Mazais bizness

FOTO: Maltā rod ideju ceptuvei Grīziņkalnā

Monta Šķupele, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Pandēmijas laikā Grīziņkalnā durvis vērusi ceptuve "ČAU", kas piedāvā gan picas, gan vrapus un citus gardumus.

"Sāksim ar to, ka "ČAU" nav īsti picērija, bet gan vairāk kā ceptuve, jeb kā mums patīk teikt - "cepene", kur ir apvienoti vārdi ceptuve un kafene," stāsta ceptuves "ČAU" īpašnieks un pavārs Kaspars Alksnis.

Ideja par šādu vietu radās pirms gada ziemā, kad K.Alksnis ar "ČAU" īpašnieku un pavāru Kristapu Reimani strādāja Maltā. "Sākumā spriedām, ka vajadzīga profesionāli aprīkota virtuve, kur abi mēs darbotos, lai sagatavotos izbraukuma pasākumiem. Tā kā atnāca pandēmija, tad sapratām, ka šādi pasākumi kādu laiku vairs nebūs, tāpēc mainījām konceptu un tas kļuva daudz atvērtāks," komentē K.Alksnis. Kopumā ceptuves izveidošanā līdz šim ieguldīti 10 - 15 000 eiro

Pirms ceptuves "ČAU" atvēršanas abi darbojās katrs savos projektos. "Es pārstāvu picas, bet Kristaps - vrapus jeb tīteņus, šos ēdienus atstājām kā pamatu, jo esam tos vairāku gadu laikā izkopuši gana padziļināti. Kad nonācām pie tā, kur ņemsim izejvielas, tad ilgi nebija jādomā - abi bijām vienisprātis, ka visām izejvielām jānāk maksimāli daudz no vietējie ražotājiem, un tām ir jāmainās līdz ar sezonu. Līdz ar to kādi 90% izejvielu ir no Latvijas, un vairāk nekā puse no tām ir no augu valsts, par ko mēs ļoti lepojamies," stāsta K.Alksnis.

Šobrīd "ČAU" piedāvājumā ir četri dažādi tīteņi, trīs picas ar iespēju izvēlēties govs piena vai augu valsts sieru, kā arī maize, paštaisīta kombuča, netradicionālas uzkodas un deserts. K.Alksnis norāda, ka praktiski viss tiek gatavots uz vietas, tajā skaitā arī mērcītes un tīteņu plakanmaize, kas ir gana liels retums.

Ceptuves "ČAU" mērķauditorija, pirmkārt, ir Grīziņkalna iedzīvotāji, bet otrkārt - ceptuves īpašnieku draugi un kvalitatīva ēdiena cienītāji.

Uzņēmuma nākotnes plāni ir gana darbīgi. Sākotnēji darboties līdz Līgo svētkiem, bet pēc tam doties brīvlaikā līdz septembra sākumam. "Lai varam pabeigt darbu pie kafejnīcas un terases, nomainīt ēdienkarti un cerams sagatavoties situācijai, kad varēs sēdēt arī iekštelpās. Ja viss būs pēc plāna, tad pievienosim vēl vienu dienu klāt darbalaikam un papildināsim mūsu nelielu komandu ar papildspēkiem. Droši varam teikt, ka idejas ir daudz un gana lielas, bet labi apzināmies, ka uz priekšu vēlamies attīstīties soli pa solim, izbaudot procesu un pārdomājot katru detaļu," atklāj K.Alksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Pandēmija nav šķērslis - Engurē durvis vērusi ceptuve KuKuu

Monta Šķupele, 03.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā Engurē, Jūras ielā durvis vērusi ceptuve "KuKuu".

Decembrī ģimenes lokā ceptuvē sākta piparkūkas mīklas ražošana, janvārī izveidota tirdzniecības vieta ar plašāku produktu klāstu un darbā pieņemti jauni darbinieki. Kopumā produktus nelielos daudzumos uzņēmums SIA "Orange Stuff" ražo jau vairāk nekā divus gadus, sezonāli koncentrējoties vairāk uz Ziemassvētkiem – piparkūku mīklu, Lieldienās – krāsainajiem riekstiņiem, vasarā – maizi un brīvdienu gardumiem.

"Mēs esam engurnieki, dzīvojam pastāvīgi šeit jau vairāk nekā divus gadus, iepriekš pavadījām šeit brīvdienas. Šeit es uzaugu, mācījos. Mums jau sen ir bijusi doma par savu maizes ceptuvi kā vietu, kurā strādāsim kopā ar mammu, cepsim brīvdienās brokastu produktus – maizi un dažādas saldās un sāļās maizītes. Maize, piparkūku mīkla, pīrāgi, maizītes, cepumi ir manas mammas Elitas sirdsdarbs jau vairāku desmitu gadu vēsturē," stāsta ceptuves "KuKuu" īpašniece un SIA "Orange Stuff", valdes locekle Sintija Berkolde. Galvenais vilcējspēks produktu klāsta papildināšanā un veidošanā, eksperimentos ar receptēm ir viņas mamma Elita Kvasova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Fazer Latvija” investēs jaunas tostermaižu produkcijas ražošanas līnijas attīstībā, kas būs apjomīgākā investīcija uzņēmuma ražotnē Ogrē kopš 2015. gada, kad maiznīcā tika atklāta “Fazer” kūku un konditorejas izstrādājumu ražošanas vienība.

Ņemot vērā biznesa vidē valdošo konkurenci un "Fazer Group" korporatīvo politiku, konkrētu investīciju apjomu uzņēmums neizpauž.

Lai arī viens no maizes ražotāju lielākajiem izaicinājumiem ir arvien krītošais maizes patēriņš, “Fazer Latvija” tirgus daļa aizvadītajā gadā ir bijusi 20%, norāda uzņēmumā.

“Analizējot patērētāju ieradumus, aizvadītajā gadā kopumā tirgū novērojams pieprasījums pēc produktiem, kas ne vien garšo labi, bet arī dara labu mūsu ķermenim un liek mums justies labi. Saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas “Nielsen” datiem, no dažādajiem maizes izstrādājumu segmentiem, pircēji ir arvien vairāk iecienījuši tieši tostermaizi. Kā rezultātā tostermaizes segments aizvadītajā gadā kļuva par vienu no pieprasītākajiem Latvijā un tā vērtība palielinājās par 16%, savukārt šī segmenta patēriņa apjoms pieauga par 14%,” atklāj “Fazer Bakery Baltic” vadītājs Klāvs Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA Liepkalni atsevišķā ceptuvē uzsācis bezglutēna produktu ražošanu, informē uzņēmumā.

Jaunā bezglutēna produktu līnija veidota, rūpējoties par bezglutēna dzīvesveida piekritējiem un cilvēkiem ar palielinātu pārtikas jutību vai alerģiju. Lai arī sastāva ziņā atšķirīgi, tomēr garšu ziņā šie produkti būs līdzvērtīgi klasiskiem konditorejas gardumiem.

Maizes ražotājs Liepkalni dīkstāves pabalstam pieteicis 37 darbiniekus 

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA "Liepkalni" dīkstāves pabalstam pieteicis 37 darbiniekus,...

“Uzņēmums šos specializētos produktus ceps pilnīgi atsevišķā ražotnē. Tādējādi tiks izslēgta jebkāda kviešu, auzu, miežu un rudzu daļiņu nokļūšana bezglutēna grupas produktos. Šo nišas grupu izstrādājām ar augstu atbildības sajūtu pret cilvēkiem ar palielinātu pārtikas jutību,” atklāj bezglutēna produktu grupas projekta virzītāja Agne Čākure.

Jauno bezglutēna produktu līniju sākumā veidos 10 produkti - sāļie un saldie cepumi, brauniji, riekstiņi, kā arī keksiņi. Divi no produktiem nesaturēs arī laktozi, rūpējoties par pircējiem, kuriem ir ne tikai glutēna, bet arī laktozes nepanesamība.

Sēnītes atjaunošanas sapnis izsapņots - objekts pārdošanā par 580 000 eiro 

Latvijas padomju laika pērles – restorāna komplekss Sēnīte – reanimēšanas iecere ir...

SIA Liepkalni Latvijā darbojas kopš 1992. gada, ikdienā ražojot pēc senču receptēm gatavotu maizi, kā arī plaša klāsta konditorejas gardumus. No 2018. gada uzņēmums ražošanu uzsācis arī Igaunijā.

Uzņēmuma apgrozījums 2019.gadā sasniedza 8,955 miljonus eiro, savukārt kompānijas peļņa pieauga teju divas reizes un bija 542 676 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadītāja ar atvērtu prātu un sirdi - Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja un prezidente, Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja.

"Man jāteic, ka esmu darījusi ļoti dažādus darbus. Pirmais darbs man ir bijis maizes cepšana maizes ceptuvē, kad vēl mācījos skolā, tāpēc darīju to paralēli mācībām, vēlos vakaros, agros rītos vai nakts maiņās. Esmu bijusi arī skolotāja, tāpēc es domāju, ka mana darba pieredze ir ļoti dažāda," par savu pirmo darba pieredzi stāsta SEB bankas valdes priekšsēdētāja un prezidente Ieva Tetere.

Un tajā pašā laikā viņai profesionāli ir divi lieli balsti un divi lielāki darba dzīves posmi: viens no tiem – desmit gadu pieredze auditoru kompānijā PricewaterhouseCoopers, bet otrs – esošā darba vieta SEB bankā. Vaicāta, kā nonākusi PricewaterhouseCoopers, I. Tetere stāsta: "Tas noteikti bija laiks, kad mūsu valstī notika ļoti daudz pārmaiņu un bija pirmie neatkarības, mūsu pašu nacionālās apzināšanās gadi, un līdz ar to, es domāju, tajā brīdī bija ļoti daudz iespēju, un varbūt vajadzēja drosmi tās iespējas izmantot. Es pievienojos auditoru kompānijai kā tulkotāja, un pēc nostrādāta mēneša uzņēmuma vadība man jautāja, vai es esmu gatava mācīties. Es domāju, ka lielākais veiksmes faktors profesionālajā dzīvē bieži vien ir nevis zināšanas, bet attieksme un vēlme kaut ko mācīties un darīt".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ka ierobežojumi tiks saglabāti līdz maijam vai jūnijam, kad varētu sākt atjaunoties patēriņš, taču tas nebūs tāds, kāds tas bija pirms pandēmijas atnākšanas uz Latviju. Taču jau tagad daudzi cilvēki ir bez darba, iztiek ar pabalstiem, bet ir arī tādi, kuri ir bez iztikas līdzekļiem. Šķiet, ka lielā krīze būs tikai šogad. Vasaru jau skaisti pārdzīvosim.

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis. Viņš teic, ka 2021. gads ir laiks, “kurā jāspēj saglabāt uzņēmumu, tajā strādājošos, jāsaglabā iespējas maksāt tās algas, kuras esam solījuši maksāt. Un, lai arī tieši uzņēmumu neietekmēja minimālās algas paaugstināšana no 430 līdz 500 eiro, tomēr netiešu šī lēmuma ietekmi attiecībā uz izmaksām jūtam. Šis vairāk ir izdzīvošanas gads, bet noteikti ne izaugsmes laiks”.

Fragments no intervijas

Vai pandēmija ietekmējusi maizes ražošanas un realizācijas apmērus?

Nē. Pandēmija maizes ražošanu Lāču ceptuvē nav ietekmējusi. Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmijas ierašanās Latvijā 2020. gada agrā pavasarī sašūpoja maizes tirgu, taču maizes patēriņu koronavīruss nesamazināja. Neraugoties uz svārstībām kopumā, 2020. gadā maizes ražošanas un pārdošanas apjomi ir bijuši stabili, kam iemesls varētu būt fakts, ka strādājam ar lielveikaliem, bet nestartējam nekādos iepirkumu konkursos par maizes piegādēm, kur būtiskākais kritērijs ir zemāka cena, nevis augstāka kvalitāte. Jāņem vērā, ka maizes tirgū pārmaiņas notiek visu laiku un, piemēram, 2021. gadā ir pieaudzis kviešu maizes patēriņš. Analizējot notiekošo pēdējā gada laikā, jāsecina, ka maizes tirgus ir nostabilizējies un arīdzan noslāņojies, jo cilvēks to maizi, kuru pirka, to arī turpina iegādāties, jo vairs netiek novērota pircēju lēkāšana no vienas maizes grupas uz citu. Tas nozīmē, ka cilvēks savā izvēlē (paradumos) ir kļuvis konservatīvāks. Tā jau ir sava veida krīzes pazīme, kas bija novērota arī iepriekšējā lielajā ekonomiskajā recesijā – 2008.–2010. gadā, kad cilvēki pirka tikai to maizi, ko labi pazina, un neeksperimentēja. Tādējādi gan toreiz, pirms 10–11 gadiem, gan arī pērn un 2021. gada sākumā ir ļoti grūti tirgū ieiet ar jaunu produktu. Piemēram, Lāči pērn pircējus centās ieinteresēt ar divām jaunām kviešu maizēm – ar griķiem un ar dārzeņiem, taču atsaucība no patērētāju puses nav tāda, kādu to varēja novērot pirms diviem – trijiem gadiem. Jauniem produktiem grūti iedzīvoties, tam vajadzīgs daudz vairāk laika. Kā interesantu faktu var minēt, ka, piemēram, vasarā, kad tika atcelti iepriekš noteiktie koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi, pieauga valriekstu maizes pārdošanas apjomi. Savukārt gaišās un tumšās ogu maizes patēriņš visu laiku ir bijis ļoti stabils, kas nozīmē, ka tai ir savs uzticīgs pircējs. Tas ir situācijā, kad uzņēmums nav mainījis mārketinga politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs Rimi ieviesis unikālu digitālu rīku “Iztukšo ledusskapi”, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību ģenerēs receptes no produktiem, kuri atrodami lietotāja krājumos.

Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā 20% no kopējā saražotās pārtikas apjoma tiek izniekoti jeb nonāk atkritumos, kas rodas visā piegādes ķēdē: zemnieku saimniecībās, pārstrādes un ražošanas procesā, veikalos, restorānos un kafejnīcās, arī mājsaimniecībās.

Jaunais rīks, kura beta versija integrēta Rimi interneta vietnē, ļauj lietotājam atzīmēt, kādi ir viņam pieejamie produkti vai ēdienu atlikumi, un no tiem virtuālais šefpavārs ģenerē veselīgas, kvalitatīvas receptes, kurās iekļautas izvēlētās sastāvdaļas. Rīks izstrādāts sadarbībā ar Dānijas jaunuzņēmumu Plant Jammer.

“Pārtikas atkritumi joprojām ir liela problēma. Rimi nesen veiktais pētījums rāda, ka pat 90% cilvēku Baltijā izmet pārtiku, jo tā ir sabojājusies, ilgstoši gaidot savu kārtu. Rimi pastāvīgi investē inovatīvās tehnoloģijās, kas palīdz precīzi prognozēt pārtikas pasūtījumus un uzraudzīt “ieteicams līdz” marķējumu uz produktiem, lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos mūsu darbībā. Nu kopā ar partneriem esam atraduši veidu, kā arī mūsu klientiem palīdzēt ceļā uz šīs problēmas risinājumu. Inovatīvais digitālais rīks ļauj tikai ar dažiem klikšķiem pastāstīt, kas aizķēries mūsu ledusskapjos un pieliekamajā, un mākslīgā intelekta šefpavārs paveic pārējo darbu, apvienojot sastāvdaļas gardu, veselīgu ēdienu receptēs,” stāsta Liene Perija, Rimi Baltic digitālās attīstības direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Renovētajā tirdzniecības centrā Origo nākamnedēļ durvis vērs Latvijā pirmais starptautiskās restorānu ķēdes Vapiano restorāns. Turpinot zīmola attīstību Baltijas reģionā, nākamgad plānota vēl divu jaunu restorānu atklāšana Lietuvā, kā arī otrā restorāna atklāšana Rīgā.

Uzņēmējdarbības paplašināšana Baltijā notiek Igaunijas kompānijas Apollo Group vadībā. Pašlaik restorāns apmeklētājiem piedāvās baudīt dažādus ēdienus līdzņemšanai, bet jau nākamā gada sākumā iecerēta arī jaunā restorāna atklāšana viesu uzņemšanai klātienē.

Apollo Group pārņem Vapiano restorānu īpašnieku Baltijas valstīs un Somijā 

Igaunijas izklaides pakalpojumu grupa «Apollo Group» turpina paplašināties un pārņem kompāniju...

Pirmais Vācijas restorānu ķēdes Vapiano restorāns pirms 18 gadiem tika atvērts Hamburgā, savukārt šodien vairāk nekā 200 Vapiano restorāni izveidoti 33 valstīs.

Restorāna ēdienkartes piedāvājumā iekļauti gan itāļu virtuves ēdieni kā dažādas pastas, picas un tradicionālās antipasti uzkodas, gan arī salāti un deserti. Vapiano restorānu interjeru raksturo gara lete, atsegtas betona grīdas, gari ozolkoka galdi, grozu lampas un itāļu flīžu dekori, kā arī jaunākajos restorānos atrodamas zaļās sienas, kas veidotas no īstiem augiem.

Vapiano restorānu franšīzes īpašnieks Baltijas valstīs un Somijā ir Igaunijas izklaides pakalpojumu kompānija Apollo Group, kam pieder arī KFC restorāni, Apollo kinoteātri, O´Learys izklaides centri, Blender sulu bāri, IceCafe saldējuma veikali, kā arī filmu izplatīšanas kompānija Baltic Film Distribution.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā augu valsts produkti ir augošs un pieprasīts tirgus segments, pārtikas ražotājs “Orkla Latvija” attīsta zīmola “Naturli” augu valsts sortimentu, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma piedāvājumā jau ir sojas pupiņu bumbiņas, šniceles, maltās sojas masu, desiņas, kā arī falafeli un augu tauku krēms. Turpmāk sortimentu papildinās dažādas picas, burgeri, raudzēti mandeļu produkti, auzu krēmi ēdiena pagatavošanai, zirņu bāzes nageti, kā arī auzu deserti un saldējumi.

“Ikgadējā “Orkla” Ilgtspējīgas dzīves barometrā, pērnā gada oktobrī 25 % aptaujas dalībnieku atzīst, ka vietējos veikalos pieejamais vegānisko un veģetāro produktu klāsts ir nepietiekams. Turklāt teju 30 % no kopējā respondentu skaita uzskata, ka vegāniskās un veģetārās maltītes ir grūti pagatavojamas un pagatavošanas process aizņem pārāk daudz laika. Augu valsts produkti ir augošs un pieprasīts tirgus segments, līdz ar to mūsu eksperti ik dienu strādā pie jaunām receptūrām nākotnei,” norāda Lineta Mikša, “Orkla Latvija” komunikācijas direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais kulinārijas blogeris Rojs Puķe savos 16 gados jau radījis vairākus veiksmīgus biznesus, vienlaicīgi palīdzot arī bērniem ar īpašām vajadzībām.

Nesen viņš atvēris savu maiznīcu Laba maize, kas daļu no ienākumiem novirza bērniem ar īpašām vajadzībām.

"Ideja par maiznīcu radās, kad sapratu, ka man ir nepieciešams tāds projekts, kurš spēj pats sevi uzturēt. Līdz tam vairāk nekā gadu īstenoju savu projektu Laba soma, kura ietvaros tiek pārdoti auduma maisiņi. To dizainus veido bērni ar īpašām vajadzībām un daļa no nopelnītās naudas nonāk konkrētā mākslinieka, bērna, rehabilitācijai. Projekts darbojas ļoti veiksmīgi gada beigās, kad uzņēmumi izvēlas šādus maisiņus dāvināt saviem darbiniekiem un korporatīvajiem klientiem, taču gada sākumā un vasarā pieprasījums ievērojami samazinās. Tā kā esmu kulinārijas blogeris, nolēmu radīt produktus, pēc kuriem pieprasījums būs visu gadu. Cilvēki ēd vienmēr, tāpēc atradu sadarbības partnerus un atvēru maiznīcu,” atklāj R.Puķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ādažu Čipsi uzsāk ražot sāļās uzkodas no pupiņu miltiem

Zane Atlāce-Bistere, 02.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Orkla Latvija” papildinājusi sortimentu ar inovatīvu produktu – “Ādažu Čipsu” sāļo uzkodu, kas radīta no pupiņu un kukurūzas miltiem, informē uzņēmumā.

“Ādažu Čipsu” ekstrūderu sortiments tagad ir papildināts ar divu veidu pupiņu miltu kraukšķiem – pupiņu nūjiņām ar sieru un pupiņu riņķīšiem ar dārzeņiem.

Jaunais produkts tiek ražots uz jaunās ekstrūderu ražošanas iekārtas, kuras iegādē un uzstādīšanā pērn uzņēmums ieguldīja 620 000 eiro. Jaunā iekārta sniedz iespēju ne tikai palielināt ražošanas jaudu, bet arī attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, tostarp pupiņu kraukšķus.

Orkla uzsāk jaunas cepumu un vafeļu ražotnes celtniecību Ādažos 

Investējot 32 miljonus eiro, "Orkla" uzsākusi jaunas cepumu un vafeļu ražotnes celtniecību...

“Jaunā ekstrūderu iekārta piedāvā mums plašas iespējas, jo uz tās varam ražot dažādu miltu un formu kraukšķus. Jau sākotnēji šī investīciju projekta mērķis bija nākotnē radīt inovācijas, kas pilnveidotu mūsu kraukšķu sortimentu. Līdz šim kraukšķu klāstu veidoja tikai dažādu garšu kukurūzas putraimu sāļās uzkodas, bet tagad esam to papildinājuši ar produktu, kas izceļas ar pupiņu miltu un proteīna sastāvu,” uzsver “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Pupiņu nūjiņu ar sieru sastāvā ir 28% pupiņu miltu, nodrošinot 13% proteīna, savukārt pupiņu riņķīšus ar dārzeņiem veido 36% pupiņu miltu, garantējot 14% proteīna.

Izvēršas augu valsts produktu kategorijā 

Uzņēmums “Orkla Latvija” attīstījis sortimentu augu valsts produktu kategorijā, piedāvājot...

Uz jaunās iekārtas tiek ražotas ne tikai pupiņu nūjiņas ar sieru un pupiņu riņķīši ar dārzeņiem, bet arī tādi “Ādažu Čipsu” kraukšķi kā kukurūzas bumbas ar načo siera garšu, kukurūzas bumbas ar krējuma un sīpolu garšu, kukurūzas bumbas ar kečupa garšu, kukurūzas bumbas ar picas garšu.

Nākotnē ekstrūderu sortimentu plānots pilnveidot un piedāvāt arvien plašāku sortimentu.

Šis projekts tika īstenots “Orkla Latvija” ilgtspējas stratēģijas segmenta Uzturs un labsajūta ietvaros.

"Orkla Latvija" koncerna pagrozījums 2019.gadā bija 85,21 miljons eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa samazinājās par 3,2% un bija 2,807 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru