Quantcast
Eksperti

Joprojām Latvijas valstij vietējie ražotāji nav vajadzīgi

Biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietnieks un SIA «Mežacīruļi» saimnieks Juris Cīrulis, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Pēdējo gadu laikā arvien lielāka uzmanība tiek veltīta vietējo dārzeņu popularizēšanai sabiedrības vidū. Regulāri tiek organizētas darba grupas un spriests, kā sakārtot ielu tirdzniecību, valsts un pašvaldību iepirkumus un visatļautību tirgos, tomēr rezultāts - tuvu nullei. Kāpēc joprojām Latvijā budžeta līdzekļi ar vieglu roku tiek atdoti citu valstu lauksaimniekiem un starpniekiem, un pašmāju ražotāji novirzīti otrā plāna lomā? Kāpēc Latvijas dārzeņu audzētājiem par izdzīvošanu ir jācīnās ar nodokļu maksātāju uzturētiem ierēdņiem?

Pēdējo nedēļu laikā biedrībā «Zemnieku saeima» tiek saņemti dārzeņu audzētāju sašutuma pilni zvani par iepirkumu konkursu: «Pārtikas produktu iegāde NBS vajadzībām», identifikācijas Nr. VAMOIC 2018/038. Vietējie dārzeņu audzētāji labprāt piedalītos konkursā un spētu izpildīt visas nepieciešamās prasības, ja pozīcijā netiktu iekļautas tādas kultūras, kuras Latvijā neaudzē. Ja piegādātājs nespēj piedāvāt pilnu pozīcijas apjomu, un šajā gadījumā vietējie lauksaimnieki nespēj izpildīt, jo Latvijā neaudzē šampinjonus un ingveru, viņš konkursā nav tiesīgs piedalīties! Ja ierēdņiem - pasūtītājiem būtu vēlme atbalstīt vietējos ražotājus, tad viens, divi zvani nozares ekspertiem nepieļautu tik rupjas kļūdas, kā tas ir šajā gadījumā.

IEPIRKUMS

Stāsts nav tikai par sēnēm un ingveru, bet gan tendenci visā tautsaimniecībā- sev tuvu cilvēku lobēšana, kuri lielākoties nav ražotāji, bet ir uzpircēji, pārpircēji un spekulanti. Ja nolikuma autors ir kompetents darbinieks, tad šādu nolaidību var raksturot kā ļaunprātīgu rīcību un viņam vajadzētu doties jauna darba meklējumos! Šajā gadījumā iepirkuma procedūras finansējuma avots 100% ir valsts budžets un ir skumji noraudzīties, kā mūsu nodokļu maksātāju nauda aizplūst uz uzņēmumiem, kuri gan legāli, gan nelegāli ieved dārzeņus no citām valstīm. Neskaitāmas darba grupas nav devušas nekādu rezultātu - vilciens turpina braukt pa vecajām sliedēm un iepirkumi tiek fokusēti nevis, lai šajā gadījumā armija saņemtu pēc iespējas svaigākus, Pārtikas un veterinārā dienesta kontrolētus vietējos dārzeņus, bet mēs ar vieglu roku kārtējo reizi Latvijas budžeta līdzekļus atdodam citu valstu audzētājiem un starpniekiem!

Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 2018.gada 10.augustam. Tomēr pastāv maza cerība, ka kāds no vietējiem ražotājiem spēs izpildīt nolikumā noteiktās prasības un cīņa ar pārpircējiem turpināsies!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas lauksaimnieku pārstāvji Briselē tiekas ar komisāru Janušu Vojcehovski

Lelde Petrāne, 30.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briselē ceturtdien norisinās Latvijas lauksaimnieku pārstāvju tikšanās ar Eiropas Komisijas (EK) lauksaimniecības komisāru Janušu Vojcehovski (Janusz Wojciechowski), lai vēlreiz atgādinātu par nepieciešamību palielināt tiešo maksājumu un lauku attīstības finansējumu, kā arī apspriestu svarīgākās jaunās prasības, kuras Latvijas lauksaimniekiem ir nepieņemamas.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre informē: "Lai arī saistībā ar Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu un lauksaimniecības finansēšanu šobrīd vislielākais smagums ir jānes Eiropadomei un mūsu premjeram Krišjānim Kariņam, arī EK lauksaimniecības komisāram Vojcekovskim vēlreiz atgādināsim par godīga tiešmaksājuma apmēra svarīgumu Baltijas valstu lauksaimniekiem."

Pašreizējais EK piedāvājums Latvijai paredz niecīgu tiešo maksājumu pieaugumu, norāda "Zemnieku saeima". "Turpinot šādā tempā, vienlīdzīgus tiešos maksājumus mēs varētu saņemt vien ap 2100. gadu, kas nav pieņemami. Pretēji niecīgajam pieaugumam tiešajos maksājumos, EK piedāvā arī par 15% samazināt lauku attīstības finansējumu, no kura galvenokārt finansē videi un klimatam draudzīgu lauksaimniecības praksi, lauku infrastruktūras sakārtošanu, investīcijas mazajos lauku uzņēmumos un pārstrādē. Šāds solis pārvelk treknu strīpu cerētajai lauku reģionu attīstībai," pauž M. Dzelzkalēja-Burmistre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeimas mandātus zaudējušajiem deputātiem kompensācijās varētu nākties izmaksāt vairāk nekā 400 000 eiro

LETA, 07.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas mandātus zaudējušajiem deputātiem valstij kompensācijās varētu nākties izmaksāt vairāk nekā 400 000 eiro, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka, ka Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā.

Pēdējos trijos mēnešos Saeimas deputātiem atalgojumā kopumā tika izmaksāti apmēram 650 000 eiro. Tā kā nākamajā Saeimā varētu nebūt iekļuvušas apmēram divas trešdaļas deputātu, attiecīga daļa trīs mēnešu kopējā atalgojuma - apmēram 435 000 eiro - varētu būt jāizmaksā kompensācijās.

Deputātu atalgojumā iekļauta alga, slimības pabalsts, samaksa par frakcijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka amatu, par Saeimas komisijas priekšsēdētāja, viņa vietnieka vai sekretāra amatu, par Saeimas apakškomisijas priekšsēdētāja vai sekretāra amatu, kā arī piemaksa Saeimas Prezidija locekļiem. Līdz ar to augstāks atalgojums ir Saeimas Prezidija locekļiem, parlamenta komisiju un frakciju vadītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Premjers pārsteigts par lielo elektrības rēķinu kāpumu lauksaimniekiem

LETA, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Atbildēm ir jābūt jau nākamnedēļ. Vēlākais līdz 1.martam.»

Lielais elektroenerģijas rēķinu kāpums lauksaimniekiem pārsteidz, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš skaidroja, ka par šo jautājumu otrdien runājis ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (V). Ministrs ir uzdevis ekspertiem šonedēļ izvērtēt situāciju un savākt visus datus, bet nākamnedēļ, kad ministrs atgriezīsies no komandējuma, tiks sniegta plašāka informācija.

Premjers atzina, ka pērn sniegtā informācija neliecināja, ka būs tāds kāpums, tāpēc jautājumu ir daudz. «Atbildēm ir jābūt jau nākamnedēļ. Vēlākais līdz 1.martam, jo tad nāk nākamie rēķini,» uzsvēra Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

ZM izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.

Pēc Briselē panāktās vienošanās par atbalsta finansējuma pieaugumu Latvijas lauksaimniekiem par gandrīz 700 miljoniem eiro premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2022. gadā Latvijas lauksaimnieki saņems vidēji 200 eiro par katru hektāru, bet 2027. gadā – jau 215 eiro.

Pret premjera izteikumiem iebilda biedrība "Zemnieku saeima", norādot, ka premjera aprēķini ir nepareizi un tiešmaksājumi, ko saņems lauksaimnieki, būs ievērojami zemāki – tikai 95 eiro par hektāru. Tomēr neprecīzas ir abu pušu nosauktās tiešmaksājumu atbalsta summas.

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru 

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni,...

Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi.

Zemkopības ministrijas atbildība

Lauksaimniekiem un sabiedrībai būtiski izprast, ka tas, cik lielus tiešmaksājumus patiešām saņems lauksaimnieki un cik naudas sadale būs godīga, ir nevis Briseles, bet gan ZM rokās. Tieši ZM ir galvenais lēmējs naudas pārdalē, bet EK vien izvirza vispārīgos principus. Pašreizējais ZM piedāvājums liecina par to, ka tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk tiks sekmēta graudkopības konkurētspēja.

Lai gan EK noteikusi, ka 40% no lauksaimniecības subsīdijām jānovirza vides un klimata krīzes novēršanai, izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumu piedāvājums vairāk līdzinās "naudas apgūšanai" – bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Spilgts piemērs ir atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kas patiesībā nepieprasa ķīmisko pesticīdu vai sintētisko minerālmēslu lietojuma samazināšanu.

Dažādi atbalsta veidi un nepilnības tajos

Lai izprastu tiešmaksājumu atbalsta sistēmu, jāzina, ka tiešmaksājumus veido dažādi atbalsta veidi: ienākumu pamata atbalsts, eksohēmas, mazo lauksaimnieku shēma, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un saistītais atbalsts. Turklāt tiešmaksājumi ir tikai viena daļa no pieejamā publiskā finansējuma lauksaimniekiem, otra daļa jeb pīlārs ir finansējums lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, kas paredz vēl citas atbalsta iespējas lauksaimniekiem.

Ja aplūko tikai vienu pozīciju – ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) plānoja, ka tas varētu svārstīties no 96 eiro par hektāru 2022. gadā līdz 113 eiro 2027. gadā plus paredzēta piemaksa atkarībā no darbības reģiona.

Vērtējot ekoshēmu maksājumu (no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), tad šeit atbalsta pretendentiem vajadzētu būt tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. ZM paredzējusi, ka ekoshēmu atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības. Piemērs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar plašajiem monokultūru laukiem.

Sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni – bioloģisko metodi, taču šis atbalsts ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās.

Vēl viens atbalsta veids, ko ietver tiešmaksājumi, ir mazo lauksaimnieku shēma, kur ZM maksājumu plāno palielināt no 500 līdz 1000 eiro, novirzot šim mērķim pat 200 miljonu eiro. Tādējādi ZM gatavojas ar vieglu roku izpildīt EK prasību atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, lai mainītu esošo situāciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju (ES vidēji proporcija ir nedaudz labāka – 20/80). LBLA ieskatā šis nav efektīvākais veids, kā risināt vienlīdzīgāku atbalsta sadalījumu. Turklāt ar šo pasākumu tiks atbalstītas arī tās mazās saimniecības un zemes īpašnieki, kuri nav saistīti ar ražošanu, bet netiks izmantotas visas iespējas, ko EK piedāvā, lai veicinātu konkurētspēju vidējo saimniecību sektorā. Piemēram, ZM neparedz iespēju ieviest tiešmaksājumu griestus un pārdalošo maksājumu. Līdz ar to nevienlīdzības problēma netiks risināta pēc būtības.

Politikas veidošanai jākļūst caurspīdīgākai

Aplūkojot tiešmaksājumus veidojošās komponentes, redzams, ka nav iespējams pateikt, cik lielu atbalstu lauksaimnieki saņems, jo tas atkarīgs no katra lauksaimnieka profila. Līdz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanējušajiem skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums – diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs tieši mazās un vidējās saimniecības.

Pašlaik sabiedrībai grūti izsekot līdzi lauksaimniecības politikas stratēģijas tapšanai, tostarp maksājumu sadalei, tāpēc aicinu ZM padarīt šo procesu ievērojami caurspīdīgāku, diskusijās iesaistot ne tikai lauksaimnieku organizācijas, bet visu sabiedrību, kas ir ieinteresēta kvalitatīvas pārtikas pieejamībā un tīras lauku vides uzturēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Noslēgušās 13.Saeimas vēlēšanas; slēgti vēlēšanu iecirkņi visā pasaulē

LETA, 07.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien plkst.6 pēc Latvijas laika noslēgušās 13.Saeimas vēlēšanas un visi iecirkņi ārvalstīs ir slēgti.

Saistībā ar laika joslu iedalījumu pusē pasaules Latvijas pilsoņi vēl varēja doties balsot līdz plkst.20 pēc vietējā laika. Pēdējie vēlēšanu iecirkņi tika aizvērti šodien plkst.6 pēc Latvijas laika Losandželosas, Sietlas, Sanfrancisko pilsētās ASV un Vankūverā, Kanādā.

Apkopojot balsis 1049 no kopumā 1078 Saeimas vēlēšanu iecirkņiem, līderi ir nemainīgi - «Saskaņa», «KPV LV» un Jaunā konservatīvā partija (JKP), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskā informācija.

Par «Saskaņu» nobalsojuši 166 254 jeb 19,97% vēlētāju, par «KPV LV» - 117 238 jeb 14,08%, par JKP - 113 045 jeb 13,58%, par «Attīstībai/Par!» - 99 836 jeb 11,99%, par VL-TB/LNNK - 91 788 jeb 11,03%, par Zaļo un zemnieku savienību - 82 965 jeb 9,96%, bet par «Jauno Vienotību» - 55 454 jeb 6,66% balsstiesīgo vēlētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagātnes kļūdu labošanai ir laiks vairāku gadu garumā, bet biedriem ir jāizdara izvēle par to, kas vadīs partiju pārmaiņu laikos un kāda būs partijas nākotnes ekonomiskā platforma

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš partijas nākotni redz nevis tikai pašreizējā Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) veidolā, bet daudz plašākā politisko spēku apvienībā, jo viena pati Latvijas Zemnieku savienība nevar «ieņemt» ne Rīgu, ne Daugavpili un pat ne daudz mazākas pilsētas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Vai šobrīd ir skaidri iemesli, kāpēc 13. Saeimas vēlēšanās tika iegūts daudz mazāk vēlētāju balsu nekā iepriekšējā parlamentā, vēl jo vairāk, ja Valsts prezidents, Ministru prezidents, finanšu, zemkopības, aizsardzības un veselības ministri bija no ZZS, kurā darbojas arī LZS?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamās Saeimas sastāvā ir ievēlēti tikai 35% no esošajiem deputātiem, sekojoši divas trešdaļas deputātu būs jauni, liecina provizoriski vēlēšanu rezultāti, kas vēl var mainīties.

Visticamāk, parlamentā būs iekļuvuši arī 10 no 14 esošā premjera Māra Kučinska (ZZS) valdības ministriem, vairums no kuriem ir bijuši ievēlēti Saeimā un ir ar parlamentārā darba pieredzi, bet Saeimas deputātu mandātus bija nolikuši uz ministru pienākumu pildīšanas laiku.

Visvairāk esošās Saeimas deputātu nākamajā parlamenta sasaukumā saglabās partija «Saskaņa», no kuras, pēc provizoriskajiem rezultātiem, nākamās Saeimas sastāvā darbu varētu turpināt 15 deputāti.

No nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK nākamajā Saeimā darbu varētu turpināt desmit deputāti, no partiju apvienības «Jaunā Vienotība» - pieci līdzšinējie «Vienotība» deputāti, bet no Zaļo un zemnieku savienības - tikai četri. Tāpat Saeimā darbu turpinās partijas «KPV LV» līderis Artuss Kaimiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Deputāti pagaidām nelems par Lāčplēša dienas noteikšanu par brīvdienu

LETA, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien nolēma atlikt lēmuma pieņemšanu par Lāčplēša dienu kā svētku dienu, un līdz vēlēšanām šo likumprojektu varētu neskatīt.

Saeimas deputāts Valters Dambe (ZZS) vērsa uzmanību, ka no atsevišķiem iedzīvotājiem ir saņemts rosinājums, ka Latvijas karavīru piemiņai svarīgi ir atzīmēt arī 22.jūniju un 11.augustu. Tāpēc kopā ar 11.novembri visas trīs dienas likumā varētu tikt noteiktas kā atzīmējamās dienas.

Dambe vērsa uzmanību, ka ir priekšvēlēšanu laiks un ka tauta labprāt svinētu svētkus, taču svarīgi arī ņemt vērā darba devēju argumentus par zaudējumiem ekonomikai.

«Vienotības» frakcijas deputāte Lolita Čigāne vērsa uzmanību, ka sabiedrības vairākumam neesot atbalsta 11.novembrim kā brīvdienai, ņemot vērā 11.novembra tradīcijas. Viņa norādīja, ka iedzīvotāji novērtē, kad skolotāji strādā ar bērniem, lai skolās atzīmētu 11.novembri. Tāpēc arī šajā jautājumā ir svarīgi saņemt Saeimas Analītiskā dienesta vērtējumu un nesteigties ar tā izskatīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā salīdzinoši augstais ēnu ekonomikas īpatsvars un vēsturiski ne līdz galam caurskatāmās finanses uzņēmējdarbībā kavē bankas piešķirt kredītus, biedrības "Zemnieku saeima" kongresā sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.

Viņa uzsvēra, ka Latvija sakārtoja un pārkārtoja finanšu sektoru, parādot izpratni par globālo cīņu ar naudas atmazgāšanu un šajā kontekstā darāmo, un netika iekļauta Finanšu darījumu darba grupas (FATF) "pelēkajā sarakstā". Šajā kontekstā ļoti nozīmīga bija sadarbība, skaidra sapratne, termiņi, mērķi un projektu vadība.

Purgaile teica, ka šis gads būs sabalansēšanas gads, kad būs iespējams saprast, kurš no finanšu tirgus sakārtošanas pasākumiem ir jāpieslīpē, taču pauda ticību, ka jau nākamajā gadā Latvijas finanšu sektors spēs atbalstīt Latvijas tautsaimniecību.

Pēc viņas sacītā, liela daļa no finanšu plūsmām, kas finanšu sektora sakārtošanas kontekstā tika apturētas, Latvijas tautsaimniecībai nedeva pienesumu un noteikti nebija riska vērtas. Taču tas nenozīmē, ka investīcijas no trešās pasaules valstīm nav vēlamas vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākta parakstu vākšana portālā "Mana balss" iniciatīvai "Samazinām PVN pārtikas produktiem". Tās mērķis ir rosināt izmaiņas likumdošanā, nosakot samazināto PVN likmi 5% apmērā pārtikas produktiem - svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, saglabājot to arī Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.

Pārtikas produktu PVN samazināšanas iniciatīvu virza mazumtirdzniecības tīkls "Maxima Latvija" sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām – biedrību "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" (LOSP) un biedrību "Zemnieku saeima" (ZSA), kā arī sagaida, ka iniciatīvai pievienosies liels skaits jaunu organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, ņemot vērā tēmas aktualitāti lejupslīdošas ekonomikas un pirktspējas samazināšanās periodā.

"No TOP 10 pirktākajiem produktiem aptuveni 70 % veido svaigā pārtika (gaļa, piens, augļi un dārzeņi), līdz ar to, samazinot PVN, būtu iespēja samazināt ikdienas tēriņus pārtikai, tādējādi veicinot arī vietējo ražotāju izaugsmi. Valdības efektīvi to ir īstenojušas vairākās Eiropas Savienības valstīs, piemērojot zemāku PVN likmi tieši pārtikas produktiem. Tas vienlaikus silda ekonomiku, atbalsta ģimenes, sociāli mazaizsargātus iedzīvotājus, savukārt turīgākiem cilvēkiem ļauj tēriņus no pārtikas novirzīt citur," stāsta Jānis Vanags, "Maxima Latvija" Korporatīvais vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai tās izstrādātos grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, aģentūra LETA noskaidroja ZM.

Grozījumi likumā sagatavoti, pamatojoties uz valdības 18.februāra sēdē doto uzdevumu, ar kuru ZM sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju uzdots izstrādāt priekšlikumus attiecīgajā likumā, kas paredz no 2021.gada iesaldēt lauku zemes kadastrālās vērtības. Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts aģentūrai LETA pastāstīja, ka ZM rosina no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, ņemot vērā zemes kadastrālās vērtības ievērojamo pieaugumu.

Pēc viņa skaidrotā, ZM piedāvā saglabāt nekustamā īpašuma nodokli pārskatāmu un saprotamu, lai pasargātu Latvijas lauksaimniekus no "neadekvāta" nodokļa sloga pieauguma. ZM nostāja ir, ka nodoklis nedrīkst pieaugt, ja vien ar zemi nenotiek kāds darījums. "Ja nekustamā īpašuma vērtība pieaug vairāk nekā trīs reizes, rodas jautājums, cik veikalos maksās maize. Tāpat jāvaicā, vai tādējādi Latvijas lauksaimnieks būs konkurētspējīgs ar Polijas, Lietuvas, Igaunijas un citu valstu zemniekiem," retoriski vaicāja Eglīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gobzems: Ja KPV LV nokļūs opozīcijā, tad Latvijas parlaments tādu opozīciju nebūs pieredzējis

LETA, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «KPV LV» nokļūšana opozīcijā neļaus atslābt citām 13.Saeimā iekļuvušajām partijām, jo ar partijas aktīvo rīcību Latvijas parlaments tādu opozīciju nebūs pieredzējis, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja partijas premjerministra amata kandidāts Aldis Gobzems.

Gobzems atgādināja, ka vēlētājs šajās vēlēšanās ir devis skaidru signālu, proti, viņi Latvijas politikā vēlas redzēt jaunas sejas un pārmaiņas, par ko liecina fakts, ka jaunajā Saeimā nomainās 65 deputāti.

«Tāpēc ir grūti iedomāties, ka savulaik pie varas esošās partijas šādu signālu valdības veidošanas procesā ignorētu. Tomēr, ja mūsu partija paliktu opozīcijā, tad ar mūsu aktīvo darbību tajā Latvijas parlaments vēl nekad tādu opozīciju nebūs pieredzējis,» prognozēja Gobzems.

13.Saeimā ievēlētajām partijām paredzēts šodien sākt apspriešanos par sadarbību pēc parlamenta vēlēšanām.

Sākotnēji paredzēts, ka vairākos politiskajos spēkos notiks iekšējās sanāksmes, kurās tiks pārrunāti vēlēšanu rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta Par 13.Saeimas priekšsēdētāju atkārtoti ievēl Ināru Mūrnieci

LETA, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balsojumā par 13.Saeimas priekšsēdētāju balsu vairākumu ieguvusi Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), kura šo amatu ieņēma arī 12.Saeimā.

Uz šo amatu pretendēja arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) virzītā Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Balsu skaitīšanas komisijas vadītājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka Mūrnieci atbalstīja 44 deputāti, bet Beitneri-Le Gallu - 32 parlamentārieši. Kopumā balsojumā piedalījās 77 deputāti, bet viena vēlēšanu zīme tika atzīta par nederīgu.

Mūrniece pateicās par atbalstu un uzsvēra, ka savus pienākumus veiks pēc labākas sirdsapziņas.

Līdz pat 13.Saeimas pirmās sēdes dienai nebija skaidrības par topošā parlamenta Prezidija sastāvu, jo partijas joprojām nav vienojušas par jauno koalīcijas sastāvu un valdību, kas apgrūtina iespējas vienoties arī par parlamenta darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar pašreizējo sasaukumu visvairāk mandātu jaunajā Saeimā varētu zaudēt «Jaunā Vienotība» un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), liecina aģentūras LETA aprēķini pēc provizorisko vēlēšanu rezultātu apkopošanas 1012 no kopumā 1078 Saeimas vēlēšanu iecirkņiem.

«Jaunajai Vienotībai» 13.Saeimā varētu būt par 15 deputātu vietām mazāk, bet ZZS - par desmit, salīdzinot ar pašreizējā sasaukuma sākumu.

«Saskaņa» varētu iegūt 24 deputātu vietas, Jaunā konservatīvā partija (JKP) - 16, «KPV LV» - 15, bet nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) un «Attīstībai/Par!» - katra pa 13 mandātiem, liecina aģentūras LETA aprēķini. ZZS jaunajā parlamentā varētu pārstāvēt 11 deputāti, bet «Jauno Vienotību» - astoņi parlamentārieši.

Par «Saskaņu» pašlaik nobalsojuši 159 329 jeb 19,99% vēlētāju, par «KPV LV» - 111 271 jeb 13,96%, par JKP - 107 971 jeb 13,54%, par «Attīstībai/Par!» - 95 205 jeb 11,94%, par VL-TB/LNNK - 88 162 jeb 11,06%, par Zaļo un zemnieku savienību - 80 449 jeb 10,09%, bet par «Jauno Vienotību» - 53 216 jeb 6,67% balsstiesīgo vēlētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pēc visu Latvijas iecirkņu balsu saskaitīšanas līderos ir Saskaņa, KPV LV un JKP

Db.lv/LETA, 07.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc visu Latvijā izvietoto vēlēšanu iecirkņu balsu saskaitīšanas, pirmo vietu 13.Saeimas vēlēšanās ar 19,91% ieguvusi partija «Saskaņa», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie rezultāti.

Otrajā vietā ar 14,06% ierindojas «KPV LV», bet trešajā - Jaunā konservatīvā partija, par kuru savu balsi atdevuši 13,6% vēlētāju.

Ceturto vietu ar 12,04% patlaban ieņem apvienība «Attīstībai/Par!», piekto - Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK», par kuru nobalsojuši 11,03% balsstiesīgo, bet sesto - Zaļo un zemnieku savienība, kas savākusi 9,96% balsu.

Ar 6,67% Saeimā iekļūst arī «Jaunā Vienotība». Citas partijas 5% barjeru pārvarējušas nav.

Līdz plkst.7.30 balsis saskaitītas kopumā 1057 iecirkņos no 1078.

Kā ziņots, salīdzinājumā ar pašreizējo sasaukumu visvairāk mandātu jaunajā Saeimā varētu zaudēt «Jaunā Vienotība» un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), liecina aģentūras LETA aprēķini pēc provizorisko vēlēšanu rezultātu apkopošanas 1012 no kopumā 1078 Saeimas vēlēšanu iecirkņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, kā arī vienas koalīcijas partijas pretēju nostāju, koalīcijas partijas šodien panākušas grozījumus likumos, kas atlaišanas gadījumā Rīgas domi ļaus ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Par grozījumiem "Par pašvaldībām" un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, ar kuriem mainīta pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtība, nobalsoja četras koalīcijas partijas, kā arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Anda Čakša un divi partijas "KPV LV" deputāti - Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs, tādējādi balsojumā par vienu likumprojektu iegūstot 52, bet par otru likumprojektu - 51 balsi. Pret minētajām izmaiņām balsoja pārējie "KPV LV" deputāti un opozīcijas partiju deputāti, taču Zaļo un zemnieku savienības deputāte Janīna Jalinska balsojumā nepiedalījās.

Minētie likumprojekti šodien Saeimas sēdes darbakārtībā iekļauti, koalīcijas deputātiem piesaucot bezprecedenta situāciju un neņemot vērā par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas viedokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nākamajā Saeimas sasaukumā varētu neiekļūt trīs esošās valdības ministri

LETA, 07.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā Saeimas sasaukumā varētu neiekļūt trīs esošās valdības ministri, kuri kandidēja vēlēšanās, liecina provizoriski vēlēšanu rezultāti, kas vēl var mainīties.

Pārliecinoši var teikt, ka Saeimā neiekļūs apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK pārstāvis, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, kurš ir visvairāk svītrotais kandidāts partijas vēlēšanu sarakstā Rīgas apgabalā.

Tāpat Saeimā varētu nebūt iekļuvuši iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kuri abi no «Jaunās Vienotības» saraksta kandidēja Rīgas vēlēšanu apgabalā. Šie abi ministri pašlaik ir tūlīt «aiz strīpas», proti, «Jaunā Vienotība» Rīgā provizoriski ir ieguvusi trīs mandātus, bet Šadurskis pašlaik sarakstā ir ceturtais, savukārt Kozlovskis - piektais.

Vēlēšanās nekandidēja «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK pārstāvis, vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

JKP neplāno piedalīties valdības veidošanas darba grupās, ja tur būs ZZS pārstāvji

LETA, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā konservatīvā partija (JKP) neplāno strādāt tematiskajās grupās, ko rosina veidot «KPV LV» un «Attīstībai/Par!», ja tajās darbosies arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji, aģentūrai LETA sacīja JKP valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns.

Bordāns norādīja, ka JKP jau iepriekš piedāvāja par nozarēm diskutēt ekspertu grupās. Tomēr, pēc JKP domām, tas ir jāveic piecu partiju sastāvā, proti, neiekļaujot ZZS. JKP jau iepriekš pauda, ka neredz iespēju jaunajā valdība sadarboties ar ZZS.

JKP arī mudina tikties 13.Saeimā ievēlētos deputātus, lai apmainītos ar domām par jaunās valdības veidošanas procesu. «Vēlamies mainīt līdzšinējo Latvijas politisko kultūru un aicināt uz atklātu un tiešu diskusiju visus Saeimā ievēlētos deputātus no piecām Saeimā ievēlētajām partijām, kuras mēs redzam nākamās koalīcijas kodolā,» paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauda Bordāns.

Šāds aicinājums tiekot izteikts, lai kliedētu bažas par savstarpējo neuzticēšanos sarunu procesā un iepazītos ar saviem sadarbības partneriem parlamentā. «Esam optimistiski noskaņoti par kopīgu darbu dažādu Latvijai aktuālu problēmu risināšanai un ticam, ka šī tikšanās palīdzēs ātrāk nonākt pie pozitīva rezultāta,» akcentēja Bordāns.

Komentāri

Pievienot komentāru