Šī gada 1. maijā stājās spēkā jaunākie grozījumi Komerclikumā. Lielākā daļa no pieņemtajiem grozījumiem veltīti samazināta pamatkapitāla SIA ieviešanai, kas ir pietiekami plaši diskutēts temats, taču attieksies uz nosacīti nelielu uzņēmēju daļu. Taču papildus jau minētajiem grozījumiem Komerclikumā ir izdarītas izmaiņas arī virknē citu noteikumu.

Vēlos vērst Jūsu uzmanību uz grozījumiem noteikumos par valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņiem un likvidāciju, jo tie attiecas uz visām līdz šim nodibinātajām SIA un AS un uzņēmējiem ir vērtīgi par tiem zināt, jo grozījumu rezultātā attiecīgās Komerclikuma normas ir kļuvušas uzņēmējiem draudzīgākas, proti, ļaus ietaupīt gan laiku gan naudu.

Valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš

Grozījumi Komerclikumā nosaka, ka turpmāk SIA valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš nebūs ierobežots. Praktiski tas nozīmē, ka tajās SIA, kuru statūtos nav norādīts valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš jebkad turpmāk ievēlētie valdes un padomes locekļi paliks amatā neierobežotu laiku līdz lēmuma par viņu atsaukšanu pieņemšanai vai līdz brīdim, kamēr viņi paši atkāpsies no attiecīgā amata. Pie tam, saskaņā ar pārejas noteikumiem, ja SIA statūtos nav norādīts valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš un laikā līdz 2010. gada 30. aprīlim ievēlētajiem valdes un padomes locekļiem vēl nav beidzies pilnvaru termiņš (trīs gadi no ievēlēšanas dienas), tad attiecīgās personas ir uzskatāmas par ievēlētām uz nenoteiktu laiku. Savukārt tām SIA, kuru statūtos ir norādīts valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš, tagad jebkurā brīdī ir iespējams statūtus grozīt nosakot, ka valdes un padomes locekļi tiek ievēlēti uz nenoteiktu laiku un tā izvairīties no valdes un padomes locekļu pārreģistrācijas katrus trīs gadus (un attiecīgi, no visām problēmām, kas saistītas ar to, ka bieži vien par pārreģistrācijas nepieciešamību tiek piemirsts). Visizdevīgāk to darīt brīdī, kad pašreizējai valdei un padomei beidzas pilnvaras, vienlaicīgi ar dokumentiem par amatpersonu pārvēlēšanu Komercreģistrā iesniedzot arī grozījumus SIA statūtos. No Komerclikuma grozījumiem izriet, ka gadījumos, kad SIA statūtos patreiz noteikts ierobežots valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš, nebūs iespējams izvairīties no to valdes un padomas locekļu pārvēlēšanas, kuri ievēlēti līdz grozījumu pieņemšanai, pat ja tiek grozīti SIA statūti. Šo valdes un padomes locekļu pilnvaras beigsies iepriekš noteiktajā termiņā.

Līdz Komerclikumā noteiktajam termiņam – 2015.gada 30.jūnijam – pirmo dalībnieku reģistra nodalījumu iesniegušas 13 038 jeb 38% divu vai vairāku dalībnieku SIA, kas reģistrētas līdz 2013.gada 30.jūnijam, informē Uzņēmumu reģistrā (UR).

Saskaņā ar Komerclikuma aktuālo redakciju līdz 2015.gada 30.jūnijam pirmais dalībnieku reģistra nodalījums UR bija jāiesniedz visām divu un vairāku dalībnieku SIA, kas reģistrētas līdz 2013.gada 30.jūnijam.

«Reformas mērķis, sabiedrībām iesniegt dalībnieku reģistra nodalījumu, ir cīnīties ar reiderisma gadījumiem, lai veidotu drošu un uzticamu uzņēmējdarbības vidi, nevis „iztīrīt” reģistrus. Nereti sabiedrībā izskanējis viedoklis, ka Komerclikuma grozījumi, atceļot reformu viena īpašnieka SIA, turpinās attīstīt neaktīvo uzņēmumu pastāvēšanu, šajā sakarā jāatgādina, ka ir citi mehānismi, kas ļauj cīnīties ar neaktīvajiem uzņēmējiem un izbeigt to pastāvēšanu,» atgādina UR galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Viens no jaunā būvniecības regulējuma izstrādes mērķiem ir dot iespēju iedzīvotajiem savlaicīgi iepazīties un iesaistīties sev tuvumā plānoto būvniecības projektu īstenošanā. Būvniecības likums paredz, ka noteiktos gadījumos būvvaldei jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas veikšana, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Ministru kabineta (MK) otrdienas sēdē apstiprināta būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtība, kurā noteikts, ka būvvaldei gadījumos, kad blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas organizēšana.

Publisku apspriešanu varēs nerīkot, ja plānotai darbībai tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai ir spēkā esošs detālplānojums, vai saskaņā ar plānošanas attīstības jomas normatīvajiem aktiem šādai iecerei ir jāizstrādā detālplānojums.

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Uzņēmēju līdzšinējā aktivitāte Komerclikuma prasību izpildē vērtējama pozitīvi, tas nozīmē, ka uzņēmēji apzinās - likumā noteikto prasību izpilde ir pašu uzņēmēju interesēs, norāda Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Vienlaikus uzņēmēji tiek aicināti būt atbildīgi un uzņēmuma dokumentāciju sakārtot laikus.

Saskaņā ar Komerclikuma grozījumiem no 2013.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 30.jūnijam visām SIA, kas reģistrētas līdz šo grozījumu spēkā stāšanām datumam, Uzņēmumu reģistrā bija jāiesniedz pirmais dalībnieku reģistra nodalījums. Ar mērķi atvieglot prasību izpildi, šā gada 4.jūnijā tika pieņemti jauni Komerclikuma grozījumi, kas šo prasību kā obligātu noteica visām divu vai vairāku īpašnieku SIA, no prasībām atbrīvojot viena īpašnieka SIA. Uzņēmumu reģistra statistikas dati liecina, ka līdz šī gada 1.oktobrim 70 091 jeb 43% no visām SIA ir Uzņēmumu reģistrā iesniegušas Komerclikumā noteiktajām prasībām atbilstošu dalībnieku reģistra nodalījumu. Kopējā uzņēmēju aktivitāte tiek vērtēta pozitīvi, tomēr Uzņēmumu reģistrs aicina visas divu vai vairāku īpašnieku SIA dokumentācijas sakārtošanu neatlikt.

Izmaiņas Komerclikumā sasies rokas uzņēmumu kapitāldaļu zagļiem, bet paaugstinās īpašnieku drošību, kas stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Vairums aptaujāto uzņēmēju atbalsta tā dēvēto antireiderisma grozījumu iekļaušanu Komerclikumā.

Komerclikuma grozījumi nosaka konkrētus gadījumus, kad parakstu apliecināšana ar zvērināta vai valsts notāra piesaistīšanu vai dokumenta parakstīšana ar drošu elektronisko parakstu ir obligāta.

«Neesmu detalizēti iepazinies ar sagatavotajiem un Saeimā apstiprinātajiem grozījumiem Komerclikumā, tāpēc nevaru tos detalizēti izvērtēt, tomēr, runājot par stingrākām prasībām attiecībā uz kapitāldaļu pārdošanu un pirkšanu, kā arī amatpersonu iecelšanu, kurām ir lielas tiesības (teikšana) par uzņēmuma finanšu resursiem, izmaiņas tika gaidītas jau sen,» tā situāciju komentē SIA Elagro Trade valdes priekšsēdētājs Olavs Legzdiņš, kurš pats saskāries ar reiderismu.

Komerclikuma prasības izpildījušo sabiedrību ar ierobežotu atbildību skaits lēnām pieaug, taču, šādā tempā turpinoties, reformas prasību izpildei vajadzēs vēl vairākus gadus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmumu reģistra informācija liecina, ka 51% jeb 17 105 divu vai vairāku dalībnieku SIA iesniegušas atbilstošu pirmo dalībnieku reģistra nodalījumu. Salīdzinājumam līdz Komerclikumā noteiktajam termiņam – 2015. gada 30. jūnijam – šo SIA skaits bija 38% jeb 13 038. DB jau rakstījis, ka šā gada jūnija beigās noslēdzās termiņš dalībnieku reģistra nodalījuma iesniegšanai, savukārt nākamā gada jūnija beigās noslēgsies pārejas periods pamatkapitāla pārreģistrācijai uz eiro.

Redzams progress

«Līdzšinējā uzņēmēju aktivitāte Komerclikumā noteikto prasību izpildē vērtējama pozitīvi – vairāk nekā 51% divu un vairāku īpašnieku SIA ir izpildījušas Komerclikuma prasības. Ņemot vērā, ka ne visi reģistrētie uzņēmumi aktīvi veic saimniecisko darbību, šis rādītājs ir labs. Uzņēmumu reģistrs jo- projām turpina aktīvi informēt uzņēmējus informatīvās kampaņas ietvaros par Komerclikuma noteiktajām prasībām, jo esam divu reformu starpposmā, tas nozīmē, ka turpinās pieaugt uzņēmumu skaits, kuri būs sakārtojuši savus papīrus,» situāciju komentē Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Arī vairāki DB aptaujātie uzņēmēji pieļāva, ka daudzas no Komerclikuma prasības neizpildījušajām SIA sen nedarbojas, tikai tās joprojām nav likvidētas un vienkārši «piesārņo» reģistru.

Veicot grozījumus Komerclikumā, ir daļēji novērstas darbības, kas saistītas ar uzņēmuma nelikumīgu pārņemšanu, šorīt LTV raidījumā Rīta Panorāma teica Uzņēmumu reģistra (UR) valsts galvenā notāre Guna Paidere.

Viņa atgādināja, ka 2013.gada 2.maijā tika pieņemts likumprojekts Grozījumi Komerclikumā, ar kuru bija paredzēts ieviest antireiderisma noteikumus, kuri stājās spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Likumā tika noteikts, ka līdz 2013.gada 30.jūnijam komercreģistrā reģistrētām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) atbilstoši Komerclikuma grozījumiem jāsastāda aktuālais dalībnieku reģistrs un ne vēlāk kā līdz 2015.gada 30.jūnijam jāiesniedz komercreģistra iestādei.

21.maijā Saeimā apstiprinātie Komerclikuma grozījumi paredz mazināt administratīvo slogu uzņēmumiem saistībā ar tā dēvētajiem antireiderisma grozījumiem, kas paredz izmaiņas dalībnieku reģistrā, nosakot, ka SIA līdz 2015.gada 30.jūnijam Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz dalībnieku reģistra pirmais nodalījums. Šī prasība noteiktajā termiņā paliek saistoša visām divu un vairāku dalībnieku SIA, kas reģistrētas līdz 2013.gada 30.jūnijam. SIA, kurās ir viens dalībnieks, dalībnieku reģistra nodalījumu iesniedz vienlaikus ar citām izmaiņām, kas skar daļu pāreju vai izmaiņas pamatkapitālā. Līdz ar to viena dalībnieka SIA nav speciāli jādodas uz Uzņēmumu reģistru tikai tāpēc, lai iesniegtu pirmo dalībnieku reģistra nodalījumu - to varēs izdarīt vienlaikus ar citām izmaiņām.

Liepājas domes Attīstības komiteja šodien konceptuāli atbalstījusi sabiedrības pretrunīgi vērtēto tirdzniecības centra Rožu galerija būvniecības ieceri Liepājas centrā, līdzās Rožu laukumam. Gala lēmums tiks pieņemts Liepājas domes sēdē nākamnedēļ, 27.februārī, informē Liepājas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Ģirne.

Attīstības komitejā Rožu galerijas būvniecības ieceri konceptuāli atbalstījuši seši deputāti, bet viens deputāts atturējies. Uz domes sēdi tiks virzīts lēmumprojekts par atbalstu šai būvniecības iecerei, un deputāti lems - balsot par vai pret šādu lēmumprojektu.

Deputāti vienojās uzdot pirmsprojekta skiču stadijā izstrādāt vismaz trīs alternatīvus arhitektoniskos risinājumus būves apjoma telpiskajam sadalījumam un fasādes apdarei, apdarē izvairoties no plaša stikla materiāla pielietojuma. Galīgais risinājums saskaņojams būvvaldē.

Tāpat pirms skiču projekta izstrādes būs jāveic apbūvei paredzētā zemesgabala ģeotehniskā izpēte, īpaši izvērtējot hidroģeoloģiskos apstākļus un nosakot iespējamās pārmaiņas un pārmaiņu ietekmi uz blakus esošajām ēkām, tostarp Liepājas sv.Trīsvienības katedrāli.

Projekts Biznesa eskalators, ko organizē tirdzniecības parks Alfa (t/p Alfa) sadarbībā ar laikrakstu Dienas Bizness un portālu www.db.lv, paredzēts kā unikāla iespēja jaunajiem Latvijas uzņēmējiem viena mēneša laikā piesaistīt pircēju uzmanību savai produkcijai un sekmēt tās pārdošanu populārākajā Rīgas tirdzniecības centrā ar lielāko pircēju plūsmu - tirdzniecības parkā Alfa.

Projekta mērķis ir sniegt jaunajiem Latvijas uzņēmējiem praktisku pieredzi tirdzniecībā īpaši labvēlīgos apstākļos, kur izšķirīga ir produkta pievilcība pircēja acīs un prasme to pasniegt. Projekta dalībniekiem tā ir iespēja sekmēt savas produkcijas atpazīstamību un likt pamatus turpmākai uzņēmējdarbības attīstībai. Projekta ietvaros dalībnieki tiekas ar saviem klientiem - produkta gala patērētājiem, saņemot tūlītēju atgriezenisko saikni.

Projekta dalībnieku sniegumam rūpīgi seko t/p Alfa ekspertu komanda, kuras pārstāvji ir pieredzējuši nozares profesionāļi. Projekta dalībnieku piedāvājums tiek vērtēts un analizēts, iesakot labākos risinājumus katram uzņēmējam individuāli.

Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) realizētais projekts, īpaši tā būvdarbu stadijā, ticis rūpīgi kontrolēts no uzraugošajām institūcijām, veicot septiņus auditus, un to ieteikumus RBP ir ņēmusi vērā, lai uzlabotu projekta ieviešanu un novērstu riskus, informē RBP.

«Valsts kontrole (VK) vairāk nekā gadu RBP veica projekta revīziju, piesaistot arī divus ekspertu uzņēmumu. VK, izvērtējot dažādus ar projekta ieviešanu saistītus dokumentus jau no 2006.gada, nevēlējās pievērst vērību RBP paustajam viedoklim, Valsts kontroles ziņojumā izdarītie secinājumi ir balstīti uz pieņēmumiem un no kopējā konteksta izrautu informāciju, līdz ar to tendenciozi un negatīvi atspoguļojot projekta ieviešanu sagatavotajā ziņojumā Vai Rīgas brīvostās pārvalde projektu Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra īsteno sekmīgi?» norāda brīvostas pārstāvji.

Grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" varētu padarīt regulējumu elastīgāku un konkurētspējīgāku.

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstīti Komerclikuma grozījumi, kas paredz, ka arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. Tas ļautu uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantot plašākā apjomā. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Lai grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Šodien VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) paziņoja, ka aicinās būvniecības nozares atbildīgās institūcijas – Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projekta atbildīgā būvdarbu vadītāja darbību.

Pilnsabiedrība «RERE BŪVE 1» (Būvnieks) uzskata, ka šis ir pirmais VNĪ konstruktīvais solis, kas sperts, lai turpinātu uzsākto rekonstrukcijas projektu. Šo VNĪ soli Būvnieks pilnībā atbalsta un, ņemot vērā, ka VNĪ kā viens no lielākajiem būvniecības pasūtītājiem valstī izjūt lielu atbildību par tai uzticētajiem projektiem, aicina veikt pilnu izvērtējumu.

Būvnieks, pievienojoties VNĪ paziņojumam, aicina Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt arī pārējo JRT projekta atbildīgo personu darbību un bezdarbību:

1. Tehniskā projekta atbildīgā arhitekte, autoruzraudzības grupas vadītāja

2. Tehniskā projekta arhitekts, bez sertifikāta

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iesniegusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai sagatavotos grozījumus Komerclikumā, lai samazinātu birokrātiskos šķēršļus un nepieciešamos finanšu resursus uzņēmējiem, kuriem jāpārveido pamatkapitāls no latiem uz eiro, informē LTRK.

LTRK norāda, ka problēma radās brīdī, kad Latvija pievienojās eirozonai un tika veiktas izmaiņas likumos, tostarp Komerclikumā, kas paredz, ka ikvienai kapitālsabiedrībai (SIA, AS, SE) noteiktā termiņā nepieciešams grozīt statūtos un citos dokumentos norādīto pamatkapitālu no latiem uz eiro. Turklāt Komerclikumā ir noteikts, ka pamatkapitālam jābūt izteiktam pilnos euro, nepieļaujot centu norādīšanu. Šāda kārtība nozīmē nepieciešamību sākt pamatkapitālu noapaļot, kas, savukārt, noved gan pie kļūdām, gan liekām birokrātiskām darbībām.

«Ir izveidojusies situācija, ka nepārdomātu likuma izmaiņu rezultātā vairāk nekā 100 tūkstošiem kapitālsabiedrību ir jātērē savs laiks un nauda bezjēdzīgām birokrātiskām darbībām, tā vietā, lai rūpētos par sava biznesa attīstību. Pāreju no latiem uz eiro iespējams nodrošināt daudz vienkāršāk un nesāpīgāk,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komerclikuma prasības izpildījuši ap 30% uzņēmumu. Šāda uzņēmēju aktivitāte prasību izpildē vērtējama kā nepietiekama, tāpēc, lai informētu uzņēmējus par aktuālajām prasībām un palīdzētu dokumentu sagatavošanā, Uzņēmumu reģistrs (UR) atklāj informatīvo kampaņu Uzņēmēj, sakārto papīrus!, informē UR pārstāve Evija Ivdra.

Lai gan grozījumi Komerclikumā atvieglos prasību izpildi aptuveni 80% uzņēmumu, ir jādomā par atbalstu tiem, kuriem šie grozījumi nav saistoši - norāda UR pārstāvji. Tieši tāpēc tiek uzsākta informatīvā kampaņa, kuras mērķis ir ne tikai informēt uzņēmējus par aktuālajām prasībām, bet arī veidot izpratni par to nepieciešamību un sniegt atbalstu dokumentācijas sagatavošanā. Kampaņas ietvaros plānotas dažādas aktivitātēs gan virtuālajā vidē, gan klātienē - kampaņas informatīvajā vietnē www.sakartopapirus.lv tiks apkopota visa informācija vienuviet, tiks sagatavots plašs informatīvo materiālu klāsts atbalsta sniegšanai - video pamācības, bukleti u.c., nodrošinātas konsultāciju dienas un semināri deviņās Uzņēmumu reģistra reģionālajās nodaļās - Rīgā, Bauskā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Saldū, Valmierā un Ventspilī u.c.

Nupat sev par pārsteigumu uzzinājām, ka LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs kādā lietā š.g. 11. augustā ir pieņēmis lēmumu, kurā dots vērtējums Komerclikuma noteikumiem, kuri noteiktos gadījumos paredz, ka komercreģistrā iesniedzamajos dokumentos ir norādāms personas kods, bet, ja personai tāda nav – tad dzimšanas datums un personu apliecinoša dokumenta dati.

Proti, lēmumā norādīts, ka saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumu personas kodu Latvijā piešķir vienīgi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Un, ņemot vērā to, Komerclikumā minētais «personas kods» attiecas tikai uz Latvijā piešķirtu personas kodu – tātad, ja arī ārvalstniekam ir personas kods (ārvalstīs piešķirts), komercreģistrā iesniedzamajos dokumentos ir jānorāda nevis tas, bet gan personas dzimšanas datums un personu apliecinoša dokumenta dati, jo, ja dokumentā minēts ārvalstīs piešķirts personas kods, «..nav saprotams, vai norādītā ciparu virkne ir personas kods». Pamatojoties uz šo lēmumu, LR Uzņēmumu reģistra notāri pašreiz sparīgi raksta atteikumus attiecībā uz tiem iesniegumiem, kuros ārvalstniekiem norādīti to ārvalstīs piešķirtie personas kodi.

Par izmaiņām ar nodokļiem saistītajos likumos ir gana runāts. Lai uz to fona no redzesloka nepazustu citi svarīgi jaunumi, piedāvāju vērst uzmanību uz aktuālām izmaiņām Komerclikumā un Civilprocesa likumā.

Izmaiņas un jauninājumi Komerclikumā

Šā gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas papildina likumu ar jaunu D daļu – «Komercdarījumi». Šis ir pozitīvs pavērsiens Latvijas komerctiesībās, jo līdz šim mūsdienu vajadzībām piemēroja Civillikumu, kas tika izstrādāts un darbojās kopš pirmās Latvijas brīvvalsts laika. Ir pagājis gandrīz gadsimts, un uzņēmējdarbības videi, saprotams, šobrīd ir citas prasības un vajadzības. Cita starpā jaunais likums pirmo reizi ievieš atsevišķu regulējumu komerciālajiem pirkuma, komisijas, glabājuma un ekspedīcijas līgumiem, kā arī tādiem plaši izmantotiem līgumiem kā līzinga, faktoringa un franšīzes līgums. No praktiskā viedokļa uzņēmējiem tiek atvieglināta līgumu izstrāde, jo svarīgākais jau ir atrunāts likumā. Būtisks aspekts – Komerclikumā tagad ir noteikti īsāki noilguma termiņi, tādējādi uzņēmējiem vairs nebūs jāuztraucas, ka pret viņiem varēs vērsties ar pretenziju par darījumu, kas noslēgts pirms vairākiem gadiem.

Turpinot darbu pie jaunā būvniecības procesa regulējuma izstrādes, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas noteiks būvniecības ieceres publiskas apriešanas kārtību.

Viens no jaunā būvniecības regulējuma izstrādes mērķiem ir dot iespēju iedzīvotajiem savlaicīgi iepazīties un iesaistīties sev tuvumā plānoto būvniecības projektu īstenošanā. Kā zināms, Saeima, šā gada 3.jūlijā veicot grozījumus Būvniecības likumā, paredzēja, ka noteiktos gadījumos būvvaldei būs jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas veikšana.

Noteikumu projektā noteikts, ka būvvaldei gadījumos, kad blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas organizēšana. Publisku apspriešanu varēs nerīkot, ja plānotai darbībai tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai ir spēkā esošs detālplānojums, vai saskaņā ar plānošanas attīstības jomas normatīvajiem aktiem šādai iecerei ir jāizstrādā detālplānojums.

Rīgas pilsētas būvvalde šodien pieņēmusi lēmumu noraidīt pērn maijā iesniegto Latvijas Okupācijas muzeja piebūves ieceri, par kuru pilsētas arhitekts Gvido Princis izteica negatīvu atzinumu.

Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs žurnālistiem pastāstīja, ka būvvalde, tā arī nesaņemot precizētā projekta tehnisko risinājumu dokumentāciju, izvērtējusi iepriekš iesniegtos dokumentus un ieceri noraidījusi.

Viņš skaidroja, ka būvvalde nevar akceptēt projektu, par kuru negatīvu atzinumu sniedzis Princis, norādot uz ieceres nepieņemamiem arhitektoniskās kvalitātes principiem, un iecere neesot respektējusi pašreizējās muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību.

Vircavs uzsvēra, ka ar šo lēmumu stāsts nebeidzas, pilsētas teritorijas plānojumā muzeja paplašināšanas plāni ir un paliek, un ieceres attīstītāji aicināti iesniegt būvvaldē koriģētu būvprojektu. Cik ātri šie dokumenti varētu tikt sagatavoti, atkarīgs no attīstītājiem, taču būvvalde varēs akceptēt vien tādu piebūves risinājumu, par kuru pozitīvu atzinumu būs sniedzis Rīgas galvenais arhitekts Princis. Tāpat šai iecerei jābūt saskaņotai visās attiecīgajās institūcijās likumā noteiktā kārtībā, piemēram, Rīgas Vēsturiskā centra padomē.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību.

Vadlīnijas piedāvā vienotu metodiku publiskā būvdarbu līguma cenas vienas komponentes sadārdzinājuma novērtēšanai, kā arī norāda uz faktoriem, kas būtu vērā ņemami, vienojoties par būvmateriālu sadārdzinājuma kompensēšanu.

“Būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšana šobrīd ir ļoti aktuāla dēļ Krievijas agresijas Ukrainā izraisītā neprognozējamā būvmateriālu cenu sadārdzinājuma un piegādes traucējumiem. Būvniecības nozarē izveidojušies apstākļi būtiski apgrūtina iepriekš uzsākto projektu īstenošanu atbilstoši uzņemtām saistībām. Līdz ar to līgumu grozījumi, vienojoties par solidāro sadārdzinājuma kompensēšanu, būtu efektīvs instruments publisko būvdarbu līguma vadībai un veiksmīgai pabeigšanai,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Dānijas kapitāla uzņēmumi sabiedriskajai apspriešanai nodevuši divas vērienīgas lopkopības kompleksu būvniecības ieceres Priekules novadā un Kuldīgas novadā. Ieceres jau izraisījušas asas diskusijas.

Cūku nobarošanas komplekss ar graudu glabātuvi, biogāzes ražotni un administratīvo ēku Gudenieku pagastā, Kuldīgas novadā, ko ierosinājusi SIA Latagro, apspriešanā būs līdz 8. februārim ar projekta prezentāciju 14. janvārī Gudenieku pagasta padomē. Kuldīgas novada domes lēmumu par būvniecības ieceres publiskās apspriešanas rezultātiem paredzēts pieņemt sēdē 2010. gada 25. februārī. Db jau vēstīja, ka SIA Latagro pērn paziņoja, ka atsakās no ieceres Gudenieku pagastā būvēt 24 tūkstošu cūku kompleksu. Pašvaldība un rajona būvvalde bija saņēmusi vēstuli no ieceres rosinātājiem ar lūgumu pārtraukt arī sabiedriskās apspriešanas procedūru. Sabiedriskās apspriešanas laikā pašvaldība bija saņēmusi 116 iedzīvotāju anketas, kurās lielākoties pausta noraidoša attieksme pret kompleksa celtniecību. Pagasta iedzīvotāju galvenie iebildumi bija saistīti ar to, ka ieguldītāji gan solīja būvē fermu, taču par biogāzes ražotni runāja tikai teorētiski, nesolot tās realizāciju pārskatāmā laika posmā. Tagad ieceres atori atsākuši projekta virzīšanu.

1. Tēzes

• Latvijas tiesību aktos ir paredzēta atbildība par komercnoslēpumu saturošās informācijas neatļautu iegūšanu vai izpaušanu. Tomēr, lai varētu runāt par pārkāpumu, pašam uzņēmumam ir jāizdara mājas darbs - iepriekš jānosaka kas ir tā komercnoslēpums.

• Praksē problēmas mēdz sagādāt pieradījumu iegūšana, ka noticis komercnoslēpuma neatļauts izpaušanas gadījums. Šīs grūtības minimizēt uzņēmumam var palīdzēt juristi un speciālisti no citām jomām, piemēram, IT jomas. Tomēr pamatu pamats – uzņēmumā ir jābūt noteiktam, kas ir tā komercnoslēpums.

• Jautājums par komercnoslēpuma aizsardzību tiek risināts arī Eiropas Savienības līmenī. Vienotas kārtības ieviešana Eiropas Savienības valstīs radīs drošāku vidi pārrobežu uzņēmējdarbībai.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes ir pabeigušas apvienoto revīziju, kurā tika secināts, ka ir noteikti pienākumi un atbildība, kā arī izstrādātas procedūras "Rail Baltica" projekta vadībai. Tomēr nepilnības projekta vadībā rada risku, ka projekts pārsniegs apstiprināto budžetu un ieviešanas laika grafiku.

"Rail Baltica" projekts ir vērienīgākais infrastruktūras projekts Baltijas valstu neatkarības vēsturē. 870 kilometru garā dzelzceļa līnija no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai pēc šā brīža aplēsēm izmaksās 5,79 miljardus eiro. "Rail Baltica" projektu apmēram 85% apmērā līdzfinansē Eiropas Savienība no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem. Saskaņā ar finansēšanas līgumiem "Rail Baltica" projekta atbalsta saņēmēji ir dalībvalstu ministrijas, kas atbild par projekta īstenošanu, un visu trīs valstu kopuzņēmums AS "RB Rail".

Līdz šim projekta īstenotājiem nav izdevies nodrošināt, ka aktivitātes, kas noteiktas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansēšanas līgumos, tiek īstenotas atbilstoši apstiprinātajam laika grafikam un sākotnēji aplēstajam budžetam, norāda Valsts kontrole.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Satiksmes ministrijai kā valsts kapitāla daļu turētājai tiek uzdots izvērtēt to airBaltic valdes un padomes locekļu rīcības atbilstību Komerclikuma 169. panta pirmajā daļā noteiktajam pienākumam rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kuri ir bijuši valdes un padomes sastāvā, kad tika pieņemti lēmumi par sešu airBaltic preču zīmju pārdošanas darījumu.

Tādu rezolūciju ceturtdien satiksmes ministram Kasparam Gerhardam parakstījis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, liecina Ministru kabineta mājas lapā publiskotā informācija. DB jau rakstīja, ka 2009. gada decembrī AS Air Baltic Corporation (airBaltic) vienam no uzņēmuma akcionāriem – SIA Baltijas aviācijas sistēmas – pārdevusi sešas airBaltic preču zīmes (airBaltic, airBaltic.com, airBaltic Travel.com, airBalticHotels, BalticMiles un Baltic Taxi).

Ja tiks konstatēts, ka valdes un padomes locekļi pārkāpuši Komerclikuma 169. panta pirmajā daļā noteikto atbildības standartu, satiksmes ministram uzdots veikt nepieciešamās darbības prasības celšanai pret valdes un padomes locekļiem (ievērojot Komerclikuma 169. panta otrajā daļā noteikto valdes un padomes locekļu solidāras atbildības pienākumu) atbilstoši Komerclikuma 172. panta pirmajā daļā noteiktajam, ka prasību pret valdes vai padomes locekļiem sabiedrība ceļ, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurš pieņemts ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu, turklāt statūtos prasības celšanai nedrīkst noteikt lielāku balsu vairākumu.