IKT nozare: Mākslīgais intelekts – iespēja, nevis bieds

2018. gada 03. decembris plkst. 14:31
Sadaļa: Tehnoloģijas
Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarei ir pašai nepārtraukti jāmācās un jāpalīdz citām nozarēm jaunās tehnoloģijas «iedzīvināt», informē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Ikvienam no mums būtu jāatvēl 101 mācību diena jaunu prasmju apgūšanai mākslīgā intelekta laikmetā līdz 2022. gadam. Mākslīgais intelekts var palīdzēt efektīvāk izmantot mūsu resursus un spējas, atbalstīt izpaužoties radoši un citādi – mūzikā, medicīnā, mākslā, izglītībā, sportā – kur nekas nevar aizvietot cilvēku, bet var paplašināt viņa efektivitāti, skaidro LIKTA.

«Mēs šobrīd ieejam mākslīgā intelekta laikmetā, kas nesīs gan milzīgas jaunas iespējas attīstībai, gan risku palikt atpalicējos konkurences cīņā tiem, kuri nebūs gatavi mainīties un attīstīt jaunas prasmes. Īpaša atbildība gulstas uz tehnoloģiju kompānijām, kurām ne tikai jāspēj pašām mainīties līdzi laikam, bet arī palīdzēt saviem klientiem un partneriem no citām nozarēm izprast un izmantot datu un mākslīgā intelekta sniegtās iespējas,» pastāstīja Renāte Strazdiņa, Microsoft vadītāja Baltijā.

«Lai saglabātu savu konkurētspēju, uzņēmumiem un organizācijām būs jāspēj izmantot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas. 81% vadītāji visā pasaulē piekrīt, ka nākamajos divos gados mākslīgais intelekts strādās ar darbiniekiem kā kolēģis, līdzstrādnieks un būtisks atbalsts, kas palīdzēs ikdienā un dos iespēju fokusēties uz augstākas pievienotās vērtības uzdevumiem. Uzņēmumiem un organizācijām lielāka vērība jau šobrīd ir jāpievērš darbinieku sagatavošanai, lai viņiem būtu vajadzīgās prasmes un attīstīta spēja strādāt kopā ar mākslīgā intelekta aģentiem,» uzsver Jānis Paksis, Accenture Projektu portfeļu vadītājs Latvijā.

IKT nozare ir ļoti atkarīga no gudriem speciālistiem, bet izglītošanās ir ilgtermiņa process, tāpēc jauniešos ir jāveicina interese gan par eksaktām zinātnēm, gan par jaunām profesijām, piemēram, virtuālās vides dizaineriem, mākslīgā intelekta sistēmu sociologiem, robotu treneriem, datu zinātniekiem, datu detektīviem un citām profesijām, kurās liela loma ir tehnoloģiskajām komponentēm – datu analīzei, vizualizēšanai, algoritmu veidošanai un testēšanai. Turklāt ir jāmācās nevis pielāgoties ārējiem apstākļiem kā klimata maiņai, bet apstākļiem, ko paši radīsim ar savām jaunajām prasmēm.

Nākotnes pilsētās tehnoloģijas radīs kultūru, kas veido platformas, kur viss ir vērsts uz sadarbību organizāciju, nobriedušu uzņēmumu, jaunuzņēmumu, dažādu ekspertu un mācībspēku starpā inovatīvu projektu veidošanai. «Jo saliedētāka kopējo mērķu īstenošanā būs nozare, jo centralizētāk attīstīsim digitālo Latviju, jo daudzveidīgākus, lietotāju ikdienas situācijām atbilstošus un ērtākus IKT risinājumus radīsim,» uzsver Jānis Bokta, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs valdes priekšsēdētājs.

«Valsts pārvaldē ir svarīgi radīt tādu principu, ka visi dati, kas netiek īpaši aizsargāti, ir atvērti pēc noklusējuma un pieejami uz vienādiem un nediskriminējošiem principiem. Plašāka informācijas pieejamība un sistematizācija palīdz ne vien uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti, bet arī veicina sabiedrības uzticēšanos un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā. Ņemot vērā datu pieaugošos apjomus, ir svarīgi šo resursu izmantot kā izejvielu jaunu risinājumu un inovāciju radīšanā,» uzsver Rinalds Muciņš, VARAM valsts sekretārs.

Dalies ar šo rakstu