DB Viedoklis

DB viedoklis: Kā tautiešus mājās sauc, tā atsaucas

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 11.03.2016

Jaunākais izdevums

Nejūtot atbildības nastu, ir uzrakstīts tukšs dokuments, kurā virknējas teikumi, kas ir sasmērējuši papīru, bet nav kustinājuši migrācijas problēmu piemigušo pūķi

Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna darbības beigās esam attapušies, ka iztrūkst vēl vienas institūcijas, kam būtu vajadzējis bikstīt aizbraucējus. Plāns, kā tagad atzīst arī paši tā īstenotāji, nespēj nest atbildības smagumu, kas uz tā gulstas.

Tas varbūt izgaismo vienu no lielākajām valstiskajām problēmām, bet ne tuvu nesniedz jēgpilnus risinājumus. Secinājums pēc divu gadu darba, ka «vajadzēja tomēr darīt vairāk», drīzāk izklausās pēc šo gadu laikā notikušas valsts naudas izšķērdēšanas, būtībā – valsts izzagšanas. Nejūtot atbildības nastu, ir uzrakstīts tukšs dokuments, kurā virknējas teikumi, kuri sasmērējuši papīru, bet nav pamodinājuši samilzušo migrācijas problēmu piemi- gušo pūķi. Absurdi, ka nauda ir iztērēta, tomēr neviens nevar pateikt, cik cilvēku plāna ietvaros nepilnu trīs gadu laikā ir atgriezušies Latvijā. Jau plāna pirmajā rindkopā kā no pārpilnības raga lasītājam virsū krīt ministriju virknējums, uz kurām gulstas atbildība par tautiešu sasaukšanu atpakaļ.

Plāna 20 lapās figurē gandrīz divi duči iestāžu. Šonedēļ Saeimā izskanēja frāze, ka ir pienācis brīdis «šo darbību koordinēt». Patiesi, tikpat labi mēs varētu tagad sākt koordinēt pagājušos dziesmu un deju svētkus. Secināts, ka pa globusu izkaisītie latvieši, pat tie, kuri apsver iespēju atgriezties Latvijā, ir samulsuši, kā noskaidrot informāciju par to, kas viņus te sagaida. Un citādi nemaz nevar būt, ja reiz viņus šeit sagaida pusotru miljonu vērts dižs plāns, bet potenciālajiem krīzes laika repatriantiem no tā ne silts, ne auksts.

Jājautā, vai šāds plāns pēc būtības nav lemts neveiksmei, jo kas gan ir tie sevišķie labumi, kas citzemju algas, lai arī minimālās, saņēmējus varētu kņudināt atgriezies pie dzimtenes saknēm un tās darba tirgus piedāvājumiem. Lai gan kā viens no plāna mērķiem tiek minēts uzdevums noteikt konkrētus atbalsta pasākumus ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem un viņu ģimenēm, kas vēlas atgriezties vai dibināt uzņēmumu tēvzemē, tomēr tieši konkrētības plānā trūkst visvairāk.

Vietnē Latvija.lv, uzmeklējot sadaļu ar savdabīgo nosaukumu «Dzīves notikumi», potenciālie reemigranti var uzzināt par atalgojuma apmēru Latvijā. Jāšaubās, vai tas viņus vilina, ja vien pēc mājām nav sailgojies kāds uz Mozambiku aizbraukušais.

Plāna atbalsta pasākumu vidū atrodami tādi pasākumi kā informācijas «izvietošana un regulāra aktualizēšana» minētajā portālā un ministriju interneta vietnēs. Cerams, šajos būtiskajos pienākumos nostrādinātie ierēdņi par tulznām, ko pirkstiem uzberzusi datora klaviatūra, ir nopelnījuši kādu siltu komandējumu. Tāpat kā tie, kas «apzinājuši un izplatījuši» stāstus par reemigrantu «laimīgo atgriešanos». Tomēr plāna lasīšana ir tikai laika kavēklis, jo tikpat labi šādā manierē var uzrakstīt un finansēt plānu par to, ka rīt jāspīd saulei. Tāpēc tagad jāvērtē, kā plānam pārdzimt jaunā kvalitātē, jo pašlaik problēmu risinājumi ir tajā pašā strupceļā, kur bijuši, plāna darbībai sākoties. Jāņem vērā aizbraukušo atziņa, ka, gadiem ejot, vēlme atgriezties proporcionāli sarūk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nejūtot atbildības nastu, ir uzrakstīts tukšs dokuments, kurā virknējas teikumi, kas ir sasmērējuši papīru, bet nav kustinājuši migrācijas problēmu piemigušo pūķi

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agrāk, lai uzņēmums veiksmīgi pārdotu savu preci, pietika ar labu kvalitāti, adekvātu cenu un lielisku apkalpošanu. Vēlāk, palielinoties konkurencei, šīm īpašībām bija jāpievieno reklāma drukātajos vai elektroniskajos medijos. Taču līdz ar tehnoloģiju ārkārtīgi straujo attīstību iepriekšminētajām īpašībām un aktivitātēm šodien veiksmīgs uzņēmums nav iedomājams bez savas vairāk vai mazāk aktīvas mājas lapas, uzsver kompānijas SIA S.P.Q.R. izpilddirektors un arī īpašnieks Zigmārs Ronis.

«Tomēr aizvien mainīgajā pasaulē vairs nepietiek arī ar labu un atraktīvu mājas lapu. Sevišķi, ja savu darbību plānojat izvērst ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Interneta iespējas, šķiet, šodien ir bezgalīgas. Tikpat bezgalīgas ir arī iespējas sastapt desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem konkurentu virtuālajā pasaulē. Taču šeit cīņa par klientu vairs neaprobežojas tikai ar kvalitāti un cenu. Aizvien lielāku nozīmi šajā kaujas laukā aizņem cīņa par pirmajām vietām Google meklēšanas sistēmā,» norāda Z.Ronis.

Aizvien lielāks skaits cilvēku sev interesējošās preces vai pakalpojumu pārdevējus meklē dažādās interneta meklēšanas sistēmās. Latvijā un arī Eiropā populārākā ir Google, kurā ievadot atslēgas vārdus, cilvēks ļoti īsā laikā atrod daudz un dažādus pārdevējus. «Taču ir kāda nianse, kas šajā sistēmā būtiski maina pārdevēju pozīcijas – jūs personiski virtuālajā vidē nekādi nespējat ietekmēt pircēja izvēli par labu sev, ja neatrodaties vismaz pirmajā desmitniekā. Šodienas cilvēkam nav laika atvērt un izpētīt 20, 30 vai vairāk uzņēmumu mājas lapas. Pārsvarā šī izpēte caur Google beidzas pie pirmā divdesmitnieka. Ja neesat šajā skaitā, tad varat uzskatīt, ka priekš konkrētā klienta neeksistējat vispār,» pauž Z.Ronis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Privātmājas būvniecība «uz papīra» izskatās lieliska ideja, taču realitātē sagādā ne mazums raižu

Žanete Hāka, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātmājas būvniecība «uz papīra» vienmēr izskatās lieliska ideja, taču realitātē mājas uzcelšana sagādā ne mazums raižu un problēmu. Nepārdomāti lēmumi, pieredzes trūkums un neiedziļināšanās procesa niansēs vēlāk var nesakrist ar gaidīto par sapņu mājas uzbūvēšanu un tās nodošanu ekspluatācijā. Tie ir tikai daži no riskiem, ar ko var saskarties ikviens, kas nolēmis sev uzbūvēt māju, stāsta Arco Real Estate valdes loceklis Aigars Šmits.

«Privātmājas būvniecības iecere visbiežāk sākas ar apbūves zemes meklēšanu konkrētā vietā. Kad prasībām atbilstošs zemes gabals atrasts, cilvēks izvērtē savu maksātspēju un secina, ka konkrētas zemes iegādei un sapņu mājas būvniecībai nepieciešams aizdevums bankā,» klasisku situāciju privātmāju būvniecības jomā raksturo Aigars Šmits.

Ja potenciālais hipotēkas ņēmējs atbilst kreditēšanas nosacījumiem un viņa ienākumu līmenis ir pietiekams, lai uzņemtos saistības, viņam mutiski tiek apstiprināta iespēja saņemt aizdevumu. Bet, lai to noformētu, klientam vispirms jāiegādājas zeme, uz kuras plānota dzīvojamās mājas celtniecība. Atsevišķos gadījumos banka zemes iegādei var piešķirt aizdevumu 50 % apmērā, taču tas pārsvarā notiek gadījumos, kad klients zemi pērk vietā, kur ir attīstīta infrastruktūra. Banka pirms aizdevuma piešķiršanas var noteikt mājas pamatu iebetonēšanu vai pat ēkas karkasa uzbūvēšanu un jumta seguma ieklāšanu. Šādas darbības kredītiestāde kvalificē kā pašfinansējumu. Pēc zemes iegādes ar arhitekta palīdzību jāsagatavo mājas projekts. Ņemot vērā, ka cilvēks būvē savu sapņu māju un pilnībā uzticas arhitektam, bieži vien mākslinieka idejas var apburt klienta prātu, kā rezultātā sapņu mājas skicēs tiek iekļauti sarežģīti būvniecības mezgli un neadekvāti liela platība. Būvējot savu sapņu māju, cilvēks biezi vien izvēlas dārgus būvniecības un apdares materiālus, kas ir viena no izplatītākajām problēmām un kas ievērojami kāpina būvniecības izmaksas. Pirms atkārtotas došanās uz banku tāpat jāsagatavo arī pilna būvniecības tāme mājas celtniecības pabeigšanai. Esošajos apstākļos kvalitatīvas mājas celtniecības izmaksas sasniedz 1000 – 1100 eiro par kvadrātmetru, norāda Arco Real Estate eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē ir uzņēmumi, kuri ieviesuši četru dienu darba nedēļu un sauc to par vienu no labākajiem lēmumiem.

Ir arī uzņēmēji, kuri, to izmēģinājuši, atgriezušies pie ierastā darba ritma.

Gada sākumā Somijā aizsākās diskusija par premjerministres Sannas Marinas ierosinājumu ieviest ne tikai četru dienu darba nedēļu, bet arī īsāku darba dienu – šo viedokli viņa bija izteikusi agrāk, esot vēl transporta ministres amatā. Somijas valdība pagaidām no ieceres atteikusies.

Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna rosinājusi tautiešus diskutēt par elastīgāku darba laiku kā risinājumu atlabšanai no Covid-19 pandēmijas krīzes – tas paaugstinātu darba ražīgumu, stimulētu vietējo tūrismu, līdzsvarotu darba un privāto dzīvi.

Pandēmijas dēļ daudzi uzņēmumi bijuši spiesti ieviest elastīgākas darba stundas, citādu maiņu plānošanu, strādāšanu no mājām. Taču uzņēmējs un grāmatas "The 4 Day Week" autors Endrjū Bārnss (Andrew Barnes) uzskata, ka nepieciešams kas radikālāks – satricināt veidu, kā strādājam un kā attiecamies pret darbu. 2018. gadā viņš savā juridisko pakalpojumu uzņēmumā "Perpetual Guardian" Jaunzēlandē ieviesa četru dienu darba nedēļu. Pirms tam daudz lasījis par produktivitāti, pētījis statistiku un izlēmis pamēģināt, vai vienas papildu brīvas dienas piedāvājums motivēs darbiniekus šīs četras dienas strādāt ražīgāk, ātrāk, atbildīgāk. Tas bija jautājums par to, ko darba ņēmējs ir gatavs darīt, lai tiktu pie papildu brīva laika. Atbilde sniedza gandarījumu. Sākuma periodā uzņēmuma produktivitātes rādītāji auga par 20%. Oklendas Tehnoloģiskā universitāte tikmēr izpētīja, ka viņa 240 cilvēku lielais kolektīvs uzrāda par 7% zemāku stresa līmeni, par 5% bija augusi apmierinātība ar dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kamēr esi jauns, tev ir svarīgi, ka tevi sauc par šefpavāru. Kad esi ar šo titulu kādu laiku dzīvojis, atkal spēj būt vienkārši par pavāru.»

Tā atzīst mūsdienīgi latvisko garšu meistars un pašmāju bioloģiskās pārtikas «advokāts» Ingmārs Ladigs.

Viņš ir viens no pamanāmākajiem plīts pavēlniekiem Latvijā. Viņa profesionālā kaislība ir labas kvalitātes produkti, kas auguši vietējās bioloģiskajās saimniecībās. Viņš prot pagatavot omāru un ir to darījis gadiem ilgi, tomēr priekšroku dod mūsdienu versijai par latviešu virtuvi. Pašlaik Ingmārs saimnieko restorāna Aprika virtuvē, pa kura logiem burtiski līst iekšā Prezidenta pils dzeltenā krāsa.

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Nozares runasvīri izsakās, ka šis nu beidzot varētu būt tas gads, kad valdība nolems restorāniem piemērot samazināto PVN likmi un pat sauc šo par «būt vai nebūt gadu». Vai, esot nozarē iekšā, jūti šādu skarbumu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 190 000 eiro, Ērgļos plānots būvēt "Glamp Camp" viesu mājas, informē projekta un idejas autors SIA "Ragnar Distribution" dibinātājs Renārs Indriksons.

Projekta īstenošana uzsākta šī gada oktobrī, investoru piesaiste joprojām turpinās un kopumā plānots uzstādīt ne vairāk kā 10 viesu mājas. Projekta atklāšana iecerēta 2021. gada aprīlī.

Ideja glempingam radusies nesen, process aizsācies 2020.gada janvārī, kad likti pamati R.Indriksona pirmajam internacionālajam projektam "Glamp Camp" Īslandē.

Projekta nosacījumi ir šādi – tiek piesaistīts zemes īpašnieks, investors, vienas potenciālas glemp mājas īpašnieks un glempinga realizācijas nodrošinātājs – trīs ieinteresētas puses, viena glempinga stacija. Pēc sākotnējā plāna šādi būtu veidotas vairākas glempinga stacijas Īslandē, Latvijā, Itālijā, Anglijā, taču 2020.gada ekonomiskie un brīvas ceļošanas apstākļi dramatiski mainījās un martā iesāktie darbi tika apturēti uz nenoteiktu laiku. Nonākot atpakaļ vietējos tirgus apstākļos, R.Indriksons ar komandu uzsāka meklēt labvēlīgus glempinga realizācijas apstākļus Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LI akcija #GribuTeviAtpakaļ saņēmusi atbalstu no uzņēmējiem

LETA, 14.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Institūts (LI) par akciju #GribuTeviAtpakaļ saņēmis atbalstu no uzņēmēju aprindām, jo viņus interesē jaunu veidu meklēšana, kā piesaistīt darbā jauniešus, stāstīja LI direktore Aiva Rozenberga.

Rozenberga sacīja, ka septembra sākumā par šo jautājumu LI notikusi saruna ar Latvijas Darba devēju konfederāciju. «Mēs visi labi zinām pašlaik pastāvošo paradoksu - ir darba vietas, arī ļoti labi apmaksātas, taču trūkst darbinieku,» izteicās LI vadītāja.

Pēc Rozenbergas vārdiem, ar LI sazinājušies arī atsevišķi ieinteresēti darba devēji no informāciju tehnoloģiju (IT) un pakalpojumu sektora, norādot, ka viņiem viss jau ir - darbavietas, augsts atalgojums, laba attieksme, eiropeiska pieeja, bet grūti atrast darbiniekus.

«Esam lasījuši, ka darbinieku trūkst arī citās nozarēs, piemēram, celtniecībā. Ļoti aktīvs ir tieši nevalstiskais sektors, kas meklē dažādas sadarbības iespējas,» sacīja LI direktore, piebilstot, ka LI notiek tikšanās ar dažāda veida ekspertiem, tostarp komunikācijas un psiholoģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? WoodBudImport koka karkasa privātmājas Latvijas tirgum

Monta Glumane, 02.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls db.lv ciemojas WoodBudImport ražotnē Minskā, Baltkrievijā, kur šobrīd top moduļu privātmājas Latvijas tirgum.

Pāris gados SIA WoodBudImport Pierīgā plāno uzbūvēt teju 400 Baltkrievijā ražotas koka karkasa mājas

Projektiem, kuros šobrīd dzīvo daļa Latvijas iedzīvotāju, ir beidzies derīguma termiņš, tajos ir grūti dzīvot un tie ir dārgi, uzskata SIA WoodBudImport līdzīpašnieks Arnis Astahovs. Lai mainītu situāciju, uzņēmums nolēmis Latvijas tirgum ražot koka karkasa privātmājas. Šogad uzbūvēti pirmie trīs nami, taču tuvākajos pāris gados Pierīgā plānots uzbūvēt kopumā 400 mājas. Šis gads veltīts zemes gabalu iegādes darījumiem, komunikāciju un ceļu sakārtošanai. Paredzēts, ka mājas atradīsies Babītē un Ķekavā. Kopumā šajā projektā ieguldīti jau 2,7 miljoni eiro, bet investīciju apjoms varētu pieaugt. Tāpat WoodBudImport plāno sadarbību ar kompānijām Lietuvā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā ir izveidota jauna sadaļa par Brexit, kurā ir pieejama informācija par Brexit procesu, sekām un iespējamiem sagatavošanās pasākumiem, informē ministrijā.

Sarunās par Apvienotās Karalistes (AK) Izstāšanās līgumu no Eiropas Savienības jeb tādā dēvēto Brexit tuvojas izšķirošs posms. Neatkarīgi no sarunu rezultāta būs pārmaiņas ES un AK attiecībās, kuras ietekmēs Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus.

Ministrija informē, ka informācija sadaļā regulāri tiks atjaunota un papildināta arī ar citu valsts pārvaldes institūciju sniegto informāciju par Brexit.

Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES notiks 2019. gada 30. martā. Sarunas par AK Izstāšanās līgumu jāpabeidz šogad. ES prioritāte sarunās ir nodrošināt sakārtotu AK izstāšanās procesu un tā tiesisko noteiktību. Vienlaikus gan ES, gan AK veic pasākumus, lai sagatavotos pārmaiņām, kas iestāsies gan gadījumā, ja laikus spēkā stāsies Izstāšanas līgums, gan gadījumā, ja neizdosies panākt vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prezidents izsludinājis likuma grozījumus pakāpeniskai pārejai uz mācībām latviešu valodā

LETA, 02.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis svētdien izsludinājis grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Attiecīgā publikācija atrodama oficiālā izdevuma Latvijas Vēstnesis 2.aprīļa laidienā.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta preses padomnieka pienākumu izpildītāja Kristīne Kļaveniece, Vējoņa skatījumā mācības vidusskolā latviešu valodā nodrošinās vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem iegūt kvalitatīvu izglītību un veidot savu dzīvi Latvijā, lai šeit studētu un strādātu. «Tas veidos saliedētāku sabiedrību un stiprāku valsti,» pārliecināts Valsts prezidents.

Vējonis atzīmē, ka arī turpmāk bērniem aizvien būs iespēja apgūt ar mazākumtautību identitāti un kultūru saistītus mācību priekšmetus, izkopt savas saknes un daudzveidīgi attīstīt personību, kā arī nozīmīgu mācību priekšmetu daļu pamatskolā un sākumskolā apgūt dzimtajā valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Dzīvesvietu Lielbritānijā reģistrējuši 57 600 Latvijas pilsoņu

LETA, 31.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvesvietu Lielbritānijā reģistrējuši 57 600 Latvijas pilsoņu, informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Beķeris.

Neskatoties uz to, ka Eiropadome pieņēmusi lēmumu pagarināt Brexit termiņu līdz 2020.gada 31.janvārim, ĀM aicina Latvijas pilsoņus Lielbritānijā reģistrēt pastāvīgo dzīvesvietu minētās valsts Iekšlietu ministrijas interneta vietnē.

«Neatkarīgi no pašreizējās notikumu attīstības, Latvijas pilsoņu reģistrēšanās pastāvīgajam un pagaidu statusam joprojām ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, tāpēc mēs turpinām aicināt tautiešus aktīvi reģistrēties,» sacīja Beķeris.

ĀM rīcībā ir dati par tautiešu reģistrēšanās aktivitāti līdz 30.septembrim. Jaunāka informācija par reģistrēšanās aktivitāti oktobrī gaidāma novembra sākumā, pastāstīja Beķeris.

Reģistrācija ir nepieciešama, jo tas juridiski pierādīs Latvijas pilsoņu tiesības uzturēties Lielbritānijā, kā arī nodrošinās to, ka turpmāk viņi varēs saņemt visas tiesības un garantijas, dzīvojot un strādājot šajā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar partneriem ar kampaņu "Latvijas Labuma dienas", kas norisināsies no 1.05. līdz 4.05., aicinās iedzīvotājus īpaši atbalstīt Latvijas uzņēmumus, iegādājoties vietējos produktus un pakalpojumus, lai mazinātu pandēmijas izraisītās sekas un kopīgiem spēkiem tās pārvarētu.

Ir svarīgi, lai Latvijas uzņēmumi turpinātu strādāt, cilvēkiem saglabātos ieņēmumi, darbavietas un, pandēmijai beidzoties, ekonomika varētu atsākt darboties ar pilnu jaudu, uzsver LTRK.

"Latvijas Labuma dienās" aicina iesaistīties gan iedzīvotājus, gan vietējos produktu ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, sevišķi piedāvājot Latvijas produkciju iegādāties tieši digitālajās platformās.

"Mēs paši to neapzinoties, veicot pirkumus, ikdienā lemjam - atlaist vai neatlaist no darba mūsu tautiešus. Šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi izdarīt pareizās izvēles - pirkt vietējo, lai nauda paliek ģimenē, kuru saucam par Latviju!" saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Circle K biznesa centrs uzsāk darbību ASV un Kanādā

Db.lv, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Circle K Biznesa pakalpojumu centrs Rīgā uzsācis darbību Ziemeļamerikā, nodrošinot Circle K degvielas uzpildes stacijām (DUS) Kanādā un ASV klientu servisa, degvielas loģistikas un reāllaika degvielas monitoringa pakalpojumus, informē uzņēmumā.

Kopš šī gada februāra Circle K Biznesa centra klientu serviss no Rīgas apkalpo vairāk nekā 7200 DUS ASV un Kanādā, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz līdz šim apkalpoto staciju skaitu Eiropā. 130 cilvēku lielā klientu atbalsta komanda spēj nodrošināt atbalstu angļu, franču un skandināvu valodās.

Jaunajos eksporta tirgos Circle K Biznesa centra globālās loģistikas komanda, kas bāzēta Rīgā, mēnesī plāno vairāk nekā 900 miljonu degvielas litru piegādes plūsmu aptuveni 2700 DUS ASV. Tiek plānots, ka tuvākajos gados apkalpoto DUS skaits tiks palielināts. Savukārt DUS degvielas krājumu kontroles departaments atbild par reāllaika degvielas monitoringu, lai samazinātu degvielas zudumus, uzlabotu klientu pieredzi un paaugstinātu DUS efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bez STEM mācību priekšmetu apguves nav iedomājama nākotne

Maksims Jegorovs - «Accenture» vadītājs Latvijā, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecāki redz savus bērnus studējam informācijas tehnoloģijas (IT), uzņēmējdarbību, medicīnu, tiesību zinātnes, finanses, bet jaunieši vēlas būt pavāri un sportisti – dalīta trešā vieta no jaunās paaudzes puses ir IT un aktiera profesijām.

Man kā IT nozares uzņēmuma vadītājam, no vienas puses, vajadzētu priecāties par Swedbank aptaujas datiem, jo IT speciālists un uzņēmējs ir vienīgās no profesijām, par kuru izvēli vecāku un viņu bērnu domas daļēji sakrīt, tomēr, no otras puses, tas aktualizē jautājumu par citām profesijām, kurās būtiskas ir STEM zināšanas.

No darba devēju puses nerimst signāli, ka daudzās jomās trūkst darbinieku, bet tai pašā laikā vēl aizvien katru dienu Latviju pamet 74 cilvēki, attiecīgos statistikas datus publicēja Dienas Bizness, norādot, ka 27 gadu laikā valsts zaudējusi aptuveni tikpat cilvēku, cik Pirmā pasaules kara laikā – 700 tūkst. 2017. gada pārskatā par Latviju OECD eksperti ir vienisprātis, ka straujākas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešams labāks eksporta sniegums, kas Latvijā uzlabojas, taču eksports joprojām balstās uz zemas pievienotās vērtības un dabas resursu ietilpīgiem produktiem, kas daļēji atspoguļo augsti kvalificēta darbaspēka trūkumu un nepietiekamas inovācijas. Tas nozīmē, ka bez mākslīgā intelekta un ārvalstu speciālistu piesaistes būtisks kā vēl nekad ir izglītības reformu jautājums. Kā mēs nākotnē audzināsim un skolosim jauno paaudzi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Skrīveru mājas saldējums neinvestē reklāmās, bet gan saldējuma garšās

Laura Mazbērziņa, 26.04.2018

Pa kreisi - Mārtiņš Sotnieks «Skrīveru mājas saldējums» viens no līdzīpašniekiem, pa labi - Rihards, «Skrīveru mājas saldējums» meistars.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmums SIA Rozīne, kurš ir izveidots 2006. gadā, gatavo mājas saldējumu ar nosaukumu «Skrīveru mājas saldējums», izmantojot pašu izaudzētos augļus un ogas. Uzņēmums ražo ne tikai klasiskos – krējuma, jogurta - saldējumus un sorbertus, bet arī mūsdienu modernās virtuves versijas – ogļu, zilā siera, mārrutku un kartupeļu ar tomātu mērci.

Aizvadītajos gados pircējiem gadatirgos un nu jau arī restorānos, kafejnīcās ir piedāvātas vairāk nekā 80 pašu saimnieku izveidotas saldējuma receptes ar visdažādākajiem nosaukumiem - «Pacilājošs biezpiena saldējums ar fantastiskām avenēm», «Burvīgs šokolādes saldējums ar zilo sieru», «Kartupeļu (Laura) saldējums ar karstu tomātu mērci un sīpolu saullēktu» un citi. To dēļ daudzi uzņēmumi pasūta Sotnieku ģimenes saldējumu viesizrādes savos pasākumos. Patstāvīgas ir 20 – 25 saldējumu receptes.

Jaunu saldējumu idejas tiek gūtas, lasot, mācoties un, klausoties tieši no patērētājiem, taču arī sadarbība ar kafejnīcām un restorāniem rada idejas. Gala produktu testēšana notiek, atkal un atkal garšojot un analizējot. «Sezonalitāte ir jūtama. Mēs jau vēlētos, lai saldējums būtu aktuāls cauru gadu, taču tā diemžēl nav,» akcentē Mārtiņš Sotnieks «Skrīveru mājas saldējums» viens no līdzīpašniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde ir izsniegusi būvatļauju Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Rakstu mājas būvniecībai.

Būvdarbus LU Akadēmiskā centra teritorijā Torņakalnā, Jelgavas ielā ir plānots uzsākt rudenī, savukārt jaunās mājas atklāšana paredzēta 2023. gadā.

Rakstu māja atradīsies uz dienvidiem no Zinātņu mājas, blakus Vienības gatvei, un tās nodošana ekspluatācijā paredzēta 2023. gadā.

Pēc Rakstu mājas atklāšanas uz šo jauno LU ēku pārcelsies sešas LU humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes: Vēstures un filozofijas fakultāte, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Sociālo zinātņu fakultāte, Humanitāro zinātņu fakultāte, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte un Teoloģijas fakultāte.

Plānots, ka jaunajā ēkā atradīsies arī trīs institūti: Latvijas Vēstures institūts, Filozofijas un socioloģijas institūts un Latviešu valodas institūts. Tāpat uz ēku pārcelsies arī LU Studentu biznesa inkubators, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs, LU bibliotēka, Studentu pašpārvalde un Radio Naba studija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iebrukušās dzīvojamās mājas Sarkandaugavas ielā 21 dzīvokļu īpašniekiem būs jānodrošina 6500 eiro mājas konservācijai, ko uzdevusi veikt Rīgas pilsētas būvvalde.

Kā pastāstīja mājas apsaimniekotāja pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) preses pārstāve Santa Vaļuma, mājas konservācijai nepieciešami 6500 eiro, ieskaitot ēkas konservācijas projekta izstrādi. Viņa gan piebilda, ka pēc konservācijas projekta izstrādes nepieciešamo ēkas norobežošanas darbu izmaksas var pieaugt. Finanšu līdzekļi darbu izpildei jānodrošina mājas īpašniekiem - dzīvokļu īpašniekiem, norāda RNP pārstāve.

Pašlaik sagatavotas arī avārijas remontdarbu tāmes, ar kurām plānots iepazīstināt īpašniekus. Mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce plānota tuvāko dienu laikā, kad dzīvokļu īpašnieku kopība aicināta lemt par mājas tālāko nākotni, pastāstīja Vaļuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājas drošības risinājumi kļuvuši pieejami ikvienam un ir ne vien viegli uzstādāmi, bet arī pārvietojami uz citu mājokli

Nedēļas nogalē atpūšoties pie dabas, caur novērošanas kameras aci ielūkoties, vai mājās viss ir kārtībā, jau sēžot automašīnā, pārliecināties, ka nevienā istabā nav palikusi ieslēgta gaisma vai gludeklis, saņemt ziņojumu viedtelefonā, ja plīsusi caurule un vannas istaba applūst – šie ir tikai daži piemēri, kā viedie risinājumi mājai atvieglo ikdienu un vairo sirdsmieru. Vēl pirms dažiem gadiem mājas drošības sistēmas izmaksāja veselu kapitālu un to uzstādīšanai bija vajadzīgs speciālists vai elektriķa iemaņas, bet šodienas viedie palīgi kļuvuši pieejami pat nelielu dzīvokļu iemītniekiem. Liela daļa no tiem maksā dažus desmitus eiro, taču palīdz ietaupīt naudu un aiztaupa nevajadzīgus pārdzīvojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palīdzētu visām riska grupām, tostarp tiem, kuri šobrīd atrodas pašizolācijā un karantīnā, vienlaikus pasargājot arī citus iedzīvotājus no iespējamās inficēšanās ar Covid-19, "Rimi" sniedzis atbalstu biedrībai "Paliec mājās" un tās izveidotajam brīvprātīgo palīdzības tīklam paliec-majas.lv.

Ar "Rimi" atbalstu tiks uzturēta ne vien palīdzības sniegšanas platforma internetā, bet arī nodrošināts atbalsts krīzes gadījumos, trūkumā nonākušajiem piegādājot bezmaksas pārtiku un sadzīves preces.

Kustībā #paliecmājās visā Latvijā šobrīd apvienojušies vairāki tūkstoši cilvēku, brīvprātīgo palīdzības tīklā reģistrējušies jau gandrīz 200 brīvprātīgie, kuri bez maksas piedāvā palīdzību pārtikas produktu un sadzīves preču sagādē, kā arī mājdzīvnieku izvešanā pastaigās un emocionālā atbalsta sniegšanā. Savukārt par preču apmaksu individuāli jāvienojas ar brīvprātīgo, kurš sniedz palīdzību. Šobrīd #paliecmājās brīvprātīgo palīdzību jau izmantojuši vairāk nekā 50 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Latvijas Pasts” meitasuzņēmums SIA “Mailmaster” sācis ieviest Latvijā vēl neierastu pasta sūtījumu piegādes servisu - mājas pakomātus.

Jaunais pakalpojums nodrošinās iespēju klientiem saņemt jebkādu pasta un kurjerpasta sūtījuma vai internetveikala pirkuma piegādi speciālā mājas pakomātā, kas uzstādīts pie klienta mājas. Šāda veida serviss ir jauns risinājums ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.

Strauji pieaugot kurjerpasta sūtījumu apmēram, nepieciešams domāt par to, kā sūtījumus piegādāt klientam maksimāli ērtākā veidā, un mājas pakomāti ir viens no šādiem risinājumiem, saka SIA “Mailmaster” valdes loceklis Gatis Ģērmanis, paskaidrojot, ka šobrīd ir uzsākta rezervācija mājas pakomātu uzstādīšanai, bet reāli piegādes ar mājas pakomāta starpniecību tiks uzsāktas augustā.

G.Ģērmanis piebilst, ka īpaši svarīgi tas ir cilvēkiem, kuri regulāri izmanto internetveikalu pakalpojumus, bieži saņem, piemēram, mājas piegādes pārtikai.

Komentāri

Pievienot komentāru