Dienas Bizness turpina iesākto tradīciju, pirms Ziemassvētkiem aicinot dažādu nozaru uzņēmējus radoši izpausties. Šajā gadā kopā tika tapinātas apsveikumu kartītes, uz kurām krāsu karuselis nonāca, nevis izmantojot otu, bet gan pirkstus.

Līga Uzkalne, Vestabalt nekustamie īpašumi valdes locekle:

«Vēlu Latvijai izaugsmi ilgtermiņā, lēmumus, kas pieņemti ar ilgtermiņa redzējumu un skaidru vīziju, kurp ejam. Lai no valdības uz valdību ik reizi kardināli nemainītos uzstādījumi un redzējums. Lai ir tiesiskā paļāvība un skaidrība par nodokļu, juridisko un tiesisko vidi, kurā strādājam. Lai politiķi gribētu iedziļināties problēmjautājumos un tos risināt pēc būtības un nepieņemt lēmumus, vadoties no politiskajiem uzstādījumiem.Latvijai vēlu arī labestību un līdzcietību starp cilvēkiem. Lai Latvija būtu tik pārtikusi un perspektīva, ka arī visgaišākie prāti paliktu dzimtenē un viņiem būtu te iespējas izmantot intelektuālo un darba potenciālu. Ir patiesi bēdīgi redzēt, kā aizbrauc tie, kas šeit skolojušies un to vietā brauc darba spēks no mazattīstītajām valstīm. Mūsu dzimtā latvietība ir ieaudzināta, mūs šeit tur dziļas saknes un arī es savos bērnos audzinu apziņu, ka viņu dzimtene ir Latvija. Vēlētos, lai Latvijā ir tāda vide, ka cilvēkiem gribētos šeit būt un kaut ko skaistu radīt. Priecātos, ja mēs iemācītos un gribētu vairāk sadarboties, jo tajā ir liels spēks. Vēlēt labu pat konkurentam, jo veselīga konkurence ir laba augsne attīstībai. Lai mums izdodas kļūt bagātākiem, nevis otru iznīcinot, bet strādājot pēc principa 1+1=3. Ja kaut ko darīt, tad no sirds. Degt par ideju, iesāktu projektu. Nepadoties un neapstāties grūtību priekšā. Savukārt sev es jaunajā gadā vēlētu apjaust, ka nav visu laiku jāstrādā, jārikšo un jādarbojas, lai justos piepildīta. Vēlos iemācīties gūt baudu, esot klusumā, lai, cik biedējošs tas sākotnēji varētu šķist. Vēlos atrast vairāk laiku sev un uzlādēties tieši ar vientulības enerģiju, lai pēc tam spētu iedvesmot, vadīt uzņēmumu un dot mīlestību savai ģimenei. Šis gads ir bijis intensīvāks, izaicinošāks, enerģiju un smadzeņu kapacitāti ļoti prasošs, ir sākti vairāki jauni projekti un tagad gaidot svētkus gribas sajust mieru. Kaut uz brīdi. Lai svētīgi un gaiši Jums svētki!».

Kahetijas reģions ir Gruzijas vīna darīšanas sirds. Paši gruzīni lepojas ar to, ka vīnu tur dara jau tūkstošiem gadu.

Latviešu pieņēmumus par Gruzijas vīniem šobrīd gatava lauzt vīna darītavas "Georgian Wines & Tastes" dibinātāja un direktore Tamāra Markozašvili (Tamar Markozashvili). Viņa norāda, ka arī gruzīnu vīni var būt ļoti labi, kas diemžēl ir pretēji tam, kā daudzi domā gan Latvijā, gan visā Baltijā.

Vīndare atklāj, ka nolēmusi ražot labu Gruzijas vīnu tieši Latvijas un nedaudz vēlāk – arī visas Baltijas tirgum. Tas būs kā apliecinājums draudzībai.

"Veicām tirgus izpēti un atklājām, ka latvieši Gruzijas vīnus pārsvarā saista ar kaut ko lētu un saldu. Mēs to vēlamies mainīt, jo ražojam daudz augstākas kvalitātes vīnus, kuru vidū ir arī sausie un pussausie vīni. Šobrīd sadarbojamies gan ar Gruzijas valdību, gan mūsu vēstniecību Latvijā ar mērķi panākt to, lai latvieši dzertu labākus Gruzijas vīnus,” stāstaT. Markozašvili.

Pakāpeniski samazinoties sasirgušo skaitam ar COVID izraisīto infekciju, esam neziņā, vai daļēji uzvarot cīņā, nebūsim pilnībā sagrāvuši Latvijas ekonomiku, sekmējot otro emigrācijas vilni, kas varētu būt līdzvērtīgs iepriekšējai krīzei, kad no valsts aizbrauca 170 000 darbspējīgie iedzīvotāji.

Šis periods izrādījies sarežģīts neskaitāmām nozarēm, tajā pašā laikā krīzes skarti, mēs esam spējuši saskatīt sektorus, tai skaitā starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas spējuši sekmīgi turpināt darbu krīzes apstākļos. Biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" sagatavojusi priekšlikumus Latvijas valdībai par to, kā veicināt Latvijas ekonomikas attīstību un pārvarēt krīzes radītās sekas, veidojot biznesa vidi, kas pievilcīga gan starptautiskiem investoriem un uzņēmumiem, gan augsta līmeņa speciālistiem no ārvalstīm.

Tieši krīzes laikā iezīmējās, ka eksportējoši uzņēmumi ir būtisks Latvijas ekonomikas dzinējspēks, īpaši vērts atzīmēt starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas eksportē augsta līmeņa biznesa pakalpojumus tādās jomās kā informāciju tehnoloģijas, grāmatvedība un finanses, klientu serviss, iepirkumi u.c. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas ar vidējo atalgojumu 1 657 eiro pirms nodokļu nomaksas, starptautiskas karjeras iespējas, modernu birojus, sociālās garantijas un virkni citu labumu, kas nav mazsvarīgi, domājot par dzīves un darba vides kvalitāti.

Degvielas cenu pieaugums varētu beidzot mudināt latviešus pārsēsties uz ekonomiskākām un Latvijai atbilstošākām automašīnām, teica Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Viņš skaidroja, ka šobrīd Latvijā vairums iegādājas apvidus automašīnas, kas pēc definīcijas patērē vairāk degvielas. Kā norādīja Kulbergs, jāpaiet kādam laikam, kad cilvēki sapratīs, ka pašreizējās degvielas izmaksas būs ilgtermiņā.

"Mums nāksies sadzīvot ar degvielas cenu starp diviem un trim eiro litrā. Varbūt tas beidzot pamudinās latviešus pārsēsties uz ekonomiskākām un ekoloģiskākām automašīnām," teica Kulbergs.

Uz jautājumu, vai Latvijas autotirgu varētu ietekmēt tas, ka dīzeļdegviela ir kļuvusi dārgāka par benzīnu, Auto asociācijas vadītājs atbildēja apstiprinoši, uzsverot, ka "tas vienmēr ietekmē tirgu".

Kulbergs arī skaidroja, ka Latvijā izmantot dīzeļdzinēja automašīnas nav loģiski, jo netiek nobrauktas tik garas distances, lai dīzeļa motors sevi attaisnotu, turklāt šīs automašīnas vieglāk lūzt un tās ir dārgāk saremontēt.

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Saistībā ar Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam (NAP) vidusposma izvērtējumu jau esmu vispārīgi norādījis, ka tam ir jāpavelk apakšā svītra un jāizstrādā jauna, laikmetam piemērota programma (DB 21.07.).Tāda būtu pārresoru līmenī reāli integrēta nacionālā inovācijas sistēma, un tai noteikti ir jābūt sazobē ar citām šādām sistēmām Eiropā un citur pasaulē mūsu uzticamākajās partnervalstīs. Šīs starptautiskās sazobes dēļ laikmetīgā Latvijas ekonomikas attīstībā nekādi neiztikt bez mūsu diasporas.

Diasporas uzņēmēji un privātā un publiskā sektora pārvaldes profesionāļi, kas savās mītnes zemēs piedalās turienes dažādajās inovācijas sistēmās, ir dabiski dubultie aģenti šā vārda neitrālā nozīmē. Ar Latviju saistītie ārzemju profesionāļi, no vienas puses, vai nu pazīst Latvijas situāciju, vai vismaz ir atvērti uzklausīt un saprast mūsu nepieciešamības pēc progresīvām tehnoloģijām, risinājumiem un praksēm, un tā ir viena no mūsdienu lielākajām vērtībām – uzmanība un empātija. No otras puses, viņiem ir cita lielā vērtība – informācija un kontakti. Šis kapitāls Latvijai ir pieejams, un, pārfrazējot Blaumani, jautājums ir, kā šo mūsu tautu un mums simpatizējošos astotdaļas un sešpadsmitdaļas latviešus konvertēt zeltā.

Izveidojot starpvalstu optisko kabeļu tīklu «Baltic Net», Tet nostiprinājis pozīcijas interneta infrastruktūras eksportā.

«Baltic Net» šobrīd veido desmit mezgli, savienojot Rīgu ar astoņām Eiropas valstīm. Divos no šiem savienojumiem – ar Viļņu un ar Stokholmu – iespējams nodrošināt 100 gigabaitu sekundē datu pārraides ātrumu.

Tet gada pirmajos astoņos mēnešos investīcijās infrastruktūrā un attīstībā ieguldījis 17,4 miljonus, gada griezumā plānotais apjoms ir 31 miljons eiro.

«Baltic Net» ir tikai viena daļa no apjomīgām investīcijām ātra interneta nodrošināšanā Latvijā un starptautiski, skaidro uzņēmums. Latvija ir kļuvusi par vienu no līderiem Eiropā pēc to interneta pieslēgumu īpatsvara, kas spēj nodrošināt vismaz 100 megabitu sekundē datu pārraides ātrumu.

Pēc FTTH (Fiber to the Home) Council Europe datiem, Latvijā optisko kabeļu pieslēgums pieejams jau 50,2% mājsaimniecību, krietni virs vidējā rādītāja Eiropas Savienībā, kas ir 13.9%.

Domājot par šī gada aktuālajiem uzņēmējdarbības izaicinājumiem, uzņēmēji visbiežāk jeb 40% gadījumu norāda, ka nāksies pielāgoties inflācijai un paaugstinātām izmaksām, – tā noskaidrots Luminor bankas Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu aptaujā.

Tāpat nozīmīgāko jautājumu augšgalā aizvien saglabājas nodarbinātības jautājumi – darbavietu saglabāšana un jaunu darbinieku meklējumi, kā arī pakalpojumu kvalitāte un produktu klāsts.

Salīdzinot ar uzņēmēju atbildēm pagājušā gada izskaņā, nemainīgi saglabājas bažas par inflāciju, kā arī augošiem izdevumiem un enerģijas cenām. Tāpat gandrīz katru trešo uzņēmumu (29%) joprojām satrauc arī darbavietu saglabāšana.

“Lai gan inflācija Latvijā jau kādu laiku ir nostabilizējusies, redzam, ka uzņēmēji aizvien nav pavisam atguvušies no ekonomiskajām grūtībām un joprojām bažījas par spēju pielāgoties dažādām izmaksām. Tomēr, ja ekonomistu prognozes piepildīsies, arī atlikušais gads būs ekonomiski samērā mierīgs un drīzāk gaidāma izaugsme nekā sarežģījumi, tāpēc uzņēmēji pakāpeniski savu uzmanību varēs arvien vairāk pievērst attīstībai plāniem. Tiesa, uzņēmumu situācija un noskaņojums ir atšķirīgs dažādās nozarēs un reģionos. Ievērojamu daļu uzņēmēju satrauc arī jautājumi, kas saistās ar nodarbinātību – darbavietu saglabāšana esošajā līmenī un jaunu darbinieku atlase. Tomēr darba tirgus prognozes liecina, ka šogad nodarbināto skaitam ir tendence pieaugt, tādēļ pastāv cerība, ka tas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem neradīs problēmas un nekavēs darbību vai attīstības plānus,” norāda Mareks Gurauskas, Luminor Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Pirmdien, 4. decembrī, Latvijas Banka sāks sudraba kolekcijas monētas «LPNP 1. sesija» tirdzniecība.

Monēta veltīta vienam no nozīmīgākajiem notikumiem ceļā uz Latvijas valstiskuma izveidi – Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) 1. sesijai, kas pirms 100 gadiem notika Valkā.

Kolekcijas monētas «LPNP 1. sesija» grafiskā dizaina autors ir mākslinieks Ivars Drulle. Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).

Monētas priekšpusē attēlots bezvadu tīkla simbols, virs tā puslokā divās rindās kārtots uzraksts «Lai dsiwo brihwa apweenota Latvija!». Zem Wi-Fi simbola vietots uzraksts «Walka», zem tā – gadskaitlis 1917. Monētas aizmugurē spirāles veidā, sākot no ārpuses, kārtots LPNP uzsaukuma «Visiem latviešiem!»teksta fragments vēsturiskajā rakstībā.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš grāmatā "Latvijā dzīvot ir interesanti" apkopo savus 25 gadu periodā tapušos rakstus par tautsaimniecību

"Grāmatas mērķis ir pierādīt tās nosaukumā izteikto apgalvojumu. Tā nav par ekonomiku. Neesmu skaitījis, bet varbūt pat vairāk nekā puse rakstu nav par to. Grāmata ir par Latvijas ekonomiku, bet arī politiku, attiecībām ar pasauli, kultūru, dabu, dialektiem un citām lietām," teic P. Strautiņš.

Viņš secina, ka stāsts par ekonomiku galvenokārt nav stāsts par naudu.

Jo ilgāk strādā finanšu sistēmā, jo skeptiskāks P. Strautiņš kļūst par naudas nozīmi un spriež, ka tā ir tikai punktu skaitīšanas sistēma dzīves lielajā spēlē.

"Nauda nav pašvērtība. Tās daudzums rāda, cik labi protam strādāt. IKP pieaugums nenotiek pats no sevis. Dziļākajā būtībā ekonomikas attīstība ir pieredzes, zināšanu, pirkstu veiklības un savstarpējās uzticēšanās pieaugums. Fiziskā kapitāla uzkrāšana drīzāk ir rezultāts, bet nauda – tikai nervu impulsi, kas koordinē procesu," tā ekonomists.

No Latvijas aizbraukušo piesaistes «puzle» ir sarežģīta, un vispārējā stratēģija tajā ir uzticības sabiedrības veidošana. Tā sarunā ar db.lv saka Swedbank AB grupas vadītāja un prezidente Birgite Bonasena (Birgitte Bonnesen).

Šī saruna notika Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā pirms B. Bonasenas vadītās finanšu pratības stundas. Zināma minstināšanās vēl pirms visai augstās viešņas ierašanās iestājās, kad kļuva skaidrs, ka direktors pats nevarēs ar viņu atnākt sasveicināties, jo tieši tobrīd risinājās vairākas stundas ilgs jauniešu biznesa projektu konkurss, kura žūrijā direktors piedalījās. Šis «defekts» mūsu sarunas gaitā gan savdabīgi izkristalizējas par efektu – ka tieši tā progresīvā skolā ir jābūt: vienlaikus risinās vismaz divi vienlīdz svarīgi pasākumi, kas audzina uzņēmējdarbības prasmes, un vismaz viens no tiem ir angliski. Galu galā skolas vārdā sasveicināties un bibliotēkai dāvināto grāmatu komplektu saņemt atnāca, šķiet, mācību daļas vadītāja.

Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF) norisināsies 28. un 29.jūnijā Valmierā. Pirmo reizi šāda mēroga uzņēmējdarbības nozares attīstībai veltīts forums norisināsies ārpus Rīgas, pulcējot interesentus no visas pasaules. Arī diskusijas vadīs Latvijā un ārvalstīs praktizējoši profesionāļi, daloties pieredzē un paverot iespējas jaunu biznesu attīstībai un eksporta tirgu apgūšanai. Ar mērķi veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi un valsts simtgadē pasaules latviešus pulcēt Latvijā, forums ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Diskusiju Biznesa vide ASV, sadarbība un eksporta iespējas vadīs Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs (ASV); Biznesa vide Āzijā, sadarbība un eksporta iespējas – Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta vadītāja Valda Liepiņa (Austrālija, Luksemburga); Latvija – vieta biznesa uzsākšanai, attīstīšanai un izaugsmei – zvērināts advokāts Spigulis & Kukainis Matīss Kukainis (ASV, Latvija); Korporatīvā apzinātība, ilgtspējīgs bizness – Upsalas Universitātes pētniece Dr.Med. Ieva Reine (Latvija, Zviedrija).

Foruma galvenā moderatore būs Ingrīda Kariņa-Bērziņa, Baltijas advokātu biroju apvienības COBALT partnere un intelektuālā īpašuma un informācijas tehnoloģiju prakses grupas vadītāja Latvijā. I.Kariņa-Bērziņa ir zvērināta advokāte Latvijā un ASV, pasniedzēja Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā un Rīgas Juridiskajā augstskolā. Dzimusi un uzaugusi Vilmingtonā, Delavērā (ASV), izglītību gūstot Vilmingtonas un Filadelfijas latviešu skolās. Absolvējusi Beverīnas vasaras vidusskolu un Ministeres latviešu ģimnāziju. Bakalaura grāds iegūts Jeilas Universitātē, maģistra grādu starptautiskajās tiesībās – Tafta universitātes Flečera skolā un doktora grādu tiesību zinātnēs – Pensilvānijas Universitātē. Viņa ir Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā un Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle. Kopš 2005.gada I.Kariņa-Bērziņa ar vīru un četriem bērniem dzīvo Rīgā.

Šajā laikā, kad pircēju prioritāte vairs nav dizaina apģērbu iegāde, Latvijas dizaineri pievērsušies aktuālāku produktu radīšanai - sejas masku šūšanai.

Pirmo sejas maskas modeli apģērbu zīmols "Nolo" izstrādāja janvārī. Sākotnēji sejas maskas bija kā papildinājums un dāvana lielajiem pirkumiem, taču situācija pasaulē un Latvijā saistībā ar koronvīrusu Civid-19 mainījās, tāpēc uzņēmumam bija jāsāk domāt par jauniem risinājumiem.

Šobrīd pircējiem ir mainījušas prioritātes, arī nekādas atlaides nedarbojas, tāpēc zīmols uzsācis pārdot sejas maskas. Tās internetā pērk nelielos apjomos. To cena ir, sākot no 3 līdz 10 eiro.

Līdz šim uzņēmumā strādāja aptuveni 40 darbinieki, bet šobrīd aktīva darbība vairs nenotiek. Slēgts arī zīmola veikals tirdzniecības centrā "Galerija Centrs". Zīmola galvenie partneri bija Ķīnā un Itālijā, šobrīd sadarbība apstājusies.

«Vienīgais veids, kā pacelt ekonomiku, manuprāt, ir drosmīgi pateikt, ka mums ir prioritāra kāda nozare, un vismaz vienas nozares ietvaros - kaut vai kā avantūru, uzdrošināšanos vai pilotprojektu - atbrīvot uzņēmumus no uzņēmumu ienākuma nodokļa. Lai paskatītos, cik daudz ārvalstu kompānijas uz tā rēķina konkrētajā nozarē un periodā pārcelsies uz Latviju,» zvērināts advokāts Aldis Gobzems aicināja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Gobzems sacīja, ka šis ir vienīgais risinājums, jo Latvija vairs nevar paļauties uz pašmāju darbaspēku: «Man šķiet, tas ir vienīgais reālais scenārijs pie situācijas, kad cilvēki brauc un joprojām turpina braukt prom. Nav nekāda rādītāja, ka šī aizbraukšana ir apstājusies, un nav rādītāju, ka viņa apstāsies šogad, nākamgad vai aiznākamgad. Tas kopumā nozīmē, ka, lai cik daudz mēs ievestu darbaspēku, tas nepalīdzēs kopumā pacelt ekonomiku.»

Viņš arī kritizēja aicinājumus palielināt atbalstus, lai pārliecinātu aizbraukušos latviešus atgriezties. Gobzems norādīja, ka pabalsti nepalielinās valsts ekonomiku. «Var jau populāri runāt, ka mēs domāsim, kā pacelt bērnu pabalstus vai pensijas, un tad brauks no tās Anglijas vai Īrijas atpakaļ, bet tas viss, protams, ir teorijā. Nav iespējams caur pabalstu sistēmu palielināt valsts ekonomiku,» sprieda advokāts.

Strausu un kazu ferma "Nornieki" šogad plāno pabeigt apjomīgas kazu fermas būvniecību, aktivizēt gaļas piegādes un uzsākt brīvdienu mājas būvniecību atpūtniekiem.

"Nornieku" saimnieks Pēteris Gobzemis žurnālam "Dienas Bizness" atzīst, ka visi saimniecības piedāvājumi darbojas vienoti. Kad cilvēki ir izstaigājušies, apskatījuši strausus un kazas, tad labprāt paēd. Un, ja viņi atbrauc paēst, tad pēc tam izstaigājas pa svaigu gaisu. Tas viens otru papildina.

"Es gribu iedrošināt latviešus ar to, ka mēs mākam cītīgi strādāt, saražot labas lietas, bet nevajag baidīties par sevi stāstīt un pārdot sevi. Man šķiet, ka šādu saimniecību varētu būt vairāk, kur jau audzē kaut ko, darbojas kā mājražotāji – kūpina, taisa. Droši vajag stāstīt un rādīt to – jo mēs būsim vairāk tādi, jo foršāk," pārliecināts P. Gobzemis.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Tieši ekonomiskās krīzes apstākļos ar uzņēmējdarbību nodarboties sāka Anita Roze-Traviņa, Rozes bodes īpašniece. Pēc bērniņa piedzimšanas viņai bija garantēta atgriešanās iepriekšējā darbavietā, tomēr viņa nolēma riskēt. Atvēra Vecrīgā mazu veikaliņu, kurā tiek tirgotas gaumīgas tikai un vienīgi Latvijā tapušas smukumlietas – rotas, spēļmantas, dažādi aksesuāri un suvenīri.

Deviņu gadu laikā uzņēmums ir audzis. Pašlaik sadarbojas ar 120 piegādātājiem. Pērn uzņēmēja atvēra interneta veikalu, kas pamazām audzē jauno klientūru, tostarp uz peļņu vai dzīvi ārzemēs pārcēlušos latviešus.

Iepriekšējais gads Rozes bodei bijis ar apgrozījuma kritumu. 2016.gadā – 90 288 eiro, pērn – 77 168 eiro. Ir saradušies konkurenti, kuri nokopējuši veikala veiksmīgo koncepciju, mazinājusies arī pircēju interese par latviešu etnogrāfiskajām zīmēm, kas bija viena no populārākajām preču grupām. Tāpat uzņēmuma finanses ietekmēja algu pacelšana pārdevējām un sociālo iemaksu kāpums. Tā kā vairums piegādātāju ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, tā pieaugums līdz 15% ietekmēja viņu izstrādājumu cenas. Tas viss summējas un rezultātā atspoguļojas arī Rozes bodes – SIA SEVEN WAYS – bilancē.

Līdz ar iespēju Latvijas mazajām alus darītavām tirgot alu internetā SIA "Valmiermuižas alus" uzsāk alus piegādi uz jebkuru adresi Eiropas Savienībā, tādējādi gribot sasniegt daudzos ārvalstīs mītošos latviešus, kuri šajos Jāņos varēs stiprināt saikni ar dzimteni, baudot Latvijā darītu alu.

Šādi alus darītava plāno pasaulē popularizēt Latvijas amata alus garšas, tirdzniecībai internetā šogad sasniedzot 6 % no kopējā apgrozījuma.

"Mans sen lolots sapnis piepildās. Tagad latvieši var svinēt Jāņus visā Eiropā ar Latvijā darītu alu. Alus ir mūsu nacionālais dzēriens, bez kura Līgo vakars nav iedomājams nevienā pasaules vietā, kur svin šos svētkus. "Valmiermuižas alus" ir Latvijas garša, tāpēc mūsu alum būtu jābūt svētku galdā visur, kur godā celtas Latvijas tradīcijas!" teic "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Līdz šim "Valmiermuižas alus" savus brūvējumus piegādāja pircējiem internetā uz jebkuru adresi Latvijā. Kā stāsta saimnieks, vislielākā interese vietnē tirgotava.valmiermuiza.lv novērojama par dažādām garšu izlasēm un jaunām garšām, kas tiek brūvētas mazos apjomos un nav pieejamas lielveikalos.

Zīmols Oak’a BBQ iepazīstina Latviju ar ASV barbekjū (BBQ) tradīcijām, kuras aizgūtas no Teksasas, stāsta zīmola īpašnieks Kristaps Ozols.

Guvis pieredzi Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Kristaps ir ideju pilns barbekjū tradīcijas ieviest Latvijā. Oak’a BBQ ietver mērču gatavošanu, kā arī pakalpojumu sniegšanu ASV BBQ tradīcijās. «Mēs cilvēkiem mācām un uzsveram to, ka BBQ mērce nav domāta tikai vasarā grilētam šašlikam vai vistai. Šīs mērces ir labs aizstājējs kečupam, lai nav tā, ka latvietis apēd divus kilogramus kečupu nedēļā. Es nebaidos runāt skaļi par to, cik latvieši savā uzturā lieto kečupu, jo esmu pietiekami runājis ar cilvēkiem un dažādiem veikalu tīkliem par šo. Latvietis kečupu ēd vairāk nekā maizi. Es gribu latviešus izglītot par gaļas gatavošanas mākslu, BBQ baudīšanas kultūru, kas ASV ir vesela kustība un ievērojami atšķiras no latviešu grilēšanas tradīcijām,» teic K. Ozols.

Gandrīz katrā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmumā ir nodarbināts reemigrants, informēja SEZ pārvalde.

Liepājā noslēdzies projekts "Reemigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās", kurā notika pasākumu kopums, lai veicinātu ārvalstīs dzīvojošo latviešu atgriešanos Liepājā. Projekts tika īstenots no 2019.gada oktobra.

Kurzemes plānošanas reģiona apkopotā informācija liecina, ka no 2018.gada maija līdz 2020.gada jūlijam Liepājā atgriezušies 200 cilvēki, vēlmi atgriezties izteikuši 114, ar remigrācijas koordinatoru sazinājies 361, bet personalizēts piedāvājums sagatavots 350 cilvēkiem.

Projekta koordinatore un pašvaldības administrācijas sabiedrības pārvaldes speciāliste Brigita Dreiže uzsvēra, ka atgriešanās no ārvalstīm dažreiz pat ir grūtāka nekā aizbraukšana. Cilvēki saskaras ar ļoti dažādām problēmā un tad ir svarīgi, ka blakus ir cilvēki, kas ir līdzīgā situācijā un var atbalstīt un palīdzēt. Projekta "Reemigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās" gaitā notika reemigrantu sporta spēles, konference "Nākamā pietura - Liepāja. Darba un biznesa iespējas reemigrantiem", tīklošanās pasākumi reemigrantu kopienai Liepājā, tikšanās ar latviešu kopienas pārstāvjiem ārvalstīs, piemēram, Lielbritānijā un Nīderlandē.

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Latvija turpmāk starptautiski tiks prezentēta kā valsts, kura ir gatava uzņemties globāla līmeņa izaicinājumus un piedāvāt pasaulei Latvijā radītus risinājumus. Valsts tēls tiks veidots ar misiju pieejas starpniecību, un kā pirmā tiks attīstīta misija “Jūra 2030”.

To paredz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sagatavotais informatīvais ziņojums par vienota Latvijas valsts tēla ieviešanas stratēģiju, ko 31.augustā izskatīja valdība.

Vienojošais elements darbā ar valsts tēlu misijā “Jūra 2030” būs dabīgas ūdens aprites atjaunošana. Turpmākie soļi paredz vienotas stratēģijas un rīcības plāna izstrādi, kā arī Latvijas tēla novērtējuma pētījuma veikšanu desmit valstīs.

“Valsts tēla veidošana ir iespēja radīt uz vērtībām balstītu stāstu, kas dos izrāvienu ekonomikā un inovācijās. Tam ir jākalpo kā instrumentam, kas veicinās Latvijas tautsaimniecības viedās reindustrializācijas attīstību - paplašinot sadarbības tirgu ģeogrāfiju, ražojot un piedāvājot globāli pieprasītus produktus, veidojot jaunas sadarbības dažādās nozarēs, ceļot konkurētspēju un nodrošinot kopīgo labklājību,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Koka māju popularitāte pasaulē aug, un tā ir lieliska iespēja to ražotājiem Latvijā, taču šajā ziņā būtiski atpaliekam no dienvidu un ziemeļu kaimiņiem, vienlaikus Latvijā ir izveidojusies paradoksāla birokrātijas sistēma.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta koka karkasu māju ražošanas uzņēmuma WWL Houses īpašnieks Ivars Reinhards. Viņaprāt, Latvijas politiķiem un ierēdņiem diemžēl vairāk patīk novirzīt Eiropas naudu dažādiem ar ekonomikas izaugsmi nesaistītiem mērķiem, kaut arī kā jaunattīstības valstij ar zemāko ekonomiku Eiropā Latvijai būtu īpaši jārūpējas, lai valsts eksportspēja tiktu atbalstīta pietiekamā apjomā un tiktu ievērots godīguma un vienkāršas apgūšanas princips.

Pieci padomi jaunajai valdībai

Piecu padomu izpilde jaunajai valdībai var nest vairāku miljardu eiro vērtu eksporta...

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē?

Latvijā ir izcili nosacījumi koka karkasu māju būvniecības nozares attīstībai, mums ir būvmateriāliem derīgas priežu un egļu audzes mežos, kas aizņem ap 50% no valsts teritorijas, no tiem 48% ir priedes un egles, mums ir arī labi attīstīta kokapstrādes nozare, kas izgatavo konstrukcijas dēļus. Pie mums tiek ražots arī reģipsis, akmens vate, OSB mitrumizturīgās plātnes, finieris un citi komponenti. Latvijā ir divas augstskolas, kurās studē būvinženieri. Tomēr koka karkasu māju būvniecības industrija Latvijā diemžēl stipri atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, kur šīs nozares pārstāvji ir izveidojuši daudz lielu uzņēmumu un veiksmīgi eksportē savu produkciju. Tur ir daudz iemeslu un faktoru, kas būtu rūpīgi jāanalizē, domāju, tie būs līdzīgi daudzās nozarēs.

Vai pieaug pieprasījums pēc koka karkasu mājām?

Kopumā tendence izmantot ekoloģisku koku būvniecībā pieaug visā pasaulē un arī Latvijā. Pircēju, kas vēlas dzīvot koka mājās, kļūst arvien vairāk, un vairs nav aizspriedumu arī bankām. Tas viss sekmējis daudzu koka karkasu ražotņu atvēršanu Latvijā pēdējos gados. Lauvas tiesa no tām ir mazi vienas brigādes uzņēmumi ar nelielu ražošanas apjomu. Protams, Latvijas tirgus ir par mazu, lai visiem esošajiem spēlētājiem pietiktu pasūtījumu šeit, tādēļ daudzi ir orientējušies uz eksporta tirgiem. Lielais vairums šo uzņēmumu ir ar ārvalstu kapitālu vai kopuzņēmumi. Pēc mūsu novērojumiem varam secināt, ka veiksmīgi darbojas tie, kas ir izveidojuši kopuzņēmumus ar personām, kurām ir piekļuve klientiem eksporta tirgus valstī, tādējādi samazinot gan patērējamo laiku darbā ar klientiem, gan ceļot ražošanas apjomu, gan saglabājot biznesu. Arī WWL Houses izvērtē šādu iespēju. Pašreiz strādājam Skandināvijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Vācijā, un ir arī pa kādai eksotiskai valstij, kurp sūtām mūsu produkciju. Esmu pārliecināts, ka Latvijas potenciāls šajā nozarē nav izmantots un šeit varētu gaidīt lielāku pieaugumu, ja tiks pareizi veicināta šīs nozares attīstība no valsts puses, piedāvājot Eiropas fondu līdzfinansējumu ražotņu attīstībai, padarot pieejamākus banku aizņēmumus, uzrunājot ārvalstu investorus veidot kopuzņēmumus, ārzemēs dzīvojošos latviešus sadarboties ar Latvijas māju ražotājiem utt.

Vai šo jautājumu risināšanā var palīdzēt valsts?

Protams, valsts struktūras var palīdzēt un var arī nepalīdzēt vai vēl vairāk - pat apgrūtināt uzņēmumu izaugsmi. Kā ļoti labu atbalstu ražotājiem vērtētu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta programmu eksporta mārketinga attīstībai un LIAA darbību kopumā pēdējā laikā. WWL Houses ir izmantojusi arī Lauku atbalsta dienesta programmas, ar tām esam apmierināti. Tomēr gan daudzi mums pazīstami uzņēmumi, gan mēs paši esam saskārušies ar būtiskām nepilnībām un likumdošanas ignorēšanu no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) atsevišķu amatpersonu puses. Piemēram, WWL Houses realizējot atbalsta programmu, CFLA paziņoja, ka ēkas būvniecībai nav nepieciešamas tādas pašsaprotamas lietas kā ceļamkrāns, stalažas un tehniskais projekts, un būtiski samazināja finansējumu.

Visu interviju lasiet 11.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!