Liene Cipule, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore 2024. gada 10. aprīlī notikušajā konferencē “Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde” dalījās ar atziņām, kuras gūtas laikā, kad pasauli skāra Covid-19 pandēmija, vienlaikus aicinot no gūtās pieredzes mācīties jau šodien un gatavību krīzēm uztvert kā nepārtrauktu procesu mūsu visu un katra paša drošības stiprināšanai.

Liene Cipule, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore:

Kad kāds uzdod jautājumu, cik gatavi mēs esam iespējamam militāram apdraudējumam, vienmēr ir vēlme atbildēt, ka mēs esam gatavi, taču gatavība nekad nav galapunkts, tas ir process, kuram ir neskaitāmas dimensijas.Nosaucot tikai dažas no šīm dimensijām – tā ir psihoemocionālā gatavība, gatavība vadīt riskus, gatavība strādāt ar personālu, kā arī sabiedrību.Kas ir tie jautājumi, par kuriem mums šodien noteikti būtu jārunā?

Ikdienas rutīnā mums ir pietiekami daudz resursu, lai sniegtu palīdzību pietiekamam skaitam cilvēku. Mēs vienmēr zinām un varam prognozēt, kam mums ir jābūt gataviem, cik mūsu rīcībā ir jābūt medikamentiem, resursiem, līdzekļiem, ierīcēm utt., lai konkrētu cietušo skaitu glābtu, sniegtu viņiem veselības aprūpes pakalpojumus, nodrošinātu medikamentus.

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.

Latvija pensijām netērē daudz, un tomēr var teikt, ka šodien ar pensiju sistēmu viss ir kārtībā. Mums ir viena no modernākajām pensiju sistēmām, un, visticamāk, vēl nākamajā gadā nebūs paziņojumu par to, ka viss ir slikti!

Pensiju sistēmas stabilitāti glābj augstā mirstība, šo un to nelielās pensijas, tomēr ir jārēķinās ar sekām nākotnē, liecina OECD pētījumi, dati un secinājumi no tiem.

Latvija izceļas ar emigrāciju no valsts

Latvija ir īpaša pārējo OECD pētīto valstu vidū tieši demogrāfisko faktu dēļ. Dažos gadījumos var saskatīt līdzības ar vēl citām Austrumeiropas zemēm, bet dažos gadījumos Latvija ir vienīgā ar savām specifiskajām īpatnībām. Pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas ataudzes līmenis bijis negatīvs, bet šī parādība Eiropas kontekstā nav liela bēda, jo visas Eiropas tautas nespēj sevi atražot. Otrkārt, jauniešu daudzums, kas uzsāk darbu gadu no gada, ir krietni mazāks nekā darba tirgu atstājušo skaits, un šī tendence vai plaisa ik gadu pieaug. Atbilstoši OECD 2022. gada Latvijas pensiju sistēmas apskatam nozīmīgākā ietekme uz Latvijas pensiju sistēmu kopumā ir spēcīgajai emigrācijai no valsts, piebilstot, ka izbrauc cilvēki darbaspējas vecumā. Proti, ik gadu sociālā nodokļa maksātāji nevis nomirst, dodas pensijā, bet aizbrauc, pāragri pārtraucot papildināt pensiju budžetu. Jo tālāk nākotnē, jo mazāk kļūs darbaspējīgo cilvēku, bet pensionāru skaits kādu laiku vēl augs.

Sarežģītā ģeopolitiskā situācija šogad radīs milzīgu globālu ietekmi uz pasaules ekonomiku – mainīsies tirdzniecības plūsmas, par prioritāti izvirzot drošības apsvērumus un cīņu par globālo ietekmi, nevis komerciālu loģiku.

Arī Latvijas ekonomikai šis būs grūts gads, ko ietekmēs karadarbība tuvajos kaimiņos, augstā inflācija un piegādes ķēžu traucējumi, liecina jaunākais Luminor Baltijas un Latvijas ekonomikas apskats.

Šis gads iesākās ar lielām cerībām par ekonomiskās aktivitātes stabilizēšanos Baltijā pēc pandēmijas ierobežojumu samazināšanās un investīciju apjoma pieauguma prognozēm, ko nedaudz aizēnoja augstā inflācija. Taču straujās izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā, sankciju piemērošana un tirdzniecības saišu pārraušana ar Krieviju un Baltkrieviju, prognozes sagrieza kājām gaisā. Lielā mērā ekonomiskās izaugsmes temps būs atkarīgs no karadarbības ilguma un attīstības. Gads būs skarbas pārbaudes laiks, jo atkal izaicinās uzņēmēju spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.

2023.gada augustā Latvijas Pasts savā pakomātu tīklā izvietos jau 200.pakomātu, kurš atradīsies Rīgā, Sporta ielā, informē uzņēmums.

Līdz septembra beigām plānots izvietot vēl 20 šādu modernu pakomātu Rīgā un reģionos. Pakomātu tīkla paplašināšanas projekts turpināsies arī nākamgad – līdz 2024.gada beigām Latvijas Pasts klientiem uzstādīs vēl 200 pakomātu.

Latvijas Pastam šis ir nozīmīgs atskaites punkts kopš pakomātu tīkla iegādes 2019.gadā. Latvijas Pasta klientu pieprasījums pēc pakomātu pakalpojumiem šajos gados četrkāršojies, kā arī turpina pieaugt ne tikai pilsētās, bet arī reģionos, kur iedzīvotāji arvien biežāk izvēlās sūtījumus saņemt, izmantojot tieši pakomātu pakalpojumus.

“200.pakomāta izvietošana un turpmākie plāni pakomātu tīkla paplašināšanai akcentē uzņēmuma nemainīgo apņemšanos progresēt un dinamiski virzīties uz priekšu, lai Latvijas Pasta pakalpojumi kļūtu klientiem vēl pieejamāki un ērtāki. Neskatoties uz šajos gados piedzīvotajām krīzēm un pandēmiju, Latvijas Pasts ir nostiprinājis ilgtermiņa redzējumu uzņēmuma pakomātu tīkla attīstībai, lai kļūtu par arvien konkurētspējīgāku dalībnieku šī pakalpojuma nodrošināšanā. Tāpat turpinās darbs pie dažādu procesu un pakalpojumu modernizēšanas, ieviešot jaunus tehnoloģiskus risinājumus ātrākai sūtījumu šķirošanai un piegādei,“ pauž Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

10. aprīlī norisinājās izdevniecības “Dienas Bizness” rīkotā konference, kurā jautājumi par valsts gatavību iespējamām krīzēm tika uzdoti no Latvijas iedzīvotāju skatupunkta - kā pasargāt sevi un savus tuvākos.

Īpašu uzmanību bija jautājumiem par:

Šobrīd Latvijas ražotāji veido vien 6% no kopējā Latvijas medikamentu tirgus. No ES noteikto kritiski svarīgo zāļu saraksta uz vietas Latvijā tiek saražoti aptuveni 20% no tajā minētajiem medikamentiem. Aizvien biežāk tiek diskutēts par to, cik gatava ir veselības nozares kritiskā infrastruktūra, īpaši attiecībā uz zāļu pieejamību reģionos plaša mēroga krīzēs. Kādu mācību mums Covid-19 pandēmija un Krievijas nepamatotais plaša mēroga iebrukums Ukrainā ir devis, un ko varam darīt, lai turpmāko iespējamo krīžu gadījumā mēs būtu labāk sagatavoti?

Jau 3. novembrī, notiks konference Latvijas Bankas simtgades konference "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku". Uz to pulcēsies Eiropas finanšu sektora līderi – Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, ECB Padomes loceklis un Banque de France prezidents Fransuā Vileruā de Galo, ECB Valdes loceklis Frenks Eldersons, ECB Padomes loceklis un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un daudzi citi. Pirms konferences Uldis Rutkaste apraksta būtiskākos eiro zonas izaicinājumus, ar kuriem saskarsimies nākotnē.

Pēdējo 15 gadu laikā pasaules ekonomika ir piedzīvojusi virkni nozīmīgu satricinājumu, kas atstājuši paliekošas pēdas daudzu pasaules valstu tautsaimniecībās. Varētu pat teikt, ka krīzes ugunsgrēku dzēšana ir kļuvusi par ekonomiskās politikas veicēju ikdienu. Lielā finanšu krīze, Eiropas parādu krīze, deflācijas draudi un gausā ekonomikas virzība, pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un vairākas desmitgades nepieredzēti augsta inflācija, ko vērojam šobrīd – visi šie notikumi ir prasījuši izšķirošus lēmumus un pat ekonomiskās politikas paradigmu maiņu, lai mazinātu negatīvās sekas valstu tautsaimniecībām un iedzīvotājiem. Raugoties atpakaļskata spogulī, droši vien ne visi lēmumi bijuši optimāli un pareizi. Tomēr krīžu līkločos esam mācījušies un uzlabojuši savu sniegumu. Arī Latvijā.

Lietuva pēdējos gados daudzos jautājumos ir bijis paraugs Latvijai – no mērķtiecīgas savu pilsētu attīstības un tālredzīgiem lēmumiem enerģētikas sfērā līdz digitālo iespēju izmantošanai valsts pārvaldē un citās jomās.

