Vai viegli būt jaunam uzņēmējam? Nesen veikts pētījums liecina, ka 46,3% uzņēmēju un uzņēmumu vadītāju Latvijā uzskata, ka uzsākt vai izbeigt uzņēmējdarbību ir ļoti grūti vai drīzāk grūti, savukārt 44,4% atbildējuši – ļoti viegli vai drīzāk viegli.

Tas nav viegli vai grūti, bet tas ir atbildīgs process ar risku, neatkarīgi no tā, cik rūpīgi veikti aprēķini, jo ir aspekti, kurus pats uzņēmējs iespaidot nespēj. Tāpēc tos, kuri uzdrīkstas riskēt un uzsākt, mēs dēvējam par uzņēmējiem, no vārda uzņēmīgs, turklāt šī nodarbe ir piemērota tikai optimistiem.

Pamest labu amatu, lai piepildītu savus sapņus

Ideja veidot savu biznesu radās jau sen - vēlējos izveidot vietu, kur vienmēr varētu atnākt gan mani draugi un paziņas, gan citi cilvēki un es spētu viņus iepriecināt, pasniedzot kādu gardumu, kas būtu kā mājās gatavots. Vienmēr esmu bijusi ļoti viesmīlīga, tāpēc pamazāk nobrieda ideja par konditoreju. Tā brieda, līdz dzīvē pienāca brīdis, kad vēlējos ko mainīt. Aizgāju no darba uzņēmumā, kur biju nostrādājusi par vadītāju 15 gadus, un, lai gan sākotnēji šķita, ka nebūs problēmu atrast jaunu darbu, realitātē viss bija citādāk. Tieši tad es sapratu, ka tas ir īstais brīdis, kad uzdrīkstēties un piepildīt savus sapņus. Dzīve visu salika pa plauktiņiem.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Karavela pabeidzis auditu un gatavs starta piegādēm starptautiskajam veikalu tīklam Lidl

SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele DB stāsta, kāds bijis ceļš līdz Lidl un kliedē vairākus mītus.

Fragments no intervijas:

Kāda ir Karavelas pieredze ceļā uz Lidl veikalu plauktiem?

Būtu jāsaprot, kas Rietumos ir zemo cenu veikali. Polijā tas ir Biedronka, kas šo koncepciju noskatījās no Lidl, un Aldi. Šie ir giganti, citiem nav sanācis tik labi. Interesantākais ir tas, kāpēc tie aug un cilvēki turp labprāt dodas. Tecso un citiem lielajiem tirgotājiem Anglijā apgrozījums samazinājās, bet Lidl un Aldi tas auga par 25 %.

Kas tad ir Lidl vai šo zemo cenu veikalu fenomens? Te jāsaka, ka esam eksperti – esam kļuvuši par partneriem Aldi Vācijā, kur kādu laiku strādājam, tikko esam izgājuši auditu Lidl, un divi līgumi ir sagatavošanas stadijā. Strādājam pie etiķetēm, dizaina, cenas apstiprinātas, un būs piegādes. Tāpēc varu pamatoti uzskatīt, ka Karavela ir eksperts. Jāsaprot, kas ir šī tīkla veiksmes pamatā, kā tas rīkojas jaunajos tirgos, kuros piegādātājus izvēlas nedaudz savādāk, kamēr tiek sasniegta zināma kapacitāte. Pirmkārt, to varētu nosaukt par veikalu pie mājas vai ikdienas iepirkumu veikalu. Veikala plauktos tur ir tikai TOP preces, ko cilvēkiem vajag patērēt ikdienā. Taču, ja man būs jātaisa ballīte, es neiešu uz Lidl vai Aldi, jo man vajag plašāku sortimentu. Kompānija to izkalkulē ļoti vienkārši, pirms ienākšanas tirgū profesionāli datu pētītājiem noskaidrojot, kas šajā reģionā vai valstī ir TOP produkti, ko cilvēki ikdienā patērē. Tādējādi tā pati sākotnēji neeksperimentē ar sortimentu. Otrs – mazumtirgotājs noskaidro, kas konkrētā preču grupā ir labākais produkts. Ja tas, nosacīti, ir biezpiena sieriņš kārumiņš tas paņems šo produktu, to izpētīs un iedos potenciālajiem piegādātājiem, sakot, ka nepieciešams tieši tādas pašas kvalitātes produkts, un plauktā atradīsies pilnīgi identisks produkts, bet ar veikala dizainu. Jāsaprot, ka viņi vispār nestrādā ar tradicionālajām preču zīmēm. Tā ir galvenā atšķirība, ka šādu tirgotāju veikalos ir tikai to pašu preču zīmes. Cilvēks to zīmolu nepazīst, bet visi saka, ka cenas ir pieņemamas.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Mazumtirgotājs Rimi ieviesis unikālu digitālu rīku “Iztukšo ledusskapi”, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību ģenerēs receptes no produktiem, kuri atrodami lietotāja krājumos.

Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā 20% no kopējā saražotās pārtikas apjoma tiek izniekoti jeb nonāk atkritumos, kas rodas visā piegādes ķēdē: zemnieku saimniecībās, pārstrādes un ražošanas procesā, veikalos, restorānos un kafejnīcās, arī mājsaimniecībās.

Jaunais rīks, kura beta versija integrēta Rimi interneta vietnē, ļauj lietotājam atzīmēt, kādi ir viņam pieejamie produkti vai ēdienu atlikumi, un no tiem virtuālais šefpavārs ģenerē veselīgas, kvalitatīvas receptes, kurās iekļautas izvēlētās sastāvdaļas. Rīks izstrādāts sadarbībā ar Dānijas jaunuzņēmumu Plant Jammer.

“Pārtikas atkritumi joprojām ir liela problēma. Rimi nesen veiktais pētījums rāda, ka pat 90% cilvēku Baltijā izmet pārtiku, jo tā ir sabojājusies, ilgstoši gaidot savu kārtu. Rimi pastāvīgi investē inovatīvās tehnoloģijās, kas palīdz precīzi prognozēt pārtikas pasūtījumus un uzraudzīt “ieteicams līdz” marķējumu uz produktiem, lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos mūsu darbībā. Nu kopā ar partneriem esam atraduši veidu, kā arī mūsu klientiem palīdzēt ceļā uz šīs problēmas risinājumu. Inovatīvais digitālais rīks ļauj tikai ar dažiem klikšķiem pastāstīt, kas aizķēries mūsu ledusskapjos un pieliekamajā, un mākslīgā intelekta šefpavārs paveic pārējo darbu, apvienojot sastāvdaļas gardu, veselīgu ēdienu receptēs,” stāsta Liene Perija, Rimi Baltic digitālās attīstības direktore.

LG Electronics (LG) uzsācis Latvijā pirmā viedā ledusskapja pārdošanu, kura saturu var redzēt, neatverot durvis.

InstaView Door-in-Door™ modelis aprīkots ar spoguļstikla paneli, kas izgaismojas, pie tā divreiz pieklauvējot, un ļauj apskatīt ātrās piekļuves nodalījumus neatverot durvis, tāpēc tiek samazināti aukstā gaisa zudumi, taupīta elektroenerģija un pārtika saglabājas svaiga ilgāk.

Neatverot durvis, aukstā gaisa zudums tiek samazināts par 41%.

LG InstaView Door-in-Door™ aprīkots ar vairākām funkcijām ilgstošākai un precīzākai produktu uzglabāšanai. Atvilktne Fresh Balancer ir aprīkota ar slēdzi, kas ļauj regulēt mitruma līmeni, lai to īpaši piemērotu augļu vai dārzeņu uzglabāšanai, tādējādi ilgāk tos uzturot svaigus. Tāpat ledusskapī izveidoti vairāki nodalījumi nelieliem produktiem, piemēram, delikatesēm un sieram, lai uzglabātu tos piemērotā temperatūrā.

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Foto: freepik.com/Freepik

Mēdz teikt, ka tieši virtuve ir mājokļa sirds – tajā top gardas maltītes un ģimenes locekļi satiekas, lai apspriestu dienas gaitas. Lai gatavošanas process būtu patīkamāks un arī uzkopšanas darbi veiktos ātri un ērti, svarīgi izvēlēties funkcionālu un savām ikdienas vajadzībām atbilstošu virtuves sadzīves tehniku.

Ja arī tu vēlies papildināt savu virtuvi ar jaunu, mūsdienīgu un funkcionālu sadzīves tehniku, turpini lasīt un uzzini, kādas virtuves ierīces 2024. gadā ir saņēmušas augstu novērtējumu gan no ražotāju un tirgotāju, gan pašu lietotāju puses!

No produktu uzglabāšanas līdz maltīšu pagatavošanai

Kas ir gardas maltītes pamatā? Protams, tie ir veselīgi, svaigi un aromātiski produkti. Energoefektīvs un ietilpīgs ledusskapis ir neaizstājama ierīce katrā virtuvē. Taču ar inovatīvām uzglabāšanas tehnoloģijām aprīkoti modeļi nodrošina vēl optimālākus produktu uzglabāšanas apstākļus – temperatūru un mitruma līmeni, tā palīdzot ilgāk uzturēt produktu sākotnējo garšu, aromātu un tekstūru.

Mūsdienās ir divi ceļi, kā ilgstoši noturēt biznesu - saglabājot nelielu nišas uzņēmumu, iet dziļumā vai nemitīgi augt un paplašināties, pieaicinot komandā spēcīgus profesionāļus, atzīmē Zane Ozola, SIA Patnis dibinātāja.

Manai personībai vairāk atbilst otrais variants, atklāj Z.Ozola, piebilstot, ka uzņēmēju uzdevums ir nemitīgi rosināt pārmaiņas, inovācijas un jauninājumus. Lai to panāktu, ir svarīgi nestāvēt uz vietas un nebaidīties izaicināt sevi, kā arī meklēt jaunus risinājumus un modernas pieejas, domā Patnis dibinātāja, uzsverot, ka uzņēmējiem jādomā par izaugsmi, nepazaudējot fokusu.

Izslēgta no skolas

Es nāku no ārstu ģimenes, tāpēc bērnībā vēlējos kļūt par ārsti, atminas Z.Ozola. “Atceros, ka sapņoju būt kā mana mamma. Viņa bija zinātniece un vadīja Mikrobioloģijas katedru Medicīnas institūtā (šobrīd - Rīgas Stradiņa universitāte), pēc tam ilgstoši bija arī Latvijas Universitātes (LU) profesore, un viņas lekcijas ir klausījušies vairums Latvijas ārstu. Mans tētis savukārt bija neiroķirurgs Stradiņa slimnīcā. Bērnībā es bieži viesojos pie viena vai otra no vecākiem darbā, kur varēju iepazīt ārsta profesiju no dažādām pusēm un izjust specifisko vidi. Tomēr dzīve izvērtās tā, ka es izvēlējos pedagoģiju. Biju aktīvs bērns, ar izteiktām līdera dotībām, un deviņu gadu vecumā pat tiku izslēgta no skolas par pretī runāšanu, kas ļoti ietekmēja mani un iedragāja līdera ambīcijas,” stāsta Z.Ozola.

Burātājs un uzņēmējs Māris Birzulis par dzīvi nesūdzas. Viņš izvirza mērķus un realizē tos, jo uzskata, ka nepiepildāmu lietu nav. Jautājums ir tikai par to, kas ir nepieciešams, lai mērķus sasniegtu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Aizgājis no profesionālā sporta, viņš olimpisko sapni izsapņoja ar vecākās meitas Ketijas palīdzību, kura 17 gadu vecumā Riodežaneiro olimpisko spēļu sacensībās RS:X klasē ieņēma 24. vietu. Šobrīd M. Birzulis attīsta Cabo Cafe Ķīšezera krastā Rīgā un turpat blakus vada burāšanas nodarbības jauniešiem.

Fragments no intervijas

Cabo Cafe šogad atzīmē jau desmito sezonu. Kā nokļuvi viesmīlības biznesā un šajā vietā pie Ķīšezera?

Pirmsākumi noteikti meklējami burāšanā. Tā ir mana sirdslieta, kādu laiku profesionāli nodarbojos ar vindsērfingu. Sākumā šeit atradās tikai burātāju klubs, un tam bija nepieciešams uzbūvēt ēku. Tā kā biju iesaistījies kluba darbībā, 2003. gadā tas uzrunāja mani, vai es varētu palīdzēt finansiāli. Palīdzēju, un mēs uzbūvējām nelielu pirmās būves daļu, bet tad vēl nebija nekādu domu par kafejnīcu vai ko tamlīdzīgu. Ēka bija paredzēta inventāra nomai, dušām, ģērbtuvēm. Vēlāk telpas tika nodotas nomā citam uzņēmumam, kas sāka te veidot kafejnīcu. Laikam ejot, vēroju no malas un sapratu, ka šī nozare arī man liekas interesanta. Pienāca krīze, 2009. gadā manu sporta veikalu skaits bija sarucis līdz trīs. Sapratu, ka varētu pievērsties pakalpojumu sfērai, jo cilvēkiem patīk labi paēst, baudīt atmosfēru, un, ja tas notiek pie ūdens, tā ir lieta. Pārtraucām attiecības ar nomnieku, un sāku attīstīt Cabo. Viss sākās ar mazu ūķīti ar četriem galdiņiem. Un, lūk, kādi mēs esam šodien!

Kafijas namiņš «Kurts coffee» ir ģimenes bizness, kuru izveidoja Ketija un Ēriks Karlsoni. Kafijas namiņa mērķis ir ziedot tā peļņu savam sešus gadus vecajam Kurtam. Kurts ir bērns ar īpašām vajadzībām, jo viņš nestaigā, nerunā, bet mācās noturēt rokās priekšmetus. Ar «Kurts coffee» Kurtam varēs nodrošināt ikdienu, rehabilitāciju, atpūtu un veidot arī savu nākotnes uzkrājumu.

Krišjāņa Barona ielā 78A pagājušajā nedēļā tika atvērts kafijas namiņš «Kurts coffee». Ketija pēc profesijas ir skaistumkopšanas speciāliste, savukārt Ēriks ir interjera dizaineris. «Šis mums ir kaut kas jauns un svešs. Gribēju atrast hobiju, jo ikdiena ir smaga un piepildīta. Gribēju darīt kaut ko savam priekam. Sākumā biju izdomājusi, ka iešu mācīties metināšanu, bet visi par mani smējās. Beigās ar vīru nonācām pie tā, ka mēs varētu izveidot kaut ko savam dēlam Kurtam,» stāsta K. Karlsone.

Ideja radās Ērikam un, kā Ketija saka, viņa ir pielikusi klāt tikai klāt «putukrējumu» jeb kafijas namiņu padarījusi mājīgāku. «Kurts coffee» tapa no pašu līdzekļiem, taču kafijas namiņa atvēršana nav bijusi vienkārša. «Process virzījās diezgan ilgi, jo namiņu izīrējām jau pagājušā gada augustā/septembrī, bet sanāca tā, ka ātrāk nevarējām to atvērt. Strādāšanas laikā arī dabūju traumu, taču sapratu, ka padoties nevar. Šis kafijas namiņš Kurtam ir vajadzīgs, jo Kurts sevi nevar nodrošināt un ja viņam dzīvē kaut kas notiks, viņam nebūs nekādu līdzekļu. Valsts atbalsts šādiem bērniem ir ļoti niecīgs. Ja bērnu atstāj valstij, tad katram bērnam mēnesī piešķir 1000 eiro, bet, ja bērns paliek pie vecākiem, valsts piešķir 200 eiro mēnesī,» savās bažās dalās K. Karlsone.

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Par jaunā izdevuma Miljonārs tapšanu un informācijas atklātības nozīmīgumu Guntars Gūte sarunājas ar izdevuma līdzautoru, publicistu Lato Lapsu.

Jau pavisam drīz pie lasītājiem nonāks jaunais izdevums Miljonārs – žurnāls, kurā kopā ar līdzautori Kristīni Bormani esat apkopojuši informāciju par – kā paši sakāt – Latvijas bagātāko cilvēku, pelnītāju un zaudētāju, dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 500. Kurš izdevums pēc kārtas tas jau ir?

Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicēts šis saraksts.

Sanāk, ka visi šie izdevumi kopā ir sava veida atjaunotās Latvijas miljonāru vēstures apskats.

Es patiesībā bez liekas kautrības gribētu teikt, ka miljonāru saraksts komplektā ar pārējiem datu apkopojumiem – 100 lielākajiem pelnītājiem, 100 lielākajiem zaudētājiem, 100 lielākajiem dividenžu izņēmējiem un pēdējos gados arī patiesā labuma guvēju sarakstu ir ilgākais un nopietnākais Latvijas ekonomikas veiksmes barometrs, kāds vispār ir bijis.

«Man ir bijuši lieliski piedāvājumi strādāt gan Kanādā, gan Apvienotajos Arābu Emirātos, arī Īrijā un Krievijā, bet es izvēlējos palikt Latvijā, jo es esmu Latvijas patriots,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka plastikas ķirurgs Jānis Ģīlis.

«Latvija ir laba zeme, kur dzīvot un strādāt starp savējiem. Man nav jābrauc pa pasauli pie klientiem, viņi pie manis paši atlido. Es daudz vairāk varu izdarīt, esot šeit uz vietas un strādājot garas darba stundas,» viņš teic.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik gara ir jūsu darba diena?

Ierodos darbā un no tā aizbraucu pirms sastrēgumiem, man nepatīk stāvēt korķos, tajā laikā es labāk daru ko lietderīgāku. Strādāju 11 stundas dienā piecas dienas nedēļā. Operēju trīs dienas nedēļā, katru dienu pa piecām vai sešām operācijām. Divas dienas konsultēju un vēroju pacientus, un sekoju līdzi pēcoperāciju periodam. Vakaros daudz laika pavadu, gatavojoties lekcijām, jo esmu mācībspēks gan Latvijā, gan arī tieku aicināts uz ārvalstīm vadīt kursus un veikt paraugoperācijas. Cenšos vairs nekad nestrādāt naktīs un sestdienās, svētdienās. Šogad es jau esmu sev izbrīvējis divus mēnešus atvaļinājumam.

Restorāns MO Liepājā piedzīvojis pārmaiņas – nomainījušies īpašnieki, kuri ar restorāna piedāvājumu vēlas kļūt pieejamāki gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem.

«Mēs nekad līdz šim nebijām darbojušies ēdināšanas nozarē, tāpēc šķita, ka būtu forši izveidot ģimenes biznesu. Iepriekšējie īpašnieki vēlējās pārdot šo vietu, kas, pēc mūsu domām, ir labākais restorāns Liepājā. Kuru katru jau nepirktu. Apspriedāmies un izlēmām, ka darbosimies. Mēs neviens neko nezinājām par restorāniem, tikai tik, cik uz tiem ejam un ceļojam pa pasauli, jo ģimenē visi esam juristi. Tad, kad sāc tajā visā darboties, tad iepatīkas un tas ir dzīvesveids. Restorāns ir dzīve. Tas nav tā kā juristam – aizej uz darbu, atnāc mājās un aizmirsti. Es nevaru aizbraukt atvaļinājumā, nedomājot par darbu, jo man ir jāapskata dažādi restorāni, lai es varētu gūt pieredzi. Visa ģimene iegājām restorāna režīmā,» stāsta MO vadītāja Liene Kreice.

Dziedātāja Aija Andrejeva radījusi savu pirmo aksesuāru un apģērbu kolekciju "bum bum", ko pirmssvētku laikā piedāvās aplūkot un iegādāties POP-UP tirdzniecības vietā t/c "Alfa".

Kolekcija tapusi sadarbībā ar zīmola "UNUSI" īpašnieci Ramonu Lazdu. Savukārt apģērba iegāde un apdruka veikta, sadarbojoties ar reklāmas un korporatīvo apģērbu vairumtirgotāju SIA "Ervitex". Kolekcijas izstrādes laiks esot ildzis divus mēnešus.

Pati māksliniece saka, ka esot pāragri teikt, ka viņa pievērsusies apģērbu ražošanas biznesam. "Man "bum bum" apģērbs nozīmē vēl vienu mākslas formu, ar kuru iepriecināšu atbalstītājus un nodošu savu vēstījumu. Šis process man rada lielu prieku un svētku sajūtu par gaidāmo koncertu Siguldā nākošā gada vasarā," stāsta A.Andrejeva. Līdz šim viņa jomā kā tikai mūzikā, kas ir viņas pamatnodarbošanās, iesaistījusies nebija.

No bitkoina burbuļa plīšanas var izvilt mācību – ja kaut kas izskatās pārāk labi, lai tā būtu patiesība, vairumā gadījumu tā tas galu galā arī ir.

Ir teiciens – kas augstu kāpj, tas zemu krīt. Ko tādu bieži vien var attiecināt uz tādu aktīvu cenām, kas pēc galvu reibinoša pieauguma agrāk vai vēlāk mēdz piedzīvot smagu piezemēšanos. Labāk, protams, ir, ja cenu kritums aprobežojas ar vienu aktīvu klasi, nevis, piemēram, plosoties krīzei, vērtība gāžas pilnīgi visam. Ja tā, tad šādi mirkļi ļauj gūt zināmas mācības. Šogad to sniedza notikumi virtuālo valūtu tirgū – ja vēl pagājušā gada Ziemassvētku vakariņās varēja izvērsties plašāka runa par to, kas tas tāds bitkoins ir un kā tas nākas, ka šāda virtuāla veidojuma vienības cena nupat sasniegusi gandrīz 20 tūkst. ASV dolāru atzīmi, tad tagad, šķiet, drīzāk varētu gudri teikt – jā, tā jau domājām (protams, pēc kara jau visi gudri).

Kad esi noskumis un īsti nezini, ko darīt, bet vēlies parunāt - sasauc darba grupu. Vai uzraksti stratēģiju.

Mums Latvijā ir dažādas spēcīgas tradīcijas: Dziesmusvētki, sēņošanas trakums rudenī, pazīstam caurvēju, un pie tradīcijām pieder arī vēlme ikvienu sarežģītāku jautājumu skatīt darba grupās un risināt “stratēģiski”. Stratēģijas, kad beidzot uzrakstītas, nemēdz būt īsas - tām plaši ir jāatspoguļo ilgais un grūtais darba grupu process, tās nedrīkst būt arī pārāk vienkāršas, teiksim, kā šis raksts. Laba stratēģija, saskaņā ar “tradīcijām”, ir sarežģītā valodā, tai nav fokusa, tā sola vienlīdz izpatikt ikvienam, bet nevienu tomēr līdz galam neapmierināt. Jo citādi kāds apvainosies. Tāpat tā noteikti nedrīkst būt kritiska, jo atkal jau - kāds var apvainoties, un “stratēģijās nevajag lieku pesimismu”.

Pārmaiņu process uzņēmumā vienmēr ir liels pārbaudījums darba devēja un darbinieku attiecībām. Tādēļ jo īpaši svarīgi jau pašā sākumā visus iesaistīt, aicināt izteikt idejas un izskatīt pat visneparastākos ierosinājumus, komentējot pirms kāda laika notikušās AS BlueOrange Bank nosaukuma, mērķauditorijas un stratēģijas izmaiņas, intervijā stāsta bankas personāla vadības speciālistes Līga Bērziņa un Lolita Melbikse un sabiedrisko attiecību vadītāja Ingrīda Šmite.

Uzņēmuma darbiniekiem jāļauj realizēt savas inovatīvās idejas, jo rezultāts var radīt augstu pievienoto vērtību - tie laiki, kad cilvēki ieradās darbā un strikti pildīja darba devēja noteiktos uzdevumus, ir pagājuši.

Fragments no intervijas:

Banka pirms neilga veica būtiskas izmaiņas. Kā tas notika un kā reaģēja darbinieki?

L.B.: Pārmaiņas ietvēra vairākus nozīmīgus procesus. Pirmkārt, banka mainīja nosaukumu, otrkārt, aktīvi sāka darbību vietējā tirgū, tāpēc personāla darbiniekiem tas bija liels izaicinājums. Kad sākām meklēt Klientu apkalpošanas centra darbiniekus, no nulles domājām, kādiem viņiem jābūt. Aktīvi diskutējām par klientu apkalpošanas speciālistu apģērba stilu un izsludinājām pat iekšējo balsojumu. Brīdī, kad izlēmām, ka atsakāmies no standarta bankas darbinieka tēla, visiem bija liels pārsteigums un radās jautājumi, vai tiešām klientu apkalpošanas darbinieces strādās sporta apavos un džinsa biksēs, kur ir kostīmi, lakatiņi un augstpapēžu kurpes? Kad ideju realizējām, secinājām, ka tas bija drosmīgs un labs lēmums.

Grafiskā dizaina aģentūras Brandbox birojā industriālā dizaina elementi savijas ar VEF kvartāla ēkas vēsturiskajiem vaibstiem.

Brandbox VEF kvartāla biroja ēku kompleksā savu mājvietu izveidoja gandrīz pirms gada. Uzņēmums 15 pastāvēšanas gados nomājis telpas dažādās Rīgas vietās – sākot ar pavisam nelielu platību Pulkveža Brieža ielā tā pirmsākumos, pēc tam Raiņa bulvārī, bet Latvijas ekonomikas augšupejas gados Brandbox padzīvojis arī Vecrīgā, 200 m2 plašā birojā, kuru pēc tam nomainīja pret mājvietu Citadeles un Tērbatas ielā. «Pēdējā birojā, kurā bija 120 m2, mums kļuva par šauru, jo komandas sastāvs līdz ar izaugsmi palielinājās. Jaunā biroja telpas meklējām aptuveni gadu. Zinājām, ka nevēlamies tās centrā, kur nomas maksa ir adekvāta, bet neekonomiska. Esam dizaina studija un varam atļauties radošākas telpas, mums nav jāsēž reprezentablā vietā pilsētas centrā. Skatījāmies uz dažādiem variantiem, tostarp uz VEF kvartālu, kas vēl aizvien ir tikai savā atdzimšanas sākuma stadijā. Mūsu jaunā biroja platība ir 333 m2,» stāsta Brandbox dibinātājs, īpašnieks, radošais direktors Ēriks Šulcs.

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

Nevienu no šodienas pašnāvnieciskajiem lēmumiem Latvijas banku jomā nevarētu pieņemt tik viegli, ja nepastāvētu mīts par «tīro» un «netīro» naudu. «Tīro» naudu mums vajag, bet no «netīrās» ir jāatbrī­vojas. «Tīrā» nauda ir rietumos, bet «netīrā» – austru­mos. «Tīrā» nauda ir «finanšu tirgos», bet «netīrā» – «ofšoros». «Tīrā» nauda ir «ārvalstu investoriem», bet «netīrā» – vietējiem «oligarhiem».

Jautājums tiek pasniegts kā morāla un ētiska izvēle. Vienlaikus te ir skaidri redzams kas cits. Tas ir jau­tājums par tā saucamo «veco» un «jauno» naudu, kas rietumu medijos ir pietiekami daudz apspriests, bet pie mums par to ir runāts maz.

Ja aplūkojam jautājumu tuvāk, cēlums «tīrajai» naudai pazūd. «Tīrā» bieži izrādās vienkārši agrāk ne visai tī­ros darījumos iegūta nauda. Nereti tā ir agrāk salaupīta, pat nošaujamiem cilvēkiem atņemta nauda, kas tagad pasludināta par «tīru», jo ir pagājis laiks.

Ļoti daudz runāts par Lembergu un vietējiem oligar­hiem. Tomēr vairums Latvijas iedzīvotāju, iespējams, nav pat dzirdējuši Valenbergu vārdu. Mediji visur pa­rasti meklē vietējos oligarhus un maz runā par to, kas Latvijā pieder ārvalstu oligarhiem. It kā to nebūtu. It kā bankas, firmas un īpašnieki piederētu kaut kam anonī­mam un amorfam. Tā var šķist, ja runā tikai par «ār­valstu investoriem» vai «finanšu tirgiem», kuru «uzti­cība mums ir jāiegūst». Taču «patiesā labuma» guvēji nav tikai ārzonu firmas, bet arī lielās bankas. Par to ir pienācis laiks parunāt. Valenbergi ir miljardieri, ku­riem ir liela ietekme Zviedrijas un visas Skandināvi­jas ekonomikā vismaz kopš Andrē Oskars Valenbergs pirms vairāk nekā 160 gadiem nodibināja Stockholms Enskilda Bank. Banku, kas šodien saucas tikai nedaudz savādāk - Skandinaviska Enskilda Banken (SEB). Va­lenbergi kontrolē tiem piederošus fondus un holdinga kompānijas, kam savukārt pieder tādu kompāniju kā ABB, AstraZeneca, Atlas Copco, Electrolux, Ericsson, EQT, Höganäs, Mölnlycke, Nasdaq, Saab AB, SAS, SEB, SKF, Stora Enso un Wärtsilä daļas. Savulaik tika lēsts, ka Valenbergiem piederošajos un ar tiem saistīta­jos uzņēmumos tiek radīta trešdaļa no Zviedrijas IKP. Lūk, šādi oligarhi kontrolē arī aktīvu ziņā trešo lielāko Latvijas banku un vēl daudzas firmas, kuru nosauku­mus jūs atpazināt, tikai par to «patiesā labuma» guvē­jiem nekad nebijāt dzirdējuši.

Ņemot vērā savu pozitīvo pieredzi ar sarunu līniju vientuļiem cilvēkiem “Parunāsim?”, sociālais uzņēmums “Sonido” izveidojis tālruņa līniju “Uzklausīsim!”, kurā izvēloties sev piemērotāko emocionālās atslodzes veidu - lamāšanos vai sūdzēšanos - izlādēt sakrātās emocijas drošā veidā.

SIA “Sonido” īpašniece Inga Muižniece ir novērojusi, ka cilvēkam trūkst atbalsta un zināšanu, kā tikt galā ar negatīvām emocijām: “Dzīvē ir situācijas, kad cilvēks ir saspringts, nesaprasts, uzvilcies un tā vietā, lai izlādētu savas dusmas uz tuviniekiem, mēs piedāvājam piezvanīt profesionāliem uzklausītājiem. Emocijām ir jādod telpa, un ar šo jauno pakalpojumu mēs ceram palīdzēt atbrīvoties no dusmām, nomierināt satraukumu un palīdzēt cilvēkam atgūt līdzsvaru.”

Svētku laikā cilvēki vēlas parunāties 

Sociālais projekts "Parunāsim" decembrī saņēma 482 zvanus, no kuriem 62 bija tieši...

Zvans uz tāruņa numuru 90200944 maksās 60 centus minūtē. Saziņai varēs izvēlēties krievu vai latviešu valodu. Zvanītājam ir jāņem vērā, ka operatoram ir tiesības iesaistīties un atbildēt, kā arī lamāšanās pakalpojumu neiesaka personām, kuras vēl nav sasniegušas 18 gadu vecumu.

“Sonido” komanda ir psiholoģiski sagatavota un apmācīta šāda darba veikšanai. Sākotnēji šis pilotprojekts darbosies trīs mēnešus, kuru laikā tiks testēts šāda pakalpojuma pieprasījums un ietekme. Ja eksperiments būs veiksmīgs, to plānots turpināt.

"Sonido" ir sociālais darba integrācijas uzņēmums, kas nodrošina zvanu centra pakalpojumus, nodarbinot cilvēkus ar invaliditāti. Kopš 2018. gada vidus Sonido realizē sociālo projektu “Parunāsim”, dodot iespēju vientuļiem cilvēkiem parunāt un tik uzklausītiem.

Autosports ir Latvijas finanšu situācijas spogulis, jo cilvēki šajās sacīkstēs nepiedalīsies, ja būs grūti ar naudu, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Talsu rallija rīkotājs, bijušais autosportists, SIA RA Events īpašnieks Raimonds Strokšs. Šajās brīvdienās notiks jau 52. Talsu rallijs.

Fragments no intervijas

Pirms intervijas teici, ka Talsu rallijs tev ir mīļākais, jo notiek dzimtajā pilsētā. Kādas ir sajūtas pirms šīs nedēļas nogales? Vai, tavuprāt, «mājas sienas» palīdzēs vai, gluži pretēji, ir lielāka atbildības nasta?

«Mājas sienas» noteikti palīdz. Talsu rallijs ir fenomens. Es varētu noslēpt visu informāciju par tā norisi un nerakstīt nevienu vārdu, bet zinu, ka tik un tā ātruma posmi būtu pilni ar cilvēkiem. Kā to izskaidrot? Nezinu. Tas ir pavasara pirmais lielākais autosporta pasākums. Bieži dzirdu frāzi, ka Talsu rallija svētki ir līdzvērtīgi Līgo. Talsos visi ļoti mīl ralliju. Jebkurās mājās, kurās ejam prasīt, lūgt vai saskaņot, visur ir liela pretimnākšana. Talsinieki novērtē rallija vērtību, un viņiem šī ir svētku nedēļa. Manuprāt, tā ir viena no svarīgākajām pilsētas tradīcijām, kas jāturpina.

Kad cilvēks maina darbavietu un izvēlas starp divām līdzīgām kompānijām, izšķirties par labu vienai vai otrai palīdz darba vide, biroja iekārtojums un iekšējā kultūra.

Kopumā darba vidi ietekmē fiziskā vide, kultūra, tas, kā kolēģi un vadītāji cits pret citu izturas, un tehnoloģijas, ar ko jāstrādā. «Mums bija sajūta, ka Latvijā mazliet trūkst izpratnes par to, kas ir labs birojs. Vēlējāmies labāk izprast, kas notiek to uzņēmumu vidū, kas par to domā un iegulda darba vidē. Tāpēc nolēmām veikt pētījumu, lai palīdzētu darba devējam celt produktivitāti un kopumā nodrošināt labāku vidi saviem darbiniekiem,» saka Marta Kāle, darba devēja tēla konsultāciju uzņēmuma Erda līdzradītāja.

Erda un nekustamo īpašumu kompānijas Vastint Latvija kopīgi veiktajā pētījumā par darba vidi aptaujāti 65 uzņēmumi. «51% gadījumu aptaujātie domāja, ka elastība nozīmē atvērtā plānojuma biroju. Joprojām ir darba telpas, kas tā top, bet atvērtā plānojuma birojs vairs netiek uzskatīts par labāko iespējamo. Ir svarīgas gan tādas telpas, kur strādāt komandās, gan privātas telpas, kur parunāt pa telefonu vai pastrādāt klusumā, kā arī paēst un atpūsties,» saka M. Kāle.

Sociālais bizness ir par atbalstu un palīdzīgu roku. Tas ir par jaunām darbavietām un jaunām iespējām sociāli mazaizsargātām grupām.

Sociālais bizness ir arī par palīdzību kādam, kam tas ir visvairāk nepieciešams. Īpaši jau tagad, kad apkārt valda krīze un neskaidrība. Tāpēc šajā pirmssvētku laikā ir īstais brīdis apsvērt sava sociālā uzņēmuma izveidošanu. Tā ir iespēja palīdzēt sev un citiem.

Sociālajam uzņēmumam nav peļņas gūšanas mērķa. Protams, tam ir jāizdzīvo, tāpēc savai eksistencei - izdevumu segšanai un algu samaksai - ir jānopelna arī šādiem uzņēmumiem. Taču primāri visi finanšu resursi tiek ieguldīti attīstībā.

Sociālais uzņēmums ir lielākais palīgs valstij dažādu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Par valsts atbalstu arī pēdējos gados šī virziena uzņēmēji nevar sūdzēties - Labklājības ministrija piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu daudziem uzņēmumiem, kas nozīmēja nodokļu atlaides un iespēju pretendēt uz granta saņemšanu investīcijām turpmākajā attīstībā.