Turpinājums sekos - tā visdrīzāk var teikt par notiekošo saistībā ar nacionālo aviokompāniju airBaltic.
Jau līdz šim ir bijuši dažādi interesanti pavērsieni šīs kompānijas sakarā - pēkšņa airBaltic zīmola īpašnieka maiņa, valdes priekšsēdētājs, kurš kategoriski atsaķās ierasties paša vadītā uzņēmuma mītnes zemē utt. Nu jau ir jauns pavērsiens, kura būtību īsumā var raksturot šādi - kāds nezināmais ir nopircis airBaltic akcijas neapmaksātā šā uzņēmuma pamatkapitāla vērtībā un jau tagad ir gatavs pārdot par 10 miljoniem latu kādam no abiem lielajiem akcionāriem - Latvijas valstij, vai arī privātajam akcionāram Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kuru, starp citu, tieši tāpat kā pašu airBaltic vada Bertolts Fliks.
Situācija ir interesanta, turklāt tā liecina par sliktu nevis BAS un Flikam, kā bieži vien ir pieņemts uzskatīt, bet gan tieši Latvijas valstij. Iespējams, taisnība ir Satiksmes ministrijai, kas apgalvo, ka Flika darbības var kaitēt Latvijas valstij. Nevar arī izslēgt iespēju, ka Fliks nevēlas braukt uz Latviju, jo baidās, ka viņu varētu aizturēt KNAB darbinieki - tiesa, tādā gadījumā īsti nav skaidrs, kāpēc Latvijas puse vēl nav pieprasījusi viņa izdošanu Vācijas varas iestādēm. Tajā pašā laikā tieši Latvijas valdības pārstāvji vairākkārt ir parakstījuši valstij neizdevīgus airBaltic akcionāru līgumus un acīm redzami nespēj izdarīt neko, lai pārtrauktu situāciju, ka mazākais akcionārs dara, ko grib, bet lielākajam tikai atliek noplātīt rokas. Turklāt nožēlojamākais ir tas, ka valdība šobrīd faktiski mēģina novilcināt laiku vismaz līdz šīs nedēļas beigām, kad notiks ārkārtas Saeimas vēlēšanas, pēc kurām varēs saprast turpmāko politisko spēku samēru Latvijā. Valsts kā lielākā akcionāra darbība ir vairāk atkarīga no dažādām politikolīzijām nekā no saimnieciskiem apsvērumiem, kas gan ir vairāk noderīgi jebkura uzņēmuma darbībā.
Rodas loģisks jautājums - ko darīt tālāk, lai situāciju uzlabotu?! Ir daļa politiķu un dažādu ekspertu, kas uzskata, ka valstij būtu jāpārdod savas airBaltic daļas, jo tai jau šobrīd nav nekādas teikšanas šajā uzņēmumā. Šeit gan ir kāda problēma - tādā gadījumā airBaltic zaudētu nacionālās aviokompānijas statusu, kas būtiski varētu apgrūtināt tās darbību starptautiskā līmenī. Tas nozīmē, ka valstij jebkurā gadījumā jāsaglabā dalība šajā uzņēmumā pat tad, ja privātais akcionārs palielina savu ietekmi.
Tātad faktiski valstij šobrīd atliek faktiski tikai viens kaut cik pieņemams risinājums. Jāpanāk jauna vienošanās ar BAS, paredzot, ka privātais akcionārs veic ieguldījumus kompānijā un menedžē to pēc saviem ieskatiem, ievērojot vairākus būtiskus nosacījumus - airBaltic jāsaglabā nacionālās kompānijas statuss, tās mājas lidostai obligāti jābūt Rīgā, jābūt minimālajam reisu skaitam gadā utt. Ir skaidrs, ka pašreizējā situācija nevar turpināties, jo tā gan mazina šīs kompānijas vērtību, gan arī nav izslēgts, ka vienu rītu Latvija pamodīsies uun konstatēs, ka airBaltic akcijas ir izdāļātas desmit nezināmiem privātiem akcionāriem, bet valdība tik vien spēj, kā nošļupstēt - «cik nelāgi ir sanācis».