Mūsu kaimiņi ir mūs apsteiguši, ko apliecina cilvēku dzīves līmeni atspoguļojoši rādītāji un ekonomikas izaugsme. Tomēr ir brīži, kad varam vērot kaimiņvalstī notiekošo, skaidri saprotot, ka tā darīt nevajag. Lietuva nupat ir raidījusi “šāvienu” savas ekonomikas “kājā”, pieņemot tā saucamo virspeļņas nodokli jeb solidaritātes maksājumu bankām. Tas var samazināt kreditēšanas intensitāti un negatīvi ietekmēt ekonomikas izaugsmi, kā arī vājināt banku gatavību nākamajām krīzēm, secina Eiropas Centrālā banka (ECB)*.

Politiķu apspriestā ideja par virspeļņas nodokli bankām Latvijā bieži vien tiek saistīta ar vēlmi veicināt kreditēšanu. Uzreiz jāsaka, ka, ieviešot šādu maksājumu, proti, izņemot no bankām daļu to kapitāla, visdrīzāk tiks panākts tieši pretējs efekts – kreditēšana paliks esošajā līmenī vai saruks. Galvenie iemesli – pirmkārt, bankas kapitāla apjoms nosaka to, cik aktīvi banka spēj izsniegt kredītus. Mākslīgi samazinot potenciālo peļņu, bankām tiek dots signāls būt piesardzīgākām kreditēšanā. Otrkārt, jauna nodokļa ieviešana liks bankām meklēt citus avotus, lai stiprinātu kapitāla bāzi, gatavojoties nākamajām krīzēm. Mēs zinām, ka ekonomika attīstās cikliski, un tas, ka šobrīd, neskatoties uz Krievijas īstenoto karu Ukrainā, mēs prognozējam IKP kāpumu un algu pieaugumu, nozīmē tikai vienu – bankas jau gatavojas nākamajam ekonomikas ciklam. Treškārt, šāds nodoklis vietējiem un ārvalstu investoriem mazinās vēlmi ieguldīt bankās, jo tiek mākslīgi samazināts banku potenciālais ienesīgums.

Kopš Covid-19 pandēmijas medicīnas sistēmas sagatavošanā citām krīzēm nekas daudz nav izdarīts, turklāt tiek pieļautas stratēģiskas kļūdas, nespējot pabeigt tik elementāras lietas kā universitāšu slimnīcu infrastruktūras izbūve, kas ir ārkārtīgi svarīga krīžu pārvarēšanai, tā intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja pandēmijas laika valsts galvenais infektologs Uga Dumpis.

Vaicāts, cik medicīnas sistēma šobrīd ir gatava krīzēm no visdažādākajiem aspektiem, piemēram, cita vīrusa pandēmijai vai karam, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs, profesors Dumpis secināja, ka neko daudz neesam izdarījuši.

Viņš uzsvēra, ka ir notikusi apstāšanās kritiskajā būvniecībā, proti, universitātes slimnīcas par Eiropas naudu nav spējušas uzcelt absolūti nepieciešamu infrastruktūru, piemēram, uzņemšanas nodaļu Stradiņa slimnīcā, reanimācijas nodaļas.

"Mēs stāvam uz vietas. Vismaz - nokavējuši visus termiņus," viņš teica, atgādinot, ka viens no lielajiem Covid-19 pandēmijas atzinumiem bija, cik ārkārtīgi svarīga krīžu pārvarēšanai ir infrastruktūra.

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma lielā mērā ir novārtā atstāta joma, un kopumā civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai.

Tas secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā par 2016.gadā pilnveidotās civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbību.

VK norāda, ka visā sistēmā ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, lai labāk sagatavotos krīzēm, pēc iespējas tās novērstu un efektīvi pārvarētu, kopumā mazinot katastrofu negatīvo ietekmi gan uz cilvēku veselību un dzīvību, gan ekonomiku.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, tā kā revīzija par valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošanu un gatavību veikta laikā, kad pasaules dienaskārtību lielā mērā noteica Covid-19 pandēmija, bet revīzijas noslēguma posmā Krievija sāka karu Ukrainā, pastiprināta uzmanība pievērsta Covid-19 pandēmijas pārvaldībai, kā arī vērtēts institūciju paveiktais civilās aizsardzības sistēmas ietvaros attiecībā uz plānos paredzētajiem preventīvajiem un gatavības pasākumiem kara un militāra apdraudējuma gadījumā.

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Pēdējo gadu laikā uzņēmums Pillar Contractor ir pastāvīgi attīstījies, un tuvākie gadi plānoti tikpat dinamiski, atklāj Jānis Lāčaunieks, Pillar Contractor izpilddirektors.

2024.gads iesācies uzņēmumam labvēlīgi, un esošais līgumu portfelis jau tagad ļauj teikt, ka šis gads būs kārtējais izaugsmes gads, teic J.Lāčaunieks. Viņš atzīmē, ka Pillar Contractor mērķis ir kļūt par Latvijas Top 10 lielāko būvniecības nozares uzņēmumu, izvērtējot iespējas arī konkurēt eksporta tirgos. Mērķi ir augsti, taču, ja viss notiks tā, kā iecerēts, mēs tos varētu sasniegt salīdzinoši drīz, domā J.Lāčaunieks. Ceram, ka topā mēs varētu iekļūt ap 2025. gadu, bet jaunu eksporta tirgu apgūšana būs mūsu nākamās piecgades izaicinājums, teic Pillar Contractor izpilddirektors.

Pēdējos gados izaicinājumu nav trūcis - pandēmija, karš, inflācija. Kas visbūtiskāk skāra Pillar Contractor?

Finanšu dati apliecina, ka lielai daļai uzņēmumu 2021. gads bijis krietni veiksmīgāks nekā pirmais pandēmijas gads, jo pieaudzis gan apgrozījums, gan peļņa. Tomēr pozitīvo tendenču prognozes būtiski aizēno vairāki pārbaudījumi, kurus jau atnesis 2022. gads un nenoliedzami nesīs arī nākamais.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Kā iemesli šādiem rādītājiem tik minēti Covid-19 pandēmija, tās ietekme uz precēm un pakalpojumiem, dīkstāve un inflācija. Pētījumā analizēto uzņēmumu skaits bijis nedaudz lielāks kā 64 tūkstoši, kas ir gandrīz 65% no ikgadējā iesniegto gada pārskatu skaita. No vērtēšanas Lursoft izslēdzis tos uzņēmumus, kuriem apgrozījums kādā no analizētajiem gadiem norādīts 0 eiro. Tāpat pētījumā vērtēti tikai tie uzņēmumi, kuriem ir iesniegti vismaz divu pēdējo finanšu gadu pārskati.

Interesanta aina

SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka, vērtējot iesniegtos uzņēmumu gada pārskatus (līdz š.g. 30. jūlijam) gan par 2021., gan arī par 2020. gadu, redzamas vairākas tendences gan neto apgrozījuma, gan peļņas izmaiņās. Gandrīz trešdaļai apskatīto uzņēmumu 2021. gads bijis veiksmīgs, proti, ievērojami labāks nekā 2020. gads, jo vairāk kā par 30%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis apgrozījums. Savukārt peļņas rādītājs par vairāk nekā 30%, salīdzinot ar 2020. gadu, audzis pat gandrīz pusei vērtēto uzņēmumu – 30 125 uzņēmumiem.

2021. gada izskaņā šķita, ka nu nāks 2022. gads, viss sakārtosies, un jaunajā gadā varēsim sagaidīt arī izaugsmi – būs ekonomikas uzplaukums, inflācijas samazināšanās, Covid-19 pastāvīgi klātesošās ēnas atkāpšanās. Tad atnāca 2022. gads, un jau pavisam drīz patiesās norises sāka liecināt par pretējo, liela daļa pasaules palika gluži kā uz pauzes.

Krievijas aizsāktais karš Ukrainā daudziem uzņēmumiem apturēja plānoto ekonomisko augšupeju, lika pārskatīt darbību līdzšinējos tirgos, pārstrukturizēt piegāžu ķēdes un uzsākt cīņu ar izmaksu pieaugumu. Taču 2022. gadā mēs atguvām savu cilvēcīgo būtības šķautni – karš Ukrainā vienaldzīgu atstāja tikai reto. Nupat ir sācies nākamais gads, kurā atkal lūkojamies ar zināmām bažām un cerībām. Vai 2023. gads atnesīs pozitīvas pārmaiņas vai tomēr iestūrēs dziļāk tumšajos un dziļajos ūdeņos, kur mājo pieaugoša inflācija, resursu dārdzība un sajūta, ka nekad nepaliks labāk?

Alternatīvo finansētāju 2022. gada rezumē

2022. gada nogale finansēšanas nozarei bija netipiska – parasti darījumu skaits decembrī pieaug, bet pērn tas samazinājās. Spriežot pēc mūsu uzņēmuma datiem, darījumu skaita samazinājums pret 2021. gada decembri bija 12%, taču pieauga vidējā darījuma summa – par 19%. Tas izlīdzsvaroja nozares darbības apjomus un ļāva pabeigt gadu uz pozitīvas nots. Kopumā 2022. gada pēdējā ceturksnī klienti kļuva vēl piesardzīgāki, lielāku vērību pievēršot biznesa plānošanai un iespējamo ieguldījumu atdeves rēķināšanai. Līdzīgu tendenci jutām jau Covid-19 pandēmijas laikā un energoresursu krīzes priekšvakarā. Varējām precīzi just, kā samazinās patēriņš, jo patērētāji sāka vairāk taupīt un attiecīgi – tērēt mazāk.

Latvijā cūku audzēšanas nozarē šobrīd ir iestājusies zināma stabilitāte un cūkaudzētāji var atsākt domāt par attīstību, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas (LCAA) valdes priekšsēdētāja Dzintra Lejniece.

Pēc viņas teiktā, cūku audzētājiem 2021.gads un 2022.gads bija ļoti smagi, jo strauji auga ražošanas izmaksas, savukārt cūkgaļas cena tirgū ilgstoši bija zem pašizmaksas.

"Šobrīd situācija ir diezgan stabila, jo ilgstoši ir bijušas stabilas cenas - vidēji 1,7 eiro par dzīvsvara kilogramu. Tā ir ļoti laba cena, neskatoties uz to, ka ir gan inflācija, gan arī izmaksu kāpums. Šāda cena sedz pašizmaksu, un ir arī neliela peļņa," teica Lejniece.

Viņa gan arī atzīmēja, ka cena šobrīd ir sākusi nedaudz samazināties. Jūlija sākumā salīdzinājumā ar gadu iepriekš cenas ir samazinājušās par 8,7%." Tas nav dramatisks samazinājums, bet tomēr ir zemākas nekā 2023.gadā," piebilda Lejniece.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūve un rekonstrukcija ir noslēgusies: komplekss 2023.gada 22.decembrī ir nodots ekspluatācijā.

Janvārī turpināsies defektu novēršana, telpu iekārtošana, un jau pavisam drīz teātris varēs pakāpeniski sākt iekārtoties savā vēsturiskajā mājvietā, Lāčplēša ielā 25. Ēkas atslēgas lietotājam paredzēts nodot līdz martam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Šī ir lieliska Ziemassvētku dāvana visiem teātra cienītājiem: izaicinošais ceļš līdz atjaunotām, mūsdienīgi aprīkotām telpām faktiski ir noslēdzies. Esam priecīgi par to, ka ir izdevies ievērot termiņus, par kuriem martā vienojāmies ar pilnsabiedrību “SBSC”. Tagad ir atlicis vien pabeigt telpu iekārtošanu, iebūvēt vēl pēdējās mēbeles un novērst defektus. Un tad teātra kolektīvs varēs atgriezties savās mājās,” stāsta Griškevičs.

Līdz šī gada 17. aprīlim investoriem visās Baltijas valstīs ir iespēja piedalīties AS "Storent Holding" obligāciju emisijā līdz 35 miljonu eiro apmērā ar fiksētu gada procentu likmi 10 % un dzēšanas termiņu 3,5 gadi.

Obligācijas ir pieejamas gan privātajiem, gan profesionālajiem investoriem, kā arī esošajiem divu obligāciju emisiju investoriem tiek piedāvāta iespēja apmainīt obligācijas, saņemot apmaiņas prēmiju. Obligācijām ar dzēšanas termiņu 2025. gada beigās tiek piedāvāta papildu apmaiņas prēmija 1% apmērā, bet obligācijām ar dzēšanas termiņu 2026. gadā — 0,5 % no apmainīto obligāciju nominālvērtības. Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu Storent plāno izmantot uzņēmuma saistību refinansēšanai, uzņēmuma paplašināšanas plānu finansēšanai, kas potenciāli ietver uzņēmumu iegādes darījumus esošajos tirgos un ASV, kā arī jaunu ieguldījumu veikšanu tehnikas parka paplašināšanai.

Mežizstrādes un mežu kopšanas pakalpojumu sniedzēju deficīts spiedīs meklēt risinājumus, jo, ilgstoši atliekot meža kopšanas darbus, var ciest nākotnes meža vērtība.Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš norāda, ka nākamgad būtiskie izaicinājumi būs saistīti ar koksnes cenu korekcijām pēc šā gada rekordcenām, bet perspektīvā – ar ES Zaļā kursa prasību saprātīgu ieviešanu Latvijā.

Fragments no intervijas

Vai 2022. gadā LVM sasniegs pusmiljarda neto apgrozījumu, jo īpaši, ja deviņos mēnešos jau bija sasniegts 406 milj. eiro apgrozījums?

Jā, 2022. gads LVM būs rekordgads gan pēc neto apgrozījuma, gan arī pēc peļņas apmēra. Vienlaikus rekorda gads nenozīmē, ka tas ir veselīgs, jo izejmateriālu ražotājiem cenas virsotņu un strauju kritumu laiks nav tas labākais, tāpēc ka izjauc tirgus līdzsvaru. Diemžēl tas attiecas arī uz LVM, jo priecāties par ārkārtas ienākumiem un milzīgo peļņu nevar, raugoties uz to, kas notiek visapkārt. Vispirms jau ir būtisks mežizstrādes jaudu deficīts, jo pie augstajām koksnes cenām pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem būtiski pieauga privāto meža īpašnieku segmentā, kamēr LVM pusē pieprasījums pēc mežsaimnieciskajiem pakalpojumiem bija stabilā un prognozējamā līmenī.

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkosim piecus nozīmīgākos.

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Finanšu tirgus bez plusiem un mīnusiem nav iedomājams. Tas nozīmē, ka bez ievērojamiem kritumiem nebūtu ievērojamu kāpumu.

Ļoti labi šo “viļņošanos” varam novērot pēdējos piecos gados, kad labam gadam seko sliktāks gads un otrādi. 2018. un 2020. gads neiepriecināja, savukārt 2019. un 2021. bija visai pozitīvi. Ja pieņemam, ka šāda pozitīvo un negatīvo gadu ķēde turpināsies, tad pēc neveiksmīgā 2022. gada, nākamajam vajadzētu būt pozitīvam. Labā ziņa – neskatoties uz šīm svārstībām, kopumā Latvijas pensiju 2. līmeņa plānu ilgtermiņa rezultāti ir pozitīvi gan 10, gan 15 gados.

Šo pašu tendenci varam novērot arī pasaules akciju tirgus indeksos – gan ASV, gan Eiropā. Pēdējos piecus gadus katru gadu ir izteikti atšķirīga cenu dinamika un virziens, taču ilgtermiņa tendences ir pozitīvas.

28.reizi klajā nācis Dienas Biznesa speciālizdevums TOP500, kurā sadarbībā ar SIA Lursoft IT un Latvijas zāļu ražotāju AS Olpha apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi un analizēta situācija teju 40 būtiskākajās uzņēmējdarbības nozarēs.

TOP500 svinīgā atklāšana norisināsies videoformātā – Dienas Biznesa portālā www.db.lv 11.decembrī būs vērojama īpašu TOP500 godalgu pasniegšana piecās nominācijās – veiksmīgākais ražotājs, nacionālā kapitāla gada uzņēmējs, nacionālā kapitāla uzņēmuma lielākais izrāviens krīzes laikā, nacionālā kapitāla izrāviens IT jomā un lielākais maiznieks.

Rezumējot TOP500 izdevumā apkopotos datus un biznesa rādītājus, Izdevniecības Dienas bizness galvenais redaktors Gatis Madžiņš secina - 2023. gads bijis labs pozitīvās domāšanas paraugs un arī paraugs tam, kā protam nereaģēt uz acīmredzamu recesijas brīdinājumu. Iekšzemes kopprodukta izaugsme 2023. gadā bija negatīva – kritums par nieka 0,3%. Krituma iemesli bija vispārēji, un tomēr 2024. gads iesākās ar optimistiskām prognozēm, ka viss jau varētu būt labi. Bet vienīgais, ko valsts saņēma 2024. gada nogalē, kad jau bija skaidrs, ka Latvija ir ieslīgusi ilgstošā recesijā, bija nodokļu celšana vai tādas to izmaiņas, kas neveicina attīstību. “2025. gads nebūs nekāds lielās atkopšanās gads, ja paši to par tādu nepadarīsim, izvēloties pareizo kustības virzienu. Kustas visi kopā, un viena piebilde noslēgumā par lēmumu pieņēmējiem ir tāda, ka vieglāk kustēties ir ar tukšām kabatām. Proti, kritiskos brīžos nepaēdis cilvēks ir motivētāks. Tieši motivācijas valsts pārvaldē šobrīd pietrūkst, un ir redzams, ka algu celšana to nekādi nevairo. Varbūt kabatas jāpadara vieglākas, lai skriet būtu vieglāk un domāt - raitāk?,” retoriski vaicā G.Madžiņš.

Aizvadītā gada pēdējais mēnesis auto tirdzniecībā izrādījies labāks, par šo pašu mēnesi gadu iepriekš, uzrādot 3% pieaugumu (1141 pret 1110), liecina Auto asociācijas apkopotie dati. Tiesa, tas neliecina, ka situācija auto nozarē būtiski uzlabojusies.

Pieaugums drīzāk skaidrojams ar īpaši zemo aktivitāti 2020. gada decembrī, kad liela daļa uzņēmumu nestrādāja un sabiedrība atradās pirmssvētku mājsēdē. Tiesa, kopumā gads ir bijis par 8% veiksmīgāks kā iepriekšējais. Ir pārdoti par 6% vairāk vieglo pasažieru auto un 19% vairāk vieglā komerctransporta. 2021. gadā ir pārdoti 14343 vieglie pasažieru auto (2020 – 13522) un 2530 vieglā komerctransporta vienības (2020 – 2120).

Jaunu auto deficīts būs skarba realitāte

Divu gadu laikā auto industrija paspējusi izdzīvoties pa diviem grāvjiem: vispirms –...

Decembris nav nesis izmaiņas arī marku topā. Aizvadīto gadu kā līderi noslēdz Toyota, kura ar 2804 automašīnām aizņem 16,6% tirgus. Spraigā cīņā, ar 1908 auto un 11,3%, otro vietu saglabājis Volkswagen, no kura par nieka 26 auto un 0,1% tirgus daļā atpaliek trešās vietas ieguvēja Škoda. Tālāk seko Peugeot ar 1137 auto un 6,7%, un Renault ar 939 auto un 5,6%, KIA ar 785 auto un 4,7%. Pie gada veiksminiekiem var atzīmēt Hyundai, kurš ar 729 auto un 4,3% pakāpies par divām vietām Top 10. Topu noslēdz Nissan, BMW un Dacia ar attiecīgi 683 (4,0%), 582 (3,4%) un 568 (3,4%).

Elektroauto segmentā decembra topā līderis ir Hyudai ar 12 vienībām, tam seko VW ar 7, Peugeot ar 6 un Mazda ar 5 auto. Kopumā decembrī pārdoti 48 elektroauto, kas ir cienījami 4,2% no visiem decembrī pārdotajiem jaunajiem auto.

2021. gads Latvijas auto parku ir piepildījis ar 438 jauniem elektroauto, kas ir 3% no visiem vieglajiem pasažieru auto. Tikmēr būtiski sabremzējies lietoto elektroauto imports. Iespējams, tas ir klusums pirms valsts atbalsta izraisītās importa vērtas. Decembrī importēti vien 35 lietoti elektroauto kas ir 0,8% no visa lietoto auto importa. Līderi ir Tesla un BMW ar 7 auto, kam seko 6 Hyundai un 5 Nissan. Kopumā 2021. gadā importēti 544 lietoti elektroauto.

Arī lietoto auto imports sekmīgi turpina aizpildīt jauno auto deficīta vakuumu. Decembrī importēts par 19% vairāk lietoto auto, kā šajā mēnesī gadu iepriekš (4269 pret 3602). Arī kopējais gada pieaugums pret 2020. gadu ir 20% Vieglo auto problēmas nonākušas arī līdz smagā komerctransporta segmentam. Lai arī 2021. gads tam bijis ļoti veiksmīgs (93% pieaugums) decembris uzrāda 15% kritumu, kas ir satraucošs signāls pēc 13 mēnešu nepārtraukta kāpuma.

“2021. gads bijis izaicinājums pilns gan ražotājiem, gan tirgotājiem, gan pircējiem. Visiem nācās pielāgoties “jaunajam normālajam” gan tajā kas saistās ar auto piegādēm, gan klimata izaicinājumiem un domāju, ka tas izdevās salīdzinoši veiksmīgi. Šis gads solās būt elektroauto izrāviena gads, kas daudziem ražotājiem piedāvā arī “restarta” iespējas. Jau šobrīd var novērot, ka šajā segmentā būtisku izrāvienu demonstrē atsevišķi ražotāji, kuri nebūt nebija pēdējo gadu favorīti iekšdedzes laikmetā. Tas tikai palielinās konkurenci un padarīs jaunās tehnoloģijas pieejamākas lielākai sabiedrības daļai. Tā pat, ir būtiski turpināt un paplašināt VARAM uzsākto zaļo auto atbalsta programmu, kas nebūt ne vienmēr nozīmē naudas došanu. Ir pietiekami daudz instrumentu, kuri var veicināt mūsu autoparka zaļināšanu, kā piemēram nodokļu regulējums kas Eiropā sevi ir pierādījis, kā viens no efektīvākajiem instrumentiem klimata mērķu sasniegšanā,” komentē Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Covid-19 pandēmijas dēļ investīcijas nav apstājušās, bet tās šajā laikā ir grūtāk realizēt, atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētājs un būvmateriālu ražotāja SIA "Schwenk Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Viņš pauda, ka pēdējie divi gadi saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir bijuši izaicinājumiem pilni, taču tas, kāds šis gads bija ārvalstu investoriem, ir atkarīgs no nozares, kurā investors strādā. "Gads kopumā ir bijis atkarīgs no tā, kādā industrijā konkrētais investors ir strādājis. Taču arī tām nozarēm, kurām pandēmijas laikā ir gājis veiksmīgi, gads ir bijis izaicinājumu pilns saistībā ar dažādajiem ierobežojumiem un prasībām, lai nodrošinātu ražošanu," sacīja Gruzniņš.

Jāizmanto pandēmijas dotās iespējas piesaistīt investīcijas

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas,...

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, tiem, kas nodarbojas ar Covid-19 testu ražošanu vai vakcinācijas procesu, visticamāk, šis gads bija ļoti veiksmīgs, taču pretī ir tādas nozares kā sabiedriskā ēdināšana, kur noteikumi mainās pa mēnešiem un valda ļoti liela neziņa.

"Tas ir bijis gads, kurā vienam ir labi, otram slikti, bet kopumā jāsaka, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis un gads izrādījies ne tik ļauns, kā gaidīts. Jāatzīst, ka valdības pieņemtie lēmumi par palīdzību uzņēmējdarbībā, kā dīkstāves pabalsti un apgrozāmo līdzekļu daļēja segšana, ir bijis pareizs solis un noturējis lielu daļu uzņēmumu virs ūdens," teica Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Gruzniņš atzīmēja, ka investīcijas pandēmijas dēļ nav apstājušās. "Es nāku no "Schwenk Latvija", kura pēdējo divu gadu laikā ir veikusi lielākās investīcijas, kopš tika uzbūvēta Brocēnu cementa rūpnīca. Šo divu gadu laikā kopējās investīcijas ir vairāk nekā 40 miljoni eiro. Tas ne tik daudz ir saistīts ar to, ka redzējām kādus ieguvumus no pandēmijas laika, bet mēs esam nosprauduši skaidru mērķi attiecībā uz "zaļo kursu". Ar to es gribu teikt, ka investīcijas pandēmijas situācijas dēļ nav apstājušās. Tās gan šajā laikā ir grūtāk realizēt dažādo ierobežojumu dēļ, piemēram, ir ceļošanas ierobežojumi, problēmas ar speciālistu piesaisti no ārvalstīm," viņš teica.

Tāpat Gruzniņš piebilda, ka padome sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu katru gadu veic investoru aptauju, un jaunākās aptaujas dati par par kopējo investoru noskaņojumu un tendencēm tiks prezentēti nākamā gada aprīlī. Taču pirmās intervijas laikā viens no biedriem atklāja, ka turpinās investēt - tuvāko divu gadu laikā vismaz 10 miljonus eiro. "Investori nav beiguši ticēt, cerēt un investēt," uzsvēra Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Jautāts, kādas ir prognozes par ārvalstu investoru interesi par Latviju pēc pandēmijas, Gruzniņš atzīmēja, ka tas noteikti būs atkarīgs no nozares. "Domāju, ka atkopšanās nozarēs, kas saistītas ar tūrismu, aizņems vairākus gadus. Savukārt ražošanas vai pārstrādes uzņēmumiem, ja būs pieprasījums, būs piedāvājums. Ja šīm nozarēm ir bijis kāds samazinājums, tad tās atkopsies daudz ātrāk. (..) Domāju, ka investoriem vienmēr būs interese, paturot prātā, ka investors ir tas, kas no ieguldījumiem gaida peļņu. Un arī mēs, protams, Latvijā esam ieinteresēti, lai mums būtu vairāk tādu uzņēmumu, kas pelna un maksā nodokļus," viņš teica.

Vienlaikus viņš pauda, ka nepiekrīt viedoklim, ka investori atturas no ieguldījumiem. "Teikt, ka šajā laikā investori turas pie naudas un neinvestē… Tam es negribētu piekrist. Domāju, ka šis ir mirklis, kad nauda ir jāiegulda, un to mēs redzam no vairākiem investoru piemēriem. Redzam, ka pēdējo gadu laikā mūsu pašu biedrs "Orkla" ir veicis milzīgas investīcijas. Tas tikai norāda uz to, ka, par spīti pandēmijai, viņu plāni netiek atcelti. Taču no otras puses mēs, protams, tuvākajos gados neredzam lielas investīcijas, piemēram, viesnīcu būvniecībā. Pandēmija ir ieviesusi savas korekcijas, taču kopumā jāsaka - cilvēki ir piesardzīgi, taču biznesā tas nav tik jūtams," sacīja Gruzniņš.