darba alga pilnā apjomā. Darba devēji saņems arī dotāciju skolēna darba vadītāja darba algai – vienu desmito daļu no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Par skolēna ar invaliditāti darba vadīšanu darba vadītājs saņems 60% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Visi skolēni būs apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darba vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi strādāt nekvalificētu darbu, cik par to viņi vēlas saņemt un kāpēc bankas darbinieks vēlas būt krāvējs – to ar kārtējā eksperimenta palīdzību vēlējās noskaidrot žurnālists un blogeris Deniss Barteckis.

Viņš ievietoja sludinājumu portālā un gaidīja iedzīvotāju reakciju.

«Veicu vēl vienu sociālo eksperimentu. Publicēju sludinājumu par vakanci portālā ss.lv. Nenorādīju nekādu specifiku vai darba samaksu. Uzrakstīju tikai dažus teikumus divās valodās. 20 minūšu laikā sludinājumam bija vairāk nekā 400 skatījumu, bet epastā saņēmu vairāk nekā 200 vēstules. Un tas notika, neskatoties, ka sludinājumu publicēju pēc pusnakts. Interesanti, ka cilvēki sūtīja CV ar motivācijas vēstulēm. Kāds amats tika piedāvāts? Krāvējs! Dienas laikā sludinājuma skatījumu skaits sasniedza 5000, bet saņemto vēstuļu skaits – vairāk nekā 1400. Turklāt lielākā daļa saņemto vēstuļu nebija no deklasētiem elementiem, bet pat tādiem, kam ir pat augstākā izglītība un diezgan laba darba pieredze. Ja vien viņi, protams, norādīja patiesu informāciju par sevi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vairāk nekā 80% darba ņēmēju dod priekšroku attālinātam darbam

Lelde Petrāne, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgus tendences pēdējo mēnešu laikā ir būtiski mainījušās, kā viena no galvenajām pārmaiņām ir attālinātais darbs. Pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas Latvijā attālinātā darba iespējas darbiniekiem, kuriem darba specifika to pieļauj, piedāvāja 27% darba devēju, bet šobrīd jau 95%, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" veiktā ikgadējā uzņēmēju aptauja.

Daudziem darba devējiem un darba ņēmējiem, mainot ikdienas strādāšanas paradumus, šis laiks ir ļāvis izvērtēt gan attālinātā darba priekšrocības, gan trūkumus. Aptaujas rezultāti liecina, ka darba ņēmēji par būtiskākajām priekšrocības attālinātajam darbam norāda ietaupītu laiku un naudu, piemēram, transports uz un no darbavietas, pusdienas ārpus biroja utt., iespēju strādāt un "būt darbā" no jebkuras vietas, kā arī elastīgāku darba laiku.

Savukārt darba devēji par būtiskākajām attālinātā darba priekšrocībām min jaunu tehnoloģiju apguvi un ieviešanu, atbildīga darba devēja tēla veicināšanu, profesionālās un privātās dzīves balansu un ietaupītus uzņēmuma resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam

Lelde Petrāne, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam.

Lai VID varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu darbiniekiem un nodokļu samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos plašākam krīzes skarto darba devēju lokam, ir papildināti 2020.gada 26.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem".

Grozījumi ļauj sniegt atbalstu arī jaunākiem uzņēmumiem, kā arī palielina pieļaujamo nodokļu parāda apmēru.

Tā, sākot no šā gada 4.aprīļa, atbalstu var saņemt arī tie uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019.gada 1.marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu 2020 gada martā vai aprīlī aprēķina, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem. Vecākiem uzņēmumiem šis samazinājums tiek aprēķināts attiecībā pret pērnā gada martu vai aprīli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vadītājs – līderis kā investīcija uzņēmuma nākotnē

Anna Litvina - Konsultāciju kompānijas Fontes vadītāju novērtēšanas un attīstības konsultante, 03.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās uzņēmumi sastopas ar neskaitāmiem izaicinājumiem – mainās tirgus un tehnoloģijas, izmaiņas notikušas arī darbinieku paaudzēs. Aizvien svarīgāk kļūst atrast tos cilvēkus, kas redz situāciju kopumā un var stūrēt uzņēmumu cauri pārmaiņu vētrām droši un pārliecināti. Līdz ar to arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā atrast sekmīgu līderi – dzinējspēku pārmaiņām un progresam?

Veiksmīgs uzņēmums sastāv no t.s. ierindas darbiniekiem, menedžeriem, ekspertiem un vadītājiem. Liela daļa sekmīgu vadītāju apgalvo, ka viņi ir labi visās jomās, – gan menedžējot ikdienas darbu, gan vadot uzņēmumu kopumā. Lai gan viņi jūtas pārliecināti par savām prasmēm, daļa no viņiem saprot, ka ir problēmas iedvesmot un aizraut kolektīvu, radīt augstākus mērķus un vīzijas, kam uzņēmums būtu uzticīgs.

Īpaši svarīgi tas ir darbā ar jaunākajām darbinieku paaudzēm, kas tagad ienāk darba tirgū, – tā sauktajiem mileniāļiem un Z paaudzi. Viņi darbā meklē ne tikai labu atalgojumu, bet arī rūpējas par to, lai tam būtu dziļāka jēga, lai viņi sajustu, ka darbs ir ne tikai ieguvums pašam, bet arī sabiedrībai un pasaulei. Tur bez skaidras vīzijas neiztikt. Ja uzņēmumam būs noteikta stratēģija, mērķi un vīzija, darbinieki strādās daudz produktīvāk un aizrautīgāk. Laba līdera uzdevums ir to panākt. Viņš palīdzēs ieraudzīt kopainu, resursus, tirgu, parādīt galveno virzienu, kur uzņēmumam jāiet, un panākt to, lai visa komanda arī dodas nospraustajā virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz gada beigām mobilo sakaru operators Tele2 plāno atjaunot 6 klientu apkalpošanas centrus visā Latvijā, investējot tajos vairāk nekā 300 tūkstošus eiro.

Pirmais klientu centrs pēc rekonstrukcijas Jelgavā, tirdzniecības centrā VIVO centrs ir atvērts un tajā ir ieguldīti 40 tūkstoši eiro.

«Līdz šā gada beigām plānojam vēl rekonstruēt mūsu centrus Jēkabpilī, Valmierā, Talsos, Ventspilī un Rīgā, tādējādi atjaunoti būs jau vairāk nekā puse no mūsu klientu apkalpošanas centriem. Arī nākamgad turpināsim modernizācijas darbus, jo katru mēnesi mūsu centrus apmeklē aptuveni 350 000 klientu un mums ir svarīgi, lai viņi pie mums justos ērti un gaidīti,» saka Dace Škrabe, Tele2 mazumtirdzniecības direktore.

Tele2 ir mobilo sakaru uzņēmums Latvijā un uzņēmuma klienti ir gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju. Tele2 nodrošina Latvijā 4G tīkla pārklājumu, kas ir pieejams 99% iedzīvotāju. Kopš Tele2 dibināšanas kapitālieguldījumi sakaru tīkla infrastruktūrā un klientu servisā pārsnieguši 260 miljonus eiro. Tele2 ir daļa no Tele2 AB grupas, kas ir viens no augušajiem telekomunikāciju uzņēmumiem Eiropā. Tele2 AB grupai ir 17 miljoni klientu astoņās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru