Pakalpojumi

Jāskatās patiesībai acīs – ziemā būs grūti

Lāsma Vaivare, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Spītējot gada sākumā nozarē valdošajam pesimismam, aktīvo tūrisma sezonu viesnīcnieki dēvē par labu, priekšā gan klusais ziemas periods, kas raisa bažas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Precīzus skaitļus vēl neminot, DB aptaujāto viesnīcu vadītāji teic, ka kopumā šī sezona bijusi labāka, nekā gaidīts. Lielu cilvēku plūsmu atsevišķās viesnīcās nodrošināja Latvijas prezidentūras ES Padomē pasākumi, septembrī viesnīcas bija pilnas, izmitinot Eiropas basketbola čempionāta līdzjutējus. «Bija pilnas viesnīcas ar basketbola faniem. Pie mums bija lietuvieši, igauņi, arī oficiālās delegācijas, pašas komandas gan ne. Uz 2016. gada Eiropas futbola čempionāta kvalifikācijas spēlēm arī bija jūtams cilvēku pieplūdums,» saka Tallink Hotel Riga ģenerāldirektors Valdis Portnajs. Kopumā viņš sezonu vērtē kā labu, lai arī gada pirmais ceturksnis bija slikts, strauji sarūkot Krievijas tūristu skaitam un nepiepildoties viesnīcnieku gaidām attiecībā uz prezidentūras pasākumu pienesumu viesmīlības biznesam. «Krievijas tūristu skaita kritums ir jūtams visu gadu, bet gada sākumā – jo īpaši. Krievijas tūristi bija būtisks pienesums viesnīcām decembra beigās, janvāra sākumā. Skandināvijas un Centrāleiropas iedzīvotājiem nav tradīciju braukt sagaidīt Jauno gadu ārpus savas valsts. Arī maijā, kad Krievijā ir brīvdienas, šogad Latvijā bija daudz mazāk kaimiņvalsts tūristu,» saka V. Portnajs.

Izdzīvošanas režīmā

Gada otrais un trešais ceturksnis bija ievērojami labāks – vairāk bija jūtami prezidentūras pasākumi, ieradās arī daudz tūristu, kuri jau tradicionāli mūsu valsti izvēlas apmeklēt gada siltajos mēnešos. «Ziemas sezonā mums nav ne piemērotu laika apstākļu, ne pasākumu viesu piesaistei. Jāskatās patiesībai acīs – ziemā būs grūti. Tas būs izdzīvošanas laiks,» saka V. Portnajs. Arī nākamais gads šobrīd izskatās «interesants» – netiek plānoti tik starptautiski vērienīgi pasākumi kā pērn un šogad. Situāciju sarežģītāku padara arī konkurences saasināšanās viesnīcu sektorā. Īpaši ārpus aktīvās sezonas jūtams, ka Rīgā viesnīcu jau ir par daudz.

Visu rakstu Pesimismu nomainījis apmierinājums lasiet 29. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var tikai minēt par to, kas notiktu, tad, ja janvārī iestātos ļoti zema temperatūra

Ja zema gaisa temperatūra ziemā būtu saglabājusies līdz martam, tad kādā brīdī būtu jāpieņem lēmums par dabasgāzes piegāžu ierobežošanu daudziem patērētājiem. Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta ekspremjers, a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņaprāt, ja valsts balstīsies tikai uz uzņēmēju vēlmi iesūknēt dabasgāzi pazemes glabātuvē un maksāt par šo pakalpojumu, tad var rasties būtiskas problēmas, un nevis kādam vienam vai dažiem atsevišķiem uzņēmumiem, bet gan valstij kopumā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda bija pirmā ziema tā dabasgāzes brīvā tirgus apstākļos?

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Nevis draudam, bet norādām uz riskiem

Ivars Ščerbickis, Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs, 06.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāsaka, ka nesenie izteikumi, ka Latvijas Gāze «nodarbojas ar šantāžu un draudiem» mūsu uzņēmumā neatstāja vienaldzīgos. Tāpēc nolēmu, ka man, kā nozares profesionālim, ir lietderīgi darīt zināmu sabiedrībai savu viedokli.

Mūsu uzņēmuma (AS Latvijas Gāze ekspluatācijas iecirkņa Inčukalna pazemes gāzes krātuve) darbinieku uzdevums ikdienā nav piedalīties diskusijās, bet nodrošināt dabasgāzes krātuves darbību un caur to Latvijas gāzapgādes sistēmas darbu, kura savukārt palīdz nodrošināt reālu mūsu valsts enerģētisko drošību, kas ir nepārtraukta valsts iedzīvotāju un uzņēmumu apgāde ar kurināmo, siltumu un gaismu. Jo tieši iesūknētie dabasgāzes krātuvē gāzes apjomi ir pamats mūsu valsts enerģētiskajai neatkarībai, kad tas ir visvairāk nepieciešams – ziemas periodā.

Ar cieņu pret ministres kundzi kā nozares pārstāvis tomēr vēlos sacīt, ka norādīt uz apdraudējumu vēl nenozīmē draudēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noteikumi Eiropā ir jāsaskaņo, lai tie būtu labvēlīgi mūsu zemniekiem, sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Fragments no intervijas

Tagad sākas cīņa par nākamā perioda Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kā nākamajā periodā dzīvosim. Pēc Brexit bažas bija ļoti lielas, ka gaidāms samazinājums, bet tagad redzam, ka plānots 13,6 % pieaugums tiešmaksājumiem visā periodā. Tas nav tas, ko gribam, bet tā nav arī darvas karote medus mucā. Tas dos 202 eiro par hektāru, tagad ir 160 eiro/ha, bet vidēji Eiropā – 269 eiro/ha. Vismaz izlīdzināšanas process turpināsies. Ja atskatāmies, ka šis process sākās ar 39 eiro/ha, tad šobrīd ir labāks rādītājs, nekā bija. Šo rezultātu izdevās panākt, jo gan ierēdņi, gan zemkopības ministrs un premjers daudz tikušies ar Eiropas komisāru Hoganu un pārliecinājuši par mūsu taisnību. Visvairāk naudas klāt dabūjušas Baltijas valstis, Bulgārija un Portugāle. Mēs nevarētu daudz paust satraukumu. Daļa jau tagad saka, ka nesamierināsies ar piedāvājumu. Bet patīkami, ka vienota nostāja ir Baltijas valstīm, laba sadarbība ir ar Višegradas grupu, ko vada Ungārijas zemkopības ministrs, un Poliju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: No pavāres par īpašnieci

Žanete Hāka, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Saulkrastu restorāns Saltwater atrodas «tālākajā galā» – Zvejniekciemā, kur tūristu skaits nav tik liels kā centrā, tā saimniecei Dagnijai Bižānei darba netrūkst.

Pavāra profesijā Dagnija Bižāne strādā jau 24. gadu. Sākotnēji kopā ar draudzeni devušās uz Vecrīgu darba meklējumos. «Bijām plānojušas pieteikties par trauku mazgātājām, taču Melnajos mūkos mūs pieņēma darbā par pavārēm. Tolaik šefpavārs bija Rolands Veide, kurš laikam manī saskatīja potenciālu, un tā arī sāku savu pavāra karjeru – sākotnēji strādāju par pavāra palīgu, bet mācījos un lēnām profesionāli augu,» viņa iezīmē karjeras sākumu. 2005. gadā darba līkloči aizveduši uz jaundibināto Lilastes restorānu Medzābaki, kur sākumā strādājusi par pavāri, vēlāk kļuvusi par šefpavāri. Drīz vien sākusies krīze un strādāt kļuvis grūti, līdz viņa nolēmusi iet savu ceļu – piedāvājusi banketu galdu klāšanu, un galu galā kopā ar draugiem iegādājusies krodziņu Zandarts Valmieras šosejas malā. Pēc kāda laika ceļi ar partneri šķīrušies un viņa pieteikusies darbā par pavāri Saulkrastu kafejnīcā Zap Lounge, kas iepriekš atradās Saltwater vietā. Tomēr īpašnieki nolēmuši darbu pārtraukt un kafejnīca nonākusi D. Bižānes īpašumā – sākot biznesu, viņa secinājusi, ka viegli nebūs un darba būs daudz, taču gaidāmās grūtības nav biedējušas. «Šādā mazā vietā pašam ir jābūt saimniekam, citādi nav iespējams strādāt. Tagad Saltwater strādā četri viesmīļi, trīs palīgi un seši pavāri. Strādāt sanāk bez brīvdienām, cīnāmies arī ziemā,» viņa atzīst. Tajā pašā laikā viņas pieredze liecina, ka nav nepieciešami lieli līdzekļi, lai sāktu darbu. «Pati šeit atnācu ar 600 eiro, man nebija liela finansējuma, lai uzsāktu darbu, taču viss izdevās – visu darījām paši. Nebija pat naudas, lai iegādātos galdus, tādēļ atradām vadu ruļļus, nolakojām tos, atradām paletes, ko sastutējām, – visus galdus un letes izgatavojām pašas. Vajag vien vēlēties, un tad arī viss izdosies, jābūt vien ļoti lielam gribasspēkam. Esmu cilvēks, kurš baidās no kredītiem. Šīs vietas izveidei tos neņēmu, līdz ar to nav tik liels spiediens un stress – labāk lēnām augu, nevis ņemu aizņēmumu, jo nav zināms, kas notiks rītdien,» saka D. Bižāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Eksperts: Latvijā ir zemu nodokļu vide

Didzis Meļķis, 28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir zemu nodokļu vide. Turīgākie zviedri, spāņi vai franči būtu laimīgi, ja viņu valstīs būtu šādi nodokļi, tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness, saka SEB Luxembourg privāto klientu aktīvu plānošanas vadītājs Jorgens Grēnlunds (Jörgen Grönlund).

Ja es būtu jūsu klients ar svaigi nopelnītiem dažiem miljoniem eiro un jautātu, ko man darīt, lai maksimāli lielu apjomu no šīs summas paturētu sev, ko jūs man kā Luksemburgas privāto klientu baņķieris ieteiktu?

Ja runājam par nodokļiem, tad ir notikusi ļoti liela pārmaiņa, kā tiek pārvaldīta šāda privātā bagātība. Iepriekš tika lietoti holdingi un trasti jūsu aktīvu strukturizācijai, un zināmā mērā tas aizvien notiek, tomēr pasaulē vispārīgi ir redzama ļoti liela pārbīde par labu aktīvu pārvaldības caurskatāmībai. Tie risinājumi, kas darbojās pirms desmit vai 15 gadiem un balstījās darījumu slepenībā un dažkārt arī nodokļu apiešanā, vairs nedarbojas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Pagājušajā apkures sezonā Latvijā daudz netrūka līdz enerģētikas krīzei

LETA, 11.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot pirmo apkures sezonu pēc pilnīgas AS Latvijas gāze sadalīšanas, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka daudz neesot trūcis līdz enerģētikas krīzei.

Viņš atzina, ka kopumā secinājumi par aizvadīto apkures sezonu ir diezgan skarbi.

«Ziema gan bija ļoti maiga, un par īstu aukstumu mēs varam runāt vien trīs nedēļas. Taču mēs piedzīvojām pamatīgu nervozitāti saistībā ar gāzes apgādes drošības jautājumu. Gāzes tirgus atvēršana Latvijā tika orientēta nevis uz apgādes drošību, bet uz mistisku pieņēmumu, ka, atverot tirgu, būs cenu kritums. Tāds bija politiskais uzstādījums un tam tika upurēta apgādes drošība cerībā, ka zemāka cena sabiedrību darīs laimīgāku. Es būšu skarbs un teikšu, ka, ja aizvadītajā ziemā vēl divas trīs dienas būtu noturējusies temperatūra pie mīnuss 20 grādiem, Latvijā sāktos enerģētiskā krīze,» skaidroja Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) un Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) atgādina, ka, sākot ar rītdienu – no 1.decembra līdz pat 1.martam – visiem transportlīdzekļiem obligāti jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām.

Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka laika posmā no 1.decembra līdz 1.martam visiem transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas obligāti jābūt aprīkotiem ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos. Ja tiek konstatēts, ka transportlīdzeklis nav aprīkots ar sezonai atbilstošām riepām, autovadītājam var tikt uzlikts sods 30 eiro apmērā.

Vieglo auto ziemas riepu minimālais protektora dziļums ir 4 mm. Tāpat uzmanība jāpievērš arī riepu vecumam. Ieteicams neiegādāties un neizmantot riepas, kas vecākas par pieciem, sešiem gadiem, jo braucot gan nodilst protektors, gan laika gaitā riepu gumija zaudē savas īpašības. Riepas ražošanas laiks norādīts uz katras riepas ārējās malas. Piemēram, kvadrātā vai aplī redzami četri cipari – pirmie divi ir gada nedēļa, bet pēdējie divi – gads, kad riepa ražota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas bizness labi zina, kur ir Latvija un kādas šeit ir priekšrocības; jautājums ir, cik nopietna ir mūsu interese par šo kapitālu

Tā DB Pekinā stāsta Pasaules Bankas vecākais ekonomists Ķīnā Kārlis Šmits. Viņš 10. jūlijā viesosies Rīgā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā.

Vairāku iemeslu dēļ bizness Latvijā ir samērā gatavs raudzīties uz tālākiem eksporta tirgiem, ieskaitot Ķīnu. Vai tam ir gatava un vai to grib arī Ķīna?

Tas ir jāskatās lielākā kontekstā. Ja rēķinām pēc pirktspējas paritātes, tad Ķīna ir lielākais tirgus pasaulē. To ir grūti ignorēt, un arī nākotnē faktiski nevienam uzņēmumam, kas grib būt globāls spēlētājs, nebūs iespējams šo tirgu neievērot.

Attiecīgi Ķīnas tirgu arī nevar uzskatīt par kaut kā cita, piemēram, Krievijas, aizstājēju, jo tas darbojas pēc saviem likumiem. Kāpēc? Pēdējos apmēram 30 gadus Ķīna ir globāli konkurētspējīga ekonomika produktu tirgū. Krievija tāda nav. Lūk, jūsu mobilais tālrunis, ko izmantojat par diktofonu, ir Taivanas ražojums, bet salikts tas ir šeit, Ķīnā, jo nekur citur to nevar izdarīt par tik mazu izmaksu tādā kvalitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Dzintars atver savas ražotnes durvis ēnām

Lelde Petrāne, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Dzintarā atzīst, ka šobrīd tam nav nepieciešams izskatīt iespēju ievest darbaspēku no ārzemēm.

Lai gan kosmētikas ražotājā Dzintars brīvas darba vietas ir retums, jo darbinieku mainība ir zema, šodien tas vēra savas ražotnes durvis jauniešiem, kas bija ieradušies Ēnu dienas ietvaros. Uzņēmums plāno paplašināt savu darbību un apzinās, ka nākotnē būs arvien grūtāk piesaistīt zinošus un motivētus speciālistus.

Šī ir otrā reize, kad Dzintars piedalās Ēnu dienā. «Pirmkārt, tā ir laba iespēja uzzināt jauniešu intereses un vēlmes. Vislielākā rinda ir uz iespēju ēnot kādu no ķīmijas nozares pārstāvjiem, pat 13 pieteikumi uz vienu vietu. Otrkārt, uzņēmums apzinās, ka nākotnē būs arvien grūtāk piesaistīt zinošus speciālistus,» biznesa portālam db.lv stāstīja uzņēmuma pārstāve Elīna Lukjanoviča. Dzintara pārstāvji dodas arī uz skolām, kur stāsta par uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Baltkrievijas kravu miljoni lūkojas uz Latvijas ostām

Māris Ķirsons, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija būtu gatava trīs miljonus tonnu naftas, kā arī citu produktu, pārkraut, izmantojot Latvijas ostas.

Tādu iespējamo risinājumu "Latvijas Radio 4" raidījumā "Darbojošās personas" minēja Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Vasīlijs Markovičs. Viņš atgādināja, ka Baltkrievija nolēmusi diversificēt naftas iepirkšanu, tādējādi no Krievijas iepērkot apmēram 40%, savukārt pārējo apjomu iegādājoties no citām valstīm, šim mērķim izmantojot Ukrainas un Baltijas jūras ostas, caur katru no šiem virzieniem saņemot 30% no divām naftas pārstrādes rūpnīcām nepieciešamajām izejvielām.

Baltkrievijas iekšējam patēriņam un pat eksportam pietiktu ar vienu naftas pārstrādes uzņēmumu, taču ja jau PSRS laikos tika uzcelti divi, tad tie arī jāizmanto. Turklāt abās naftas pārstrādes rūpnīcās ir veikta modernizācija, kā rezultātā gaišo un tumšo naftas produktu lietderīgais iznākums palielinājies līdz 96%, kas, pēc vēstnieka sacītā, rada papildus ieguvumu līdz 100 ASV dolāriem, no vienas tonnas naftas. Šis augstais iznākums arī ir galvenais faktors, kādēļ arī Krievijas kompānijas izmanto Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcu pakalpojumus. Baltkrievijas vēstnieks atzina, ka savulaik ir bijušas vienošanās, ka jau no 2021. gada saimnieciskās darbības nosacījumi Krievijā un Baltkrievijā būs vienlīdzīgi taču naftas un gāzes jautājumi vienmēr palikuši aiz iekavām un tādējādi šo resursu jautājums jau ir atbīdīts uz 2025. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Cabo cafe īpašnieks: Ja ir savs knifs, tad arī bizness būs ilgtspējīgs

Elīna Pankovska, 08.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Burātājs un uzņēmējs Māris Birzulis par dzīvi nesūdzas. Viņš izvirza mērķus un realizē tos, jo uzskata, ka nepiepildāmu lietu nav. Jautājums ir tikai par to, kas ir nepieciešams, lai mērķus sasniegtu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Aizgājis no profesionālā sporta, viņš olimpisko sapni izsapņoja ar vecākās meitas Ketijas palīdzību, kura 17 gadu vecumā Riodežaneiro olimpisko spēļu sacensībās RS:X klasē ieņēma 24. vietu. Šobrīd M. Birzulis attīsta Cabo Cafe Ķīšezera krastā Rīgā un turpat blakus vada burāšanas nodarbības jauniešiem.

Fragments no intervijas

Cabo Cafe šogad atzīmē jau desmito sezonu. Kā nokļuvi viesmīlības biznesā un šajā vietā pie Ķīšezera?

Pirmsākumi noteikti meklējami burāšanā. Tā ir mana sirdslieta, kādu laiku profesionāli nodarbojos ar vindsērfingu. Sākumā šeit atradās tikai burātāju klubs, un tam bija nepieciešams uzbūvēt ēku. Tā kā biju iesaistījies kluba darbībā, 2003. gadā tas uzrunāja mani, vai es varētu palīdzēt finansiāli. Palīdzēju, un mēs uzbūvējām nelielu pirmās būves daļu, bet tad vēl nebija nekādu domu par kafejnīcu vai ko tamlīdzīgu. Ēka bija paredzēta inventāra nomai, dušām, ģērbtuvēm. Vēlāk telpas tika nodotas nomā citam uzņēmumam, kas sāka te veidot kafejnīcu. Laikam ejot, vēroju no malas un sapratu, ka šī nozare arī man liekas interesanta. Pienāca krīze, 2009. gadā manu sporta veikalu skaits bija sarucis līdz trīs. Sapratu, ka varētu pievērsties pakalpojumu sfērai, jo cilvēkiem patīk labi paēst, baudīt atmosfēru, un, ja tas notiek pie ūdens, tā ir lieta. Pārtraucām attiecības ar nomnieku, un sāku attīstīt Cabo. Viss sākās ar mazu ūķīti ar četriem galdiņiem. Un, lūk, kādi mēs esam šodien!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pērn Latvijā piedzīvots neliels dabasgāzes patēriņa pieaugums, pēdējo gadu tendences ir nemainīgas - kopējais patēriņš turpina samazināties.

Kopš 2007. gada dabasgāzes patēriņš sarucis par 278 miljoniem m3, 2018. gadā sasniedzot 1422 miljonus m3, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Līdz ar patēriņa samazinājumu par 220 miljoniem m3 krities arī importētās dabasgāzes apjoms. Latvijas Gāzes (LG) Vairumtirdzniecības un produktu attīstības departamenta vadītājs Jānis Kalējs patēriņa samazinājumu saista ar alternatīvo kurināmo resursu izmantošanas stimulēšanu, Liepājas Metalurga slēgšanu, kā arī energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem.

Vairāki faktori

Dabasgāzes patēriņa izmaiņas īstermiņā galvenokārt ietekmē laika apstākļi, pauž J.Kalējs. «Ja ziema ir aukstāka, skaidrs, ka patēriņš būs lielāks, ja siltāka - mazāks. Arī pagājušā gada patēriņa pieaugumu stimulēja zemā gaisa temperatūra ziemā, kad palielinājās siltuma ražošana, kā arī sausie un karstie laika apstākļi pavasarī un vasarā, kad zemā ūdens līmeņa dēļ gāze plaši tika izmantota arī elektroenerģijas ražošanā,» skaidro J.Kalējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne, 04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rucavas novada Dunikas pagastā starp Nīcu un Sikšņiem atrodas vasarnīcu ciems Ječi, kur pavasarī un vasarā ierodas atpūtnieki. Taču rudenī un ziemā tur paliek dzīvot tikai retais.

Pirmā ēka, iebraucot Ječos, ir SIA Kentaurs veikals. Tas darbojas visu gadu, vēlā rudenī un ziemā pārejot uz dažu stundu darbalaiku, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks. Veikala saimnieks ir Ječu pastāvīgais iedzīvotājs Oļegs Sukovs. «Jau kādu mēnesi šeit palikuši tikai tie, kuriem šajā vietā ir kaut kas vairāk par vasarnīcu. Vasarā, protams, te iedzīvotāju ir daudz. Tad te ir otra Liepāja,» atšķirības stāsta O. Sukovs un papildina: «No tā, ko nopelnām vasarā, dzīvojam ziemā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kozlovskis šodien skaidros, vai kāda aviokompānija ir brīdinājusi par sadarbības pārtraukšanu ar airBaltic

LETA, 23.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) centīsies noskaidrot, vai patiesībai atbilst runas, ka kāda no aviokompānijām brīdinājusi par sadarbības pārtraukšanu ar airBaltic gadījumā, ja tā iegādāsies Sukhoi lidaparātus.

Kozlovskis pastāstīja, ka šodien tiksies ar Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniekiem, lai noskaidrotu, vai izskanējusī informācija atbilst patiesībai - vai ir saņemta oficiāla informācija, vai arī tās ir tikai spekulācijas.

Tāpat ir jāsaprot, kā tas var ietekmēt airBaltic turpmāko attīstību, minēja Kozlovskis. Viņš atgādināja, ka aviācijas nozarē valda nežēlīga konkurence, kas balstīta uz ekonomiskiem apsvērumiem, tāpēc, virzot kādu konkrētu biznesa modeli, kompānijas vadībai ir jāparedz visi iespējamie riski.

«Jebkurā gadījumā par biznesa modeli, par tā īstenošanu un sekām atbildība ir jāuzņemas kompānijas vadībai un kapitāldaļu turētājam,» teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kad mazāk ir vairāk

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 19.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no 13. Saeimā ievēlēto partiju prioritātēm ir administratīvi teritoriālā reforma. Tā ir labā ziņa Latvijas iedzīvotājiem, jo pašreizējā situācijā nav iespējams veikt pārdomātu skolu un slimnīcu, kā arī ceļu tīkla pārskatīšanu un sakārtošanu. Šā brīža skaudrā realitāte ir tāda, ka no 119 novadiem teju puse neatbilst likumā noteiktajam kritērijam, ka minimālais iedzīvotāju skaits novadā ir 4000. Jānorāda, ka lielāku novadu veidošanas pretinieces līdz šim ir bijusi ZZS un Latvijas pašvaldību savienība, kas runājušas par savstarpēju sadarbību uz brīvprātības principiem.

Diemžēl šī brīvprātīgā sadarbība vairāku gadu garumā nav vainagojusies nedz ar lielākiem novadiem, nedz ar vidusskolu tīkla optimizāciju. Pašvaldības vislabprātāk sadarbojas tādos, piedodiet, bet sīkumos kā apmaiņa ar tūrisma un kultūras informāciju. Taču vienošanās, ka no divām pustukšām vidusskolām pārdesmit kilometru attālumā varētu izveidot vienu skolēniem pilnu, tā arī nekas nav sanācis. Ja pašvaldību skaits samazināsies vismaz par pusi, ir skaidrs, ka dažādo pašvaldības iestāžu izvietojums kļūs daudz racionālāks, turklāt pašvaldība arī atrisinās vietējos pārvadājumus, lai skolēniem būtu ērti nokļūt vidusskolā, bet iedzīvotājiem – pie ārsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Instagram slavenību laikmets

Anda Asere, 21.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Influenceru mārketings papildina reklāmas misiju un parāda, ka cilvēki konkrēto produktu lieto, padarot reklāmu cilvēcīgāku.

Influenceru mārketinga aģentūras Honeymoon High vadītāja Agnija Grigule uzskata, ka viedokļu līderis virtuālajā vidē jeb t.s. influenceris ir slavenība komplektā ar savu mediju. Šodien šo mārketinga veidu izmanto pat bankas un citas samērā konservatīvas nozares, papildinot kopējo reklāmas kampaņu. Tomēr, pirms sākt izmantot šo mārketinga veidu, viņa iesaka piedomāt, vai saturs ir gana «garšīgs», lai kāds tam vēlētos sekot. Vairāk par influenceru mārketingu un izaicinājumiem tajā A. Grigule stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kā jūs raksturotu šo jauno ekonomiku, kas attīstās Instagram platformā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns MO Liepājā piedzīvojis pārmaiņas – nomainījušies īpašnieki, kuri ar restorāna piedāvājumu vēlas kļūt pieejamāki gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem.

«Mēs nekad līdz šim nebijām darbojušies ēdināšanas nozarē, tāpēc šķita, ka būtu forši izveidot ģimenes biznesu. Iepriekšējie īpašnieki vēlējās pārdot šo vietu, kas, pēc mūsu domām, ir labākais restorāns Liepājā. Kuru katru jau nepirktu. Apspriedāmies un izlēmām, ka darbosimies. Mēs neviens neko nezinājām par restorāniem, tikai tik, cik uz tiem ejam un ceļojam pa pasauli, jo ģimenē visi esam juristi. Tad, kad sāc tajā visā darboties, tad iepatīkas un tas ir dzīvesveids. Restorāns ir dzīve. Tas nav tā kā juristam – aizej uz darbu, atnāc mājās un aizmirsti. Es nevaru aizbraukt atvaļinājumā, nedomājot par darbu, jo man ir jāapskata dažādi restorāni, lai es varētu gūt pieredzi. Visa ģimene iegājām restorāna režīmā,» stāsta MO vadītāja Liene Kreice.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimnieki: Uz graudaugu rekordražām šogad nevar cerēt

LETA, 13.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietām Latvijā kailsala dēļ ziemāju sējumi var būt cietuši un jau tagad iespējams novērtēt, ka uz graudaugu rekordražām šogad nevar cerēt, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji.

Precīzāk graudaugu sējumu situāciju gan varēs izvērtēt pēc veģetācijas atsākšanās.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai LETA apstiprināja, ka vietām Latvijā graudaugu sējumi kailsala dēļ janvāra sākumā un februārī ir cietuši, taču precīzāk to, cik daudz ziemāju sējumu būs jāpārsēj ar vasarājiem, varēs pateikt pēc apmēram mēneša.

Kad atsāksies veģetācija, mēs varēsim saprast, kāda ir situācija, sacīja Jansons, piebilstot, kas šogad, visticamāk, nevar cerēt uz graudu rekordražām. Pastāv cerība uz graudu ražu vidējā līmenī.

Vairāk ziemāju sējumi cietuši vietās, kur bija mazāk sniega, tostarp Vidzemē. Lai gan mazākā mērā, arī vietām Latgalē, ziemāju sējumi var būt cietuši. Patlaban, piemēram, Vidzemē vēl ir dziļa ziema un kamēr nav bijis atkusis, grūti spriest par turpmāko. Sējumu stāvoklis dažādās Latvijas vietās varētu būt atšķirīgs, atkarībā no sniega esamības vai neesamības. Ja sniegs bija, sējumu situācija varētu būt labāka, ja sniega nebija, iespējamas problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru