Jaunākais izdevums

Turpmāk varētu būtiski augt maksimālā soda nauda par atsevišķiem finanšu tirgus dalībnieka pārkāpumiem, kas līdz šim bija 100 000 latu (142 297 eiro), informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

No 2014. gada uzraugam būs tiesības par atsevišķiem pārkāpumiem uzlikt fiziskām personām soda naudu līdz 5 miljoniem eiro. Savukārt juridiskām personām – par atsevišķiem pārkāpumiem līdz 10% apmērā no gada kopējā neto apgrozījuma (atkarībā no neto apgrozījuma konkrētām bankām šī summa var svārstīties no vairākiem tūkstošiem līdz pat desmitiem miljonu eiro). Tādos gadījumos, ja var noteikt no pārkāpuma iegūto materiālo labumu, uzraudzības iestādei ir tiesības uzlikt soda naudu līdz gūto ienākumu/neciesto zaudējumu divkāršam apmēram. Par pārkāpumiem iekasēto soda naudu ieskaita valsts budžetā.

Savukārt, lai veicinātu lielāku pārskatāmību par uzraudzības procesā pieņemtajiem lēmumiem, 2014. gadā, FKTK publiskos pieņemtos lēmumus par visām piemērotajām sankcijām kredītiestādēm un arī par atsevišķu veidu sankcijām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

To paredz plānotie grozījumi Kredītiestāžu likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas izriet no ES finanšu sektora regulējuma reformas – regulas un direktīvas par kapitāla prasībām (CRDIV/CRR jeb Basel III). Plānotie grozījumi vēl jāizskata un jāapstiprina Saeimai, tāpēc procesa gaitā likumprojektos vēl ir iespējamas izmaiņas, norāda FKTK.

Jaunā informācijas publiskošanas kārtība paredz, ka FKTK publiskos bankām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērotās sankcijas, sodu par Kredītiestāžu likuma vai Finanšu instrumentu tirgus likuma, vai citu ES izdoto normatīvo aktu pārkāpumiem. Sankcija bankai var būt gan FKTK izteikts brīdinājums, soda nauda, pagaidu aizlieguma noteikšana par pārkāpumu atbildīgajam darbiniekam veikt noteiktus pienākumus, licences anulēšana vai citas papildu sankcijas, piemēram, par būtiskiem pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas jomā.

Līdztekus informācijai par piemēroto sankciju FKTK publiskos arī uzraudzības darbības – banku uzrauga noteiktos pasākumus šā pārkāpuma novēršanai. Savukārt ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamās un publiskojamās sankcijas ir noteiktas Finanšu instrumentu tirgus likumprojektā.

Kredītiestāžu likuma grozījumi paredz, ka FKTK ir tiesības atsevišķos gadījumos informēt par padomes pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz uzraudzības darbību piemērošanu bankām arī tad, ja pārkāpums nav bijis un sankcija netiek uzlikta, taču lēmums var skart bankas klientu intereses, bet nevar apdraudēt kredītiestādes vai finanšu tirgus stabilitāti. Daži šādu uzraudzības darbību piemēri – FKTK noteiktie pasākumi riska samazināšanai attiecībā uz darījumiem, pakalpojumiem vai norēķinu sistēmām, pieprasījums pilnveidot iekšējos normatīvos dokumentus, ierobežojumi kāda pakalpojuma sniegšanā.

«Šis ir pirmais solis FKTK uzraudzības lēmumu publiskošanas reformai. Sākam ar lielākajiem un nozīmīgākajiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem – bankām, bet gaidāms, ka pakāpeniski soda sankciju publiskošana attieksies arī uz pārējiem tirgus dalībniekiem: apdrošinātājiem, pensiju fondiem un citiem. Tā ir tendence visā pasaulē, ka finanšu uzraugs iet uz lielāku informācijas atklāšanu plašākai sabiedrībai, meklējot līdzsvaru starp atklātību un tirgus stabilitāti,» saka FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

ES direktīva par kredītiestāžu darbību un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību nosaka, ka dalībvalstīm ir pienākums publiskot vismaz nepārsūdzamās sankcijas uzreiz pēc tirgus dalībnieka informēšanas. FKTK publiskos tās sankcijas, kuras tirgus dalībnieki arī būs pārsūdzējuši tiesā, nodrošinot klientiem un sabiedrībai plašāku informāciju par uzraudzības procesā pieņemtajiem lēmumiem.

Sankcijas publiskošana nozīmē, ka FKTK mājas lapā tiek nosaukts kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības nosaukums, pārkāpuma veids un būtība, piemērotā sankcija, informācija par pārsūdzības statusu un tās iznākumu, kā arī uzliktie papildu pienākumi bankai. Likumā paredzēti arī vairāki gadījumi, ka pēc FKTK izvērtējuma var publiskot informāciju par piemēroto sankciju, neidentificējot personu, piemēram, ja tas var apdraudēt finanšu stabilitāti, ir sākta kriminālizmeklēšana u.tml.

Līdz šim saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem visa uzraudzības procesā iegūtā individuālu kredītiestāžu informācija un pieņemtie lēmumi, tostarp par sankciju un uzraudzības darbību piemērošanu, bija ierobežotas pieejamības informācija. Kredītiestāžu likums nosaka, ka informācija par kredītiestādi un tās darbību ir ierobežotas pieejamības informācija, ko var atklāt tikai apkopotā vai pārskata veidā, lai nebūtu iespējams identificēt konkrēto tirgus dalībnieku. Tādējādi Latvijā īstenotajā uzraudzības procesā publiski netika atklāts sodītās bankas nosaukums. Tāds pats princips tika piemērots arī sankciju un uzraudzības darbību piemērošanā ieguldījumu brokeru sabiedrībām, skaidro FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ĀM brīdina bankas par sadarbības risku ar Lembergu un Ventspils brīvostas pārvaldi

LETA, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Ventspils brīvostas pārvaldi un trīs Latvijā reģistrētām biedrībām ir noteiktas ASV sankcijas, jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus šīm personām, arī var tikt pakļauts ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijām, brīdina Latvijas Ārlietu ministrija.

Ārlietu ministrija informē, ka saskaņā ar Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumiem OFAC sankcijas Latvijā ievēro finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, tajā skaitā bankas, kā arī OFAC sankcijas tiek ievērotas publiskās un privātās partnerības jomā un Eiropas Savienības (ES) fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā.

"Līdz ar to Ārlietu ministrija lūdz ņemt vērā šo papildu risku, kā arī vērš uzmanību, ka jau noslēgto līgumu izpilde ar OFAC sankcionētām personām var būt apgrūtināta vai neiespējama, kamēr sankcijas ir spēkā," teikts ministrijas paziņojumā.

FKTK skaidro, ka Latvijas normatīvie akti paredz, ka Latvijas finanšu iestādes nesniedz finanšu pakalpojumus OFAC sankciju sarakstā iekļautām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sodot Krieviju par kiberuzbrukumiem, iejaukšanos vēlēšanās un citām naidīgām darbībām, ASV ceturtdien paziņoja par jaunām sankcijām pret Maskavu un desmit krievu diplomātu izraidīšanu.

ASV prezidenta Džo Baidena rīkojums "raida signālu, ka Savienotās Valstis liks Krievijai maksāt stratēģiski un ekonomiski ietekmīgā veidā, ja tā turpinās vai eskalēs savu destabilizējošo darbību", paziņoja Baltais nams.

Sankcijas vērstas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām un no ASV izraidīti desmit Krievijas diplomāti, paziņoja Baltais nams.

Kā teikts Baltā nama paziņojumā, pieci no šiem diplomātiem ir Krievijas slepeno dienestu darbinieki.

"Finanšu ministrija noteikusi sankcijas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām, kas veikuši Krievijas valdības vadītus mēģinājumus ietekmēt ASV vēlēšanas 2020.gadā, kā arī citas dezinformācijas un iejaukšanās darbības," teikts Baltā nama paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sagaidāma zināma netieša sankciju ietekme uz Latvijas banku sektoru, uzskata Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Sankciju rezultātā varētu pasliktināties kopējā ekonomiskā situācija Krievijā un pieaugt valsts budžeta deficīts. Tas nozīmē, ka starptautiskās reitinga aģentūras varētu pazemināt Krievijas valsts un konkrētu emitentu un vērtspapīru kredītvērtējumu, tajā skaitā, to emitentu, uz kuriem sankcijas tieši neattieksies, attiecīgi bankām pieaugs kapitāla prasības kredītriskam. Tāpat samazināsies to Krievijas emitentu vērtspapīru, kas šobrīd ir tirgus dalībnieku īpašumā, tirgus cena. Tas radīs zaudējumus no pārvērtēšanas un attiecīgi ietekmēs tirgus dalībnieku finanšu rezultātus. Neatbildēts ir jautājums, vai un kādas atbildes sankcijas ieviesīs Krievija, kas arī varētu atstāt ietekmi, skaidro FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Spekulanti un grāmatveži drupina Putina režīmu

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 08.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju patriotiskais noskaņojums Krievijā pēc Krimas okupācijas un separātisma veicināšanas Austrumukrainā var izrādīties stipri īslaicīgs.

Vismaz tajā brīdī, kad Rietumvalstu sankcijas un spekulantu aktivitātes pasaules preču biržās būs pietiekami noēdušas aizvien savārgstošās Krievijas ekonomisko potenciālu. Padzirdot par to, ka kāda cita valsts pret Krieviju ieviesusi ekonomiskās sankcijas, mūsu kaimiņzemes amatpersonu tradicionālā reakcija ir ironiski izteicieni un draudi vērst pretpasākumus. Tiesa, šī ironija, visticamāk, pāriet brīdī, kad televīzijas kameru prožektori tiek izslēgti un, nokāpjot no tribīnes, galvā tiek rēķināti miljardu dolāru vērtie zaudējumi gan pašam, gan valstij kopumā. ASV un Eiropas sankcijas neaprobežojas tikai ar vīzas neizsniegšanu ieceļošanai tajā vai citā valstī vai kādas naudas summas pazušanu kādas ārvalstu bankas kontā. Patiesībā Krievijas amatpersonas un uzņēmējsabiedrības, kurām sankcijas tikušas piemērotas, piedzīvo ne tikai sīkas neērtības, bet arī iespaidīgus finansiālos zaudējumus. Tas īpaši attiecināms uz ASV sankcijām, kuru mērķis nav iesaldēt tikai tās naudas summas, kas atrodas pasaules lielākās ekonomikas jurisdikcijā esošajās bankās, bet gan konkrētas amatpersonas un uzņēmējsabiedrības izslēgt no normālas finansiālās aprites.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas naftas gigants Luksemburgā prasa atzīt pret to vērsto sankciju prettiesiskumu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas valdībai piederošā un pasaulē lielākā biržā kotētā naftas un gāzes kompānija Rosneft iesniegusi Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pret Eiropadomi, kas Krievijas agresijas Ukrainā dēļ 31. jūlijā noteica pret to ierobežojošas sankcijas.

Sankcijas cita starpā liedz Krievijas valsts kapitāla naftas kompānijām un bankām pieeju Eiropas finanšu tirgiem refinansēšanās vajadzībām. Tā kā tieši naftas eksports dod ļoti lielu Krievijas valsts budžeta daļu, no kuras savukārt tiek finansēts viss pārējais, Kremļa ģeopolitiskās megalomānijas projektus ieskaitot, tas ir uzskatāms par praktisku žestu, liekot Maskavai saprast – nedomājiet, ka pret Ukrainas proeiropeisko politisko kursu vērsto agresiju varēsit apmaksāt ar pašas Eiropas naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pēdējā laika karsto aktualitāti, kādēļ atsevišķi uzņēmumi un investori saskaras ar banku atteikumu sadarboties un vai mūsu kredītiestāžu prasības ir pārspīlētas, DB stāsta Latvijas Finanšu nozares asociācijas Darbības atbilstības un kontroles komitejas līdzpriekšsēdētāji Uldis Upenieks un Juris Bogdanovs.

Dienas Biznesā viena no aktuālām tēmām, par ko sūdzas daudzi uzņēmēji un investori, ir banku nevēlēšanās atvērt kontus. Ar to saskārušies vairāki uzņēmēji un investori. Turklāt, pēc viņu teiktā, viņi nesadarbojoties ar uzņēmumiem, kuri pārkāpj sankciju režīmu. Kādi ir iemesli vēl bez sankciju režīma pārkāpšanas, kuru dēļ bankas atsakās atvērt kontus?

U. Upenieks: Šis jautājums tomēr ir jāskata sankciju kontekstā. Viena lieta ir, kad uzņēmums sadarbojas ar partneri, kurš ir iekļauts tiešajā sankciju sarakstā, par to viss ir skaidrs. Taču vēl ir sektorālās sankcijas, kas attiecas uz noteiktām tautsaimniecības nozarēm vai preču grupām. Turklāt jāņem vērā, ka ir arī netieši sankciju pārkāpumi. Viens nesens piemērs: anektētajā Krimas pussalā tika uzstādītas Rietumeiropas ražotāja ražotas turbīnas. Tas ir klajš sankciju pārkāpums, jo ir noteikts, ka uz Krimas pussalu nekādas preces piegādāt nedrīkst. To visu pētot, tika konstatēts, ka uzņēmums turbīnas piegādājis Krievijai, nevis Krimai, taču no Krievijas tās tika pārsūtītas uz anektēto pussalu. Rezultātā konkrētajam uzņēmumam sanāca pamatīga taisnošanās, kā tā ražotās turbīnas nonāca tur, kur tām nebija jānonāk. Tas, kas tiek sagaidīts no bankām un uzņēmējiem, ka visa produktu piegādes ķēde, tostarp transportēšana, tiek izsekota, lai gūtu pārliecību, ka nav tiešu vai netiešu sankciju pārkāpumu. Mēs atrodamies blakus Krievijai, pret kuru salīdzinoši nesen ir ieviesta virkne sankciju. Un mūsu uzņēmējiem ir ciešas saiknes ar šo valsti, arī loģistikas uzņēmumiem, kas transportē kādas preces. Lai bankas apkalpotu šo uzņēmumu norēķinus, mums jābūt pārliecībai, ka netiek pārkāptas sankcijas. Ja, izvērtējot kādu jaunu uzņēmumu, mums nav simtprocentīgas pārliecības par tā sadarbības partneriem, banka nevēlas riskēt ar netiešu sankciju pārkāpumu. Ja atceramies FKTK piemērotos sodus piecām bankām, tad nevienā gadījumā nebija runa par tiešiem sankciju pārkāpumiem. Bija darījumu ķēde ar desmit iesaistītām pusēm, kur bankas bija kāds piektais sestais posms. Bankas nevarēja redzēt nedz pirmo, nedz desmito posmu. Bet, kad uzraugi apkopoja visu informāciju, tie konstatēja, ka ir noticis netiešs sankciju pārkāpums. Latvijas likumi paredz vienlīdzīgu atbildību gan par tiešu, gan netiešu sankciju pārkāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK: Lembergam piemērotās sankcijas ir bezprecedenta gadījums, tādēļ jārīkojas sabalansēti

Žanete Hāka, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šāda veida sankcijas, kas piemērotas Aivaram Lembergam un saistītajiem uzņēmumiem, ir bezprecedenta gadījums, tādēļ finanšu sektoram jādara viss iespējamais, lai darbības veiktu saprātīgi un sabalansēti, preses konferencē par OFAC noteikto sankciju ietekmi uz finanšu sektoru, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.

No šodienas bankas atsāks sniegt finanšu pakalpojumus sankcionētajām personām, bet pastiprinātā uzraudzības režīmā.

"Kad saņēmām paziņojumu, mēs kā uzraugs sazinājāmies ar bankām. Kamēr mums nav pilnīgas skaidrības, Finanšu uzraudzības komisijas strādā, lai saprastu un izveidotu plānu, kā sankcijas ir piemērojamas, jo vietējā izpratne un regulējums ir īpaši svarīgs, tāpat būtiski ir veikt saprātīgas un sabalansētas darbības," viņa piebilda.

"Šobrīd finanšu sektorā ieviešam lielāku skaidrību saistībā ar šo personu apkalpošanu, jo šis ir bezprecedenta gadījums, un tas mūs skar tiešāk, nekā apkalpojot citu valstu rezidentus, kas ir sankcionēti. FKTK veido skaidrojošos dokumentus un strādā, lai veiktu izmaiņas normatīvajos dokumentos, paredzot, kas būtu jādara, apkalpojot sankcionētās personas," viņa uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Problēmas var būt 10 bankām Latvijā, kuras nav sakārtojušas savu darbību ar ārvalstu klientiem

LETA, 09.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas var būt ar jebkuru no 10 bankām Latvijā, kurām arvien nav sakārota un noregulēta darbība ar saviem ārvalstu klientiem, šorīt intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Komentējot vakar notikušo tikšanos ar ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieku pretterorisma jautājumos Maršalu Bilingsliju ministre sacīja, ka Latvijā arvien ir bankas, kuras nesakārtojot savu darbību ar nerezidentiem, var nonākt pastiprinātā regulatora un kontrolējošo institūciju redzeslokā. Ministre uzskata, jo bankām būs krietni lielāks nerezidentu īpatsvars, līdz ar to lielāks ir arī riskanto klientu skaits, starp kuriem ir tā dēvētās «čaulas firmas».

«Daudzu gadu garumā bankām ir bijusi liela apetīte sadarboties ar riskantajiem klientiem, kas sāka veidoties kā sava veida bizness. Tā ir vakardiena un šādam biznesam nav nākotnes, tāpēc ļoti strauji bankām ir jāspēj pārorientēties. Domāju, ka pēdējie notikumi ir bijis labs signāls arī citām bankām, ka laika nav atlicis daudz, lai šādu pārorientēšanos veiktu,» sacīja ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tas bija šokējoši,» – tā mēģinājumus atgūt savulaik izsniegtos kredītus no vairākām vēja enerģijas kompānijām caur Latvijas tiesu sistēmu raksturo Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels, kas šajā amatā ir kopš gada sākuma. Savukārt jaunā sankciju kara ietekme uz Latvijas bankām viņaprāt pagaidām nebūs liela.

Liela daļa jūsu bankas klientu ir nerezidenti. Kādi secinājumi ir pēc ES un ASV sankciju pastiprināšanas pret Krieviju?

Pašlaik no mūsu klientiem aptuveni divas trešdaļas ir nerezidenti, un to vidū ir gan privātpersonas, gan uzņēmumi. Pēdējo nedēļu laikā šajā biznesa sadaļā izmaiņas ir nelielas. Ir vairāk eiro transakciju, nekā tas vēsturiski ir bijis, kas nozīmē, ka cilvēki atsakās prom no ASV dolāriem. Savukārt starptautiskajā presē varam lasīt, ka daudzi Krievijas oligarhi izvēlas Honkongas dolārus. Tomēr kopumā, ja mēs runājam par nerezidentu darījumiem, tad lielu izmaiņu nav. Protams, saglabājas neziņa par nākotni un to, kādi būs nākamie ASV un ES soļi, par sankcijām jau ir paziņojusi arī Japāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Valdības dilemma starp patiesību un vēlēšanām

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija jābūt ļoti naiviem, lai cerētu, ka Krievija neieviesīs pretsankcijas, un maksimāli bezatbildīgiem, lai politiskā līmenī nebūtu šādai situācijai gatavi

To, ka sankcijas pret Krieviju Latvijai principā nozīmē jaunu ekonomisko krīzi, DB rakstīja jau šā gada 4. martā. Un nevajag kā paklausīgiem klēpju sunīšiem riet līdzi rietumu arogantajām runām, ka mums te tādas Krievijas pretsankcijas bijušas, nebijušas. Objektīvai ainai ir vienkārši jāpaskatās oficiālie Eurostat ES ārējās tirdzniecības dati par 2013. gadu. Pēc šiem datiem ir redzams, ka absolūti lielākajai Eiropas daļai Krievijas nule noteiktie importa ierobežojumi tiešām ir ļoti mazsvarīgi, jo caurmērā ES dalībvalstu eksporta īpatsvars uz Krieviju svārstās pāris procentu robežās. Savādāk gan ir Baltijas valstīm – Igaunijai eksports uz Krieviju veido 11,4%, Latvijai – 16,2% un Lietuvai – 19,8%. Protams, šajos skaitļos ir ietverts kopējais eksports, no kura Krievijas pretsankcijas pagaidām skar tikai daļu, pamatā pārtiku, tomēr nav saprotama Latvijas valsts atbildīgo amatpersonu dudināšana par noteikto sankciju nebūtisko ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību (ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 31.07.2014.,LETA, ministru prezidente Laimdota Straujuma 08.08.2014., LTV).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievija lobē ES dalībvalstis sankciju atcelšanai

LETA--EUOBSERVER, 12.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija sākusi lobēt sev draudzīgās Eiropas Savienības (ES) valstis - Ungāriju, Kipru un Itāliju, lai nākamgad tās uzliktu veto sankciju pagarināšanai pret Krieviju.

Pirmo sankciju - bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzekļu iesaldēšana - termiņš beigsies martā. Savukārt otrās kārtas sankcijas - vīzu izsniegšanas aizliegumi un līdzekļu iesaldēšana Krievijas amatpersonām, kas saistītas ar Krimas anektēšanu, - beigsies nākamā gada aprīlī.

Vissmagākās sankcijas, kas vērstas pret Krievijas bankām un enerģētikas uzņēmumiem, noteiktas līdz 2015.gada jūlijam.

Lai sankciju termiņš tiktu pagarināts, dalībvalstīm ir vienprātīgi jāpiekrīt.

Tomēr, ja kaut viena no dalībvalstīm tam nepiekritīs, sankcijas pagarinātas netiks.

Kāds ES pārstāvis, kas iesaistīts sarunās par sankciju pagarināšanu, žurnālistiem norādīja, ka Maskava vērsusies pie Budapeštas, Nikosijas un Romas, ko tā uzskata par saviem sabiedrotajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku loma ekonomikas stabilizācijā

Anna Mišņeva, ZAB "Ellex Kļaviņš" zvērināta advokāte, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad 2019. gada nogalē parādījās informācija par Covid-19 izplatību Ķīnā, bija grūti iedomāties, ka pēc nepilniem četriem mēnešiem šis vīruss ietekmēs mūsu dzīvi.

Tā draudi likās ļoti tāli un nereāli. Nu jau Covid-19 plosās arī mūsu reģionā, parādot, cik trausla patiesībā ir pasaules ekonomika un mūsu ierastā dzīve. Uzņēmumi, kam ir sadarbības partneri Ķīnā, sajutuši šo krīzi ātrāk, bet tagad tā radījusi apvērsumu teju ikviena Latvijas uzņēmuma darbībā un iedzīvotāja ikdienā.

Lai samazinātu krīzes sekas, valsts piedāvā plašu finansiālā atbalsta programmu grūtībās nonākušajiem. Par valsts atbalsta programmām daudz stāstīts medijos. Taču cita informācija, kas pēdējās dienās nākusi no finanšu pakalpojumu uzraugu puses, nav guvusi tik plašu rezonansi, jo ir saprotama un domāta šauram profesionāļu lokam. Vēstījums no Eiropas un Latvijas banku un finanšu iestāžu uzraugiem ir pietiekami skaidrs - bankām ir jāatbalsta ekonomikas līdztekus valsts sniegtajam atbalstam ārkārtējā situācijā. Pateicoties 2008. gada finanšu krīzei, kapitāla pietiekamības un likviditātes novēršanas ziņā bankas šobrīd ir daudz stabilākas, kas ļaus tām kļūt par daļu no Covid-19 risinājuma, sniedzot atbalstu gan krīzes, gan sagaidāmās recesijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinājies Eiropas bankām piemēroto sodu skaits saistībā ar nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kontroles trūkumiem, taču vērojams, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzība ne vienmēr ir pietiekami efektīva, un lielākos sodus piemērojušas ASV institūcijas. Tendences liecina, ka lielajām bankām piemēroti sodi, savukārt mazākajām – atņemtas licences.

Aizvadītajā gadā pieaudzis atklāto naudas atmazgāšanas gadījumu skaits Eiropas banku vidū, liecina Eiropas Banku asociācijas dati. Ja iepriekšējos gados pārkāpumos tika pieķertas vidēji divas bankas un tām piemēroti sodi, tad pērn šāds skaits sasniedza septiņas, sankcijām variējot no dažiem simtiem miljonu dolāru līdz pat banku licences anulēšanai. Kompānijas Fortytwo Data naudas atmazgāšanas novēršanas ekspertu apkopotā informācija liecina, ka pēdējās desmitgades laikā gandrīz visas lielākās Eiropas bankas ir sodītas par naudas atmazgāšanas gadījumiem – šādas ir vismaz 18 no 20 lielākajām, kas liecina par šīs problēmas plašumu. Tā, piemēram, pēdējā laikā Lielbritānijā gadā vidēji tiek atmazgāti līdzekļi 150 miljardu mārciņu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bloomberg: Igaunijas bankām rada problēmas Latvijas banku sektora sliktā reputācija

LETA, 11.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas bankas sūdzas, ka valsts atrašanās līdzās Latvijai un Krievijai, kuru banku reputācija ir zema, traucē to attīstībai un rada grūtības veikt maksājumus ASV dolāros, vēstīja biznesa ziņu aģentūra Bloomberg.

Igaunijas lielākā vietējā banka LHV Pank paziņojusi, ka tai ir grūtības atgūt piekļuvi ASV dolāru maksājumiem pēc tam, kad Vācijas lielākā banka Deutsche Bank pagājušajā mēnesī pārtrauca tādu pakalpojumu, lēmumu pamatojot ar plašu tās klientu datu pārskatīšanu.

LHV Pank uzsvērusi, ka grūtības lielā mērā saistītas ar ģeogrāfiju, jo tai ir problemātiski pamatot savu vērtību pasaulē, kur bankas cenšas samazināt riskus. Turklāt potenciālos partnerus aizbiedēt varot tuvums Latvijai - naudas no bijušās Padomju Savienības reģiona mezglam, kas cīnās pret naudas atmazgāšanas reputāciju - un Krievijai, pret kuru vērstas ASV un Eiropas Savienības sankcijas par tās agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ukrainas konflikts negatīvi ietekmē kreditēšanu

Didzis Meļķis, 01.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - FKTK piemērojusi PrivatBank divu miljonu eiro sodu un liek mainīt valdi

Žanete Hāka, 11.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) likusi PrivatBankas padomei atsaukt valdi un piemērojusi soda naudu 2 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

FKTK savu lēmumu motivē ar to, ka viņuprāt, banka īstenojusi augsta riska darījumus neatbilstoši noteikumiem un piedalījusies naudas līdzekļu izvešanā no Moldovas.

PrivatBank kategoriski nepiekrīt FKTK lēmumam, uzskata to par virspusēju un kļūdainu, jo minētie Moldovas līdzekļi PrivatBank kontos nav atradušies. Darījumi, kurus FKTK min kā pārkāpumus saturošus, veikti ar PrivatBank līdzekļiem. Darījumu ietvaros Privatbank palīdzēja veikt klienta pārkreditāciju no vienas kredītiestādes uz citu.

Tomēr pildot Komisijas prasības, PrivatBankas padome veiks izmaiņas bankas valdē, kā arī pēc Komisijas pilna lēmuma satura saņemšanas izlems par Bankas tālāko rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka padziļinātā pārbaude noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu īstenošanā bija jāveic tikai nerezidentu bankās

Lai gan pēdējās dienās tieši Skandināvijas kapitālam piederošā Swedbank pieķerta un sodīta par pārkāpumiem klientu darījumu kontrolē, tomēr Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pārliecināta, ka padziļināta pārbaude noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) pasākumu īstenošanā bija jāveic tikai tā dēvētajās nerezidentu bankās kā sāpīgākajā tirgus segmentā. Turklāt FKTK vadītājs Pēters Putniņš savos skaidrojumos, kādēļ saudzētas Skandināvijas bankas, nonāk pretrunās, jo, no vienas puses, esot svarīgi pārbaudīt tās bankas, kurās ir liels darījumu skaits ASV dolāros, bet, no otras puses, viņš nenoliedz, ka NILLTFN nosacījumi jāievēro arī tām bankām, kas strādā ar citām valūtām vai pārsvarā veic darījumus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nav pareizi, ka vienu banku slēdz, bet citas, kas darbojas ar to pašu naudu, strādā nesodītas

Dienas Bizness, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības tirgum vajadzētu palikt vienotam un regulējumam nerezidentiem no eirozonas valstīm būtu jāsaņem cita attieksme nekā nerezidentiem no ārpuses, Eiropas Parlamenta uzklausīšanas sanāksmē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Pēters Putniņš.

«Uz kurieni pārvietojas sliktie klienti? Tās ir citas ES valstis vai ārpus ES, bet kas ir cieši saistītas ar ES, tajā skaitā Lielbritānija. Slēdzot ABLV Bank, šie līdzekļi, kas bija bankā, diez vai nokļūs trešajās valstīs – tā vai nu atgriezīsies Krievijā vai atradīs jaunus ceļus, kā atkal nonākt ES. Tāpēc nav normāli, ka banka Latvijā tiek slēgta tāpēc ka tai ir pārkāpumi naudas atmazgāšanas legalizācijas jomā, bet tajā pašā laikā citur Eiropā aizvien darbojas bankas, kas strādā ar šiem pašiem līdzekļiem un nesaņem nekādas sankcijas,» problēmu iezīmēja P. Putniņš.

Viņš atgādināja, ka pirms kāda laika izskanējušajā Ziemeļkorejas jautājumā nevienā bankā netika konstatēti tieši pārkāpumi sankciju jomā, bet FKTK piemērojusi sodu bankām, kas bija netieši saistītas ar šiem līdzekļiem, un Latvija bijusi vienīgā, kas to darīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vjačeslavs Dombrovskis: Ekonomikas ministrija ir reaģējusi visoperatīvāk

Intervēja Līva Melbārzde, 22.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādi ir jūsu piedāvātie atbalsta mehānismi Krievijas sankciju uzņēmumiem? Kāpēc par kaut kādiem krīzes risinājumiem tiek diskutēts tikai tagad?

Šobrīd ir trīs sankciju skartās grupas – pārtikas pārstrādes uzņēmumi, autopārvadātāji un zemnieki. Es neizvairos no atbildības, bet katrai ministrijai ir sava kompetence, par abām pēdējām grupām atbild Satiksmes un Zemkopības ministrija, kas attiecīgi izstrādā savus nozares atbalsta mehānismus. Pirmās grupas uzņēmumiem ir arī dalīta Ekonomikas ministrijas atbildība, turklāt mēs koordinējam visus atbalsta pasākumus kopumā. Sankciju efekts pašlaik nav tik liels, tas skar ap 4% no mūsu kopējā eksporta uz Krieviju, taču, ja būs nākamās sankciju kārtas, kas attieksies uz šprotu, alkohola un farmācijas ražotājiem, tad sankcijas skars ap 40% no mūsu eksporta. Pirmajai grupai mēs uzreiz piedāvājām palīdzību ārējo tirgu meklēšanā. Pārdalot savus līdzekļus no Latvijas Garantiju aģentūras, mēs arī palīdzēsim tiem uzņēmumiem, kam ir kaut kādas attiecības ar bankām tas varētu attiekties arī uz autopārvadātājiem. Mēs piedāvājām arī nodokļu atlaides, piemēram, uzņēmuma ienākuma nodokli sankciju skartajiem uzņēmumiem atcelt vispār. Bet tas pat nebija svarīgākais, jo šiem uzņēmumiem, visticamāk, peļņas tāpat nebūs. Mēs piedāvājām arī ļaut krīzes skartajiem uzņēmumiem vienu gadu nemaksāt 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Šis priekšlikums valdībā atbalstu neguva. Taču par savu atbildības jomu Ekonomikas ministrija ir reaģējusi visoperatīvāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Avens: Krievijā tiešām ir ļoti daudz mītu par bagātajiem

Dienas Bizness, 20.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas miljardieris un vienlaikus arī latviešu strēlnieka mazdēls, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, mecenāts un mākslas darbu kolekcionārs Pēteris (Pjotrs) Avens intrervijā laikrakstam Diena.

Dzīvojam dīvainā laikā, kad atkal ir pretnostatījums starp Rietumu pasauli un Krieviju, daudzi runā par aukstā kara atgriešanos. Kā jūs vērtējat situāciju, īpaši ņemot vērā, ka dzīvojat Krievijā, bet ļoti daudz uzturaties ārpus tās robežām?

Es neesmu politiķis, īpaši negribu to komentēt. Bet, neapšaubāmi, šobrīd ir ne to labāko attiecību periods, ceru, ka tas drīz beigsies. Bizness no tā cieš. Mēs nodarbojamies ar biznesu gan Krievijā, gan Rietumos un esam īpaši ieinteresēti, lai valstu attiecības būtu normālas.

Ir sajūta, ka pārskatāmā nākotnē attiecības var uzlaboties? Vai abām pusēm ir vēlme normalizēt situāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Uzņēmēj, pasaule ir mainījusies!

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Latvijas finanšu sektora aktualitātēm nenoliedzami ir Moneyval prasību izpilde, ar ko cieši ir saistītas banku striktās prasības kontu atvēršanai.

Dzirdētas daudzas sūdzības no uzņēmējiem, ka netiek atvērti konti Latvijas bankās. Daudziem sāk šķist, ka tā ir kāda teju sazvērestība un ļaunās bankas un tikpat ļaunās amerikāņu prasības liedz uzņēmumiem normāli strādāt un iet eksporta tirgos. Nenoliedzot, ka ir gadījumi, kad banku prasības, iespējams, ir pārspīlētas, jāteic, ka pasaule ir stipri mainījusies un prasības saistībā ar ES sankciju ievērošanu un naudas atmazgāšanu ir daudz stingrākas nekā vēl tikai 2015. gadā. Un tas nav tikai Latvijas fenomens.

Bankām ir jābūt pilnīgai skaidrībai, ka tās neatver norēķinu kontus darījumiem ar kādiem uzņēmumiem, kas iekļauti sankciju sarakstā. Turklāt svarīga ir visa produktu piegādes ķēde, ieskaitot transporta pakalpojumus. Tāpat bankām ir jāzina uzņēmuma, kurš vēlas atvērt kontu, sadarbības partneru patiesie labuma guvēji. Šīs banku prasības var patikt vai nepatikt, un vēl pirms dažiem gadiem tā varētu šķist neiedomājama rīcība, jo banku noslēpums bija svēta lieta, bet tāda ir šā brīža ģeopolitiskā situācija un starptautiskā prakse. Ja nu kāds trešo valstu uzņēmējs izvēlas slēpties aiz ārzonas, neatklājot patiesā labuma guvēju, tad mūsu uzņēmējam tagad ir pašam jāsaprot, ka tas nav labākais sadarbības partneris, neatkarīgi no banku prasībām. Turklāt savus ārzemju sadarbības partnerus, tostarp to, vai tie nav sankciju sarakstā, mūsu uzņēmēji var pārbaudīt ar Altum starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējie noguldījumi aug, taču nākotnē izaugsme var kļūt lēnāka.

Banku finanšu rādītāji pēdējā gada laikā pasliktinājušies. To izjūt arī klienti, piesakoties aizdevumam un saņemot dārgākus pakalpojumus vai atteikumu sadarboties. Šajā gadā darbs izaicinājumu pilnajā vidē turpināsies, gaidot Moneyval vērtējumu.

Rādītāju kritums

Pēdējā gada notikumi banku sektorā ietekmējuši kredītiestāžu darbības rādītājus, un šā gada pirmajā ceturksnī banku sektora kopējie bruto aktīvi sasnieguši 22,9 miljardus eiro, pēdējos 12 mēnešos sarūkot par 11% jeb 2,8 miljardiem eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas dati. Tās eksperti skaidro, ka aktīvu vērtības samazināšanās iemesli 2018. gadā ir ABLV bank licences anulēšana 2018. gada 3. ceturksnī, banku darbības stratēģijas, biznesa modeļa maiņa un kapitāla izmaksu optimizācija. Rezultātā sektora kopējais kapitāls sasniedzis 2,8 miljardus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā pērnā gada nogalē un par 8% mazāk nekā pirms gada. Asociācijas dati liecina, ka kopējā banku kapitāla augstākais punkts tika sasniegts 2015. gada beigās, kad tas bija 3,3 miljardi eiro, un kopš tā laika kopējais kapitāls ir samazinājies par 16%.

Komentāri

Pievienot komentāru