Darba tirgus kļūst algoto darbu strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem arvien pievilcīgāka vieta. Šo ziņu ar dalītām jūtām uztver uzņēmēji, taču šis ir vienīgais ceļš uz ilgtspējīgu līdzsvaru mūsu ekonomikā. Izsakoties skarbi, bet vienlaikus humāni, labāk darbaspēka trūkums ekonomikā, nevis ekonomikas trūkums darbaspēkam, kas ir bijusi ierasta situācija pēcpadomju ērā.

Tā diemžēl ir novedusi pie ievērojamas iedzīvotāju daļas zaudēšanas — ja cilvēku prasmēm nav pietiekama pielietojuma, viņi to meklē citur pasaulē.

Darbinieku trūkums ir vienīgais normālais stāvoklis ekonomikā. Cilvēku darbs ir galvenais bagātības avots. Taču tieši tāpēc arī jebkuras valsts iedzīvotāju gatavība veltīt laiku darbam, kas drīzāk sarūk līdz ar labklājības līmeņa pieaugumu, ir galvenais ekonomikas izaugsmes ātruma ierobežojums. Ko ar šo ierobežojumu darīt, vienmēr būs ne tikai ekonomisks, bet arī politisks jautājums.

Šobrīd darba tirgū uzlabojas divi galvenie parametri — bezdarba līmenis samazinās, bet strādājošo cilvēku skaits aug. Mazāks bezdarbs pats par sevi vēl, tā teikt, neko nepierāda.

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Imigrācija Lielbritānijā sarukusi līdz zemākajam līmenim pēdējo sešu gadu laikā, liecina ceturtdien publiskotie valdības statistikas dati.

Šo samazinājumu pamatā izraisījis to Eiropas Savienības (ES) pilsoņu skaita kritums, kas ieceļo Lielbritānijā, lai strādātu.

Britu mediji vēsta, ka valstī ieceļojošo citu ES dalībvalstu pilsoņu skaits ir zemākais kopš 2003.gada, un to ES pilsoņu skaits, kas no Lielbritānijas izceļojuši ir par 48 000 lielāks par ieceļojušo skaitu.

"Imigrācija no ES ir mazinājusies kopš 2016.gada," kad notika referendums par izstāšanos no bloka, norāda Nacionālais statistikas birojs (ONS).

Kopš jūnija no Lielbritānijas izceļojis 151 000 ES pilsoņu, un tas ir augstākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā.

Tajā pašā laikā neto imigrācija no citām valstīm pēdējo sešu gadu laikā ir pamazām pieaugusi, jo arvien lielāks skaits ārpus ES esošo valstu pilsoņu ierodas Lielbritānijā, lai studētu.

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.

Lielākā daļa emigrantu, kuri pametuši Latviju, pastāvīgi uzturas savā dzīvesvietā ārzemēs, taču daudzi no viņiem, sasniedzot pensijas vecumu, varētu atgriezties dzimtenē, Baltijas nekustamā īpašuma līderu forumā sacīja Latvijas Universitātes ekonomikas profesors Mihails Hazans.

Viņš uzsvēra, ka aptuveni 30% Latvijas emigrantu ir teikuši, ka varētu pārskatīt atgriezties Latvijā pensijas vecumā. «Šī vēlme patiesībā nozīmē papildus iespēju tiem, kuri strādā nekustamo īpašumu sektorā,» viņš uzsver. «Šie cilvēki negribīgi pārdod savu īpašumu Latvijā, viņi to vēlētos paturēt, lai pēc tam šeit atgrieztos ar labu pensiju.» Iespējams, tad viņi spēs uzlabot savus dzīves apstākļus, iespējams viņi vēlēsies apmesties kvalitatīvā pansionātā vai saņemt aprūpi mājās. Jebkurā gadījumā, tas būs nozīmīgs iedzīvotāju segments Latvijā, uzsver M. Hazans.

Viņš norāda, ka aptuveni 25% cilvēku no tā skaita, kas aizbrauc, atbrauc atpakaļ tajā pašā gadā. Tiesa gan, aizvien liels ir potenciālo aizbraucēju skaits, taču tas pērn nedaudz samazinājās. 2014.-2015.gadam to darbaspējīgo iedzīvotāju īpatsvars, kas vēlējās pamest valsti, sasniedza 20%, bet pērn tādi sasniedza 15%. Tajā pašā laikā starp iedzīvotājiem vecumā no 18-34 gadiem, kuriem ģimenē ir bērns līdz 18 gadiem, un kuri plāno pamest Latviju, sasniedza 5,4%, kas nozīmē demogrāfiskā potenciāla zaudēšanu.

Apgalvojot, ka imigrācija ir pārāk augsta, ietekmīgs Šveices ekonomists mudina valdību iekasēt lielākus nodokļus no ārzemniekiem, kuri mitinās šajā valstī, ziņo thelocal.ch.

Reiners Eihenbergers uzskata, ka nauda, kas tiktu iegūta, nosakot lielākus nodokļus ārvalstniekiem, varētu tikt novirzīta par labu Šveices pilsoņiem.

Ekonomists akcentējis, ka imigrācija esošajā līmenī - vairāki desmiti tūkstošu cilvēku gadā, nav normāla. «Dažus ārvalstu darbiniekus mums tiešām vajadzēja, bet, protams, ne tā kā tagad, kad imigrācija ir 80 tūkstoši cilvēku gadā,» viņš norādījis.

Eihenbergera komentāri seko aicinājumam noteikt kvotas imigrantiem. Kvotas esot nepieciešamas tāpēc, lai nodrošinātu, ka Šveice iegūst darbiniekus, kuri tai patiešām ir vajadzīgi. Beznosacījuma multikulturālā attieksme apdraudot valsts sociālo stabilitāti.

Lielbritānijas ekonomikas vājās perspektīvas nonivelēs jebkādu potenciālu darba algu pieaugumu britu strādniekiem gadījumā, ja valsts izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) novestu pie imigrācijas samazināšanās, liecina pirmdien publicēts pētījums.

Domnīcas Resolution Foundation veiktajā pētījumā konstatēts, ka imigrācijas samazināšanās nākotnē varētu pozitīvi ietekmēt dažu strādājošo britu ienākumus, tomēr viņi būs pakļauti Brexit (Lielbritānijas aiziešanas no ES) negatīvai ietekmei uz Lielbritānijas ekonomiku.

Apkopēji, apsardzes darbinieki un pārdevēji ir starp tiem, kuru ienākumi pēdējos gados samazinājušies imigrācijas dēļ.

Šiem strādājošajiem ienākumi līdz 2018.gadam varētu palielināties par 0,2% līdz 0,6%, ja imigrācija saruktu līdz dažiem desmitiem tūkstošu cilvēku gadā, ko bija solījis bijušais premjerministrs Deivids Kamerons.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš grāmatā "Latvijā dzīvot ir interesanti" apkopo savus 25 gadu periodā tapušos rakstus par tautsaimniecību

"Grāmatas mērķis ir pierādīt tās nosaukumā izteikto apgalvojumu. Tā nav par ekonomiku. Neesmu skaitījis, bet varbūt pat vairāk nekā puse rakstu nav par to. Grāmata ir par Latvijas ekonomiku, bet arī politiku, attiecībām ar pasauli, kultūru, dabu, dialektiem un citām lietām," teic P. Strautiņš.

Viņš secina, ka stāsts par ekonomiku galvenokārt nav stāsts par naudu.

Jo ilgāk strādā finanšu sistēmā, jo skeptiskāks P. Strautiņš kļūst par naudas nozīmi un spriež, ka tā ir tikai punktu skaitīšanas sistēma dzīves lielajā spēlē.

"Nauda nav pašvērtība. Tās daudzums rāda, cik labi protam strādāt. IKP pieaugums nenotiek pats no sevis. Dziļākajā būtībā ekonomikas attīstība ir pieredzes, zināšanu, pirkstu veiklības un savstarpējās uzticēšanās pieaugums. Fiziskā kapitāla uzkrāšana drīzāk ir rezultāts, bet nauda – tikai nervu impulsi, kas koordinē procesu," tā ekonomists.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Arī Zviedrija un Somija ir pret britu imigrācijas plāniem; imigrantu izcelsme gan ietekmē sociālo slogu

Šodien Helsinkos notiekošajā gadskārtējā Ziemeļu nākotnes forumā Lielbritānijas premjers tiek sagaidīts ar atvēsinošu ziņu no saviem Somijas un Zviedrijas kolēģiem. Abu valstu premjeri ar saviem paziņojumiem piebiedrojas Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, ka nav pieņemams britu valdības plāns ierobežot darbaspēka brīvu kustību ES, izsūtot no valsts citu dalībvalstu iedzīvotājus, kas Lielbritānijā «sēž uz pabalstiem». Pirms šī Dauningstrītas iniciatīva tiek izsludināta, no tās apspriešanas ir kļuvis zināms, ka jaunākais pret imigrāciju vērstais plāns ir no Lielbritānijas deportēt citu ES valstu iedzīvotājus, kas trijos mēnešos kopš ierašanās nav spējuši sev nodrošināt dzīvei valstī nepieciešamos ienākumus. Arī «darba meklētāju» jeb bezdarbnieku pabalstu citu ES valstu pilsoņiem briti plāno sniegt vien trīs mēnešus.

Iedzīvotāju skaits Zviedrijā pirmo reizi vēsturē sasniedzis desmit miljonus cilvēku, ziņo thelocal.se.

Zviedrijas statistikas birojs piektdien 7.47 no rīta apstiprinājis, ka šī vēsturiskā sliekšņa sasniegšanu. Nav gan iespējams zināt precīzi, kad tas notika, vai kura ir desmit miljonā persona.

2010. gadā Zviedrijā tika prognozēts, ka šis slieksnis tiks sasniegts 2021. gadā, taču iedzīvotāju skaita pieaugums bijis straujāks. Laika posmā no 2010. līdz 2015. gadam iedzīvotāju skaits audzis par aptuveni četriem procentiem gadā.

Lietuvas valdība trešdien piekritusi atvieglināt ārvalstu speciālistu nodarbināšanu noteiktās profesijās, cerot tādējādi uzlabot uzņēmējdarbības vidi un piesaistīt investīcijas, tikmēr daži politiķi brīdinājuši, ka tas varētu pavērt ceļu lētāka darbaspēka ieplūšanai, kas apturētu lietuviešu algu pieaugumu.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis premjerministra Sauļus Skverneļa preses pārstāvis Toms Beržinsks, valdība trešdien izbraukuma sēdē Medininkos apstiprinājusi Ekonomikas ministrijas iesniegto sarakstu, kurā minētas 27 profesijas, kuru Lietuvā trūkst.

Paredzēts, ka šādu profesiju speciālistus no valstīm, kas nepieder pie Eiropas Savienības (ES), Lietuvā būs vieglāk pieņemt darbā, proti, darba devējiem viņiem būs jāmaksā tikai pusotras reizes vairāk par vidējo mēnešalgu, kamēr tādiem speciālistiem, kuru šai sarakstā nav, jāmaksā trīs reizes vairāk par vidējo mēnešalgu - šo drošības sviru mērķis ir novērst algu diskrimināciju un lētāka darbaspēka ievešanu.

Eiropa neizbēgami sāk zaudēt savu pozīciju pasaulē kā liels ekonomikas centrs, Latvijas Universitātes (LU) forumu cikla «Latvijas formula 2050. Attīstības scenāriji» otrajā forumā «Latvijas attīstības ārējie faktori» sacīja LU asociētais profesors Daunis Auers.

Viņš skaidroja, ka 2030.gadā neviena no pasaules 25 lielākajām pilsētām vairs neatradīsies Eiropā, kas automātiski ietekmēs arī ekonomiku. Profesors atzīmēja, ka Eiropa nākotnē vairs nebūs tik pievilcīga, kāda tā bijusi līdz šim, un vēl viena būtiska izmaiņa, kas skar un skars Eiropu, ir demogrāfijas krīze, jo 2050.gadā Āfrikā dzīvos četras reizes vairāk cilvēku nekā Eiropā.

«Šobrīd demogrāfijas krīzei nav reāla risinājuma. Viens no risinājumiem būtu imigrācija, taču tieši tā ir izraisījusi autoritāro līderu, piemēram, Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna parādīšanos Eiropā. Arī »Breksit« būtībā bija balsojums pret imigrāciju. Ir jāpieņem lēmums, vai Eiropa grib imigrāciju un, ja tiek nolemts, ka tā būs, tad ir jāsaprot, ka Eiropa stipri mainīsies - būs lielāki konflikti sabiedrībā un mainīsies kultūra,» norādīja Auers.

Starptautisko tūristu ceļošana uz Austrāliju tiks atļauta ne ātrāk par 2022.gadu, augstāku prioritāti nosakot kvalificētiem viesstrādniekiem un studentiem, otrdien paziņoja premjerministrs Skots Morisons.

Ir gaidāms, ka Austrālija otrdien sasniegs vakcinācijas aptveri, kas ļaus sākt valsts atkalatvēršanu - 80% no iedzīvotājiem vismaz 16 gadu vecumā būs saņēmuši otru Covid-19 vakcīnas devu, sacīja Morisons.

Premjers pagājušajā nedēļā ieskicēja plānu, kas paredz no novembra ļaut vakcinētiem pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem lidot uz ārvalstīm. Tas notiks pirmoreiz, kopš Austrālijā pērnā gada martā stājās spēkā sevišķi stingrs ceļošanas aizliegums.

Morisons otrdien sacīja, ka pēc austrāliešiem nākamā prioritārā grupa būs kvalificēti viesstrādnieki un studenti, kas drīkstēs ierasties Austrālijā agrāk nekā tūristi.

Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ imigrācija Austrālijā ir bijusi zemākajā līmenī kopš Otrā pasaules kara. Pandēmija arī katastrofāli ietekmējusi Austrālijas universitātes, kas ir lielā mērā atkarīgas no starptautisko studentu mācību maksas. Izglītības nozare bažījas, ka starptautiskie studenti stāsies citu valstu augstskolās, ja viņiem drīz netiks atvērta Austrālijas robeža.

Pasaules iedzīvotāju skaits šogad palielinājies par 75 miljoniem cilvēku un Jaungada dienā pārsniegs astoņus miljardus, ceturtdien paziņojis ASV Tautas skaitīšanas birojs.

Pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums aizvadītajā gadā bija nedaudz zem 1%, un 2024.gada sākumā katru sekundi pasaulē gaidāmi 4,3 jaundzimušie un divi nāves gadījumi, liecina statistikas dati.

ASV iedzīvotāju pieauguma temps pagājušajā gadā bija 0,53%, kas ir aptuveni puse no pasaules rādītāja. ASV iedzīvotāju skaits pieauga par 1,7 miljoniem un Jaungada dienā sasniegs 335,8 miljonus.

Ja pašreizējais temps saglabāsies līdz desmitgades beigām, tad tā būs desmitgade ar vislēnāko iedzīvotāju skaita pieaugumu ASV vēsturē. No 2020. līdz 2030.gadam ASV tiek prognozēts mazāk nekā 4% pieaugums.

Paredzams, ka 2024.gada sākumā Savienotajās Valstīs ik pēc deviņām sekundēm piedzims viens bērns un ik pēc 9,5 sekundēm mirs viens cilvēks. Tomēr imigrācija neļaus iedzīvotāju skaitam samazināties.

«Sagaidāms, ka ekonomikas izaugsme mazinās emigrācijas plūsmu, tomēr «slimība» jau ir tik nopietna, ka prasa ļoti stipras zāles, proti, steidzamu un izlēmīgu rīcību no valsts puses,» norāda ekonomiste Lija Strašuna, komentējot piektdien publicētos starptautiskās migrācijas datus, piebilstot – ja valsts nerīkosies tagad, tad iespējamie risinājumi kļūs arvien sāpīgāki.

Valstij būtu jāmotivē iedzīvotājus nebraukt prom un jāveicina jau aizbraukušo atgriešanos dzimtenē – tam nepieciešams vairāk un labāk apmaksātu darba vietu, kas savukārt prasa ievērojamu ražīguma kāpumu, jo tikai tādā veidā ir iespējams panākt «ekonomikas izrāvienu», norāda Swedbank galvenā ekonomiste L. Strašuna.

«Tas nozīmē turpināt reformas ekonomiskajā, sociālajā, reģionālajā, izglītības politikā. Vai nu tagad vai arī būs par vēlu, jo problēmas tikai samilzīs un iespējamie risinājumi kļūs arvien sāpīgāki, piemēram, ievērojami vēlāks pensionēšanās vecums un mazākas pensijas un apjomīga imigrācija,» viņa skaidro.

«Mums neder izaugsme 3% apmērā! Tad mēs turpinām kulties uz vietas,» uzsver ekonomists Gatis Kokins.

«Kaut kāds darba ražīguma pieaugums ir, kaut kāds darba algas pieaugums ir - rupji rēķinot, par 1,5% pērn -, to gan noēd inflācija (pat tik neliela kā Latvijā), rezultātā daudzi cilvēki saka, ka kopš 2007. gada kļūst tikai sliktāk. Mūsu vienīgā iespēja ir straujāka izaugsme,» viņš skaidro intervijā laikrakstam Diena.

Imigrācijai jābūt vērstai uz to, lai mums būtu tautsaimniecībai nepieciešamais darbaspēks nevis pabalstu meklētāji

Tā intervijā atzīst LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Eiropas Savienībā tikušo nelegālo bēgļu uzņemšana Latvijā – vai tas ir neizbēgami?

Ceru, ka tas nav neizbēgami, un šis ir brīdis valsts vēsturē, kad daudz kas atkarīgs no konkrētu cilvēku teikšanas un politiskās gribas. Es domāju, no mūsu, Latvijas, puses. Var iet kopā ar plūsmu un rīkoties «kā mums pateiks». Un var izskaidrot, kāpēc Latvijai nebūtu pareizi to darīt. Uzskatu, ka Latvijai lēmums uzņemt nelegālos imigrantus nebūtu pareizs.

Vai šīs nelegālo imigrantu uzņemšanas kvotas ES dalībvalstīm netiks padarītas obligātas?

«Ir vairākas Rietumeiropas valsis, kas pensionēšanās vecuma paaugstināšanas ziņā iet uz 67 gadiem. Mans personīgais viedoklis ir, ka man būs jāstrādā līdz 70 gadiem – tas ir pilnīgi reāli,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka IPAS SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds.

Fragments no intervijas:

«Rietumos demogrāfiskā aina mums patiesībā ir ļoti līdzīga. Varbūt dažās valstīs to mīkstina imigrācija, bet faktiski visur tendences ir līdzīgas – bērni dzimst mazāk, un ir jautājumi par to, vai esošā sistēma vecumdienās spēs nodrošināt pensijas. Ja viņi paši neko nekrās un paļausies tikai uz valsti, tad viņiem būs tādas pašas problēmas. Ienākumu aizvietojamība šādos gadījumos noteikti nebūs 100% un ne pat 60%.

Pirmsākumi mūsdienu pensiju sistēmai bija Vācijā 19. gs. beigās. Tolaik vidējais dzīves ilgums bija ap 40 gadiem. Nemaz nerunājot par kariem, cilvēki mira no kaitēm, ko šobrīd var izārstēt dažu dienu laikā. Tāpat problēmas bija, piemēram, ar pārtikas pieejamību. Toreiz vecuma pabalsts tika maksāts līdz mūža beigām tiem, kuri ir sasnieguši 70 gadu vecumu. Tas tika balstīts uz to, ka šādu cilvēku nemaz tik daudz nebija. Problēma ir, ka politiķi ļoti veikli pensionāru elektorātu uzrunā ar jauniem solījumiem. Tas ir jauki līdz kādai robežai – kamēr to var atļauties. Rietumeiropā daudzās valstīs pensiju sistēma joprojām ir balstīta uz pirmo līmeni, un šajās valstīs sasolīts ir ļoti daudz... Solīt jau var daudz, bet kādā brīdī jāsāk arī maksāt. Tas ir delikāts jautājums, un nekad te nebūs vieglu atbilžu un risnājumu. Jautājums vairāk ir par to, vai tā brīža politiķi spēj skatīties tālredzīgāk nekā līdz nākamajām vēlēšanām.»

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons svētdien prezentējis savas Konservatīvās partijas manifestu pirms decembrī gaidāmajām britu parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kurā sola pabeigt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lai tā varētu izbeigt taupības pasākumus un veicināt uzplaukumu.

Jūlijā Džonsons sāka vadīt mazākuma valdību, bet tā arī nespēja panākt Brexit vienošanās apstiprinājumu britu parlamentā. Tagad viņš vēlas pārliecinošu uzvaru 12.decembrī gaidāmajās vēlēšanās.

"Kā jums zināms, ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas līdz visizšķirošākajām vēlēšanām mūslaiku vēsturē," Džonsons sacīja, Telfordā prezentējot toriju priekšvēlēšanu manifestu.

"Izvēle nekad nav bijusi skaidrāka," viņš teica. "Pabeigt Brexit, un tad mēs varam atjaunot uzņēmēju un ģimeņu pārliecību un uzticību," Džonsons piebilda.

"Pabeigt Brexit, un tad mēs varam koncentrēt savas sirdis un prātus uz Lielbritānijas iedzīvotāju prioritātēm," viņš uzsvēra, sakot, ka "ir laiks atbrīvot visas valsts potenciālu un kalt jaunu Lielbritāniju".

Ja kāds, pandēmijai sākoties, vēl cerēja, ka tās laikā cilvēki vairāk laika pavadīs mājās un tādējādi arī nodosies domām par lielākām ģimenēm, tas izrādījies velti. Šādiem apcerējumiem darbi sekojuši nav, un faktiski šis viss Rietumvalstīs tā arī ir palicis vien domu līmenī. Proti, viena no Covid-19 pašām būtiskākajām sekām ir izrādījusies pilnvērtīga demogrāfiskā bedre.

Jāņem vērā, ka vairākās Rietumvalstīs cilvēku skaits plaka un sabiedrības novecojās jau pirms šīs pandēmijas. Lielā daļā gadījumu šādām valstīm no dramatiska iedzīvotāju skaita krituma atļāvusi izvairīties vien imigrācija. Notiekošajam nenoliedzami būs liela ietekme uz nākotni. Ja sabiedrība kļūst arvien sirmāka, parasti veidojas ļoti labi apstākļi tam, lai arī ekonomiskā dinamika būtu vēsāka.

Sarūkošs cilvēku skaits valstī un sabiedrības novecošanās pamatā nozīmē lēnāku ekonomikas izaugsmi, zemāku produktivitāti un vidējo dzīves līmeni, un spiedienu arvien celt nodokļu nastu iedzīvotājiem. Jau ziņots, ka, sarūkot strādājošo skaitam, valstī var arī saražot mazāk produktu un pakalpojumu, un no ekonomiskās aktivitātes var tikt iekasēts mazāks nodokļu apjoms. Mazāki nodokļu ieņēmumi savukārt nozīmē valsts sniegto pakalpojumu un veikto investīciju apjoma kritumu. Turklāt tieši jauni cilvēki finansē arī, piemēram, veselības un pensiju sistēmas. Ja to nav, tad uz jautājuma zīmes nonāk arī šādi piedāvātie labumi.

Pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu varētu kāpināt no esošajiem 2,5% uz vairāk nekā 5% gadā, tā Latvijas Bankas rīkotajās ekspertu sarunās "Kā panākt noturīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi?" 13.martā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš atzina, ka Latvija patlaban arvien vairāk atpaliek no kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas, un arī virzība uz Eiropas Savienības (ES) vidējo turīguma līmeni ir tik lēna, ka par šo mērķi varēs runāt nu jau vairāku paaudžu perspektīvā, ja savā darbībā neko nemainīsim.

Latvijas Bankas vērtējums liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls ir ap 2,5% gadā - tātad, neveicot reformas un kardināli nemainot esošo situāciju, Latvijas ekonomika labākajā gadījumā bez krīzēm, satricinājumiem un politikas kļūdām, augs ap 2-3% gadā vidējā termiņā, uzsvēra Rutkaste.

Atslēga straujākai izaugsmei ir trīs faktoru mijiedarbībā - darbaspēks, kapitāls, zināšanas, tātad potenciālo izaugsmi var palielināt uzlabojot katru no šiem elementiem - pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, sacīja Rutkaste.

Maz ticams, ka valsts politika ilgtermiņa demogrāfiskās tendences var pavērst pretējā virzienā, tomēr tā var tās mazināt un mīkstināt to negatīvo ietekmi uz ekonomiku, Swedbank Ekonomisko pētījumu daļas pētījumā par demogrāfiju un tās ietekmi uz ekonomiku atzina eksperti.

Vispirms nepieciešams risināt demogrāfiskās tendences, kas nozīmē uzlabot dzimstību, mazināt emigrāciju, veicināt iedzīvotāju atgriešanos, kā arī strādāt pie imigrācijas. Lai tas būtu iespējams, ekonomikas izaugsmes tempam jābūt noturīgi straujam. Tas nozīmē, ka jāuzlabo iedzīvotāju iesaiste darba tirgū un jākāpina darba ražīgums, uzsver eksperti.

Lai mazinātu demogrāfijas negatīvās tendences, ne tikai jāveicina dzimstība, emigrējušo atgriešanās un uz prasmēm balstīta imigrācija, bet arī nodarbinātība un produktivitātes pieaugums. Jāuzlabo izglītības kvalitāte un jāmazina reģionu administratīvā sadrumstalotība, investīcijas novirzot ekonomiskās aktivitātes centru attīstībai. Nepieciešams apsteidzoši konsolidēt un veidot kvalitatīvu publisko infrastruktūru ap spēcīgākajiem ekonomiskās aktivitātes centriem.

Imigrācija Vācijā sasniegusi augstāko līmeni pēdējo 17 gadu laikā. Ievērojama daļa iebraucēju bijuši no Eiropas dienvidu valstīm, kuras pārņēmušas dažādas ekonomiskas problēmas un recesija, liecina statistikas dati.

Aizvadītajā gadā Vācijā ieradušies 1,08 miljoni imigrantu, kas bijis pieaugums 13% apmērā, salīdzinot ar gadu iepriekš, atsaucoties uz Vācijas statistikas biroja aplēsēm, vēsta Wall Street Journal. Visvairāk pieaudzis to imigrantu skaits, kas nāk no Spānijas, Grieķijas, Portugāles un Itālijas.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn par 45% pieaudzis Spānijas imigrantu skaits, sasniedzot 30 tūkstošus. No Itālijas Vācijā pērn ieradušies 42 tūkstoši darba meklētāju, kas ir pieaugums 40% apmērā. Vairāk par 40%, salīdzinot ar 2011. gadu, pieaudzis arī imigrantu skaits no Grieķijas un Portugāles.

Ekonomisti norāda, ka, neskatoties uz atsevišķām problēmām, imigrantu skaita palielināšanās palīdzēs Vācijai pārvarēt kvalificēta darbaspēka trūkumu atsevišķās tautsaimniecības jomās, kā, piemēram, informācijas tehnoloģijās, veselības aprūpē u. c.

Servisa centru veicināšana un plānota imigrācija ir paredzamie ārvalstu investoru ieteikumi Latvijai

Nesen nodibinātā Ārvalstu Investoru padomes Latvijā (ĀIPL) darba grupa par risinājumu apzināšanu un rekomendācijām Latvijas izglītības politikai ar secinājumiem nāks klajā augusta beigās vai septembra sākumā, tomēr gan problēmu, gan to risinājumu lauks lielos vilcienos ir jau skaidrs.

Periodiskus pārskatus un vērtējumus par situāciju dažādās jomās ĀIPL veic ik pa laikam, un par darba tirgu pēdējā tāda bija 2011. gadā. Ir skaidrs, ka problēmas kopš tā laika ir tikai samilzušas, DB saka augsta līmeņa vadītāju meklēšanas kompānijas Pedersen & Partners klientu direktors Kaspars Kauliņš, kurš arī vada ĀIPL izglītības ziņojuma darba grupu. «Cilvēku kļūst mazāk, darbaspēka pieejamība rūk, konkurence palielinās, un tas reāli kavē investīciju piesaisti.»