Jaunākais izdevums

Ņemot vērā, ka valsts atbalsta apjoms Covid-19 krīzes mazināšanai ir sasniedzis jau 9% no iekšzemes kopprodukta, Fiskālās disciplīnas padome (FDP) atkārtoti aicina valdību ierobežot jaunus ekonomikas stimulēšanas pasākumus un sākt domāt par pakāpenisku valsts parāda samazināšanu.

To sestajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzinusi FDP. Ziņojumā teikts, ka 2020.gada jūlijā nodokļi pamatbudžetā tika iekasēti vairāk nekā 2019.gada jūlijā.

Arī speciālais budžets pildās salīdzinoši labi. Līdz ar to ar lielu varbūtību var secināt, ka nodokļu ieņēmumu zemākais punkts attiecībā pret iepriekšējo gadu Latvijai jau ir aiz muguras, norāda FDP. Valsts kases operatīvie dati liecina, ka valsts parāds kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas martā ir pieaudzis par apmēram diviem miljardiem eiro. Ņemot vērā pozitīvās tendences ekonomisko rādītāju un nodokļu iekasēšanā, FDP aicina valdību sākt domāt par pakāpenisku valsts parāda samazināšanu.

Padome vērš uzmanību uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO/OECD) ģenerālsekretāra Anhela Gurija nesen pausto aicinājumu valstis neatkārtot kļūdas, kas izdarītas iepriekšējas finanšu krīzes risināšanai: "Pašreizējā valdību rīcība mīkstināt fiskālo normu kopumu ir pamatota, bet tomēr augsta deficīta un zema IKP rezultāts būs daudz lielāks parāda slogs. Spēcīgs fiskālais atbalsts ir vajadzīgs, taču tam būs sekas. Valdībām nākotnē būs jāsamazina valstu parādu apmēri un tomēr tām nevajadzētu atkārtot kļūdas, kuras tika pieļautas pēc pēdējās krīzes, un pārāk agri mēģināt samazināt izdevumus vai celt nodokļus. Valsts izdevumiem jābūt precīzi mērķētiem, lai atbalstītu visneaizsargātākos un nodrošinātu ieguldījumus, kas nepieciešami ilgtspējīgai atveseļošanai," norādījis Gurija.

"Latvijas gadījumā iepriekšējā krīzē gan netika pieļautas kļūdas, jo, tieši pateicoties toreiz īstenotajai konsolidācijas politikai, Latvija ir eirozonā un Covid-19 krīzē šodien spēj sniegt tik spēcīgu valsts atbalstu. Valdības nostāja pagaidām neplānot radikālu budžeta izdevumu samazināšanu un nesasteidzināt nodokļu reformu pilnībā atbilst OECD ieteikumiem," uzsver FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Padome jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā arī norāda, ka ir nepieciešams izveidot efektīvāku valsts atbalsta instrumentu piešķiršanas uzraudzību.

Valsts "Attīstības finanšu institūcijā "Altum"" šobrīd koncentrējas liela finansiālā atbildība, tāpēc labas pārvaldības un finanšu risku novēršanas nolūkā informācijai par "Altum" piešķirtajiem atbalsta instrumentiem un apstiprinātajiem projektiem ir jābūt publiski pieejamai. Tāpat ir vēlams laicīgi plānot atbalsta pasākumu un izdevumu auditu, uzsver FDP.

FDP ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Saeima FDP apstiprinājusi Latvijas Universitātes profesori Innu Šteinbuku, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītāju Mortenu Hansenu, "KPMG" direktoru vadības un riska konsultāciju jomā Andžu Ūbeli, RTU Rīgas Biznesa skolas mācībspēku Andreju Jakobsonu un bankas "Citadele" ekonomistu Mārtiņu Āboliņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākamā gada budžets tiek skatīts nenopietnā īstermiņā

Nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas "Turība" docētāja Anna Medne, 20.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzsāk darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos. Prognozēts, ka nākamgad budžeta ieņēmumi saruks par 328 miljoniem eiro, bet izdevumi augs par 744 miljoniem eiro.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta. Šāds budžeta deficīts, ņemot vērā situāciju pasaulē, būtu vērtējams kā salīdzinoši labs sniegums, tomēr vienlaikus atgādinu, ka ir laiks izbeigt slikto praksi – haotiskas nodokļu reformas budžeta pieņemšanas laikā.

Diemžēl, bet arī šogad budžeta pieņemšana notiek pēc principa – atliekam uz pēdējo brīdi, secinām, ka izdevumi ir lielāki, pretī nav atbilstoši ieņēmumi un sākam haotiskas nodokļu reformas. Budžets ir budžets, bet nodokļu reformas – atsevišķs stāsts. Protams, budžeta izskatīšana parāda vājās puses, tomēr tas nenozīmē, ka sasteigti jāveic izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdība atbalsta papildu izdevumus 2021.gada budžetā un izmaiņas nodokļos

LETA, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja priekšlikumu 2021.gada budžetā novirzīt papildu līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai, kā arī veikt izmaiņas nodokļos, lai veicinātu iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

Valdība otrdien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam".

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir ilgstoša darba rezultāts. "Piecām partijām reizēm ir sarežģīti vienoties, tomēr varam, kad tas ir svarīgi," uzsvēra premjers.

Pēc Kariņa paustā, otrdien, valdībā skatot 2021.gada budžetu, ir sperts liels solis, ieviešot skaidrību šajos neskaidrajos laikos. Premjers uzsvēra, ka ar nākamā gada budžetu tiek risināta virkne jautājumu, tostarp palielināts mediķu un pedagogu atalgojums, kā arī nodrošināta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 26.augstākā 36 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, personīgo nodokļu rādītājā 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Jau septīto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 2.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktākais sniegums - 16.vieta - tai ir starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mikronodokļa režīmus vispareizāk būtu likvidēt

Ainis Dābols, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, kurus atbrīvos no parādsaistībām 860 līdz 5000 eiro apjomā, nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par atlaisto parādu.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē akceptētie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Iecerēts, ka vairāku likumprojektu pakete – "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumprojekts, grozījumi Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Notariāta likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likumā spēkā stāsies 2021.gada 1. janvārī. Atbildīgās komisijas deputātiem iebildumu nebija un attiecīgie grozījumi tiks skatīti Saeimas plenārsēdē. Likumprojekts "Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām" izstrādāts tādām finansiālās grūtībās esošām personām, kuras vēlas, bet nespēj segt savas parādsaistības, un kurām objektīvi nav iespējams piekļūt Maksātnespējas likumā regulētajam fiziskās personas maksātnespējas procesam. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis pašlaik ir 5000 eiro, un šāda maksātnespējas procesa ierosināšanai nepieciešami ir aptuveni 1200 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai tās izstrādātos grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, aģentūra LETA noskaidroja ZM.

Grozījumi likumā sagatavoti, pamatojoties uz valdības 18.februāra sēdē doto uzdevumu, ar kuru ZM sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju uzdots izstrādāt priekšlikumus attiecīgajā likumā, kas paredz no 2021.gada iesaldēt lauku zemes kadastrālās vērtības. Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts aģentūrai LETA pastāstīja, ka ZM rosina no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, ņemot vērā zemes kadastrālās vērtības ievērojamo pieaugumu.

Pēc viņa skaidrotā, ZM piedāvā saglabāt nekustamā īpašuma nodokli pārskatāmu un saprotamu, lai pasargātu Latvijas lauksaimniekus no "neadekvāta" nodokļa sloga pieauguma. ZM nostāja ir, ka nodoklis nedrīkst pieaugt, ja vien ar zemi nenotiek kāds darījums. "Ja nekustamā īpašuma vērtība pieaug vairāk nekā trīs reizes, rodas jautājums, cik veikalos maksās maize. Tāpat jāvaicā, vai tādējādi Latvijas lauksaimnieks būs konkurētspējīgs ar Polijas, Lietuvas, Igaunijas un citu valstu zemniekiem," retoriski vaicāja Eglīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pašvaldību vadītāji satraukti par plānotajām IIN izmaiņām

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valkas novada un Liepājas pilsētas pašvaldību vadītāji negatīvi vērtē valdības piedāvājumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu pašvaldību budžetā, paužot satraukumu par to, kā tās spēs nodrošināt virkni finansiāli ietilpīgu izmaiņu nākamajā gadā.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija") valdības piedāvājumu pārskatīt IIN sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem vērtē ļoti negatīvi, paužot, ka "lielākajai daļai pašvaldību nākamgad nāksies veikt neiespējamo misiju".

"Valdība ir pieņēmusi un plāno pieņemt vairākus lēmumus, kuri pašvaldībām nākamgad būs jāpilda, piemēram, jāceļ minimālā alga, kas ir pozitīvi, taču tas pašvaldībām prasīs ievērojamus izdevumus. Turklāt algas būs jāpaaugstina ne tikai minimālās algas saņēmējiem, bet arī tiem cilvēkiem, kuri ar augstāko izglītību patlaban saņem 500 eiro atalgojumu. Arī viņiem kaut nedaudz būtu jāpaaugstina atalgojums. Valkas novada budžetā tas prasītu vairāk nekā 0,5 miljonus eiro," sacīja Krauklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas ekonomika diezgan labi tikusi galā ar jaunā koronavīrusa krīzes izaicinājumiem un jaunākie rādītāji dod pamatu piesardzīgam optimismam attiecībā uz otro pusgadu, atzinis finanšu ministrs Viļus Šapoka, vienlaikus brīdinot, ka šī situācija var strauji mainīties.

Kā ceturtdien paziņojis Statistikas departaments, Lietuvas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, samazinājies par 3,7% līdz 11,5 miljardiem eiro, bet salīdzinājumā ar gada pirmajiem trim mēnešiem - par 5,1%.

Pašā pandēmijas karstumā daudzi ekonomisti prognozēja, ka ekonomikas kritums var sasniegt divciparu skaitli.

"Skaitļi patīkami pārsteidz," ceturtdien izteicies arī Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vits Vasiļausks. "Lietuvas ekonomika pagaidām pārsteidzoši labi izturējusi Covid-19 pandēmijas izaicinājumus. Neraugoties uz stipro šoku valsts ekonomikai, jau kopš maija vidus vērojams ekonomiskās aktivitātes pieaugums. Savlaicīgā fiskālā reakcija - pasākumi iedzīvotāju ieņēmumu, darba vietu un uzņēmumu saglabāšanai - palīdzējuši amortizēt zaudējumus, ko ekonomika pieredzēja aprīlī," norādījis Šapoka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar valdības izsludināto ārkārtas stāvokli un pieņemtajiem ierobežojumiem, kas aizliedz publisku pasākumu organizēšanu un ierobežo pulcēšanos, kultūras un pasākumu nozare ir nokļuvusi neapskaužamā stāvoklī - apstājusies naudas plūsma un daudzi tūkstoši darbinieku šobrīd ir bez reāliem ienākumiem.

Tā portālam DB.lv norāda multimediju iekārtu nomas uzņēmuma "VPT Grupa" valdes loceklis un dibinātājs Māris Čakars.

"Droši var apgalvot, ka pieņemtie valdības lēmumi pasākumu un kultūras nozari ietekmēs ilgtermiņā," viņš uzskata. "Pēdējā nedēļā nozare ir piedzīvojusi tāda apmēra šoku, kāds netika pieredzēts pat 2008. gada starptautiskās finanšu krīzes laikā. Vismaz līdz šā gada maijam netiks realizēts neviens no plānotajiem pasākumiem. Tas nozīmē, ka vismaz uz mēnesi ir apstājusies jebkāda naudas plūsma. Turklāt valdošā neziņa pasākumu organizētājiem liek atcelt arī tos pasākumus, kas tika plānoti vasaras mēnešos - nozares peļņas periodā," piebilst M. Čakars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gada budžeta ieņēmumi, salīdzinot ar 2020.gada budžetu, saruks par 328 miljoniem eiro, bet izdevumi augs par 744 miljoniem eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) informācija.

Prognozēts, ka 2021.gada budžeta izdevumi būs 10,76 miljardi eiro, bet ieņēmumi - 9,58 miljardi eiro.

Savukārt no 2020.gada budžeta likuma izriet, ka šogad izdevumi plānoti 10,01 miljarda eiro apmērā, bet ieņēmumi - 9,9 miljardu eiro apmērā.

2021.gadā pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,7 miljardus eiro, bet izdevumi - 7,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi un izdevumi plānoti 3,2 miljardu eiro apmērā.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem mediju pārstāvjiem stāstīja, ka pirmdien tika panākta politiska vienošanās par 2021.gada valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kazāks: Latvijas nākamā gada valsts budžetā pietrūkst ambīciju

LETA, 24.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nākamā gada valsts budžets ir ilgtspējīgs, taču tajā pietrūkst ambīciju, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Ja es skatos uz šo stāstu kopumā, man pietrūkst ambīciju," teica Latvijas Bankas prezidents.

Kazāks atzīmēja, ka, piemēram, netiek novērtēta Rīgas loma Latvijas ekonomikā. "Manuprāt, Rīgas loma Latvijas ekonomikā ir nenovērtēta," viņš pauda, piebilstot, ka par Rīgu būtu jādomā kā par visas Baltijas galvaspilsētu, tādējādi paverot krietni plašāku skatu.

"Rīga ir metropole un vēl tuvākos 5-10 gadus tā būs arī Baltijas metropole, bet vai tā būs arī pēc tam..? Ja mēs nerīkosimies, tad diezin vai. Līdz ar to, neizmantot šo potenciālu, manuprāt, nav tālredzīgi," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Tāpat Kazāks norādīja, ka budžets ir jāveido, domājot par iespējām ieguldīt naudu, lai nākotnē varētu veidot budžetu bez deficīta un, iestājoties vēl kādai krīzei, nebūtu problemātiski atbalstīt ekonomiku, tāpēc, ka parāda apmērs ir jau pārāk liels. "Ar parādu vien neviens bagāts nav palicis," piebilda Latvijas Bankas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien ārkārtas sēdē ar lielu balsu pārsvaru pieņēmis rezolūciju, pieprasot pilnveidot Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta projektu.

Rezolūcijā brīdināts, ka EP varētu neapstiprināt budžetu, kad par to balsos vēlāk šogad, un aicināja risināt sarunas par "priekšlikuma uzlabošanu". Rezolūcija tika pieņemta ar 465 balsīm "par" un 150 balsīm "pret", bet 67 deputāti balsojumā atturējās.

EP ir jāapstiprina 1,074 triljonu eiro ES budžets, kas politiskajā līmenī tika pieņemts otrdien. Vienošanās tika panākta ES līderu četru dienu sarunās, kas vairākkārt atradās uz izjukšanas sliekšņa. EP frakciju pārstāvji jau iepriekš apliecināja, ka deputāti nepiekritīs vienošanās nosacījumiem par ilgtermiņa budžetu, kādi tie ir šobrīd, paužot neapmierinātību par tēriņu samazināšanu.

"Pārāk bieži nacionālo interešu un nostāju ievērošana apdraud kopīgu risinājumu panākšanu vispārējās interesēs," teikts rezolūcijā. Tajā brīdināts, ka ES līderi nav spējuši atrisināt jautājumu, kā no budžeta tiks atmaksāti aizņemtie līdzekļi 750 miljardus eiro lielajam ES ekonomikas atveseļošanas plānam. Rezolūcijā pausta nožēla par finansējuma samazināšanu veselības un zinātnes programmām, kā arī izglītībai un digitālajām inovācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rīgas administratoram steidzami ir jāapstiprina pilsētas budžets, jo pretējā gadījumā patreizējā ārkārtas stāvokļa ietekme uz ekonomiku būs vēl stiprāka," pārliecināts ilggadējais Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors, iepriekšējā domes sasaukuma Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

"Apstiprinot Rīgas budžetu tiks nodrošināts, ka būvniecības sezonā pašvaldība varēs veikt izglītības iestāžu remontdarbus, savlaicīgi veicot iepirkumus atsevišķu kabinetu, stāvu, ēku daļu remontdarbiem. Uz šiem darbiem varēs pretendēt vidējie un mazie būvniecības uzņēmumi, tādējādi būs nodrošināts darbs diezgan lielam cilvēku skaitam, kas būs ļoti svarīgi, jo izskatās, ka ārkārtas situācija Latvijā un pasaulē atstās lielu ietekmi uz ekonomiku," saka Burovs.

"Ieguldījumi infrastruktūrā ir viens no labākajiem veidiem, kā sildīt ekonomiku pēckrīzes periodā, tas ir zināms sen un darīts daudzās valstīs. Arī Rīgā tas ir iespējams, ja būs apstiprināts budžets un departamenti varēs pilnvērtīgi plānot un pasūtīt remontdarbus un būvdarbus," norāda eksmērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kur rast līdzekļus veselības aprūpes finansējuma palielināšanai? Varianti ir

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nav unikāla tajā ziņā, ka vēlmju un vajadzību ir vairāk nekā budžeta iespēju. Nevienai nozarei nepietiek līdzekļu, bet veselības aprūpes finansējums mūsu valstī ir kritiski zems. To būs nepieciešams palielināt arī bez Covid-19, jautājums tikai, kur rast šos brīnumlīdzekļus. Un varianti ir.

Ik pa laikam dzirdam sabiedrības pārmetumus, ka nav skaidrs, kur paliek nomaksātie nodokļi un kā veidojas valsts, tajā skaitā arī veselības budžets. Patiesi budžeta veidošanas procesu Latvijā tāpat kā citās valstīs vienkāršiem vārdiem izskaidrot ir grūti. Piekrītu viedoklim, ka laba pārskata, kur, cik, kam tiek tērēts, mums īsti nav. Arī tad, kad Saeima pieņem budžetu, ir sarežģīti atrast pareizās lapaspuses, lai varētu saprast lielos ciparus.

Ja Latvijas gadījumā finansējums veselības aprūpei ir ap 4% no iekšzemes kopprodukta, kas ir viens no zemākajiem Eiropā, tad jautājums, cik no tiem 4% veido algas, kāds ir investīciju apmērs. Neatkarīgi no tā, cik procenti no iekšzemes kopprodukta patlaban tiek atvēlēti veselības aprūpei, pie jebkādiem aprēķiniem tas finansējums ir dramatiski zems. Jā, nozares finansējums sasniedza miljardu eiro, taču būs nepieciešams rast vēl mazliet vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīļa vidū iekasēta puse no šomēnes plānotajiem budžeta ieņēmumiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija par budžeta ieņēmumiem līdz šā gada 17.aprīlim.

Kopumā šā gada aprīlī plānots iekasēt 863,07 miljonus eiro, bet no tiem līdz 17.aprīlim iekasēti 417,72 miljoni eiro, tādējādi aprīļa vidū budžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 48,4%.

Līdz aprīļa vidum akcīzes nodoklī iekasēti 76,85 miljoni eiro jeb 81,7% no šomēnes plānotā. Pievienotās vērtības nodoklī līdz aprīļa vidum iekasēti 40,39 miljoni eiro jeb 17% no šomēnes plānotā.

Valsts sociālās apdrošināšanas budžetā līdz aprīļa vidum iekasēti 169,68 miljoni eiro jeb 54% no šomēnes plānotā, iedzīvotāju ienākuma nodoklī iekasēti 86,96 miljoni eiro jeb 70,1% no aprīlī plānotajiem šī nodokļa ieņēmumiem.

Otrdien pēc Ministru kabineta sēdes finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) žurnālistiem stāstīja, ka budžeta izpilde līdz šā gada 17.aprīlim apliecina to, ka uzņēmumi ārkārtējās situācijas laikā meklē labākos risinājumus, lai turpinātu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas nodokļu politikas iniciatīvas vienmēr visus satrauc un raisa daudz diskusiju. Un tas ir pamatoti, jo nodokļi skar mūs visus, bet īpaši tos, kam tie jāmaksā. Arī ārkārtas situācijas ietekme uz valsts budžetu prasa risinājumus nākotnē nepieciešamo ieņēmumu atjaunošanai.

Papildus darbaspēka nodokļu pārdales iniciatīvām un plāniem par īpašo nodokļu režīmu atcelšanu valdība piedāvā arī akcīzes nodokļa palielinājumu tabakas izstrādājumiem un citas nodokļu izmaiņas. Protams, akcīzes preces vienmēr tiek uzskatītas par sabiedrības veselībai kaitīgām un tādēļ ierosināt tām nodokļu palielinājumu ir viegli, vai ne? Bet vai tas ir pareizais risinājums?

Turklāt valdība regulāri cenšas kaut ko regulēt un ierobežot. Ja tas ir attaisnojams sabiedrības veselības nolūkos, tad cik daudz tas ir pieņemami, ja tiek ietekmēta legālā ekonomika un tirgus?

Tirdzniecības ierobežojumi internetā

Ārkārtas situācijas laikā tika atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā. Pamatojums vienkāršs, lai cilvēki mazāk dotos fiziski uz veikaliem, tādējādi radot risku slimības izplatībai. Pret to bija Veselība ministrija, uzskatot, ka alkohola pieejamība palielinās tā patēriņu. Fakti pierāda pretējo, alkoholisko dzērienu tirdzniecības atļaušana internetā nepalielināja alkoholisko dzērienu tirdzniecību, bet gluži pretēji akcīzes nodokļa ieņēmumi alkoholiskajiem dzērieniem ir pat samazinājušies. Un patiesi, vai tad alkoholisko dzērienu patēriņu palielina piemēram no jauna atvērti veikali rajonā? Vai tāpēc cilvēki sāk uzreiz vairāk dzert? Tagad, kad tas ir aprobēts praksē, kā to pieņemts teikt akadēmiskajā vidē, kāpēc lai to neatļautu arī turpmāk. Citās valstīs tas jau sen ir atļauts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai zināt, cik daudz informācijas par katru nodokļu maksātāju ir VID rīcībā?

Tatjana Ļutinska, starptautisks nodokļu konsultants, "TX Solutions", 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. marta līdz 1. jūnijam ienākumu deklarācija jāiesniedz visiem tiem, kas 2019. gadā saņēma ienākumus, no kuriem ienākuma nodoklis nav ieturēts to izmaksas vietā, vai ienākumus no ārzemēm. Kas jāzina nodokļu maksātājam?

Pirmais. Jums, nodokļu maksātāj, ir jāatceras viss – visi pagājušā gada ienākumi. Ja esat Latvijas nodokļu rezidents, Jums šeit pēc šīs valsts noteikumiem jāmaksā nodokļi par ienākumiem, kas saņemti jebkurā pasaules malā, lai gan ārzemēs šie ienākumi jau varēja būt aplikti ar nodokļiem. Jūsu nodokļu rezidenci nenosaka Jūsu pase, bet gan Jūsu pastāvīgā vai galvenā dzīvesvieta Latvijā. Pie tam Jums jāmaksā nodokļi no jebkuriem ienākumiem, izņemot ierobežotu skaitu likumā norādītiem neapliekamajiem ienākumiem. Tādi ir, piemēram, ienākumi no personīgās mantas pārdošanas un dāvanas no tuviem radiniekiem. Tomēr arī ar nodokli neapliekamos ienākumus nedrīkst aizmirst norādīt deklarācijā, ja to summa pārsniedz 10 000 EUR. Tālāk, lai cik negaidīti tas būtu, ar ienākuma nodokli tiek aplikti ne tikai saņemtie skaidras un bezskaidras naudas līdzekļi, bet arī saņemtie labumi un pakalpojumi. Piemēram, mājokļa nodrošināšana. Un dažos gadījumos šādu labumu saņemšana var tapt zināma VID.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauns auto nodoklis: vēl vecāki auto un lielāka nabadzība

Jānis Ozoliņš, Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācijas direktors, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācija (LATTA) pievērš politiķu un sabiedrības uzmanību absurdam jaunam reģistrācijas nodoklim, kuru no 2021.gada, ja tam piekritīs Saeima, plānots piemērot par 4 gadiem vecākiem transportlīdzekļiem.

Auto pirkumam pieejamie līdzekļi tā jau ne turīgajam vidējam Latvijas pircējam jaunā nodokļa dēļ samazināsies, liekot izraudzīties vēl vecākus transportlīdzekļus. Videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādi citur pasaulē panāk, valstij atbalstot to iegādi, nevis sodot nāciju ar "mazāk turīgo iedzīvotāju mobilitātes nodokli".

Saeimas uzdevums ir lemt pret vai par Ministru kabinetā 2020.gada 29.septembrī izskatītajiem grozījumiem likumā par transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli, kas paredz ieviest jaunu transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli. Piemēram, par vidēja izmēra lietotu ģimenes auto, kas aprīkots ar dīzeļdzinēju iecerēts papildus iekasēt 240-680 eiro. Vienlaicīgi, aizbildinoties ar vides aizsardzību un aprēķinu metodikas maiņu iecerēts palielināt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa maksājumus. Piemēram, pat par vienass piekabi vai puspiekabi (līdz 750 kg), kas izmešus nerada, turpmāk plāno prasīt 60 eiro gadā (šobrīd nodokli nepiemēro). Latvijā jau šobrīd ir augstākie auto nodokļi Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vēl diskutē, vai autoratlīdzību nodokļu režīma jauno regulējumu ieviest no 2021.gada vidus

LETA, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierēdniecības līmenī vēl turpinās diskusijas, vai autoratlīdzību nodokļu režīma jauno regulējumu ieviest no 2021.gada vidus vai 2022.gada, pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistus informēja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Politiķis akcentēja, ka politiskā vienošanās jau ir panākta iepriekš un pašlaik par vairāk administratīviem jautājumiem turpinās diskusijas ierēdniecības, valsts sekretāru līmenī.

Minimālais socnodoklis var kļūt par spridzekli 

Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas apmēra ieviešana ar mērķi nodrošināt cilvēka...

Vairākos jautājumos - par nodokļa apjomu, par tā griestiem un citos - vienošanās ir panākta, norādīja Puntulis.

Vaicāts par to, kā panākt, lai gaidāmās izmaiņas nenoved pie daudzu kultūras darbinieku izvēles vairs nestrādāt sava talanta jomā, kultūras ministrs norādīja, ka ir jāatrod risinājums tiem, kuri nevarēs samaksāt šo sociālo nodokli. Savukārt atsevišķi ir jāatšķir tā grupa, kura nevēlas maksāt šo nodokli, pauda politiķis.

Tas vēl ir atvērts jautājums, kā atšķirt abas šīs grupas, lai nesodot palīdzētu tiem, kuri nevarēs veikt šo sociālā nodokļa maksājumu, skaidroja politiķis. Puntulis norādīja, ka par to Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) medijiem jau vairākkārt ir sniedzis skaidrojumu.

Kariņš sarunā ar žurnālistiem pievienojās Puntuļa paustajam un norādīja, ka Covid-19 izplatības laikā viena no gūtajām mācībām ir, ka ne visi cilvēki ir sociāli pasargāti. Tāpēc, pilnveidojot nodokļu sistēmu, jāatdala tie, kuri nespēj samaksāt nodokli mazo ienākumu dēļ, no tiem, kuriem ir prāvi ienākumi, bet kuri nelabprāt maksā nodokli atbilstošā apmērā, skaidroja premjers.

Valdībai ir jāraugās, kā mēs varam nāk pretī tiem cilvēkiem, kuri nespēj nopelnīt kaut vai minimālo algu, norādīja valdības vadītājs. Politiķis pauda, ka šādā situācijā jāpiedāvā papildu izglītības un mobilitātes iespējas. Kariņš uzsvēra, ka valdība vairāku gadu garumā plāno pazemināt standartnodokļus, tāpēc iedzīvotāji sajutīs, ka samazinās arī sociālais nodoklis.

Valdības vadītājs norādīja, ka ikviens no mums izmanto tos pašus ceļus, veselības aprūpes pakalpojumus vai izglītību bērniem, tāpēc taisnīgi, ka visi maksā vienādus nodokļus. Reizē izņēmums ir jātaisa, lai nāktu pretī tiem cilvēkiem, kuri nevis negrib maksāt nodokli, bet nespēj nopelnīt minimālo algu. Valdības plāni paredz izveidot taisnīgāku sistēmu, uzsvēra Kariņš.

Jau vēstīts, ka nākamajā gadā alternatīvajiem nodokļu maksāšanas režīmiem tiek plānots piemērot minimālās sociālās iemaksas.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas (LGA) pārstāvji pauda, ka Finanšu ministrijas piedāvātie ierosinājumi izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem joprojām ir nepārdomāti un kaitīgi kultūras un grāmatniecības nozarēm.

"Mūsu dati liecina, ka autortiesību saņēmēji vai nu nevēlas, vai nemaz nevar veidot mikrouzņēmumus vai kļūt par pašnodarbinātām personām. Tas nozīmē, ka izdevējdarbības projektu autoratlīdzību pozīcija sadārdzināsies aptuveni par 47%," lēš LGA.

Komentāri

Pievienot komentāru