Gerhards sola cīnīties par zemniekiem Eiropā un pašu mājās 

Lauksaimnieku, mežsaimnieku un pārtikas ražotāju kopējais eksporta apjoms aug, atkal tiek iekoptas pamestās lauksaimniecības zemes, un skan trauksmes zvani par augošām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām.

Jānis Goldbergs, 21.2.2019

Foto: Edijs Pālens/LETA

Mūsu valsts zemnieki vēl aizvien ir Eiropas pabērna lomā ar mazākiem platībmaksājumiem. Jaunais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards intervijā Dienas Biznesam lauksaimniekus sola aizstāvēt.

Kādas šobrīd ir valdības prioritātes lauksaimniecībā? Vai ir kādas būtiskas atšķirības no iepriekšējās valdības?

Lauksaimniecība ir ļoti tradicionāla nozare, kurā būtiskas izmaiņas nevar veikt viena gada laikā. Ja grib kaut ko paveikt, tad jāstrādā ilgtermiņā. Tādēļ prioritātes izriet no tā, lai jebkurš mežsaimnieks, jebkurš lauksaimnieks varētu prognozēt savu nākotni un investīcijas, jo šis nav nekāds ātrais bizness.

Šobrīd ir laiks, kad tiek lemts par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu kopumā, par jauno plānošanas periodu 2021. - 2027. gadam, kad tiek lemts par attīstību turpmākajiem septiņiem gadiem, ievērojot gan Brexit ietekmi, gan diskusijas par to, ka varētu būt vispārējs finansējuma samazinājums lauksaimniecības politikai Eiropā. Paralēli ir skaidri jāredz sava nākotne šeit Latvijā – kāda būs lauksaimniecības politika, ko varam uzlabot un ko stiprināt.

Mans pirmais darbs un prioritāte šobrīd ir sarunas Eiropas Savienībā tieši par to, kā redzam šo attīstību.

Vai saredzat, ka Latvija var panākt ES līdzmaksājumu izlīdzinājumu lauksaimniekiem un turpmāk mūsu zemnieki varētu saņemt tādus pašus platību maksājumus kā, piemēram, Francijā?

Tā ir prioritāte, kas ir paredzēta šīs valdības deklarācijā. Jautājums, protams, ir un paliek, kāds būs galarezultāts. Mērķis ir būtiski mainīt pašreizējo stāvokli. Iespējams, ka nākotnē ir jādomā par nacionālā finansējuma novirzīšanu šiem mērķiem, bet šis risinājums ir ļoti tālas nākotnes jautājums.

Ko personīgi redzat kā savu izaicinājumu, nākot vadīt Zemkopības ministriju?

Jāuzsver, ka, nākot uz Zemkopības ministriju, es ļoti labi apzinos, ka pārtikas rūpniecība un zemkopība kopumā sniedz 19,2% no Latvijas eksporta, savukārt mežsaimniecība - 21,2%. Tas nozīmē, ka ministrijas pārraudzībā ir atbildība par 40% no Latvijas eksporta. Šīs divas nozares nodrošina Latvijas kā valsts ekonomisko stabilitāti. Šī ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecības sadaļa. Mans redzējums turpmākajos četros gados šajā jomā ir konkurētspējīgs Latvijas ražotājs. Konkurētspēja jau ir, piemēram, mežsaimniecībā, graudkopībā, pārtikas produktu ražošanā. Es uzskatu, ka ir iespējas būtiski palielināt lauksaimniecības produkcijas ražošanas īpatsvaru Latvijā.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Mana prioritāte ir nodrošināt to, ka lauki ir dzīvi! Prioritāri ir, ka laukos ir cilvēki, ka cilvēki laukos var nopelnīt! Šie faktori ir ārkārtīgi būtiski, jo tieši no tiem ir atkarīgi vairāk nekā 40% mūsu valsts eksporta. Ja skatāmies no klasiskajiem tautsaimniecības pamatiem, tad tieši eksports ir tas, kas Latviju uztur, izvelk.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālisti vēl nesen informēja jaunos deputātus par to, ka siltumnīcefekta gāzes (SEG) Latvijā visvairāk augušas tieši lauksaimniecībā. Jautājums ir - vai mums jāsāk ierobežot lauksaimniecības izaugsme?

Pirmkārt, Latvijai ir sava specifika. Vēsturiski – 1990. gadā SEG emisiju apjoms Latvijā bija par 17% mazāks nekā Eiropā. Tas ir tas, par ko Eiropa runā šodien. Eiropai šobrīd ir jāsamazina šīs emisijas par 57%. Savukārt mēs esam izdarījuši daudz vairāk nekā daudzas citas Eiropas Savienības valstis, kas runā par 40% SEG emisiju samazinājumu. Man, esot vides ministram, ievērojot šo faktu, izdevās samazināt mūsu procentu no 13% līdz 6%. Lietuvā un Igaunijā SEG emisiju samazināšanas plāni ir lielāki par 6%. Tas ir tādēļ, ka mēs daudz ko jau esam izdarījuši, ka ir nepieciešams pārejas periods. Šeit ir divas lietas. Viena - attīstās jaunās tehnoloģijas, bet otra – mēs vēl ne tuvu neesam tajās lauksaimniecības zemju robežās, kā bijām 90.-to gadu sākumā. Tas ir Latvijas valsts resurss, un tas ir jāizmanto. Mans viedoklis šajā lietā, ievērojot visus apstākļus, ka mums SEG emisiju samazinājuma uzsvars būtu jāliek uz transporta sektoru un uz citu nozaru pleciem. SEG emisiju pieaugums lauksaimniecībā ir objektīvās sekas, mēs atkal izmantojam savu zemi un aizvien vairāk.

No otras puses – nākamajā plānošanas periodā lielāks atbalsts tiks sniegts tiem zemniekiem, kuriem ir mazāk SEG emisiju. Tas, kas mums ir jāizdara Latvijā, - jāvienojas, kādi būs šie labākie atbalsta virzieni.

Visu interviju Gerhards sola cīnīties par zemniekiem Eiropā un pašu mājās lasiet 21. februāra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK)...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) neizskatīs...

Šī gada 17. decembrī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards...

Dzīvē ir jādara nevis tas, ko var darīt, bet tas, ko nevar...

Ar jaunu administratīvi teritoriālās reformas pieteikumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 milj. tonnu, kas ir par 635,2...

Cūku audzēšanas uzņēmums SIA «Baltic Pork» pārjaunojis komercķīlu, palielinot nodrošinātā...

Neraugoties uz straujo tehnoloģiju attīstību, izstāžu bizness neizzudīs...

Janvāra beigās Polijas dienvidrietumos liellopiem tika konstatēts atipiskais L-tipa govju sūkļveida...

Vidzemes piensaimnieki – četras zemnieku saimniecības un viena privātpersona - tiesā iesūdzējuši...

Kocēnu novada bioloģiskā saimniecība Mežvijas audzē un pārstrādā dārzeņus, paši vāc to...

Govs liemeņa iepirkuma cena pagājušā gada decembrī Latvijā bija par 0,4% zemāka...

Polijā ir konstatēts trako govju slimības jeb sūkļveida encefalopātijas (BSE) atipisks gadījums,...

Vilani ir pirmā jaunā linu šķirne, kuru pēc vairāk nekā 25 gadu...

No maza graudu pārstrādes uzņēmuma vairāk nekā 20 gados SIA Otaņķu dzirnavnieks...