2016. gadā uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Arvien vairāk mājsaimniecību apgalvo, ka ikdienas izdevumus sedz ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (no 45,6 % 2014. gadā līdz 49,7 % 2015. gadā un 52,8 % 2016. gadā). Savukārt turpina sarukt mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, - no 50,5 % 2014. gādā līdz 45,1 % 2015. gadā un 42,1 % 2016. gadā.

Rīgā (36 %) un Kurzemē (38,4 %) bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kas norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turklāt, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, Kurzemē bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (7,8 %), kas visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus – viegli vai ļoti viegli.

Igaunijas salīdzinoši straujo cenu kāpumu pēdējos mēnešos lielākoties veicināja pārtikas cenu un mājokļu izmaksu sadārdzināšanās, skaidro eksperti.

Kā liecina Eurostat dati, jūnijā Igaunijā cenu kāpums bijis 4,1%, kas ir otra straujākā inflācija Eiropas Savienībā. Šajā gadā valstī patēriņu cenu kāpums ir turējies starp augstākajiem katru mēnesi. Savukārt Latvijā jūnijā bijusi zemākā gada inflācija ES 0,2% līmenī.

Inflācijas tendences Igaunijā lielā mērā ataino ekonomikā notiekošo, skaidro SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, piebilstot, ka ekonomika turpina attīstīties, lai arī pirmajā ceturksnī izaugsme ir krietni vājinājusies. Tomēr Igaunija spēj relatīvi ātrā tempā atgūt lielu daļu krīzes zaudētās darba vietas un atsākās straujš darba samaksas kāpums. Papildus tam nāca ārējo faktoru ietekme augstākas pārtikas un degvielas cenu veidolā. Tāpat cenu līmeni ietekmēja arī netiešo nodokļu palielināšana, uzsver eksperts.

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Saeimā iesniegto priekšlikumu – paredzēt īpašu tirdzniecības un nodokļu režīmu nerezidentu izveidotiem «čaulas» uzņēmumiem Latvijā, kuri veic darbības ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas, pēc būtības var uzskatīt par ofšoru režīma legalizāciju Latvijā. Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka tas rada nopietnus riskus finanšu sektora stabilitātei, drošai un stabilai investīciju videi valstī, kā arī grauj Latvijas kā uzticama sadarbības partnera tēlu.

FM ir identificējusi šādus būtiskākos riskus tā saucamā «ofšoru nodokļa» ieviešanā:

1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija – apkalpojot nerezidentu biznesu ir augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Bankām, apkalpojot klientus nerezidentus, vienmēr pastāv augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Strādājot ar šādiem klientiem, ir apgrūtinātas iespējas pilnībā pārliecināties par līdzekļu izcelsmi, tāpēc, nerezidentus pārreģistrējot kā rezidentus, saglabājas risks, ka kredītiestāde var tikt iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma finansēšanā vai šādu darbību mēģinājumā un šis risks tiek pārnests uz plašāku klientu loku (rezidentiem).

Eiropas Vērtspapīru un Tirgu iestāde (EVTI), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) brīdina par augstajiem riskiem, ar kuriem patērētāji var saskarties, pērkot un/vai turot tā saucamo virtuālo valūtu (VV).

Pašlaik pieejamā virtuālā valūta ir digitālās valūtas veids, ko neemitē un negarantē nedz centrālā banka, nedz valsts iestādes, un tai nav likumīga valūtas vai naudas statusa. Tā ir ļoti riskanta valūta, kas parasti nav nodrošināta ar materiāliem aktīviem, arī Eiropas tiesību akti to neaizsargā, un tamdēļ patērētāji nevar cerēt uz tiesisko aizsardzību. Trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) pauž satraukumu par to, ka aizvien vairāk patērētāju iegādājas virtuālo valūtu tieši ar cerību, ka tās vērtība turpinās augt, nemaz neapzinoties augsto risku zaudēt ieguldīto naudu.

Pēdējā laikā Bitcoin, Ripple, Ether un daudzas citas virtuālās valūtas ir bijušas ļoti nepastāvīgas, tās skārušas ievērojamas ikdienas cenu svārstības. Piemēram, Bitcoin cena krasi pieauga no 1,000 euro 2017.gada janvārī līdz vairāk kā 16,000 euro 2017. gada decembra vidū, bet 2018. gada februāra sākumā tā nokritās līdz 5,000 euro - Tiek lēsts, ka šobrīd kopējā VV tirgus kapitalizācija visā pasaulē pārsniedz 500 miljardus euro.

Bēgot no vilka, neuzskrieniet virsū lācim. Eirozonas valstu parādu krīze ir izraisījusi lielas bailes par eiro valūtas pastāvēšanas nākotni un likusi investoriem meklēt drošību finanšu instrumentos, kuri ir emitēti citās valstīs un izteikti citās valūtās. Steigā pārdodot savus ieguldījumus eiro valūtā, ir noteikti vērtīgi iedziļināties, kādus jaunus riskus ir jāuzņemas to vietā un kā tie var ietekmēt sagaidāmo ienesīgumu.

Runājot par ieguldījumiem eiro valūtā, eirozonas valstu krīze šobrīd liek izvērtēt trīs atšķirīgus investīciju riskus, kuri bieži tiek sajaukti kopā:

1. Kredītrisks. Tas ir risks, ka parāda instrumenta emitents nespēs pildīt savas eiro valūtā uzņemtās kredītsaistības. Grieķijas valsts parāda restrukturizācija un daļēja norakstīšana šā gada sākumā ir viens labs piemērs.

Izvērtējot kredītrisku, ir jāpievērš uzmanība esošajam emitenta (valsts vai uzņēmuma) kredītreitingam un tā nākotnes izredžu vērtējumam (stabils, negatīvs, pozitīvs).

2. Valūtas risks. Ar valūtas risku saprotam to, ka eiro valūtas kurss pazeminās pret citu valstu valūtām. Piemēram, EUR/USD kurss turpina samazināties un noslīd no pašreizējā 1.23 līmeņa uz 1.1.

Aptuveni 7500 Igaunijas elektroniskajās identifikācijas kartēs konstatēts drošības risks.

Igaunijas Informācijas sistēmu pārvalde (RIA) paziņojusi, ka starptautiska pētnieku grupa to brīdinājusi par drošības risku šīm kartēm, kas visa izsniegtas pēc 2014.gada 16.oktobra. Drošības risks skāris arī e-rezidentiem izsniegtās kartes, taču neattiecas uz mobilajām identifikācijas kartēm.

«Pēc Igaunijas ekspertu pašreizējā vērtējuma, drošības risks pastāv un mēs turpināsim pārbaudīt zinātnieku apgalvojumus,» norādījis RIA ģenerāldirektors Taimars Peterkops.

RIA jau izstrādājusi pirmos risinājumus risku samazināšanai un darīs visu iespējamo, lai identifikācijas kartes turpmāk varētu droši lietot, piebildis Peterkops.

Nav konstatēts, ka drošības riska dēļ no identifikācijas kartēm būtu notikusi personas datu zādzība, un to lietošana netiek ierobežota.

Latvijas valdības septembra beigās pieņemtais lēmums par valsts krājobligāciju emitēšanu iedzīvotājiem 2013. gadā izskatās diezgan prātīgs un savlaicīgs, uzskata eksperti (krājobligācijas ir domātas pārdošanai privātpersonām, bet ne finansu iestādēm).

«Mērķi, kurus vēlas sasniegt valdība emitējot obligācijas, ir pilnībā saprotami. Valsts jau šogad ir sākusi atgriezt no starptautiskajiem donoriem saņemto stabilizācijas kredītu 4,4 miljardu eiro apmērā, bet no 2013. līdz 2015. gadam ir jāatmaksā lielāka daļu no šīs summas. Ir skaidrs, ka atmaksāt tādu naudu no budžeta līdzekļiem nav iespējams un šos parādus būs jāpārkreditē ar citiem aizņēmumiem,» skaidro ABLV bank galvenais analītiķis Leondīs Aļšanskis.

Lai atrisinātu šo uzdevumu, Latvija 2011. un 2012. gadā jau emitēja vairākas 5 un 10 gadu termiņa eiroobligācijas (ārvalstu valūtā emitētu obligācijas, kuras izvietotas ārējos tirgos) 1,5 miljardu ASV dolāru apmērā (1,15 miljardi EUR). «Emisijām bija ļoti labs pieprasījums un tās tika izvietotas ar pieņemamu ienesīgumu 5,5% rajonā ar tā laika Latvijas kredītreitingiem - BB+ 2011. gadā un BBB 2012. gadā. Tiesa, nav īsti saprotams, kādēļ eiro valūtā nominētu parādu nolēma pārkreditēt ar parādu nominētu ASV dolāros. Protams, dolāru likmes ir nedaudz zemākas nekā eiro, bet visi ieņēmumi Valsts kasē ienāk latos, kas cieši piesaistīts eiro. Šādā gadījumā rodas valūtas risks – risks par nelabvēlīgu eiro (un lata) kursa izmaiņu pret dolāru parāda atdošanas brīdī. Iespējams gan, ka šis risks tika apdrošināts ar atbilstošiem speciāliem finanšu instrumentiem,» stāsta eksperts.

Pasaules ekonomikas izaugsmes pamati pakāpeniski nostiprinās, taču process nerit raiti, vērojami atslābumi, un tas joprojām ir atkarīgs no vērienīgās ekspansīvās monetārās politikas, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Pamazām noslēdzas fiskālās taupības periods gan Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), gan Eiropā, bet publiskā sektora parāds joprojām ir ļoti augsts. Ir vērojamas skaidras pārmaiņas pasaules ekonomikas izaugsmes virzošo spēku rindās. Uzsvars no strauji augošajām ekonomikām ir novirzījies uz turīgāko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstīm, saka eksperts.

Taču tas rada jaunus jautājumus, kā dēļ uzmanību nāktos veltīt, lai koncentrētos uz ilgtermiņa globalizācijas, globālās recesijas un krīzes politikas seku izvērtēšanu. Tas ietver pārvērtēt nodarbinātības politiku, ienākumu un turības sadalījumu sabiedrībā, inflācijas virzošos faktorus, centrālo banku politiku, kā arī ilglaicīgi noturīgas zemas izaugsmes (stagnācijas) riskus. Nav šaubu, ka ir pienācis laiks, lai pastāvošais skatījums tiktu pārvērtēts, saka eksperts.

Ārvalstu valūtas rezervju izsīkšana un ekonomikas strukturālās problēmas, kā arī iedzīvotāju darbības, kas vērstas uz uzkrājumu veidošanu ārvalstu valūtā, ekspertus vedina domāt, ka jau šogad varētu tikt devalvēta Ukrainas nacionālā valūta – grivna.

Citadele Asset Management fondu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Andris Kotāns stāsta, ka grivnas iespējamā devalvācija ir aktuāla tēma Ukrainā, lai gan valsts institūcijas šos viedokļus noraida un mēģina uzturēt stabilitātes iespaidu, sevišķi līdz oktobrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.

«Grivnas kurss vēsturiski izveidojies par diezgan jūtīgu tēmu elektorātam, sevišķi pēc 2008.gada beigās pieredzētās masīvā un straujā 40% vietējās valūtas vērtības samazinājuma. Tomēr, lūkojoties uz Ukrainas makroekonomiskajiem rādītājiem, jo īpaši uz tā saucamajiem «dvīņu deficītiem» gan fiskālajā, gan ārējo maksājumu bilances jomā, kuri 2012.gadā tiek prognozēti attiecīgi 5% un 6% apmērā, investoru starpā ir samērā vienots viedoklis, ka devalvācija notiks, tomēr visdrīzāk valdība ar dažādu līdzekļu palīdzību spēs šo nepieciešamību atlikt pēc parlamenta vēlēšanām,» ekonomisko situāciju auglīgo stepju un pagaidām lētā tērauda zemē raksturo A. Kotāns.

Sankciju efektivitātei visās Eiropas Savienības (ES) valstīs standartiem ir jābūt vienlīdz augstiem, intervijā sacīja Lielbritānijas aizsardzības un drošības domnīcas RUSI Finanšu noziegumu un drošības centra direktors Toms Kītings.

Viņš atzīmēja, lai sankcijas būtu efektīvas, standartiem visās 27 valstīs ir jābūt vienlīdz augstiem, bet šobrīd tas tā nebūt nav, jo dažādās valstīs ir dažādi likumi, atšķirīga politiskā griba, kā arī atšķirīgas saites ar Krievijas ekonomiku.

"Katrai valstij, kuru esam apmeklējuši, ir savs, citādāks sankciju īstenošanas plāns. Tas ir tiešām traki. Mans padoms ES būtu šāds - lūk, šeit jums ir Latvija, kas, šķiet, ir sapratusi, kā īstenot dzīvē efektīvu modeli, tātad no Latvijas piemēra ir jāmācās gan Portugālei, gan Kiprai, gan Austrijai," teica eksperts.

Kītings arī norādīja, ka atšķirības sankciju regulējumā rada to apiešanas izdevības. "Piemēram, ja pastāv iespēja, ka transakcija varētu tikt akceptēta Lietuvā, kaut nauda paredzēta Latvijai, tad tā tiek sūtīta caur Lietuvu, jo Latvija to pieņems kā pārskaitījumu no Lietuvas. Ja Latvija izvērtētu ceļu, pa kādu šī nauda ir sasniegusi ES, vai tā uzreiz tiktu ieskaitīta Latvijā, tad varbūt Latvija to nepieļautu, jo tās standarti ir augstāki nekā Lietuvā," viņš skaidroja.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Vācijas Centrālā banka (Deutsche Bundesbank) Baltijas reģionam nozīmējusi atsevišķu pārstāvi, kurš pastāvīgi ziņos par ekonomiskajām norisēm un finanšu sistēmu reģionā, lai veicinātu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas centrālo banku sadarbību un paplašinātu minēto valstu tautsaimniecību sadarbību.

Ar sava pārstāvja nozīmēšanu Vācija ir paudusi skaidru ekonomisko interesi par Baltijas reģionu, tā palielinot valstu potenciālu piesaistīt starptautisku kompāniju interesi un kapitālu, veicinot inovācijas, kļūstot interesantākiem augsti kvalificētam darba spēkam, attīstot banku sektoru, kā arī atvieglojot jaunu starptautisku biznesa projektu uzsākšanas procesus.

Trešdien, 31. janvārī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Vācijas Centrālās bankas valdes locekli Burkhardu Balcu (Burkhard Balz) un tikko nozīmēto bankas pārstāvi Baltijas valstīs Nikolu Marcinko (Nikola Marcinko). Tikšanās laikā puses apsprieda aktuālo situāciju Latvijas ekonomikā un Baltijas reģiona priekšrocības.

Noteiktās Krievijas sankcijas negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmi, bet samazinās izaugsmi mazāk nekā par vienu procentpunktu, norāda DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos embargo skarto preču kategoriju eksports uz Krieviju veidoja ap 0,5% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta, tātad to nevar saukt par graujošu kaitējumu.

Iekšzemes kopprodukta ātrais novērtējums un to papildinošā epizodiskā informācija viegli pārsteidz, saka eksperts.

Nav šaubu, ka šī gada 2.ceturksnis nebija tas labākais laiks apstrādes rūpniecībai. Jau iepriekš CSP ziņoja, ka rūpniecības izlaide 2.ceturksnī gada laikā auga par 1,8%, bet tie ir kalendāri izlīdzināti dati, tātad ņem vērā darba dienu skaita atšķirības.

Nozares pievienotā vērtība gada laikā nav mainījusies.

Šobrīd atbalsta modeļi Covid-19 seku mazināšanai Latvijā ir kļuvuši ievērojami labāk un precīzāk mērķēti nekā pavasarī, bet vēl arvien atbalsta sistēmā ir vairāki neatrisināti jautājumi, uzskata sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.

Leiškalns uzsvēra, ka pašlaik ir ļoti būtiski, ka atbalsts tiek sniegts arī tiem, kuri turpina darbu, tomēr, pēc viņa domām, joprojām nav izstrādāti un ieviesti skaidri un iepriekš zināmi algoritmi - kas un pie kādiem apstākļiem mainās un kā katrai no iesaistītajām personām ir jārīkojas.

"Rezultātā lēmumi ir pēkšņi, iepriekš neparedzami un gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem tie rada veselu virkni neskaidrību gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Piemēram, plkst.21 vakarā aptaujas veidā tiek pieņemts ierobežojums, kas stājas spēkā nākamajā rītā un attiecas uz simtiem darbinieku," sacīja eksperts.

Viņš teica, ka nereti pēc lēmumu pieņemšanas nav iespējams pietiekami ātri saņemt nepieciešamo informāciju, proti, pēc kārtējiem ierobežojumiem, kas skāra vairākas nozares. Kā piemēru eksperts minēja Ministru kabineta 10.novembra sēdē pieņemtos normatīvos aktus, kad "uzņēmējiem veselu nedēļu nebija pieejamas apstiprinātās noteikumu versijas, līdz ar to viņiem nebija skaidrs, vai uz viņiem attieksies jaunie noteikumi, vai arī ir jāpieņem lēmums atlaist darbiniekus". "Tāda situācija bija pilnībā attaisnojama martā, tomēr šobrīd labā prakse būtu tāda, ka ir iepriekš zināmi atbalsta nosacījumi, kas stājas spēkā vienlaikus ar konkrētajai nozarei noteiktiem ierobežojumiem," sacīja Leiškalns.

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Latvijā daudzi uzņēmēji izmanto dažādas nodokļu «optimizācijas» shēmas, atzina Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja Ilze Palmbaha.

Latvijā ir tipiski, ka uzņēmuma īpašnieki, lai nemaksātu darbaspēka nodokļus, izņem dividendes, uzsvēra eksperte, piebilstot, ka «šai medaļai ir divas puses - bieži vien uzņēmuma vadītāji nesaņem atalgojumu, bet viņu darbalaiks ir nenormēts un darbs rit 24 stundu diennaktī».

«Nebūsim naivi, zinām, ka daudzi uzņēmēji izmanto dažādas nodokļu nemaksāšanas shēmas, tādējādi atbalstot ēnu ekonomiku. Darbaspēka nodokļi ir pietiekami lieli - aptuveni 60% tiek samaksāti darbaspēka nodokļos. Un uzņēmumos ar smagāku finansiālo situāciju vai arī uzņēmējs, kuram «goda» lieta nodokļus nemaksāt, var aizņemties naudas līdzekļus no uzņēmuma, ar kura palīdzību tad norēķinās ar darbiniekiem. Tādējādi uzņēmējs atbrīvojas no darbaspēka nodokļiem,» atzina eksperte.

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Sabiedrisko ēku drošības audits, augstāki būvniecības procesa standarti un valsts reālas uzraudzības atjaunošana. Tie ir galvenie Ekonomikas ministrijā topošā rīcības plāna stūrakmeņi, Tiesa tie top vien pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas. Plānots, ka rīcības plāns tiks iesniegts izskatīšanai nākamajā valdības sēdē.

Tehniskā apskate

«Jau notiek ārkārtas pārbaudes sabiedriskajās vietās, it īpaši tajās, kuras uzceltas pēdējos gados vai notiek kādi būvdarbi,» uzsvēra ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. DB jau rakstījis, ka ekonomikas ministrs uzdevis nodrošināt, lai pašvaldību atbildīgās būvvaldes un būvinspektori veic ārkārtas pārbaudes visās sabiedriski nozīmīgajās ēkās par būvnormatīvu ievērošanu, prioritāri tajās celtnēs, kur notiek vai ir plānoti būvdarbi. Līdzās tam Ekonomikas ministrija sola veidot iespējamo riskanto objektu sarakstu un karti, kur tiks veiktas neatkarīgas ārkārtas pārbaudes. «Tiks ņemti vērā arī anonīmie būvniecības speciālistu ziņojumi, kuri jau ir publicēti sociālajos tīklos un internetā. Pārbaudes neveiks pašvaldību būvvaldes, un tā būs neatkarīga pārbaude ne tikai par normatīvu izpildi, bet arī par šo ēku reālo drošību,» skaidroja D. Pavļuts. Tiesa, viens no uzņēmējiem norādīja, ka ekspertu pārbaudes nevar prasīt augstākus standartus, kā paredz esošie būvnormatīvi. DB jau rakstījis, ka Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs uzskata – ideja par to, ka arī sabiedriskajām ēkām ik pēc kāda laika būtu nepieciešama sava veida tehniskā pārbaude, tāpat kā automašīnām, ir loģiska. «Tāda ideja ir, un tā ir apsverama,» tā tehniskās apskates ideju vērtē D. Pavļuts.

Vairāk par ceturto daļu Eiropas Savienības bērnu zem 18 gadiem – 27% – 2011. gadā atradušies nabadzības un sociālās atstumtības riska zonā, liecina Eurostat šodien publiskotais pētījums. Latvijā šis procents ir dramatiski augstāks par ES vidējo – 44%.

Attiecīgi ar 52% un 49% bērnu riska ziņā sliktāki rādītāji par Latviju ir tikai Bulgārijai un Rumānijai. Igaunijā šis riska rādītājs ir 24,8%, Lietuvā – 33,4%.

Darbaspējīgajiem pieaugušajiem eiropiešiem nabadzības un atstumtības risks vidēji ir 24%. Igaunijā tas ir 24,2%, Latvijā – 40,9%, bet Lietuvā – 33,6% (augstāks nekā Lietuvas bērniem).

Eurostat pētījums uzrāda, ka bērnu mantiskā un sociālā drošība ir ārkārtīgi atkarīga no vecāku izglītības līmeņa. Praktiski visās ES valstīs šo risku procents bērniem drastiski krītas līdz ar katru nākamo vecāku pakāpienu augšup pa izglītības kāpnēm.

IPAS Citadele Asset Management ir saņēmusi AS Citadele banka paziņojumu par papildu ierobežojumiem darījumiem ar noteiktiem Krievijas aizsardzības, finanšu un enerģētikas jomas uzņēmumiem, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Tāpat turētājbanka norāda, ka jaunas šāda veida sankcijas Krievijai sakarā ar situāciju Ukrainā ir iespējamas arī no Eiropas Savienības puses.

Sabiedrība brīdina, ka sakarā ar ASV noteiktajām sankcijām pret Krievijas aizsardzības, finanšu un enerģētikas jomas uzņēmumiem un potenciālajām Eiropas Savienības sankcijām varētu tikt būtiski skartas un ietekmētas sabiedrības iespējas rīkoties ar ieguldījumu fonda Citadele Russian Equity Fund Krievijā turēto un izvietoto mantu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī esošo situāciju, sabiedrība brīdina, ka ir palielinājušies ieguldījumu fonda Citadele Russian Equity Fund ieguldījumu riski, tajā skaitā, bet ne tikai fonda prospektā norādītais likviditātes risks, darījumu partneru risks, tirgus koncentrācijas risks, politiskais risks, ekonomiskais risks, vērtspapīru uzglabāšanas risks un citi īpašie riski, kas veidojas pie ieguldījumiem Krievijā.

2013. gadā Latvijā nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai bija pakļauti 645 tūkstoši jeb 32,7% iedzīvotāju – par 2,4 procentpunktiem mazāk nekā 2012. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Strauji samazinājies arī dziļai materiālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju skaits – no 24% 2013. gadā līdz 19,2% 2014. gadā.

Pieaugot iedzīvotāju vidējiem ienākumiem 2013. gadā, nabadzības riska slieksnis ir pieaudzis, sasniedzot 260 eiro (2012. gadā – 233 eiro). 2013. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 21,2% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2012. gadā. Iedzīvotāju, kas pakļauti nabadzības riskam, īpatsvara pieaugumu visvairāk ietekmēja tas, ka ienākumu kāpums no algota darba bija straujāks par pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu pieaugumu. Vidējā mēneša darba samaksa palielinājās par 28 eiro jeb 5,7%, turpretī vecuma pensijas vidēji mēnesī pieauga vien par 2,67 eiro jeb 1%.

2013. gadā būtiski palielinājies iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem īpatsvars, kuri pakļauti nabadzības riskam (no 17,6% 2012. gadā līdz 27,6% 2013. gadā). Turpretī nabadzības riskam pakļauto bērnu īpatsvars salīdzinājumā ar 2012. gadu audzis par 0,9 procentpunktiem, sasniedzot 24,3%.

Pretēji tautas gudrībai, parāds uzņēmējam tomēr var būt arī «brālis», bet ar nosacījumu, ka tas ir apdrošināts, saka tirdzniecības kredītu apdrošināšanas kompānijas Marsh starptautiskās prakses vadītājs Tims Smits.

Cik man zināms, jūs Rīgā tiekaties ar plašu kompāniju spektru, kas, jādomā, norāda uz tirdzniecības kredītu jeb komerckredītu apdrošināšanas aktualitāti daudzās biznesa jomās.

Klientu loks ir izveidojies plašs, sevišķi tas audzis pēdējos 12 mēnešos, un to spektrs ir no preču tirdzniecības līdz inženierijai, finansēm un pakalpojumiem. Apdrošināšanas pakalpojumi, ko mēs piedāvājam, var būt gan iekšzemes darījumiem, gan eksportam – jebkam, kas tiek tirgots preču un pakalpojumu jomās un kur tiek piemēroti atliktie maksājumi.

Riska apdrošināšanu piedāvā daudzi, un sevišķi kopš krīzes laika aktuālas ir arī valsts garantijas eksportētājiem. Kas ir jūsu niša?

Pieņemot šos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence, pasūtītājam būs jāiegulda daudz lielāks darbs iepirkumu sagatavošanā, būs vairāk strīdu, turklāt valstij un pašvaldībām pastāv zaudējumu risks.

Tā par jauno regulējumu publisko iepirkumu jomā intervijā laikrakstam Diena saka zvērināta advokāte, advokātu biroju apvienības COBALT partnere Sandija Novicka.

Saeimā izskatāmie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ir izraisījuši nopietnas uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu bažas par būtisku spēles noteikumu maiņu publiskajos iepirkumos. Grozījumu izstrādātāji – Finanšu ministrija (FM) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) – gan pauž, ka to mērķis esot "konkurences un uzņēmējdarbības vides uzlabošana". Kāds ir jūsu skatījums?

Domāju, ka ir dažas būtiskas aktuālas lietas, kas izraisījušas publisku diskusiju, ka, iespējams, esošais regulējums nav gana labs. Pirmkārt jau tā sauktais būvnieku kartelis, kur nopietnas aizdomas par nelikumīgu vienošanos pastāvēja jau labu laiku pirms Konkurences padomes (KP) lēmuma. Tagad, kā zināms, šajā lietā notiek tiesvedības, kas varētu turpināties divus trīs gadus. Pie esošā regulējuma šis KP lēmums un sekojošās tiesvedības neliedz šiem būvniekiem piedalīties jaunos iepirkumos. Tas rada jautājumu – vai tas ir pareizi? Protams, ja mēs pajautātu cilvēkiem uz ielas, viņi visdrīzāk teiktu – nē, tas ir nepieļaujami! No otras puses – vai ieviešot regulējumu, kas liegtu šiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, mēs kā sabiedrība un nodokļu maksātāji tiešām iegūtu? Mēs it kā iegūtu godīgu konkurenci, taču vienlaikus konkurence samazinātos. Latvijā ir mazs tirgus, un jau tā bieži ir situācijas, kad piedāvājums dalībai iepirkumos ir ierobežots. Ja mēs lielu daļu uzņēmumu būvniecības nozarē izslēgsim par pagātnes grēkiem, vai mēs kā sabiedrība kopumā iegūsim?