Sakaru tehnoloģijas

Visi skolēni no Latvijas izcīna medaļas Pasaules Informātikas olimpiādē

Monta Glumane, 11.09.2018

Jaunākais izdevums

Ar svinīgo apbalvošanu Tsukubā, Japānā, noslēgusies 30. Pasaules Informātikas olimpiāde. Piedaloties 335 dalībniekiem no 87 valstīm, visi Latvijas dalībnieki izcīnīja medaļas, informē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Bronzas medaļas ieguva Roberts Leonārs Svarinskis, Renāts Jurševskis, Eduards Gaņkins un Iļja Čaikovskis. Šāds rezultāts, kad visi Latvijas dalībnieki izcīna medaļas, ir sasniegts pēc astoņu gadu pārtraukuma. Roberts Leonārs, Eduards un Iļja ar šiem panākumiem papildināja pavasarī Baltijas informātikas olimpiādē Stokholmā (Zviedrijā) izcīnītās bronzas medaļas.

Absolūtajā vērtējumā uzvaru izcīnīja Bendžamins Kui (Benjamin Qi) no ASV, kuram sekoja Maolongs Jangs (Maolong Yang) un Zentings Zu (ZhentingZhu) no Ķīnas. Kopumā tika piešķirtas 29 zelta, 55 sudraba un 83 bronzas medaļas. Igaunijas un Lietuvas komandas izcīnīja trīs medaļas katra.

«Liels gandarījums, ka pēc tik ilga pārtraukuma medaļas ir izcīnījuši visi Latvijas komandas dalībnieki. Vēlos izteikt pateicību visiem skolotājiem, kas sagatavoja savus audzēkņus sacensībām gan Latvijas, gan starptautiskajā mērogā. Tieši šo cilvēku milzīgais entuziasms un ieguldītais darbs ļauj priecāties par mūsu skolēnu panākumiem,» uzsver LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

«Mūsdienās tehnoloģijas skolēni lieto neatkarīgi no vecuma un ierobežojumiem, tāpēc ir būtiska to jēgpilna izmantošana, radot pievienoto vērtību. Īpašs prieks par skolēnu sasniegumiem Starptautiskajā informātikas olimpiādē. Latvijā skolotājiem un nozarei kopumā ir būtiski skolēniem atklāt saturīgu un attīstošu tehnoloģiju lietošanu, lai lielākā daļa pie tām pavadītā laika būtu jēgpilna. Nākotnē informātika un datorika būs nepieciešama ikvienam, tāpēc ir jādomā, kā ne tikai palielināt zinošo skolēnu skaitu, bet arī celt kopējo sabiedrības digitālo prasmju līmeni,» norāda Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

«Četras medaļas – tik daudz godalgu Latvijai pasaules informātikas olimpiādē ilgu laiku nav bijis. Sveicu mūsu jaunos programmētājus, skolotājus, trenerus ar šo lielisko panākumu! Ceru, ka laureāti neapstāsies pie sasniegtā un nākošgad mēs varēsim Latvijas komandu sveikt ar četrām vēl augstāka kaluma medaļām,» uzsver AS «Exigen Services Latvia» Finanšu un administratīvais direktors Pēteris Krastiņš.

Vispasaules informātikas olimpiādes notiek kopš 1989. gada. Pirmā olimpiāde notika Bulgārijas pilsētā Pravecā, kurā piedalījās 46 dalībnieki no 13 valstīm. Latvija Vispasaules informātikas olimpiādē debitēja 1992. gadā, un 24 gadu laikā mūsu komanda kopumā izcīnījusi 74 godalgas - 7 zelta, 23 sudraba un 44 bronzas medaļas.

1997. gadā Dienvidāfrikā otro absolūti labāko rezultātu un Latvijai pirmo zelta medaļu izcīnīja Jānis Sermuliņš, panākumu atkārtojot arī pēc diviem gadiem Turcijā. 2002. gadā no Dienvidkorejas zeltu pārveda pat divi jaunie Latvijas programmētāji – Aleksandrs Belovs un Andrejs Ivanovs, 2011. gadā Taizemē zeltu izcīnīja Eduards Kaļiņičenko, 2015. gadā Aleksejs Zajakins, bet 2016. gadā - Aleksejs Popovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas skolēni regulāri plūc laurus dažādās starptautiskās olimpiādēs, kur viņus noskata pasaulē atzītas universitātes, liela daļa no viņiem vairs neatgriežas

Katru gadu Latvijas skolēni no prestižām sacensībām ārvalstīs atved vairāk nekā desmit augsta kaluma medaļas dažādos mācību priekšmetos. Pērn bijis viens no ražīgākajiem godalgu birumiem – 17 medaļas. Valsts Izglītības satura centra (VISC) dati liecina, ka 2018. gadā Latvijas skolēni guvuši jau 11 dažādas medaļas starptautiskās olimpiādēs – trīs sudraba un vienu bronzas godalgu ķīmijā, vienu sudraba un divas bronzas – bioloģijā, trīs sudraba un četras bronzas – fizikā. Tāpat iegūtas trīs sudraba un trīs bronzas medaļas Eiropas Savienības dabaszinātņu olimpiādē, trīs bronzas medaļas Eiropas jauniešu informātikas olimpiādē, trīs bronzas medaļas Baltijas informātikas olimpiādē un viena bronzas medaļa Eiropas meiteņu matemātikas olimpiādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Huawei karstais kartupelis Eiropas šķīvī

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā (ES) viens no svarīgākajiem jautājumiem saistībā ar 5G tīkla izbūvi ir saistīts ar to, vai ļaut tajā piedalīties Ķīnas uzņēmumam Huawei.

Lai gan tā tehnoloģijas ir lētākas nekā tā sāncenšiem Eiropā – Ericsson un Nokia – , tomēr bažas rada tas, vai Huawei savas tehnoloģijas, būvējot 5G tīklu, neizmantos spiegošanai. Šā iemesla dēļ Huawei liegts piedalīties 5G infrastruktūras izbūvē tādās valstīs kā ASV, Austrālija, Jaunzēlande un Japāna. Tikmēr ES dalībvalstis, neraugoties uz ASV spiedienu, negatavojas izslēgt Huawei no dalības publiskajos iepirkumos par 5G tīkla izbūvi. Tomēr Eiropas Komisijas drošības komisārs Džulians Kings ir paziņojis, ka drošībai ir jābūt pirmajā vietā un cena nedrīkst dominēt.

Jāatgādina, ka visām dalībvalstīm līdz jūnija beigām bija jāveic ar 5G saistīto kiberrisku izvērtējums, kas rezultēsies plašā ES kopējā risku izvērtējumā, kas nāks klajā 1.oktobrī. Balstoties uz to, dalībvalstīm līdz gada beigām būs jāīsteno pasākumi risku novēršanai. Pašlaik kopējā ES nostāja ir tāda, ka no publiskajiem iepirkumiem netiks izslēgts neviens uzņēmums, taču tā tehnoloģijām būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, jābūt sertificētām ES. Tikmēr Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) savu biedru rindās uzņēmusi SIA Huawei Technologies Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir starp pēdējām piecām valstīm Eiropas Savienībā ar visvājākajām prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanā uzņēmējdarbībā, apliecina jaunākais ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss. Lai palīdzētu mazajiem un vidējiem Latvijas uzņēmumiem attīstīt IT risinājumus savos uzņēmumos, LIKTA kopā ar partneriem, IT uzņēmumiem Edisoft, Fitek, Lursoft, Microsoft Latvia un VISMA uzsāk izglītojošu kampaņu Gudrā Latvija.

Latvijas uzņēmumu vadītāji aicināti novērtēt sava uzņēmuma digitālo briedumu vietnē: www.gudralatvija. lv. «Esam uzsākuši pirmo izglītojošo un motivējošo pārmaiņu kampaņu Gudrā Latvija, kas mērķēta uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem. Viņi ir lēmumu pieņēmēji par to, cik motivēts pārmaiņām ir uzņēmums, kā arī par to, kādus IT risinājumus ieviest. Digitālā transformācija un procesu digitalizācija nav pašmērķis, tā ir iespēja uzņēmumam palielināt efektivitāti un produktivitāti, kļūt konkurētspējīgam un galarezultātā – nopelnīt vairāk,» uzsver LIKTA prezidente, profesore Signe Bāliņa.

«Aicinām katru Latvijas uzņēmumu sākt ar pirmo soli – vietnē www.gudralatvija.lv izmērīt savu digitālās attīstības briedumu un salīdzināt to ar konkurentiem nozarē.» Pēc testa aizpildīšanas uzņēmuma vadītājs saņem ne tikai padziļinātu vērtējumu un iespēju salīdzināt sevi ar konkurentiem savā nozarē, bet arī ieteikumus par to, kādi IT risinājumi tam savā uzņēmumā būtu jāievieš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) Gadskārtējās konferences "Zināšanu Arēna" laikā pasniegta tehnoloģiju nozares gada balva "Platīna pele 2019".

Par "Platīna pele 2019" laureātu kategorijā "Mākslīgā intelekta risinājums - sabiedrībai un biznesam" tika izvirzīta Kultūras informācijas sistēmu centra izveidotā platforma "Latvijas valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platforma Hugo.lv", ko izstrādāja valodu tehnoloģiju uzņēmums "Tilde".

Kategorijā "Uzņēmuma digitālā transformācija" uzvarēja AS "Sadales tīkls" pakalpojums "'Atstāj papīru citām vajadzībām! Tiekamies e-vidē - sadalestikls.lv''.

Savukārt, visaugstāko novērtējumu kategorijā "Valsts digitālā transformācija" ieguva Valsts reģionālās attīstības aģentūras un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projekts "Oficiālā elektroniskā adrese", kura izstrādātāji ir AS "RIX Technologies", SIA "ABC Software", SIA "ZZ Dats" un Ventspils pašvaldības iestāde "Ventspils Digitālais centrs".

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

IKT nozare: Mākslīgais intelekts – iespēja, nevis bieds

Laura Mazbērziņa, 03.12.2018

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 20. jubilejas konferencē piedalījās IKT nozares un jaunuzņēmumu pārstāvji, un valsts amatpersonas.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarei ir pašai nepārtraukti jāmācās un jāpalīdz citām nozarēm jaunās tehnoloģijas «iedzīvināt», informē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Ikvienam no mums būtu jāatvēl 101 mācību diena jaunu prasmju apgūšanai mākslīgā intelekta laikmetā līdz 2022. gadam. Mākslīgais intelekts var palīdzēt efektīvāk izmantot mūsu resursus un spējas, atbalstīt izpaužoties radoši un citādi – mūzikā, medicīnā, mākslā, izglītībā, sportā – kur nekas nevar aizvietot cilvēku, bet var paplašināt viņa efektivitāti, skaidro LIKTA.

«Mēs šobrīd ieejam mākslīgā intelekta laikmetā, kas nesīs gan milzīgas jaunas iespējas attīstībai, gan risku palikt atpalicējos konkurences cīņā tiem, kuri nebūs gatavi mainīties un attīstīt jaunas prasmes. Īpaša atbildība gulstas uz tehnoloģiju kompānijām, kurām ne tikai jāspēj pašām mainīties līdzi laikam, bet arī palīdzēt saviem klientiem un partneriem no citām nozarēm izprast un izmantot datu un mākslīgā intelekta sniegtās iespējas,» pastāstīja Renāte Strazdiņa, Microsoft vadītāja Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Varētu noteikt maksimālo cilvēku skaitu pasākumos 11.novembra krastmalā

LETA, 11.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par cilvēku drošību, varētu tikt noteikts maksimālais cilvēku skaits, kas Rīgā varētu piedalīties pasākumos 11.novembra krastmalā, šādu iespēju telekanālā LNT pieļāva iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Politiķis pastāstīja, ka pēc nesenā Latvijas simtgades salūta, kuru vērot pulcējās vairāk nekā 100 000 cilvēku, kuriem pēc pasākuma bija neziņa, kā droši pamest notikuma vietu, notikusi vairāku atbildīgo iestāžu sanāksme, lai pārrunātu drošības jautājumu problemātiku masu pasākumos. Risinājumi vēl pieņemti neesot, jo tiek gaidīti rakstveida piedāvājumi.

Kozlovskis uzskata, ka katrai vietai ir zināms limits, cik daudz cilvēkus tā var uzņemt, tāpēc arī jārod skaidrība, cik cilvēkus var uzņemt krastmala, kas jāizvērtē atbildīgajiem dienestiem. Politiķis vilka paralēles ar koncertiem, piemēram, arēnās, kur arī ir noteikts skaits cilvēku, kas tajās var iekļūt, un lielāka cilvēku skaita nokļūšana koncertos netiek pieļauta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Saeima Rīgā izsludināto ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā atzīst par pamatotu

LETA, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien apstiprināja Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējas situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.

Tas nozīmē, ka pagājušajā nedēļā izsludinātā ārkārtas situācija joprojām ir spēkā.

Par ārkārtējo situāciju nobalsoja 59 deputāti, savukārt pret to saņemtas 24 deputātu balsis. Vēl viens deputāts balsojumā atturējās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), uzrunājot deputātus, atgādināja apstākļus, kuru dēļ izsludināta ārkārtēja situācija. Viņaprāt, ārkārtējā situācija ir jāturpina, jo pretējā gadījumā līdz ar ārkārtējas situācijas ieviešanu noteiktie ārkārtas pasākumi zaudēs spēku.

Līdz ar neskaidro situāciju atkritumu apsaimniekošanā uz spēles ir likta rīdzinieku labklājība un tiesības dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, uzsvēra deputāts Artūrs Toms Plešs (AP). «Ja Rīgas dome nav spējusi parūpēties par rīdziniekiem, tad mums Saeimā tas būtu jādara,» teica Plešs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgas mazpilsētas sirdī esošais restorāns «Goldingen room» kurzemniekiem un pilsētas viesiem piedāvā baudīt Itālijas garšas un noskaņu.

Rātslaukumā esošais restorāns piedāvā Vidusjūras virtuvi un tai pieskaņotus Itālijas un Francijas vīnus. «Itālijas virtuve visiem asociējas ar picu un pastu, bet viss nav tik vienkārši. Ziemeļitālijā un Dienviditālijā ēd pavisam ko citu, ietekmes ir ļoti dažādas ja Ziemeļitālijas virtuve ir ļoti līdzīga Vācijas virtuvei, tad Dienviditālijā var izjust Marokas ietekmi,» stāsta «Goldingen room» īpašniece Santa Cine.

«Goldingen room» iespējams nobaudīt Neapoles picu, kura tiek cepta malkas krāsnī, kas kurināta ar ozolkoku, olīvkoku vai skābardi. Pica tiek likta uz 450 grādu karstas akmens virsmas, tāpēc mīklai iestājas termālais šoks, kas veicina to, ka maliņa uzpūšas. Neapoles pica no ierastajām atšķiras ar citu mīklas pagatavošanas un cepšanas veidu. Neapoles picai ir ļoti sena vēsture – pamanāmākā picas atšķirība no ierastajām ir mazā rauga deva un ilgais rūgšanas laiks, kurā mīkla piedzīvo divas rūgšanas fāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Bērnu rotaļlietu ražotājs Wooly Organic iekārtojies Liepājā

Biznesa Plāns, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusotru gadu Liepājā darbojas uzņēmums Wooly Organic, pionieris savā nišā Latvijā, kam savas ražotnes atvēršana sniegusi iespēju ievērojami palielināt lapsu, lāču un zaķu ražošanas jaudas; eksporta starmeši pavērsti Beniluksa valstu virzienā

Kopš 2017. gada maija astoņus gadus vecais uzņēmums Wooly Organic apdzīvo savdabīgu ēku ar tumšu fasādi Strautu ielā, Liepājā. Ēka spēcīgi kontrastē ar ielā un apkārtējos kvartālos dominējošo apbūvi, ko vairāk raksturo veci koka nami apsūbējuma tonalitātē vai Kurzemes sarkano ķieģeļu mūrējums. Līdzīgi citviet skatītie šūšanas cehi parasti līdzinās vecām noliktavām ar izdilušām grīdām un līdz kliņķim nolaistām telpām. Wooly Organic ražotne ir pretstats. No UPB koncerna īrētajā namā bērnu rotaļlietu ražotne iekārtojusies ļoti organiski, pirmajā stāvā pirms gadumijas darbojās pop-up veikaliņš, stāvu augstāk gaišā un mājīgā atmosfērā šujmašīnas rimti darbina šuvējas un dažkārt arī šuvēji. Izteiktajā sieviešu kolektīvā pa laikam ienākot kāds vīrietis, bet pie šūšanas pašlaik atkal strādā tikai dāmas. Iepriekš produkcija tapusi, sadarbojoties ar ārpakalpojuma sniedzējiem, taču savas ražotnes atvēršana un iestrādāšanās Liepājā nu pavērusi plašākas iespējas biznesa idejas lidojumam. Ražotnes iekārtošanai lieti noderējis pašvaldības grants. «Bija nepieciešams laiks, lai jaunā ražotne «ieskrietos», bet pašlaik jau cenšamies palielināt ražošanas apjomus,» stāsta ražošanas vadītāja Beāte Fišmeistere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) produktu eksports 2018. gadā sasniedza teju 1,1 miljardu eiro, savukārt pakalpojumu eksports bija 779 miljoni eiro, kas ir par 25% vairāk, salīdzinot ar 2017. gadu, informē Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente.

IKT nozare pēdējos gados strauji attīstās, augot gan uzņēmumu, gan nodarbināto skaitam.

IKT nozare veido 4,1% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Nozarei ir augsta rentabilitāte – vidējā aktīvu rentabilitāte pēc pēdējiem datiem par 2017. gadu Latvijā bijusi 4,5%, savukārt IKT pakalpojumu nozarei – 10%, norāda S. Bāliņa.

Lielākie IT pakalpojumu uzņēmumi pēc apgrozījuma 2018. gadā: TOP 3

1. SIA Evolution Latvia

Apgrozījums: 89,01 milj. eiro

2. Accenture Latvijas filiāle*

Apgrozījums: 79,6 milj. eiro

3. SIA 4finance IT

Apgrozījums: 47,76 milj. eiro

* pārskata periods 01.09.2017.-31.08.2018.; uzņēmuma sniegtā informācija

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārtiņš Treijs un Gints Aizupietis uzskata, ka burgeri garšo visiem un šis bizness Latvijā arvien pieaug, tādēļ pirms diviem gadiem Raganā, Krimuldas pagastā tika izveidots «Raganas Burgers».

«Raganas Burgers» ideja radās nejauši, kad G.Aizupietis bija atbraucis līdz Raganai pārdot savu automašīnu. «Kad Gints pārdeva savu automašīnu, piedāvāju viņu aizvest līdz mājām, bet viņš gribēja braukt ar autobusu. Es nolēmu, ka pavadīšu viņu,» saka M. Treijs. Kamēr abi bērnības draugi ir gaidīja autobusu, radās ideja par kopīgu biznesu.

Sākumā bija doma veidot kababnīcu, jo M. Treijam garšoja Vācijas kebabi un viņš uzskatīja, ka tik garšīgi cik ir šajā valstī, nav ēsti nekur, tomēr G. Aizupietis piedāvāja burgernīcu. Beigās vienojāmies par burgeriem un picām, ar domu, ka vēlāk nonāksim arī pie kebabiem, ko arī esam izdarījuši. «Ik pa laikam mums visiem sagribas burgeru, bet Latvijā nevarēju nogaršot nevienu burgeru, kas neliktu man just smaguma sajūtu, līdz brīdim, kad Gints piedāvāja sava burgera interpretāciju. Tajā brīdī es sapratu, ka mums būs burgernīca,» stāsta M. Treijs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozīmīgi ir augusi globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS) zādzība no traktortehnikas, kā arī konstatēti vairāki gadījumi, kad lauksaimnieki ir kļuvuši par krāpšanas upuriem, pērkot traktortehniku ārvalstu tīmekļvietnēs, informēja Zemkopības ministrija (ZM).

Lai novērstu traktortehnikas zādzības, Valsts policija sadarbībā ar Zemkopības ministrijas, biedrību Zemnieku saeima un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome pārstāvjiem 2018. gadā apzināja problēmjautājumus un identificēja riskus lauksaimniekiem.

Hāgā, Nīderlandē 2019. gada janvārī notika iestādes Eurojust organizēta darba sanāksme, kurā vairākas ES dalībvalstis iezīmēja vienādi veiktas krāpšanas shēmas: personām, piedāvājot iegādāties lauksaimniecības un celtniecības tehniku, tika izkrāpta nauda. ZM sacīja, ka līdzīgas shēmas novērotas interneta tirdzniecībā arī Latvijā. Mūsu cilvēki, vēloties nopirkt lauksaimniecības tehniku ārvalstu tīmekļvietnē, veic priekšapmaksu, bet kāroto tehniku tā arī nesaņem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz darba tirgus pieprasījumu, augstskolas sadarbībā ar ASV universitāti izveidojušas studiju programmu informācijas tehnoloģiju (IT) nozares līderiem

Pirmajā gadā studijām Baltijas IT līderu izcilības bakalaura programmā Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas, ko, sākot ar nākamo akadēmisko gadu, īstenos Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar Bufalo Universitāti (ASV), tiks uzņemti 60 studenti. Studijas notiks angļu valodā pēc pasaules ietekmīgāko universitāšu standartiem, tās koordinēs Rīgas Biznesa skola (RBS). Programmā IT kompetences tiks integrētas ar komunikācijas, projektu vadības, mākslas, tiesībzinātņu, finanšu un citām prasmēm, kas sniegs studējošajiem pamatu veiksmīgai karjerai digitalizētajā laikmetā. Studijas notiks četrus gadus, pēc to beigšanas absolventi varēs saņemt dubulto diplomu (LU un RTU), bet pēdējā mācību gadā studenti varēs mācīties Bufalo Universitātē, kas atrodas Ņujorkas štatā, un saņemt arī šīs augstskolas diplomu. Kopējā studiju maksa, mācoties Latvijā, būs aptuveni 17 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Pirmajā testēšanas hakatonā automatizē internetveikala lietojuma pārbaudi

Zane Atlāce - Bistere, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konferences «TAPOST 2018» ietvaros 2. oktobrī norisinājās pirmais «Testing Hackathon», kurā savas prasmes pārbaudīja gan profesionāli un pieredzējuši testētāji, gan topošie jomas speciālisti.

«Testing Hackathon» uzvaras laurus plūca komanda «KISS». Starp labākajiem bija arī komandas no «Neotech Development» un «Accenture». Komandu galvenais uzdevums bija izstrādāt automatizētus testus reālam projektam pietuvinātos apstākļos.

«Testing Hackathon», kas tika rīkots sadarbībā ar «Accenture Latvia», dalībniekiem testējamā lietotne bija jāanalizē ierobežotā laika periodā. Tā bija jāizvērtē, kā arī jāpiedāvā un jāspēj ieviest lietotnes automātiskā testēšana. Dalībnieki prezentēja piedāvātos risinājumus, kā arī atbildēja uz žūrijas un auditorijas jautājumiem. Lai noteiktu labākos, žūrija vērtēja sadarbību komandā, programmas koda kvalitāti un pareizo uzbūvi, funkcionalitātes pārklāšanu un atrastās kļūdas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ilūzijas par Latviju kā viedvalsti gaist

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pasēdēju 30 min. un uzrakstīju programmatūru, kas ļauj nodrošināt datu apmaiņu starp iecirkņiem vēlēšanu laikā. Kad palaidu, izrādījās, ka nestrādā. Rezultāts tāds pats, kā IT speciālistiem, tikai lētāk un ātrāk»; «Latvija – valsts IT projektu meka.

Cilvēki, kuri vēlas nobalsot ne savā iecirknī, to vismaz šobrīd nevar izdarīt, jo attiecīgā CVK sistēma «uzkārusies», nostrādājot knapi stundu»; «no Latvijas var mācīties, kā nevajag organizēt vēlēšanas, kā neiepirkt vilcienus, kā nebūvēt ceļus un kā jebkuru IT projektu var novest līdz bezjēdzībai,» – šādas un līdzīgas zobgalības nedēļas nogalē klejoja tvitertelpā par īstenībā traģisku neveiksmi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu organizēšanā. Proti, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sistēmas kļūmes dēļ iepriekšējā balsošanā nevarēja nobalsot jebkurā iecirknī, kā sākotnēji bija noteikts.

Tādēļ Valsts prezidents steidzamības kārtā izsludināja grozījumus Vēlēšanu likumā, kuri noteica, ka aizvadītajā piektdienā ir pagarināts iecirkņu darba laiks. Tam sekoja Saeimas Juridiskā biroja paziņojums, ka izmaiņas likumā, kas veiktas vēlēšanu laikā, var radīt situāciju, ka aizvadītās EP vēlēšanas var tikt apstrīdētas Satversmes tiesā. Šis haoss un bardaks nav smieklīgs, tas ir traģisks. CVK atbildība noteikti vēl tiks vērtēta, taču šis gadījums liek domāt arī par to, cik atbilstošas realitātei ir Latvijas pretenzijas uz viedvalsts statusu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tilde šogad plāno augt par 15%

Anda Asere, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tilde" šogad plāno septiņu miljonu eiro apgrozījumu, nodrošinot 15% pieaugumu, salīdzinot ar 2018. gadu.

"2019. gads uzņēmumam bija ļoti sekmīgs gan biznesa attīstībā, gan jaunu tehnoloģiju izstrādē mākslīgā intelekta jomā. Audzis darbības apjoms gan Latvijā, gan eksporta tirgos, kas veido pusi no kopējā uzņēmuma apgrozījuma," teic Andrejs Vasiļjevs, "Tildes" valdes priekšsēdētājs.

Aizvadītajā gadā "Tilde" paplašināja pakalpojumu klāstu Eiropas Savienības institūcijām. 2019. gadā uzņēmums nodrošināja mašīntulkošanas platformas ES Padomes prezidentūrām Rumānijā un Somijā. Ar Somijas platformu, kas izstrādāta sadarbībā ar Somijas premjerministra biroju, jau veikti vairāk nekā 600 tūkstoši tulkojumi. Noslēgti līgumi par mašīntulkošanas risinājumu Horvātijas prezidentūrai un jaunu pakalpojumu izstrādi ES digitālajām infrastruktūrām. Strauji audzis "Tildes" mašīntulka lietotāju skaits arī komercsektorā, piesaistot jaunus klientus ASV, Vācijā, Šveicē, Portugālē, Polijā u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Policija atzīst, ka 11.novembra krastmala nav labākais objekts masu pasākumiem

LETA, 20.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

11.novembra krastmala no drošības viedokļa nav labākais objekts masu pasākumu rīkošanai, tomēr atbildīgie dienesti tuvākajā laikā analizēs, kā uzlabot drošību masu pasākumu rīkošanai šajā Rīgas centra daļā, atzīst Valsts policijas (VP) Kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs.

«Krastmala no ģeogrāfiskā viedokļa un drošības viedokļa nav labākais objekts masu pasākumiem, jo vienā pusē ir Daugava, bet otrā pusē Vecrīga, kas ir kā sava veida siena,» norādīja Velšs, gan atzīstot, ka krastmala jau daudzus gadus ir vēsturiska vieta masu pasākumu rīkošanai, pulcējot dažādu skaitu apmeklētāju.

18.novembra uguņošanu svētdien pēc policija aplēsēm krastmalā bija sanākuši vērot aptuveni 100 000 cilvēku. Policija kopā ar pašvaldību, iekšlietu dienestiem un mediķiem nedēļas vai divu laikā sanākšot kopā un analizēšot nedēļas nogalē notikušo masu pasākumu drošības aspektus.

«Katrs no sava redzesloka varēs izstāstīt, ko var uzlabot drošībai,» sacīja Velšs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadu pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā daļa uzņēmumu joprojām pilnībā neizprot tās prasības

Tūkstošiem uzņēmēju prātus 2018. gada pavasarī nodarbinājušās Eiropas Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasības vairumā uzņēmumu ir iedzīvinātas, taču tas nenozīmē, ka to joprojām visi līdz galam izprot. Uzņēmēju aptaujas un tiesībsargājošo institūciju pirmā gada statistika liecina, ka nozīmīgai daļai komersantu joprojām nav īsti skaidrs, kā tieši VDAR ietekmē viņu ikdienas darbu.

Regulas prasību ieviešana sagādājusi grūtības ne vien Latvijas, bet visas Eiropas Savienības (ES) uzņēmējiem. Saskaņā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) datiem, uzraudzības iestādes ES nepilna gada laikā saņēmušas gandrīz 144,4 tūkst. sūdzību, kurās dominēja iedzīvotāju neapmierinātība ar telemārketinga kompāniju zvaniem, uzņēmumu nosūtītiem piedāvājumiem e-pastā cilvēkiem, kuri nebija vēlējušies saņemt reklāmu, kā arī neatbilstošas videonovērošanas veikšanu. Lielākie grēkotāji bijuši Nīderlandes, Vācijas un Lielbritānijas uzņēmumi. Pavisam pirmajos deviņos VDAR pastāvēšanas mēnešos piemērots naudas sods par 91 regulas pārkāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta otrajā pusē atmestas formalitātes - ekonomikas ugunsgrēka dzēšanai pretī nu tiek likta naudas drukāšana bez formāla limita.

Proti, šīs nedēļas sākumā pasaules ietekmīgākā centrālā banka – ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) – paziņoja, ka īstenos bezlimita kvantitatīvo mīkstināšanu, kas bieži vien tautā tiek saukta par "dolāru drukāšanu". Nekas gan fiziski drukāts netiek, jo tad droši vien nāktos izcirst veselu lērumu ar mežiem, un notiek vien elektroniska gigantisku ciparu ierakstīšana vajadzīgajās tabulās. Pamatā kvantitatīvā mīkstināšana paredz, ka centrālā banka no tirgus izpērk un uz savas bilances uzliek valdību, pašvaldību un arī augstāk novērtēto uzņēmumu parādu izpirkšanu.

Vēl pirmdienas sākumā izskatījās, ka šī nedēļa finanšu tirgiem atkal būs sākusies uz ļoti depresīvas nots. Tiesa gan, šāda FRS aktivitāte tirgos atgrieza cerību, lai gan gluži no mīnusiem lielākos pasaules akciju tirgus pat šāda "monetārā atombumba" "izvilkt" nespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Dibina Inteliģento transporta sistēmu asociācijas Latvijas organizāciju

Lelde Petrāne, 29.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā savienoto auto tehnoloģiju ekosistēmā, vienlaikus veicinot valsts konkurētspēju un tehnoloģisko sasniedzamību starptautiskā mērogā, LMT sadarbībā ar partneriem dibina Starptautiskās Inteliģento transporta sistēmu asociācijas (ITS asociācija) Latvijas organizāciju. Latvijas ITS Asociācija darbosies kā industrijas sekcija pie Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares asociācijas.

Attīstoties 4G un 5G, strauja izaugsme notiek arī inteliģento transporta tehnoloģiju jomā. Savienotie auto, digitālie ceļi, tālākā nākotnē arī bezpilota auto nodrošinās ilgtspējīgus, drošus, videi draudzīgus mobilitātes risinājumus datu, lietu un cilvēku pārvietošanai. Atbilstoša tiesiskā regulējuma un savienotā transporta risinājumu tehnoloģiju vides izveidei ir nepieciešama starptautiska mēroga ekosistēma, kurā sadarbotos telekomunikāciju operatori, datu platformu nodrošinātāji, auto un sensoru ražotāji, programmatūras izstrādātāji, ceļu infrastruktūras attīstītāji, kā arī publiskā sektora pārstāvji. Eiropas mērogā sadarbību šajā jomā koordinē 27 ITS asociācijas, Latvija ir viena no retajām valstīm, kurā tāda līdz šim vēl nebija izveidota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ražotās "Rocketgrip" hokeja nūju uzmavas lieto dažādu valstu augstāko līgu hokejisti; izstrādē produkti arī citiem sporta veidiem.

"Rocketgrip" ražo alternatīvu tradicionālajai sporta lentei, kuru izmanto hokeja nūjas aptīšanai. Šī lenta parasti satur līmi, kas spēlēšanas laikā ledus hallē sacietē un veicina cimdu dilšanu. Šī iemesla dēļ tie jāmaina ik sezonu un amatieriem, kuri par ekipējumu maksā paši, šādi izdevumi lieki sit pa kabatu.

Stāstot par to, kāpēc hokejisti nūjas tin ar speciālām lentēm, SIA "Rocketgrip" līdzīpašnieks Aksels Zingulis skaidro, ka šāda darbība palielina saķeri ar hokeja nūju, kuras ražo pēc konkrētiem standartiem. Katrs cilvēks anatomiski atšķiras, kādam ir lielākas vai mazākas plaukstas, tāpat atšķiras pirkstu garums, tāpēc sportisti nūjas ar lentes palīdzību pielāgo savām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru