Darba tirgus kļūst algoto darbu strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem arvien pievilcīgāka vieta. Šo ziņu ar dalītām jūtām uztver uzņēmēji, taču šis ir vienīgais ceļš uz ilgtspējīgu līdzsvaru mūsu ekonomikā. Izsakoties skarbi, bet vienlaikus humāni, labāk darbaspēka trūkums ekonomikā, nevis ekonomikas trūkums darbaspēkam, kas ir bijusi ierasta situācija pēcpadomju ērā.

Tā diemžēl ir novedusi pie ievērojamas iedzīvotāju daļas zaudēšanas — ja cilvēku prasmēm nav pietiekama pielietojuma, viņi to meklē citur pasaulē.

Darbinieku trūkums ir vienīgais normālais stāvoklis ekonomikā. Cilvēku darbs ir galvenais bagātības avots. Taču tieši tāpēc arī jebkuras valsts iedzīvotāju gatavība veltīt laiku darbam, kas drīzāk sarūk līdz ar labklājības līmeņa pieaugumu, ir galvenais ekonomikas izaugsmes ātruma ierobežojums. Ko ar šo ierobežojumu darīt, vienmēr būs ne tikai ekonomisks, bet arī politisks jautājums.

Šobrīd darba tirgū uzlabojas divi galvenie parametri — bezdarba līmenis samazinās, bet strādājošo cilvēku skaits aug. Mazāks bezdarbs pats par sevi vēl, tā teikt, neko nepierāda.

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Imigrācija Lielbritānijā sarukusi līdz zemākajam līmenim pēdējo sešu gadu laikā, liecina ceturtdien publiskotie valdības statistikas dati.

Šo samazinājumu pamatā izraisījis to Eiropas Savienības (ES) pilsoņu skaita kritums, kas ieceļo Lielbritānijā, lai strādātu.

Britu mediji vēsta, ka valstī ieceļojošo citu ES dalībvalstu pilsoņu skaits ir zemākais kopš 2003.gada, un to ES pilsoņu skaits, kas no Lielbritānijas izceļojuši ir par 48 000 lielāks par ieceļojušo skaitu.

"Imigrācija no ES ir mazinājusies kopš 2016.gada," kad notika referendums par izstāšanos no bloka, norāda Nacionālais statistikas birojs (ONS).

Kopš jūnija no Lielbritānijas izceļojis 151 000 ES pilsoņu, un tas ir augstākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā.

Tajā pašā laikā neto imigrācija no citām valstīm pēdējo sešu gadu laikā ir pamazām pieaugusi, jo arvien lielāks skaits ārpus ES esošo valstu pilsoņu ierodas Lielbritānijā, lai studētu.

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.

Apgalvojot, ka imigrācija ir pārāk augsta, ietekmīgs Šveices ekonomists mudina valdību iekasēt lielākus nodokļus no ārzemniekiem, kuri mitinās šajā valstī, ziņo thelocal.ch.

Reiners Eihenbergers uzskata, ka nauda, kas tiktu iegūta, nosakot lielākus nodokļus ārvalstniekiem, varētu tikt novirzīta par labu Šveices pilsoņiem.

Ekonomists akcentējis, ka imigrācija esošajā līmenī - vairāki desmiti tūkstošu cilvēku gadā, nav normāla. «Dažus ārvalstu darbiniekus mums tiešām vajadzēja, bet, protams, ne tā kā tagad, kad imigrācija ir 80 tūkstoši cilvēku gadā,» viņš norādījis.

Eihenbergera komentāri seko aicinājumam noteikt kvotas imigrantiem. Kvotas esot nepieciešamas tāpēc, lai nodrošinātu, ka Šveice iegūst darbiniekus, kuri tai patiešām ir vajadzīgi. Beznosacījuma multikulturālā attieksme apdraudot valsts sociālo stabilitāti.

Lielākā daļa emigrantu, kuri pametuši Latviju, pastāvīgi uzturas savā dzīvesvietā ārzemēs, taču daudzi no viņiem, sasniedzot pensijas vecumu, varētu atgriezties dzimtenē, Baltijas nekustamā īpašuma līderu forumā sacīja Latvijas Universitātes ekonomikas profesors Mihails Hazans.

Viņš uzsvēra, ka aptuveni 30% Latvijas emigrantu ir teikuši, ka varētu pārskatīt atgriezties Latvijā pensijas vecumā. «Šī vēlme patiesībā nozīmē papildus iespēju tiem, kuri strādā nekustamo īpašumu sektorā,» viņš uzsver. «Šie cilvēki negribīgi pārdod savu īpašumu Latvijā, viņi to vēlētos paturēt, lai pēc tam šeit atgrieztos ar labu pensiju.» Iespējams, tad viņi spēs uzlabot savus dzīves apstākļus, iespējams viņi vēlēsies apmesties kvalitatīvā pansionātā vai saņemt aprūpi mājās. Jebkurā gadījumā, tas būs nozīmīgs iedzīvotāju segments Latvijā, uzsver M. Hazans.

Viņš norāda, ka aptuveni 25% cilvēku no tā skaita, kas aizbrauc, atbrauc atpakaļ tajā pašā gadā. Tiesa gan, aizvien liels ir potenciālo aizbraucēju skaits, taču tas pērn nedaudz samazinājās. 2014.-2015.gadam to darbaspējīgo iedzīvotāju īpatsvars, kas vēlējās pamest valsti, sasniedza 20%, bet pērn tādi sasniedza 15%. Tajā pašā laikā starp iedzīvotājiem vecumā no 18-34 gadiem, kuriem ģimenē ir bērns līdz 18 gadiem, un kuri plāno pamest Latviju, sasniedza 5,4%, kas nozīmē demogrāfiskā potenciāla zaudēšanu.

Lielbritānijas ekonomikas vājās perspektīvas nonivelēs jebkādu potenciālu darba algu pieaugumu britu strādniekiem gadījumā, ja valsts izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) novestu pie imigrācijas samazināšanās, liecina pirmdien publicēts pētījums.

Domnīcas Resolution Foundation veiktajā pētījumā konstatēts, ka imigrācijas samazināšanās nākotnē varētu pozitīvi ietekmēt dažu strādājošo britu ienākumus, tomēr viņi būs pakļauti Brexit (Lielbritānijas aiziešanas no ES) negatīvai ietekmei uz Lielbritānijas ekonomiku.

Apkopēji, apsardzes darbinieki un pārdevēji ir starp tiem, kuru ienākumi pēdējos gados samazinājušies imigrācijas dēļ.

Šiem strādājošajiem ienākumi līdz 2018.gadam varētu palielināties par 0,2% līdz 0,6%, ja imigrācija saruktu līdz dažiem desmitiem tūkstošu cilvēku gadā, ko bija solījis bijušais premjerministrs Deivids Kamerons.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš grāmatā "Latvijā dzīvot ir interesanti" apkopo savus 25 gadu periodā tapušos rakstus par tautsaimniecību

"Grāmatas mērķis ir pierādīt tās nosaukumā izteikto apgalvojumu. Tā nav par ekonomiku. Neesmu skaitījis, bet varbūt pat vairāk nekā puse rakstu nav par to. Grāmata ir par Latvijas ekonomiku, bet arī politiku, attiecībām ar pasauli, kultūru, dabu, dialektiem un citām lietām," teic P. Strautiņš.

Viņš secina, ka stāsts par ekonomiku galvenokārt nav stāsts par naudu.

Jo ilgāk strādā finanšu sistēmā, jo skeptiskāks P. Strautiņš kļūst par naudas nozīmi un spriež, ka tā ir tikai punktu skaitīšanas sistēma dzīves lielajā spēlē.

"Nauda nav pašvērtība. Tās daudzums rāda, cik labi protam strādāt. IKP pieaugums nenotiek pats no sevis. Dziļākajā būtībā ekonomikas attīstība ir pieredzes, zināšanu, pirkstu veiklības un savstarpējās uzticēšanās pieaugums. Fiziskā kapitāla uzkrāšana drīzāk ir rezultāts, bet nauda – tikai nervu impulsi, kas koordinē procesu," tā ekonomists.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Arī Zviedrija un Somija ir pret britu imigrācijas plāniem; imigrantu izcelsme gan ietekmē sociālo slogu

Šodien Helsinkos notiekošajā gadskārtējā Ziemeļu nākotnes forumā Lielbritānijas premjers tiek sagaidīts ar atvēsinošu ziņu no saviem Somijas un Zviedrijas kolēģiem. Abu valstu premjeri ar saviem paziņojumiem piebiedrojas Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, ka nav pieņemams britu valdības plāns ierobežot darbaspēka brīvu kustību ES, izsūtot no valsts citu dalībvalstu iedzīvotājus, kas Lielbritānijā «sēž uz pabalstiem». Pirms šī Dauningstrītas iniciatīva tiek izsludināta, no tās apspriešanas ir kļuvis zināms, ka jaunākais pret imigrāciju vērstais plāns ir no Lielbritānijas deportēt citu ES valstu iedzīvotājus, kas trijos mēnešos kopš ierašanās nav spējuši sev nodrošināt dzīvei valstī nepieciešamos ienākumus. Arī «darba meklētāju» jeb bezdarbnieku pabalstu citu ES valstu pilsoņiem briti plāno sniegt vien trīs mēnešus.

Iedzīvotāju skaits Zviedrijā pirmo reizi vēsturē sasniedzis desmit miljonus cilvēku, ziņo thelocal.se.

Zviedrijas statistikas birojs piektdien 7.47 no rīta apstiprinājis, ka šī vēsturiskā sliekšņa sasniegšanu. Nav gan iespējams zināt precīzi, kad tas notika, vai kura ir desmit miljonā persona.

2010. gadā Zviedrijā tika prognozēts, ka šis slieksnis tiks sasniegts 2021. gadā, taču iedzīvotāju skaita pieaugums bijis straujāks. Laika posmā no 2010. līdz 2015. gadam iedzīvotāju skaits audzis par aptuveni četriem procentiem gadā.

Šoruden uzmanības centrā vairāk ir bijusi politika un militārie konflikti, nekā ekonomikā notiekošais. Pasaule gatavojas “paredzami-neprognozējamā” Donalda Trampa prezidentūrai. ASV 47. prezidents pārstāv ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu, kā arī Augstāko tiesu un sliktākajā gadījumā ietekmēs arī ASV monetāro politiku. Ir grūti objektīvi novērtēt D. Trampa politikas potenciālās sekas, jo politikas nozīme ekonomikā nereti tiek pārvērtēta, atstājot ēnā cilvēku radošumu, kā arī spēju risināt problēmas un pielāgoties, liecina jaunākā SEB Nordic Outlook ekonomikas apskata prognozes.

Globālās izaugsmes sabremzēšanās

Globālā izaugsme 2024.–2026. gadā nedaudz pārsniegs 3% gadā, kas ir lēnāks temps nekā pirms COVID-19 pandēmijas. ASV ekonomiku gaida viegla piezemēšanās, taču vēlēšanu rezultāts rada jaunus riskus. Pēc spēcīgas izaugsmes pirmajos trīs ceturkšņos, mēs paaugstinām IKP pieauguma prognozi ASV 2024. un 2025. gadam attiecīgi līdz 2,7% un 2%, vienlaikus pazeminot 2026. gada prognozi līdz 1,7%. ASV ekonomiku joprojām virza spēcīgs mājsaimniecību patēriņš. Importa tarifi visdrīzāk būs sarunu ierocis, – ar tā pielietošanu ir jābūt uzmanīgiem, jo tas var iedragāt ASV izaugsmi. Tarifi uz ekonomikas attīstību var radīt lielāku netiešu efektu, radot nenoteiktību par tirdzniecības politiku un ietekmi uz finanšu nosacījumiem, tostarp paaugstinot procentu likmes. ASV izaugsmi var bremzēt arī samazināta imigrācija, kas līdz šim to balstīja un palielināja nodarbinātību.

Aizvadītā gada aprīlī Īrijā dzīvojuši nepilni 20 tūkstoši Latvijā dzimušu cilvēku, liecina šīs valsts tautas skaitīšanas dati.

Tautas skaitīšanas ietvaros secināts, ka aizvadītā gada aprīlī Īrijā dzīvojuši 19,98 tūkstoši Latvijā dzimušu cilvēku. To skaits kopš 2006. gada aprīļa tautas skaitīšanas palielinājies par 5,9 tūkstošiem. Latvijā dzimušo Īrijas iedzīvotāju vidū lielāko īpatsvaru veidojušas sievietes.

Ārzemnieki veido 17% no Īrijas iedzīvotāju skaita un kopš tautas skaitīšanas 2006. gadā straujāk audzis ir rumāņu (+110%), indiešu (+91%), poļu (+83%), lietuviešu (+40%) un latviešu (+43%) skaits.

Visvairāk ārzemēs dzimušo Īrijas iedzīvotāju nāk no Polijas. Aizvadītā gada aprīlī Īrijā dzīvojis 115,1 tūkstotis poļu, kuru skaits kopš 2006. gada pieaudzis par aptuveni 52 tūkstošiem.

Situācija ar darbaspēku laukos joprojām ir dramatiska, savukārt «simtlatnieku» programma nav attaisnojusi cerības un nav veicinājusi darba tirgus atkopšanos, secināts diskusijā ar Smiltenes novada uzņēmējiem.

«Situācija ar darbaspēku ir dramatiska, un uzņēmēji cits citu gatavi vai nožņaugt, pūloties pārpirkt kvalificētu darbinieku. Diemžēl bieži vien tālāko novadu - pat Balvu vai Gulbenes - uzņēmējs pārpērk Smiltenes uzņēmumā sagatavoto darbinieku, kurā esmu investējis 36 mēnešus, nevis izvēlas nodarbināt kāda tehnikuma absolventu,» norādīja ceļu būves uzņēmuma SIA 8 CBR valdes priekšsēdētājs Andris Lancbergs.

Arī zemnieku saimniecības Rožkalni īpašnieks Ivars Ādamsons atzina, ka lauksaimniekiem katastrofāli trūkst fermas strādnieku.

«Maksā kādu algu gribi, neviens nenāk, jo negrib strādāt netīru darbu. Tikmēr svešumā - Īrijā vai Anglijā - cilvēkiem acīmredzot parādās lielāka atbildības sajūta. Viņi jūtas kā izmesti okeānā un jākuļas kā nu māk. Tur jāstrādā jebkurš, arī netīrs darbs, kamēr šeit var parazitēt uz pabalstu rēķina,» sacīja Ādamsons.

Lielbritānijas leiboristu valdība pieļāva lielu kļūdu, pēc Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās 2004.gadā atverot savas robežas viesstrādniekiem no jaunajām bloka dalībvalstīm, atzinis toreizējais iekšlietu ministrs Džeks Strovs.

Britu valdības lēmums neierobežot viesstrādnieku plūsmu no jaunajām dalībvalstīm bija «labi domāta politika, ko mēs salaidām grīstē», vēsta Daily Telegraph.

Toreizējā leiboristu valdība prognozēja, Lielbritānijā pēc ES paplašināšanās ieradīsies aptuveni 13 000 viesstrādnieku no jaunajām dalībvalstīm. Taču labākas dzīves meklējumos Apvienotajā Karalistē ieradās vairāk nekā viens miljons austrumeiropiešu, Lielbritānijai piedzīvojot vienu no lielākajiem imigrācijas viļņiem vēsturē.

ES atļautos darba tirgus ierobežojumus uz septiņiem gadiem izmantoja visas pārējās ES valstis, izņemot Zviedriju un Īriju.

«Viena no lielākajām kļūdām, kurā man bija dalība, bija [darba tirgus] ierobežojumu atcelšana Austrumeiropas valstīm, kā Polijai un Ungārijai, kas ES pievienojās 2004.gadā,» atzina Strovs.

Kopumā izaugsmes paātrināšanās vērtējama pozitīvi - šis temps ir visai tālu no pārspīlējumiem savulaik straujās izaugsmes periodā 2004-2007, norāda Latvijas Bankas eksperti.

Secināms, ka atkopšanās no pēckrīzes zemās izaugsmes perioda beidzot ir uzņēmusi apgriezienus.Šo tautsaimniecības atkopšanos Latvijā nosaka aizvien plašāks faktoru kopums.

Notiek cikliska atkopšanās no zemās izaugsmes, kas sekoja pārkaršanai un globālajai finanšu krīzei. Tā noris gan ārējā, gan iekšējā pieprasījuma nostiprināšanās rezultātā.Turklāt šāds izaugsmes temps visai raksturīgs Latvijai kā valstij ar ienākumu līmeni, kas ievērojami atpaliek no Eiropas Savienības vidējā un kurā attīstība notiek no zemas bāzes.

Pašlaik var konstatēt, ka ekonomikā ir iestājušies labie laiki.Politikas veidotājiem tas atgādina - valsts budžetā jāsāk veikt uzkrājumi ekonomikas lejupslīdes brīdim nākotnē un jāvirzās uz sabalansētu budžetu. Uzteicami, ka valdība, kas jau saņēmusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) atzinību par darbu pie strukturālām reformām, arī tās patur dienaskārtībā. Reformām jāturpinās, sevišķi darba tirgus kapacitātes uzturēšanā.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdienas vakarā teica savu pirmo televīzijas pārraidīto uzrunu valsts iedzīvotājiem no Ovālā kabineta, nosaucot nelegālo imigrāciju par «augošu krīzi», kas kaitē miljoniem amerikāņu, un pieprasot piešķirt 5,7 miljardus ASV dolāru tērauda barjeras izveidošanai gar robežu ar Meksiku.

Prezidents atturējās no ārkārtas stāvokļa izsludināšanas uz robežas, bet uzsvēra nepieciešamību samazināt nelegālās narkotiku tirdzniecības radītos zaudējumus, kas esot 500 miljardi dolāru gadā.

«Pastāv augoša humānā un drošības krīze uz mūsu dienvidu robežas. Muitas un robežsardzes aģenti katru dienu sastopas ar tūkstošiem nelegālo imigrantu, kas mēģina iekļūt mūsu valstī,» sacīja Tramps.

«Mums vairs nav vietas, kur viņus turēt, un mums nav iespējas viņus tūlīt nosūtīt atpakaļ uz viņu valsti. Amerika ar lepnumu uzņem miljoniem likumīgu imigrantu, kuri bagātina mūsu sabiedrību un dod ieguldījumu mūsu nācijai. Bet visiem amerikāņiem kaitē nekontrolēta nelegālā imigrācija.»

Kamēr Latvija vēl tikai gatavojas un domā, kā veicināt un uzturēt attiecības ar jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa komandu, analītiķi jau ar bažām gaida politiku maiņas un ko tās varētu nozīmēt gan ekonomikai, gan drošībai, turklāt visā pasaulē.

Lēmām izpētīt, kas tad varētu būt Trampa administrācijas cilvēki un par kādām pārmaiņām varētu būt runa gan ekonomikā, gan citās jomās. Šis ir pirmais raksts no divu rakstu sērijas.

Baiba Braže (JV) pērna gada decembrī devās darba vizītē uz Vašingtonu, taču tur tikās ar vairākiem jau esošās administrācijas augsta līmeņa politiķiem un ekspertiem. Ar lielu varbūtību jaunajā administrācijā šo cilvēku nebūs. Cik efektīva bijusi šāda vizīte, diplomāti izsaka pretrunīgas piezīmes, tomēr nepievērst uzmanību ietekmīgiem jaunās Trampa administrācijas pārstāvjiem, varētu būt sāpīga stratēģiska kļūda. Kā DB anonīmi norādīja kāds diplomātiskā korpusa pārstāvis, tā vietā, lai piedalītos diskusijās "Atlantic Council" vai "HudsonInstitute", bija iespēja meklēt kontaktus un tikties ar cilvēkiem, kuri turpmākos četrus gadus lielā mērā noteiks notikumus ne tikai ASV, bet arī Eiropā, Ukrainā un Latvijā.

Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmē Francija ceturtdien pieprasījusi tiesības cīņā pret nelegālo imigrāciju atjaunot robežkontroli.

Jau pagājušajā mēnesī Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, kurš vēlas piesaistīt galēji labējās Nacionālās frontes (FN) elektorāta atbalstu, piedraudēja gada laikā izstāties no Šengenas zonas, ja netiks īstenoti pasākumi nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanai.

Šos draudus ceturtdien atkārtoja arī Francijas iekšlietu ministrs Klods Geons, norādot, ka nacionālām valdībām jāpiešķir tiesības krīzes gadījumos vienpusējā kārtā uz mēnesi atjaunot robežkontroli.

«Vai nu Eiropa organizējas, vai arī to nedara,» saviem kolēģiem sacīja Geons. «Mums joprojām ir 11 mēneši.»

Taču Parīzes skarbais tonis aizkaitinājis dažas citas dalībvalstis. Geons atzinis, ka sastapies ar beļģu un zviedru pretestību.

Latvijas iedzīvotāju izceļošana uz Lielbritāniju un Īriju mazinājusies, bet šo valstu vietā aktualizējusies Norvēģija, kas ir otra bagātākā valsts Eiropā pēc Luksemburgas, vadoties pēc IKP, un labprāt uzņem strādniekus arī no Latvijas, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Pārsvarā latvieši Norvēģijā strādājot darbus, kurus paši norvēģi izpilda nelabprāt – pieprasījums ir pēc amatniekiem, celtniekiem, krāsotājiem, zemes darbu veicējiem, kā arī darbiniekiem zivrūpniecībā. Savukārt Latvijā arvien vairāk cilvēku apgūstot norvēģu valodu. Viņi mācās, lai aizbrauktu, saņemtu lielāku atalgojumu un sociālās garantijas, kā arī izceļo īslaicīgi, lai nopelnītu līdzekļus kredītu atmaksai, skaidro laikraksts.

Inta Armane (28) Norvēģijā studē tūrisma ekonomiku un Neatkarīgajai stāstījusi, ka latviešu skaits tur esot strauji pieaudzis – gandrīz katrā pilsētā dzīvojot latvieši. Norvēģijas medijos izskanot, ka iebraucēji sekmējot ekonomikas izaugsmi, un, ja vien viņus interesē strādāt, nevis saņemt pabalstus, imigrācija tiekot vērtēta labvēlīgi.

Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits 2013. gadā samazinājās par 14,3 tūkstošiem jeb 0,7%, kas ir par 2,4 tūkstošiem vairāk nekā 2012. gadā, kad iedzīvotāju skaits starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ samazinājās par 11,9 tūkstošiem jeb 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Pēc CSP aprēķiniem laika posmā no 2000. līdz 2013. gadam no Latvijas emigrācijā devušies un nav atgriezušies apmēram 259 tūkstoši cilvēku. 2014. gada sākumā Latvijā dzīvoja 2,001 miljons iedzīvotāju, kas ir par 22,4 tūkstošiem mazāk nekā 2013. gadā.

Lai arī 2013. gadā ir samazinājies starptautiskās ilgtermiņa emigrācijas apjoms, tomēr arī starptautiskā ilgtermiņa imigrācija bijusi mazāka – 2013. gadā no Latvijas izbrauca 22 561 cilvēks, kas ir par 2,6 tūkstošiem mazāk nekā 2012. gadā, bet uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ieradās 8299 cilvēki, kas ir par 5 tūkstošiem mazāk nekā 2012. gadā.

Apkopotie dati liecina, ka Eiropas Savienības (ES) un Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) valstis ir galvenie iedzīvotāju, kas izceļo no Latvijas, galamērķi. 2013. gadā starpvalstu emigrācijas plūsmā ES valstu īpatsvars bija 73,1% (2012. gadā – 81,5%), bet imigrācijas plūsmā – 57,8% (2012. gadā – 54,9%), savukārt NVS valstu īpatsvars bija attiecīgi 16,6% un 31%.

Jaunzēlande paziņojusi, ka ārvalstnieki vairs nedrīkstēs iegādāties jau eksistējošus mājokļus šajā valstī. Šāds solis sperts, lai nedzītu uz augšu nekustamā īpašuma cenas, ziņo BBC.

Aizliegums attiecas tikai uz nerezidentiem.

Valsts saskaras ar mājokļu pieejamības krīzi, kā rezultātā daudzi vietējie iedzīvotāji tos vairs nevar atļauties. Pēdējos gados kā galvenie faktori nekustamā īpašuma cenu pieaugumam tiek minēti zemās procentu likmes, ierobežotais mājokļu fonds un imigrācija.

Valsts jaunā vadība arī apņēmusies mazināt imigrāciju un koncentrēties uz darba vietu radīšanu. Jaunzēlandes nekustamā īpašuma tirgū īpaši aktīvi uzdarbojas ķīnieši.

Saskaņā ar Jaunzēlandes Nekustamā īpašuma institūta datiem vidējā cena par dzīvojamo īpašumu Oklendā ir 845 000 ASV dolāru.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veidotajā jaunākajā Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā investori tika aicināti nosaukt pēdējo piecu gadu vislabākos un vissliktākos politikas veidotāju lēmumus vai iniciatīvas, kas ietekmējuši Latvijas uzņēmējdarbības vidi.

Saskaņā ar ārvalstu investoru viedokli «vislabākie lēmumi» vai politikas iniciatīvas ir saistīti ar nodokļiem un nodokļu reformu, kā arī ar elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) situācijas risināšanu, informē FICIL.

Te gan jāuzsver, ka daļa investoru ir apmierināti ar to, ka šajos jautājumos ir redzama «kaut kāda kustība», nevis ar to, kā tie ir atrisināti. Turklāt attiecībā uz nodokļu sistēmu, liela daļa investoru uzsver, ka reformas sekas varēs novērtēt tikai vēlāk. Līdzīgi ārvalstu investori vērtē arī progresu attiecībā uz ēnu ekonomikas mazināšanu, tostarp uzsāktām darbībām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un korupcijas jomā, ka arī progresu maksātnespējas administrācijas jomās.

Demogrāfisko procesu dēļ nākotnē var rasties draudi pirmā pensiju līmeņa sistēmas pastāvēšanai.

Šādu viedokli pirmdien Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) rīkotajā sanāksmē par pensiju sistēmas aktualitātēm pauda "KPMG Baltics" darbinieks, ekonomikas doktors un eksperts pensiju jautājumos Edgars Voļskis.

Voļskis skaidroja, ka pēdējo divu desmitgažu laikā ir kritusies dzimstība, kas ved pie tā, ka trūkst nodarbināto, kuri veic iemaksas pirmajā pensiju līmenī. Pēc eksperta aplēsēm, tālākai pirmā pensiju līmeņa sistēmas funkcionēšanai līdz 2023.gadam vajadzēs papildus 100 000 darbinieku, un ļoti ticams, ka šī problēma būs "risināma tikai ar imigrāciju".

Pēc Voļska paustā, pašreizējā demogrāfiskā situācija ved pie tā, ka pašreizējais strādājošo skaits pret pensionāru skaitu radīs līdzekļu nepietiekamību pirmā pensiju līmeņa sistēmas uzturēšanā. Eksperts skaidroja, ka pirmais pensiju līmenis nevarētu pastāvēt, ja iepriekš deviņdesmitajos gados nebūtu izveidots uzkrājums sociālajā budžetā. Viņaprāt, bez pēdējo desmitgažu laikā pieņemtajiem lēmumiem pensiju pirmā līmeņa uzkrājumu veicināšanai Latvija patlaban atrastos līdzīgā situācijā kā Francija, proti, valstij būtu problemātiski izmaksāt pirmā līmeņa pensiju uzkrājumus saviem iedzīvotājiem.

Ekonomikas transformācija ir veids, kā pārvarēt Latvijas strukturālo atpalicību, šodien uzrunājot Saeimas deputātus pēdējā pavasara sesijas sēdē, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš atzīmēja, ka īstermiņā tas nozīmē atgūt konkurētspēju, bet ilgtermiņā - kalpot Latvijas ilgtspējīgai attīstībai Eiropas un globālās ekonomikas kontekstā. Prezidenta ieskatā, ilgtspējīga attīstība ir atslēga nevienlīdzības mazināšanai.

"Nevienlīdzība Latvijā ir ievērojami augstāka kā vidēji Eiropā, taču risinājums nav esošā kopprodukta pārdale. Tas var būt tikai plāksteris. Risinājums nevienlīdzības mazināšanai var būt vienīgi ievērojams kopprodukta pieaugums, un tam ir jābūt straujākam kā mūsu Baltijas kaimiņvalstīs un straujākām kā Eiropā vidēji," pauda valsts pirmā persona.

Levits sacīja, ka tas ir iespējams tikai un vienīgi rūpīgi piestrādājot pie katra no elementiem un to sazobes. Šie elementi ir skolas izglītība, augstākā izglītība, zinātne, pētniecība, inovācija, ražošana un eksports. Prezidents akcentēja, ka tieši šādā kārtībā galarezultāts ir pastāvīgi augošs nacionālais kopprodukts.