Jaunākais izdevums

Dārzeņu audzētājs «Rītausma» oktobrī pircējiem sāks piedāvāt tomātu sulu trīs litru iepakojumā, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA «Rītausma» īpašniece Lāsma Bekina.

«Sākumā tomātu sulu testējām darbinieku vidū. Pārprodukcijas brīžos ne vienmēr visu bija iespējams realizēt, līdz ar to sākām izskatīt pārstrādes iespējas,» skaidro L. Bekina. Tomātu sulai būs pievienots neliels sāls daudzums garšas uzlabošanai, tā būs bez konservantiem.

Sulu sākotnēji plānots piedāvāt vietējiem Jēkabpils veikaliem, jo saražotais apmērs pagaidām nav tik liels, lai apmierinātu veikalu tīklu pieprasījumu. Taču nākotnē šāda iespēja tiks apsvērta. Sulas cenu veidos ražošanas un loģistikas izmaksas, bet L. Bekina konkrētu cenu vēl neatklāj.

SIA «Rītausma» īpašniece teic, ka no citiem tomātu sulas ražotājiem nebaidās, jo tirgū ir nepieciešama dažādība.

SIA «Rītausma» dārzeņi tiek audzēti segtajās platībās un realizēti veikalu tīklos ar kooperatīvās sabiedrības «Baltijas dārzeņi» starpniecību. Pārprodukcijas gadījumā tiek eksportēts arī uz Igauniju. SIA «Rītausma» ir dibināta 1993. gadā, privatizējot agrofirmas «Daugava» 1983. gadā būvēto siltumnīcu kombinātu, kura kopējā platība toreiz bija 4 hektāri. Šobrīd siltumnīcu kopējā zemstikla platība ir 5,6 hektāri, kur tiek audzēti gurķi, tomāti un salāti.

Tomātu ziedu apputeksnēšanā talkā nāk kamenes, kuras tiek piegādātas no beļģu kompānijas «Biobest». Sezonas laikā tiek izmantotas vairāk nekā 90 kameņu saimes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO, VIDEO: No modes skatēm uz Rītausmas siltumnīcām

Laura Mazbērziņa, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trīs gadiem dārzeņu audzētājs Rītausma piedzīvoja lielu pārmaiņu laiku - viņsaulē aizgāja uzņēmuma izveidotāja un vadītāja Valda Bekina, kā rezultātā uzņēmumu pārņēma viņas meita Lāsma Bekina, kura līdz tam strādāja modes industrijā un par dārzeņu audzēšanu tikpat kā neko nezināja. Viņa pārliecinājusies, ka ilgtspējīgas attīstības stūrakmens ir pareizes komandas izveide.

L. Bekina piecus gadus strādāja par projektu vadītāju modes pasākumā «Riga Fashion Week». Taču pieredze projektu vadībā, komunikācijas prasmes un angļu valodas zināšanas kalpoja kā labs pamats atspērienam. Pārņemt uzņēmumu iedrošinājis mammas ilggadējais sadarbības partneris no Nīderlandes. Ar viņa atbalstu L. Bekina 2015. gadā intensīvā kursā apguva teorētiskās un praktiskās pamatzināšanas dārzeņu audzēšanā mācību centrā Maķedonijā. «Sākums bija ļoti grūts. Ļoti īsā laika periodā nācās apgūt daudz informācijas - gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas, par kurām pirms tam bija visai vāja nojausma. Saskāros arī ar apkārtējo cilvēku neticību - jauna, bez izglītības lauksaimniecībā, bez pieredzes uzņēmuma vadīšanā,» atceras L. Bekina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā audzēšanas sezonā būtiski palielinājušies ziemas siltumnīcu kompleksa Mežvidi operatora SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi

SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi 2017./2018. gada audzēšanas sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, pieauguši par 207,6 tūktošiem eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija. SIA Latgales dārzeņu loģistika valdes loceklis Edgars Romanovskis izaugsmi skaidro ar ieguldījumiem audzēšanas procesa efektivitātē.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Aizvadītajā tomātu audzēšanas sezonā SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi sasniedza 832,97 tūkstošus eiro, kas ir par vairāk nekā 200 tūkstošiem vairāk nekā vēl gadu iepriekš, kad realizācijas ieņēmumi veidoja 625,4 tūkstošus eiro. Audzis arī uzņēmuma kopējais apgrozījums. Mežvidos tomātu audzēšanas sezona parasti ilgst no oktobra vidus līdz jūlija beigām, un šobrīd veikalu plauktos jau nonākuši pirmie šajā sezonā Latgalē audzētie tomāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank piešķīrusi finansējumu 215 000 eiro apmērā Salas novada dārzeņu audzēšanas uzņēmumam SIA «Rītausma», kas līdzekļus ieguldīs uzņēmuma ražotnes infrastruktūras attīstībā.

SIA «Rītausma» vadītāja Lāsma Bekina norāda: «Piešķirtais finansējums mūsu uzņēmumam pavērs iespēju palielināt ražīgumu un produkcijas kvalitāti, kā arī kļūt videi draudzīgākam. Mūsu prioritāte ir samazināt izmantoto dabas resursu patēriņu.»

Ar piešķirto finansējumu uzņēmums plāno iegādāties recirkulācijas iekārtas. To galvenais ieguvums ir vairākkārtēja ūdens izmantošana, kas samazina gada kopējo iegūtā ūdens patēriņu par aptuveni 45%. Samazinās arī izmantoto minerālmēslu patēriņš par vismaz 20%. Uzstādot abas sistēmas, ieguvums ir gan materiālo resursu ietaupījumā, gan nodokļa samazinājumā par izmantotajiem dabas resursiem. Savukārt CO2 sistēmas ieviešana paredz ražības pieaugumu no 7%- 9%, kas ļautu arī palielināt uzņēmuma kopējo apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO, VIDEO: SIA Mārupes Siltumnīcas izmēģina tumšo tomātu audzēšanu

Monta Glumane, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad izmēģinājuma kārtā uzņēmums Mārupes Siltumnīcas uzsācis tomātu šķirnes Chocomato jeb tumšo tomātu audzēšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

Lai gan nelielas korekcijas un izaicinājumus ir nesuši šīs vasaras karstie laikapstākļi, tomēr dārzeņu audzēšana notiek atbilstoši uzņēmuma izvirzītajam plānam. Tomātu un gurķu ražību lielā mērā ietekmē laikapstākļi, taču siltumnīcas ir tiem mazāk pakļautas - tās ietekmē saules gaisma un gaisa temperatūra, tomēr ietekme nav tik lielā kā, piemēram, graudkopībā vai piena lopkopībā. To, vai karstais laiks uzņēmumam radījis zaudējumus, ir grūti izmērīt un, lai to noteiktu, ir jānostrādā visa sezona, skaidro M.Kravale.

Šajā sezonā uzņēmuma siltumnīcās gurķi aug piecos hektāros. Jaunajās siltumnīcās produktivitāte ir krietni lielāka, stāsta uzņēmuma vadītāja. Ja vecajās siltumnīcās gurķu sezona sākas februāra beigās ar stādīšanu un beidzas oktobrī, tad jaunajās siltumnīcās ir gaismotā platība un tur sezona ir visu gadu. Tiek audzēti divu veidu gurķi - garie un īsie. «Ļoti ilgi cīnījāmies ar tirgotājiem, jo īsie gurķi tika saukti par lauka gurķiem. Jau otro gadu esam klasificējuši, ka tas ir īsais gurķis, un tā arī norādām savā dokumentācijā. Ļoti cenšamies, lai veikalā ir gan mūsu garie gurķi, gan īsie. Ļoti bieži īsos gurķus vēl aizvien klasificē kā lauka gurķus, bet pēc būtības tas nav lauka gurķis, jo ir audzis siltumnīcā. Pie mums tiek audzētas tādas gurķu šķirnes, kas nebūtu piemērotas audzēšanai mazdārziņos,» stāsta M.Kravale.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lai novērstu nelegālu importu no Krievijas, Lietuva pastiprina dārzeņu kontroli

LETA--BNS, 07.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Lauksaimniecības ministrija otrdien paziņoja, ka sadarbībā ar Valsts pārtikas un veterināro dienestu pastiprina importēto dārzeņu kontroli, lai novērstu to nelegālu importu no Krievijas.

Kā norāda ministrija, tas tiek darīts, reaģējot uz Lietuvas dārzeņu audzētāju sūdzībām, ka Krievijā audzēti gurķi un tomāti tiek ievesti Lietuvā caur Baltkrieviju un Poliju ar viltotiem izcelsmes dokumentiem.

"Esam dzirdējuši apgalvojumus, ka Lietuvā tiek mēģināts ievest Krievijā audzētus dārzeņus, [kuru pavaddokumentos teikts, ka tie] audzēti Eiropas Savienībā (ES). Tāpēc esam pastiprinājuši pārbaudes attiecībā uz patērētājiem sniegto informāciju par svaigu augļu un dārzeņu izcelsmes valsti. Mēs veicam laboratorijas testus, lai pārbaudītu šo produktu nekaitīgumu," sacīja Valsts pārtikas un veterinārā dienesta vadītāja Audrone Mikalauskiene.

Ministrija informē, ka tiek veiktas laboratoriskās pārbaudes produktiem, ko ieved Lietuvā, un Lietuva apsver iespēju augļu un dārzeņu izcelsmes noteikšanā iesaistīt Austrijas laboratoriju. Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests sadarbojas arī ar līdzīgu dienestu Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Palielinās pārtikas cenu atšķirība Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 13.07.2020

Viļņas un Tallinas veikalos vietējiem produktiem bija pamanāmāka izcelsme.

Avots: Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada jūnijā lielākajai daļai pārtikas produktu Viļņas mazumtirdzniecības tīklu veikalos cenas bija zemākas nekā Rīgā un Tallinā, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.

No apsekotajiem vairāk kā 40 produktiem lielākā daļa pārtikas produktu Lietuvā bija lētāki.

Neskatoties uz to, ka Latvijā ir samazināts PVN lielai daļai augļu un dārzeņu, arī šie produkti nebija lētākie Baltijā.

Kartupeļu kilograms Tallinā vidēji maksāja 0.25 EUR/kg, Viļņā 0.29 EUR/kg, bet Rīgā 0.51 EUR/kg. Savukārt burkāni Tallinā maksāja 0.67 EUR/kg, Viļņā 0.53 EUR/kg, Rīgā 0.70 EUR/kg. Toties Rīgas veikalos bija nopērkami lētākie vietējie gurķi un tomāti, šampinjoni, importa zemenes, plūmes un broileri (skat. tabulu).

*Cenas apsekotas no 2020.gada 5.jūnija līdz 12.jūnijam. LV Rimi, Maxima, Skay, Mego. LT Rimi, Maxima, Norfa, Iki. EST Rimi, Maxima, Prizma, Selver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Street Burger īpašnieks Āgenskalnā izveido itāļu picēriju bez konkrēta darbalaika

Laura Mazbērziņa, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Burgernīcas Street Burgers vadītājs Aleksandrs Vēvers Āgenskalnā atvēris picēriju Street Pizza, kurā apmeklētājiem piedāvā nogaršot itāļu picas.

Ideja par picērijas izveidi radās pirms gada. «Augustā izlēmu doties atvaļinājumā uz Itāliju, kur pabiju arī miltu ražotnē, mācoties visu par picām. Pēc šīs ražotnes apmeklēšanas mašīnā ieliku pāris miltu pakas un devos uz Latviju eksperimentēt. Pirms un pēc atgriešanās esmu apmeklējis vairākus picu restorānus, bet nevienā nebija Neapoles pica, kurai ir raksturīgas nedaudz apdegušas un pilnīgākas maliņas, kuras rodas dēļ lielās temperatūras krāsns iekšpusē un ilgās mīklas fermentācijas,» sacīja A. Vēvers.

Lai izceptu kvalitatīvu picu, visiem produktiem jābūt izmeklētiem un kvalitatīviem. Street Pizza izejvielas, sadarbojoties ar loģistikas partneriem, tiek vestas no dažādiem Itālijas reģioniem – tomāti no Neapoles, milti no Boloņas reģiona un olīveļļa no Apuljas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopoti dati, kādus rezultātus gada pirmajos divos mēnešos nesusi reforma, samazinot PVN likmi pašmāju augļiem un dārzeņiem. Pašmāju dārzeņu pārdošanas apjomi ir auguši, un dažbrīd tomāti, piemēram, maksā par eiro mazāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Restorāna īpašnieks: Galvenais, lai nauda paliek Latvijā

Valters Zirdziņš, Valtera restorāna īpašnieks, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen Latvijas Restorānu biedrība publiskajā telpā iezīmēja satraucošu informāciju, norādot, ka virkne restorānu pērn ir apturējuši savu darbību, un izsakot bažas, ka tas varētu būt nozares beigu sākums. Uzsākot savu biznesu, vienmēr pastāv risks, taču galvenais, lai nauda paliek Latvijā. Tieši tāpēc galvenā Valtera restorāna ideja ir tikai tādu produktu izmantošana, kas nāk no Latvijas laukiem.

Vide, kur gūt prieku un smelties enerģiju

Uzsākot savu biznesu, risks pastāv vienmēr, it sevišķi, atklājot jaunu restorānu - nekad nevar zināt, kāda būs cilvēku atsaucība. Pēc pavāra/konditora profesijas apgūšanas, jau 22 gadus esmu strādājis šajā arodā. Sākotnēji vēlējos būt tieši konditors, jo tas šķita daudz saistošāk un interesantāk. Deviņdesmito gadu vidū pavāra darbs nebija tik aizraujošs – gulašs, rosoļniks, kotletes, kamēr konditori gatavoja un cepa dažādas kūkas, eklērus un citus brīnumus, kas noteikti izklausījās daudz labāk par pavāra gatavotajiem ēdieniem. Esmu strādājis par pavāru vairākos restorānos, izmēģināju veiksmi arī ārzemēs, taču dzīvē pienāca brīdis, kad vēlējos kaut ko savu. Nevēlējos būt liels uzņēmējs, bet gribēju radīt darba vidi, kurā būtu patīkami strādāt, rast prieku ik dienas, lai varētu darīt to, ko patiešām vēlos. Tāda bija galvenā motivācija sava restorāna izveidē. Vēlējos darīt to, ko uzskatu par pareizu, dzīvojot saskaņā ar saviem principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējā, daudziem cilvēkiem pierastā sociāli ekonomiskā sistēma – visu lēti saražo Ķīnā, un tiek noturēta salīdzinoši zema inflācija – atrodas beigu fāzē. ASV un ES konfrontācija ar Ķīnu pieaugs, bet Latvijai jāmaina attieksme pret uzņēmējiem, jo investīciju klimats pie mums ir ievērojami sliktāks nekā kaimiņvalstīs, un nav pārsteigums, ka mūs jau ir apsteigusi Lietuva, bet Igaunija atrodas tālu priekšā, un, neko nedarot, Latvijas atpalicība no kaimiņvalstīm tikai pieaugs. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Prudentia partneris un padomes loceklis Ģirts Rungainis.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 29.jūnija numurā:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Statistika - cik gatavi esam digitālajai transformācijai?
  • Eksports - ražošanas attīstība un investoru piesaiste bez politikas maiņas nenotiks.
  • Intervija - Ģirts Rungainis, AS Prudentia partneris un padomes loceklis.
  • Zaļā politika - zaļajam lēcienam deficīti var spieķos ielikt sprunguli. Kad zaļums ir vien daļa no mārketinga stratēģijas. Zaļā kursa projekti turpina biedēt.
  • Enerģētika - biometāna potenciāls pagaidām paliek neizmantots.
  • Tendences - pieprasīs aktīvu uzņēmēju piedalīšanos radikālu izmaiņu īstenošanā.
  • Finanses - līdzekļus neparedzētiem gadījumiem aizņemamies.
  • Portrets - Igors Miezis, SIA Rūjienas Saldējums valdes priekšsēdētājs.
  • DB konferences - elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka.
  • Brīvdienu ceļvedis - Edgars Romanovskis, SIA Latgales Dārzeņu Loģistika (Mežvidu tomāti) līdzīpašnieks.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar viedā dārza palīdzību vienīgais darbs zaļumu audzēšanā ir izaugušā lociņa vai zemenes noplūkšana

Pieņemoties spēkā «zaļuma vilnim», dārzeņu un garšaugu audzēšana paša dārzā atkal ir modē. Turklāt tagad, pateicoties tehnoloģiskiem risinājumiem, pie kvalitatīviem, sulīgiem zaļumiem viegli var tikt arī pilsētnieki, kuriem nav sava dārziņa un pat ne balkona.

Lociņu, diļļu un citu zaļumu audzēšana mājās parasti saistās ar puķu kasti uz saulainākās palodzes, piemērotākās augsnes iegādi un regulāru laistīšanu, gaidot, kamēr no zemes izlīdušais vārgais dīglis pārvērtīsies leknā ēdienā. Nākotne izskatās pavisam citāda. Futurulogi uzbūruši ainas, kurās dārzeņu audzētavas no laukiem pārceļas uz pilsētu ēku jumtiem, un šajos dārzos vispār nav zemes. Augi laiž saknes īpašā maisījumā un uzsūc no tā nepieciešamās barības vielas. Tā pasaulē plānots saīsināt loģistikas ķēdi, piegādājot pārtiku aizvien pieaugošajam pilsētnieku skaitam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Nakts tirgus fotogrāfijās - uzzini, cik maksā augļi un dārzeņi!

Natālija Poriete (tulkojusi Žanete Hāka), 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls DB apmeklēja Rīgas Centrāltirgus Nakts tirgu, lai uzzinātu, kādus dārzeņus, augļus un sēnes tajā patlaban iespējams iegādāties un kādas ir vidējās cenas.

DB secināja, ka daudzi pārdevēji piedāvā gailenes, taču tirgū tikpat kā nav pieejamas baravikas.

Izskatās, ka zemenes visiem pārdevējiem piegādā viens piegādātājs no Bauskas. Tajā pašā laikā tirgū pieejams plašs gurķu un tomātu piedāvājums no dažādiem piegādātājiem.

Avenes iespējams iegādāties tikai no viena pārdevēja, turklāt tās nav vietējās,savukārt upeņu tirgū ir pa pilnam.

Baravikas tirgū patlaban maksā 15 eiro kilogramā, bet gailenes – 3 eiro litrā. Vietējo zemeņu vidējā cena ir 4-4,5 eiro kilogramā, upenes maksā 1,8-2 eiro kilogramā, tomāti – 2,5-3 eiro kilogramā, gurķi – 1-1,5 eiro kilogramā, bet kartupeļi – 0,5-0,6 eiro kilogramā.

Galerijā augstāk iespējams ielūkoties Nakts tirgū!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircējiem jārēķinās ar augļu un dārzeņu sadārdzinājumu, bet iemesls nav tikai sausums un karstums, norāda Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijā.

Zemniekiem, lai saražotu to pašu produkcijas apjomu, turpmāk nāksies ieguldīt krietni vairāk līdzekļu un resursu. Izmaksas augs visam. Zemnieki jau paziņojuši, ka šogad novāktās ražas apjomi būs mazāki nekā pērn. Tas saistīts ar sauso un karsto laiku un šī iemesla dēļ tiek prognozēts arī cenu kāpums visai lauksaimniecības produkcijai. Sausuma dēļ dillēm un lokiem jau tagad cena kāpusi pat 3 reizes. Cena augusi arī ķiplokiem, sīpoliem, kartupeļiem un kāpostiem. Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) biedri norāda, ka cenu veikalu plauktos ietekmēs arī vietējo tirdzniecības tīklu iepirkumu politika, tāpat degvielas un gāzes cenu pieaugums, darbaspēka trūkums un pat ģeopolitiskie aspekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā citus gadus jūlijā, arī šogad konservēšanas sezonā pieaug pārdotā cukura daudzums, aģentūrai LETA pauda aptaujātie mazumtirdzniecības tīkli.

SIA "Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban pilnā sparā rit dažādu ievārījumu, marinējumu un citu ziemas krājumu gatavošana, kas novērojamas arī atsevišķu preču pieprasījuma izmaiņās.

"Ja apskatām pieprasījuma izmaiņas pēc dažādām marinēšanai un konservēšanai nepieciešamajām garšvielām, var secināt, ka šogad ziemas krājumi, iespējams, tiek plānoti lielākā apjomā," teica Bagātā, piebilstot, ka, piemēram, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums pēc cukura, etiķa un citronsulas ir audzis par aptuveni 20%, savukārt sāls pieprasījums - teju par 50%.

Tāpat Bagātā minēja, ka pieprasījums pēc cukura šogad visvairāk pieaudzis Vidzemē un Kurzemē, savukārt pēc sāls un etiķa - Latgalē. Līdztekus viņa atzīmēja, ka iedzīvotāji mēdz preces konservēšanai iegādāties iepriekš akciju laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunieviestais piedāvājums «Maxima XXX» veikalā «Akropolē», kas paredz nodrošināt zemāko tirgus cenu ikdienā pieprasītiem produktiem, varot atstāt īstermiņa ietekmi uz atsevišķu produktu pieejamību veikalā.

Izmaiņas var skart konkrētus produktus, kam veikts būtisks cenu samazinājums tādās preču grupās kā svaiga vistas gaļa, cūkgaļa, atdzesēts lasis, šampanietis, jūras veltes, garneles, alus, sieri, žāvēta gaļa, kā arī atsevišķi piena produkti. Tāpat cenu politikas izmaiņas veiktas arī svarīgāko sadzīves preču sortimentā, to skaitā tīrīšanas līdzekļiem, trauku mazgājamiem līdzekļiem, veļas mazgājamiem līdzekļiem, kā arī produktiem, kas aktuāli ģimenēm ar mazuļiem.

Lai «Maxima XXX» veikalā «Akropolē» nodrošinātu iecienītāko preču pieejamību iespējami plašam pircēju lokam, noteiktiem produktiem tiks ierobežots preču skaits vienam pirkumam līdz 10 vienībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas.

Latvijas kūdras produktu eksporta īpatsvars globālajā eksportā 2022. gadā pēc apjoma bija 19,9%. Proti, katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas. Diemžēl Eiropas Savienības uztverē kūdra nav atjaunīgs resurss un pēc būtības tiek pielīdzināts naftai vai oglēm, rezultātā kūdru kā energoresursu izmantot nevarēs, un pastāv risks, ka līdzīgs liktenis varētu piemeklēt pat kūdras substrātus.

Pirmajā vietā pasaulē

Kopš 2018. gada pēc kopējā kūdras produktu eksporta apjoma Latvija ir bijusi pirmajā vietā pasaulē. 2022. gadā pēc eksportētā kūdras produktu apjoma Latvijas daļa pasaules tirgū bija 19,9%, Kanādas daļa – 13,5%, Vācijai un Igaunijai – katrai pa 13%, savukārt Lietuva ar 8,8% bija piektajā vietā. Naudas izteiksmē Latvija pēc kūdras produktu eksporta 2022. gadā (295 milj. eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot no Kanādas (502 milj. eiro). Latvija ir stabils pasaules līderis, vērtējot kūdras eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju. 2022. gadā Latvijas ienākumi no kūdras eksporta uz vienu iedzīvotāju bija 156,9 eiro, Igaunijai – 115,1 eiro, Lietuvai – 38,1 eiro. Tie ir izcili rādītāji pasaules mērogā, kas varētu būt pamats prognozei, ka tieši kūdras substrātu ražošana varētu kļūt par vienu no darba vietu vilcējspēkiem un nodokļu avotiem nākotnē, jo īpaši reģionos. Vēl jo vairāk, ja kūdras substrātus izmanto pārtikas audzēšanā. Vienā kubikmetrā kūdras substrāta var izaudzēt 7000 dārzeņu stādu, ja tie ir gurķi, tad iegūst 16 tonnas šo dārzeņu, ja tomāti – 32 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Uztura speciāliste: Bailes no ĢMO reāli kavē pārtikas industrijas progresu

Anda Asere, 07.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par nākotni, kad cilvēku kļūs arvien vairāk un vairāk un ir jāmeklē risinājumi, kā pabarot trešās pasaules valstis, ĢMO ir risinājums, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka uztura speciāliste un bloga ksenijakomente.lv autore Ksenija Andrijanova. Pēc viņas domām, drausmīgākais, ko varēja izdarīt no sabiedrisko attiecību viedokļa, bija nosaukt šos produktus par ģenētiski modificētiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kuri uztura stereotipi jūs pašu visvairāk kaitina?

Globāli mani visvairāk kaitina attieksme pret ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Ja papētīsim, kāda ir attieksme pret ĢMO pasaulē un Latvijā, redzēsim, ka pie mums vēstules pret ĢMO rakstīja vairāki tūkstoši, bet tepat blakus Igaunijā – daži simti. Arī Vācijā un Anglijā nav tik lielas bailes. Protams, skeptiķi ir visur, bet atšķiras mērogs. Ja pateiksi latvietim, ka ĢMO ir nekaitīgs, viņš uzreiz tevi norakstīs kā oponentu, domās, ka esi muļķis, neko nesaproti un nav jēgas runāt tālāk. Tas ir gandrīz tāpat, kā pateikt kaut ko pilnīgi neētisku, šausmīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Getliņu siltumnīcās šonedēļ uzsākta tomātu un gurķu ražas novākšana. Pirmie gurķi un tomāti jau ir nonākuši lielākajās pārtikas tirdzniecības vietās Latvijā, kā arī uzņēmuma firmas veikalā, informē uzņēmums.

Dārzeņu novākšanas sezona Getliņos ik gadu sākas oktobrī un turpinās līdz pat nākamā gada jūnija beigām, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem svaigus dārzeņus ziemā, kad to ir vismazāk vietējā tirgū.

Šogad uzņēmums modernizēja 2011. gadā celto siltumnīcu, lai uzlabotu tās energoefektivitāti. Siltumnīcās tika veikta apgaismojuma nomaiņa uz LED augu apgaismojumu sistēmu. Tas ļaus samazināt elektroenerģijas patēriņu un dos iespēju palielināt augu ražību. Tuvāko mēnešu laikā uzņēmums apņemas arī uzsākt fasēt gurķus videi draudzīgākā iepakojumā, kas ļaus iepakojumu pārstrādāt.

"Varam būt gandarīti, ka Getliņu tomātu un gurķu kvalitāti turpina novērtēt aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju. Tas apstiprina, ka esam uz pareizā ceļa, un turpināsim nemainīgi rūpīgo darbu, lai nodrošinātu ziemā kvalitatīvus, Latvijā audzētus dārzeņus," stāsta "Getliņi EKO" siltumnīcas vadītājs un agronoms Guntars Strauts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķu uzdevums ir būt zinošiem, saprātīgiem un tālredzīgiem, vienlaikus izspēlējot visus iespējamos nākotnes scenārijus un izrēķinot, kas katrā konkrētā situācijā ir ekonomiski izdevīgāk Latvijai, nevis jebkur citviet Eiropā dzīvojošajiem, piemēram, ko iegūsim un zaudēsim, ieviešot konkrēto prasību un vienlaikus arī - kāds būs sods, to neieviešot.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemkopības ministrs Didzis Šmits. Viņaprāt, Zaļā kursa reliģiju mainīt nav mūsu spēkos, tāpēc jādomā par to, kā pielāgosimies un kā pierādīsim savu darbību atbilstību šai reliģijai, jo īpaši, ja Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits, tātad arvien mazāka kļūst cilvēka ietekme un galu galā mazāk kļūst arī govju, kuras dažādos pētījumos tiek vainotas par aptuveni 40% siltumnīcu emisiju gāzu izdalīšanu.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Visas sfēras — lauksaimniecību, mežsaimniecību, kūdras ieguvi, kā arī šo nozaru produkcijas ražošanu un pārstrādi - ietekmē ES Zaļais kurss un klimata politika, rezultātā pašlaik ir vairāk jādomā, kā nosargāt visu esošo, nevis par to, kā kaut ko vairāk attīstīt. Situāciju vēl jo vairāk sarežģī fakts, ka CO2 izmešu piesaiste ir pretrunā ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Tikai viens situāciju raksturojošs piemērs — Latvijā ir daudz pāraugušu mežaudžu, kuras būtībā nevis piesaista CO2, bet gan to emitē. Lai panāktu, ka šajās teritorijās mežs piesaista CO2, būtu jānocērt šie pāraugušie meži un to vietā jāiestāda jaunaudzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vidēji par 30% samazinājies pieprasījums pēc vietējās produkcijas

Db.lv, 17.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība “Zemnieku saeima” secinājusi, ka Finanšu ministrijas deklarētais mērķis, palielinot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, faktiski ir izgāzies.

Aptaujājot vietējos dārzeņu, augļu un ogu audzētājus noskaidrots, ka strauji samazinās vietējās produkcijas (dārzeņi, augļi un ogas) patēriņš. Tai pat laikā lielveikalos būtiski pieaudzis importa produkcijas piedāvājums, informē lauksaimnieku biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Vietējās produkcijas audzētāji ceļ trauksmi, ka būtiski samazinājies pieprasījums pēc viņu audzētās produkcijas. Tā, piemēram, atsevišķi audzētāji informē, ka noliktavās uzkrājies liels Latvijā audzēto tomātu un gurķu daudzums, jo lielveikalu ķēdes šobrīd labprātāk izvēloties saviem pircējiem piedāvāt importa produkciju. Aptaujājot Latvijas dārzeņu, ogu un augļu audzētājus noskaidrots, ka šogad pieprasījums pēc vietējās produkcijas samazinājies par aptuveni 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Gulbe: Neskatoties uz samazināto PVN likmi, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā citās Baltijas valstīs

LETA, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Komentējot samazinātās PVN likmes ieviešanas rezultātus, Gulbe norādīja, ka šis solis ir vērtējams pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā. «PVN ieņēmumi no augļiem un dārzeņiem valsts budžetā ir pieauguši, līdz ar to valsts nezaudē. Arī PVN maksātāju skaits ir pieaudzis,» sacīja Gulbe, norādot, ka nodokļu ieņēmumu ziņā valstij nav nekādu zaudējumu, un arī augļu un dārzeņu pārdošanas apmēri palielinājušies.

Vienlaikus viņa atzina, ka, neraugoties uz samazinātās PVN likmes ieviešanu, ne visi augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki kā pārējās Baltijas valstīs. «Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,» atzina Gulbe, piebilstot, ka aizvadītajā nedēļā esot apmeklējusi kaimiņvalstu galvaspilsētas, lai salīdzinātu minētās produkcijas cenas starp Baltijas valstīm, un rastu izskaidrojumu to atšķirībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaigu purvā ražos elektrību un veidos siltumnīcas

Māris Ķirsons, 08.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru