Jaunākais izdevums

Uz Liepāju atceļojis jau otrais jaunais zemās grīdas tramvajs, ko būvējusi Horvātijas rūpnīca "Končar – Electric Vehicles Inc.", taču pagaidām nav zināms, kad tie varētu uzsākt kustību.

"Pandēmijas un ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ nav iespējams pilnvērtīgi pabeigt personāla praktisko apmācību. Līdz maijam būs saņemti kopumā jau seši vagoni. Sekosim situācijas attīstībai. Atkarībā no tā, kad pabeigsim apmācību procesu, varēsim ieviest visus uz to brīdi piegādātos tramvaju vagonus," komentē uzņēmumā "Liepājas tramvajs".

Kopumā Liepājā plānota 14 šādu jaunu tramvaju vagonu piegāde.

Šobrīd ir saskaņots grafiks par sešu jaunu tramvaju vagonu piegādi, bet noslēgtais līgums paredz, ka līdz 2022.gada sākumam Liepājā tiks piegādāti kopumā 12 jauni tramvaju vagoni un dokumentācijas saskaņošanas posmā ir vēl divu tramvaju iegāde tuvāko gadu laikā.

Gatavošanās jaunu vagonu iegādei sākta jau pirms vairāk nekā desmit gadiem. SIA "Liepājas tramvajs" norāda, ka ,pirmkārt, bija jāsagatavo esošais sliežu ceļš, jāpārbūvē atsevišķi līnijas posmi, tika arī pagarināta tramvaja līnija uz lielāko pilsētas mikrorajonu Ezerkrastu, pagarinot ceļu par 3,4 kilometriem (vienā virzienā - 1,7 kilometri).

Vasaras periodā notika būvniecības darbi, lai esošo tramvaju depo, kas būvēts vēl pirms 120 gadiem, piemērotu zemās grīdas tramvaju uzturēšanai un apkalpošanai. Bija jāņem vērā vairāki būtiski aspekti, piemēram, ka jaunie tramvaju vagoni ir divreiz smagāki par patlaban ekspluatācijā esošajiem augsto grīdu tramvajiem, norāda SIA "Liepājas tramvajs".

Ietilpība jaunajos zemās grīdas tramvajos ir aptuveni tāda pati kā vecajam modelim. Līdz 40 sēdvietām (vecajos ir 34-36 sēdvietas) un 100 stāvvietām.

SIA "Liepājas tramvajs" norāda, ka galvenie ieguvumi ir pilnīgi jauni vagoni, jo vecie ir fiziski un morāli novecojuši, un tiem gandrīz neiespējami iegādāties atsevišķas rezerves daļas. Tāpat zemā grīda nozīmē ērtāku iekāpšanu un izkāpšanu visiem, tai skaitā cilvēkiem ar kustību traucējumiem, ratiņkrēslos un ar bērnu ratiņiem.

Jaunajiem tramvajiem ir ērtāks salons, tas ir klusāks pilsētvidē, tam ir mūsdienīgs dizains, aprīkots ar modernām tehnoloģijām, piemēram, klimata kontroles sistēmu, USB ligzdām, video un audio informatīvo sistēmu, videonovērošanas kamerām salonā un ārpusē, LED apgaismojums salonā un LED lukturi, elektroniska dažādu procesu vadība, vadītāja kabīnē atsevišķa klimata kontrole, skārienjūtīgi monitori, ergonomisks vadītāja krēsls utt, norāda SIA "Liepājas tramvajs".

12 vagonu iegādes līguma kopējā summa bez pievienotās vērtības nodokļa ir 17 673 600 eiro. Viena tramvaju vagona cena attiecīgi ir 1 472 800 eiro. Līguma summā ietilpst visas izmaksas, kas saistītas ar tramvaju vagonu piegādi, kā arī apkalpošanu un remontu garantijas termiņa laikā. 2020.gada rudenī Liepājas pašvaldības no Kohēzijas fonda saņēma papildu 12,83 miljoni eiro vēl divu jaunu tramvaju iegādei un1,55 kilometru tramvaju līniju pārbūvei.

Patlaban pa Liepājas ielām kursē 16 tramvaji, kas ražoti pagājušā gadsimta 70.-80.gados Čehoslovākijā un regulāri iespējami uzlaboti un pielāgoti mūsdienu pasažieru pārvadājumu prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā tapis Digitālo inovāciju parks

Anda Asere, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, Jaunajā ostmalā 3/5, īpašumā ieguvusi miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenei piederošā SIA "SC Liepāja", liecina publiski pieejamo datubāžu informācija.

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Newsec" pārstāvji informēja, ka investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" ar "Newsec" starpniecību pārdevis tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, tomēr ne darījuma summa, ne jaunais īpašnieks atklāti netiek.

Pārdots Lords LB Baltic Fund III piederošais tirdzniecības centrs Liepājā 

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords...

Informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Rietumu centra" īpašniece ir "SC Liepāja". Savukārt "Firmas.lv" informācija liecina, ka par "SC Liepāja" īpašnieku šogad jūlijā kļuvusi SIA "Baltrade", kas pieder Lūsiņu ģimenes uzņēmumam SIA "Alhold".

"Newsec" pārstāvji informēja, ka tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākais ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6300 kvadrātmetru.

"Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs norādīja, ka šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū. "Covid-19 pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem," pauda Grīnbergs.

Tiek lēsts, ka katru gadu "Rietumu centru" apmeklē gandrīz 2,5 miljoni cilvēku

Pēc Grīnberga teiktā, veiksmīga tirdzniecības centra darbība tiks turpināta, un nebūs nepieciešamas papildu investīcijas. Klients, kurš iegādājies objektu, neplāno mainīt tirdzniecības centra mērķi, tostarp arī esošie nomnieki paliks tie paši.

"Lords LB Asset Management" nekustamo īpašumu investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" "Rietumu centru" iegādājās 2013.gadā.

Fonda "Lords LB Special Fund V" meitasuzņēmuma Latvijā "PN Project" patiesā labuma guvēji ir tie paši, kas "SC Liepāja" bijušā īpašnieka SIA "BFIII Latvia" - Mindaugs Marcinkevičs un Andrjus Stonkus. "PN Project" pašreiz Latvijā īsteno Preses nama kvartāla būvniecību.

FOTO: Uzsāk Preses Nama kvartāla pirmās kārtas būvniecību  

Jau jūlijā tiks uzsākti Preses Nama kvartāla rekonstrukcijas darbi, kam drīzumā sekos...

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Alhold" īpašnieki ir Argods Lūsiņš (49,9%), Antra Lūsiņa (49,8%) un Jānis Lūsiņš (0,3%).

"Alhold", kam pieder "Baltrade", SIA "Also", SIA "Altrade", SIA "Jāņa centrs", SIA "Kauguru centrs", SIA "TC projekts", SIA "Jaltrade" SIA "Altrans", SIA "Kurzemes degvielas tirdzniecības serviss", SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" un SIA "Kurzemes degviela Liepāja", pērn strādājis ar 60,588 miljonu eiro peļņu.

Kā "SC Liepāja" patiesajiem labuma guvējiem norādīti Argods Lūsiņš un Antra Lūsiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz katrā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmumā ir nodarbināts reemigrants, informēja SEZ pārvalde.

Liepājā noslēdzies projekts "Reemigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās", kurā notika pasākumu kopums, lai veicinātu ārvalstīs dzīvojošo latviešu atgriešanos Liepājā. Projekts tika īstenots no 2019.gada oktobra.

Kurzemes plānošanas reģiona apkopotā informācija liecina, ka no 2018.gada maija līdz 2020.gada jūlijam Liepājā atgriezušies 200 cilvēki, vēlmi atgriezties izteikuši 114, ar remigrācijas koordinatoru sazinājies 361, bet personalizēts piedāvājums sagatavots 350 cilvēkiem.

Projekta koordinatore un pašvaldības administrācijas sabiedrības pārvaldes speciāliste Brigita Dreiže uzsvēra, ka atgriešanās no ārvalstīm dažreiz pat ir grūtāka nekā aizbraukšana. Cilvēki saskaras ar ļoti dažādām problēmā un tad ir svarīgi, ka blakus ir cilvēki, kas ir līdzīgā situācijā un var atbalstīt un palīdzēt. Projekta "Reemigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās" gaitā notika reemigrantu sporta spēles, konference "Nākamā pietura - Liepāja. Darba un biznesa iespējas reemigrantiem", tīklošanās pasākumi reemigrantu kopienai Liepājā, tikšanās ar latviešu kopienas pārstāvjiem ārvalstīs, piemēram, Lielbritānijā un Nīderlandē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas higiēnas preču ražotājs "iCotton" nodevis ekspluatācijā jauno ražošanas ēku Pulvera ielā, Liepājā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde (LSEZ).

