Gerhards sola cīnīties par zemniekiem Eiropā un pašu mājās 

Lauksaimnieku, mežsaimnieku un pārtikas ražotāju kopējais eksporta apjoms aug, atkal tiek iekoptas pamestās lauksaimniecības zemes, un skan trauksmes zvani par augošām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām.

Jānis Goldbergs, 2019. gada 21. februāris plkst. 7:58

Foto: Edijs Pālens/LETA

Mūsu valsts zemnieki vēl aizvien ir Eiropas pabērna lomā ar mazākiem platībmaksājumiem. Jaunais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards intervijā Dienas Biznesam lauksaimniekus sola aizstāvēt.

Kādas šobrīd ir valdības prioritātes lauksaimniecībā? Vai ir kādas būtiskas atšķirības no iepriekšējās valdības?

Lauksaimniecība ir ļoti tradicionāla nozare, kurā būtiskas izmaiņas nevar veikt viena gada laikā. Ja grib kaut ko paveikt, tad jāstrādā ilgtermiņā. Tādēļ prioritātes izriet no tā, lai jebkurš mežsaimnieks, jebkurš lauksaimnieks varētu prognozēt savu nākotni un investīcijas, jo šis nav nekāds ātrais bizness.

Šobrīd ir laiks, kad tiek lemts par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu kopumā, par jauno plānošanas periodu 2021. - 2027. gadam, kad tiek lemts par attīstību turpmākajiem septiņiem gadiem, ievērojot gan Brexit ietekmi, gan diskusijas par to, ka varētu būt vispārējs finansējuma samazinājums lauksaimniecības politikai Eiropā. Paralēli ir skaidri jāredz sava nākotne šeit Latvijā – kāda būs lauksaimniecības politika, ko varam uzlabot un ko stiprināt.

Mans pirmais darbs un prioritāte šobrīd ir sarunas Eiropas Savienībā tieši par to, kā redzam šo attīstību.

Vai saredzat, ka Latvija var panākt ES līdzmaksājumu izlīdzinājumu lauksaimniekiem un turpmāk mūsu zemnieki varētu saņemt tādus pašus platību maksājumus kā, piemēram, Francijā?

Tā ir prioritāte, kas ir paredzēta šīs valdības deklarācijā. Jautājums, protams, ir un paliek, kāds būs galarezultāts. Mērķis ir būtiski mainīt pašreizējo stāvokli. Iespējams, ka nākotnē ir jādomā par nacionālā finansējuma novirzīšanu šiem mērķiem, bet šis risinājums ir ļoti tālas nākotnes jautājums.

Ko personīgi redzat kā savu izaicinājumu, nākot vadīt Zemkopības ministriju?

Jāuzsver, ka, nākot uz Zemkopības ministriju, es ļoti labi apzinos, ka pārtikas rūpniecība un zemkopība kopumā sniedz 19,2% no Latvijas eksporta, savukārt mežsaimniecība - 21,2%. Tas nozīmē, ka ministrijas pārraudzībā ir atbildība par 40% no Latvijas eksporta. Šīs divas nozares nodrošina Latvijas kā valsts ekonomisko stabilitāti. Šī ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecības sadaļa. Mans redzējums turpmākajos četros gados šajā jomā ir konkurētspējīgs Latvijas ražotājs. Konkurētspēja jau ir, piemēram, mežsaimniecībā, graudkopībā, pārtikas produktu ražošanā. Es uzskatu, ka ir iespējas būtiski palielināt lauksaimniecības produkcijas ražošanas īpatsvaru Latvijā.

Mana prioritāte ir nodrošināt to, ka lauki ir dzīvi! Prioritāri ir, ka laukos ir cilvēki, ka cilvēki laukos var nopelnīt! Šie faktori ir ārkārtīgi būtiski, jo tieši no tiem ir atkarīgi vairāk nekā 40% mūsu valsts eksporta. Ja skatāmies no klasiskajiem tautsaimniecības pamatiem, tad tieši eksports ir tas, kas Latviju uztur, izvelk.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālisti vēl nesen informēja jaunos deputātus par to, ka siltumnīcefekta gāzes (SEG) Latvijā visvairāk augušas tieši lauksaimniecībā. Jautājums ir - vai mums jāsāk ierobežot lauksaimniecības izaugsme?

Pirmkārt, Latvijai ir sava specifika. Vēsturiski – 1990. gadā SEG emisiju apjoms Latvijā bija par 17% mazāks nekā Eiropā. Tas ir tas, par ko Eiropa runā šodien. Eiropai šobrīd ir jāsamazina šīs emisijas par 57%. Savukārt mēs esam izdarījuši daudz vairāk nekā daudzas citas Eiropas Savienības valstis, kas runā par 40% SEG emisiju samazinājumu. Man, esot vides ministram, ievērojot šo faktu, izdevās samazināt mūsu procentu no 13% līdz 6%. Lietuvā un Igaunijā SEG emisiju samazināšanas plāni ir lielāki par 6%. Tas ir tādēļ, ka mēs daudz ko jau esam izdarījuši, ka ir nepieciešams pārejas periods. Šeit ir divas lietas. Viena - attīstās jaunās tehnoloģijas, bet otra – mēs vēl ne tuvu neesam tajās lauksaimniecības zemju robežās, kā bijām 90.-to gadu sākumā. Tas ir Latvijas valsts resurss, un tas ir jāizmanto. Mans viedoklis šajā lietā, ievērojot visus apstākļus, ka mums SEG emisiju samazinājuma uzsvars būtu jāliek uz transporta sektoru un uz citu nozaru pleciem. SEG emisiju pieaugums lauksaimniecībā ir objektīvās sekas, mēs atkal izmantojam savu zemi un aizvien vairāk.

No otras puses – nākamajā plānošanas periodā lielāks atbalsts tiks sniegts tiem zemniekiem, kuriem ir mazāk SEG emisiju. Tas, kas mums ir jāizdara Latvijā, - jāvienojas, kādi būs šie labākie atbalsta virzieni.

Visu interviju Gerhards sola cīnīties par zemniekiem Eiropā un pašu mājās lasiet 21. februāra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 22. jūnijs plkst. 7:25

Dzīvē ir jādara nevis tas, ko var darīt, bet tas, ko nevar...

2015. gada 29. septembris plkst. 12:04

Ar jaunu administratīvi teritoriālās reformas pieteikumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

2015. gada 02. jūnijs plkst. 17:05

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards otrdien Briselē piedaloties...

2014. gada 21. novembris plkst. 11:22

VAS Latvijas dzelzceļš meitasuzņēmuma SIA LDZ Cargo valdes locekļa amatu atstājis latviešu...

2014. gada 16. janvāris plkst. 7:38

Bizness kļūst arvien globālāks un sarežģītāks. Privātais bizness ar šo situāciju sen...

Nepalaid garām

Šodien Ventspilī tika prezentēta jaunā koncertzāle «Latvija»....

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības...

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

No šīs sadaļas
2019. gada 19. februāris plkst. 14:15

2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 milj. tonnu, kas ir par 635,2...

2019. gada 14. februāris plkst. 17:30

Cūku audzēšanas uzņēmums SIA «Baltic Pork» pārjaunojis komercķīlu, palielinot nodrošinātā...

2019. gada 12. februāris plkst. 7:55

Neraugoties uz straujo tehnoloģiju attīstību, izstāžu bizness neizzudīs...

2019. gada 11. februāris plkst. 13:53

Janvāra beigās Polijas dienvidrietumos liellopiem tika konstatēts atipiskais L-tipa govju sūkļveida...

2019. gada 08. februāris plkst. 7:15

Vidzemes piensaimnieki – četras zemnieku saimniecības un viena privātpersona - tiesā iesūdzējuši...

2019. gada 06. februāris plkst. 7:42

Kocēnu novada bioloģiskā saimniecība Mežvijas audzē un pārstrādā dārzeņus, paši vāc to...

2019. gada 05. februāris plkst. 16:53

Govs liemeņa iepirkuma cena pagājušā gada decembrī Latvijā bija par 0,4% zemāka...

2019. gada 05. februāris plkst. 6:58

Polijā ir konstatēts trako govju slimības jeb sūkļveida encefalopātijas (BSE) atipisks gadījums,...

2019. gada 31. janvāris plkst. 9:29

Vilani ir pirmā jaunā linu šķirne, kuru pēc vairāk nekā 25 gadu...

2019. gada 29. janvāris plkst. 13:21

No maza graudu pārstrādes uzņēmuma vairāk nekā 20 gados SIA Otaņķu dzirnavnieks...