Pēdējos trīs līdz piecos gados Latvijā attīstās vīnogu lauki un stādījumi, sacīja Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības (LVVB) valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs.

Viņš sacīja, ka kopumā nozares tendences liecina, ka pēdējos gados pieaug vīnogu platības, kā arī veikalu plauktos parādās Latvijā ražoti vīni no pašmāju vīnogām. "Ja iepriekš mazās alkoholisko dzērienu darītavas gatavoja augļu un ogu raudzētos dzērienus, tad tagad tās taisa arī īstu vīnogu vīnu," komentēja Ivanovs.

Tāpat biedrības valdes priekšsēdētājs minēja, ka vīnogu audzēšana Latvijā ir salīdzinoši jauna nozare un par tās kopējām attīstības tendencēm precīzākas aplēses varēs paust vien pēc pieciem līdz septiņiem gadiem, kad jauno apstādīto platību stādi sāks pilnvērtīgi ražot.

Vaicāts par šī gada ražu, Ivanovs pauda, ka karstais laiks vīnogām nācis par labu, taču pašreizējie laikapstākļi, tostarp lietus un vēsais laiks, sekmējis vīnogu slimību izplatību.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir uzdevis izņemt no tirdzniecības vairākas Indijas izcelsmes vīnogu partijas, jo izmeklējumu rezultāti liecinot, ka tās piesārņotas ar pesticīdu – hlormekvātu.

Šis pesticīds ir toksiska ķīmiska viela un ir atļauta Indijā vīnogu apstrādei, taču nav atļauta Eiropas Savienībā (ES). Arī PVD saņemtie analīžu rezultāti liecinot par pesticīda klātbūtni vīnogās Latvijā, turklāt konstatētais ķīmiskās vielas daudzums četras reizes pārsniedzis maksimāli pieļaujamo, kas ir 0,05 miligrami uz kilogramu.

Piesārņotās Indijas izcelsmes vīnogas PVD ir konstatējis tirdzniecības lielveikalos Maxima, Elvi un Stockmann, kā arī no atsevišķos vairumtirdzniecības uzņēmumos.

PVD turpina apzināt situāciju un izvērtēt ievesto vīnogu partiju atbilstību nekaitīguma prasībām. Paredzams, ka turpmāk uzņēmējiem pirms ievešanas Latvijā Indijas izcelsmes vīnogas būs laboratoriski jāpārbauda.

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt visplašākajā spektrā viena ceļojuma laikā- brauciet uz Jaunzēlandi

Jaunzēlandes smilšu pludmales un līči atgādina Algarvi, kalnainie apvidi- Skotiju, ledāji un klintis – Alpus, vulkāni un geizeri- Islandi, bet Jaunzēlandes dienvidsalas fjordi- Norvēģiju un Zviedriju.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka otrā pasaules malā esošajās divās Jaunzēlandes salās ir apkopots viss, kas redzams, apceļojot visu Eiropas kontinentu. Taču Jaunzēlandē ir vēl daudz kas vairāk- mūža meži līdzinās Malaizijas džungļiem, dažām Jaunzēlandē augošām retām koku sugām radniecīgus var atrast Čīlē, ziemeļu salas piekrastes veģetācija ir tipiska Indonēzijai utt. Varētu teikt, ka Jaunzēlande ir dabas brīnumu «Disnejlenda». No divām lielām un ap 600 mazākām saliņām sastāvošo Jaunzēlandi ieskauj nekas cits kā ūdens un no tuvākā kontinenta – Austrālijas- to šķir trīs lidojuma stundas. Kopējais lidojums no mūsu platuma grādiem līdz Jaunzēlandei ir iespējams vairākkārt pārsēžoties un aizņem vairāk nekā 24 stundas. Taču dabas un aktīvās atpūtas mīļotājiem šī unikālā zeme noteikti ir redzēšanas vērta. Lai mazliet atvieglotu garās lidojuma stundas, ir vērts ieplānot dienu ilgu atpūtu pēc pirmā aptuveni 12 stundu ilgā pārlidojuma, piemēram, Singapūrā, jo no turienes līdz Jaunzēlandei būs jālido vēl ap 12 stundām, lai gan, skatoties uz kartes, attālums nemaz vairs nešķiet tik liels. Jūlijā Jaunzēlande mēdz pārsteigt ar sniega vētrām tās kalnainākajos apvidos, ap Ziemassvētkiem gatavojas zemenes, ķirši zied oktobrī, bet vīnogas tiek ievāktas martā. Taču atkarībā no ceļotāju prioritātēm, Jaunzēlande ir lielisks galamērķis cauru gadu.

Itālijas apģērbu gigants Benetton, sākot no septembra, sāks ražot vīnu, vēsta thelocal.it. Kompānija jau atklājusi, ka ražos sarkano, balto un Malvasia vīnu.

Dibinātājs Lučiāno Benetons (Luciano Benetton) izvēli pievērsties vīna ražošanai skaidrojis ne vien ar savu aizraušanos, bet arī ar iedvesmu, kuras avots esot vīnogas, kas aug pie uzņēmuma galvenās mītnes vietas Treviso.

«Ilgus gadus es pa sava biroja logu redzēju šīs vīnogas un domāju, ka tās ir paredzētas vīna pagrabam,» viņš stāstījis.

Vīns ar nosaukumu Villa Minelli Itālijā viesnīcās, restorānos un vīna bāros tiks izplatīts, sākot no rudens. Ražošanas limits būs 50 tūkstoši pudeļu gadā.

Pēc pagājušās nedēļas nogalē Vācijā novērotajām zemajām gaisa temperatūrām, var priecāties ledus vīna fani, vēsta thelocal.de.

Augstās kvalitātes deserta vīns vācu valodā tiek saukts par Eiswein, un tā ražošanai nepieciešams, lai vīnogas sasaltu, vēl esot uz vīnogulājiem.

Perfektie laika apstākļi šogad pārliecinājuši vīna darītājus riskēt un uz vīnogulājiem atstāt vairāk vīnogu ledus vīna vajadzībām nekā parasti tiek darīts, stāstījis Vācijas Vīna institūta pārstāvis Ernsts Bišers.

Tuvojoties vasaras izskaņai, sācies vīnogu laiks. Pagājušais nav bijis vīnogu gads, bet šis sola labu ražu. Problēma vairs nav klimata atšķirība starp Latviju un lielajām, siltajām vīnogu audzētāju zemēm, jo laikapstākļi mūsu valstī kļūst arvien piemērotāki eksotisko ogu audzēšanai, turklāt selekcionāri rada mūsu platuma grādiem piemērotas šķirnes, raksta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Vīnogu audzētājs Gatis Kužums Latvijā augušās ogas uzskatot par gardākām un aromātiskākām, jo mūsu platuma grādos dienas un nakts temperatūru svārstības ir lielākas nekā dienvidu zemēs.

G. Kužuma piemājas dārzā Bauskā augot 160 dažādu izmēru, krāsu un garšu vīnogu šķirnes, kas ir mātes augi 1500 stādiem plantācijā Rundāles novada Saulainē. Dārzā atrodamas vīnogas Viktors A un Muskat TSHA, kas esot jaunumi Latvijā. Šķirne Moisej baušķenieka dārzā pagaidām esot vienīgā pārstāve mūsu valstī. Ir šķirne, kura nosaukta par Dzelzsbetonu – augot jebkādos laikapstākļos un neslimojot.

Bauskas novada vīnogu audzētājs Gatis Kužums šonedēļ uz ikgadējo vīnogu izstādi Dabas muzejā Rīgā vedīs 61 šķirnes ķekarus no savas kolekcijas, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Kopumā viņa ģimenes piemājas dārzā Ceraukstes pagastā aug 220 šķirnes, 80 no tām jau ražo. Patlaban ir karstākais rudens darba laiks – ik pa stundai nedēļas nogalē dārzu apmeklē cilvēki, kas nogaršo ogas un izvēlas savam dārzam stādus, pēc kuriem brauks pavasarī.

Dāmām tīk gaišās muskata vīnogas, bet dažas gardākās galda šķirnes vēl nemaz nav īsti gatavas, stāsta Gatis, izrādot pārdomātās rindās sastādīto kolekcijas dārzu. Ogu blīvajos ķekaros viz dažādu toņu zaļš un dzeltenzaļš, violets, tumšzils un bordo. Saimnieks sauc citu par citu krāšņāku vārdu – Krievijas un Ukrainas selekcionāriem patīk skanīgi nosaukumi. Ir pašu slavenākā selekcionāra Gunvalda Vēsmiņa šķirnes.

Salīdzinot decembra pirmā un decembra otrā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 95,8 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 2,8 % gadījumu, savukārt 1,4 % gadījumu cena ir samazinājusies, liecina decembra otrā cenu monitoringa rezultāti.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, pārbaudot monitoringa jaunākos datus, secina, ka joprojām dažām monitoringā iekļautajām precēm ir pieļaujamā viena eiro centa svārstība.

Tāpat arī iepriekšējos monitoringa datos bija norādīts, ka vairākām precēm tika veikta nekorekta konvertācija, savukārt decembra otrā monitoringa datos konvertācija atbilst un ir norādīta korekti.

Pārtikas produktu cenas lielākoties palikušas nemainīgas. Cena nav mainījusies rīsiem, griķiem, auzu pārslām, makaroniem, kā arī dažādu veidu maizēm – sēklu, kviešu, rudzu un tostermaizei.

Arī svaigas gaļas produktu grupā cenas lielākoties saglabājušās bez izmaiņām – cena nav mainījusies broilera stilbiņiem, svaigai liellopa gaļai, kā arī cūkgaļas šķiņķim, bet cūkgaļas karbonāde divos gadījumos kļuvusi lētāka par 26 santīmiem jeb 5,98 %.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

«Mēs ļoti bieži pārdodam vīnu, kas ir labs un nemaksā daudz. Cilvēks domā: «Kā es varu pirkt vīnu par 2,99 vai 3,45 eiro? Tas nevarētu būt labs vīns!» Taču ne vienmēr tā ir,» biznesa portālam db.lv apgalvo alkoholisko dzērienu veikalu tīkla Spirits&Wine līdzīpašnieks Andris Lūkins.

Spirits&Wine līdzīpašnieks atzīst, ka dažkārt lētāks vīns ir garšīgāks nekā dārgais. «Jāeksperimentē. Ne vienmēr būs tā, ka nopirksi vīnu par 20 eiro, un tas šķitīs tā vērts,» viņš teic.

«Pirkt dārgu vīnu ir nākamā līmeņa izaicinājums. Sākumā nepieciešams apgūt pamatus par vīnu kā tādu un tad kāpt uz augšu. Es domāju, ka reti kurš var sajust dārga vīna garšas nianses,» spriež A. Lūkins.

Viņaprāt, jautājums, kā izvēlēties vīnu, ir sarežģīts un nav vienā teikumā atbildāms.

«Es domāju, ka sākotnēji būtu labi palasīt pašus pamatus par vīnu. Kas ir sarkanvīns, baltvīns, rozā vīns, jo vīnogas, vīnogu maisījumi un reģioni ir ļoti dažādi. Domāju, ka tā viennozīmīgi pateikt, kā izvēlēties labu vīnu, ir ļoti grūti, jo dažādās situācijās vīns garšo atšķirīgi. Esam dzirdējuši daudz stāstu, kad ārzemēs tiek nogaršots fantastisks vīns, tādēļ tas tiek nopirkts un atvests uz mājām. Taču te garšo pilnīgi citādāk. Domāju, ka ir jāuzdrošinās un jāeksperimentē,» teic A.Lūkins.

Šogad vīnogu raža Sabiles Vīna kalnā bijusi laba un nu tā jau pārtop par Sabiles Vīna kalna vīnogu vīnu, informēja Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes tūrisma organizatore Laura Markusa - Mārtinsone.

Pirmās vīnogas Smaida Dzērve - Sabiles Vīna kalna dārzniece, novākusi jau septembra sākumā. Ogas šogad nogatavojās labi, nedaudz ātrāk kā citus gadus. Pateicoties siltajai un saulainajai vasarai ogu raža šogad esot izdevusies labāka, līdz ar to arī vīna būšot vairāk. Tas jau rūgst netālu no Sabiles - Drubazās.

Kā stāsta S. Dzērve, ka no sākuma iecerētajiem piecu šķirņu vīniem izdevušies pat visi astoņi - šogad vīna darīšanai izmantotas ogas no šķirnēm Lauma, Supaga, Veldze, Sukribe, Guna, Jodupe, Zilga un Dvietes zilā. Ogas šogad bijušas saldas, cukurs tajās bijis no 18% - 20%, tomēr, vīna darīšanai nepieciešami pat 28% cukura, tālab tas bija jāpievieno, atklāj S. Dzērve.

Abavas vīna darītava ar lepnumu vēsta, ka tās Latvijā audzētu vīnogu sarkanvīns Rondo 2021 Reserve ir kļuvis par pirmo vīnu Baltijā, kas ieguvis prestižo Decanter World Wine Awards (DWWA) bronzas godalgu.

Šis izcilais panākums ir rūpīgas vīnogu šķirņu atlases un tehnoloģiju pilnveidošanas, nepārtrauktas izaugsmes rezultāts 15 gadu garumā, radot pasaules līmeņa vīnus un tieši Rondo ir viena no šīm šķirnēm, kas ir pamats augstās kvalitātes Rondo 2021 Reserve vīna radīšanā.

Šāds pasaules līmeņa novērtējums apliecina Abavas vīna darītavas neatlaidību un augsto meistarību, radot vīnogu vīnu, kas spēj konkurēt ar labākajiem pasaules vīniem.

Decanter World Wine Awards (DWWA) ir pasaules vadošais un visplašāk atzītais vīna konkurss, kas dibināts 2004. gadā. To organizē žurnāls "Decanter", viens no ietekmīgākajiem izdevumiem vīna industrijā. Šī balva izceļas ar savu stingro vērtēšanas procesu un augstajiem kvalitātes standartiem.

#Vīna pazinēji jau sen ir apgāzuši izplatīto mītu – jo vecāks vīns, jo labāks. Tā vietā tiek runāts par šad tad sastopamo «mirušo vīnu».

Vīna pazinēji jau sen ir apgāzuši izplatīto mītu – jo vecāks vīns, jo labāks. Tā vietā tiek runāts par šad tad sastopamo «mirušo vīnu».

Proti, katram vīnam atkarībā no vīnogu šķirnes ir savs ieteicamais dzīves cikls, un, kad tas ir pagājis, tad dzēriena garšas buķete kļūst neizteiksmīga – vīns ir nomiris. To var dzert, bet nekāda lielā baudījuma nav. Runājot analoģijās, šāds miris vīns ir tikko palaistā e-veselības sistēma, kas ietver e-receptes un e-darbnespējas lapas. Tāpat kā miruša vīna gadījumā pie vainas nav vīnogas vai vīna raudzēšana, bet gan pārlieku ilga noturēšana, tā e-veselības gadījumā pie vainas nav tehnoloģijas, bet gan pārlieku ilgais sistēmas ieviešanas process. Proti, e-veselības projektu un pirmos iepirkumus sāka izstrādāt pirms desmit gadiem. Pa to laiku ir nomainījušies 11 veselības ministri, projekts ir mētāts no vienas valsts pārvaldes iestādes uz otru, mainījušies uzstādījumi un tehnisko specifikāciju rakstītāji. Rezultātā projekts ir piedzimis nedzīvs. To, ka e-veselības garšas buķete ir jau novadējusies, atzīst arī Nacionālais veselības dienests. Prasības, kas bija adekvātas pirms desmit gadiem, šodien vairs tādas nešķiet. Bet, mīļie draugi, ja jūs paši atzīstat, ka pa desmit gadiem tik daudz kas ir mainījies, tad kādēļ jūs tik spītīgi piedāvājat šo mirušo produktu? Varbūt tomēr prātīgāk būtu bijis sadarbībā ar izstrādātāju Lattelecom e-recepšu un e-darbnespējas lapu moduļus pilnveidot tā, lai tie atbilst šodienas prasībām, un tikai tad piedāvāt lietotājam?

Vislabākais dzirkstošais vīns iznāk no baltajām ogām, rabarberiem, āboliem. Mājās darītu ābolu šampanieti galdā ceļ arī premjera rīkotajās vakariņās.

Galvenais pluss vīna darīšanā ir tieši radošais process, uzskata SIA Vīni.lv īpašnieks vīndaris Normunds Labrencis. Ar vīna darīšanu viņš nodarbojas jau apmēram deviņus gadus; kopš pagājušā gada, kad likumdošana beidzot izrādīja pretimnākšanu mājas vīna darītājiem, darbošanās kļuvusi nopietnāka.

Vīna darīšanai Normunds izmanto Latvijā audzētus ķiršus, ābolus, jāņogas, avenes, upenes, aronijas, pīlādžus, arī rabarberus. «Rabarberi ir it kā parasta lieta, taču rabarberu vīns ir augstu novērtēts pat tradicionālajās vīna zemēs, piemēram, Portugālē – kā laba alternatīva klasiskajam vīnogu vīnam,» stāsta vīndaris. Ļoti tuvs īstajam vīnogu vīnam esot arī balto jāņogu vīns. Klasisko vīnogu vīnu Normunds taisa maz – kopā šogad esot kādi 70 litri, ne vairāk. Galvenā problēma ir tajā, ka Latvijā nav attīstījusies vietējam klimatam piemērotu vīnogu šķirņu audzēšana, un vīna darīšanai piemērotas vīnogas sameklēt nav vienkārši.

Vietējie vīndari sašutuši par vīnu, kas tiek tirgots ar etiķeti Sabiles vīna kalns, taču ražots Spānijā.

Vīns tiek tirgots Sabiles veikalā I.R. kā suvenīrs. Tas tiek reklamēts arī Sabiles novada pašvaldības mājaslapā. Tur gan norādīts: «..no 22.jūnija veikalā I.R., Rīgas ielā 13, nopērkams tīkams suvenīrs – ne Sabilē raudzēts, taču izlolota ideja par vīnu ar Sabiles Vīna kalna etiķeti un Sabiles vārdu.» Sabiles pilsētas pārvaldes vadītājs Vilnis Dragunas sarunā ar db.lv norādīja, ka vīnu pēc veikala I.R. pasūtījuma piegādā alkoholisko dzērienu ražotājs Jaunalko. Strīds par to, vai ir ētiski tūristiem pārdot pudeli ar šādu etiķeti, lai gan pudeles saturam nav sakara ar Sabili, esot nonācis pat līdz Ekonomikas policijai. Taču likumpārkāpums nav konstatēts, jo uz pudeles sniegta informācija, ka vīns nav raudzēts Sabilē. Savukārt Sabiles un Vīna kalna nosaukumu izmantot suvenīriem nav aizliegts, sacīja V.Dragunas.

Vīnkopības nozare un pieprasījums pēc Latvijā darīta vīna turpina palielināties, atzina aptaujātie vīnkopji.

Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs stāstīja, ka šogad Vidzemes pusē lielākā daļa vīnogu salā nosala, savukārt Kurzemē un Zemgalē vīnogu raža varētu būt vien trešdaļa no ierastā apjoma. Ivanovs gan uzvēra, ka vīnogu dārzus ļoti ietekmē saimniecību mikroklimats. Arī Kurzemē ir dārzi, kur ogu gandrīz nav.

Ivanovs stāstīja, ka gan vīnogulāju platības, gan nozares perspektīvas Latvijā turpina palielināties. Palielinās arī Latvijas klimatam piemērotu šķirņu dažādība. Arī to, ka vīnogu tiek stādīts katru gadu arvien vairāk, var just, jo stādu trūkst.

Ivanovs skaidroja, ka no kopējā vīnogu apjoma, lielākā daļa ir tehniskās šķirnes vīnogu, kas tiek izmantotas vīna darīšanā. Galda šķirnes veido tikai nelielu daļu no kopapjoma.

Ģimenes vīna darītava Abavas pērn palielinājusi apgrozījumu par 40 % un arī šogad plānots ieņēmumu kāpums.

Šovasar Ārlavciemā blakus ražotnei iecerēts atvērt vīna pagrabu ar veikalu un degustāciju zāli, lai objekts būtu interesants arī tūristiem.

Vīna darītava Abavas izveidota 2010. gadā līdz ar vīnogu dārza iestādīšanu Sabiles tuvumā. Bet pati ideja par vīna dārza izveidošanu tā saimniekam Mārtiņam Barkānam radusies ceļojuma laikā Toskānā, pēc kura abi ar dzīvesbiedri Lieni bez jelkādām zināšanām sāka to īstenot. 2010. gadā iegādājušies 20 ha lauku īpašumu Sabiles pievārtē, kur iestādījuši 3,5 tūkstošus vīnogu stādu. Tagad vīnogas aug jau 3,5 ha platībā, ir arī ābeļdārzs, rabarberu lauki un tiek audzētas citas ogas. Pēc diviem gadiem Abavas saimnieki nopirka ražotni Slampes pagasta Ārlavciemā un tagad vīns tiek gatavots plašākās telpās daļēji rekonstruētā dārzeņu konservu cehā. Blakus ražotnei ir plašs ābeļdārzs, kas ražošanas vajadzībām ļoti noder.

Uzņēmuma Abavas dārzi, kas tirgū pazīstams ar zīmolu Abavas vīna darītava, apgrozījums 2020. gadā sasniedza 1,1 miljonu eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2019. gadā.

To intervijā DB norāda SIA Abavas dārzi līdzīpašnieks Mārtiņš Barkāns, piebilstot, ka šobrīd uzņēmums realizē arī 1,5 miljonu eiro vērtu investīciju programmu, lai nodrošinātu kompānijas tālāku izaugsmi.

M. Barkāns atzīst, ka pēdējie divi gadi ir bijuši gana izaicinoši, jo pandēmijas ietekmē periodiski bija slēgta aptuveni puse no Abavas vīna darītavas pārdošanas kanāliem, tajā skaitā restorāni, kafejnīcas, lidostas un dažādas tūristu pulcēšanās vietas. Uzņēmums gan spēja veiksmīgi pārorientēties, uzsākot tiešsaistes tirdzniecību, organizējot attālinātās degustācijas un veicot citus pasākumus, atzīst M. Barkāns.

Fragments no intervijas

Salīdzinot oktobra trešā un ceturtā cenu monitoringa datus, 97% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas, liecina Ekonomikas ministrijas dati. Cenu pieaugums ir novērojams 0,8% gadījumu, savukārt 2,2% gadījumu cena ir samazinājusies.

Kopš oktobra cenu monitoringa ietvaros tiek fiksētas cenas gan latos, gan eiro. Oktobra ceturtajā cenu novērojumā cenas eiro tika norādītas 99,5% gadījumu un tikai 0,5% gadījumu cenas eiro vēl nebija norādītas. Cenas eiro netika norādītas taksometru pakalpojumiem un apsaimniekošanas pakalpojumu atsevišķām pozīcijām. Pārtikas un saimniecības precēm lielveikalos cenas eiro norādītas praktiski visos gadījumos, konstatēti tikai divi gadījumi, kad cena eiro netika norādīta svaigai gaļai.

Cenu monitoringa ietvaros iegūtie dati tiek izmantoti Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) īstenoto uzraudzības aktivitāšu ietvaros. Tiek fiksētas norādītās cenas gan latos, gan eiro, kas paver iespēju pārliecināties par valūtas konvertācijas atbilstību virknei preču un pakalpojumu, kā arī sekot līdzi, vai komersanti veikuši nepieciešamās izmaiņas, lai novērstu iepriekš pieļautās kļūdas.

Saskaņā ar arheologu sniegto informāciju Armēnijā atklāta pasaulē senākā zināmā vīna darītava, ziņo BBC.

Vīna prese un fermentācijas trauki, kas, kā tiek uzskatīts, ir 6000 gadus veci, atrasti alā. Kā stāstījis viens no arheologiem šis ir senākais vīna ražošanas piemērs.

Objekts atklāts kalnos Armēnijas dienvidaustrumos. Tajā pašā teritorijā iepriekš atrasts arī vecākais zināmais ādas apavs, kas varētu būt 5500 gadus vecs.

Alas iekšienē starptautiska arheologu komanda atradusi seklu baseinu, no kura sķidrums aizplūdis dziļā mucā. Baseins varētu būt kalpojis kā vīna prese, kur cilvēki stampāja vīnogas ar kājām, stāstījis arheologs. Pētnieki atraduši arī vīnogu sēklas, sapresētu vīnogu atlikumus un izkaltušus vīnogulājus.

Novembra sākumā, salīdzinot ar oktobra pēdējo nedēļu, 96,15% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērots 1,12% gadījumu, savukārt 2,73% gadījumu cena ir samazinājusies, liecina jaunākie Ekonomikas ministrijas (EM) cenu monitoringa rezultāti.

Novembra pirmajā cenu novērojumā cenas eiro tika norādītas 99,7% gadījumu. Tikai 0,3% gadījumu cenas eiro vēl nebija norādītas. Cenas eiro atsevišķos gadījumos netika norādītas taksometru pakalpojumiem un apsaimniekošanas pakalpojumu atsevišķām pozīcijām. Pārtikas un saimniecības precēm lielveikalos cenas eiro norādītas praktiski visos gadījumos, konstatēts tikai viens gadījums, kad cena eiro par 1 kg netika norādīta Holandes sieram.

Cenu monitoringa ietvaros iegūtie dati tiek izmantoti Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) īstenoto uzraudzības aktivitāšu ietvaros. Tiek fiksētas norādītās cenas gan latos, gan eiro, kas ļauj pārliecināties par valūtas konvertācijas atbilstību virknei preču un pakalpojumu, kā arī sekot līdzi, vai komersanti veikuši nepieciešamās izmaiņas, lai novērstu iepriekš pieļautās kļūdas. Lai efektīvi veiktu uzraudzības aktivitātes, PTAC sākotnēji sazinās telefoniski ar komersantu pārstāvjiem un informē par konstatētajām neatbilstībām. Tomēr, neatbilstību nenovēršanas un būtisku neatbilstību konstatēšanas gadījumos, tiks veikti kontroles pasākumi. Kopā, kopš cenu paralēlās atspoguļošanas perioda sākšanās, PTAC uz monitoringa gūtās informācijas pamata ir veicis 25 pārbaudes un 17 telefoniskus zvanus par monitoringa ietvaros konstatētajiem pārkāpumiem.

Aizbraucām ar sievu kāzu ceļojumā uz Toskānu, un lielāko ceļojuma laiku pavadījām, braukājot no vienas mazas vīna darītavas uz otru. Nav grūti šajā burvīgajā itāļu vidē iedvesmoties visādām dzīves idejām – atceras ABAVAS vīna darītavas saimnieks Mārtiņš Barkāns. Sēžot uz kādas vīna darītavas terases, spriedām, ka būtu forši arī Latvijā dzīvot laukos un darināt vīnu.

Pāris gadi pagāja mācoties un pētot tēmu. Beidzās ar to, ka 2010. gadā iegādājāmies lauku saimniecību pie Sabiles, skaistā Abavas ielejas dienvidu nogāzē, un iestādījām tur vīnogu dārzu. Savukārt ražotnē esam nu jau piecus gadus.

Lai nebūtu tā, ka rokas klēpī salikuši skatāmies un gaidām uz tiem zaļajiem augiem, kuri kādreiz dos ražu, sākām rosīties ar āboliem. Pamazām sākotnējais plāns B – kaut ko padarīsim ar āboliem, kamēr aug vīnogas, – kļuva par plānu A. Šobrīd mūsu vīna darītavas bizness ir balstīts uz Latvijas āboliem, Latvijas upenēm, rabarberiem, aronijām, ķiršiem, cidonijām. Esam kļuvuši par premium dzērienu darinātavu no Latvijas augļiem un ogām, kuros citu starpā pavisam neliela daļa, daži simti pudeļu ir arī ar vīnogām, tomēr tie nav biznesa apjomi, tas drīzāk ir dārgs hobijs.

Lielākajai daļai jeb 85% preču un pakalpojumu septembrī pamata cena ir palikusi nemainīga, liecina jaunākie Ekonomikas ministrijas cenu monitoringa rezultāti.

9% gadījumos novērots cenu pieaugums, savukārt 6% gadījumu cena ir samazinājusies.

Septembrī cenas eiro tika norādītas 48% gadījumu un lielākā daļa tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu darbinieki bija informēti par prasību no 1. oktobra cenas norādīt arī eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā mēneša monitoringa datiem, cenu svārstības novērotas galvenokārt sezonas produktiem un pakalpojumiem. Periodā raksturīgs cenu samazinājums dārzeņiem saistībā ar jauno ražu, kā arī cenu svārstības viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumiem, jo līdz 1.oktobrim vēl turpinās aktīvā tūrisma sezona.

Pārtikas produktu cenas lielākoties ir palikušas nemainīgas. Pārtikas produktu grupā cenas pieaugušas Holandes un Krievijas sieram, kā arī kausētajam sieram, savukārt garšvielas un apelsīnu sula kļuvusi lētāka.