DB viedoklis: Pensiju fondu dilemma saglabāsies arī turpmāk 

Neraugoties uz visai sarežģītajiem apstākļiem pasaules finanšu tirgos, bažas par fondētās pensiju sistēmas īstermiņa mīnusu ietekmi uz pensijām šobrīd šķiet pārspīlētas

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 2016. gada 07. aprīlis plkst. 8:00

Foto: no DB arhīva

Attiecībā uz pensiju otro līmeni ir gan sliktas, gan labas ziņas. Ja sākam ar pirmajām, tad patlaban varam teikt, ka pensiju plānu potenciālā ieguldījuma konjunktūra pēdējā gada laikā ir kļuvusi krietni sliktāka, nekā tā bija iepriekš. Proti, aizvien piebriestošie finanšu burbuļi Ķīnā vai nu gatavojas plīst, vai arī to jau ir izdarījuši. Turklāt ir jārēķinās, ka tās negatīvā ietekme uz pasaules finanšu tirgus procesiem, tostarp pensiju fondu ienesīgumu, varētu palielināties vēl vairāk.

Tomēr Ķīna ir tikai viens no mozaīkas gabaliem, un negatīvā informācija, ko saņemam no šīs valsts, ir tiešā mērā saistīta ar ekonomiskajiem procesiem citur pasaulē, tostarp tepat Eiropā. Ekonomiskā attīstība Eiropā buksē, un centrālās bankas tautsaimniecības stimulēšanai pielieto apjomīgas finanšu injekcijas vērtspapīru tirgū, kur iepriekš vienlaikus strauji cēlās gan akciju, gan obligāciju cenas, iepriekš ļaujot labi nopelnīt arī pensiju fondiem. Taču, kā jau zināms, ilgstošs cenu pieaugums agri vai vēlu noved pie cenu līmeņiem, kad katrs mazākais satricinājums izraisa vairāk vai mazāk ilgstošu negatīvu korekciju.

Tādu novērojām gan pagājušā gada vasaras beigās, gan šī gada sākumā, un tā kā ekonomikai neiet tik labi, kā varētu gribēt, nav izslēgts, ka tuvākajos gados piedzīvosim arvien jaunas izpārdošanas akciju tirgos. Vienlaikus valdību parāda vērtspapīru, kas ir pensiju plānu galvenais ieguldījuma objekts, ienesīguma likmes ir tik zemas, ka apgrūtina pensiju fondu finansiālās manevrēšanas iespējas brīdī, kad situācija akciju tirgū pasliktinās. Tas nozīmē, ka pensiju līdzekļu izvietošana tuvākajos gados var būt sarežģītāka nekā iepriekš.

Lai arī kopējā situācija pasaules ekonomikā un īso laika periodu pensiju fondu ienesīgums optimismu neraisa, ir arī labās ziņas, kas pamatojas uz vēsturisko pieredzi. Proti, iepriekšējās finanšu krīzes laikā pensiju fondu gada ienesīgums sasniedza pat vairākus desmitus procentu, taču tagad šie mīnusi ir ar uzviju atpelnīti. Ja aplūkojam pensiju otrā līmeņa plānus, kas strādājuši visilgāk, tad 5. aprīlī to ienesīgums desmit gados svārstījās no 2,29% līdz 4,71%, rēķinot vidējos gada procentos, liecina portāla Manapensija.lv dati. Savukārt, ja runājam par reālu naudas pieaugumu, tad vairumā no pirmajiem pensiju plāniem, kuri darbību uzsāka 2003. gada jūlijā, vienam tobrīd ieguldītajam latam šobrīd atdeve sasniedz vairāk nekā 60%. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā nauda strādā, neraugoties uz to, ka pa vidu piedzīvojām pēdējo gadu desmitu iespaidīgāko finanšu krīzi. Iemesli, kas varētu likt satraukties, varētu būt saistīti ar pensiju fondu komisijas maksām, taču vēl vairāk ar mūsu valsts ekonomikā esošo niecīgo naudas apriti, kas ir galvenais iemesls mazajām algām un līdz ar to arī grūtībām veikt kaut cik nozīmīgus uzkrājumus, tostarp arī pensiju fondos.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru