Eksperti aicina valdību rīkoties, lai veicinātu eksporta nozares un lai Latvijā veidotos reāli kvalitatīva rūpniecība.

Jau kādu laiku finansisti vērš uzmanību uz negatīvo tendenci Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā, kura deficīts kopš pagājušā gada pārsniedz par kritisko robežu uzskatītos 10 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr pērn 3. ceturksnī tekošā konta deficīts (TKD) sasniedzis ļoti satraucošu un jaunu augstāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atgūšanas - 24.2 % no IKP. Tas tāpēc, ka pērn Latvijas imports jau gandrīz līdz 2 reizēm pārsniedza eksportu. Arī valsts vīri ir pamanījuši lielo TKD. Ekonomikas ministrs Jurijs Strods Db atzina, ka šonedēļ apspriedīsies ar savas ministrijas speciālistiem par izveidojušos situāciju un tad, izvērtējot riskus, lems, vai vajag ko darīt, vai nepieciešams iejaukties. Pagaidām plāna nav, tā viņš.

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Lielāka alga, draudzīgāka vide, karjeras iespējas un jauni piedzīvojumi – katram sava motivācija pamest Latviju, lai dotos pretim iespējām rietumos.

Problēmas Latvijā

«Zemas algas. Kad maksās vairāk, cilvēki atgriezīsies.» Šādu atbildi nereti nākas dzirdēt no pašmāju jauniešiem. Kā liecina CSB dati, strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa 2006. gadā bija 216 Ls, tikmēr latvietis Īrijā mēnesī nopelna no 900 līdz 3000 eiro (attiecīgi 630 – 2100 Ls ).

Tomēr atalgojums nav vienīgais faktors, kas mudina jauniešus sākt profesionālo dzīvi ārvalstīs – problēmas cilvēku savstarpējās attiecībās, zemais sabiedrības pašnovērtējums, stereotips, ka rietumos viss ir labāk, vai varbūt vēlme izkāpt no komforta zonas un pamēģināt kaut ko jaunu.

Šonedēļ jaunieši no Aglonas internātvidusskolas iepazinās ar SIA Lettglas stikla ražošanas darbu.

Projekta Lielā dzīves skola ietvaros jaunieši no bērnunamiem, nelabvēlīgām un trūcīgām ģimenēm iepazīstas ar dažādu uzņēmumu darbību, lai nākotnē būtu vieglāk izvēlēties profesiju. Sociālā darbiniece no centra Dardedze Ilvija Razgale, kas iesaistījusies projektā, stāsta, ka kopumā jaunieši ir ļoti atsaucīgi un aktīvi. «Īpašas atšķirības starp Latgales un citu reģionu jauniešiem nav. Viņi pārsteidz ar savu atvērtību,» viņa atklāj. Projektā tika strādāts ar jauniešiem, apzinot viņu prasmes un to, kurām specialitātēm tās labāk atbilstu. I. Razgale atklāj, ka Latgalē, lai gan jaunieši un viņu prasmes ir dažādas, dominē t.s. palīdzošās profesijas, piemēram, psihologs vai sociālais darbinieks. Izteiktas ir arī tehniskās - datorspeciālists. Vizītes uzņēmumos notikušas visos reģionos: Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē. Iepazīšanās ar uzņēmumu darbu ir pēdējais projekta posms. Drīzumā paredzēts nobeiguma pasākums Rīgā. Latgales jaunieši no Aglonas internātvidusskolas, kopā 25 vecumā no 15 līdz 19 gadiem, viesojās Līvānu uzņēmumā SIA Lettglas, kur iepazinās ar stikla priekšmetu tapšanas procesu.

Jau pusceļā ir nonācis trīs mēnešus garais Latvijas Jaunatnes padomes projekts TOP un ANTI orators 2007, kur otro gadu pēc kārtas 10 jaunieši vērtē, cik saprotami jauniešiem runā politiķi Latvijā.

Saskaņā ar Jaunatnes padomes sniegto informāciju kopā ir novērtēti aptuveni 40 dažādi politiķi gan parlamentā, gan Ministru Kabinetā, gan uzstājoties medijos. Visbiežāk jaunieši ir izvēlējušies vērtēt Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, kura novērtējums gan ir ļoti tuvu "0". Pēc vērtēšanas kritērijiem tas nozīmē "pieņemams/ nekāds orators".

Interesanti, ka pagājušā gada projektā Kalvīša kungu jaunieši atzina par vislabāko oratoru. Ministru prezidenta izteikumu pērles esot interesantas: "Es esmu garants stabilitātei šajā valstī", "Parlaments vēlas parlamentārā republikā īstenot parlamentāru kontroli pār drošības iestādēm, kas ir tikai normāla parlamentāras republikas parlamenta vēlme".

Šogad «SEB banka» Latvijā īsteno nebijušu vasaras prakses programmu jauniešiem – «YouthLAB».

Tajā bija aicināti pieteikties studenti, kuri vēlas ne tikai gūt pieredzi darbā bankā un pilnveidoties, bet arī piedalīties tieši jauniešiem domātu bankas pakalpojumu izstrādē. Latvijā programmā šogad ir iesaistīti 16 jaunieši, kuriem prakses vietas «SEB bankā» ir komunikācijas, mārketinga, biznesa attīstības, finanšu un korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldēs. Pagājušā nedēļā programmas dalībniekiem bija iepazīšanas diena, kad viņi tika sadalīti komandās un viņiem tika uzdoti biznesa izaicinājumi, ko būs jāatrisina līdz vasaras beigām. Par to, kā viņiem veiksies ar šo uzdevumu izpildi, jaunieši veidos iknedēļas video blogus, ko publicēs «Youtube» un sociālajos tīklos, stāsta Jeļena Kontusa, «SEB bankas» Korporatīvās komunikācijas pārvaldes Komunikācijas projektu vadītāja.

Astoņi Latgales jaunieši bezdarbnieki, kas šajā vasarā apguva darba praksi, jau iekārtojušies reālos darbos, Db.lv informēja biedrības Latgale Eiropā pārstāvis Aigars Smagars.

Tas kļuvis iespējams pateicoties biedrības Latgales reģiona attīstības aģentūra īstenotajam projektam Jauniešu bezdarbnieku konkurētspējas veicināšana, darba tirgū, Latgales reģionā, kura mērķis ir palīdzēt atrast darbu augstāko izglītību ieguvušiem jauniešiem bezdarbniekiem.

Ar 1. jūliju ir uzsākts jau otrais darba prakšu cikls. Tajā piedalās kārtējie 10 augstskolas beigušie jaunieši. Viens no tiem ir IT speciālists, viens filologs – tulks, kā arī divi grāmatveži un seši ekonomisti.

Šī gada sākumā ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu biedrība Latgales reģiona attīstības aģentūra uzsāka projekta Jauniešu bezdarbnieku konkurētspējas veicināšana, darba tirgū, Latgales reģionā realizāciju. Projekta mērķa grupa bija jaunieši bezdarbnieki, līdz 25 gadu vecumam, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību, bet tieši darba pieredzes trūkuma dēļ nespēja atrast darbu. Projekts paredzēja apgūt darba praksi 20 Latgales jauniešiem, kuri reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Jaunieši atzinīgi vērtē iespēju vasarā strādāt un nopelnīt naudu, tā liecina pētījums par jauniešu profesijas izvēli un jauniešu iesaistīšanos skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā.

Laikā no 2006.gada 13.-25.septembrim Eiropas Sociālā fonda nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi projekta Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumi ietvaros tika veikts Pētījums par skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā iesaistīto jauniešu profesijas izvēli. Tā mērķis bija novērtēt, vai jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem ir izvēlējušies nākotnē apgūstamo profesiju, un noskaidrot, cik lielā mērā dalība Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā ietekmē jauniešu profesijas izvēli.

Pētījumu veica biedrība Jauniešu konsultācijas. Telefonintervijās tika aptaujāti 1650 jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem, kas šovasar un iepriekšējos divos gados piedalījās skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā. Tika veiktas arī 15 intervijas ar darba devējiem, kuri nodarbina aptuveni 15% pasākumā iesaistīto jauniešu.

Šodien, 15.augustā, praksi Latvijā noslēdz septiņi latviešu jaunieši no ārvalstīm, kuri pieteicās Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajā projektā "Vēlies izaicinājumu? Piesakies vasaras nodarbinātības pilotprojektam Latvijā!". Izmēģinājuma projekts norisinājās no š.g. 15. jūlija līdz 15.augustam.

Latvijā jaunieši bija ieradušies no četrām valstīm - Amerikas Savienotajām Valstīm, Krievijas, Kanādas un Zviedrijas. Jaunieši izvēlējās prakses un darba vietas gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā ķīmijas, arhitektūras, sabiedrisko attiecību un tūrisma nozarē.

Jaunieši, kas piedalījās projektā, kopumā ir apmierināti ar tā norisi un iespēju praktizēties savai profesijai atbilstošā darba vietā. Šī prakse līdztekus darba pieredzei ļāva viņiem uzlabot arī latviešu valodas zināšanas.

Savukārt darba devēji, pie kuriem jaunieši strādājuši, uzskata, ka minētais projekts ir lieliska iespēja paskatīties uz savu ikdienas darbu no malas. Māra Rēpele no Valsts tiesu ekspertīžu biroja atzīst, ka tiesu ekspertiem minētais projekts ļāva uzzināt par tiesu ekspertu apmācībām un darba ikdienu Kanādā.

Daudz tiek runāts par to, kāda ir jaunā paaudze, kas drīz ienāks darba tirgū. Darba devējiem jāgatavojas tās uzņemšanai komandā.

Jauniešiem, kuri ienāk darba tirgū, piemīt liela pārliecība par sevi un apkārt notiekošo, taču reālā dzīve un darba ikdiena ir citāda, nekā viņi to iztēlojušies. Dažkārt jauniešiem, uzsākot darba gaitas, trūkst atbildības apziņas, tādēļ darba devējam tas nozīmē bruņoties ar pacietību, daudz investēt un mācīt šos jaunos talantus, slīpējot tos kā dimantus. Neskatoties uz šķietami nepietiekamo darba pieredzi un izpratni, mēs esam priecīgi, ka jauniešos redzam dzīvesprieku, radošumu un vēlmi augt,” novērojusi zīmola Caffeine pārstāvošā uzņēmuma SIA Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Runājot par šodienas skolēniem, kuri pēc pāris gadiem nokļūs darba tirgū, Junior Achievement Latvia valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns viņus sauc par digitālo paaudzi. Viņiem ir labas digitālās prasmes, nereti arī ļoti labas svešvalodu zināšanas. Taču bieži vien viņi nav gatavi darba tirgus prasībām. “Ilgus gadus izglītība skolās bijusi pārāk teorētiska. To atzīst arī paši jaunieši. Tikko mūsu veiktajā aptaujā 90% vidusskolēnu atzina, ka skolā iegūtajām zināšanām ir pārāk maz sasaistes ar reālo dzīvi. Nokļūstot profesionālajā vidē, jauniešiem nereti izaicinājums ir prasme sekmīgi orientēties reālās dzīves situācijās, piemēram, risinot problēmas, komunicējot, darbojoties komandā. Šobrīd izglītības saturs mainās, tas tiek pilnveidots, izglītības procesā arvien vairāk iesaistoties darba devējiem, mentoriem. Domājams, pēc gadiem jaunieši no skolas sola iznāks darba tirgum daudz gatavāki,” viņš pieļauj.

Nodarbinātības valsts aģentūras veiktā aptauja kampaņas “Digitālā nedēļa 2025” ietvaros atklāj, ka tikai 25% respondentu vērtē savas digitālās prasmes kā augstas, kas norāda uz nepieciešamību proaktīvi piedāvāt risinājumus digitālo prasmju trūkumam.

Lai gan, runājot par jauniešiem, salīdzinājumā ar citām paaudzēm, nereti uzsveram un pieņemam par pašsaprotamu, ka tieši digitālās prasmes ir jauniešu stiprā puse. Svarīgi atcerēties, ka digitālās prasmes nebūt nav vienīgās, kas šobrīd nepieciešamas darba tirgū.

Mūsdienās jaunieši dzīvo strauji mainīgā digitālajā vidē, kur tehnoloģiju attīstība ietekmē viņu ikdienu un nākotnes iespējas. Digitālās prasmes kļūst arvien nozīmīgākas gan izglītībā, gan darba tirgū. Jaunieši bieži vien ir labi informēti par jaunākajām tehnoloģijām, sociālajiem medijiem un tīkliem, tiešsaistes rīkiem, tomēr pastāv nepieciešamība pilnveidot viņu spēju kritiski izvērtēt informāciju, efektīvi un atbildīgi izmantot digitālās tehnoloģijas, kā arī attīstīt sociālās un komunikācijas prasmes.

Izdevniecības Dienas bizness, SIA sadarbība ar labdarības portālu ziedot.lv projektā «Lielās dzīves skola» norit aktīva darbība.

Labdarības projekta ietvaros savākta summa, kas ļauj tajā iesaistīt 130 bērnu namu jauniešus. Projekta realizētāji ziedot.lv paviesojušies 30 Latvijas bērnu namos, no kuriem piedalīties piekrituši 19. «Četru cilvēku delegācija ir viesojusies dažādos Latvijas rajonos un tikusies ar apmēram 30 bērnu namu pārstāvjiem, no kuriem «Lielās dzīves skolā» pašreiz labprāt piedalīties piekrita 19. Mēs tikāmies ar bērnu namu vadītājiem, stāstījām par plāniem un vērsām uzmanību tieši uz jauniešu sagatavošanos pieaugušo dzīvei,» stāsta ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. «Bija patīkami dzirdēt pateicības vārdus, ka esam iedomājušies tieši par jauniešiem, jo līdz šim pārsvarā sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību bērniem. Atgādināšu, ka jaunieši bērnu namos ir nodrošināti ar visu nepieciešamo materiālajā aspektā, bet viņiem nav neviena līdzcilvēka, kas palīdzētu izvēlēties karjeras ceļu, profesijas iespējas utt.» Sākotnēji bija paredzēts, ka darbs ar jauniešiem varētu sākties jau vasarā, tomēr, uzzinot, ka daļa jauniešu grasās strādāt, daļa dzīvos pie audžu ģimenēm, daļa dosies uz ārzemēm apmaiņas braucienā, līdz ar to starta datums tiek atlikts uz rudeni.

Db un ziedot.lv projektā Lielā dzīves skola sācies jauniešu iepazīšanās posms.

Projekta ietvaros notika pirmā jauniešu tikšanās Zemgales reģionā (Jelgavas sociālās aprūpes centrā), savukārt vakar Latgales reģionā (Aglonas internāta vidusskolā). Šoreiz jaunieši iepazinās savstarpēji un ar sociālajiem darbiniekiem, bet jau pavisam drīz tiks meklētas atbildes uz jautājumu - ko dzīvē vēlos darīt.

Vēlas labas sekmes

Projekta Lielās dzīves skola pirmajā kopā sanākšanas pasākumā Jelgavas sociālās aprūpes centrā piedalījās 14 jaunieši no trim Zemgales reģiona sociālās aprūpes namiem un to vadīja projektā iesaistītās sociālās darbinieces no centra Dardedze - Ramune Anspoka un Ilvija Razgale. Kā atzina projekta organizatori, iepazīšanās pasākums laika ziņā esot visīsākais. Tās ir pāris stundas, kad jaunieši sanāk kopā un neformālā gaisotnē ar rotaļu un spēļu palīdzību pārvar neziņas un mulsuma sajūtu. Iepazīšanās procesā jauniešiem nācās atbildēt uz nopietniem jautājumiem, piemēram, kas viņus iepriecina, kas apbēdina, kas gandarī, ko viņi mīl utt. Uz pēdējo biežāk minēja radus un ģimeni. Bet uz jautājumu, ko viņi vēlas sasniegt, atbildes variēja no labām sekmēm skolā līdz pat labai dzīvei pēc bērnu nama pamešanas. Par labklājīgākas dzīves iespējām jaunieši runās turpmākajās tikšanās reizēs t.s. motivācijas dienās un pēc tam apciemos uzņēmumus ekskursiju dienās.

Erasmus+ jauniešu apmaiņa "Juggling Diversity" ir nozīmīgs jauniešu izglītības un sadarbības projekts, kas notika Vecružinā, Latvijā no 2024. gada 31. maija līdz 9. jūnijam. Projekta mērķis bija veicināt starpkultūru sapratni un sadarbību starp jauniešiem no dažādām Eiropas valstīm, izmantojot hobiju cirku kā unikālu pedagoģisko rīku, lai iesaistītu un integrētu dalībniekus aktīvā sociālajā un demokrātiskajā dzīvē.

Pasākumā piedalījās 33 jaunieši vecumā 16-25 gadi no Latvijas, Ziemeļmaķedonijas, Norvēģijas, Polijas, Serbijas, Vācijas, Ungārijas un Kipras. Šie jaunieši pulcējās, lai kopīgi apgūtu ne tikai cirkus prasmes, bet arī savstarpējo sapratni un cieņu starp dažādām kultūrām.

Vecružina, ar savu gleznaino dabu un viesmīlīgo atmosfēru, bija ideāla vieta šim projektam. Papildus tam, projektā tika iesaistīti arī jaunieši no vietējā Tiskādu bērnu nama, sniedzot šim pasākumam papildu sociālo un emocionālo vērtību. Viens no Vecružinas bērnu nama audzēkņiem - septiņpadsmitgadīgs Andrejs Paramonovs - aktīvi piedaloties projekta "Juglling Diversity"aktivitātēs, ieguva arī papildus iespēju piedalīties arī nākamajā Erasmus+ projektā, un šobrīd no 5.jūlija kopā ar biedrības "Alternatīvā Realitāte" komandu atrodas Kiprā jauniešu apmaiņā SKILLS UP.

Gandrīz apskrējis gads, kopš noris Dienas biznesa inspirētais projekts Lielās dzīves skola, ko, pateicoties uzņēmumu un fizisko personu ziedojumiem, realizē labdarības portāls Ziedot.lv sadarbībā ar centru Dardedze. Pagājušās nedēļas nogalē jaunieši no visas Latvijas tikās augstskolā Turība, lai pārrunātu projektā pieredzēto, tiktos ar uzņēmējiem un izklaidētos.

Būs turpinājums

Pagājušā gada aprīlī Dienas bizness savā 15 gadu jubilejā sadarbības partnerus un draugus aicināja netērēt naudu dāvanām un puķēm, bet gan ziedot to labdarības projektam Lielās dzīves skola, kura mērķis ir jauniešiem no bērnu namiem un nabadzīgām ģimenēm palīdzēt apjaust karjeras iespējas un apzināties nākotnes perspektīvas.

Izdevniecības valdes priekšsēdētājs Gastons Neimanis norādīja, ka gatavojoties izdevniecības 15 gadu jubilejai, kolēģu starpā apspriežoties, radās secinājums, ka labdarība varētu būt labs veids, kā savā attīstībā pakāpties soli augstāk. Arī ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta pastāstīja, ka projekta mērķis ir sniegt iespēju, nevis cīnīties ar sekām, proti, nabadzību, atkarībām, darbaspēka izceļošanu uz ārzemēm utt. Projekts paredzēja veidot sociāli un ekonomiski aktīvus pilsoņus, nevis patērētājus no valsts nodrošinātiem pabalstiem.

Lai arī daudzas biroju ēkas ir pustukšas, veikali «neapdzīvoti» un to skatlogi tumši, meklējot telpas biznesam, var izrādīties, ka atrast sev ko piemērotu, nemaz nebūs tik vienkārši.

Kāda ir pašreizējā situācija komercplatību tirgū, ar ko jārēķinās, meklējot telpas, Saldo skaidroja SIA Immostate komercplatību speciāliste Agnese Groševa.

Dažādu kompāniju tirgus apskatos aktivitāte tirdzniecības, biroju, noliktavu telpu tirgū tiek raksturota visai atšķirīgi. Vieni ir optimistiskāki un piesauc potenciālo nomnieku interesi, citi ir pesimistiskāki un akcentē brīvo telpu lielo īpatsvaru. Kā jūs raksturotu tirgu?

Immostate sevi pieskaita pie piesardzīgiem optimistiem. Jūtams, ka pēc sasaluma, kas tirgū iestājās 2008. gada beigās, aktivitāte ir atgriezusies. Nomnieku rotācija, mainība ir liela.

Izglītības iestādes pavirši izturas pret zaļā publiskā iepirkuma līguma nosacījumu izpildi, secinājis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), jaunajā mācību gadā pārbaudot pārtikas produktu piegāžu atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām 55 izglītības iestādēs.

86% no veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka netiek ievērotas iepirkuma tehniskajās specifikācijās noteiktās prasības. Visos šajos gadījumos izglītības iestādēm būtu bijis jāpārliecinās, ka piegādāti līguma nosacījumiem atbilstoši produkti, tomēr tas nav darīts.

PVD informē, ka zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstoši produkti ir tādi produkti, kas audzēti/ iegūti Latvijā un atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (marķējumi «Zaļā karotīte» un «Bordo karotīte»), bioloģiskās lauksaimniecības, vai tās produktu kvalitātes rādītāju vai lauksaimniecības integrētās audzēšanas prasībām.

Uzņēmumam, piedaloties iepirkumā, ir jāapliecina, ka tas līguma darbības laikā izglītības iestādei piegādās zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstošus produktus, kuru apraksts un ražotājs ir norādīs tehniskajā specifikācijā.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Katram jaunietim ir savas intereses, spējas un prasmes, kuras viņi lieliski prot savienot ar iespējām. Tā uzskata centra Dardedze psiholoģe Laura Ļebedeva, kura SIA Izdevniecība Dienas bizness un portāla ziedot.lv projekta Lielās dzīves skola ietvaros nedēļas nogalē tikās ar Vidzemes un Kurzemes bērnunamu jauniešiem, lai noskaidrotu viņu profesionālās iemaņas, kas būtu noteicošas darba izvēlē.

Prasmes ir jāanalizē

Jau informējām, ka projekts Lielās dzīves skola notiek trijos posmos, no kuriem pirmais bija Iepazīšanās dienas, kuru laikā jaunieši no dažādām pilsētām savstarpēji iepazinās. Savukārt nedēļas nogalē notika otrs posms Motivācijas dienas, kad jaunieši meklēja konkrētas atbildes uz būtiskiem jautājumiem. «Mums bija svarīgi panākt, lai jaunieši dienas beigās apjauš, ka viņi ir gatavi darba tirgum. Katrā ziņā viņiem jau ir kaut kādas iemaņas un, ja viņi vēlas strādāt, to iespējams darīt jau šobrīd, jo vecums to atļauj. Mūsu uzdevums bija mudināt jauniešus domāt, ka bez jau esošajām zināšanām un prasmēm viņiem ir iespējams atklāt jaunus talantus un intereses. Pat tad, ja jaunietim šķiet, ka viņš nevar darboties kādā profesijā, kas viņu saista, mums ir jāmēģina analizēt un saprast, vai tas tā patiešām ir,» atzīst L. Ļebedeva. Vairums jauniešu maldīgi uzskata, ka viņu vienīgā iespēja darba tirgū esot tās profesijas, kuras nav aktuālas un nozīmīgas, tāpēc sociālo darbinieku galvenais uzdevums esot bijis pierādīt jauniešiem, ka viņi ar savām līdzšinējām prasmēm var daudz ko panākt jau šobrīd. Laura stāsta, ka viens no puišiem vēloties strādāt par auto mehāniķi, un ar to pieredzi, kas viņam ir šobrīd, puisis droši varētu atrast sev vietu kādā auto servisā.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Biznesa portāls Db.lv viesojas Coworking Liepaja telpās, kurās Ģirts Toms Klampis sagaida ar «degošām» acīm un smaidu sejā. Viņš ir viens no SIA KK Original Design dibinātājiem, kas piedāvā palīgierīces bērniem, kuri cieš no cerebrālās triekas.

SIA KK Original Design ir dibināts 2018. gada februārī. Uzņēmumu izveidoja divi Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) absolventi Ģ. T. Klampis un Valters Krētainis.

Sākotnēji V. Krētainis vēlējies atbalstīt savas līgavas mazo brāli, kurš cieš no cerebrālās triekas, palīdzot viņiem uzlabot fizisko un garīgo stāvokli un padarot pilnvērtīgāku un komfortablāku ģimenes locekļu ikdienu. V. Krētainis izlēma sava skolas kvalifikācijas darba ietvaros veidot palīgierīci ar nosaukumu Rāpulis. To var izmantot bērni, jaunieši no 3 līdz pat 21 gadu vecumam.

Ģ. T. Klampis stāsta, ka uzņēmums ikdienas darbā sadarbojas ar tiešajiem klientiem, fizioterapeitiem, inženieriem un citiem ekspertiem.

Lāzerpeintbola parka Laserdog izveidotāji Miķelis Ziemelis un Toms Bergmanis, neskatoties uz ķibelēm, kas iepriekš piemeklējušas, ir optimisma pilni un cerīgi raugās nākotnē

Sākotnējā ideja jaunajiem uzņēmējiem bija piedāvāt peintbola atrakciju vasaras festivālos, šis biznesa modelis gan neizrādījās veiksmīgs.

«Doma neradās pati no sevis, es agrāk biju viens no Andrejsalas peintbola parka izveidotājiem, kur mēs darbojāmies kopā ar Ernestu Šēnu un Jāni Stepiņu. Palīdzēju viņiem attīstīt biznesu, taču vienā brīdī biznesa attiecības pārtraucām. Nedaudz vēlāk E. Šēns izmēģināja arī lāzerpeintbolu, kas man šķita ļoti interesants. 2017.gada 8.martā mēs ar Tomu braucām automašīnā un domājām, kā varētu ātri nopelnīt naudu. Par ko gan divi jauni puiši var runāt, braucot automašīnā – runā par sievietēm un par to, kā nopelnīt naudu. Runājām par to, ka vajadzētu izveidot lāzerpeintbola aktivitāti Positivus festivālā, tomēr tajā netikām. Kā iemeslu mums minēja, ka tas neatbilstot festivāla konceptam,» stāsta M. Ziemelis.

Cēsu pilsētas domes izsludinātajā konkursā par iespēju jauniešiem strādāt vasarā pieteikušies 80 strādātgribētāji, Db.lv informē Cēsu pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Zauere.

Darbam pieteikušies jaunieši vecumā no 13 līdz 15 gadiem. Jaunieši strādās četras stundas dienā, divas nedēļas. Akcija ilgs trīs mēnešus no jūnija līdz augustam. Par darba vietām jauniešiem izvēlēta zemnieku saimniecība Kliģeni, kur nodarbinās 72 jauniešus, SIA CDzP strādās seši jaunieši, bet vēl divi jaunieši būs nodarbināti pie Cēsu 2. pamatskolas. Lielākoties jaunieši veiks āra sakopšanas darbus, laistīs apstādījumus un uzkops pilsētas zaļo zonu – parkus un skvērus.

Šogad Cēsu jauniešu atsaucība ir vērojama nedaudz mazāka, iespējams tāpēc, ka jauniešiem bija iespēja pieteikties darbam vasarā Nodarbinātības Valsts aģentūras izsludinātā akcijā, kur darba periods ir viens mēnesis. Domes izsludinātajā akcijā noteiktais divu nedēļu ilgais darba periods izvēlēts apzināti, lai pēc iespējas vairāk jauniešiem dotu iespēju strādāt un pelnīt.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju