Būvniecība un īpašums

FOTO: Dzīvokļu projektā Rīgas centrā investē 2,7 miljonus eiro

Laura Mazbērziņa, 27.03.2018

Jaunākais izdevums

Rīgas centrā, A. Briāna un Šarlotes ielas krustojumā, šobrīd norisinās vēsturiska dzīvokļu nama renovācija un paplašināšana. Gandrīz puse no tajā esošajiem dzīvokļiem būs divu līmeņu dzīvokļi.

Projektu realizē būvniecības uzņēmums SIA «MP finance», kopējās investīcijas pārsniedz 2.7 milj. eiro.

Nama Aristida Briāna ielā 4 (uz Šarlotes ielas stūra) vēsture iestiepjas 19.gs. beigās. Tai laikā šī pilsētas daļa bija ārpus centra, tur bija mazdārziņi. Attīstoties rūpniecībai, šo apkaimi iecienīja uzņēmēji: sāka veidoties industriālais rajons, un auga pieprasījums pēc strādniekiem pieejamiem īres dzīvokļiem. Ēka A. Briāna ielā 4 ir būvēta 1880. gadā kā trīsstāvu īres nams pēc inženiera, arhitekta Otto Dīces izstrādātā projekta.

Projekta autors nama ārējai arhitektūrai mēģināja piešķirt formas, kas raksturīgas villām un muižām. Viens no redzamākajiem nama elementiem ir masīvais stūra tornis un ielas fasādēs apdare veidota historisma stilam raksturīgās formās. Pirms sešiem gadiem namu iegādājās tā jaunais īpašnieks, un 2017. gadā tika uzsākta nama renovācija. Tika piebūvēti divi stāvi ar lieliem vitrīnu logiem un tajos izveidoti divu līmeņu dzīvokļi. Gandrīz visos dzīvokļos griestu augstums pārsniedz 3 metrus. Nama pagalmā būs autostāvvieta nama iemītniekiem. Rekonstrukcijas gaitā namā ierīkoti jauni inženiertīkli, izbūvēti divi beztrokšņa lifti. Visos dzīvokļos tiks uzstādīti siltuma skaitītāji, un tiek plānots, ka apsaimniekošanas maksa šādam dzīvoklim būs līdz 0.80 EUR/m².

Ēkā, salīdzinot ar citiem, pilsētas centrā renovētajiem namiem, nav daudz dzīvokļu: divās kāpņu telpās kopā izvietoti 29 dzīvokļi platībā no 32 m² līdz 144 m² augšējā stāvā. Visi pirmā stāva dzīvokļi ir kompakta plānojuma, divos līmeņos: pirmajā stāvā ir dzīvojamā zona un virtuve, bet puspagrabā līmenī - guļamzona. Šo dzīvokļu platība ir no 32 līdz 57 m², un to cenas atkarībā no platības un apdares svārstās no 61 līdz 97 tūkst. eiro. Šāda veida plānojums ir jauns koncepts ne tikai Rīgas, bet arī Latvijas dzīvokļu tirgum. Tomēr pasaules metropolēs, piemēram, Londonā, šādi dzīvokļi ļoti bieži sastopami.

Kopumā šī nama dzīvokļu kvadrātmetra cena ir: 1700 - 2300 EUR/m². Dzīvokļi pircējiem tiek piedāvāti ar pilnu iekšējo apdari.

«Baltic Sotheby’s International Realty» pārdošanas konsultants Aigars Strods, komentē: «Neraugoties uz būvniecības izmaksu sadārdzināšanos, šo dzīvokļu kvadrātmetra cena Rīgas centra īpašumiem ir adekvāta. Domājam, ka līdz projekta pabeigšanai 90% dzīvokļu būs pārdoti.»

Pārdošanas konsultants raksturo šo dzīvokļu potenciālo klientu: «Pircējs, uz kuru orientējamies, ir vietējais klients, kurš novērtē iespējas dzīvot Rīgas centrā jaunā, renovētā mājā ar savu «odziņu». Jaunā koncepta dzīvokļi varētu patikt cilvēkiem, kuri novērtē mūsdienu pasaules tendences. Tā teikt, kompaktums un komforts vienviet par saprātīgu cenu.»

Ēku ekspluatācijā paredzēts nodot šā gada otrajā pusē. Šobrīd rezervēti 33% dzīvokļu.

Tev varētu interesēt arī:

Līdz reālai mājokļa iegādei nonāk vien nedaudzi

FOTO: Piespiedu kārtā nojaucamo graustu sarakstā iekļautie nami Rīgā

FOTO: 200 miljonu projekts strauji iegūst aprises

Bonava attīstīs savu pirmo dzīvokļu projektu Pārdaugavā

Ļauts uzsākt Skanstes teritorijas lokāplānojuma īstenošanu

FOTO: Būvniecības gada balvas 2017 laureāti un labākie būvniecības speciālisti

Jauno projektu dzīvokļu cenu kāpums pārsteidz

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda noskaņās

Latvijas Bankas ekonomisti Kristofers Pone un Ieva Opmane, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

AFI Investīcijas: Šogad izaicinājums ir veidot stratēģiju tirgiem, kuros valda stabila izaugsme

Db.lv, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju un vērtspapīru tirdzniecības kompānija AS AFI Investīcijas pagājušo gadu noslēdza ar 11,082 miljonu eiro peļņu, salīdzinot ar 843 tūkstošiem eiro gadu iepriekš, informē uzņēmums.

Neto peļņa no darījumiem ar finanšu instrumentiem pārsniedza 14,21 miljonus eiro, salīdzinot ar 6,25 miljoniem eiro 2016. gadā. AFI Investīcijas pašu kapitāls 2017. gada beigās pārsniedza 22,8 miljonus eiro, bet kompānijas aktīvi bija 69,48 miljoni eiro.

AFI Investīcijas ir Latvijas investīciju kompānija, kuras darbības pamatā ir ieguldījumi starptautiskos vērtspapīru tirgos, galvenokārt atvasinātos finanšu instrumentos – opcijās un nākotnes līgumu darījumos.

«Pagājušā gada pirmo pusgadu raksturo tieši šādi tirgus apstākļi – pēc Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā tirgū bija vērojams paaugstināts uztraukums, kuru pagājušā gada sākumā nomainīja stabila izaugsme. Gada otrā puse uzņēmumam bija mazāk veiksmīga, jo AFI Investīcijas ieguldījumu modeļi nav piemēroti mērenai un noturīgai pasaules fondu tirgu izaugsmei. Opciju un nākotnes līgumu tirgu ienesīgumu virza tirgu volatilitāte un pagājušā gada noslēgumā tā bija zema. Tomēr, arī šajos apstākļos AFI Investīcijas guva peļņu no vērtspapīru tirdzniecības, optimizējot mūsu ieguldījumu portfeļus un darbības modeļos samazinot riskus,» stāsta Deniss Pospelovs, AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs un dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijas jaunuzņēmumi piesaistījuši vismaz 34,9 miljonus eiro, liecina Latvijas startup asociācijas Startin.LV apkopotā informācija.

Asociācijas projektu vadītāja Elīze Rubesa piebilst, ka gads vēl nav beidzies un, iespējams, dati vēl var mainīties.

Vienu no šā gada publiski zināmajām lielākajām investīcijām – piecus miljonus eiro – piesaistīja tiešsaistes savstarpējo aizdevumu platforma «Mintos». Turpmāk uzņēmuma klientiem būs iespēja atvērt IBAN kontus un saņemt debetkartes. IBAN konts dos iespēju platformas lietotājiem veikt un saņemt maksājumus no visas pasaules, tostarp saņemt algu tieši «Mintos» kontā, savukārt debetkarte ļaus investoriem norēķināties par maksājumiem visā pasaulē, kā arī izņemt skaidru naudu bankomātos. Kopš uzņēmuma darbības sākuma platformā finansēti kredīti vairāk nekā miljarda eiro apmērā, padarot «Mintos» par lielāko šāda veida aizdevumu tirgu pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Tam ir vajadzīgi ievērojami gan ES, gan valstu publiskā sektora, kā arī privātā sektora ieguldījumi.

14.janvārī pieteiktais Eiropas zaļā kursa investīciju plāns - Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns - aktivizēs publiskās investīcijas un dos piekļuvi privātajiem līdzekļiem ar ES finanšu instrumentu, jo īpaši "InvestEU", starpniecību, kā rezultātā investīcijās tiks piesaistīts vismaz triljons eiro, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā.

Eiropas zaļā kursa investīciju plāns aktivizēs ES finansējumu un radīs izdevīgu regulējumu, kas atvieglos un stimulēs publiskās un privātās investīcijas, kuras vajadzīgas, lai varētu pārkārtoties uz klimatneitrālu, zaļu, konkurētspējīgu un iekļaujošu ekonomiku. Plāns papildina citas iniciatīvas, kas izziņotas zaļajā kursā, un tam ir trīs dimensijas:

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā ļaus sniegt atbalstu vairāk jaunuzņēmumiem

Dienas Bizness, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, kas sekmēs straujāku jaunuzņēmumu attīstību Latvijā, ļaus sniegt valsts atbalstu vairāk jaunuzņēmumiem, kā arī labvēlīgi ietekmēs inovācijas sistēmu, riska kapitāla un biznesa eņģeļu kustības attīstību Latvijā, informē Ekonomikas ministrija. Grozījumus likumā Ekonomikas ministrija jau izstrādāja pērnā gada rudenī sadarbībā ar jaunuzņēmumu un riska kapitāla nozares pārstāvjiem.

«Jaunuzņēmumu nozare Latvijā ir salīdzinoši jauna. Vide, kurā veidojas un attīstās jaunuzņēmumi, ir ļoti strauji mainīga un mums kā politikas veidotājam arī ir jābūt elastīgiem un atvērtiem pārmaiņām. Kopš politikas veidošanas līmenī strādājam ar jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem, ir pagājuši vien divi gadi, tomēr sasniegts ir daudz. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma ātrā izstrāde un pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību un kopā ar nozari radīt tai nepieciešamos izaugsmes stimulus. Šodien Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā, kā arī akcelerācijas un riska kapitāla ES fondu programmu uzsākšana tuvāko mēnešu laikā būs radījusi šā brīža situācijai atbilstošākos risinājumus inovatīvas nozares vēl straujākai attīstībai,» pauž Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Manam draugam eiroskeptiķim – 4 gadi ar eiro

Egils Kaužēns un Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomisti, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investīcijas pērn kritušās; ja turpināsies līdzšinējā nenoteiktība, korupcijas skandāli un valdības lēmumi, kas noved pie kritiskiem rezultātiem finanšu sektorā, tendence turpināsies.

Par to liecina pētnieka Arņa Saukas apkopotie ārvalstu investoru viedokļi, kurus viņš prezentēja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā 22. janvārī.

Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka deputātiem un ministriju parlamentārajiem sekretāriem otrdien prezentēja Latvijas Ārvalstu investoru padomes pasūtītu pētījumu Ārvalstu investīciju vides indekss, kas pēc būtības ir aptauja par dažādiem uzņēmējiem svarīgiem jautājumiem un to vērtēšana piecu ballu sistēmā. Latvijas valdības darbs novērtēts ar 2,9 – gandrīz apmierinoši.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā «Startup Wise Guys» piedāvās akselerācijas programmas arī Lietuvā, nodrošinot jaunuzņēmumiem iespēju saņemt investīcijas un attīstīties visā Baltijā, informē Startup Wise Guys.

Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā un Igaunijā, tika veikts publiskais akselerācijas fondu iepirkums un «Startup Wise Guys» ir viens no diviem uzvarētājiem šajā iepirkumā. Akselerators pārvaldīs vairāk nekā septiņu miljonu eiro fondu un ar šī finansējuma palīdzību nodrošinās četras akselerācijas programmas un sēklas investīcijas jaunuzņēmumos līdz 225 tūkstošiem eiro.

«Vislielākais ieguvums no akselerācijas programmā piedāvātā finansējuma ir iespēja veikt nākamā līmeņa investīcijas, jo daudziem šī reģiona uzņēmējiem ir lielas grūtības pārvarēt t.s. uzņēmēju nāves ieleju – piesaistīt nākamo finansējuma raundu.

Lai arī «Startup Wise Guys» portfelī esošajiem jaunuzņēmumiem tas parasti izdodas jau sešu mēnešu laikā pēc akselerācijas, tomēr redzam daudzus jaunuzņēmumus Baltijā un tuvējā reģionā, kas, neskatoties uz milzīgu potenciālu, diemžēl darbību izbeidz pirms paspēj izlauzties uz lielajiem mērķa tirgiem, gluži vienkārši agrīna finansējuma nepieejamības dēļ,» norāda Kristobals Alonso (Cristobal Alonso), «Startup Wise Guys» vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu poligona Getliņi apsaimniekotājs SIA Getliņi EKO ir noslēdzis Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis CREB Rīga, informē Getliņi EKO pārstāve Linda Vītola-Barānova.

Piedāvājumus procedūras 2. kārtā iesniedza divas kandidātu apvienības: sadzīves atkritumu pakalpojumu sniedzēju SIA Clean R un SIA ECO Baltia vide izveidotā kapitālsabiedrība CREB Rīga, un SIA Pilsētvides serviss un SIA Lautus izveidotā personu apvienība Pilsētvides serviss un Lautus. Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam, konkursa uzvarētājs veidos kopuzņēmumu ar SIA Getliņi EKO, lai nodrošinātu Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus.

Projekta īstenošanas ietvaros paredzēta šādu aktivitāšu īstenošana:

• 12 šķiroto atkritumu savākšanas laukumu ierīkošana;

• Transportlīdzekļu parka nomaiņa un regulāra atjaunošana, nodrošinot, ka visā līguma darbības laikā tiek izmantoti transportlīdzekļi, kas nav vecāki par 8 gadiem;

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit problēmas, ASV un Ķīnas nesaskaņas, kriptovalūtu krīze - 2018.gads finanšu pasaulē bija gana spilgts. Arī 2019.gads iesācies un arī turpinās būt notikumiem bagāts, tāpēc ir vērts aplūkot 5 interesantākās investīciju idejas.

Ja iepriekš neesat investējuši finanšu tirgos, noteikti ir vērts praktizēties pirms investēt savu naudu. Latvieši ir izveidojuši mobilo aplikāciju The Trading Game, kas ļauj ikvienam spēles veidā izmēģināt investēt dažādos finanšu instrumentos - valūtās, kriptovalūtās, akcijās, indeksos u.c. Mobilajā aplikācijā iekļauta arī skolas sadaļa, kurā interesantā un vienkāršā veidā iespējams iemācīties visu nepieciešamo, lai varētu kļūt par pārliecinātu investoru!

1. Investīcijas ideja: kriptovalūtas

2017.gadā bija lielākais kriptovalūtu uzplaukums. Kriptovalūtu tirgus kapitalizācija palielinājās par 4000%. Kriptovalūtu tirgus kapitalizācija 2017.gada martā sastādīja $21 biljonu, savukārt tagad tā ir $454 biljoni. Viedokļi par kriptovalūtu nākotni dalās. Daži analītiķi uzskata, ka tuvojas kriptovalūtu noriets, savukārt citi uzskata, ka to cena drīz atkal sasniegs jaunus rekordus. Ir ļoti grūti paredzēt kriptovalūtu nākotni, bet var manīt, ka to popularitāte tikai pieaug. Viens no iemesliem, kāpēc kriptovalūtas kļūst arvien populārākas ir dēļ blokķēdes tehnoloģijas. Blokķēdes tehnoloģija ir droša un uzticama tehnoloģija, ko ievieš arvien vairāk uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Apbalvoti Latvijas 2019. gada sekmīgākie investori

Ilze Žaime, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām investīcijām.

Par "Gada investors 2019" laureātiem privāto investoru sektorā nominācijā "Gada investīcija" par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi kļuva Uldis Ūsītis, Guntars Stabulnieks un Juris Birznieks ar veikto investīciju 76 000 eiro apmērā interaktīvo tirdzniecības plauktu displeju ražotājā "VividTech". Ar investoru palīdzību piesaistīts arī "Altum" līdzaizdevums 114 000 eiro apjomā.

Nominācijā "Gada videi draudzīgākā investīcija" par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi apbalvojumu saņēma Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group" un kredītlīnijas piesaisti četru miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviens investors vai Eiropas Savienības fondi nav gatavi investēt, ja nedomājam uz priekšu, tādēļ ikvienam uzņēmējam jāzina, kāda būs tā mērķi ilgtermiņā, DB un Civitta rīkotajā meistarklasē «Investīciju piesaiste – Ceļš uz Jūsu ideju realizēšanu un straujāku uzņēmuma attīstību» sacīja finanšu piesaistes un inovāciju vadības eksperts, kompānijas Civitta projektu vadītājs Reinis Budriķis.

Investīciju piesaiste ir process, kura mērķis ir piesaistīt finanšu resursus noteiktu aktivitāšu īstenošanai, un, kaut arī investīciju piesaistes mērķi ir līdzīgi visos uzņēmējdarbības posmos, taču katrā posmā atšķiras investīciju mērogs un sasniedzamie rezultāti.

Investīciju piesaistes mērķim jābūt skaidram, tam jābūt izmērāmam noteiktā laika periodā, ir jādefinē ieguvums – kāds būs labums, kāds apgrozījums? Tas var būt, piemēram, samazināti elektroenerģijas izdevumi par 20% piecu gadu periodā vai palielināts apgrozījums.

Ir jāatceras, ka investīciju procesā tiek iesaistītas divas puses, un investīciju piesaistītājam jāpārliecina sniedzējs par lietderību un ieguvumu. Investors, neieguldot konkrētajā uzņēmumā, var iztikt, taču uzņēmējam investīcijas attīstībai būs nepieciešamas, tādēļ ir jāieinteresē investors un jāpieņem investīciju sniedzēju noteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" plāno atlaist apmēram 500 darbinieku, informēja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ un gandrīz pilnībā apturētās saimnieciskās darbības dēļ lidosta "Rīga" ir spiesta sākt konsultācijas ar lidostas darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām par kolektīvās atlaišanas procesa īstenošanu. Kopumā lidostā "Rīga" patlaban strādā 1200 darbinieku.

"Pēc skrupulozas visu izdevumu pārskatīšanas un bezprecedenta taupības pasākumu ieviešanas, samazinot plānoto investīciju apmēru par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta ir spiesta pieņemt smagu lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu, kas varētu skart apmēram 500 lidostā strādājošo," informēja Karnīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Startup vīzu skaits pieaug desmitkārt

Anda Asere, 19.02.2020

"Reuters" žurnālists Tarmo Virki, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte Olga Barretu-Gonsālvisa, akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja Zane Bojāre, Igaunijas jaunuzņēmumu organizācijas "Startup Estonia" startup vīzu projekta vadītāja Merilina Luka (Merilin Lukk).

Foto: Anda Asere

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmumos pērn ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro un šis gads sācies labi - līdz šim investīcijas sasniegušas jau septiņus miljonus.

"Investīcijas jaunuzņēmumu ekosistēmā 2019. gadā nav bijušas tās lielākās. Saskaņā ar maniem datiem, 2019. gadā Latvijas jaunuzņēmumos investēti apmēram 20 miljoni eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā pirms gada. Nevaram lepoties ar lieliem skaitļiem, bet šis gads jau uzrāda labu tendenci un jaunuzņēmumos 2020. gadā jau investēti septiņi miljoni eiro," šodien notiekošajā "Riga Venture Summit" norāda Olga Barretu-Gonsālvisa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte.

Jaunuzņēmumu skaits, kas pērn piesaistīja investīcijas, esot diezgan liels, bet finansējums ir samērā mazs un ir ieguldīts agrīnas stadijas kompānijās. Lielā mērā tas noticis pateicoties trim akseleratoriem, kuros ieguldīts publiskais finansējums, kā arī "Startup Wise Guys", kas ir privāts akselerators. Pērn Lietuva ieguva savu pirmo vienradzi jeb jaunuzņēmumu, kura novērtējums sasniedzis miljardu dolāru - lietoto apģērbu tirdzniecības platforma "Vinted".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Riska kapitāla fonds ZGI-4 piesaista investīcijas 10 miljonu eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitāla pārvaldnieks Baltijā ZGI Capital jaunizveidotajam izaugsmes kapitāla fondam – ZGI-4 – piesaistījis privātās investīcijas 10 miljonu eiro apjomā, informē ir Attīstības finanšu institūcijas Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Tas ir Latvijā līdz šim lielākais privātā kapitāla piesaistes darījums publiski līdzfinansētam izaugsmes kapitāla fondam. Lielāko apjomu jeb 7,5 miljonus eiro fondā ZGI-4 investējusi Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība AS, kas, iesaistoties citiem investoriem, savu ieguldījumu palielinās līdz pat 11 miljoniem eiro. Plānots, ka jaunais fonds investēs gan Baltijas tradicionālajās industrijās, gan arī tā saucamajās jaunās ekonomikas nozarēs, piemēram, fintech jeb finanšu tehnoloģiju uzņēmumos.

ZGI-4 kopējais apjoms būs 25 miljoni eiro, no kuriem 15 miljoni eiro ir Altum finansējums no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem, bet 10 miljoni jeb 40% no kopējā fonda apjoma – privātā sektora investīcijas, no kurām 7,5 miljonus investēs Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība, bet 2,5 miljonus eiro – Latvijā dibinātā Centrāleiropas apdrošināšanas kompānija Balcia Insurance SE un citi privātie investori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Latvijas un pasaules pieredze liecina, ka no desmit biznesa eņģeļu atbalstītajiem projektiem astoņi līdz deviņi nav veiksmīgi.

Latvijas biznesa eņģeļi un riska kapitāla fondi 2017. gadā investējuši 41,4 miljonus eiro

Latvijas privātie investori jeb biznesa eņģeļi pērn veikuši investīcijas biznesa projektos 15,4 miljonu eiro apmērā, no kuriem 2,9 miljoni eiro investēti jaunuzņēmumos, liecina Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) apkopotā informācija. Savukārt Latvijas riska kapitāla fondu pērnā gada investīciju vērtība ir 26 miljoni eiro, liecina Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) dati. Salīdzinoši nelielie ieguldījumi uzņēmumos skaidrojami ar sešu riska kapitāla fondu investēšanas perioda noslēgšanos 2016. gada beigās, kā arī ar to, ka pārējo fondu fokuss nav uz investīcijām jaunuzņēmumos. Taču paredzams, ka 2018. gada beigās un turpmākajos gados sagaidāms būtisks pieaugums investīcijām jaunuzņēmumos. Kopumā pērn riska kapitāla fondi veikuši 17 jaunas investīcijas, no kurām lielākā daļa – 14 – bijušas jaunuzņēmumos. 2017. gadā riska kapitāla investīcijas saņēmuši uzņēmumi, kas pārstāv informācijas komunikāciju tehnoloģiju un tehnoloģiju, ražošanas, pakalpojumu, elektronikas un citas nozares. Kopumā Latvijas riska kapitāla nozares aktīvās investīcijas 2017. gada beigās bija 120 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālās pirmsakselerācijas programmas dod iespēju piekļūt zināšanām un pirmajām investīcijām

Tā norāda jaunuzņēmumu akseleratora «Startup Wise Guys» tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska. Šogad pirmo reizi «Startup Wise Guys» sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta programmu «EIT Digital» īstenoja programmu «EIT Digital Venture Program» Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā. Programma ir paredzēta agrīnas stadijas jaunuzņēmumiem, kuri vēl nav piereģistrējuši kompāniju un atrodas minimālā dzīvotspējīgā produkta attīstības procesā. Programmas dalībnieki saņem sešas nedēļas garu tiešsaistes apmācību programmu no «Startup Wise Guys» un pirmo investīciju no «EIT Digital».

A. Beļinska stāsta, ka «EIT Digital» šāda veida programmu rīko otro reizi un Baltijā tā notiek pirmo reizi. Kopumā tika saņemti vairāk nekā 300 pieteikumi visā Eiropā, bet Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā – ap 40. «Parasti «Startup Wise Guys» programmās pieteikumu skaits ir ievērojami lielāks, bet šī ir uz specifisku mērķauditoriju orientēta programma,» viņa spriež. Tāpat A. Beļinska pieļauj, ka daudzi jaunuzņēmumi tik agrīnā stadijā vēl nav gatavi uzņemties saistības un šķirties no kapitāldaļām. No otras puses, daudziem tā ir vienīgā iespēja iegūt finansējumu pirmajam prototipam, jo investori parasti dod priekšroku jau tirgū sevi pierādījušiem produktiem un uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sava izbraukuma treilera iegāde un aprīkošana ar vajadzīgām iekārtām nav lēts prieks, bet ēdinātāji uzsver, ka tas atmaksājas

Līdz ar ielas ēdiena (jeb street food) popularitātes pumpuru šķilšanos Latvijā naskāk šajā jomā sāk darboties gan esoši, gan jauni ēdinātāji. Kādreiz āra pasākumos ēdinātāji virtuvi iekārtoja katru reizi no jauna, tagad daudzi novērtē treilera jeb virtuves uz riteņiem priekšrocību, un šādi braucamie tiek iepirkti un publiskos pasākumos sāk sakuplot straujāk.

Līdz ar šo pavasari SIA Bao Bun Latvia piedzīvo savu otro sezonu izbraukumu ēdināšanas nodrošināšanā. «Mēs neiegādājāmies kafejnīcu uz riteņiem, to izveidojām paši no nulles – nopirkām metāla kasti jeb piekabi un to pielāgojām tirdzniecībai un gatavošanai. Pieaicinot nepieciešamos meistarus, piemēram, galdnieku un elektriķi, to izveidot nebija sarežģīti, bet laikietilpīgi gan, lai visu izdarītu pareizi. Īpaša uzmanība tika pievērsta vizuālajam noformējumam – kā izskatās, kad kafejnīca ir atvērta vai aizvērta, un braucot. Tāpat svarīgi bija izveidot pārskatāmu ēdienkarti un nodrošināt saprotamu rindas sistēmu. Kopumā treilera izveide un aprīkošana iekļāvās aptuveni 12 tūkst. eiro, un investīcijas esam atguvuši iepriekšējā sezonā,» stāsta SIA Bao Bun Latvia direktore un līdzīpašniece Monta Vecozola. Viņā šajā biznesā sāka darboties, jo šķita interesanti, ka Latvijā beidzot sāk attīstīties ārvalstīs tik populārā ielu ēdiena kustība, kas sniedz iespēju doties pie cilvēkiem, nevis tos tikai uzņemt pie sevis. Viņasprāt, izbraukuma formāts sniedz iespējas strādāt ļoti dažādā, interesantā un dinamiskā vidē, cieši komunicējot ar dažādu nozaru un vecumu cilvēkiem, veidojot plašu klientu loku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Globālā transformācija enerģētikā prasa lielas investīcijas

Natālija Poriete, 18.04.2019

Tehnoloģija Allama cikls (Allam Cycle) varētu veidot nākotni elektrostacijām, stāsta britu zinātnieks Rodnejs Džons Allams.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā «Maxima Grupe» apgrozījums ir pieaudzis par 22,1%, salīdzinot ar 2017.gadu, sasniedzot 3,451 miljardus eiro. Operatīvais rezultāts (peļņa pirms nodokļiem un amortizācijas (EBITDA))sasniedza 223,6 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Uzņēmums pērn ir veicis vērienīgas investīcijas un atvēris vairāk nekā 100 jaunus veikalus visos darbības tirgos, kopumā ieguldot vairāk nekā 88 miljonus eiro.

Latvijā «Maxima» izaugsme 2018.gadā ir bijusi visstraujākā visā Baltijā, apgrozījumam pieaugot par 6,4%, līdz 776,6 miljoniem eiro.

«Uzņēmumam »Maxima Grupe« 2018. bija izaugsmes un integrācijas gads. Svarīgs solis uzņēmuma attīstībai bija Polijas mazumtirdzniecības ķēdes »Stokrotka« iegāde pagājušajā gada pavasarī. Līdz ar »Stokrotka« iegādi esam kļuvuši par lielāko Lietuvas kapitāla investoru Polijā. Vēl viens svarīgs sasniegums mūsu starptautiskajai izaugsmei bija kredītreitinga BB+ saņemšana un veiksmīga obligāciju emisija 300 miljonu apmērā ar 5 gadu obligāciju dzēšanas termiņu. Arī uzņēmuma ikdienas darbība 2018. gadā bija stabila. Pateicoties »Stokrotka« iegādei un apgrozījuma pieaugumam Baltijas valstīs un Bulgārijā, »Maxima Grupe« kopējais apgrozījums pērn audzis par vairāk nekā 22 procentiem. Pērn turpinājām veikalu tīkla izvēršanu un esošo veikalu rekonstrukciju, uzlabojot klientu apkalpošanu un ieviešot jaunus risinājumus,» saka «Maxima Grupe» valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Justas Riauba.

Komentāri

Pievienot komentāru