Jaunākais izdevums

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Pievērsīs uzmanību krūzītēm

Bezatkritumu ideja kafejnīcas koncepcijā izpaudīsies dažādi. Ir paredzēts kompostēt radītos organiskos atkritumus, izmantojot industriālā komposta mašīnu – tie tiek iestrādāti augsnē diennakts laikā. Cilvēki kafejnīcu varēs apmeklēt ar savu krūzīti, bet, ja viņiem savas krūzītes nebūs, tad par vienreizlietojamo krūzīti būs jāmaksā papildus. Tādā veidā cilvēkiem būs izvēle – maksāt par produktu vai maksāt papildus arī par iepakojumu, kas tiek lietots dažas minūtes. Tāpat uzņēmēji vēlas ieviest depozīta sistēmu krūzītēm. Viņi plāno savākt krūzītes ar osiņām un piedāvāt tās cilvēkiem. «Savulaik, kad pastaigājos ar bērnu parkā, gāju kafejnīcās, lai paņemtu take away. Dažas minūtes vēlāk krūzīti metu ārā. Šādos gadījumos cilvēki, kas atgriežas pa to pašu ceļu, varēs krūzītes aizņemties,» piemērus nosauc U. Milbreta.

Vēl uzņēmēji plāno no Vācijas iegādāties Kaffeeform krūzītes, kas ir izgatavotas no kafijas biezumiem, kā arī HuskeeCup krūzītes no Austrālijas, kuras ir ražotas no kafijas miziņām, kas atdalās grauzdēšanas laikā.

Jaunizveidotā kafejnīca būs paredzēta tiem, kuri vēlas dzert labu un garšīgu kafiju, kā arī tiem, kam saistoša zero waste ideja. U. Milbretas mērķis ir kopā ar vīru Johanu izveidot vietu, kas būtu pieejama visai sabiedrībai. Viņi plāno telpas izveidot tā, lai tām būtu ērti piekļūt cilvēkiem ratiņkrēslos un ar redzes traucējumiem, māmiņām ar bērnu ratiņiem. U. Milbreta novērojusi, ka Rīgā šādu kafejnīcu tikpat kā nav.

Iepazīst kafijas pasauli

Topošās kafejnīcas mērķis ir kļūt par pirmo bezatkritumu kafejnīcu Rīgā, par videi draudzīga biznesa paraugu citiem Latvijas uzņēmumiem un arī iedzīvotājiem.

Café M vēlas kļūt par vietu, kas apvieno dažādas sabiedrības daļas. Uzņēmēji iecerējuši piedāvāt tādu saldo ēdienu izvēli, kas ir piemērota arī vegāniem un cilvēkiem ar glutēna un citu vielu nepanesamību, visbeidzot paplašināt Latvijā grauzdētas kafijas klāstu, iepazīstinot cilvēkus ar specializēto kafiju no Āzijas. J. Safrajam ir vairāku gadu pieredze darbā augsta līmeņa restorānos Parīzē. 2018. gada februārī viņš ir ieguvis SCAE (Speciality Coffee Association Europe – Eiropas Specialitātes kafijas asociācija) kafijas grauzdēšanas sertifikātu. No 2018. gada aprīļa līdz augustam viņš ir pilnveidojis savas iemaņas un zināšanas, grauzdējot kafiju Singapūrā Coumpound coffee Co telpās. Savukārt oktobrī un novembrī ir iegūti SACE sertifikāti kafijas brūvēšanā un baristas profesijā. Lai arī J. Safrajs šobrīd latviešu valodu brīvi nepārvalda, kursi ir sākti septembra sākumā un šobrīd jau ir pabeigts A1 līmenis.

«Mūsu projektā jau ir ieguldīts daudz līdzekļu, jo esam izvēlējušies tādu kafijas grauzdēšanas iekārtu, kas ir droša uzstādīšanai klientu zālē, ļaujot cilvēkiem labāk izprast kafijas grauzdēšanas procesu. Tāpat esam ieguvuši arī sociālā uzņēmuma statusu,» pastāsta U. Milbreta.

Sākumā kafejnīcā grauzdētāja gan nebūs. Vēlāk, grauzdējot kafiju uz vietas, uzņēmēji izmantos ASV kompānijas kompostējamus (industriālā komposta mašīnā) kafijas maisiņus ar speciālo atgāzēšanas vārstu. Viņa teic, ka tie ir radīti uz augu bāzes, tātad netiek izmantoti neatjaunojamie resursi un, otrkārt, cilvēki tos varēs atnest atpakaļ uz pārstrādi. «Kā vienreizlietojamās līdzņemamās krūzītes gribam pirkt Taizemē radītās bambusa/baniokas krūzītes, kas augsnē sadalās divu mēnešu laikā. Pati taisīju eksperimentu. Tās gan ir dārga, un sākumā mums to nebūs, bet tas būs viens no variantiem tuvāk vasaras mēnešiem. Ja mums būs salmiņi, tad tie būs no niedrēm,» stāsta U. Milbreta. Budžeta dēļ tualetes sākumā izveidotas netiks, bet, ja vien fiziski tas būs iespējams, kafejnīcas projekta virzītāji vēlas savienot izlietni ar tualetes podu, lai notekūdeņi no izlietnes sakrātos poda bākā, tādējādi ekonomējot ūdeni. Savukārt roku žāvēšanai plānots izmantot vai nu dvieļus, vai roku žāvētāju.

Mazāk birokrātijas

Šobrīd notiek kafejnīcas telpu labiekārtošana. U. Milbreta stāsta, ka atrast telpas bija grūts process. «Telpas meklējām ilgi, kad skatījāmies sludinājumus, bieži kāds bija pieteicies pirms mums. Bijām atraduši telpas, kurās iepriekš atradās politiskās partijas Attīstībai Par! birojs, taču piecas dienas pirms līguma parakstīšanas mums paziņoja, ka piedāvājums vairs nav aktuāls. Mums jau viss bija sarunāts. Meklējām nākamās telpās, piedalījāmies Valsts nekustamo īpašumu slēgtajā izsolē, kurā kāds mūs pārsolīja, taču tad atradām šīs telpas. Visu laiku bijām teikuši, ka būsim Krišjāņa Barona ielā, un esam atraduši īstās telpas,» pauž uzņēmēja. Viņa vēlējusies, lai kafejnīca atrastos tieši K. Barona ielā. «Mums šeit patīk. Te ir tramvajs, ļoti daudz kustības. No rītiem agri atvērtu kafejnīcu ir ļoti maz. Pirmās veras septiņos, bet ļoti daudzi cilvēki dodas uz darbu arī pirms septiņiem. Mūsu ideja, ka būsim atvērti vēl agrāk, lai pirms darba cilvēki var ieskriet, paķert savu kafiju un doties tālāk,» stāsta U. Milbreta.

Latviete sešus gadus dzīvojusi arī Francijā un novērojusi, ka tur viss notiek ļoti lēni un smagi. Pēc viņas stāstītā, Francijā valda patiešām liela birokrātija. «Tur ir viss daudz sarežģītāk, šeit ir daudz vieglāk, reaģē ātrāk un dara lietas. Francijā tas viss notiek ar lielu gaidīšanu un arhaiski. Mums daudzas lietas ir iespējams nokārtot elektroniski. Šeit cilvēki ir ārkārtīgi atsaucīgi. Daudz sazinājos ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), un man bija ļoti jauks inspektors, kurš bija izpalīdzīgs, un tas mani ļoti izbrīnīja, jo visus ierasti PVD biedē. Pagaidām esmu satikusi cilvēkus, kuri ir ļoti laipni. Līdz šim brīdim viss ir bijis vienkārši, manuprāt, ja esi laipns ar cilvēkiem, tad ir liela atsaucība un cilvēki ir jauki,» novērojusi U. Milbreta.

Piesaista līdzfinansējumu

Lai atvērtu kafejnīcu, nepieciešami aptuveni 63 tūkst. eiro. Summas lielāko daļu veido kafijas grauzdētājs (26,65 tūkst. eiro), kuru uzņēmēji jau pasūtījuši un iemaksājuši 75% no nepieciešamās summas. Kopumā projektā uzņēmēji ieguldījuši jau gandrīz 46 tūkst. eiro. Papildus 7000 eiro ieguldīti pirms abu atgriešanās Latvijā kafijas kursos un SCAE sertifikātos, dažādās kafijas nodarbībās, degustācijas sesijās Singapūrā, Latvijā un dažādos dizaina elementos, kas būs redzami kafejnīcā. Šī nauda ir gan pašu iekrājumi, gan arī aizdevumi no draugiem. Kā stāsta U. Milbreta, pēc iekārtu iepirkšanas ar pašreiz pāri palikušajiem līdzekļiem pietiek, lai atvērtu kafejnīcu – izveidotu leti un izkārtni, nopirktu pirmo kafijas maisu un dažas mēbeles. Taču telpu remontam (īpaši tualešu un pandusa izveidei) šobrīd līdzekļu nav, tāpēc šo summu uzņēmēji lūdz no Altum kā sociālās uzņēmējdarbības grantu. Tā kā granta izsniegšana nav garantēta, ir nepieciešami papildu līdzekļi, lai kafejnīca varētu sākt savu darbību un lai uzņēmēji spētu samaksāt gan par piegādāto ēdienu, pienu un kafiju, gan arī samaksāt darbiniekiem, tāpēc viņi iesākuši līdzekļu vākšanas kampaņu Projektu bankā ar mērķi piesaistīt 5000 eiro. «Mēs vēlamies bezatkritumu ideju nemanāmi izplatīt, un, ja cilvēki atbalstīs šo, tad ir plāns atvērt vēl kādu kafejnīcu. Tāpat plānojam doties dažādos izbraukumos, piedalīties tirdziņos, lai stāstītu par šo ideju. Ar konkurenci viegli nebūs, bet atrašanās vieta ir laba, tāpēc ir cerība, ka šis bizness aizies. Gribam kompostu pēc augsnes analīžu veikšanas atdot tālāk. Pāri palikušo ēdienu vai nu atdosim, vai pārdosim vakarā ar atlaidi, lai nekas nav jāmet ārā. Kad būs sulu spiede un būs jāmazgā augļi, plānojam uz krāna uzlikt īpašu ierīci, kas ietaupa 98% ūdens. Virsmas gribam tīrīt ar etiķi un dzeramo sodu, vai arī ar Purenn produktiem, ko atkārtoti uzpildītu. Pienu gribam iegādāties 20 litru tērauda konteineros,» stāsta U. Milbreta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ja summē patērēto laiku līdz zero waste veikalam un ceļa izdevumus, iepirkties internetā ir izdevīgāk

Rolands Dzenis, NuKo.lv mārketinga un IT attīstības vadītājs, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības paradumi, vēlmes un vajadzības mainās nepārtraukti, turklāt pēdējos gados tas notiek jo īpaši strauji. Jau kādu laiku ar lielu interesi sekojam līdzi zero waste jeb beziepakojumu veikalu attīstībai Latvijā. Tiem, kas vēlas uzsākt darbību šajā jomā mazajā biznesā, šis ir īstais brīdis.

Proti, kamēr lielie mazumtirgotāji nav veikuši izmaiņas savos tirdzniecības procesos, mazie uzņēmumi, tādi kā beziepakojumu veikaliņi zaļā Rīgas mikrorajonā, noteikti atradīs savu pircēju gluži tāpat kā ekoloģiskās kosmētikas veikali vai restorāni ar īpašu piedāvājumu veģetāriešiem un vegāniem. Tāpat arī lielveikalos redzam arvien vairāk piedāvājumu, kuros padomāts par plastikāta iepakojuma samazināšanu, piemēram, veļas mazgājamo līdzekļu iepakojumi, kurus var «uzpildīt» vairākkārt.

Patlaban, un Latvijā – jo īpaši pēdējos gados –, sabiedrība izglītojas un pieprasa uzņēmumiem domāt par ilgtspējīgu attīstību un pakalpojumu, kurš samazina nodarīto kaitējumu apkārtējai videi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Tirdzniecība bez iepakojuma vēršas plašumā

Monta Glumane, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot nulles atkritumu jeb zero waste dzīvesveida popularitātei, Rīgā neilgā laika posmā atklāts jau trešais beziepakojuma veikals

Rīdzinieces Ilze Blāķe un Madara Bundzeniece jauno veikalu Turza atklājušas Ģetrūdes ielā un plāno paplašināties arī citviet Rīgā, un, iespējams, pat citās pilsētās. Turzā investēti aptuveni 35 000 eiro, no tiem 10 000 eiro iegūti kolektīvās finansēšanas platformā Projektu banka. Pārējie ir privātie līdzekļi no radiem, draugiem un investoriem. Turzai līdzīga koncepta – beziepakojuma – veikali Rīgā ir vēl divi – Zero veikals un Burka, taču I. Blāķe cer, ka šādu bodīšu kļūs aizvien vairāk.

Telpu problēma

«Ņemot vērā visas Eiropas Savienības regulas un plastmasas aizliegumu, cilvēkiem rodas vēlme dzīvot dabai draudzīgāk. Jo vairāk tādu vietu Rīgā un Latvijā būs, jo cilvēkiem būs ērtāk dzīvot bez lieka iepakojuma,» domā I. Blāķe. Galvenais uzstādījums veikala atvēršanai bija atrast pircējiem ērtu lokācijas vietu, lai Turzai varētu piekļūt gan ar automašīnu, gan velosipēdu, gan citu pārvietošanās līdzekli. «Ar telpu atrašanu Rīgā ir traki, jo piemērotu telpu nav vai arī tās ir neadekvāti dārgas. Pagāja ilgs laiks, līdz nejauši atradām šīs,» stāsta Turzas līdzīpašniece. «Šobrīd pārējie beziepakojuma veikali ir vērsti uz sauso produkciju, nosedzot mazu nišu no tā, kas cilvēkiem ikdienā vajadzīgs,» uzskata I. Blāķe. Viņasprāt, Rīgā trūkst sakārtotas infrastruktūras, lai cilvēki varētu īstenot ilgtspējīgu dzīvesveidu. Ja šādi veikali būs ērti pieejami, tad arī vairāk cilvēku spēs atteikties kaut vai no dažiem maisiņiem ikdienā. «Tam būtu lielāks spēks globālajās pārmaiņās nekā tad, ja viens cilvēks izdomās dzīvot pēc zero waste principa, skrienot pa visu Rīgu, meklējot katru mazāko lietu, lai nodrošinātu savu dzīvesveidu,» domā I. Blāķe. Veikals plāno attīstīties arī citur, bet sākotnēji nostiprinās pozīcijas esošajā vietā, kur plānots rīkot arī dažādas meistarklases, informatīvos pasākumus, mudinot cilvēkus ieviest savā dzīvē izmaiņas. Veikala īpašnieces apsver domu nākotnē atvērt veikalu arī kādā tirdzniecības namā. «Esam runājuši arī ar Āgenskalna tirgu, iespējams, daļa sortimenta tiks piedāvāta arī tur. Nākotnē gribētos veikalu atvērt arī citās Latvijas pilsētās. Noteikti skatīsimies arī ārpus Rīgas, pieprasījums ir,» stāsta Turzas radītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Db.lv eksperiments: salīdzinām cenas Turzā un Rimi

Monta Glumane, 14.11.2018

Beziepakojuma veikalā Turza vairākas reizes lietojamu iepakojumu var iegādāties turpat uz vietas.

Foto: Monta Glumane

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv veica eksperimentu, lai noskaidrotu, cik izmaksā pārtikas produkti vienai maltītei, ja tos iegādājas beziepakojuma veikalā «Turza» vai veikalu ķēdes «Rimi» veikalā.

Lai pagatavotu vienu maltīti bija nepieciešams iegādāties: sarkanās lēcas, sīpolu, burkānu, tomātus, saldo kartupeli, eļļu cepšanai, garšvielas - timiānu, oregano un sāli, sieru un makaronus.

Beziepakojuma veikalā Turza» šie produkti izmaksāja - 5,81 eiro, bet veikalā «Rimi» - 7,63 eiro. Jāņem vērā, ka daži produkti atšķiras, jo nebija pieejami. Plašāk par eksperimentu - raksta galerijā!

LASI ARĪ:

Ja summē patērēto laiku līdz zero waste veikalam un ceļa izdevumus, iepirkties internetā ir izdevīgāk

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

22. novembrī notiks astotais ideju forums TEDxRiga, kurā visas dienas garumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā savās idejās dalīsies vairāk nekā 20 atzīti pašmāju un ārzemju viesi. Nupat izziņoti pirmie pasākuma runātāji – bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, uzņēmēja un piedzīvojumu meklētāja Olga Kotova, sabiedriskais aktīvists Jānis Erts, pārtikas inovatore un pasniedzēja Ilga Gedrovica un zero waste aktīviste Laura Arnicāne.

Prestižās TED kustības nacionālā mēroga ideju forums TEDxRiga ik gadu pulcē dažādu jomu profesionāļus no Latvijas un ārzemēm – zinātniekus, uzņēmējus, radošo industriju pārstāvjus un citus – izcilības, kuri dalās ar personīgiem un iedvesmojošiem stāstiem. Septiņu gadu laikā uz TEDxRiga skatuves kāpuši vairāk nekā 100 runātāji, kuru vēstījumi TEDx Youtube kanālā skatīti teju divus miljonus reižu.

Par TEDxRiga 2019 vadmotīvu izvēlēts «Together» jeb «Kopā». «Šī gada TEDxRiga tēma vērš uzmanību uz to, ka kopībā mēs ne tikai esam vairāk un stiprāki. Īsteni spēcīgā kopībā ir arī cieņa pret dažādību un individualitāti, vairākuma atbildība pret mazākumu, veiksmes un ietekmes dalīšana ar tiem, kam nav tā veicies. Un šādā kopībā mēs varam īstenot ko diženāku kā to, ko varam cerēt sasniegt katrs individuāli. Šis ir arī Baltijas ceļa 30. jubilejas gads — labs brīdis, lai palūkotos atpakaļ un apzinātos, kas ir īstena kopība un kāds ir tās spēks. Par to pasākumā atgādinās arī katrs no runātājiem, jo viņu pieredzes stāsti var stiprināt un iedvesmot ikvienu no mums,» uzsver TEDxRiga organizatoru komandas pārstāvis Pāvils Jurjāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule".

Ideja par šādu veikalu radusies jau pirms diviem gadiem un tā tikai gaidījusi īsto brīdi, telpas un cilvēkus, lai realizētos. Veikalu izveidojusi četru cilvēku komanda – Kārlis Mednieks, Justīne Grantiņa, Māris Ločmelis un Inese Ločmele. K.Mednieks ir dzimis kuldīdznieks, bet pārējie nesen pārcēlušies uz dzīvi Kuldīgā.

"Kuldīga šobrīd aug un attīstās, un arī mēs gribam dot savu artavu tajā, kaut kādā ziņā celt šejienes dzīves kvalitāti, piedāvājot cilvēkiem iespēju iegādāties ikdienā nepieciešamās preces bez iepakojuma, samazinot sadzīves atkritumu daudzumu un iedvesmojot cilvēkus dzīvot dabai draudzīgāk un veselīgāk," stāsta veikala līdzizveidotāja J.Grantiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO,VIDEO: Durvis ver pirmā zero waste kafejnīca Rīgā

Monta Glumane, 21.03.2019

Kafejnīcas izveidotāji - Ulla Milbreta un viņas vīrs Johans Safrajs (Yohann Saffray).

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunnedēļ Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca Café M.

Kafejnīcas izveidotāji ir latviete Ulla Milbreta un viņas vīrs francūzis Johans Safrajs (Yohann Saffray).

Db.lv jau rakstīja, ka bezatkritumu ideja kafejnīcas koncepcijā izpaudīsies dažādi. Ir paredzēts kompostēt radītos organiskos atkritumus, izmantojot industriālā komposta mašīnu – tie tiek iestrādāti augsnē diennakts laikā. Cilvēki kafejnīcu varēs apmeklēt ar savu krūzīti, bet, ja viņiem savas krūzītes nebūs, tad par vienreizlietojamo krūzīti būs jāmaksā papildus. Tādā veidā cilvēkiem būs izvēle – maksāt par produktu vai maksāt papildus arī par iepakojumu, kas tiek lietots dažas minūtes. Tāpat uzņēmēji vēlas ieviest depozīta sistēmu krūzītēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukumnieki Dita un Jānis Katlapi radījuši produktu Niedriņi, kas ir alternatīva plastmasas salmiņiem.

Biznesa ideju radusies šā gada pavasarī, kad kādā siltā dienā jaunie uzņēmēji malkoja kokteiļus vecāku lauku mājās. «Runājām par to, cik skaista apkārtne, pilna resursiem un potenciāla, ka varam noteikti atrast veidu, kā šo visu likt lietā kādā ģimenes biznesā. Vīra Jāņa mamma pa jokam izmeta, ka mēs pat plastmasas kokteiļu salmiņus varētu aizstāt ar teritorijā esošajām niedrēm. Pasmējāmies, bet tad nodomājām – kāpēc gan ne? Jau nākamajā dienā, izmēģinājuši pirmos salmiņus, sapratām, ka šī ir lieliska ideja,» atceras D. Katlapa.

Izpētot tirgu, jaunie uzņēmēji atrada, ka kaut ko līdzīgu izgatavo ASV – gan niedru, gan bambusa un citu augu salmiņus, taču tirgus ir mazs. Vasarā uzņēmēji cītīgi strādāja, lai rudenī Niedriņus sāktu piedāvāt plašākai publikai. Niedru salmiņu ražošana notiek J. Katlapa vecāku lauku mājās, izejviela nāk no Kurzemes laukiem. Niedres ir izturīgas, nepakļaujas mitrumam, neizmirkst, tās ir grūti salauzt. Lai arī šobrīd uzņēmums salmiņus pozicionē kā vienreizlietojamus, paši uzņēmēji ikdienā tos izmanto vairākkārt, izskalojot un rūpīgi izžāvējot. «Paši tos ievācam, apstrādājam. Katrs salmiņš ir roku darbs, paņem diezgan daudz laika un prasa pacietību. Testējām dažādas tehnoloģijas, instrumentus ražošanai, to, kā labāk Niedriņus pasterizēt. Sākumā atbalstīja draugi un tuvinieki, konsultējot un palīdzot izveidot dizainu. Pasūtījām kartona kastīšu iepakojumus, pielāgojām salmiņu daudzumam un izmēram,» stāsta D. Katlapa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdzinieces Ilze Blāķe un Madara Bundzeniece atklājušas jaunu beziepakojumu veikalu «Turza», kas atrodas Ģetrūdes ielā, Rīgā.

Veikala atvēršanai kolektīvās finansēšanas platformā «Projektu Banka» līdzekļus saziedoja iedzīvotāji - «zero waste» dzīvesveida atbalstītāji.

