Jaunākais izdevums

Kurzemes graudaudzētājs Sergejs Virts sācis audzēt sojas pupas un pārstrādāt tās eļļā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad zemnieku saimniecībā Rubuļi plānots iesēt 86 ha sojas. Jau iegādātas iekārtas un sākta sojas eļļas spiešana. Sojas spraukumus saimnieki izbaros cūkām, bet eļļu, iespējams, pēc visu nepieciešamo formalitāšu nokārtošanas piegādās patērētājiem.

Saldus novada z/s Rubuļi saimnieki Benita un Sergejs Virti Zaņas pagastā saimnieko jau 25 gadus. Kā atceras B. Virta, saimniekot sākuši ar 18 ha, ko tolaik piešķīrusi kolhoza valde. Tas bijis pārejas laiks, un šis zemes daudzums, ko piešķīra Virtiem, tam laikam bijis salīdzinoši liels. «Tolaik domāju – ko ar to darīsim, jo mums vienīgie instrumenti bija mēslu dakša un lāpsta, bet kūtī gan bija cūkas un govis,» atceras saimniece. Pamazām izdevies iegādāties zemi savā īpašumā. Sergejs Virts stāsta, ka deviņdesmitajos gados daudzi sākuši atgūt zemi īpašumā, bet saimniekot uz tās nevēlējās, vai arī gados vecākie ļaudis baidījās iegūt zemi īpašumā, zinot vēsturiskos notikumus, kad turīgāki saimnieki tika izvesti. Līdz ar to cilvēki bijuši priecīgi, ka kāds vēlas to apsaimniekot. Šobrīd jau Rubuļi izaugusi par vienu no lielākajām saimniecībām Dienvidkurzemē un apsaimnieko teju 1000 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Visu rakstu Izvērš sojas audzēšanu lasiet 18. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tirdzniecības kariņi pāraug pārtikas kariņos

Jānis Šķupelis - DB investora redaktors, 20.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks izmantot robu, ko rada tirdzniecības kariņu radītā dažu nevēlēšanās importēt no ASV.

Šobrīd viena no visvairāk apspriestajām tēmām turpina būt globālie tirdzniecības kari, un sagaidāms, ka tas tā būs vēl kādu laiku. Līdz šim jūtamāk notiekošais pārtikas izejvielu tirgū ietekmējis sojas pupiņu vērtību, kura preču biržā nogāzusies līdz 10 gadu zemākajam līmenim. ASV ieviešot papildu tarifus Ķīnas importam, šī Tālo Austrumu lielvalsts par cīņas lauku izvērš sojas tirgu (ASV, kas ir viena no pasaulē lielākajām sojas pupiņu audzētājām, aptuveni pusi no savas to ražas ved uz Ķīnu).

Pašlaik izskatās, ka sojas pupiņu tirgus no izejvielām nebūs vienīgais cīņas lauks, un pastāv risks, ka pasaule galu galā piedzīvos ko līdzīgu «pārtikas kariņam», kad dažādiem šādiem produktiem, piemēram, tiek noteikti jauni tarifi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēnīga ekonomika un tirdzniecības strīdi izejvielu cenu var noturēt zemu.

Pasaulē visvairāk izmantotās izejvielas, kuru piegāžu līgumus ir iespējams aktīvi mīt ar biržu palīdzību, tiek pieskaitītas pie riska aktīviem. Parasti tās ļoti izteikti ietekmē ziņas par globālās ekonomikas temperatūras izmaiņām, kas savukārt liek spekulēt par lielāku vai mazāku pieprasījumu pēc tām. Šogad daudzu izejvielu cena tādējādi braukājusi pa amerikāņu kalniņiem, ko daļēji noteikuši jaunumi pasaules tirdzniecības kariņa frontē. Arī nupat ASV prezidentam Donaldam Trampam atlika vien «notvītot» par papildu tarifiem Ķīnas precēm, lai, piemēram, naftas cena pagājušās nedēļas otrajā pusē saruktu uzreiz par 7%. Katrā ziņā dažkārt var likties – būs tā, kā Tramps tvītos. Pēdējā laikā bijuši vairākas tādi brīži, kad pēc skaļākiem Trampa izteikumiem Twitter finanšu tirgū notiek lielākas pārmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Baltais Vegan sieriņos būs palmu eļļa; ražoti Lietuvā

Laura Mazbērziņa, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par vienu no interneta apspriestākajiem tematiem pārtikas jomā kļuvuši «Baltais» Vegan sojas sieriņi, kuri tiek pieteikti kā biezpiena desertu alternatīva vegāniem.

Kamēr daļa Latvijas vegānu sociālajos tīklos jau pauduši prieku par «Baltais» jaunumu un slavē ideju, ir arī tādi, kuri paziņojuši, ka šis sieriņš ir pretrunā ar dabas principiem.

Plašas diskusijas notiek par sieriņa sastāvu. Tajā 58,8% ir tofu (ūdens, sojas pupiņas, cietinātājs (kalcija sulfāts, kalcija hlorīds)), 16% kakao glazūra (augu tauki (palmu eļļa), cukurs, 18% kakao pulveris ar samazinātu tauku saturu, emulgators (rapšu sēklu lecitīns), aromatizētājs, cukurs, kokosriekstu tauki, kakao pulveris, šokolādes aromatizētājs. Vegāni lasot apstājas pie augu taukiem, kas ir palmu eļļa.

«Vegāns nozīmē ne tikai dzīvnieku produktu neizmantošanu, bet arī izvairīšanos no jebkāda veida produkcijas, kas izraisa dzīvnieku ciešanas un nāvi. Tieši tāpēc – palmu eļļa nav vegāniska. Šīs eļļas ražošana izraisa tikpat lielu slodzi videi, cik piena produktu ražošana un rada ciešanas dzīvniekiem, jo, lai veidotu palmu plantācijas, tiek iznīcināti meži un kūdrāji. Tā rezultātā orangutāni un citas apdraudētās dzīvnieku sugas strauji zaudē savu dabisko vidi, kur dzīvot un tiem nākas saspiesties arvien mazākā zemes pleķī, turpat līdzās plašajām plantācijām,» savās pārdomās dalās «Instagram» dzīvesstila blogere Agnese.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cūkkopības uzņēmums SIA «Latvi Dan Agro» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 8,536 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Luminor Bank» ieķīlājis visu mantu, nodrošinot saistības, kas izriet no aizdevuma līguma. «Lursoft» izziņa liecina, ka 6.aprīlī reģistrētā komercķīla ir uzņēmuma pirmā un pagaidām vienīgā komercķīla.

Arī SIA «Latvi Dan Agro» māsas uzņēmums SIA «Lauku Agro» 6.aprīlī reģistrējis komercķīlu. Ķīlas ņēmējs ir AS «Luminor Banka» un SIA «Lauku Agro» ieķīlājis visu mantu, lai nodrošinātu prasījumus 6,873 miljonu eiro apmērā.

SIA «Latvi Dan Agro» dibināts 2001.gadā, un ir viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem. Uzņēmuma apgrozījums 2016.gadā bija 7,529 miljoni eiro, un tā tīrā peļņa bija 1,085 miljoni eiro. Tas nodarbināja 68 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,388 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Augsto izmaksu dēļ Latvijas rožu audzētājs pievēršas gurķiem

Sandra Dieziņa, 16.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas rožu audzētājs SIA Ar B Agro sācis audzēt gurķus, ko realizē kooperatīvam Baltijas dārzeņi.

Ar B Agro direktore Eva Bumbiere pastāstīja, ka šāds lēmums pieņemts vairāku iemeslu dēļ. Proti, uzņēmumā izaudzēto rožu realizāciju būtiski apgrūtinājusi ziedu loģistika.

«Manu izvēli pāriet no rozes uz dārzeni noteica augstās ziedu audzēšanas izmaksas un atbalsta trūkums šai nozarei. Biju nogurusi vest pa vienai divām rožu paciņām uz veikaliem. Faktiski ziedu loģistika ļoti sadārdzina izmaksas. Strādājam arī ar vairumtirdzniecības bāzēm, bet tur ir ļoti liels spiediens uz cenām,» atklāj Ar B Agro direktore. Pluss esot arī samazinātais PVN dārzeņiem, kas licis sarosīties vietējiem ražotājiem.

Lēmums par gurķu audzēšanu nācis strauji, izdevās piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu un rekordīsā laikā – no šā gada janvāra līdz martam rekonstruētas divas siltumnīcas astoņu tūkstošu kvadrātmetru platībā un iedēstīti īsie lauku gurķi. Ieguldītās investīcijas vēl esot jārēķina. Lai arī tempi bija lieli, Eva Bumbiere ir gandarīta, ka viss izdevies un jau 28. martā novākta pirmā gurķu raža. Gurķu loģistika uz veikaliem ir Baltijas dārzeņu pārziņā un Eva Bumbiere teic, ka tas atvieglo ražotāja dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Strausu audzētāji Nornieki būvēs pirmo gaļas kazu fermu Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 16.09.2019

Strausu un kazu fermas «Nornieki» saimnieki Anda Šīmane un Pēteris Gobzemis ar meitu Gusti.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Nornieki», kas Latvijā nodarbojas ar strausu audzēšanu, saņēmuši 150 000 eiro finansējumu no SEB bankas sava jaunā uzņēmējdarbības virziena attīstīšanai – pirmās gaļas kazu fermas būvniecībai Baltijas valstīs.

Nornieki līdz nākamajai ziemai plāno pabeigt 780m2 lielo fermu, kurā audzēs 300 kazu ganāmpulku. Šobrīd uzņēmuma saimniecībā ir 120 kazu ganāmpulks. Pēc būvniecības pabeigšanas, saimniecība varēs atgūt 40% projekta attiecināmo izmaksu, jo papildu SEB bankas finansējumam piesaistīts ir arī Eiropas Savienības līdzfinansējums un finanšu institūcijas «ALTUM» garantija.

Uzņēmums vēl šajā rudenī plāno piesaistīti papildu finansējumu no Eiropas Savienības līdzekļiem, lai iespējami vairāk mehanizēt darbus jaunajā fermā.

«Latvijā par gaļas kazu audzēšanu zina ļoti maz cilvēku, neskatoties uz to, mums jau ir pieprasījums ar regulārām piegādēm no dažādiem restorāniem Latvijā. Uzsākt plašāk attīstīt šo uzņēmējdarbības virzienu ir izaicinājums ne tikai mums, bet arī mūsu sadarbības partneriem,» atzīst Nornieki vadītāja Anda Šīmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO, VIDEO: SIA Mārupes Siltumnīcas izmēģina tumšo tomātu audzēšanu

Monta Glumane, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad izmēģinājuma kārtā uzņēmums Mārupes Siltumnīcas uzsācis tomātu šķirnes Chocomato jeb tumšo tomātu audzēšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

Lai gan nelielas korekcijas un izaicinājumus ir nesuši šīs vasaras karstie laikapstākļi, tomēr dārzeņu audzēšana notiek atbilstoši uzņēmuma izvirzītajam plānam. Tomātu un gurķu ražību lielā mērā ietekmē laikapstākļi, taču siltumnīcas ir tiem mazāk pakļautas - tās ietekmē saules gaisma un gaisa temperatūra, tomēr ietekme nav tik lielā kā, piemēram, graudkopībā vai piena lopkopībā. To, vai karstais laiks uzņēmumam radījis zaudējumus, ir grūti izmērīt un, lai to noteiktu, ir jānostrādā visa sezona, skaidro M.Kravale.

Šajā sezonā uzņēmuma siltumnīcās gurķi aug piecos hektāros. Jaunajās siltumnīcās produktivitāte ir krietni lielāka, stāsta uzņēmuma vadītāja. Ja vecajās siltumnīcās gurķu sezona sākas februāra beigās ar stādīšanu un beidzas oktobrī, tad jaunajās siltumnīcās ir gaismotā platība un tur sezona ir visu gadu. Tiek audzēti divu veidu gurķi - garie un īsie. «Ļoti ilgi cīnījāmies ar tirgotājiem, jo īsie gurķi tika saukti par lauka gurķiem. Jau otro gadu esam klasificējuši, ka tas ir īsais gurķis, un tā arī norādām savā dokumentācijā. Ļoti cenšamies, lai veikalā ir gan mūsu garie gurķi, gan īsie. Ļoti bieži īsos gurķus vēl aizvien klasificē kā lauka gurķus, bet pēc būtības tas nav lauka gurķis, jo ir audzis siltumnīcā. Pie mums tiek audzētas tādas gurķu šķirnes, kas nebūtu piemērotas audzēšanai mazdārziņos,» stāsta M.Kravale.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvi Dan Agro un Lauku Agro, ieķīlājot visu mantu, reģistrē jaunas komercķīlas

Dienas Bizness, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cūkkopības uzņēmums SIA «Latvi Dan Agro» un tā māsas uzņēmums SIA «Lauku Agro» katrs reģistrējuši pa jaunai komercķīlai, kuras parādnieks ir Lietuvas kompānijas «Bekonas LT», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Gan SIA «Latvi Dan Agro», gan SIA «Lauku Agro» ieķīlājis visu savu mantu, lai nodrošinātu saistības, kas izriet no aizdevuma līguma. Ar katru komercķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,550 miljoni eiro.

Abas komercķīlas reģistrētas 22.maijā

«Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «Latvi Dan Agro» līdz ar jaunreģistrēto komercķīlu šobrīd ir aktuālas četras komercķīlas, savukārt SIA «Lauku Agro» ir aktuālas trīs komercķīlas.

SIA «Latvi Dan Agro» dibināts 2001.gadā, un ir viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem. Uzņēmuma apgrozījums 2017.gadā bija 9,380 miljoni eiro, un tā tīrā peļņa bija 2,188 miljoni eiro. Tas nodarbināja 72 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā pērn bija 1,388 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Dalans izvērš sparģeļu audzēšanu Kalnienā, plāno attīstīt eksportu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Pirms diviem gadiem, 2015. gada pavasarī Gulbenes novadā iedēstīts pusotrs hektārs sparģeļu un šogad iestādīti vēl divi hektāri, līdz ar to saimniecībā sparģeļu platības sasniegušas 3,5 ha. Šopavasar gan pirmie no zemes izspraukušies stādījumi cietuši no sala, līdz ar to pirmā raža tirdzniecībā nonākusi nedaudz vēlāk, nekā iepriekš plānots. Šosezon plānots novākt vienu līdz divas tonnas sparģeļu.

SIA Dalans Latvijā montē un pārdod riepas un riteņu diskus, bet sparģeļu audzēšana ir papildu bizness. Ideja par Kalnienas sparģeli pieder SIA Dalans, kuras īpašnieki ir Stigs Āstroms no Gotlandes salas Zviedrijā un Dvaits Spuriņš no Latvijas. Abi satikās, kad Dvaits sāka strādāt pie Stiga Gotlandē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Brīvais vilnis izveido produktu Āzijas tirgum

Jeļena Šaldajeva, 17.10.2019

Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Arnolds Babris

Foto: Maksims Frederiks Šaldajevs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noturētu savas pozīcijas tirgū, AS Brīvais vilnis pastāvīgi uzlabo produkcijas kvalitāti un tās daudzveidību, saglabājot ražošanas tradīcijas.

AS Brīvais vilnis uzsāk jaunu ražošanas sezonu ar apņēmību īstenot jaunas idejas. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Arnolds Babris norāda, ka, izstrādājot jaunus produkcijas veidus, tiek ņemtas vērā ne vien garšas īpašības, bet arī ietekme uz veselību. Pateicoties termiskajai apstrādei, konservi nesatur mākslīgos pārtikas produktu konservantus, un uzņēmums nelieto garšas pastiprinātājus.

A. Babris piebilst, ka tiek uzlabota ne vien produkta garša, bet arī tā iepakojums. Brīvais vilnis sadarbībā ar Šveices uzņēmumu O Klein izstrādāja caurspīdīgo vāciņu, kurš nu jau kļūst ļoti populārs un pieprasīts. Plastmasas vāciņu ir vieglāk atvērt, un caur to ir redzams produkts. Kopā ar Vācijas kompāniju Vaidenhamer tika iegūta augstvērtīga plastmasas caurspīdīga konservu kārba, kura ir labāka par stiklu un kurā produkta garša ir labāka nekā jebkurā citā iepakojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīna publicē ASV preču sarakstu 50 miljardu dolāru vērtībā, kam tiks piemēroti tarifi

LETA, 04.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas valdība trešdien publicēja 106 ASV importa preču sarakstu 50 miljardu dolāru (40,6 miljardu eiro) vērtībā, kurām Ķīna piemēros muitas tarifus, turpinoties tirdzniecības karam starp divām pasaules lielvarām.

Šāds paziņojums izplatīts neilgi pēc tam, kad ASV amatpersonas otrdien noteica muitas tarifus aptuveni 1300 Ķīnas precēm 50 miljardu dolāru vērtībā.

Ķīnas Tirdzniecības ministrijas publiskotajām ASV precēm, starp kurām ir ķīmijas produkti, saldēta cūkgaļa, sojas pupiņas, automobiļi un mazizmēra lidaparāti, paredzēts piemērot 25% muitas nodevu. Ministrija gan neprecizēja, kad šie muitas tarifi stāsies spēkā.

Trešdaļa no ASV sojas pupiņu eksporta nonāk Ķīnā, pērn tam veidojot 14 miljardus dolāru, un šis produkts tiek iegūts no lauku štatiem, kas 2016.gada vēlēšanās balsoja par ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Tāpat tarifi attieksies uz lidmašīnām, kuru svars nepārsniedz 45 000 kilogramu ir mazākas par «Boeing» ražotajiem lidaparātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Maxima Latvija pieaug pieprasījums pēc produktiem veģetāriešiem un vegāniem

Dienas Bizness, 05.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma, kad lielākajos Maxima Latvija veikalos tika izveidoti speciāli plaukti ar veģetāriešu un vegānu pārtikas produktiem, pieprasījums pēc šiem produktiem pieaudzis par aptuveni 15%, informē kompānijas Komunikācijas speciāliste Zane Udrase.

«Ja gada sākumā populārākie produkti šajā kategorijā bija kviešu nageti, sojas deserti ar vīģēm vai zemenēm un ķirbju sēklu krēms, tad

tagad pēdējās nedēļās stabilu pirmo vietu pēc pārdošanas apjomiem ieņēmis vegānu siers. Toties sojas deserti joprojām ir TOP3 produkti, bet internetveikalā e-maxima.lv klienti visvairāk iecienījuši tofu pastētes. Savukārt līdz ar jūnija sākumu iedzīvotāji iepirkumu

groziņos arvien biežāk liek dārzeņu burgerus, barbekjū izlases, kā arī dažādas mērcītes, ko baudīt piknikos,» stāsta Maxima Latvija komercdirektors Viktors Troicins.

Viņš piebilst, ka līdz ar produktu popularitātes pieaugumu iecerēts tos piedāvāt arvien plašākā skaitā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņoja par jaunu palīdzības paketi 16 miljardu ASV dolāru apmērā amerikāņu lauksaimniekiem, kas cietuši viņa uzsāktajā ASV tirdzniecības karā ar Ķīnu.

«Lauksaimniekiem ir uzbrukusi Ķīna,» Tramps sacīja reportieriem Baltajā namā. «Mēs grasāmies palīdzēt mūsu lauksaimniekiem, un mēs dodam viņiem to līdzeno spēles laukumu, kas ir tik svarīgs.»

Tramps atkal apgalvoja, ka Ķīna maksā 25% muitas tarifus, kurus viņš noteicis Ķīnas preču importam 200 miljardu dolāru apmērā, lai gan ekonomisti ir vienisprātis, ka šos tarifus patiesībā maksā ASV uzņēmēji un patērētāji.

«Daļa no šīs naudas nonāks pie lauksaimniekiem, lai palīdzētu viņiem periodā, kad tirdzniecība ir bijusi ļoti netaisna pret viņiem,» sacīja Tramps.

Lauksaimniecības ministrs Sonijs Perdjū sacīja, ka lielākā daļa šo līdzekļu būs tieši maksājumi lauksaimniecības un lopkopības produktu ražotājiem, bet neliela daļa tiks izmantota, lai iepirktu pārtiku tādām ASV palīdzības programmām kā pārtikas bankas un skolu maltīšu programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jauns Aukstais karš apdraud pasauli

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Ķīnas tirdzniecības kara sekas var būt daudz postošākas, nekā tās bija Aukstajam karam, jo Ķīna atšķirībā no Padomju Savienības ir otra ekonomiski spēcīgākā lielvalsts pasaulē ar ļoti ciešām ekonomiskajām saitēm ar visu pasauli.

Tik skarbi ir izteicies slavenais ekonomists Nuriels Rubini, kurš uzsver, ka abu minēto lielvalstu tirdzniecības karš, ja tas ieilgs, būs ar postošām sekām visas pasaules ekonomikai. ASV prezidenta Trampa pēdējais solis bija uzlikt 25% tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā, uz ko Ķīna sola atbildēt ar tarifiem ASV precēm 60 miljardu dolāru vērtībā. Tāpat nedēļas sākumā Tramps paziņoja, ka neredz nekādu vajadzību steigties ar tirdzniecības līguma ar Ķīnu noslēgšanu.

Vairāki ekonomikas analītiķi uzsver, ka Ķīna, protams, nav godīgākais konkurents pasaulē, jo savā tirgū diskriminē vai pat neielaiž ārvalstu investorus, subsidē savus uzņēmumus un nodarbojas ar intelektuālā īpašuma zādzību. Tajā pašā laikā, kā apgalvo, piemēram, CNN analītiķi, Trampa izvēlētais ceļš ar tarifu kariņu un izstāšanos no Klusā okeāna partnerības ir ar milzīgām ilgtermiņa izmaksām. Daudz produktīvāk būtu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas un līguma starpniecību panākt reformas pašā Ķīnā, piemēram, atsakoties no valsts subsidētiem uzņēmumiem un liekot ievērot intelektuālā īpašuma tiesības. Tiesa, tas nebūtu viegls ceļš, jo Ķīnas komunistiskā partija nevēlas atteikties no kontroles pār valsts ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas izejvielu cenu kopuma virziens šogad bijis uz leju.

Šogad pasaulē populārāko pārtikas izejvielu cenu dinamika preču biržā bijusi visai atšķirīga. Piemēram, sojas pupiņu un cukura cena kopš šā gada sākuma sarukusi attiecīgi par 8% (Ņujorkas preču biržā) un 13% (Londonas preču biržā). Tikmēr kviešu vērtība palēkusies gandrīz par piekto daļu. Apvienoto Nāciju (UN Food and Agricultural Organization jeb FAO) dati gan liecina, ka visa to kopuma virziens pamatā bijis uz leju – šīs organizācijas apkopotais globālais pārtikas cenu indekss gada laikā samazinājies par 7,4%.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā veģetārais un vegānu dzīvesveids netiek uzskatīts par pārejošu tendenci, gaidāms, ka pieprasījums turpinās augt, tāpēc arī ātrās ēdināšanas uzņēmumi mainās līdzi laikam.

"Hesburger" attīstības direktore Ieva Salmela veģetāro produkciju nākotnē vērtē kā vienu no ātrās ēdināšanas pārdotākajām maltītēm, un tuvāko mēnešu laikā "Hesburger" gatavojas papildināt savu veģetāro ēdienkarti.

"Pārsteidzošu izrāvienu piedzīvo veģetārās maltītes pieprasījums un esam gatavi to apmierināt. Arī mūsu pārdošanas rezultāti norāda, ka pakāpeniski pieaug tieši veģetāro ēdienu patēriņš, izvēloties tādus produktus kā sojas tortilja, sojas salāti, kartupeļu plācenīši un citus. Tāpēc, reaģējot uz augošo pieprasījumu, drīzumā ēdienkartē iekļausim plašāku veģetārās maltītes piedāvājumu," viņa stāsta.

I. Salmela norāda, ka šobrīd veģetārās maltītes pārdošanas apjoms restorānu tīklā Latvijā veido 2%, bet, iespējams, pēc 10 gadiem veģetārās produkcijas pārdošanas ieņēmumi varētu veidot jau 10% no apgrozījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandināvijas pārtikas zīmols "Entis" radījis glutēna, sojas un bezlaktozes proteīna pulveri - alternatīvu sūkalu proteīna maisījumiem, kura sastāvā ir gan augu daļiņas, gan malti circeņi.

Ar jauno produktu uzņēmums vēlas iekarot vispasaules tirgus un mainīt cilvēku attieksmi pret kukaiņu izmantošanu pārtikā.

"Mūsu mērķis ir pacelt proteīna pulverus nākamajā līmenī. Circeņu pulveris būtiski uzlabos līdzšinējos uzturvērtības rādītājus - tas bagātīgi satur B12, dzelzi, cinku un šķiedrvielas, ko līdz šim uztura bagātinātajos bija grūti atrast pienācīgā daudzumā. Tāpat pulveris izceļ zirņu un ķirbju aminoskābju profilu, ko izvēlējāmies pievienot receptei," skaidro uzņēmuma izpilddirektors Samuli Taskila.

Viņš piebilst, ka proteīna uztura bagātinātāju vidū, galvenokārt, dominē sūkalu proteīns, ko izgatavo no piena. Taču uzņēmums vēlējies radīt produktu, kas nesatur pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pusgadsimtu ilgušās politikas no šodienas kvotas vairs neregulē ES cukura tirgu

No šodienas ES ir atceltas gan cukura ražošanas, gan importa kvotas, kas nozīmēs gan ražošanas, gan importa kāpumu, DB komentē Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

2017/2018 sezonā ES prognozē cukura ražošanas pieaugumu par aptuveni 20% un plāno kļūt par cukura neto eksportētāju nevis importētāju, kā tas ir bijis līdz šim. Tas notiek mainīgos tirgus apstākļos, ko nosaka gan sevišķi cukurniedru ražas, gan citu valstu politika, kā arī mainīgie patēriņa paradumi.

Kāds ir zemnieku viedoklis par iespēju atjaunot cukurbiešu audzēšanu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kāds ir zemnieku viedoklis par iespēju atjaunot cukurbiešu audzēšanu?

Dienas Bizness, 29.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku viedokli par iespēju atjaunot cukurbiešu audzēšanu Latvijā noskaidrojis reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Arnis Vējš, SIA «Uzvara-Lauks» valdes priekšsēdētājs:

– Ieceri atjaunot cukura ražošanu, līdz ar to arī cukurbiešu audzēšanu uzskatu par pozitīvu. Ja tā tiešām notiks, esmu gatavs gādāt tehniku un pievērsties šai kultūrai. Visi atceramies, ka Uzvaras pusē lauki ir labi, piemēroti cukurbiešu audzēšanai. Svarīgi, protams, lai šis bizness būtu rentabls un lai konkurence ar citiem cukura ražotājiem Eiropā veidotos godīga.

Vēsma Veģere, Rundāles novada Svitenes pagasta zemnieku saimniecības «Urštēni» īpašniece:

– Mēs cukurbietes audzējām vairāk nekā 100 hektāros. Tā bija laba kultūra, arī strādniekiem izdevīga. Tagad lielāko daļu lauksaimniecības zemes aizņem kuļamās kultūras. Sezona ir īsa – no pavasara līdz agram rudenim, septembra sākumam. Gandrīz pusgadu zemniekiem jādomā, kādus darbus dot strādniekiem pirms aktīvās sezonas sākuma. Ar cukurbietēm bija citādāk. Kamēr visu izdarījām, pienāca novembra beigas vai decembra sākums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo piecu gadu laikā AS Latvijas valsts meži LVM Sēklas un stādi palielinās izaudzēto koku stādu daudzumu par 32% jeb 17 milj. un sasniegs 70 milj. stādu gadā

Šādu nākotnes ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ieskicēja AS Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Viņš norādīja, ka ik gadu pieaug pieprasījums pēc koku stādiem. «Koku stādi ir viena no populārākajām uzņēmuma eksportprecēm, un pieprasījuma apmierināšanu ierobežo tikai pieejamo stādu daudzums,» situāciju rādīja R. Strīpnieks. Viņš atzina, ka stādu eksports pašlaik ir nedaudz mazāk kā ceturtā daļa no kopumā LVM izaudzēto stādu apjoma. «LVM stādi sekmīgi konkurē ar Somijas, Zviedrijas, Vācijas kokaudzētavu produkciju,» norādīja uzņēmuma vadītājs. Vienlaikus viņš atgādināja, ka 2001. gadā tā brīža kokaudzētavās tikuši izaudzēti tikai 14 milj. stādu, kaut arī to patēriņš LVM apsaimniekojamos mežos bija vairāk kā 20 miljonu stādu. «Bijām nopietna kraha priekšā, jo LVM raka mežeņus, lai tos stādītu izcirtumos, tāpēc loģiski bija pievērsties stādu audzēšanai un šīs jomas noteikšanai par prioritāti, jo bez kvalitatīviem koku stādiem nav iespējams izaudzēt augstvērtīgu mežu nākotnē,» tā R. Strīpnieks. Viņš atgādina, ka gadsimtu mijā nevienam nebija pat intereses par koku stādu audzēšanu un tāpēc nekas cits LVM neatlika, kā pašiem attīstīt koku stādu audzēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: Zināšanas par šitaki sēņu audzēšanu smeļas no japāņiem

Monta Glumane, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Sākumā par šitaki sēņu audzēšanu interesējāmies pie lielajiem Latvijas audzētājiem, bet viņi katrs dara pa savam. Ja divi, trīs gadi jāgaida laba sēņu raža, tad tas nav bizness. Sarakstījāmies ar japāņiem, un viņi mums atklāja ļoti daudzas interesantas lietas,» biznesa portālam db.lv stāsta zemnieku saimniecības Trubenieki īpašnieks Jānis Volksons.

Iepriekš saimniecībā aptuveni 15 hektāros zemes saimniekojis J.Volksona tēvs. «Laiks iet un paaudzes mainās, jādomā kaut kas cits un efektīvāks, ar ko nopelnīt. Domājām vairākus variantus, ko iestādīt. Piecpadsmit hektāros graudus audzēt nav vērts, tur vajag simtiem hektāru. Izdomājām, ka varētu pamēģināt audzēt sēnes. No sākuma domājām, ka iestādīsim sev desmit kociņus ar sēnēm pārbaudei. Meklējām micēliju, Latvijā to nekur nevarēja atrast. Vietējiem audzētājiem bija, bet cena bija pārāk augsta. Atradām micēliju ārzemēs, kas maksāja samērā maz, bet transporta izmaksas bija ievērojami augstas. Sēņu micēlijs jāatgādā noteiktos apstākļos, ja būs par siltu, tad tas iet bojā. Izdomājām - kāpēc jāņem viena kastīte, ja var pasūtīt paleti, jo cena par transportu ir tāda pati. Pasūtījām paleti ar sēņu micēliju un divas lielas kravas ar svaigu koksni. Viena daļa koksnes aizgāja malkā, otra daļa - sēnēs. Domājām vienkārši tāpat sastādīt - nometīsim kaut kur, jo man ir arī cits bizness. Pirmo gadu trīs mēnešus seši cilvēki strādāja un viņiem bija jāsamaksā algas. Tad saproti, ka nevar vienkārši nomest stūrī un jāturpina tālāk,» biznesa pirmsākumus atceras šitaki sēņu audzētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Iegādājoties zemi, attīstīs bioloģisko vīnogu audzēšanu

Lelde Petrāne, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecība "Mazburkas" iegādājusies 12 hektārus zemes, lai Kurzemes pusē attīstītu bioloģisko vīnogu audzēšanu vīna ražošanai un aitu ganāmpulka turēšanai.

Saimniecības pamatnodarbošanās ir divas šķietami nesaistītas jomas – vīnogu un jēru audzēšana, kas piesaista arvien lielāku tūristu uzmanību.

Engures novada Smārdes pagasta bioloģiskā zemnieku saimniecība ilgstoši no kaimiņiem nomāja 12 hektārus zemes līdz radās iespēja ar bankas "Citadele" finansējumu to iegādāties savā īpašumā, nodrošinot saimniecības izaugsmi un saglabājot bioloģisko saimniekošanu teritorijā.

Līdz ar zemes iegādi "Mazburku" saimniecība ir paplašinājusies līdz 54 hektāriem.

Saimniecība izveidota, sakopjot pašreizējo saimnieku Niedru ģimenes vecvecāku īpašumu un saimniekošanu uzsākot bez pieredzes lauksaimniecībā.

"Mūsu attīstības princips - kad realizēts viens mērķis, azartiski ķeramies pie nākamā. Ideja radīt savu vīna lauku radās, lai nogāze izskatītos skaistāka. Vīnogu audzēšana, vīna darīšana un aitu ganāmpulks piesaista arī ceļotāju uzmanību. Paralēli lauksaimniecībai par saimniecības ikdienu kļuvušas arī ekskursijas vīnogu dārzā, vīna degustācijas, vīnogu lasīšana un dažādu pasākumu organizēšana. Labprāt dalāmies pieredzē gan par vīnogu audzēšanu, gan aitkopību. Pēc ilgu gadu pūliņiem, vīni ir apbalvoti arī ar vairākām balvām vīna konkursos un vīna skatēs. Lai arī vīnu ražojam vairākus gadus, uzskatām, ka joprojām tikai mācāmies," stāsta saimniece Gunta Niedra, kura vīna darīšanu apguva pašmācības ceļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmumā Druvas Unguri reģistrēts līdz šim lielākais ĀCM uzliesmojums; sasaukta valdības ārkārtas sēde

LETA, 02.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūkām kopš pirmā uzliesmojuma 2014. gadā - slimība konstatēta Saldus novada SIA «Druvas Unguri» cūku novietnē ar 15 570 cūku lielu ganāmpulku, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Saistībā ar to piektdien, 3.augustā, plkst.8.30 sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde. Sēdē tiks lemts par veicamajiem pasākumiem, lai ierobežotu slimības tālāku izplatību. Pēc ārkārtas valdības sēdes atbildes uz žurnālistu jautājumiem sniegs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis.

PVD informē, ka novietnē tiek veikti slimības apkarošanas pasākumi un uzņēmuma darbs ir apturēts. Iemesli, kas varēja izraisīt slimības uzliesmojumu, tiks skaidroti epidemioloģiskajā izmeklēšanā, kas jau ir uzsākta.

Kā norāda PVD, uzliesmojuma dēļ noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Policija, aizturot personas par laupīšanu, atklāj marihuānas audzētavu

Monta Glumane, 22.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 12.janvārī Talsu novadā, Balgales pagastā, kādās mājās, ieradās divas personas maskās un nodarīja miesas bojājumus vīrietim, šīs mājas iedzīvotājam, kā arī nolaupīja marihuānu un pneimatisko šaujamieroci. Valsts policija (VP) veicot notikuma vietas apskati, atklāja, ka viena telpa minētajā mājā ir ierīkota kā marihuānas audzētava, informē VP.

Policijas darbinieki no šīs telpas izņēma marihuānas audzēšanas ierīces un 16 marihuānas augiem līdzīgus stādiņus, kā arī augu sēklas. Par minēto faktu tika uzsākts kriminālprocess par marihuānas audzēšanu. Turpinot veikt neatliekamās izmeklēšanas darbības, noskaidrots, ka viena no personām, kas veica laupīšanu, uzturas Ventspilī, kādā privātmājā. Policijai šai vietā veicot kratīšanu, izņemti 43 izžāvēti marihuānai līdzīgi augi, sasmalcināta marihuānai līdzīga viela, kā arī nolaupītie priekšmeti un lietiskie pierādījumi par laupīšanas fakta veikšanu. Kopumā izņemti 510 g marihuānas.

Saistībā ar šo notikumu policijā ir uzsākti kopumā 3 kriminālprocesi - par laupīšanu, par marihuānas audzēšanu, kā arī par narkotisko vielu glabāšanu. Tika aizturētas trīs personas – 1979. gadā dzimis vīrietis, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts, viņam piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, ka arī 1996. un 2000. gadā dzimuši vīrieši, kuriem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldus novada SIA «Druvas Unguri» ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) slimo cūku likvidēšanai plāno atvēlēt 367 000 eiro, paredz valdības ārkārtas sēdē iesniegtais Zemkopības ministrijas (ZM) rīkojuma projekts.

ZM informēja, ka ceturtdien valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors izdeva rīkojumu par karantīnas noteikšanu un ierobežojumiem Saldus novada Saldus pagastā, pamatojoties uz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «Bior» testēšanas pārskatu, kurā ir oficiāli apstiprināts, ka «Druvas Unguros» dzīvniekiem ir konstatēts ĀCM.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datubāzē pieejamo informāciju, inficētajā novietnē šā gada 1.augustā bija reģistrētas 15 570 cūkas. Visi dzīvnieki inficētajā novietnē ir jālikvidē, lai nodrošinātu slimības uzliesmojuma likvidēšanu.

Tā kā patlaban Latvijā ir ļoti silti laikapstākļi, kas pēc cūku nogalināšanas sekmē līķu ātru sadalīšanos, ir pieņemts lēmums dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pēc iespējas ātrāk likvidēt uzņēmumā SIA «Grow Energy». Uzņēmums ir iesniedzis sarakstu ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transportēšanas un pārstrādes izmaksām, kas veido 316,89 eiro par tonnu. Tādējādi valdībai būs jālemj piešķirt uzņēmumam līdzekļus, kas nepārsniedz 307 700 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru