Darba tirgus kļūst algoto darbu strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem arvien pievilcīgāka vieta. Šo ziņu ar dalītām jūtām uztver uzņēmēji, taču šis ir vienīgais ceļš uz ilgtspējīgu līdzsvaru mūsu ekonomikā. Izsakoties skarbi, bet vienlaikus humāni, labāk darbaspēka trūkums ekonomikā, nevis ekonomikas trūkums darbaspēkam, kas ir bijusi ierasta situācija pēcpadomju ērā.

Tā diemžēl ir novedusi pie ievērojamas iedzīvotāju daļas zaudēšanas — ja cilvēku prasmēm nav pietiekama pielietojuma, viņi to meklē citur pasaulē.

Darbinieku trūkums ir vienīgais normālais stāvoklis ekonomikā. Cilvēku darbs ir galvenais bagātības avots. Taču tieši tāpēc arī jebkuras valsts iedzīvotāju gatavība veltīt laiku darbam, kas drīzāk sarūk līdz ar labklājības līmeņa pieaugumu, ir galvenais ekonomikas izaugsmes ātruma ierobežojums. Ko ar šo ierobežojumu darīt, vienmēr būs ne tikai ekonomisks, bet arī politisks jautājums.

Šobrīd darba tirgū uzlabojas divi galvenie parametri — bezdarba līmenis samazinās, bet strādājošo cilvēku skaits aug. Mazāks bezdarbs pats par sevi vēl, tā teikt, neko nepierāda.

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Imigrācija Lielbritānijā sarukusi līdz zemākajam līmenim pēdējo sešu gadu laikā, liecina ceturtdien publiskotie valdības statistikas dati.

Šo samazinājumu pamatā izraisījis to Eiropas Savienības (ES) pilsoņu skaita kritums, kas ieceļo Lielbritānijā, lai strādātu.

Britu mediji vēsta, ka valstī ieceļojošo citu ES dalībvalstu pilsoņu skaits ir zemākais kopš 2003.gada, un to ES pilsoņu skaits, kas no Lielbritānijas izceļojuši ir par 48 000 lielāks par ieceļojušo skaitu.

"Imigrācija no ES ir mazinājusies kopš 2016.gada," kad notika referendums par izstāšanos no bloka, norāda Nacionālais statistikas birojs (ONS).

Kopš jūnija no Lielbritānijas izceļojis 151 000 ES pilsoņu, un tas ir augstākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā.

Tajā pašā laikā neto imigrācija no citām valstīm pēdējo sešu gadu laikā ir pamazām pieaugusi, jo arvien lielāks skaits ārpus ES esošo valstu pilsoņu ierodas Lielbritānijā, lai studētu.

Lielākā daļa emigrantu, kuri pametuši Latviju, pastāvīgi uzturas savā dzīvesvietā ārzemēs, taču daudzi no viņiem, sasniedzot pensijas vecumu, varētu atgriezties dzimtenē, Baltijas nekustamā īpašuma līderu forumā sacīja Latvijas Universitātes ekonomikas profesors Mihails Hazans.

Viņš uzsvēra, ka aptuveni 30% Latvijas emigrantu ir teikuši, ka varētu pārskatīt atgriezties Latvijā pensijas vecumā. «Šī vēlme patiesībā nozīmē papildus iespēju tiem, kuri strādā nekustamo īpašumu sektorā,» viņš uzsver. «Šie cilvēki negribīgi pārdod savu īpašumu Latvijā, viņi to vēlētos paturēt, lai pēc tam šeit atgrieztos ar labu pensiju.» Iespējams, tad viņi spēs uzlabot savus dzīves apstākļus, iespējams viņi vēlēsies apmesties kvalitatīvā pansionātā vai saņemt aprūpi mājās. Jebkurā gadījumā, tas būs nozīmīgs iedzīvotāju segments Latvijā, uzsver M. Hazans.

Viņš norāda, ka aptuveni 25% cilvēku no tā skaita, kas aizbrauc, atbrauc atpakaļ tajā pašā gadā. Tiesa gan, aizvien liels ir potenciālo aizbraucēju skaits, taču tas pērn nedaudz samazinājās. 2014.-2015.gadam to darbaspējīgo iedzīvotāju īpatsvars, kas vēlējās pamest valsti, sasniedza 20%, bet pērn tādi sasniedza 15%. Tajā pašā laikā starp iedzīvotājiem vecumā no 18-34 gadiem, kuriem ģimenē ir bērns līdz 18 gadiem, un kuri plāno pamest Latviju, sasniedza 5,4%, kas nozīmē demogrāfiskā potenciāla zaudēšanu.

Pasaules finanšu tirgū pēdējās dienas bijušas trauksmainas. Pēc jaunumiem par to, ka koronavīruss sācis straujāk izplatīties ārpus Ķīnas, spēji zemāk planējusi daudzu riska aktīvu vērtība.

Piemēram, ASV "Dow Jones Industrial Average" akciju indeksa vērtība šo pirmdien saruka vairāk nekā par 1000 punktiem un procentuālā izteiksmē - par 3,6%. Rezumējot - akcijām pats šīs nedēļas sākums bija sliktākais divos gados.

ASV akciju cena straujāk sarūk jau kopš pagājušās nedēļas vidus, un šajā visai nelielajā laika posmā tās ir iespējušas paspēlēt jau visus savus šā gada guvumus. Līdzīgas tendences vērojamas arī citos lielākajos pasaules akciju tirgos. Turklāt šīs otrdienas pēcpusdienā izskatījās, ka cenu kritums turpināsies. Viedokļi par notiekošo tradicionāli ir visai daudz. Finanšu tirgos ne vienmēr tendences nosaka kādi dzelžaini fakti. Patiesībā tie mēdz būt visai emocionāli. Mēdz teikt, ka Volstrītā cenu tendences drīzāk nosaka alkatība un bailes. Vēl pagājušonedēļ DB rakstīja, ka februāris akciju tirgos varētu būt ieskicējis eiforiju.

Maija beigās gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās aptaujas prognozē lielu balsu skaita pieaugumu labējām populistiskajām partijām teju visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, bet it īpaši Francijā, Austrijā, Itālijā, Grieķijā, Vācijā, Polijā, Čehijā.

Tiesa, tās neiegūs tik daudz balsu, lai būtu vairākumā, taču pietiekami, lai censtos destabilizēt EP darbu, īpaši saistībā ar jaunā Eiropas Komisijas prezidenta ievēlēšanu. Portāls Deutsche Welle raksta, ka saskaņā ar jaunāko aptauju 10% EP vēlētāju balsos par galēji labējām partijām, kas ir nozīmīgs skaitlis. Portāls arī raksta, ka šīs vēlēšanas būs iezīmīgas ar to, ka vēlētāji savas balsis izmantos primāri tam, lai tās neatdotu līdzšinējām elites partijām, mazāk domājot par to, kam tās tiks atdotas.

Jāteic, ka dominējošās emocijas šajās vēlēšanās būs bailes un dusmas, kuras izjūt daudzi eiropieši un kuras prasmīgi izmanto labējie populisti. Tās ir bailes no imigrācijas, kas rada ksenofobisku noskaņojumu, tās ir bailes zaudēt darbu un ienākumus, ko rada aizvien pieaugošā digitalizācija, kas rezultējas daudzu zemākas kvalifikācijas darbu izzušanā un mazākās algās strādniekiem. Tās ir dusmas pret līdzšinējo eliti, kas ir pārāk maz vērības pievērsusi tā sauktajai zemākajai vidusšķirai (lower middle class), īpaši ārpus lielpilsētām. Uzskatāms piemērs ir Dzelteno vestu kustība Francijā. ES tiek vainota arī pārmērīgas taupības pieprasīšanā, kā to pasludinājuši itāļu populisti, kas liedz palielināt pabalstus un citus sociālos izdevumus.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš grāmatā "Latvijā dzīvot ir interesanti" apkopo savus 25 gadu periodā tapušos rakstus par tautsaimniecību

"Grāmatas mērķis ir pierādīt tās nosaukumā izteikto apgalvojumu. Tā nav par ekonomiku. Neesmu skaitījis, bet varbūt pat vairāk nekā puse rakstu nav par to. Grāmata ir par Latvijas ekonomiku, bet arī politiku, attiecībām ar pasauli, kultūru, dabu, dialektiem un citām lietām," teic P. Strautiņš.

Viņš secina, ka stāsts par ekonomiku galvenokārt nav stāsts par naudu.

Jo ilgāk strādā finanšu sistēmā, jo skeptiskāks P. Strautiņš kļūst par naudas nozīmi un spriež, ka tā ir tikai punktu skaitīšanas sistēma dzīves lielajā spēlē.

"Nauda nav pašvērtība. Tās daudzums rāda, cik labi protam strādāt. IKP pieaugums nenotiek pats no sevis. Dziļākajā būtībā ekonomikas attīstība ir pieredzes, zināšanu, pirkstu veiklības un savstarpējās uzticēšanās pieaugums. Fiziskā kapitāla uzkrāšana drīzāk ir rezultāts, bet nauda – tikai nervu impulsi, kas koordinē procesu," tā ekonomists.

Iedzīvotāju skaits Zviedrijā pirmo reizi vēsturē sasniedzis desmit miljonus cilvēku, ziņo thelocal.se.

Zviedrijas statistikas birojs piektdien 7.47 no rīta apstiprinājis, ka šī vēsturiskā sliekšņa sasniegšanu. Nav gan iespējams zināt precīzi, kad tas notika, vai kura ir desmit miljonā persona.

2010. gadā Zviedrijā tika prognozēts, ka šis slieksnis tiks sasniegts 2021. gadā, taču iedzīvotāju skaita pieaugums bijis straujāks. Laika posmā no 2010. līdz 2015. gadam iedzīvotāju skaits audzis par aptuveni četriem procentiem gadā.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Lielbritānijas ekonomikas vājās perspektīvas nonivelēs jebkādu potenciālu darba algu pieaugumu britu strādniekiem gadījumā, ja valsts izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) novestu pie imigrācijas samazināšanās, liecina pirmdien publicēts pētījums.

Domnīcas Resolution Foundation veiktajā pētījumā konstatēts, ka imigrācijas samazināšanās nākotnē varētu pozitīvi ietekmēt dažu strādājošo britu ienākumus, tomēr viņi būs pakļauti Brexit (Lielbritānijas aiziešanas no ES) negatīvai ietekmei uz Lielbritānijas ekonomiku.

Apkopēji, apsardzes darbinieki un pārdevēji ir starp tiem, kuru ienākumi pēdējos gados samazinājušies imigrācijas dēļ.

Šiem strādājošajiem ienākumi līdz 2018.gadam varētu palielināties par 0,2% līdz 0,6%, ja imigrācija saruktu līdz dažiem desmitiem tūkstošu cilvēku gadā, ko bija solījis bijušais premjerministrs Deivids Kamerons.

Norvēģija atvēlēs papildu trīs miljardus Norvēģijas kronu (308 miljonus eiro) militāro spēku stiprināšanai ziemeļos pie Krievijas robežas.

"Pat ja Krievijas uzbrukums Norvēģijai nav iespējams, mums jāsaprot, ka mums austrumos ir kaimiņš, kas ir kļuvis bīstamāks un un neprognozējamāks," preses konferencē paziņoja Norvēģijas aizsardzības ministrs Ods Rogers Ēnoksens.

Papildu līdzekļi tiks izmantoti karaflotes klātbūtnes paplašināšanai ziemeļos, kā arī, lai intensīvāk apmācītu karavīrus un rezervistus un palielinātu munīcijas, degvielas un aprīkojuma krājumus.

Papildu līdzekļi tiks arī izmantoti, lai uzlabotu valsts iespējas uzņemt sabiedroto spēkus un stiprinātu kiberaizsardzību un izlūkošanu.

Norvēģijai ir 196 kilometrus gara zemes robeža ar Krieviju Arktikā un gara jūras robeža Barenca jūrā.

Oktobra vidū Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu ar mērķi Latvijā nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu un stiprināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Likums paredz, ka līdz ar tā stāšanos spēkā ikvienam darba ņēmējam būs drošāka iespēja celt trauksmi par dažādiem pārkāpumiem gan valsts un pašvaldības institūcijās, gan privāto tiesību organizācijās. Likumdevējs ir radījis labvēlīgus apstākļus trauksmes cēlējiem, jo par trauksmes celšanu pats cēlējs un viņa radinieki var justies daudz drošāk, taču grūti paredzēt, vai likums sekmēs paradumu informēt par pārkāpumiem. Likums vien neveicinās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos cīņā pret negodīgu rīcību un nemudinās nostāties pret nelikumībām. Nepieciešama arī domāšanas maiņa, lai ikkatrs sabiedrības loceklis spētu identificēt sevi ar Latvijas valsti un saskatītu to, kā savu un bērnu nākotnes vērtību.

Nekad nebūtu domājis, ka aizstāvēšu, manā skatījumā, pļāpu, populistu un samākslotu aktieri Artusu Kaimiņu. Taču ir simtiem tūkstošu cilvēku, kas ir noskatījušies viņa runu Saeimā un domā citādi. Un tieši tāpēc Saeimas deputāts ir brutāli «noņemts no trases», izmantojot administratīvo resursu un valsts varu.

Operatīvo darbību jēga tieši tajā brīdī, kad tas notika? Lai to paskaidro KNAB. Iestāde, kas Vienotības laikā bija «politisko pasūtījumu galds». Un, acīmredzot, tāds ir arī tagad. Jūs ticat, ka tā ir sagadīšanās? Notika objektīva izmeklēšana, kas rezultējās tieši kad? Tieši pirms balsojuma par Rasnaču, kad valdošā koalīcija ir pamatīgi «aptaisījusies», bet politiskajā leksikonā ir stabili ienācis vārds «mafija»? Pēc spožas runas Saeimā kriminālvajāšanai lūdz izdot opozicionāru Kaimiņu tieši tad, kad gaidāms balsojums par Rasnaču, kuru viņš kritizēja!

Kādam ir jābūt Saeimas opozīcijas deputāta pārkāpumam, lai viņu arestētu tieši pirms balsojuma par tieslietu ministra palikšanu amatā? Varbūt viņš ir maniaks vai slepkava? Ak, esot pārkāpts partiju finansēšanas likums. Opozīcijas partija vienīgā, kas pārkāpj finansēšanas likumu? Patiesi? Tāpēc tieši pirms balsojuma par ministra palikšanu amatā opozīcijas deputāts ir jāizrauj no zāles? Vai tā nav tieša iejaukšanās parlamenta balsojumā, ko izdara tiesībsargājošā iestāde? Ko sakāt par to, konstitucionālo tiesību tulki? Esam demokrātiska, brīva Latvijas valsts? Vai specdienestu diktatūra, kurā drošības iestādēm ir jāprasa atļauja, lai kļūtu par ministru, valdes locekli uzņēmumā un pat sniegtu interviju presei? Tas vienkārši ir kauns.

Latvijā ir izteikti pozitīvāka attieksme pret uzņēmējdarbības uzsākšanu nekā vidēji pasaulē un Eiropā, secināts Amway globālajā uzņēmējdarbības pētījumā (AGER). Būtiskākais pamudinājums biznesa sākšanai visām vecuma grupām ir iespēja būt neatkarīgiem. Lai arī uzņēmējdarbības potenciāls Latvijā ir netipiski augsts, bailes un nepilnības likumdošanā neļauj to izmantot pilnvērtīgi, informē Amway pārstāvji.

Latvijas attieksme pret uzņēmējdarbību vairāk līdzinās Skandināvu valstīm. Kopumā Latvijā tā uztverta pozitīvāk (81%) nekā vidēji pasaulē (75%) un Eiropā (72%). No Eiropas valstīm vispozitīvāk uzņēmējdarbību vērtē tādas ziemeļu valstis kā Dānija (96%), Norvēģija (94%), Zviedrija un kaimiņvalsts Igaunija (91%), negatīvāk - Rumānija un Bulgārija (54%). Puse Latvijas iedzīvotāju var iedomāties uzsākam savu biznesu, salīdzinoši pasaulē - 43%, Eiropā - 38%.

Pētījumā secināts, ka Latvijas iedzīvotājiem svarīgākais ieguvums, nodarbojoties ar uzņēmējdarbību, šķiet pastāvība un izvēles brīvība. Visbiežāk minētā priekšrocība, kādēļ Latvijas iedzīvotāji nodarbojas ar uzņēmējdarbību, ir neatkarība, iespēja būt "priekšniekam pašam sev" (45%). Otrajā vietā respondenti Latvijā min iespēju gūt papildu ienākumus (39%), kam seko pašrealizācija un ideju īstenošana (37%), iespēja sabalansēt laiku starp ģimeni, atpūtu un karjeru (26%). Savukārt 16% norāda, ka tā ir laba iespēja atgriezties darba tirgū - alternatīva bezdarbam.

Apgūstot tikai teorētiskas zināšanas, nav iespējams kļūt par veiksmīgu uzņēmēju, tāpēc, lai attīstītu uzņēmējspējas, jauniešiem jāsniedz iespēja mācīties darot.

To intervijā DB norāda Junior Achievement Latvia valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns. Viņš uzskata, ka, lai apgūtu uzņēmējdarbības pamatus, šim procesam ir jāiziet cauri gluži tāpat, kā mācoties vadīt automašīnu, – ar zināšanām vien nepietiek.

Fragments no intervijas

Kā jūs kopumā vērtējat mūsu jauniešu potenciālu kļūt par uzņēmējiem?

Nav konkrētu datu par to, cik procentu latviešu piedzimst ar tā saucamo uzņēmēja gēnu, taču tiek lēsts, ka Latvijā tie varētu būt aptuveni 2,4%, bet vidēji Eiropā – ap 6%. No Junior Achievement Latvia programmu absolventiem uzņēmējdarbībā iesaistās ap 10%. Manuprāt, ir daļa cilvēku, kuri būs uzņēmēji, neraugoties ne uz ko, taču ir liela daļa cilvēku, kurus mēs varam iemācīt būt par uzņēmējiem. Protams, es pozitīvi vērtēju jauniešu interesi attīstīt savu biznesu, bet, lai tas notiktu, ir mērķtiecīgi pie tā jāstrādā. Kopumā es varu pilnīgi droši teikt, ka Latvijas skolēniem ir liels potenciāls kļūt par veiksmīgiem uzņēmējiem, bet šajā procesā ir jāiegulda darbs.

Terora draudiem pagaidām vēl nav izdevies apskādēt mikroklimatu pasaules finanšu tirgos

Mēdz teikt, ka biržas regulē divi spēki – alkatība un bailes. Likumsakarīgi, ka asinspirts Parīzē vairojusi iedzīvotāju baiļu sajūtu ne tikai Francijā, bet arī citur pasaulē, ietekmējot norises pasaules finanšu tirgos, no kurām lielā mērā ir atkarīga planētas iedzīvotāju lielākās daļas labklājība. Rodoties trauksmes sajūtai, palielinās vēlme pēc drošības, tai izpaužoties ne tikai ikdienišķās darbībās, bet arī finanšu tirgus norisēs un šajā gadījumā nozīmē riskantāko finanšu instrumentu, piemēram, akciju pārdošanu, tā vietā izvēloties vai nu skaidru naudu, vai kaut ko tādu, ko cilvēka prāts asociē ar kaut ko «taustāmu», piemēram, dārgmetālus vai naftu. Tieši pēc šāda scenārija pēc asiņainās nedēļas nogales atvērās finanšu tirgi, investoriem īpaši cenšoties atbrīvoties no tūrisma un aviokompāniju vērtspapīriem, savukārt zelta cena nedaudz pieauga.

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Domājot par nākotni, kad cilvēku kļūs arvien vairāk un vairāk un ir jāmeklē risinājumi, kā pabarot trešās pasaules valstis, ĢMO ir risinājums, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka uztura speciāliste un bloga ksenijakomente.lv autore Ksenija Andrijanova. Pēc viņas domām, drausmīgākais, ko varēja izdarīt no sabiedrisko attiecību viedokļa, bija nosaukt šos produktus par ģenētiski modificētiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kuri uztura stereotipi jūs pašu visvairāk kaitina?

Globāli mani visvairāk kaitina attieksme pret ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Ja papētīsim, kāda ir attieksme pret ĢMO pasaulē un Latvijā, redzēsim, ka pie mums vēstules pret ĢMO rakstīja vairāki tūkstoši, bet tepat blakus Igaunijā – daži simti. Arī Vācijā un Anglijā nav tik lielas bailes. Protams, skeptiķi ir visur, bet atšķiras mērogs. Ja pateiksi latvietim, ka ĢMO ir nekaitīgs, viņš uzreiz tevi norakstīs kā oponentu, domās, ka esi muļķis, neko nesaproti un nav jēgas runāt tālāk. Tas ir gandrīz tāpat, kā pateikt kaut ko pilnīgi neētisku, šausmīgu.

Mēs dzīvojam neparastā laikā, kas, nenoliedzami, nesīs lielas pārmaiņas. Šis ir pārbaudījums ne tikai globālajai ekonomikai, katras valsts veselības aprūpes sistēmai un sabiedrības saliedētībai, bet arī daudzu uzņēmumu un organizāciju spējai pielāgoties un pārvērst bailes un nedrošību konstruktīvā enerģijā.

Liela nozīme būs tam, kā vadītāji un darba devēji spēs šo situāciju vadīt un motivēt darbiniekus, spītējot satraukumam.

Kā rodas bailes?

Bailes rodas no iepriekšējās pieredzes. Ja mēs ieejam veikalā un ieraugām tukšus plauktus, mūsu atmiņā iezvanās trauksmes signāls, jo tas saistās ar pēcpadomju laikiem, kad pārtiku izsniedza uz taloniem. Ar prātu cilvēks saprot, ka ir cita situācija, bet smadzenes raida signālus neironu līmenī, un rodas baiļu sajūta.

Vēl viens aspekts – ļoti daudzos uzņēmumos un iestādēs šobrīd samazinās klientu skaits, darba ir mazāk, nav skaidrības par nākotni, jo neviens nevar pateikt, cik ilgi turpināsies vīrusa izplatība. Zemapziņa ceļ ārā atmiņas par neseno ekonomisko krīzi, kad daudzus atlaida, samazināja algas un bija grūti izdzīvot. Kopā ar neziņu, vai šī nenoteiktība turpināsies divas nedēļas vai divus mēnešus, bet varbūt vēl ilgāk, tas rada cilvēkos trauksmes sajūtu.

Latvijas Republika 18. novembrī svinēs savu simtgadi. Labākā dāvana, ko varam saņemt šajā jubilejā, ir neatkarīga Latvijas valsts. Tomēr tas ir atkarīgs no mums pašiem. Neatkarīgai valstij ir vajadzīga tautas griba. Mums nevar būt neatkarīga valsts, ja mēs to negribam. Ja neuzņemamies atbildību. Ja domājam, ka neatkarību mums nodrošinās citi.

Paskatīsimies uz Eiropas neatkarīgajām, turīgajām valstīm. Šveici, vai labāk Somiju, kura tāpat kā mēs ir Eiropas Savienībā. Vai tiešām jūs domājat, ka šo valstu brīvību un bagātību garantē kāds cits, izņemot pašus šveiciešus un somus? Vai tiešām jūs domājat, ka šīm valstīm vispirms ir atnākusi bagātība un tikai tad brīvība? Brīvība, vēlme to sargāt un tad bagātība. Jo neviens cits pārmērīgi turīgiem kļūt mums neļaus. Un neviens cits nenodrošinās mums brīvību. Brīvību izvēlas paši.

6. oktobrī ir Latvijas Saeimas vēlēšanas. Uz tām varat iet un varat neiet. Gan jau Saeimu ievēlēs arī bez jums. Tad atkal varēsiet sūdzēties par stulbeņiem, kas ir pie varas. Varēsiet smieties par Valsts prezidentu. Brīnīties par premjeru. Un kaunēties par ministriem. Kur tad jūsu intereses, kāpēc tās nav pirmajā vietā?

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, intervijā aģentūrai LETA atzina Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

«Latvenergo un jebkurš cits liels infrastruktūras uzņēmums tikai iegūtu, ja 10, 15 vai 25% to akciju tiktu kotēti biržā. Pētījumi parāda, ka, attīstot Latvijas kapitāla tirgu Latvijā līdz Igaunijas līmenim, investīciju piesaistes rezultātā tiktu nodrošināts ikgadējs iekšzemes kopprodukta pieaugums par 1,8%, nemaz nerunājot par netiešo ietekmi. Tas ir virziens, ko vajag attīstīt, un valdībai ir jāsper solis un jāpārvar bažas par 100% ietekmes zaudēšanu uzņēmumos. Ir jāļauj iedzīvotājiem un investoriem ieguldīt savus brīvos līdzekļus valsts uzņēmumos,» uzsvēra Grafs.

Viņš pauda, ka tas no vienas puses ļautu valsts uzņēmumiem iegūt naudu investīciju projektiem arī ar biržas starpniecību, bet no otras stimulētu Latvijas iedzīvotājus ieguldīt uzkrājumus Latvijas ekonomikā, jo pašlaik liels naudas apmērs vienkārši atrodas banku kontos un nekur netiek investēts. «Tas sekmētu arī informācijas atklātību un līdz ar to radītu lielāku spiedienu uz labāku pārvaldības prakses ieviešanu,» uzsvēra Grafs.

Jaunākie «Olainfarm» finanšu dati norāda uz būtisku pārdošanas apjomu kritumu uzņēmuma mērķa tirgos jūnijā, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Lielākajā ārzemju tirgū – Krievijā – piedzīvots kritums par 63 %.

Vairāku gadu garumā esmu pildījis «Olainfarm» valdes locekļa pienākumus un varu apgalvot, ka iepriekš tik būtiski kritumi pārdošanas rādītājos kādā no lielajiem tirgiem, pie kam bez acīmredzama iemesla, uzņēmumā nav piedzīvoti. Tas ir pamats satraukumam un signāls valdei, ka ir jāsaprot cēloņi un jāizplāno tālākā rīcība, lai šāds pārdošanas apjomu kritums nesekotu arī turpmāk.

AS «Olainfarm» ir veiksmīgs pašmāju uzņēmums, liels darbadevējs un nodokļu maksātājs, kas vienmēr stabili attīstījies. Arī vēsturiski konkrētos laika periodos bijuši vērojami kritumi pārdošanas rādītājos, tomēr neatceros, ka iepriekš tiktu pārkāpta 60 % robeža, turklāt tas noticis lielākajā ārzemju tirgū – Krievijā, kur tiek realizēts 21 % kopējā produkcijas īpatsvara. Kad uzņēmumam strauji krītas finanšu rādītāji, pie atbildības tiek saukta vadība. Kā zināms, šā gada aprīlī tika pārvēlēta «Olainfarm» valde un padome, kad uzņēmuma vadībā tika ieceltas personas no akadēmiskās, kā arī no banku vides. Par padomes priekšsēdētāju tika iecelts profesors Gundars Bērziņš, par padomes locekļiem - kādreizējais «Nordea Bank» Latvijas filiāles vadītājs Jānis Buks, kā arī Kārlis Krastiņš, «Prudentia» pārstāvis, un «Prudentia» neviļus saistās ar «Liepājas metalurga» krahu. Pirms šīm izmaiņām valdes vairākumu pārstāvēja speciālisti ar lielu pieredzes bagāžu farmācijā. Tas liek uzdot jautājumus par jaunās uzņēmuma vadības kompetenci un izpratni tieši par farmācijas nozari, kā arī viņu uzticēšanos uzņēmumā vēl atlikušajiem farmācijas nozares zinātājiem, jo bez šīm zināšanām nav iespējams sekmīgi pārvaldīt zāļu ražošanas kompāniju. Visi šie notikumi dažu mēnešu laikā rada bažas par «Olainfarm» nākotni.

Nesenie naudas atmazgāšanas skandāli, kuros iesaistītas arī Baltijas valstīs darbojošās bankas, met ēnu uz visa reģiona banku nozares reputāciju, intervijā ziņu aģentūrai BNS atzinis Lietuvas Centrālās bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks.

Vienlaikus viņš norādījis, ka Lietuvā nerezidentu noguldījumu portfelis šobrīd ir minimāls, un divas bankas, kas savulaik ar tiem aktīvi strādājušas - «Snoras» un «Ūkio bankas» - zaudējušas licences un bankrotējušas.

«Neraugoties uz to, Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens tirgus, tāpēc mums nav vienalga, kas notiek uz ziemeļiem no Lietuvas robežas. Dažkārt, runājot ar uzraudzības dienestu pārstāvjiem, īpaši no Atlantijas okeāna otra krasta, nākas vispirms skaidrot, kas ir Balkānu valstis un kas - Baltijas valstis, un tikai pēc tam var sākt runāt, ar ko atšķiras Lietuva, Latvija un Igaunija,» stāstījis Vasiļausks.

Lūgts komentēt Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātāja un vadītāja Bila Braudera apsūdzības, ka Norvēģijas banka DNB no 2007. līdz 2010.gadam caur kontiem Igaunijā un Lietuvā, tostarp bankā «Ūkio bankas», palīdzējusi pārskaitīt netīro naudu no Krievijas pusmiljona ASV dolāru apmērā, Lietuvas Centrālās bankas vadītājs atbildējis, ka «Snoras» un «Ūkio bankas» darbošanās galvenokārt ar nerezidentu noguldījumiem ir vispārzināma, taču kopš tā laika situācija ir krasi mainījusies.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) divu nedēļu laikā Finanšu ministrijā iesniegs Finanšu policijas un VID atbildīgo amatpersonu novērtējumu un priekšlikumus, kā atbrīvot no darba dienestā darbiniekus, par kuriem radusies šaubu ēna un aizdomas par negodprātīgu rīcību, šodien informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone preses konferencē sacīja, ka pagaidām neatklāšot ne cik cilvēku, ne kāda līmeņa darbinieki būs šajā iespējamo negodprātīgo darbinieku sarakstā. Taču «nojausma par atsevišķām personām» viņai esot.

Pētersone neizslēdz, ka saraksts nebūs galīgais. Sākotnēji tajā tiks iekļautas Finanšu policijas amatpersonas, bet vēlāk tas tiks papildināts ar darbiniekiem no muitas un citām VID struktūrām, kurās ir augsti korupcijas riski.

«Augoni nevar turēt ilgi, tas ir jāizgriež pēc iespējas ātrāk. Ir spēcīgi un gudri darbinieki, kas cīnās ar noziedzību, taču, no otras puses, sniedzot informāciju noziedzniekiem, viņi nopelna arī sev,» sacīja Pētersone.

Pēdējo 12 mēnešu laikā uzkrājumu apjoms audzis trešdaļai Latvijas iedzīvotāju, tomēr vien 3% aptaujāto uzkrātā naudas summa palielinājusies būtiski, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja. Kopumā, lai gan lielākajai daļai mājsaimniecību ir izveidoti uzkrājumi, vairumā gadījumu tie ir nelieli un nodrošinātu iztiku ne ilgāk kā vienu mēnesi.

Saskaņā ar aptaujas datiem uzkrājumus veido 78% Latvijas iedzīvotāju. Liela daļa (42%) atzinuši, ka iekrātās naudas apjoms ļautu segt ikdienas izdevumus labākajā gadījumā vienu mēnesi. Ilgākam laika periodam, proti, aptuveni 3 mēnešiem, uzkrājumu pietiktu vien 16% aptaujāto. Tiesa, pozitīvi vērtējams fakts, ka piektajai daļai (20%) to būtu gana, lai iztiktu pusgadu vai pat ilgāk. Tajā pašā laikā teju tikpat lielai daļai Latvijas mājsaimniecību (22%) uzkrājumu nav vispār.

«Lai gan pēdējā gada laikā Latvijā piedzīvota ekonomiskā izaugsme un kopējais atalgojuma līmenis audzis, jāņem vērā arī cenu līmeņa pieaugums, kas atstājis ietekmi uz naudas faktisko vērtību. Pēc statistikas datiem redzams, ka pieaugums ienākumu pusē bijis straujāks par izmaksu kāpumu, nodrošinot mājsaimniecību kopējās pirktspējas palielināšanos. Samaksājot «inflācijas nodevas», iedzīvotāju atlikums maciņā ir pozitīvs – vairāk varam atļauties iztērēt un arīdzan atlicināt uzkrājumiem. Kamēr daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša ienākumu līmenis ir zems un uzkrājumu veidošana gluži objektīvu iemeslu dēļ nav prioritāte, citiem joprojām nav izveidojies paradums uzkrāt – tā vietā brīvie līdzekļi tiek novirzīti dzīves vides labiekārtošanai, ceļošanai vai dažādu statusa lietu iegādei,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.