Veikala mērķis ir lauzt stereotipu, ka «zero waste» dzīvesveids prasa lielas pūles un resursus, un padarīt iepirkšanos bez iepakojuma tikpat ierastu un vienkāršu kā ikvakara vizīti parastā lielveikalā. «Mēs sadarbojamies ar vietējiem ražotājiem, tādiem kā piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība «Straupe», zemnieku saimniecība «Ķelmēni», zīmoli «Purenn», «Milzu!» un «Kalve Coffee», lai piedāvātu cilvēkiem iespēju iegādāties viņu iemīļotos produktus bez iepakojuma,» norādīja biedrības pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Āgenskalnā ver durvis beziepakojuma veikals Zemes Draugs

Linda Zalāne, speciāli DB, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Videi draudzīgas iepirkšanās popularitāte aug augumā, un zaļās domāšanas segums rada labvēlīgu augsni beziepakojuma veikalu attīstīšanai gan Rīgā, gan reģionos

Patlaban Rīgā ir trīs šāda tipa veikali – Burka, Turza, Zeroveikals, un šodien tiem piepulcējies arī Āgenskalnā esošais ģimenes uzņēmums Zemes Draugs.

Aptaujātās uzņēmējas ir optimistiskas, sakot, ka šīs nišas veikaliem, viņuprāt, ir spoža nākotne un, visticamāk, beziepakojuma veikalu skaits sakuplos arī reģionu pilsētās. Jau patlaban Jelgavā strādā Ber un sver, kā arī Siguldā zaļās iepirkšanās entuziasti iepērkas bodītē Neiepakots. Interesanti, ka zero waste principus ir iespējams realizēt ne tikai pārtikas veikalā, bet arī kafejnīcu biznesā, un tam piemērs ir kafejnīca Café M. Turklāt tiem, kas zaļo biznesu attīsta tikai tagad, sagatavošanās procesā veicas vieglāk nekā priekšgājējiem, kuriem bija jāsakaras savā ceļā ar skepsi un stereotipiem gan no preču piegādātāju, gan potenciālo pircēju puses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO,VIDEO: Cēsīs atver beziepakojuma veikalu; plāno izvērsties arī citviet

Monta Glumane, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsīs atklāts beziepakojuma veikals ieber.lv. Uzsāktas sarunas par paplašināšanos citviet Vidzemē, biznesa portālam Db.lv pastāstīja ieber.lv idejas autore Agnese Gaidelione.

A. Gaidelione stāsta, ka ideju par veikala izveidi palīdzēja īstenot draudzene, ar kuru viņa devās kopīgās pastaigās ar bērniem. Sarunājoties un domājot, kas būtu sirdij tīkamais, radās ideja par beziepakojuma veikala izveidi. «Runājām, ka baigi labā lieta ir Rīgā un arī mēs šeit to varētu īstenot. Pamazām, pamazām, solīti pa solītim un viss izdevās,» teic A.Gaidelione.

Uzsākot uzņēmējdarbību, viņa konsultējusies arī ar Lauru un Andi Arnicāniem, kas ir vieni no zero waste dzīvesstila aktīvistiem Latvijā. «Jautājām viņu viedokli, kādas preces viņi iegādātos. Viņi ir lietpratēji un varēja ieteikt, ko mēs varētu mācīties kā uzņēmēji, kas citos veikalos ir labs un ērts, kādu pozitīvo pozitīvo praksi mēs varētu pārņemt un par ko mēs varētu padomāt, lai atšķirtos. Viņi arī bija vieni no mūsu padomdevējiem,» sacīja A.Gaidelione.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biznesa simulāciju konkursā uzvar ideja par biogāzes ražošanu no aļģēm

DB, 14.04.2020

Uzvaras laurus konkursā plūca komanda "Quarter Life Crisis" ar ideju, kā ražot biogāzi no aļģēm, tālāk iegūstot elektroenerģiju un siltumu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā biznesa simulāciju konkursā "Bizness24h 2020" pirmo vietu un titulu "Biznesa Guru 2020" ieguva komanda "Quarter Life Crisis" no Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas, kura konkursa ietvaros izstrādāja ideju, kā ražot biogāzi no aļģēm, tālāk iegūstot elektroenerģiju un siltumu.

Konkursa noslēdzošās kārtas ietvaros katrai dalībnieku komandām bija jāattīsta savs unikālais biznesa koncepts uzņēmējdarbības uzsākšanai. Kritēriji, pēc kuriem tika vērtēti finālistu radītie produkti, ir produkta inovativitāte, atbilstība globālajiem vai vietējiem trendiem, vai produktu iespējams realizēt un ieviest jau esošajā tirgū, patērētāju vēlmju un vajadzību apmierināšana, kā arī, cik pamatoti ir finālistu sniegtie finanšu aprēķini.

Dalībnieku izstrādātās biznesa idejas aptvēra visdažādākās nozares - mobilās aplikācijas, kuras palīdzētu izvairīties no sastrēgumiem, piedāvātu darba sludinājumus vai atvieglotu procesus lidsabiedrību darbībā, apģērbs, kurš veic citas papildfunkcijas to nēsātājiem vai aizsargā no laikapstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo īsāks ir dāvanas noderīgais mūžs, jo lielāks risks, ka tai būs slikta ietekme uz pasauli.

«Mūsdienās, kad ir ļoti izplatīta t.s. zaļmaldināšana, vislabāk uzņēmuma zaļo tēlu veido laba izpratne par to, kas ir patiesi labi risinājumi mūsdienu vides problēmām. Tādēļ vērts domāt, vai dāvana ne tikai izskatās zaļa, bet sava mūža laikā tā palīdzēs risināt vairāk vides problēmu, nekā radīs,» saka Edmunds Cepurītis, biedrības Zero Waste Latvija pārstāvis. Viena no biežākajām kļūdām ir veidot ne pārāk noderīgus vai sliktas kvalitātes priekšmetus no pārstrādātiem materiāliem – lai arī tas ļauj izglābt nelielu materiālu daļu no izgāztuvēm, tas būs īslaicīgs ieguvums, ja pavisam drīz nederīgās dāvanas nonāks atkritumu tvertnē.

Atteikties no bezjēdzīgā

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Gemoss aizvadījis pirmo andeli

Zane Atlāce - Bistere, 15.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sanākt kopā un apmainīties ar lietām, kas pelnījušas otro iespēju, aizvadītās nedēļas nogalē pirmo Andeli rīkoja restorānu un bāru aprīkojuma tirgotājs un riekstu un žāvēto augļu importētājs “Gemoss”.

Pirmajā šāda veida Andelē piedalījušies septiņi dalībnieki un pasākums apliecinājis, ka sabiedrība ir ļoti ieinteresēta “zero waste” tēmā un labprāt apmeklē šādus pasākumus. “Šī Andele noteikti bija izdevies pasākums un plānojam šo ieviest par tradicionālu notikumu reizi gadā,” Db.lv pastāstīja uzņēmuma mārketinga projektu vadītāja Zane Bitmane.

Andeles apmeklētāju vidū bijuši ļoti dažādi cilvēki - gan tādi, kas speciāli ieplānojuši apmeklējumu, gan nejauši veikala Gemoss apmeklētāji. Piemēram, vairāki konditori ļoti mērķtiecīgi bija atbraukuši pēc silikona formām, kas ikdienas darbam ir ļoti nepieciešamas.

Citu stendos Andeles apmeklētāji tika pie restorāna cienīgiem traukiem, dārza mēbelēm, aksesuāriem u.c. pērlēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vegānisms nav modes kliedziens

Alise Krasovska - Restorāna Fat pumpkin vadītāja, Biznesa augstskolas Turība studente, 12.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu sabiedrībā aizvien aktuālā kļūst vegānisma ideja un tāda dzīvesveida piekopšana, kurā no ēdienkartes tiek izslēgti dzīvnieku izcelsmes produkti.

Daudzi ir kategoriski pret šādu ideju, uzsverot, ka tādā veidā netiek uzņemtas organismam nepieciešamās uzturvielas, taču, daudzi ir pieņēmuši izaicinājumu un kļūst par vegāniem, uzsverot, ka vairāki pētījumi noliedz jebkādu veselības problēmu rašanos šāda uztura rezultātā. Ar vegānu restorāna Fat Pumpkin izveidi cenšos parādīt apkārtējiem vegānu dzīvesveida pozitīvo ietekmi uz dzīves kvalitātes paaugstināšanos. Vairāki pasaulē slaveni sportisti izvēlējušies savā uzturā nelietot gaļu un piena produktus, pierādot, ka vegānisms ir apvienojams arī ar sportu un lielu fizisko slodzi.

Pievēršoties vegānismam, pēc laika sapratu, ka šāds dzīvesveids ir ļoti aizraujošs un saistošs. Agrāk savu ikdienu nespēju iedomāties bez gaļas produktiem, šķita, ka nav iespējams dzīvot citādi, bet pierādījās diametrāli pretējais. Pirms kāda laika, ieraugot pārdošanā jau esošo vegānu restorānu Fat Pumpkin, kopā ar draugu nolēmām to pārņemt, vēršot to lielām pārmaiņām, kā galveno mērķi uzstādījām sabiedrības informēšanu par šāda dzīvesveida pozitīvajiem aspektiem, dzīvi bez dzīvnieku produktiem, iesakot to izmēģināt arī citiem. Restorānā mēs parādam, ka arī vegāni ēd ļoti garšīgi un daudzveidīgi. Tas ir ļoti maldīgs priekštats, ka ēdam tikai salātus trīs reizes dienā, tā nebūt nav. Pie mums var nobaudīt dažādas uzkodas, burgerus, salātus, zupas, kā arī vrapus un citus ēdienus. Konkurence šajā nozarē pagaidām nav ļoti liela, ir tikai daži šāda tipa restorāni, bet ir vairākas ēdināšanas vietas, kur ēdienkartes piedāvājumā pieejamas maltītes veģetāriešiem un vegāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Apvieno dizainu ar zaļo dzīvesveidu

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispirms vārds un pēc tam biznesa ideja, ko šajā vārdā ietērpt. Tāds ir zīmola pARTapis idejas autores Kristīnes Kalējas stāsts.

Viņa atminas, ka pati ideja par vārdu pārtapis un to, kāda izskatīsies zīmola vizuālā identitāte, prātā ienākusi jau pirms aptuveni pieciem gadiem. Tolaik gan viņai nebija ne jausmas, kas slēpsies zem tā. Reālākas aprises zīmols ieņēma pagājušajā rudenī, kad Kristīne sāka plašākam pulkam piedāvāt pašas darinātus apģērbus, kas radīti no jau esošiem apģērbiem, kas ir kvalitatīvi, bet dažādu iemeslu dēļ vairs netiek valkāti un kam šādi tiek iedota otrā dzīve.

Atgriežas pie sirdslietas

Kristīnei radošās izpausmes nav svešas, viņa jau vairāk nekā desmit gadus veido oriģinālas, personalizētas dāvanas un pašā krīzes uzplaukumā atvēra arī mākslas salonu Ādažos. Pirms trim gadiem viņa ar domubiedriem-radiniekiem savā dzimtajā pusē Jaunjelgavā nodibināja biedrību RADI Jaunjelgavā un tās paspārnē organizējusi dažādas radošās darbnīcas, kurās cilvēkiem mācīts dzīvot zaļāk, pielietot savā ikdienā zero waste (bezatkritumu) principu. «Pagājušajā gadā īstenojām arī Eiropas projektu, kura laikā apmācījām 500 cilvēkus. Tas bija tāds neprātīgs mērķis, taču to paveicām un visi kopā dažādās meistarklasēs pārstrādājām dažādus materiālus – sākot no pudelēm, platēm un beidzot ar tekstilu. Neviļus sāku savam priekam veidot arī apģērbu – salieku kopā dažādus apģērbu, auduma gabalus un izveidoju jaunu fasonu. No sākuma šuvu sev, bet draudzene ieteica piedāvāt to arī citiem. Pirmo reizi plašākam pulkam savus darinātos apģērbus izrādīju Rīgas svētku laikā Esplanādē un biju priecīga, ka cilvēkiem patīk un ažiotāža bija diezgan liela. Tad es vaigā ieraudzīju savu īsto pircēju,» atminas Kristīne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Rada alternatīvu zobu pastai

Ilze Žaime, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot savai veselībai un dabai draudzīgus risinājumus, Latvijā rada zobu tīrīšanas pulveri dabiskā iepakojumā.

"Esi pabeidzis labu skolu, ir laiks sākt strādāt. Kāpēc gan nedarīt to pašam sev? Kādēļ gan strādāt ofisā no plkst. 9.00 - 17.00?" par izvēli veidot savu mazo uzņēmumu biznesa portālam db.lv teic Armands Vecvanags, kurš pirms gada izveidoja SIA "Monk Island".

A. Vecvanags Latvijā atgriezās pēc bakalaura grāda industriālajā dizainā iegūšanas Eindhovenas Dizaina akadēmijā Nīderlandē. Laikā, kad viņš dzīvoja Nīderlandē, jaunietim bija problēmas ar veselību, ko galvenokārt veicināja tieši neveselīgs uzturs. Cieta arī viņa zobu veselība. Pēc atgriešanās dzimtenē, viņš vairāk iedziļinājās uzturā, un tam sekoja arī interese par to, kā produkti tiek ražoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Šodien notiekošo TEDxRiga ideju forumu var vērot bezmaksas tiešraidē

Lelde Petrāne, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

22. novembrī notiek ideju forums TEDxRiga, kurā visas dienas garumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā uzstājas 20 runātāji un mākslinieki, tostarp uzņēmēja un piedzīvojumu meklētāja Olga Kotova, mūziķis Ralfs Eilands, ekonomists un pasniedzējs Arnis Sauka, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, sabiedriskais aktīvists Jānis Erts, komponists un pianists Platons Buravickis, režisors un scenārists Andris Gauja un citi.

TED kustības nacionālā mēroga ideju forums TEDxRiga ik gadu pulcē dažādu jomu profesionāļus no Latvijas un ārzemēm – zinātniekus, uzņēmējus, radošo industriju pārstāvjus un citus. Septiņu gadu laikā uz TEDxRiga skatuves kāpuši 149 runātāji un mākslinieki. Par TEDxRiga 2019 vadmotīvu izvēlēts “Together” jeb “Kopā”, vēršot uzmanību uz to, ka kopā varam īstenot ko diženāku nekā katrs individuāli.

Visas dienas garumā foruma tiešraidi bez maksas iespējams vērot TEDxRiga mājaslapā 2019.tedxriga.com, kā arī sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku tiešraide būs skatāma Latvijas reģionālajās un augstskolu bibliotēkās: Alūksnes pilsētas bibliotēkā, Bauskas Centrālajā bibliotēkā, Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā, Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā, Jelgavas pilsētas bibliotēkā, Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā, Latgales Centrālās bibliotēkas Ģimenes digitālo aktivitāšu centrā, Limbažu Galvenajā bibliotēkā, Madonas novada bibliotēkā, Ogres Centrālajā bibliotēkā, Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā, Saldus pilsētas bibliotēkā, Staiceles pilsētas bibliotēkā, Tukuma bibliotēkā, Valmieras bibliotēkā un Ventspils Galvenajā bibliotēkā, kā arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Rīgas Pārdaugavas pamatskolas, Latvijas Kultūras koledžas, RTU Arhitektūras fakultātes, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes, Banku augstskolas, RISEBA un Biznesa augstskolas “Turība” bibliotēkās. Tāpat tiešraidi varēs vērot 15 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatoros visā Latvijā, kā arī vairākās kopstrādes telpās: Skola6 radošo industriju centrs, Teikums, TechHub Riga, People Work un OraculeTang Space.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalna tirgus kopā ar Pārdaugavas radošo centru 13. un 14. aprīlī rīkos pirmo beziepakojuma tirgu «Zaļi dzīvot Āgenskalnā».

Divu dienu garumā notiks tirgošanās, izmantojot atkārtoti lietojamu iepakojumu vai iztiekot bez tā, zero waste uzņēmēju lekcijas un diskusijas, maisiņu šūšanas un kafijas skrubju darbnīcas un citas videi draudzīgas aktivitātes.

Tirgū tiks izveidots brīvā iepakojuma skapis, kas turpmāk Āgenskalna tirgus apmeklētājiem būs pieejams ikdienā. Tā būs vieta, kur ikvienam atstāt sev nevajadzīgo iepakojumu (burkas, pudeles, maisiņus) brīvai tirgus apmeklētāju izmantošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties svētkiem, uzņēmuma "Gemoss" telpās atklāts tradicionālais Riekstu tirdziņš, kurā sveramo riekstu un žāvēto augļu produkciju var iegādāties dažādos fasējumos, traukos un dāvanu komplektos.

"Gemoss" rīkotais Riekstu tirdziņš tika izveidots pirms pieciem gadiem ar mērķi piedāvāt uzņēmumu darbiniekiem vai sadarbības partneriem oriģinālas dāvanas.

"Žāvētu augļu un riekstu cenas sezonas gaitā kopumā ir bijušas stabilas. Atsevišķiem produktiem īsos laika nogriežņos cenu svārstības ir bijušas virs 20%, jo mūsdienās tirgus ir ļoti efektīvs un strauji reaģē uz jebkādām pārmaiņām, piemēram ievedmuitu "karš". Un tomēr cenu izmaiņu galvenais ietekmējošais faktors ilgtermiņā joprojām ir klimats, kas nosaka ražas apjomus un tās kvalitāti," biznesa portālam db.lv skaidro "Gemoss" Iepirkumu speciālists Jānis Melnis.

Kā stāsta uzņēmumā, Riekstu tirdziņa mērķis ir mudināt izvēlēties veselīgas dāvanas. Tirdziņā ir iespēja tikt pie visa sortimenta dažādos apjomos un izpildījumos – ir iespēja iepakot klienta vēlmēm atbilstošā traukā vai iepakojumā, tai skaitā arī tādā, kas atbilst zero waste idejai. Turklāt sveramā produkcija vienmēr esot lētāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anetes Kalvānes mērķis ir sākt ražot Wrap it bišu vaska ietinamās drāniņas ēdiena uzglabāšanai dabai vēl draudzīgākā veidā – no organiskās kokvilnas, kā arī veiksmīgi noslēgt vegāniskos eksperimentus

«Gribas ražot bez sirdsapziņas pārmetumiem,» iesāk Wrap it produkta radošā izpildītāja Anete Kalvāne. Viņai bija svarīgi aizrauties ar ideju, kuras drošības spilvens ir pārliecība par vajadzīgu produktu, kas nepiesārņo pasauli, un arī pats ražošanas process ir tīrais baudījums. Tie arī ir iemesli, kāpēc rūpals nav palicis tikai mājas līmenī, bet pārtapis par biznesa ideju. Turklāt dzīves ceļi viņu atgriezuši jau bērnudārza takās, kad ļoti patikuši rokdarbi, vien iziets līkums, iegūstot vēsturnieces diplomu.

Bezatkritumu kredo

Kolorītās Wrap it drāniņas top kopš pērnā gada rudens. A. Kalvāne uzsver, ka tas nav nekāds jaunatklājums, bet gan sens veids, kā uzglabāt ēdienu. «Zinājām, ka cilvēki tādas izgatavo arī mājas apstākļos un tas ir ļoti vienkārši, bet ne visiem tas patīk un padodas,» vērtē A. Kalvāne. Recepti gan neviens uz paplātes nepienesa, tā bija pašai jāuzmin. Tālab pirmie mēģinājumi ar gludekli uz dēļa bija laikietilpīgi. Tehnoloģija tika apgūta ātri. Kā smaida A. Kalvāne, internets parāda priekšā visu. Vien nācās izdomāt, kā darbu padarīt efektīvāku. Nu jau tiek izmantota sildvirsma, un drāniņa top piecu minūšu laikā. Lai nodrošinātu pirmo piedāvājumu draudzenes veikalam, kas atbalsta dzīvesveidu bez standarta iepakojuma, drāniņas tika darinātas teju divas dienas. Tagad tāds apjoms taptu pāris stundās. Pilnībā zem t.s. zero waste dzīvesveida divu mazu bērnu mamma A. Kalvāne parakstīties nevar, bet šis kredo viņai licis aizdomāties par planētas mantojumu nākamajām paaudzēm, kā arī nepirkt tik daudz dažādu lietu, mazāk patērēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa ideju konkursā "Ideju kauss 2019" šogad uzvarētāju vidū ir idejas ar potenciālu kļūt par pelnošiem un veiksmīgiem uzņēmumiem. Pirmās vietas ieguvējs - "Vertexo Sports" - jau ir eksportspējīgs uzņēmums, kura platformā reģistrējušies vairāk nekā 3200 sportistu no visas pasaules 5 sporta veidos.

Šogad konkursam pieteikumus iesniedza 227 dalībnieki. Idejas izvērtējot, konkursa žūrija atlasīja 114 veiksmīgākās idejas ar vislielāko izaugsmes potenciālu, kuras turpināja cīņu par atbalstu savas idejas attīstīšanai. Konkurss sniedza iespēju piedalīties profesionālās apmācībās - 6 vebināros par ideju validāciju, digitālo un satura mārketingu, budžeta un finanšu plānošanu, kā arī prezentāciju prasmēm. 12 finālisti, savukārt, saņēma iespēju apgūt padziļināti prezentāciju prasmes Dāvida Štēbeļa un Kristapa Pētersona vadītās darbnīcās.

Pirmās vietas ieguvējs "Vertexo Sports" saņēmis 7 000 eiro sava biznesa attīstīšanai. Tā ir platforma, kas domāta sporta spēlētāju reģistrācijai kā licencētiem spēlētājiem, kā arī izspēles sistēma turnīriem. Idejas autori ir koncentrējušies uz sporta veidiem, kas ir ātri augoši un jauni, piemēram, pludmales teniss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) ir noslēgušas vienošanos ar Finanšu ministriju par nozares ģenerālvienošanās noslēgšanu un samazinātās PVN likmes 12% apmērā ieviešanu.

LRB prezidents Jānis Jenzis šodien piedalījās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā un informēja deputātus, ka nozares organizācijas ir izstrādājušas ģenerālvienošanās tekstu un apzinājušas nepieciešamo parakstītāju skaitu.

LRB, LVRA, Latvijas tirgotāju asociācija (LTA) un Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrība (LAKRs), kā arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta ģenerālvienošanās parakstīšanu. Arī Ekonomikas un Finanšu ministrijas ir sniegušas papildu ierosinājumus, kas ir būtiski nozares sakārtošanas procesos un ir iekļauti nozares pašsakārtošanās plānā.

"LRB ir nogājusi garu un cerību pilnu ceļu, vairāk nekā divus gadus esam strādājuši pie nozares sakārtošanas jautājumiem. Kopā ar VID, Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju izstrādātais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns paredz pilnīgu nozares iziešanu no pelēkās zonas, noslēdzot ģenerālvienošanos un ieviešot samazināto PVN likmi, kā to jau saskaņā ar ES direktīvu ir izdarījušas 18 Eiropas valstis," teic J. Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru