Mazais bizness

Izdzīvošanas skolā vēlas izaudzināt atbildīgus vīriešus

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Pirms aptuveni divarpus gadiem biedrība Izdzīvošanas skola iesprauda karogu Pāvilostā.

Tagad šeit notiek korporatīvie pasākumi, nometnes puišiem, izaicinājumiem ļaujas tēvi un dēli, kā arī tēvi kopā ar meitām, stāsta tās vadītājs Oskars Špickopfs.

Vieta personības izaugsmei

Izdzīvošanas skolas aizsākums meklējams Saliedēt.lv komandā, kas organizē apmācību programmas uzņēmumiem efektīva komandas modeļa izveidei. «Mums bija vairāki cilvēki ar militāro pieredzi un vēlmi attīstīt izdzīvošanas prasmju apguvi,» stāsta Oskars. Viņš pats savulaik aktīvi darbojies Zemessardzē. «Līdz ar to izveidojām jaudīgu pakalpojumu. Izdzīvošanas skolā apvienojām mūsu līdzšinējo mācīšanas pieredzi ar jaunu elementu – dabu.»

Ideja par darbu ar jauniešiem, tēviem, dēliem Oskaram radās lūzuma brīdī. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. «Reizēm dzīvē pienāk brīdis, kad piespiedu kārtā tiekam apstādināti,» viņš nosaka. Ar lauztu kāju dzīvojis pa mājām, pārdomājis savu dzīvi, to, kas notiek sabiedrībā un ko vēlētos darīt turpmāk. Sapratis: «Ja gribam, lai nākotnē sabiedrībā ir spēcīgi vīri, tēvi, politiķi, uzņēmēji, dakteri, karavīri – vīrieši ar atbildību, tad jārīkojas jau šodien.» Tā tapa Izdzīvošanas skola – vieta personības izaugsmei, kas notiek mijiedarbībā ar dabu un cilvēkiem. «Kāpēc ar cilvēkiem? Tāpēc, ka esam radīti, lai būtu starp cilvēkiem, bet, ja gribam labi sadzīvot un veiksmīgi sadarboties, tas jāmācās. Kāpēc ar dabu? Būšana dabā sniedz mieru un atpūtu no ikdienas stresa, telefoniem, datoriem, paziņojumiem un tajā pašā laikā rada izaicinājumus, kas ir svarīgi personības izaugsmei, jo īpaši puišiem un vīriem,» skaidro Oskars.

Pagarina tūrisma sezonu

Pirmais pasākums bija tēvu un dēlu pārgājiens pirms četriem gadiem ziemā, kad pa dienu bija mīnus 12 grādu, vakarā gaisa temperatūra nokritās līdz mīnus 16–17 grādiem. «Tas dalībniekiem bija īsts rakstura pārbaudījums,» atzīst Oskars. Pasākums notika Cēsu pusē, kur dzīvo Izdzīvošanas skolas līdzdibinātājs Mareks Dombrovskis. Pēc tam radās ideja veidot pārgājienus arī tēviem un meitām. «Tas arī ir forši, bet pavisam citādāk – tā ir cita komunikācija, cits fokuss. Nevaru piekrist tiem, kas saka – abi dzimumi ir vienādi,» saka Oskars. Viņam pašam ir divas meitas. «Paskatieties uz puišiem un paskatieties uz meitenēm! Katram ir savs domāšanas veids, pieeja, kā risināt lietas.» Pārgājieni, kuros piedalās meitenes, ir emocionāli skaļāki. Viņas vairāk pauž emocijas, vairāk runā un uzdod jautājumus. Turklāt meitenēm jau dabīgi padodas darīt lietas kopā.

Visu rakstu lasiet 4. septembra laikraksta Dienas Bizness pielikumā Biznesa Plāns, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Liec savai idejai pelnīt!» ar šādu aicinājumu un balvu fondu vairāk nekā 6000 eiro Swedbank izsludina biznesa plānošanas konkursu Biznesa skices 10.–12. klašu skolēnu komandām. Komandas var veidot skolēni no dažādām klasēm un dažādām skolām, kurās izmanto Junior Achievement Latvia mācību metodi Skolēnu mācību uzņēmums.

Biznesa plānus konkursam varēs iesniegt no 23. septembra līdz 13. oktobrim vietnē biznesaskices.lv/konkurss.

«Uzņēmējdarbība ir vitāla jebkuras valsts tautsaimniecības izdzīvošanai, un ir būtiski attīstīt uzņēmēja «gēnu» jau skolas solā. Mums ir daudz gudru un spējīgu jauniešu, kuriem šāda iniciatīva var kļūt par nepieciešamo grūdienu, lai pārvērstu savas idejas un sapņus realitātē, un caur inovatīviem un neordināriem projektiem nestu Latvijas vārdu Eiropā un pasaulē,» norāda Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Sadarbībā ar Junior Achievement Latvia (JA Latvia) un Projektu banku īstenotajā konkursā visi dalībnieki iegūs zināšanas un biznesa plānošanas pieredzi un trīs labākās komandas naudu sava biznesa veidošanai. «Biznesa uzsākšanai, gan arī tā attīstībai ir nepieciešams plāns, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Tāpēc biznesa plānošana ir konkursa galvenais fokuss, un vienlaikus dos iespēju jauniešiem iepazīt tālākajai uzņēmējdarbībai noderīgus rīkus,» norāda Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, un aicina jauniešus domāt par tādiem produktiem un pakalpojumiem, kas risina konkrētas sabiedrības vajadzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 30.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūra šogad plāno atbalstīt 75 iesniegtos biznesa plānus; iepriekšējos gados atbalstīti 213 bezdarbnieku iesniegtie biznesa plāni.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākuma "Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai" mērķis ir sniegt konsultatīvu un finanšu atbalstu bezdarbniekiem ar iepriekšēju sagatavotību un ievirzi komercdarbības veikšanā, lai viņi varētu uzsākt komercdarbību vai kļūt par pašnodarbināto.

"2020. gadā šajā pasākumā piedalās 150 NVA reģistrētie bezdarbnieki, kuru iesaiste tika uzsākta februārī. Šobrīd pasākuma dalībnieki apmeklē biznesa plāna izveides konsultācijas un izstrādā biznesa plānus. Provizoriski maijā plānojam atbalstīt 75 iesniegtos biznesa plānus, ja tie izvērtēšanā saņems pietiekamu punktu skaitu, kas norādīs uz biznesa plāna dzīvotspēju," informē Baiba Ivāne, Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas vecākā eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" padome apstiprinājusi jauno "airBaltic" vadības izstrādāto uzņēmuma biznesa plānu.

Jaunais biznesa plāns "Destination 2025 CLEAN" fokusēts uz koronavīrusa krīzes ietekmi un pielāgojumiem, kas bija jāveic esošajā piecu gadu stratēģijā.

airBaltic kapitālā ieguldīs Valsts kases aizdevumu 

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kapitālā ieguldīs Valsts kases aizdevumu 36 140...

"airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: "Jaunā vide aviācijas nozarē pieprasa nopietnus un skaidri saprotamus lēmumus pozitīvai biznesa attīstībai. Ar biznesa plānu "Destination 2025 CLEAN" mēs varēsim nodrošināt ļoti spēcīgu savienojamību Baltijas valstīm."

Jaunais plāns paredz samazināt lidmašīnu floti nākamajiem gadiem, sākotnēji atsākot lidojumus ar 22 "Airbus A220-300" lidmašīnām. Jaunajā plānā ir ņemta vērā samazinātā sēdvietu kapacitāte 2020. un 2021. gadam, vienlaikus paredzot atgriešanos pie izaugsmes ar 50 "Airbus A220-300" lidmašīnām līdz 2023. gada beigām.

Lufthansa cenšas nodrošināt valstu finansiālu palīdzību 

Vācijas nacionālā lidsabiedrība "Lufthansa" ceturtdien paziņoja, ka ar valdībām valstīs, kur...

Biznesa plāns "Destination 2025" sākotnēji tika prezentēts 2018. gada maijā, un tas balstās uz maršrutu paplašināšanu no visām trim Baltijas valstīm – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, aptverot galvenos Eiropas tranzītmezglus. Stratēģija arī paredz "airBaltic" sasniegt ievērojamu pasažieru skaita un ieņēmumu pieaugumu līdz 2025. gadam.

"airBaltic" (AIR BALTIC CORPORATION) ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995. gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar aptuveni 80% akciju, bet Larsam Tūsenam ar viņam pilnībā piederošu SIA "Aircraft Leasing 1" pieder aptuveni 20%.

"airBaltic" flotē ir 38 lidmašīnas: 22 "Airbus A220-300", 4 "Boeing 737" un 12 "Bombardier Q400 NextGen".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienas Bizness turpina attīstīties

Jānis Goldbergs, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas. Ja izmaiņu nebūtu un medijs mēģinātu turpināt eksistenci ar savu laiku nokalpojušu biznesa modeli, tad būtu pamats bažām.»

To intervijā Dienas Biznesa (DB) žurnālistam Jānim Goldbergam saka Dienas Biznesa izdevējs, līdzīpašnieks un valdes loceklis Jānis Maršāns.

Kādi ir iemesli, kāpēc Dienas Biznesam šobrīd ir jāmainās?

Mēs gribam mūsu lasītājiem sniegt to, kas lasītājiem ir vajadzīgs: ātras, precīzas ziņas tiešsaistē, analītika, viedokļi un padziļinātās izpētes – iknedēļas drukātajā izdevumā otrdienās.

Iemesli pārmaiņām ir dažādi, bet pats galvenais – biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis. Lēmumu par pārmaiņām pieņēmām tagad, jo šobrīd vienkārši daudzi no faktoriem ir iestājušies vienlaicīgi. Nav nekāds noslēpums, ka visā pasaulē, ne tikai Latvijā, krītas drukāto preses izdevumu lasītāju skaits, tiem migrējot uz dažādām digitālām platformām. Attiecīgi, ja avīzes, kas sāka iznākt pirms četrsimt gadiem, nenogalināja radio un televīzija, tad interneta un sociālo tīklu laikmets ir izrādījies daudz lielāks izaicinājums. Vissmagākās sekas gan interneta, gan jauno tehnoloģiju, gan ar tiem augušās paaudzes ietekmes rezultātā ir tieši nišas medijiem, tādiem, kā, piemēram, Dienas Bizness. Tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē «dzīvajā» un ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Drukātie mediji, sekojot šīm tendencēm, ir spiesti samazināt savu tirāžu, kam seko arī reklāmas apjoma kritums. Attiecīgi drukātie mediji ir spiesti pieiet šai situācijai radoši un meklēt dažādas jaunas izdzīvošanas formas, lai ieienteresētu gan lasītājus, gan sadarbības partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanai iezīmē 40 pasākumus, kuru īstenošana padarītu Latviju pievilcīgāku pašmāju un ārvalstu investoru acīs.

To paredz Ministru kabineta sēdē akceptētais Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns 2019.- 2022.gadam. Uzņēmēji un politiķi atzīst, ka uzņēmējdarbības vide nemitīgi mainās un līdz ar to faktiski visu laiku ir nepieciešams veikt izmaiņas – uzlabojumus, tādējādi ne tikai nodrošinot Latvijas valsts konkurētspējas uzlabošanu, bet vairākās pozīcijās arī, lai pielīdzinātos konkurentvalstu labākajiem sasniegumiem. Interesanti, ka Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna projekta akceptēšana notika vairāk nekā sešus mēnešus pēc tam, kad tas tika pieteikts (2018. gada 1. novembrī) izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro atzina, ka uzņēmējdarbības vides pilnveidošana ir būtisks faktors, lai varētu veicināt Latvijas tautsaimniecību, lai tā kļūtu pievilcīgāka gan ārvalstu investoriem, gan pašmāju uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igauņu pieredzes stāsts: mazumtirdzniecības vidē integrēta banka

Jānis Šķupelis, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ļauj baudīt restorāna garšu, nebraucot uz Rīgu

Kristīne Stepiņa, 05.06.2019

Pagājušā gada rudenī Tukuma centrā – Pils ielā – mājīgu restorāniņu Corner’s atvēra divi studenti – Agnese Kūka un Mārtiņš Zelmenis.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī būs restorāna Corner’s pirmā vasaras sezona; tā saimnieki sagaida, ka uz Tukumu brauks ne tikai pēc smukuma, bet arī pēc garšīga ēdiena.

Pagājušā gada rudenī Tukuma centrā – Pils ielā – mājīgu restorāniņu Corner’s atvēra divi studenti – Agnese Kūka un Mārtiņš Zelmenis. Agnese apgūst juridiskās zinības Latvijas Universitātē, bet Mārtiņš studē inženierzinātni Rīgas Tehniskajā universitātē, tiesa gan, neklātienes nodaļā. Jaunieši uzdrīkstējušies spert soli viesmīlības biznesā bez jebkādas iepriekšējas pieredzes un zināšanām.

Sākums grūts

«Tā bija Mārtiņa ideja, es visu laiku teicu «nē», jau kādus trīs gadus, bet pagājušā gada vasarā sapratu, ka neatturēšu viņu no šīs ieceres,» atceras Agnese. «Es tik ilgi uzstāju, ka Agnese neizturēja un ļāva man pamēģināt, lai beidzot ir miers,» piebilst Mārtiņš. Pagājušajā vasarā abi braukuši garām tukšajām telpām un nolēmuši izmēģināt savus spēkus. Viņi nav tukumnieki. Irlavas pagasta Sātu ciemā, kas atrodas aptuveni 20 kilometru no Tukuma, viņu vecākiem ir lauku māja ar dārzu, kurā tiek audzēti dārzeņi, ogas un dažādi garšaugi. Iespēja ēdienkartē izmantot pašu audzētos produktus arī bijusi biznesa idejas pamatā. Pirmo ēdienkarti radīt palīdzējuši pavāri no Rīgas. «Pirms vērām vaļā restorānu, izstaigājām visas ēdināšanas iestādes Tukumā. Vēlējāmies piedāvāt ko atšķirīgu, ko tādu, kā šajā pilsētā vēl nav,» stāsta Mārtiņš, kurš iepriekš ar ēst gatavošanu bijis uz jūs. «Kad dzīvoju kojās, desmaizi mācēju pagatavot, bet neko vairāk. Taču mūsdienās visu var atrast interneta resursos. Meklēju, mācījos, pirmās pāris nedēļas gatavoju dienu un nakti. Tā palēnām viss aizgāja. Tiesa gan, pirmais mēnesis bija ļoti smags,» secina jaunais uzņēmējs. Viņš neslēpj, ka nekāda biznesa plāna viņiem nav bijis. Agnese ir mācījusies uzņēmējdarbības pamatus koledžā. «Protams, biznesa plāns būtu bijis noderīgs. Taču viss tik ātri notika, ka nepaspējām tādu uztaisīt. Ieraudzījām telpas un pieņēmām lēmumu atvērt restorānu. Pēc nedēļas jau krāsojām sienas,» stāsta Mārtiņš. Starta kapitāls jauniešiem bijis salīdzinoši neliels, visu, ko nopelna, viņi iegulda restorānā. «Sākumā bija daudz jāiegulda. Kad ienācām šajās telpās, pie sienām bija fotogrāfijas. Kad tās tika noņemtas, atklājās, ka zem tām ir caurumi. Vajadzēja taisīt nopietnu remontu,» atceras Mārtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība «Indexo» gada laikā plāno palielināt pašu kapitālu līdz trīs miljoniem eiro un netiek izslēgta arī jaunu akcionāru piesaiste, intervijā sacīja «Indexo» valdes priekšsēdētājs un viens no līdzīpašniekiem Valdis Siksnis.

«Mums nākamo 12 mēnešu laikā būs jāveic papildu akciju emisija. Mūsu pašu kapitāls pašlaik ir nepilni 2,4 miljoni eiro, bet, kad mēs aktīvu pārvaldē tuvosimies 200 miljonu eiro robežai, likums prasa pašu kapitālu vismaz trīs miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka mums par aptuveni 700 000 eiro būs jāpalielina pašu kapitāls. Droši vien šis jautājums aktuāls kļūs gada beigās, un tad arī paziņosim konkrētus plānus, kā to darīsim. Līdzšinējiem akcionāriem jaunas akciju emisijas gadījumā būs tiesības jaunās akcijas proporcionāli izpirkt, bet es neizslēdzu arī jaunu akcionāru piesaisti, lai akcionāru loks būtu plašāks,» teica Siksnis.

Viņš arī norādīja, ka pensiju pārvaldīšana ir apjoma bizness, un svarīgākais ir augt. «Indexo» sākotnējais mērķis sasniegt 10% un vairāk tirgus daļu nav mainījies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesā par pašsaprotamu vajadzētu kļūt idejai, ka tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu

Kopdarba telpas "KalmarCo" Zviedrijas pilsētā Kalmarā līdzdibinātājs, domnīcas "We are Tomorrow" operacionālais stratēģis un sociālā biznesa inkubatora "NewDoor" mentors Nikolass Murigu (Nicholas Murigu) vēlas noņemt barjeru sociālā biznesa definīcijai.

"Par definīcijām vien var runāt dienām ilgi. Šī diskusija ir nozīmīga, bet tā ir svarīgāka no lēmumu pieņēmēju puses un kad ir iesaistīts finansējums. Pašiem darītājiem, kuri ir lielākā daļa un kam ir mērķis, definīcija nav tik svarīga. Mēs izvēlamies lietot apzīmējumu "uzņēmēji ar sirdi", nevis ieslīgt dažādās definīcijās – sociālais bizness, ilgtspējīgs bizness u. tml.

Galvenais princips ir šāds: pasaulei vajadzētu būt labākai vietai, kad mēs to pametīsim. Tam vajadzētu būt dabiski – tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu. Protams, mums vajag ēst un cilvēkiem, ko nodarbinām, vajag saņemt algu, bet šīm divām lietām nevajag būt konfliktā – var būt labs bizness ar lielu peļņu un vienlaikus radīt pasaulē pozitīvu ietekmi," saka N. Murigu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žāvētu augļu un auzu pārslu batoniņu ražotājs SIA "apedd", rūpēs pret dabu un cilvēkiem, piedāvā iegādāties veselīgo našķi ilgtspējīgā papīra iepakojumā.

Uzņēmumu Covid-19 krīzes sākumā dibināja draugi Alda Lūse, Matīss Dunkers un Paula Kalniņa, kas ir arī uzņēmuma dvēsele, batoniņu garšu ģeneratore un ideju realizētāja. Viņa ir vegāns un ik dienu saskaras ar to, ka tirgū ir mazs piedāvājums veselīgai produkcijai vegāniem, īpaši našķiem, tādēļ vēlējās radīt pati savus našķus un piedāvāt tos citiem, kuriem arī rūp un interesē tas, ko viņi patērē. Tāpat viņa ir arī "apedd" finanšu projektu vadītāja, seko līdzi uzņēmuma naudas plūsmai un, sadarbojoties ar Kurzemes Biznesa inkubatoru, kopīgi kārto uzņēmuma grāmatvedību.

A.Lūse ir "apedd" pārdošanas projektu vadītāja, veido saturu un tēlu uzņēmuma profilam sociālajos tīklos un interneta veikalam, kā arī raksta blogu par uzņēmumam svarīgām un aktuālām tēmām. Savukārt, M. Dunkers uzņēmumā pilda projektu vadītāja funkciju. Pašlaik viņš risina jautājumu par ražošanas telpu paplašināšanu un ražošanas automatizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vēlas Latvijai dot vairāk par izrādi debesīs

Jānis Goldbergs, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Meridian Trade Bank bijušās valdes priekšsēdētājas akcijas nodotas bankas īpašumā

LETA, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Meridian Trade Bank" bijušajai valdes priekšsēdētājai Svetlanai Dzenei piederošās akcijas, kas veido 27,06% no bankas akciju kapitāla, nodotas pašas bankas īpašumā, apstiprināja bankā.

"Akcionāri savā starpā vienojās, ka Dzenes akcijas tiek nodotas bankas īpašumā," sacīja "Meridian Trade Bank" sabiedrisko attiecību un mārketinga direktore Marita Ozoliņa, piebilstot, ka izmaiņas bankas akcionāru sastāvā veiktas 2019.gada oktobra sākumā. Viņa arī norādīja, ka atbilstoši Komerclikuma prasībām un bankā notiekošajam pārmaiņu procesam, minētās akcijas plānots pārdot ne vēlāk kā gada laikā no to iegādes brīža.

Tāpat Ozoliņa sacīja, ka "Meridian Trade Bank" apstiprinātais pārmaiņu plāns paredz bankas kapitāla palielināšanu, kas cita starpā pieļauj ārēja investora piesaisti, taču līdz šim brīdim banka nevienu investora piesaistes darījumu nav noslēgusi. Pēc bankas datiem, šobrīd Nataļjai Podgorbunskihai pieder 32,93% akciju, "Meridian Trade Bank" - 27,06%, Mihailam Gaņevam - 12,7%, Gočam Tutberidzem - 9,91%, AS "Gaisma-SD", kuras patiesais labuma guvējs ir Artūrs Dzenis, - 9,9%, SIA "J.A. Investment Holdings", kuras īpašnieks ir Jurijs Adamovičs, - 7,2%, bet Natālijai Prohorovai - 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biznesa iegāde kā attīstības nosacījums – vai esam gatavi pircēja lomai?

Inese Zīle, ALTUM valdes locekle, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runājot par uzņēmumu apvienošanos un iegādi (M&A), vēsturiski ir ierasts dzirdēt stāstus par Latvijā tapušu veiksmīgu uzņēmumu pārdošanu kādam lielākam, starptautiskam attiecīgās nozares spēlētājam. Tomēr pēdējo gadu laikā notikuši arī darījumi, kur vietējie uzņēmēji ir bijuši kapitāla daļu pircēji.

Viens no aktuālajiem, plaši izskanējušajiem piemēriem šobrīd ir AS Smiltenes piens pārdošana – uzņēmumu iegādājās vietējais investors. Var minēt arī Latvijas Pasta iegādāto Pasta stacijas pakomātu tīklu un darījumu, kurā uzņēmuma GroGlass vadības komanda kopā ar investīciju banku pērn izpirka uzņēmuma kapitāla daļas. Lai arī šādu labu piemēru nav daudz, Latvijas ekonomikas struktūras maiņa un atsevišķu nozaru dinamiskā attīstība ir labi priekšnosacījumi, lai arī mūsu uzņēmēji aizvien biežāk apsvērtu tādu biznesa attīstības scenāriju, kas paredz cita uzņēmuma iegādi.

Vērtējot M&A darījumu «klimatu», šīs jomas eksperti pēdējā laikā ir piesardzīgi optimisti. Ņemot vērā, ka darījumu skaits Baltijā un Eiropā šogad ir sarucis, kā arī ģeopolitiska mēroga neskaidrības (turpinās ieilgusī Brexit sāga un Ķīnas–ASV tirdzniecības saspīlējums), pagaidām nav pamata sagaidīt, ka investori pēkšņi metīsies ieguldīt Baltijas valstu uzņēmumos. Tomēr stāstam ir arī otra puse – kā liecina M&A darījumu konsultanta Oaklins M&A Baltics vērojumi, investīciju fondu interese par Baltiju un Latviju arvien pieaug, īpaši tas attiecas uz augstas pievienotās vērtības uzņēmumiem. Lielākais izaicinājums gan potenciālajiem kapitāla daļu pircējiem, gan pārdevējiem ir mērķtiecīgi sagatavoties darījumam. Biznesa pārdevējam ir jāiezīmē skaidrs attīstības plāns daudzus gadus uz priekšu, bet pircējam ir jāsaprot, kā darījums palīdzēs attīstīt esošo biznesu vai uzsākt jaunu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas dokumentu elektroniskās parakstīšanās rīks "Dokobit" sāk darbu Latvijā.

Risinājuma mērķis ir vienkāršot uzņēmējiem dokumentu parakstīšanu, piemēram, darba līgumu vai līgumu ar biznesa partneri, stāsta "Dokobit" līdzdibinātājs Gints Balčūns (Gintas Balčiūnas).

Jau iepriekš "Dokobit" risinājumam bija lietotāji Latvijā, taču tie pārsvarā bija lieli uzņēmumi, kas darbojas visā Baltijā. "Iepriekš vienīgais e-parakstīšanās risinājums Latvijā bija "eParaksts", kas nav īpaši populārs. Viss mainījās līdz ar "Smart-ID" ienākšanu tirgū. Tagad daudzas kompānijas to izmanto un veido jaunus digitālos pakalpojumus. "Smart ID" Latvijā ir izdarījis ļoti labu darbu. Tas ir ļoti populārs un ir vienīgais tik plaši izmantotais e-identitātes rīks," apgalvo G. Balčūns. Līdz ar to aug uzņēmuma klientu un lietotāju skaits, turklāt tie parakstās arī starpvalstu līmenī. Tāpēc uzņēmums nolēma izveidot atsevišķu biroju Latvijā. "Dokobit" ir lokalizējis visu risinājuma saturu un atradis pārstāvniecības vadītāju. "Tagad esam visā Baltijā," tā G. Balčūns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Andrejsala un tās attīstība - no uzņēmēju skatu punkta

Monta Glumane, 30.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Andrejostai ir potenciāls kā biznesa vietai, vai arī tas jau ir izsmelts? Biznesa portāls Db.lv aptaujāja Andrejsalā strādājošos uzņēmumus, lai uzzinātu, kāds ir viedoklis par šīs Rīgas daļas attīstību.

Viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas uzsāka sava biznesa attīstību Andrejsalā, bija alkoholisko dzērienu veikalu tīkls Spirits&Wine. Uzņēmuma līdzīpašnieks Andris Lūkins Db.lv stāsta, ka 2009. vai 2008. gada beigās sāka meklēt vietu, kur Rīgā attīstīt biznesu. Galvenais nosacījums bija, ka tam jābūt blakus pasažieru ostai.

«Tajā laikā daudz braukāju un skatījos, un Andrejsala šķita pilnīgi pamesta zona. Šķita, ka te nedrīkst pat nākt iekšā. Nevarēja saprast, vai te ir muitas zona, un te viss izskatījās pamests. Te laikam darbojās viens klubs - The First. Tad kaut kā viss salikās tā, ka mēs dabūjām šīs telpas. Varbūt tā doma bija crazy, jo cilvēki galīgi nezināja, kas ir Andrejsala un Andrejosta. Sākām darboties, un no sākuma te bija pabriesmīgi skati. Te spoki staigāja - panki un tā tālāk. Taču viss ir attīstījies, un šodien te ir viena no labākajām vietām Rīgā. Te ir ļoti daudz labu restorānu, vienkārši jauka vieta ar jauku auru,» komentēja A.Lūkins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ungurpilī iekārto pelēko zirņu proteīna ražotni

Biznesa Plāns, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem Latvijā Aloja-Starkelsen Ungurpilī iekārto pelēko zirņu proteīna ražotni.

Aloja-Starkelsen nav tikai zilā kartupeļu cietes paciņa, saka uzņēmuma vadītājs Jānis Garančs. Uzņēmums izpētījis, ka to var atrast 97% Latvijas veikalu. Citādāk ir ar kartupeļu cieti zaļajā iepakojumā no bioloģiski audzētiem kartupeļiem, jo pašmāju mazumtirdzniecības tīkli uz bioloģiskajiem produktiem joprojām skatās ar piesardzības devu. Taču šodien Aloja Starkelsen vairs ne tuvu nav tikai viena vai otra veida kartupeļu cietes ražotājs.

Sausā likuma bērns

Cietes zilās paciņas saglabājušas savu izskatu jau gadus trīsdesmit. Par cietes ražošanas aizsākumu uzskatāms 1989. gads, kad tā dēvētais sausais likums spieda likvidēt šeit strādājošo Latvijas Balzama filiāli – spirta darītavu. Te izveidojās darbinieku kooperatīvs, un šeit strādājošie izpirka rūpnīcu no valsts, rūpnīcas vēsturi pārstāsta Jānis. Ražotnes pirmsākumi iestiepjas Ulmaņlaikā, jo šejienes vietējie zemnieki jau tolaik vairāk fokusējās uz kartupeļu audzēšanu, nevis graudiem. Ar valsts atbalstu te tika atvērts brūzis, šeit ražoto šņabi patērēja rīdzinieki. Pēc padomju okupācijas spirta tērcīte neaptrūka līdz pat nule piesauktajam sausajam likumam. Toreizējais jaunbūvētās cietes rūpnīcas direktors Andrejs Hansons ne tikai noturēja rūpnīcas dzīvību, bet attīstīja to tālāk. Krītot dzelzs priekškaram, kādam zemnieku kooperatīvam no Zviedrijas radās vēlme izpētīt, kādas kartupeļu šķirnes audzētas Padomju Savienībā. Zviedri ieradās šeit, un jau 1991. gadā tika nodibināts Latvijas un Zviedrijas zemnieku kooperatīvu kopuzņēmums. Zviedrijas koncerns Sveriges Stärkelseproducenter investēja, bet latvieši labprāt pārdeva savas daļas, tāpēc pašlaik rūpnīcas lielākie īpašnieki ir zviedru zemnieki, kam ir vairākas ražotnes Zviedrijā, Čehijā un citās valstīs. Pateicoties sadarbībai ar zviedriem, uzņēmums spēja izturēt grūtos deviņdesmitos. Pēc latviešu iniciatīvas Latvijas rūpnīca izvēlēta kā bioloģisko produktu centrs – patiecoties tam, ka visā Baltijā ir salīdzinoši labi attīstīta bioloģiskā lauksaimniecība. Līdz ar to šeit ir pieejami bioloģiski audzēti kartupeļi. Pateicoties stratēģiskajam lēmumam spert kāju bioloģiskajā lauciņā, uzņēmums no Eiropas mazākā parastās kartupeļu cietes ražotāja kļuvis par lielāko bioloģiskās cietes ražotāju Eiropā un visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Moduļu ēku ražošanā saskata biznesa potenciālu

Kristīne Stepiņa, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Andrejs Semjonovs ir būvnieks trešajā paaudzē, viņš moduļu ēku ražošanu salīdzina ar autobūvi un tajā saskata lielu biznesa potenciālu.

SIA Modul 3 ir divus gadus jauns un pagaidām vēl neliels uzņēmums, kas darbojas Tukuma novada Irlavas pagasta mehāniskajās darbnīcās un fokusējas uz modulāro būvniecību. Sākotnēji tas ražoja arī koka karkasa ēkas, taču, izvērtējot darbaspēka pieejamību un tirgus pieprasījumu, tā īpašnieki nolēma visus spēkus koncentrēt moduļu ēku ražošanā, būtiski paplašinot to ietilpību. Uzņēmēja ambīcijas ir lielas – viņš liek augstu kvalitātes latiņu, vēlas būvēt plašas sabiedriskās ēkas un līdzināties modulārās būvniecības pionierim – Austrijas uzņēmumam Kaufmann.

Piesaista līdzekļus

SIA Modul 3 valdes loceklim Andrejam Semjonovam celtniecība ir sirdslieta. Gan viņa tēvs, gan vectēvs ir strādājuši būvniecības nozarē. Pēc pamatskolas pabeigšanas viņš ir iestājies Mālpils tehnikumā, tad turpinājis apgūt profesiju Rīgas Celtniecības koledžā un Rīgas Tehniskajā universitātē. «Man tā lieta vienmēr ir patikusi, esmu apguvis būvniecības pamatus, izgājis praksi, strādājis gan par projektētāju, gan klasiskajā būvniecībā, līdz kamēr nonācu pie sava uzņēmuma. Bija vīzija, bija redzējums, bija skaidrs, ka moduļu ēkām ir nākotne. Satiku līdzdomātāju – savu kompanjonu Sergeju, nolēmām, ka ir jādibina kompānija, lai varētu darīt lietas tā, kā mēs vēlamies un mums patīk,» saka A. Semjonovs. Jau otro gadu SIA Modul 3 savas biznesa idejas «perē» Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Jūrmalas biznesa inkubatorā. «Dalība biznesa inkubatorā palīdz attīstīt uzņēmējdarbību, mēs varam izmantot dažādus grantus, piemēram, lai izstrādātu savu projektu bibliotēku un tehniskos risinājumus, mārketinga instrumentus, veiktu grāmatvedību. Iesaistāmies arī tīklošanas aktivitātēs,» klāsta uzņēmējs. Uzņēmums ir piedalījies LIAA organizētajā tirdzniecības misijā Islandē. Šobrīd Lauku atbalsta dienestā (LAD) ir iesniegti divi projekti Eiropas Savienības finansējuma piesaistei iekārtu iegādei. SIA Modul 3 ir iegādājusies ražošanas telpas Tukuma novada Smārdes pagastā un šobrīd ir pārrunu noslēguma fāzē ar finanšu institūciju Altum par finansējuma piešķiršanu to rekonstrukcijai un ražošanas iekārtām. Kopējās investīcijas, kuras tiks ieguldītas uzņēmuma attīstībā, būs aptuveni 300 tūkstošu eiro lielas. Plānots, ka 200 tūkstoši eiro tiks piesaistīti no Altum, 60 tūkstoši eiro – no LAD, bet 50 tūkstošus eiro ieguldījuši tā īpašnieki. Mehāniskajās darbnīcās ir izveidota ražošanas līnija, uzstādīts telferis, kas palīdz pārvietot moduļu konstrukcijas, ir iekārtota arī administrācijas telpa. A. Semjonovam ar Tukuma novadu nav nekādas saistības, taču bijušais ražotnes vadītājs Jānis Šīmanis ir tukumnieks. «Viņš gadu nostrādāja un saprata, ka grib atgriezties mēbeļu ražošanā, kur strādāja pirms tam. Tāpat kā jebkurā biznesā arī te ir nepieciešami labi un uzticīgi darbinieki. Tā kā meistari bija pieejami šeit, Irlavas pagastā, te arī viss sākās,» saka A. Semjonovs. SIA Modul 3 komandā strādā 6–8 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Satikties, tīkloties, ietaupīt - Siguldā izveido kopstrādes telpas

Biznesa Plāns, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopsolī Siguldā šogad izveidotas divas kopstrādes telpas. Zaļās villas kvartāla biznesa centrā, kas aktīvi attīstās, divus mēnešus darbojas Zaļās villas kvartāla Coworking, savukārt Siguldas jaunās pils teritorijā kopš janvāra durvis vērusi Coworking Sigulda.

Zaļās villas kvartāla saimnieks Andris Strapcāns smejas, ka divu kopstrādes telpu izveidošana gandrīz vienlaicīgi var būt gan nejaušība, gan likumsakarība.

Eksperimentu laiks

Ideja par biznesa centra un kopstrādes telpu izveidi Zaļās villas kvartālā tapa, jau veidojot kvartāla koncepciju. Lai gan Zaļās villas kvartāla Coworking strādā tikai divus mēnešus, jau ir pirmie strādātāji,kas šeit strādā pastāvīgi, un ir tādi, kas darbojas dažas dienas nedēļā. Kopstrādes telpā darbojas arī Zaļās villas kvartāla birojs. Kopumā šeit var nodrošināt līdz 16 darba vietām, bez darbagalda un biroja tehnikas pieejamības sniedzot arī tādas priekšrocības kā darbavietu pilsētas centrā, bezmaksas autostāvvietu,velonovietnes, 24 stundu piekļuvi pastāvīgajiem klientiem, iespēju piešķirt juridisko adresi. Strādātāju ērtībai ir pieejama chill zona ar labiekārtotu virtuvi, kvalitatīva kafija par pašizmaksu, bezmaksas semināri un pasākumi. Mēneša maksa ir 130 eiro, dienas maksa – 10 eiro, siguldiešiem – astoņi. «Siguldieši izrāda interesi, taču daudziem tas nozīmē pieņemt lēmumu atteikties no līdzšinējiem braucieniem uz Rīgu, tādēļ cilvēki nāk un eksperimentē. Darbu šeit pārbauda arī tie, kas parasti strādā no mājām vai kafejnīcām. Mainīt ierasto kārtību nemaz nav tik viegli,» novērojis Andris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā nākamajā nedēļā tiks atvērts tirdzniecības centrs K3 - Imanta Mall, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

Jaunais tirdzniecības centrs atradīsies ēkas pirmajā stāvā un aizņems 5500 kvadrātmetru lielu platību. Kopējā ēkas pirmā stāva platība ir 18 000 kvadrātmetru, līdz ar tirdzniecības centra atvēršanu tiks «apdzīvota» 11 500 kvadrātmetru liela platība, ieskaitot Imantas Tirgus daļu.

Db.lv jau rakstīja, ka padomju laikā ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ neīstenojās. 2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, tika mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošajā Valgas-Valka dvīņu pilsētas centrā aizvadītajā nedēļā svinīgi tika ierakta piemiņas kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, informē Valkas novada dome.

"Projekts ir ļoti nozīmīgs Valkai - Valgai, kas ir viena pilsēta divās valstīs, jo vēsturiski tā ir viena pilsēta, kas tika sadalīta 1920.gadā. Robeža ir bijusi traucējoša abu pilsētas pušu attīstībai," vēstījumā raksta abu pašvaldību vadītāji - Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis un Valgas pagasta pašvaldības vadītāja Estere Karuse (Ester Karuse).

Investējot 4,9 miljonus eiro, būvēs Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centru 

Īstenošanai pietuvojusies gadiem lolotā iecere par Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centra izveidi....

Būvdarbu ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju tiltu ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālo laukumu ar skatuvi / nojumi un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkot kultūras un sporta aktivitāšu centru, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidot par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Projekta kopējās izmaksas 4 935 767 eiro, t.sk., ERAF finansējums 3 000 000 eiro, Valkas novada domes budžets projektā 3 184 343 eiro, t.sk., Eiropas finansējums 1 511 289 eiro un valsts budžeta dotācija 88 899 eiro.

Kopējās būvdarbu izmaksas: Valgā 1 938 592 eiro, Valkā 2 977 308 eiro.

TEVI VARĒTU INTERESĒT:

Biznesa Plāns - Vents Armands Krauklis 

Interviju sērija ar Latvijas pašvaldību vadītājiem....

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Groglass līdz šā gada beigām plāno atvērt paplašināto vakuuma ražotni

Žanete Hāka, 14.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pretatspīduma un UV staru aizsargājošā, augstas tehnoloģijas stikla ražotājs Groglass 2018.gadu noslēdzis ar 16,4 miljonu eiro apgrozījumu, 2,5 miljonu eiro peļņu un 2,3 miljonu eiro investīcijām ražošanas kapacitātes paaugstināšanai, informē uzņēmuma pārstāvji.

2018.gadā uzņēmumu iegādājās «Groglass» vadības komanda un Apvienotajā Karalistē bāzētā investīciju kompānija «Kartesia».

«Pagājušais bija nozīmīgu pārmaiņu gads «Groglass». Vadības komanda uzņēmās tālāku «Groglass» izaugsmes virzīšanu iepretim līderības nostiprināšanai pasaules tirgos. Pašlaik ir izstrādāts piecgades stratēģiskās attīstības plāns, kura pamatā ir mērķis divkāršot uzņēmuma ražošanas kapacitāti un diversificēt produktu portfeli. Tas būs iespējams pateicoties topošajai jaunajai ražotnei, kā arī «Groglass» komandas kompetencei un profesionalitātei. Fundaments uzņēmuma ambiciozajiem plāniem tika ielikts pērn, tādēļ būtisku uzņēmuma izaugsmi sagaidām jau sākot no 2019.gada,» uzsver Aleksandrs Kelbergs, «Groglass» dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trīs gadiem latviete Marta Rožkalne vēl neplānoja Šrilankā uzsākt biznesu. Šodien viņa ir saimniece jau diviem restorāniem un neizslēdz iespēju nākotnē atvērt vēl kādu.

Pirmo reizi M.Rožkalne Šrilanku iepazina 2016. gada augustā, kad trīs nedēļas ceļoja apkārt pa salu. Iemīlēja tās dabu, kultūru un cilvēkus. Latvietei tā šķitusi kā paradīze - kalni, okeāns, safari. Nepagāja ilgs laiks, kad jau divu mēnešu laikā M.Rožkalne bija pārcēlusies uz Šrilanku.

"Sākumā mans plāns nebija atvērt šeit restorānu, jo pieredze tajā jomā man bija īsti nekāda, taču tad satiku savu esošo draugu, kura plāns bija atvērt pludmales restorānu/bāru skaistā sērferu ciemā - Arugam bay. Sāku apsvērt domu, ka mēs varētu kļūt par biznesa partneriem. Jau pēc divām nedēļām tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes un lielie darbi varēja sākties," stāsta M.Rožkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Turkalnes muižā ražos arī kalvadosu un viskiju no alus

Biznesa Plāns, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noplukusi, veca ēka ceļa malā, kam viegli pabraukt garām, pat kārtīgi neuzmetot skatienu. Tāds varēja būt uzņēmēja Kaspara Bramaņa iespaids par Turkalnes muižas klēti. Taču viņam, Turkalnes patriotam, bija cits redzējums.

Ēka ir atjaunota un ieguvusi jaunu funkciju – 30. aprīlī Kaspars vērs ēkas pamatīgās durvis tūristu grupām, lai iepazīstinātu ar paša iekārtoto alus, sidra un vīna darītavu. Šeit iecerēts ražot arī kalvadosu un no alus gatavot savu viskiju.

Jauna pietura tūrismam

Ēku Ikšķiles novadā Kaspars iegādājās pirms pieciem gadiem un nekavējoties salāpīja cauro šīfera jumtu. Viņam Turkalnes muižas teritorija domās bijusi jau sen. Lai gan lepnā kungu māja uzspridzināta 2. pasaules kara laikā, muižas teritorijā ir saglabājušās vairākas sendienu ēkas, tostarp jancīgu kalpu namiņu rinda. Atlikušās ēkas šeit gandrīz sagrāvusi nevis munīcija, bet cilvēku attieksme un vienaldzība. Tā kā Kaspars iegādājies daļu muižas teritorijas un kopumā septiņas ēkas, viņš vēlas palēnām savest kārtībā tās visas, katrai no ēkām atrodot savu funkciju. Kaspars ir izpētījis muižas vēsturi, un viņu dziļi personīgi saista šis īpašums, kuru 1928. gadā bija iegādājušies turīgās Taubes dzimtas pārstāvji kā lauku īpašumu, bet kara laikā bija spiesti to atstāt. Kungu mājā kara laikā bija ierīkota diennakts telefona centrāle – iespējams, tas bija pietiekams iemesls tam, lai kungu māju uzspridzinātu.Ikdienā Kaspars darbojas netālajā atpūtas kompleksā Turbas – Bramaņu ģimenes uzņēmumā ar vairāk nekā 25 gadu vēsturi. «Ja parēķinu, cik līdzekļu ieguldīts šajā ēkā, saprotu, ka izdevīgāk būtu bijis Turbās uzcelt jaunu brūzi. Tomēr šī vēsturiskā muiža ir mūsu novada un ciema vēstures daļa jau kopš XVII gadsimta sākuma. Ja es nerīkotos, nevajadzētu daudz, lai ēkas aizietu bojā. Piemēram, muižai bija ļoti skaists stallis, bet tas ir pārvērties drupās. Tāds liktenis piemeklētu visas muižas kompleksa ēkas,» uzskata Kaspars. «Līdzīgi kā tēvam savulaik bija interese uzcelt Turbas, arī es vēlos izdarīt ko līdzvērtīgu.»

Komentāri

Pievienot komentāru