Konkurences padomei Latvijā darba acīm redzami netrūkst – laiku pa laikam rodas aizdomas, ka kādam uzņēmumam ir dominējošais stāvoklis mūsu valsts tirgū, un iespējami ātri jāpārbauda, vai tas netiek izmantots ļaunprātīgi.
Situācijas, secinājumi un risinājumi ir bijuši dažādi, bet viens no spilgtākajiem gadījumiem bija pagājušajā nedēļā konstatētais, ka ne gluži pareizi savu dominējošo stāvokli ir izmantojis mazumtirdzniecības uzņēmums Drogas. Acīmredzot vēl notiks skaidrošanās par to, cik pareizs vai nepareizs ir bijis Konkurences padomes lēmums, taču diskusijas šajā gadījumā izraisīja kas cits – par konstatētajiem konkurences pārkāpumiem Drogām tika noteikta soda nauda nepilnu 19 tūkstošu latu apmērā, turklāt no atbildīgās valsts iestādes vadības puses ir visnotaļ pamatotas žēlabas, ka uzņēmēji, kuri cieš no kompānijām, kas ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli, nelabprāt par to ziņo Konkurences padomei. Pareizāk sakot, «bez ieraksta» izstāsta visu iespējamo, bet oficiālu iesniegumu rakstīt baidās. Jāatzīst, ka pašreizējā likumdošana konkurences pārkāpumu apkarošanas jomā nav efektīva.
Gadījumā, ja tiek pierādīta dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mazumtirdzniecībā, pārkāpējs samaksā 0,05% no sava apgrozījuma valsts budžetā, bet sūdzības iesniedzējs neiegūst neko. Savukārt, ja nu tomēr cietusī puse vēlas gūt kādu kompensāciju, tai ir konstitucionālas tiesības vērsties tiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu. Demokrātiski un juridiski pareizi, taču dārgi un neefektīvi. It īpaši, ņemot vērā, ka vienas lietas izskatīšana Latvijā var ilgt gadiem, un nav izslēgts, ka drīz šis process jau var iegūt bezgalīgā stāsta statusu.
Tādēļ būtu tikai apsveicami, ja, risinot konkurences izkropļojumu problēmas Latvijā, tiktu veiktas izmaiņas likumdošanā, paredzot, ka Konkurences padomei ir tiesības ne tikai noteikt maksājamās soda naudas apmēru, bet arī likt vainīgajam kompensēt cietušajai pusei radušos zaudējumus. Šāda kārtība motivētu uzņēmējus, kuri cieš no dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, rīkoties izlēmīgāk un ziņot par netaisnībām. Konkurences padome Latvijā ir visai efektīvi strādājoša institūcija, bet tās rīcībā esošais instrumentu klāsts ne vienmēr ļauj gana pienācīgi risināt radušās problēmas. Taču galvenais ieguvums no minētajām izmaiņām likumdošanā būtu uzņēmējdarbības vides efektivizēšana. Respektīvi, tā vietā, lai mēģinātu pierādīt savu taisnību, gadiem ilgi staigājot pa dažādām tiesu instancēm, uzņēmējam pietiktu Konkurences padomē pierādīt, ka viņa sadarbības partneris nav rīkojies godprātīgi. No tā iegūtu gan konkrētie komersanti, gan Latvijas tautsaimniecība kopumā – uzņēmumi varētu veiksmīgāk strādāt, vairāk pelnīt un tādējādi arī nodrošināt lielāku līdzekļu pieplūdumu valsts kasē nodokļu veidā. Vienkārši sakot, ir jānovērš situācija, kad uzņēmumam dažādu problēmu risināšanai valstī ir jātērē tik ilgs laiks, ka rezultātu tas var pat nesagaidīt.
