Ķīnas koronavīrusa izplatīšanās ietekmējusi vairāku pārtikas produktu cenu. Viens no šādiem produktiem ir arī ķiploki.

Proti, Ķīna ir atbildīga aptuveni par 80% no pasaules ķiploku eksporta. Piemēram, arī Latvijas lielveikalos gluži vai ierasta bilde ir tā, ka tur nopērkamo ķiploku izcelsme bijusi tieši šī Tālo Austrumu lielvalsts.

Ķīnas ķiplokus mūsdienās importē gandrīz visi, un koronavīrusa izplatīšanās raisījuši bažas, ka kādā brīdī tiks negatīvi ietekmēta to piegāde. Proti, mēģinot ierobežot vīrusa izplatību, Ķīnā traucēta transporta plūsma. Tāpat lauksaimnieki, ķiploku pārstrādātāji un loģistikas kompānijas saskaras ar nepietiekama darbaspēka problēmām.

Tiek ziņots, ka līdz ar ēšanas paradumu globalizāciju pasaulē ķiploku popularitāte jau tā pēdējos gados augusi. Pastāv pieņēmums, ka ķiploku ēšana palīdz veselībai (pasaulē pieaugot iedzīvotāju masai, kas grib ēst veselīgāk un ir turīgāka, rodas papildu pieprasījums arī pēc zivīm, riekstiem un veselīgākām eļļām). Turklāt daži ziņu virsraksti liecina, ka nu ķīnieši ķiplokus (kuru piegāde nu ir traucēta) ēd sevišķi cītīgi!

Latvija piedzīvo jaunu ķiploku audzēšanas popularitātes vilni, un katru gadu palielinās ar ķiplokiem apstādītās platības, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Valsts Lauku tīkla mājaslapā pieejamā informācija.

LLKC Valkas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Valdas Empeles sagatavotā informācija liecina, ka Platībmaksājumu atbalstam 2016. gadā Lauku atbalsta dienestā bija pieteikti 89,73 ha, un tā ir platība no laukiem, kas lielāki par 0,3 ha, bet reālo ķiploku stādījumu ir vismaz divas reizes vairāk.

«Pagaidām ar ķiploku ražību gan Latvijā nevaram lepoties, tā vidēji ir salīdzinoši zema un nepārsniedz 4 t/ha. Tieši ražības palielināšana, lai varētu Latvijas tirgu nodrošināt ar pašaudzētiem ķiplokiem, ir tas, pie kā intensīvi jāstrādā. Lai iegūtu lielāku ražu, svarīga ir cīņa ar kaitīgo ar organismu, slimību un kaitēkļu, ierobežošanu,» skaidro V. Empele.

Pēdējos septiņos gados ķiploku platības Latvijā ir četrkāršojušās; eksperti prognozē turpmāku pieaugumu

Zemkopības ministrijas dati rāda, ka 2016. gadā Latvijā ķiploku platības aizņēma 179 ha, kas ir būtiski vairāk nekā 2010. gadā. Nozares eksperti paredz, ka nākamgad platības var pieaugt pat līdz 240–280 ha. Latvija patlaban piedzīvo jaunu ķiploku audzēšanas popularitātes vilni, un katru gadu palielinās ar tiem apstādītās platības, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija. Tā kā pagaidām ķiploku ražība Latvijā ir salīdzinoši zema un nepārsniedz vidēji četras tonnas no hektāra, intensīvi jāstrādā pie ražības palielināšanas, lai varētu Latvijas tirgu nodrošināt ar pašaudzētiem ķiplokiem. Lai iegūtu lielāku ražu, ir svarīga kaitīgo organismu, slimību un kaitēkļu ierobežošana.

Piecu gadu laikā ķiploku audzēšanas platību apjomi palielinājušies seškārt.

Ķiploki ir viena no visstraujāk augošām dārzeņu kultūrām Latvijā, to platības šogad ir pieaugušas par 37 % - no 229 ha pērn līdz 314 ha šogad. Turklāt šīs ir tikai tās platības, kas deklarētas Lauku atbalsta dienestā (LAD), bet ir virkne daudz mazāku platību, kas nav deklarētas. Tā ka faktiskās platības ir vēl lielākas, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra sniegtā informācija. Konkurenci Latvijas ķiplokiem pārsvarā veido Ķīnas un Spānijas ķiploki. Latvija pati spēj nodrošināt apmēram 50% no patēriņa, pārējais ir importētais. Pārsvarā tas ir piemērotu glabātuvju trūkums, komentē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils. Viņš norādīja, ka ķiploku pārstrāde ir daudzveidīga, bet nav masveidīga. Tie ir pulveri, granulas, skaidiņas, dažādi garšvielu maisījumi. Viens no aktīvākajiem un lielākajiem pārstrādātājiem ir Latvijas Ķiploks, SIA ApiAgro un Bruknas ķiploks. Lai ķiploku kultūra būtu rentabla, no hektāra būtu jāiegūst vismaz 7 tonnas. Šogad noteikti šī robeža sasniegta netiks, norādīja M.Narvils.

Kopš šī gada marta ķiploku cena Ķīnā ir gandrīz četrkāršojusies, tādējādi šis garšaugs šogad Ķīnā ir kļuvis par veiksmīgāko investīciju preci, raksta Reuters.

Ķiploku cenas straujā palielināšanās Ķīnā varētu būt saistīta ar cilvēku uzskatu, ka tā lietošana pārtikā palīdz atvairīt H1N1 vīrusu jeb tā saukto cūku gripu, uzskata Morgan Stanley ekonomists.

Tam par apliecinājumu ir arī atgadījums kādā Ķīnas skolā, kura iegādājusies 200 kilogramus ķiploku un likusi tos katru dienu ēst saviem audzēkņiem, lai tie neslimotu.

Citi gan uzskata, ka aiz straujās ķiploku cenas palielināšanās stāv valsts bagātie, kas veic spekulācijas tirgū, lai nopelnītu.

Savukārt vēl viens scenārijs ķiploku cenas pieaugumam Ķīnā rāda, ka tā kā pērn ķiploku cena valstī bija ļoti zema, daudzi zemnieki nolēma tos šogad neaudzēt, tādēļ pieprasījums vietējā tirgū apsteidz piedāvājumu, ķiploka cenu «uzdzenot debesīs».

Sešus gadus ziemas ķiploku audzēšanai pievērsies Jānis Bambulis Trapenes pagasta piemājas saimniecībā Birzkalni. Viņš atzīst, ka audzēt ķiplokus nav nemaz tik viegli, jo tas ir smags roku darbs, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Birzkalnos saimnieko visa ģimene – Jānis ar sievu Lieni, meita Estere (7 gadi) un dēls Roberts (2 gadi), daudz palīdz arī Jāņa mamma Maija. J.Bambulis strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes daļā par ugunsdzēsēju glābēju, ir arī Latvijas Amatniecības kameras biedrs, J.Bambulim ir krāšņu podnieka amata zeļļa diploms. Viņš nenoliedz – darba visur ir ļoti daudz, tādēļ saimniecībai laika atliek maz. «Mums ir lauku māja, zeme. Ja ir zeme, tā ir jāapstrādā – pirms sešiem gadiem radās iecere par ziemas ķiploku audzēšanu. Šogad sieva pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atsāka darbu skolā un nu arī viņai atliek mazāk laika saimniecībai. Arī mana mamma strādā algotu darbu, bet tāpat brauc uz saimniecību palīgā – gan ravē ķiplokus, gan palīdz pie audzēšanas un novākšanas. Viņa mums ir ļoti liels atbalsts,» saka J.Bambulis. Savam priekam un vajadzībām saimniecībā audzē arī dažādus putnus – vistas, pērļu vistiņas, tītarus, kopā ir simts putnu saime.

Tradicionāli alus visvairāk tiek patērēts vasaras karstajos mēnešos, tomēr pēdējo gadu pieredze rāda, ka alus kļūst arvien iecienītāks dzēriens arī ziemā. Salīdzinājumā ar laiku pirms 5-6 gadiem, alus patēriņš vasarā kopumā ir audzis tikai par 8%, kamēr pārdošanas apjomi ziemā palielinājušies pat par 50%, informēja a/s Cēsu alus.

A/s Cēsu alus veikusi pētījumu, kurā noskaidrojusi alus lietošanas paradumus ziemas laikā Latvijā.

Pētījuma laikā Latvijas iedzīvotājiem tika uzdoti vairāki jautājumi, kas saistīti ar alus lietošanas paradumiem ziemas laikā. Vislielākās atšķirības alus lietošanas paradumos tika novērotas, salīdzinot vīriešu un sieviešu alus cienītāju atbildes. Ja fakts par to, ka 81% respondentu vīriešu atzīst, ka alu patērē kopā ar draugiem, nepārsteidz, tad interesanti, ka 48% respondentu sieviešu atzīst, ka alu lieto kopā ar draugiem un gandrīz tikpat daudz respondentes jeb 43%, ka alu lieto ģimenes lokā.

43% no aptaujātajiem norādīja, ka ziemas laikā alu visbiežāk lieto mājās, kamēr 10% dod priekšroku bāriem, bet 6% klubiem. Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs (23%) alus lietošanu ziemas laikā saista ar pirtī iešanu un alu bauda pēc pēršanās pirtī.

Pēdējā laikā Ķīnā periodiski vērojama dažādu aktīvu cenu burbuļu uzblīšana un noplakšana. Pēdējais straujais cenu pieaugums skāris ķiploku tirgu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pieejamie dati liecina, ka Ķīnā publiski tirgoto ķiploku cena 12 mēnešu laikā palielinājusies par 85% līdz 13,75 juaņu atzīmei par kilogramu (~1,83 eiro par kilogramu).

Pieejamā informācija liecina, ka ķiploku raža Ķīnā gadā tiek novākta vienu reizi. Pēc tam izejvielas krājumi tiekot palēnām pārdoti, un viss šis process izpelnoties lielu vietējo valsts spekulantu uzmanību. Tie uzpērk ķiplokus un uzglabā speciālās noliktavās. Savus krājumus tie sāk izpārdot tad, kad ķiploku piedāvājums ir mazinājies, un tie var veikt darījums ar krietni izdevīgākām cenām. WSJ kāds Ķīnas tirgonis, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu, stāsta, ka pašlaik noliktavā glabā četrus tūkst. tonnas ķiploku. Sagaidot izdevīgu pārdošanas brīdī, viņš iepriekšējā gadā esot guvis peļņu aptuveni septiņu milj. juaņu apmērā (0,93 milj. eiro). «Es neesmu spekulants. Esmu tikai saprātīgs biznesmenis,» klāsta sīvās pārtikas izejvielas pārdevējs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvalde šodien nosūtījusi kriminālprocesu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret sešām personām, kas kontrabandas ceļā ieviedušas Latvijā 400 tonnas svaigu ķiploku.

VID Komunikācijas daļa informē, ka kriminālprocess pret ķiploku kontrabandistiem ierosināts jau 2006. gada martā.

Preču izcelsmes sertifikātos kontrabandisti bija norādījuši, ka preču izcelsmes valsts ir Bulgārija un Turcija – ievedot preces no šīm valstīm, Latvijā muitas nodoklis nav jāmaksā. Taču izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka patiesībā ķiploki audzēti Ķīnā un uzņēmumi, kas tos ieveduši, nav valstij nomaksājuši nodokļus 417.67 tūkst. Ls apmērā.

Tāpat izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka šie uzņēmumi vispār nevarēja nodarboties ar pārtikas produktu ievešanu Latvijā, jo nevienam no uzņēmumiem nebija attiecīgas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD)licences un ķiploki Latvijā ievesti, apejot PVD Sanitārās robežinspekcijas kontroli.

No ķiplokiem var ražot ne vien garšvielas, piemēram, pulveri un granulas, bet arī marinējumus, pesto un pat «kompetes»

SIA Latvijas ķiploks audzē un pārstrādā ķiplokus, ražojot pulveri, granulas, tēju, marinējumus, kā arī saldumus. Šobrīd uzņēmuma produkcija ir 50 tirdzniecības vietās, kā arī internetveikalā nuko.lv. «Mūsu mērķis ir būt katrā pilsētā,» saka Inese Krūklīte, SIA Latvijas ķiploks līdzīpašniece. Ik pa laikam viņa un otra uzņēmuma īpašniece Sintija Rude piedalās tirdziņos, ko uzskata par lietderīgu instrumentu mārketingam. Bieži vien tirdziņos kāds blakus viņām īgni nosaka, ka šoreiz ir slikts tirgus, jo nekas nav nopelnīts. Viņas uzsver, ka uz to nevar skatīties tik šauri, jo tirdziņš dod iespēju par sevi pastāstīt lielam skaitam cilvēku, no kuriem kāds nākotnē kļūs par klientu vai arī pastāstīs citiem par jaunatklāto produkciju.

Lai gan ķiploks kļuvis par tradicionālu garšvielu un tam ir svarīga nozīme veselības uzturēšanā, arī audzēšanas tradīcijas mūsu valstī ir, tomēr patlaban Latvijā šo kultūru audzē aizvien mazākās platībās. Līdz ar to jāpērk un jāēd ķiploks, kas atceļojis no tālās Ķīnas, vēsta Latvijas Avīze.

Veikalos Latvijā augušo ķiploku šajā gadā tikpat kā neesot. Ir Ķīnā, Itālijā un citās valstīs audzētie ķiploki, kas turklāt salīdzinājumā ar 2009. gada decembri patlaban maksā krietni dārgāk. Piemēram, Maxima veikalos pērn decembra sākumā kilograms Ķīnas ķiploku maksāja Ls 2,19, bet patlaban – Ls 3,39 (dārgākie Ls 7,38). Rimi veikalu tīklā kāpums ir līdzīgs – no Ls 2,49 līdz 3,55, izpētījis laikraksts.

Vairumtirdzniecības bāzēs, pērkot ievestos ķiplokus vairumā, to cena patlaban esot Ls 2,50 – 3. Latvijā audzētos ķiplokus varot nopirkt tirgos un tīmeklī, kur, piemēram, ar bioloģiskajām metodēm audzētais ķiploks aizvadītajā nedēļā maksāja pat 20 latus kilogramā. Tas esot skaidrojams ar skarbajiem dabas apstākļiem vasarā, kad šī kultūra iznīka.

Alus mīļotāji esot gatavi pasludināt jaunu ticību, pierādīt, ka alus ir veselības ķīla, un visādi citādi aizstāvēt savu iemīļoto dzērienu pret narkologu, sievu un citu alus nelabvēļu uzbrukumiem.

Pētot dažādu valstu interneta resursus, komunikācijas, tirgus un sabiedriskās domas izpētes aģentūra A.W.Olsen & Partners noskaidrojusi tipiskākos un interesantākos priekšstatus par putojošo miestiņu, kuru atbilstību patiesībai komentē alus darītavas Aldaris sabiedrisko attiecību vadītājs Ilmārs Jargans.

Pētījuma rezultāti:

"Alus vēders vai vēders alum?

Šķiet vispopulārākais pieņēmums, ko alus baudītājiem nākas uzklausīt visā pasaulē, ka agri vai vēlu viņiem izveidojas iespaidīga izmēra vēders, kas dzīves gaitā var nopietni apdraudēt viņu veselību un kopējo dzīves kvalitāti. Lai arī alus nesatur taukus, tomēr daudzi uzskata, ka tas ir barojošs, un, jo krietnāks alus, jo vairāk kaloriju tas saturot. I.Jargans gan noliedz šādu apgalvojumu: ''Dzerot tikai alu, cilvēks resns nepaliktu. Ne velti ir pat alus diētas, jo alū ir mazāk kaloriju nekā līdzīgā tilpumā piena, vīna vai sulas. Taisnība ir apgalvojumā, ka biezākā alū visu labumu, protams, ir vairāk. Alus gan rosina apetīti, tādēļ cilvēki intensīvi tukšo ledusskapi un uzaudzē vēderiņu''. Tieši uzkodas, kas parasti tiek baudītas kopā ar alu – čipsi, sāļie riekstiņi, ķiploku grauzdiņi - ietekmē svara pieaugumu.

Sākot sarunu ar Havjeru Garsiju (Javier Garcia), jūtos patīkami pārsteigta — biju domājusi, ka meksikānis, kurš Latvijā nodzīvojis nieka padsmit gadus, labākajā gadījumā ar Dievu uz pusēm mācēs latviešu valodu. Taču Havjers man stāsta par sklandraušiem, Kandavas tautastērpiem, svilpauniekiem un par to, ka gada nogalē viņš iecerējis laist klajā grāmatu, kurā pastāstīs par meksikāņa neticamajiem piedzīvojumiem Latvijā.

Vairums no mums Havjeru pazīst kā lielisku pavāru, restorānu tīkla Tex-Mex aso, pikanto ēdienu guru, taču izrādās, ka pēc izglītības Havjers ir keramiķis un tēlnieks, kurš savulaik Meksikā absolvējis Mākslas akadēmiju. Viņa stāsts par atbraukšanu uz Latviju ir bezgala sirsnīgs un, manuprāt, nedaudz dulls. «Mani šurp atveda...protams, ka mīlestība,» smaida Havjers. «Es pametu visu, lai 1992. gadā kopā ar sievu latvieti dotos uz valsti, par kuru iepriekš praktiski neko nezināju.»

#Internetā vislabāk pērk gatavos garšvielu maisījumus, sāli un piparus.

SIA Manas garšas īpašnieces Baiba un Rūta Grīnbergas vēlas cilvēkiem pavērt plašo garšvielu pasauli un iedrošināt nebaidīties eksperimentēt ar jaunām garšām

«Man ļoti patīk garšvielas. To pasaule ir tik interesanta!» saka Baiba Grīnberga, SIA Manas garšas līdzīpašniece. Īpaši viņa ir iecienījusi dažādus piparus, jo īpaši Tasmānijas un Madagaskaras piparus. Baiba ir anatomijas, fizioloģijas un uztura mācības lektore Kosmetoloģijas koledžā un Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā, kā arī sniedz privātas konsultācijas. Viņai kā uztura speciālistei ir atšķirīgs skatījums uz garšvielām, proti, viņa tās redz ne vien kā ēdiena garšu pastiprinātājas un uzlabotājas, bet arī kā veselību veicinošas piedevas. Augos ir dažādas aktīvās vielas – antioksidanti, polifenoli, ēteriskās eļļas –, ar ko tie sevi dabā pasargā. Tāpēc, piemēram, piparos nekad neiemetīsies tārpi vai kukaiņi, bet mārrutka sakne zemē nesapūst.

Mārrutku ražotājs MārLapiņi pacēlis mārrutkus citā līmenī, pievienojot tiem dažādas ogas, piparus un garšvielas

MārLapiņu saimnieks Māris Lapiņš jau apsver domu paplašināt ražošanu un izveidot savu pārstrādes cehu. Pašlaik mārrutku pārstrāde notiek pašu mājās Mārupes novadā. Saimnieks ir gandarīts, ka mārrutkus izdevies izcelt citā gaismā. Jāatgādina, ka padomju laikos teju ikvienā kolhozā bija savs mārrutku pārstrādes cehs. Tolaik mārrutku audzēšana un pārstrāde bija plaši izplatīta nodarbošanās, kas vēlāk gan gāja mazumā. Pašlaik Latvijā rūpnieciskos apjomos mārrutkus ražo SIA Spilva un SIA Firma Rosība, bet lielākoties tas ir mājražotāju rūpals. Māris Lapiņš uzskata, ka tirgū vietas pietiks visiem, jo katram ir sava niša.

MārLapiņu mārrutku pārstrādes process aizsācies pirms nepilniem diviem gadiem ar Miķeļdienas tirdziņu, uz kuru Lapiņu meitām Annai un Elizabetei bija jāņem līdzi rudens raža. Sagatavojuši pašu lasītās tējas un pārstrādājuši dārzā izaudzētos mārrutkus. Sapratuši, ka «tā lieta iet» un sākuši darboties. Tagad jau procesā iesaistīta visa ģimene – Māris atbild par ražošanu, viņa dzīvesbiedres Intas pārziņā ir PR, mārketings un loģistika, vecākiem palīdz arī meitas.

Latvijā joprojām netrūkst viesu prestižos restorānos, kur pamatēdiena cena rakstāma ar diviem cipariem.

Izejvielu dārdzība, restorāna labā slava, atrašanās vieta un šefpavāra vārds – tas viss veidojot ēdiena cenu, kas Rietumu tūristiem gan neizraisa nekādu izbrīnu. Veicot ceļojumu restorānu piedāvājumu pasaulē, atklājas, ka ne visi stereotipi atbilst patiesībai, raksta Diena.

Pirmajā trijniekā pēc dārdzības ierindojas Jūrmalas restorāni ar ekskluzīvām jūras veltēm – gambām, kas ir īpašas garneles, omāra asti un krabju kājām. Baltic Beach Hotel restorānā Caviar Club pieprasījums pēc svaigajām un visai dārgajām jūras veltēm esot stabils. «Pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar Vācijas piegādātājiem, nav nekādu problēmu ar šo produktu pieejamību. Izcilas kvalitātes jūras veltes saņemam regulāri. Cenas vērtējam kā vidējas, salīdzinot ar citiem pasaules un Eiropas restorāniem,» lakoniska ir viesnīcas Mārketinga daļas vadītāja Zane Šteinberga. Dārgo ēdienu sarakstā bieži iekļūst arī medījuma gaļa. «Brieža fileja, ko izmantojam, ir mīkstākā, maigākā un dārgākā. Cenšamies izmantot vietējo gaļu, bet ir nācies pirkt arī no ārzemēm,» stāsta restorāna Otto Schwarz vadītāja Sintija Tropa. Brieža sedla cena pēdējā laikā ir samazinājusies no 28 uz 24 Ls par porciju.

Lapsu mājas siera radītājiem Ivetai un Jānim Lapsām sapnis ir atvērt savu siera ražotni, kurā pieņemt darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Šobrīd viņi gatavo paši un piedāvā gan sāļus, gan saldus mājas sierus. Aizsākums siera darināšanai bijis jau pirms aptuveni desmit gadiem, kad Iveta kāda žurnāla lappusēs pamanījusi svaigā siera recepti – tolaik bija periods, kad aizvien biežāk cilvēki sāka gatavot svaigos sierus ar citronu, etiķi un citām piedevām.

«Pamanīju recepti un domāju – jāpamēģina. Sanāca ļoti gards siers, jo tā bija kādas vecmāmiņas recepte. Iedevu pagaršot māsai, kurai ļoti garšo svaigie sieri, un viņa bija pārsteigta, cik garšīgs siers man izdevies. Pamazām recepti pilnveidoju pēc savas gaumes. Vairākus gadus ar vīru to gatavojām, devām garšot draugiem, paziņām, līdz secinājām, ka pieprasījums ir tik liels, ka jāreģistrējas oficiāli un jāsāk tirgot savu produkciju gadatirgos,» atminas Iveta. Sagatavošanās posms bijis diezgan ilgs, jo PVD prasības ir diezgan striktas, taču pērnā gada jūnijā viņi reģistrējušies oficiālai darbībai. Tā kā ražošana notiek mājās, saskaņā ar PVD prasībām bija jāatdala telpas, kurās notiek ražošana, no dzīvojamās telpas u.c.

Agrāk uzņēmēja Sintija Rude strādāja Cēsīs darba apģērbu veikalā. «Kad sēdēju veikalā aiz letes, sapņoju par savu uzņēmumu un to, kā tad es varēšu plānot savu laiku un katru rītu nesatraukties par to, lai tik nenokavētu autobusu no Raunas uz Cēsīm. Arī savā biznesā ir stresiņš, bet tas ir citādāks. Neviens man neko nesaka, ka atnāku uz darbu vēlāk vai agrāk,» viņa atzīst laikrakstam Dienas Bizness.

Kā vēstīts, SIA Latvijas ķiploks audzē un pārstrādā ķiplokus. Uzņēmuma īpašnieces ir Inese Krūklīte un Sintija Rude.

Inese piebilst, ka jābūt drosmīgam, lai sāktu savu biznesu.

«Kad strādā algotu darbu, skaidri zini, kurā datumā ir avanss un kurā alga, kādi ir bonusi. Privātais bizness ir dinamisks – gan ieņēmumi, gan milzīgi izdevumi, jo visu laiku attīstāmies. Ja visus ieņēmumus izmaksātu algās, dzīvotu zaļi, bet tad kompānija nepastāvētu ilgtermiņā. Tāpēc jābūt drosmīgām un jāspēj sev pateikt, ka vispirms jāspēj attīstīt uzņēmumu un tad varēs domāt par zaļu dzīvošanu. Tas ir svarīgs lēmums, kas jāpieņem. Savs bizness ir milzīgs gandarījums – tā ir tāda bauda!» viņa teic.

Vietējais Latvijas uzņēmumu mazumtirdzniecības veikalu tīkls "CITRO" izveidojis vienotu privātās preču zīmes produktu līniju, piedāvājot daudzveidīgu svaigo un gatavo produktu sortimentu ar "CITRO" zīmolu.

"CITRO" privātās preču zīmes produktu līnija ietver gan pašu ražoto produkciju, gan produktu līniju, kas tapusi sadarbībā ar vietējām zemnieku saimniecībām un novadu ražotājiem.

Ārkārtas situācijas laikā "CITRO" aicina atbalstīt vietējos uzņēmumus, izvēloties vietējo ražotāju produktus.

Aicina atbalstīt Latvijas uzņēmumus

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar partneriem ar kampaņu...

Imants Kelmers, SIA "Latvian Retail Management" valdes priekšsēdētājs, norāda: ""CITRO" zīmols turpina attīstību un šogad plāno koncentrēties uz vienota zīmola koncepta ieviešanu visā "CITRO" veikalu tīklā. Tas paredz gan veikalu rekonstrukciju, gan vienota sortimenta ieviešanu, tostarp privātās preču zīmes produktu līnijas izveidi.

Šobrīd jau piedāvājam plašu klāstu gan pašu ražoto svaigo un gatavo produkciju, gan produktus, kas izstrādāti sadarbībā ar vietējiem ražotājiem un zemnieku saimniecībām. Uzskatu, ka tas ir likumsakarīgs solis turpmākajā "CITRO" zīmola attīstībā."

"CITRO" privātās preču zīmes produktu līniju šobrīd veido "CITRO" kulināru un konditoru gatavotā produkcija – vairāku garšu rupjmaizes grauzdiņi un dažādu veidu salāti, kā arī šā brīža aktualitāte – pēc pašu receptēm gatavota vairāku veidu šašlika gaļa cepšanai. Papildus tam "CITRO" piedāvā partnerībā ar vietējām zemnieku saimniecībām fasētus kartupeļus un zaļumus.

Nākotnē plānots pakāpeniski papildināt privātās preču zīmes pārtikas produktu sortimentu, kā arī piedāvāt nepārtikas produktus.

Vietējo uzņēmumu apvienību SIA "Latvian Retail Management" veido vietējā kapitāla mazumtirdzniecības uzņēmumu tīkli AS "Diāna", SIA "Gabriēla", SIA "LEKON" un SIA "AA&CO". Uzņēmumu apvienība pārstāv "CITRO" zīmola veikalu tīklu ar 76 tirdzniecības vietām visā Latvijā.

SIA "Latvian Retail Management" nodrošina vienotu kopējā tīkla sortimentu, organizējot loģistikas sistēmu un ietverot individuāla piedāvājuma veidošanu katra sadarbības partnera tirdzniecības vietās atbilstoši reģiona tradīcijām un vietējo ražotāju piedāvājumam.

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs interjers –, taču ne vienmēr, sakombinējot šos faktorus, tiek panākts vēlamais rezultāts

Īpaši grūti šo faktoru izpildi noturēt ilgtermiņā, nevis tikai rozā briļļu periodā. Nereti ir tādi spēlētāji, kuri atver kafejnīcu, bet jau pēc gada vai pat īsāka laika šajā vietā jau ir cita nosaukuma ēdinātājs. DB uzrunāja restorānu biznesa ekspertus, kam ir izdevies sevi pierādīt, esot tirgū ilgus gadus, spītējot krīzei un dažādiem pārmaiņu vējiem patērētāju garastāvoklī.

«Teorijas grāmatas saka, ka vari atvērt restorānu absolūti pareizi pēc visiem kritērijiem, bet tik un tā var gadīties, ka kaut kas neaiziet. Tāpat vari atvērt restorānu, pieļaujot kļūdas, bet cilvēkiem patīk, viņi iemīl un iet uz to.

Citās nozarēs nav tik plaši izplatīta netveramo faktoru ietekme, kas nosaka, vai restorāns būs veiksmīgs un ilglaicīgs.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir noteikusi konkursa Latvijas Labākais tirgotājs 2008 uzvarētājus un plāno tos nosaukt 6. februārī, Db pavēstīja LTA projektu vadītāja Linda Konrade.

2008.gada konkursa finālā piedalījās 161 Latvijas labākie uzņēmumi no visas Latvijas. Tika vērtēti 86 tirdzniecības un 51 ēdināšanas objekti, 1 tirdzniecības centrs, 4 aptiekas, 6 skaistumkopšanas saloni un frizētavas, 12 viesnīcas un viesu māju, ka arī autonoma.

Vairāki uzņēmumi konkursā piedalās atkārtoti, piemēram – ēdināšanas uzņēmums Moora, kafejnīca Ukraina no Ventspils, bistro Silva Jelgavā, viesnīca un restorāns Hotel Kolumbs Liepājā, Ķiploku krogs Rīga, atraktīvais ceļmalas krogs Raganas ķēķis Raganā, ziedu veikals Rēzija Valmierā u.c.

Kā atzīst vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs, pirmo reizi tikt uzvarētāju godā ir daudz vieglāk, nekā atkārtoti kļūt par konkursa uzvarētāju. Atkārtota uzvarētāja standarta apliecināšana liecina par stabilu un profesionālu uzņēmuma darbību.

#Ja Latvijā dominē divas lielās veikalu ķēdes, igauņiem un lietuviešiem ir vairākas, arī savi veikali, kas ir ieinteresēti vietējo produktu tirgošanā.

Izpētot dārzeņu cenas Latvijas un abu kaimiņvalstu lielākajos veikalos, Agroresursu un ekonomikas institūts nule kā secinājis – Latvijā vairumā gadījumu dārzeņu cenas vidēji ir augstākas, pat neskatoties uz samazināto PVN. Būtiski dārgāki nekā Lietuvā ir gan kartupeļi, gan šampinjoni, āboli, sīpoli un pat burkāni. Savukārt Latvijas ķiploki dārgāki par Lietuvas ķiplokiem tieši divas reizes – attiecīgi 5,01 un 2,51 eiro par kilogramu.

Te gan rodas jautājums – ar ko tik ļoti atšķiras abu kaimiņzemju garšaugu audzēšanas izmaksas un tirdzniecības uzcenojumi, ka valda tik liela cenu atšķirība? Par ķiploku ražas atšķirībām pagaidām skaidrības nav, bet tas, ka lielais mitrums pagājušā gada rudenī nodarīja skādi pašmāju dārzeņiem, lielai daļai burkānu un kartupeļu paliekot uz lauka, ir neapstrīdams fakts. Un viens no iemesliem, kāpēc, tuvojoties pavasarim, dārzeņu un kartupeļu cenas vēl var augt.

Rīgas Centrāltirgus Nakts tirgū konstatēta tirdzniecība ar nezināmas izcelsmes augļiem un dārzeņiem, kam nebija nepieciešamo pavaddokumentu vai arī tie neatbilda īstenībai. Rezultātā tonna augļu un dārzeņu izņemta no tirdzniecības.

Nezināmās izcelsmes augļi un dārzeņi atklāt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un Valsts policijas ārpuskārtas pārbaudē.

Līdz ar to no tirdzniecības izņemta vairāk nekā tonna nezināmas izcelsmes dārzeņu - 100 kilogrami paprikas, 75 kg brokoļu, 75 kg redīsu, 300 kg ābolu, 50 kg Briseles kāpostu, 24 kg ķiploku, 30 kg lazdu

riekstu un 642 kg tomāti.

Konfiscēto preci PVD nodeva Rīgas Zooloģiskajam dārzam, kur dārzeņi un augļi tiks izbaroti dzīvniekiem.

Pārkāpumi augļu un dārzeņu tirdzniecībā tika veikti arī pagājušajā mēnesī veiktā ārpuskārtas pārbaudē.

Fabiāns de Frīss restorāna Terra šefpavārs

Marinēta vista ar gurķu-jogurta mērci

Sastāvdaļas:

500 g vistas filejas (vai vistas stilbiņu)

2 ķiploku daiviņas

valrieksta izmēra ingvers

1 laims

1 citrons

1 apelsīns

1 tējkarote maiga karija

100-150 ml sojas mērces

Gaļas pagatavošana:

Sagriež vistas fileju palielos gabalos. Norīvē miziņu laimam, citronam un 1/2 apelsīna, liek blenderī kopā ar pārējām marinādes sastāvdaļām, sajauc. Iemarinē vistu, atstāj uz nakti ledusskapī. Cep vai grilē, kā ierasts.

Sastāvdaļas mērcei:

1/2 gurķis

300 g grieķu jogurta

dažas lapiņas kinzas

1 ķiploka daiviņa

citrona sula

jūras sāls

pipari

olīveļļa

Mērces pagatavošana:

Uz rupjas rīves sarīvē gurķi, pieber mazliet sāls, atstāj uz vienu stundu. Tā kā 95% no gurķa sastāva ir ūdens, pēc stundas var izspiest lieko ūdeni. Vēl pēc stundas paspiež gurķa gabaliņus ar roku, lai izspiestu vēl mazliet ūdens, ievieto atsevišķā bļodā. Paralēli samaisa jogurtu ar pārējām sastāvdaļām, pieber sāli un piparus. Ja grieķu jogurts ir par biezu, var pievienot mazliet piena. Iemaisa gurķus.

Z/s Vilciņi, kas atrodas Saukas pagastā, Viesītes novadā saimnieko Sabīne Zupa ar vīru. Viņu saimniecībā iespējams iegādāties dažādu sugu un šķirņu inkubācijas olas, cālēnus, pīlēnus, zoslēnus, jaunputnus un trušus.

Šajās brīvdienās no 4. līdz 6. maijam Lauku ceļotājs aicina pilsētniekus uz Latvijas laukiem, kad notiks akcija Atvērtās dienas laukos. Šajā akcijā, kurā piedalīsies 130 dalībnieku (gan saimniecības, gan ražotāji) savas durvis atvērs arī z/s Vilciņi, kuru sētā ikvienam viesim būs iespēja noskaidrot, kas ir olu inkubācija, kā notiek olu savākšana, inkubēšana un kas notiek tad, kad no olas izšķiļas cālis. «Uz dzīvi savā dzimtajā pusē pārcēlos pirms aptuveni septiņiem gadiem, jo pēc Viesītes vidusskolas beigšanas kopā ar mammu un viņas māsu pārcēlāmies uz Liepāju, kur ģimenei piederēja ēdināšanas uzņēmums. Nolēmu atgriezties mājās, bet pie putnkopības pievērsos pamazām. Sākumā sākām pašu patēriņam audzēt trušus un arī tagad mūsu saimniecībā ir desmit garauši. Pēc tam sākām audzēt arī dažādu šķirņu putnus ne tikai savām, bet arī citu vajadzībām. Kopumā saimniecībā ir 15 h zemes un vīrs paralēli algotajam darbam audzē arī graudus, bet manai mammai blakus saimniecībā ir ķiploku audzēšanas lauki,» portālam db.lv teic S. Zupa, kura ar aizrautību stāsta par ikvienu lauku sētas iemītnieku un zina vārdā nosaukt teju ikvienu no 130 putniem. Tiesa reizēm gadās arī nelaime, kad purnus iekāro meža zvēri.