Jaunā ražotne ir izbūvēta blakus jau esošajām "iCotton" ražošanas ēkām ar kopējo platību 5942 m2. Investīcijas būvniecībā ir aptuveni 4 milj. eiro, bet ražošanas iekārtās ~11,4 milj. eiro. Jaunās ražošanas telpas ļaus uzņēmumam dubultot ražošanas jaudu, apgrozījumu un radīs līdz gada beigām vismaz 120 jaunas darbavietas, kopumā nodarbinot ~250 liepājnieku.

SIA "iCotton" savu pirmo ražotni Liepājā atvēra 2013. gada pavasarī, kad uzsāka mitro salvešu ražošanu LSEZ SIA "Lauma Fabrics" telpās Ziemeļu ielā, Liepājā, bet 2016. gada pavasarī atvēra jaunu ražotni Krūmu ielā, Liepājā, lai izgatavotu neausto kokvilnas audumu un kokvilnas vates diskus.

Aptuveni 95% no savas produkcijas uzņēmums eksportējot uz Ķīnu, Itāliju, Krieviju, Lielbritāniju un daudzām citām valstīm. Jau pirms vairākiem gadiem uzņēmums sapratis, ka pieprasījums pēc tā precēm pārsniedz saražotā apjomus, tāpēc pieņemts lēmums par rūpnīcas paplašināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot aptuveni 11 miljonus eiro, Liepājā, bijušajā Liepājas Metalurga mehāniskajā cehā konveijeru ražotājs “Caljan” izveidojis savas rūpnīcas telpas, nākamgad plānojot izvērst produktu klāstu un palielināt eksportēto vienību apjomu par 30-60%, informēja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA “Caljan” izpilddirektors Gatis Dradeika.

Dānijas uzņēmuma “Caljan” meitas kompānija Latvijā strādā kopš 2006.gada, 99,54% no tā saražotās produkcijas, kas lielākoties ir teleskopiskie konveijeri pasta sūtījumiem, tiek eksportēti, un pērn tika apgrozīti 22,9 miljoni eiro, bet nodokļos samaksāti – 1,36 miljoni eiro.

Jaunās ražotnes telpu atklāšana 23.oktobrī norisināsies, ievērojot epidemioloģiskos noteikumus. Klātesošo viesu skaits būs ierobežots.

“Jaunās rūpnīcas telpas ļaus ne vien divkāršot mūsu ražošanas jaudu un palielināt eksporta apjomu un apgrozījumu, bet arī ieviest inovatīvas tehnoloģijas, proti, robotizēto metināšanu un pārņemt šo funkciju no mātes uzņēmuma Dānijā,” skaidro G.Dradeika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", nosakot, ka valsts atbalsts jaunu darbavietu veidošanai ir attiecināms arī uz Liepājas speciālo ekonomisko zonu, informē LSEZ.

Tas veicinās Liepājas un reģiona turpmāko ekonomisko attīstību, kā arī mazinās COVID-19 izraisītās krīzes seku ietekmi uz LSEZ kapitālsabiedrību darbību.

Paplašinot valsts atbalstu jaunizveidotajām darba vietām, tiks veicināta LSEZ konkurētspēja ārvalstu investoru piesaistē un jaunu darba vietu radīšanā Liepājā, piesaistot augstas pievienotās vērtības uzņēmumus, kuri radītu labi apmaksātas darbavietas.

Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks norādīja, ka attiecīgie grozījumi daudz straujāk veicinās jaunu ražošanas rūpnīcu un jaunu darba vietu izveidi Liepājas SEZ teritorijā. "Investori ir novērtējuši uzņēmējdarbības vides kvalitāti Liepājā. Liepājas SEZ teritorijā dominē Skandināvijas valstu investīcijas, bet kopumā ir investori no 43 dažādām valstīm. No 2017. gada ir uzbūvētas 11 jaunas rūpnīcas, 5 vēl būvē un vismaz 5 projektē, kas devušas vairāk kā 500 jaunas, labi apmaksātas darbavietas un ik gadu nodokļos tiek samaksāti vairāk kā 30 miljonus eiro."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tiamo grupa” gada laikā zīmola “Čili Pizza” picēriju atvēršanā galvaspilsētā kopumā investējusi pusotru miljonu eiro, radot papildu 240 darbavietas.

Jaunākās, kopumā sestās “Čili Pizza” izveidē Rīgā, tirdzniecības centrā Olimpia, investēti vairāk nekā 250 000 eiro. Plānotas aptuveni 40 jaunas darbavietas. Šogad “Tiamo grupa” gatavojas atvērt Rīgā vēl citas zīmola “Čili Pizza” picērijas.

“Kopš pērnā gada vasaras “Tiamo grupa” turpina sistemātiski īstenot uzņēmuma stratēģiju un, reaģējot uz pieprasījumu, atver Rīgā picērijas dažādos rajonos, sākot no centra līdz pat Mežciemam, Teikai un Ķengaragam,” stāsta Monta Magone, “Tiamo grupas” valdes locekle.

Līdz pagājušajam gadam “Tiamo grupa” darbojās Liepājā, Jelgavā, Ogrē, Valmierā un Daugavpilī, tomēr no 2020. gada jūnija uzņēmums piedāvā ēdināšanas pakalpojumus arī Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

UPB grupai pandēmijas gadā rekordapgrozījums

Db.lv, 02.02.2021

2020. gada rudenī tika pabeigts Latvijas tirgū līdz šim lielākais uzbūvētais objekts – tirdzniecības centrs SĀGA.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2020. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, kas ir par 11 % vairāk nekā 2019. gadā.

Palielinājies gan būvkonstrukciju ražošanas apjoms un sarežģītība, gan būvniecības projektu skaits un mērogs vietējos un ārvalstu tirgos. Pērn UPB grupas attīstībā veiktas arī nozīmīgas investīcijas astoņu miljonu eiro apmērā, tostarp uzsākta jaunas dzelzsbetona konstrukciju ražotnes būvniecība Liepājā.

“Gada sākumā bija liela ārējā neskaidrība, un mums bija jāsagatavojas dažādiem situācijas attīstības scenārijiem, taču kopumā gadu izdevies noslēgt ar rekordaugstu apgrozījumu. 2020. gads UPB grupai ir bijis 30 gadu pastāvēšanas vēsturē līdz šim veiksmīgākais, turklāt pēdējo piecu gadu laikā esam apgrozījumu pat dubultojuši,” stāsta UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA “Vecās Ostmalas Biznesa Parks” noslēdzis līgumu ar Dānijas mēbeļu ražotāju KVIST Industries A/S, kas jau tuvāko mēnešu laikā plāno uzsākt ražošanu Liepājā.

Dānijā KVIST Industries A/S veiksmīgi darbojas mēbeļu tirgū jau trīs paaudzēs, bet jau 10 gadus uzņēmums darbojas arī Latvijā, Rīgas apkaimē un ir viens no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā, nodarbinot ap 650 darbinieku.

Kvist turpina ieguldīt miljons eiro gadā 

Dāņiem piederošās liekti līmēto mēbeļu ražotnes Kvist produkcijas apjoms aug par 25–30%...

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA “Vecās Ostmalas Biznesa Parks” ir industriālo un biroju telpu attīstītājs Liepājā un tā darbības mērķis ir rast konkurētspējīgus infrastruktūras risinājumus gan jauniem uzņēmumiem, gan arī esošiem uzņēmumiem savas darbības paplašināšanai.

iCotton nodod ekspluatācijā jaunu rūpnīcu Liepājā 

Liepājas higiēnas preču ražotājs "iCotton" nodevis ekspluatācijā jauno ražošanas ēku Pulvera...

Biznesa parks ir izveidots uz bijušā kokapstrādes kombināta “Baltija” un mēbeļu rūpnīcas “Erke” bāzes.

Pumac Liepaja plāno būvēt divas jaunas ražotnes 

“Liepājas biznesa centra” apsaimniekotājs un attīstītājs Liepājas speciālās ekonomiskās...

2020. gada nogalē LSEZ SIA “Vecās Ostmalas Biznesa Parks” uzsāka jaunas ražošanas ēkas būvniecību aptuveni 2000 m² platībā, ko plāno pabeigt šogad. Tuvāko 3 gadu laikā biznesa parkā plānots uzbūvēt vēl divas jaunas ražotņu ēkas, pilnībā apgūstot šo teritoriju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Pārdots Lords LB Baltic Fund III piederošais tirdzniecības centrs Liepājā

Lelde Petrāne, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords LB Baltic Fund III" piederošā tirdzniecības centra, kas atrodas Liepājā, pārdošanā.

Tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākie ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6,3 tūkstoši m2.

"Šis iepirkšanās centrs ir viens no populārākajiem Liepājā, iecienīts pilsētas iedzīvotāju un viesu vidū savas attīstītās infrastruktūras, stratēģiskā izvietojuma un autostāvvietas dēļ, kas pielāgota tirdzniecības centra apmeklētāju vajadzībām. Nozīmīgs ir arī tirdzniecības centrā pieejamais plašais preču un pakalpojumu klāsts”, saka Ģirts Grīnbergs, "Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs.

Saskaņā ar Ģ.Grīnberga teikto, šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū: „COVID-19 vīrusa pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investējot 12,6 miljonus eiro, Jensen Metal uzsāk jaunas rūpnīcas būvniecību

Db.lv, 18.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LSEZ "Jensen Metal" SIA uzsācis jaunas ražotnes būvniecību Karostas Industriālajā parkā blakus jau esošajai metāla un furnitūras ražotnei, kas darbu uzsāka 2019. gada vasarā un bija celmlauzis Karostas industriālā parka attīstīšanā Liepājā, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Jaunajā ražošanas ēkā plānots izvietot nerūsējošā tērauda departamentu, un tas ir nopietns solis, lai īstenotu uzņēmuma plānu tuvākajos gados pārcelt visu ražošanu uz Karostu. Būvdarbus veic SIA "Bukoteks" pēc SIA "LVCT" projekta, pasūtītājs – ar LSEZ "Jensen Metal" SIA saistītais uzņēmums LSEZ SIA "JM Properties". Tiešās būvniecības darbu izmaksas ir 8,6 miljoni eiro, bet aprīkojumā un iekārtās papildus plānots ieguldīt 4 miljonus eiro.

Jaunā rūpnīca taps Ģenerāļa Baloža ielā, Liepājā un ļaus uzņēmumam nodrošināt nepieciešamos pasūtījuma apmērus, būtiski kāpināt apgrozījumu, kā arī palielināt strādājošo skaitu, pastāstīja LSEZ "Jensen Metal" SIA prokūriste Ieva Līmeža, norādot, ka jau tagad pamazām tiekot meklēti darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Liepājas biznesa centra” apsaimniekotājs un attīstītājs Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmums SIA “Pumac Liepaja” divu jaunu ražošanas ēku būvniecībā plāno ieguldīt apmēram 3,5 miljonus eiro, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāvji.

Katras ražotnes platība būs ap 4100 kvadrātmetriem, un uzņēmums pašlaik turpina iepirkuma procedūru, lai izvēlētos saimnieciski izdevīgāko būvniecības piedāvājumu un īstenotu attīstības projektu.

Būvniecību varētu sākt pāris tuvāko mēnešu laikā. Sagatavota platība 1,7 hektāru platībā, par kuru ar Liepājas SEZ pārvaldi 2016. gada augustā noslēgts ilgtermiņa nomas līgumu par nekustamā īpašuma nomu.

Jaunajās, vēl neuzceltajās "Liepājas biznesa centra" telpās par telpu nomu 2000 kvadrātmetru platībā līgumu jau noslēdzis Liepājas SEZ SIA “LPSP”, kas ārvalstu un vietējiem klientiem sniedz dažādus metināšanas un lāzergriešanas pakalpojumus, piemēram, ražojot kravu konteinerus ASV armijas vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Stena Line sāks pārvadājumus maršrutā Liepāja-Kārlskrūna-Trāveminde

Db.lv, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju operators "Stena Line" uzsāks jaunu, uz kravu pārvadājumiem orientētu maršrutu starp Latviju, Zviedriju un Vāciju, jau esošajā maršrutā Liepāja - Trāveminde pievienojot piestāšanu Kārlskrūnas ostā.

Prāmju operators "Stena Line" nodrošina kravu un pasažieru pārvadājumus septiņos maršrutos Baltijas jūrā. Sākot ar 13.augustu, kā papildpakalpojums kravu pārvadātājiem tiks piedāvāts reiss maršrutā Liepāja-Trāveminde ar piestāšanu Kārlskrūnas ostā, tā nodrošinot plašākas tirdzniecības un transporta iespējas starp Baltijas valstīm un Skandināvijas dienvidu daļu.

"Mēs novērojam pieprasījuma pieaugumu pēc jūras pārvadājumiem Baltijas reģionā. Mūsu mērķis ir nākotnē palielināt arī reisu skaitu un kapacitāti," saka Ēriks Tulins (Erik Thulin), Baltijas jūras ziemeļu reģiona vadītājs.

Maršrutā no Liepājas uz Trāvemindi zem dāņu karoga kursē divi RoPax kuģi "Stena Gothica" un "Urd" – abi ir 171 metru gari un ar 1600 līnijmetru ietilpību. Sākotnēji piestāšana Kārlskrūnas ostā būs tikai ceturtdienas vakarā - vienā virzienā no Liepājas uz Trāvemindi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ieguldot 30 miljonus eiro, Liepājā taps moderna zivju pārstrādes rūpnīca

Db.lv, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Syfud investēs līdz pat 30 miljoniem eiro jaunas zivju pārstrādes rūpnīcas izbūvē Liepājas Zivju konservu rūpnīcas teritorijā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Rūpnīcas celtniecību plānots pabeigt 2022. gada rudenī. Jaunā rūpnīca reģionā nodrošinās vismaz 500 darba vietas, bet ražotnei attīstoties, nodarbināto skaits varētu pieaugt līdz pat 800 cilvēkiem.

Šobrīd uzņēmums ir iegādājies bijušās Liepājas zivju konservu rūpnīcas zemi un uzsācis priekšdarbus teritorijas labiekārtošanai. Jaunā rūpnīcas kompleksa būvniecības gaitā paredzēts celt gan jaunas ražošanas ēkas, gan arī pārbūvēt teritorijā jau esošās vecās celtnes. Tāpat tiks iegādātas pilnīgi jaunas ražošanas iekārtas, lai ražotu zivju produktus ar augstu pievienoto vērtību.

"Darbosimies Latvijai pilnīgi jaunā zivju pārstrādes nišā un tāpēc nekonkurēsim ar vietējiem zivju konservu ražotājiem vai saldēto zivju tirgotājiem. Izmantosim Norvēģijā zvejotas zivis, lai ražotu patēriņam gatavu zivju produkciju. Sākumposmā galvenais uzsvars būs uz lašu sortimentu, kas ir labs A un D vitamīna, kā arī Omega 3 taukskābju avots. Zivju pārstrādes rūpnīcā izmantosim modernas automatizētas ražošanas tehnoloģijas, kas ļaus nodrošināt augstu produktivitāti un līdz ar to arī ļoti konkurētspējīgas algas darbiniekiem zivsaimniecības nozarē. Darbs būs gan pārtikas tehnologiem un ražošanas speciālistiem, gan kvalitātes vadības speciālistiem un tirdzniecības organizatoriem," komentē SIA Syfud īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turcijas investora rīcībā paliks KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas krāsns

LETA, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektromobilitātes uzņēmums Fiqsy uzsācis darbību Liepājā, kur turpmāk būs pieejami gan koplietošanas skrejriteņi, gan elektriskie automobiļi, informē uzņēmumā.

Ar Fiqsy koplietošanas e-auto būs iespējams veikt braucienus ne tikai Liepājā un tās apkārtnē, bet arī ceļot starp Liepāju, Rīgu un Jūrmalu – uzsākt braucienu vienā pilsētā un pabeigt citā.

"Tagad esam par vienu soli tuvāk tam, lai elektromobilitāte būtu pieejama ne tikai Rīgā un tās apkārtnē, bet visā Latvijā. Attīstot elektromobilitāti un koplietošanu, varēsim atslogot pilsētas no auto, padarot gaisu tīrāku un pilsētas – pievilcīgākas dzīvošanai," teic Māris Avotiņš, Fiqsy vadītājs un līdzīpašnieks.

Pašlaik Latvijā ir trīs pilsētas, kas veicina elektriskā autotransporta lietošanu. Liepājā pilsētas pašvaldības maksas stāvvietās elektromobiļus var novietot bez maksas. Rīgā elektroauto arī var bez maksas novietot Rīgas Satiksmes pārvaldītajās autostāvvietās, kā arī tiem ir atļauts pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām. Savukārt Jūrmalas pilsētas dome elektriskajiem automobiļiem ir atcēlusi maksu par iebraukšanu pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar būvniecību saistīto uzņēmumu grupa "Stats grupa" ir radījusi pilnībā izplānotu, tiražējamu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas projektu "Harmony Home", kas paredzēts gan eksportam, gan vietējam tirgum, informē "Stats grupas" pārstāvji.

Ziemeļeiropas tirgum radītais projekts risina būvniecības procesa problēmas - būvmateriālu un darbaspēka pieejamību un izmaksu pieaugumu, kā arī veicina būvniecības procesa paredzamību un kvalitātes kontroli. Tas attīstītājiem ļauj par 25% samazināt būvniecības laiku un par 30% samazināt darbaspēka izmaksas, vienlaikus nodrošinot izcilu ēkas kvalitāti un ilgtspēju.

Pirmā pēc “Harmony Home” projekta veidotā māja ir Rīgā, Teikā, kas top sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju “Realto”. Ēkas būvniecība un dzīvokļu rezervācija tiks uzsākta jau šovasar, ekspluatācijā to plānots nodot pēc gada.

““Harmony Home” kā produkts ir veidots eksporta tirgum, balstoties uz Ziemeļeiropas augstajām prasībām pret būvniecības un telpas kvalitāti, arhitektūru, būvfiziku. Projekts ļauj attīstītājam optimizēt izmaksas un laiku,” teic “STATS grupas” dibinātājs Māris Alberts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeidzot visus restaurācijas un būvniecības darbus Hoijeres kundzes viesnīcā, Būvniecības valsts kontroles birojs ēku Liepājā, Kungu ielā 24 pieņēmis ekspluatācijā.

Db.lv jau vēstīja, ka atjaunotajā namā iecerēts ierīkot interjera muzeju.

FOTO: Par 2,2 miljoniem eiro Liepājā top interjera muzejs 

Pēc nepilna pusotra gada kopš būvniecības darbu uzsākšanas, topošajam interjera muzejam –...

Pprojekta ietvaros ēkas 1. stāvā atjaunots unikālais 17. gadsimta beigu plānojums, bet 2. stāvā daļēji saglabāta 19. gadsimta telpu plānojuma struktūra, vēsturiskajā būvapjomā iekļaujot arī jaunas funkcijas.

1. stāva Hoijeres kundzes dzīvojamās telpas un 2. stāva 19. gadsimta notāra Stendera dzīvokļa telpas tiks atvēlētas interjera muzeja izveidei, bet bijušā kroga daļā arī tagad projektēts krogs ar atjaunotu manteļskursteni un maizes krāsni.

Projekta ietvaros arī labiekārtota Kungu kvartāla pagalma teritorija, saglabājot elementus un detaļas, kas raksturīgas Liepājai 17., 18. un 19. gadsimtā.

Būvdarbus objektā veica SIA “RERE MEISTARI”, būvuzraudzību nodrošināja SIA “Firma L4” un autoruzraudzību – pilnsabiedrība “Pils projekts”.

Projekta līgumcena ir 2 205 177 eiro, neskaitot PVN.

Būvdarbi objektā “Hoijeres kundzes viesnīcas restaurācija un pārbūve par muzeja ēku Kungu kvartālā, Liepājā” tika īstenoti Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" sadarbības projekta “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem” ietvaros.

Šobrīd notiek nākamās dokumentācijas gatavošana, lai būvnieki nodotu paveiktos darbus Liepājas pilsētas pašvaldībai un tālāk pašvaldība varētu objektu nodot Liepājas muzejam ekspozīcijas veidošanai. Paredzēts, ka Hoijeres kundzes muzejs apmeklētājiem durvis vērs 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt 61 miljonu eiro

LETA, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt aptuveni 61 miljonu eiro, secināts Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes darba tikšanās laikā.

Sanāksmes dalībnieki diskutēja par Latvijā esošo reģionālo lidostu situāciju, nozīmību un atšķirībām. Spriežot pēc reģionālās lidostas piemēra Liepājā, lidostas attīstība palīdz piesaistīt ārvalstu investīcijas un darbojas veiksmīgi, kas apliecina, ka Daugavpilī lidosta noteikti ir nepieciešama, vienojušies sanāksmes dalībnieki. Viņuprāt, lidostas izveide pilsētu padarītu konkurētspējīgāku un pievilcīgāku investoriem.

Aplēsts arī, ka Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu izmaksātu aptuveni 61 miljonu eiro, kas ir vairāk nekā izmaksāja Liepājas lidostas attīstīšana. Tas esot izskaidrojams ar to, ka Liepājā jau bija lidosta, kuru vajadzēja pielāgot atbilstoši sertificēšanās prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ēdināšanas un viesmīlības uzņēmums SIA “Tiamo grupa” atvēris otru “Čili Pizza”picēriju Rīgā, informē uzņēmumā.

Tirdzniecības centrā “Origo” atvērtā picērija radīs 30 jaunas darbavietas. Šogad uzņēmums, neskatoties uz ārkārtējās situācijas ierobežojumiem valstī, plāno atklāt vēl vienu ēdināšanas vietu tirdzniecības centrā “Gaiļezers”.

“Tiamo grupas” izveidotās “Čili Pizza” picērijas darbojas Liepājā, Ogrē, Jelgavā, Valmierā un Daugavpilī. Pirmo “Čili Pizza” picēriju Rīgā uzņēmums atvēra šā gada jūnijā iepirkšanās un izklaides centrā “Aktropole”, investējot vairāk nekā 250 000 eiro. Tirdzniecības centra “Origo” picērijas platība ir 250 kvadrātmetri, un ietilpība līdz pat 98 sēdvietām, tomēr līdz Covid-19 pandēmijas radītās ārkārtējās situācijas beigām ēdienus ikviens varēs pasūtīt līdzi ņemšanai, kā arī – ar “Wolt” un “Bolt” piegādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā bāzētais koka pulksteņu ražotājs "Ovi Watch" saviem klientiem oktobrī sāk piedāvāt jaunu produktu - statīvu klēpjdatoriem, ko iespējams vienkārši salikt un izjaukt jebkurā vietā.

Produkts tiek piedāvātas trīs dažādās versijās - riekstkoka, zebrāno koka un padauka.

Statīvu, galvenokārt, raksturo tā mobilitāte - to ir iespējams salikt un atkal izjaukt tikai dažu sekunžu laikā, tādējādi, sniedzot patērētājam iespēju savu iesākto darbu pārtraukt un turpināt citur.

Kā top? Ovi Watch koka pulksteņi 

Šajā piektdienā rubrikā "Kā top?" portāls "Db.lv" aicina ielūkoties pulksteņu "Ovi Watch"...

Šāda statīva izmantošana sniedz arī ergonomiskus ieguvumus. Klēpjdatora ekrāns, atrodoties uz statīva, ir novietots acīm un stājai piemērotākā leņķī, tādējādi ļaujot lietotājam komfortablāk strādāt ar datoru.

"Ovi Watch" produktu klāstā jau ir tādi produkti kā rokas pulksteņi, sienas pulksteņi, tauriņi, saulesbrilles un auskari, un tie visi ir gatavoti no augstākās kvalitātes koka, turklāt, to ražošanā tiek izmantoti vairāk nekā 5 dažādi koku veidi.

Db.lv jau rakstīja, ka "Ovi Watch" darbu uzsāka 2016.gadā un līdz šim brīdim Liepājā izgatavotos pulksteņus ir pārdevis jau vairāk nekā 40 pasaules valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas zivju konservu rūpnīcas teritorijā, kas atrodas Roņu ielā 6, turpmāk saimniekos zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Syfud", aģentūru LETA informēja uzņēmuma īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

Uzņēmuma īpašnieks darījuma summu, par kādu iegādāta ražotnes teritorija, neatklāja, taču norādīja, ka zivju pārstrādes uzņēmumā plānots investēt vairākus desmitus miljonus eiro, kas paredzēti gan veco ražošanas ēku pielāgošanai, gan jaunu ēku būvniecībai un jaunu tehnoloģiju iegādei.

Ambrazevičs uzsvēra, ka plāno izveidot vienu no modernākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Latvijā un Baltijā, kurā plānots nodarbināt vairāk nekā 500 strādājošos. Darbinieki tiks meklēti gan Liepājā, gan apkārtējos reģionos.

Jautāts, ko uzņēmums plāno ražot, Ambrazevičs sacīja, ka paredzēts pārstrādāt Norvēģijā zvejotas zivis un ražot patēriņam gatavu zivju produkciju. "Tie nebūs ne konservi, ne saldētas zivis, tā būs veikalos nopērkama, patēriņam gatava zivju produkcija," sacīja Ambrazevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs 7. augustā tiek atklāts jauns PEPCO tīkla veikals. Trijos gados pēc ienākšanas Baltijas tirgū zemo cenu apģērbu un bērnu preču veikalu tīklā PEPCO būs 102 veikali, tomēr šajās valstīs zīmols saredz izaugsmi un plāno turpmāku attīstību, meklējot sadarbības partnerus arī mazajās pilsētās.

Par veikalu tīkla un reizē zīmola PEPCO attīstības plāniem Baltijā Dienas Bizness izjautāja starptautiskā uzņēmuma Baltijas operāciju vadītāju Aleksandru Čikaidzi.

Pastāstiet par PEPCO veikalu tīklu! Cik valstīs jūs tirgojat savu produkciju?

Patlaban esam pārstāvēti 11 valstīs. Tās ir trīs Baltijas valstis, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Horvātija, Slovēnija, Rumānija un Bulgārija. Veikalus grasāmies atvērt Itālijā un Serbijā.

Cik ilgi strādājat Baltijā?

Pirmo veikalu Baltijas valstīs mēs atklājām Lietuvā – Marijampolē. Tas notika 2017. gada 1. decembrī. Pirmais PEPCO veikals Igaunijā tika atvērts 2018. gada 8. jūnijā. Pēc būtības vēl nav pagājuši pat trīs gadi, kad sākām strādāt tieši Baltijas valstīs. Latvijā pirmo veikalu atvērām 2018. gada 23. martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru