Jaunākais izdevums

Kokskaidu granulu ražotāja SIA «Latgran» apgrozījums 2018. gadā sasniedzis 62,110 miljonus eiro, kas bija par 4,9% jeb 2,893 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Taču uzņēmums strādājis ar 1,263 miljonu eiro lieliem zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš, liecina uzņēmuma pagājušā gada pārskats.

Pagājušajā gadā SIA «Latgran» ražošanas apjomi nedaudz palielinājās, salīdzinot ar 2017. gadu, tomēr visās četrās uzņēmuma ražotnēs Jaunjelgavā, Jēkabpilī, Krāslavā un Gulbenē bija zemi.

«Galvenais noteicošais faktors bija izejmateriālu pieejamība un tā tirgus cena. Izejvielas izmaksas 2018. gadā palielinājās par 34%, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Tā rezultātā uzņēmums 2018. gadu noslēdz ar zaudējumiem,» sacīts SIA «Latgran» pārskatā.

Uzņēmums pagājušajā gadā saražojis 511 tūkstošus tonnu kokskaidu granulu, kas bija par 11% vairāk nekā 2017. gadā, bet par 8% mazāk nekā 2016. gadā.

2018. gadā kokskaidu granulu ražotājs investējis izejmateriālu uzmērīšanas sistēmā, kā arī Gulbenes ražotnē uzstādījis stacionāro koksnes smalcināšanas sistēmu. Tāpat SIA «Latgran» turpinājis investēt meža zemes iegādē, un 2018. gada pēdējā ceturksnī arī uzsāka mežizstrādi, daļu materiālu piegādājot savām ražotnēm.

Pērn uzņēmums nodarbināja vidēji 118 darbiniekus, un tā kopējie veiktie maksājumi Latvijas valsts kopbudžetā bija 1,564 miljoni eiro.

Šogad SIA «Latgran» plāno meklēt jaunus izejvielu ieguves avotus, lai visās ražotnēs varētu strādāt ar pilnu jaudu.

SIA «Latgran» dibināta 2004. gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 3 072 942 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Igaunijas kompānija «AS Graanul Invest».

2017. gadā SIA «Latgran» apgrozījums bija 59,217 miljoni eiro, un uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 7,150 miljoni eiro. Uzņēmums tajā gadā nodarbināja 115 darbiniekus, tā kopējie veiktie maksājumi Latvijas valsts kopbudžetā bija 185 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Granulu ražošanas bizness Latvijā kļūst sarežģītāks, un galvenais iemesls tam ir izejmateriāla pieejamība; lielākie ražotāji strādā ar nepilnu jaudu

Igaunijas uzņēmums AS Graanul Invest, kuram pieder trīs pēc ražošanas apjomiem lielākie ražotāji – SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest – ir noraizējies par situāciju, kas ir izveidojusies ar atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmām, un norāda, ka risinājums būtiski ietekmēs kompānijas nākotnes plānus Latvijā. Graanul Invest pagaidām neplāno jaunas granulu rūpnīcas būvniecību Brocēnos, kurā tika plānots investēt vairāk nekā 20 miljonu eiro.

Šis bizness Latvijā kļūst arvien sarežģītāks, atzīst DB aptaujātie uzņēmēji, kā galveno iemeslu minot izejmateriāla pieejamību. Pieaugot globālajam granulu pieprasījumam, Latvijas uzņēmumi varētu sagaidīt ārvalstu kapitāla interesi par vietējā kapitāla aktīviem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Krustpils lidlaukā sāk ražot finieri

Māris Ķirsons, 21.11.2019

SIA "Amberbirch" īpašnieces a/s "AmberStone Group" Padomes loceklis Ernests Bernis (no kreisās) finiera ražotni tās atklāšanā rāda ekonomikas ministram Ralfam Nemiro un SIA "OF Holding" īpašniekam Oļegam Fiļam

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 10 miljonus eiro, SIA "Amberbirch" izveidojusi bērza finiera lobskaidas ražotni, kas gan ir tikai pirmais posms no iecerētā kokapstrādes kompleksa bijušā Krustpils lidlauka teritorijā.

Pēc SIA "Amberbirch" valdes locekļa Kārļa Kavasa sacītā, pašlaik ir izveidota ražotnes ēka un siltumapgādes komplekss, kā arī uzstādīta lobskaidas ražošanas līnija un lobskaidas žāvētava.

«Tas ir pirmais posms,» uzsvēra K. Kavass. Viņš norādīja, ka pašlaik ražotnē ir nodarbināti 25 strādājošie un bērza lobskaidu ražo vienā maiņā, taču jau līdz šā gada nogalei ir plānots ražošanu nodrošināt trīs maiņās un nodarbināt līdz pat 100 strādājošo. Perspektīvā īstenojot nākamās kokapstrādes kompleksa attīstības kārtas, rūpnīca pircējiem piegādātu jau gatavu saplākšņa produkciju.

Pēc aptuvenām aplēsēm, šo nākamo kārtu ieguldījums tiek lēsts vēl uz aptuveni 50 miljoniem eiro. Ražotnei darbojoties ar pilnu jaudu, gadā tajā plānots pārstrādāt līdz 100 000 m3 bērza koksnes un saražot līdz 40 000 m3 finiera.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Graanul Invest iegādājies bankrotējuša granulu ražotāja aktīvus Teksasas štatā

LETA, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā lielākā kokskaidu granulu ražotāja «Graanul Invest» meitasuzņēmums Woodville Pellets iegādājies bankrotējušā granulu ražotāja ASV Teksasas štatā Texas Pellets aktīvus.

Igaunijas kapitāla uzņēmums «Graanul Invest» ar «Woodville Pellets» starpniecību izsolē iegādājies uzņēmumus Texas Pellets un German Pellets Texas, kas kopīgi strādā ar nosaukumu «Texas Pellets", ietverot granulu ražošanas rūpnīcu Woodville un Teksasas ostas termināli Port Arthur.

«Texas Pallets» aktīvu iegāde ļaus «Graanul Invest» grupai paplašināt uzņēmējdarbību ASV, garantējot lielāku piegāžu drošību klientiem. Tāpat darījums nodrošinās labākus loģistikas risinājumus Āzijas tirgus iekarošanai, jo īpaši strauji augošo Japānas un Dienvidkorejas tirgu, norādīts kompānijas paziņojumā.

«Jau vairāk nekā desmit gadus esam meklējuši piemērotas iespējas sākt granulu ražošanu ASV. Kad būsim veiksmīgi pabeiguši šo darījumu, mēs būsim stingri nostiprinājušies Ziemeļamerikā,» sacīja «Graanul Invest» vadītājs Rauls Kirjanens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Twino vadītāju iecelta līdzšinējā grupas Finanšu un biznesa operāciju direktore Anastasija Oļeinika, amatā nomainot ilggadējo uzņēmumu grupas vadītāju un dibinātāju Armandu Broku.

Šāds lēmums pieņemts ar mērķi stiprināt uzņēmuma finanšu, operacionālo un risku pārvaldības vadību, kamēr TWINO Grupas dibinātājs Armands Broks turpinās strādāt pie jaunu biznesu izveides un attīstības, kā arī jaunu talantu piesaistes un vietējās ekosistēmas atbalstīšanas.

Anastasijai Oļeiņikai ir ilgstoša pieredze industrijā un finanšu vadības jomā, tostarp strādājot pie vairākiem vērienīgiem uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumiem SEB Enskilda un vēlāk Superia Corporate Finance komandu ietvaros, t.sk. LETA pārdošana UP Invest, Baltikums AAS pārdošana Vienna Insurance Group, Latgran pārdošana Graanul Invest, kapitāla piesaiste Storent, kā arī Latvijas Hipotēku un Zemes Bankas reorganizācija un aktīvu pārdošana. Twino Grupā Anastasija Oļeiņika strādā jau gandrīz trīs gadus, atbildot par Grupas finanšu pārvaldību, kā arī pēdējā gadā vadot Grupas biznesa operācijas. Īslaicīgi pildījusi arī Twino Krievijas uzņēmuma vadītājas funkcijas, kas ir viens no lielākajiem Twino kreditēšanas tirgiem. Armands Broks vadījis Twino Grupu kopš tās pirmsākumiem 2008.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru