Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties, kā top bioloģiskā kartupeļu ciete uzņēmumā Aloja-Starkelsen!
Uzņēmums Aloja-Starkelsen cieti ražo jau kopš 1980.gadu sākuma, kad tas vēl bija Latvijas Balzama filiāle un ražoja jēlspirtu, stāsta uzņēmuma direktors Jānis Garančs. Tomēr uzņēmums Alojā darbojas vēl senāk - jau kopš 1937. gada, kad, sanākot kopā četriem zemniekiem, viņi nolēma dibināt uzņēmumu un sākotnēji vecā stallī tas sāka strādāt kā spirta dedzinātava. Sākotnēji ražošanā tika izmantoti kartupeļi, bet pēc kara - dažādas izejvielas, pamatā graudus. 70.gadu beigās sāka būvēt cietes rūpnīcu, un ar pilnu jaudu tā sāka darboties 80.gadu sākumā. Pēc tam Gorbačova sausā likuma dēļ spirta dedzinātavu likvidēja, un palika tikai cietes ražotne.
Pēc tam tika dibināts kooperatīvs Aloja, kas tika privatizēts, un 1991. gadā, apvienojot spēkus starp kooperatīvu un Zviedrijas pārtikas nozares kooperatīvu, tika nodibināts pirmais kopuzņēmums pārtikas nozarē Latvijā.
Uzņēmums turpināja ražot kartupeļu cieti, kā arī ķīseli, tāpat izmēģināja citu produktu ražošanu, nepārtraukti investējot attīstībā.
J. Garančs stāsta, ka līdz 2014.gadam katrā ES valstī bija noteikta kvota, cik daudz cietes katrā valstī var saražot. Kopš 2014.gada šo kvotu vairs nav, līdz ar to katra valsts var ražot, cik daudz cietes vēlas, un patlaban pastāv brīva konkurence starp ES valstu ražotājiem.
«Mums bija skaidrs, ka šajā konkurences cīņā, neko nemainot savā darbībā, Aloja-Starkelsen, visticamāk, zaudētu, jo bijām starp mazākajiem kartupeļu cietes ražotājiem ES un cīnīties ar lielajiem būtu teju neiespējami. Nolēmām, ka mums ir jāspecializējas. Un izvēlējāmies zaļo ražošanu – Latvijā ir daudz priekšrocību šajā jomā, jo mums ir gana labi attīstīta bioloģiskā lauksaimniecība, līdz ar to sākām ražot cieti no integrēti audzētajiem kartupeļiem. 2008.gadā sākām ražot cieti no bioloģiski audzētajiem kartupeļiem. Piedāvājām ES bioloģisko cieti un pakāpeniski līdz mūsdienām esam vairākus desmitus reižu palielinājuši apjomus, un patlaban apmēram viena trešdaļa no Aloja-Starkelsen saražotās cietes ir bioloģiskā,» stāsta J. Garančs.
Rezultātā Aloja-Starkelsen bioloģiskās cietes segmentā no vismazākās kompānijas kļuvusi starp trim lielākajiem ražotājiem pasaulē. «Tā ir arī liela atbildība, jo bioloģiskās cietes ražotāju pasaulē nav nemaz tik daudz, un bioloģisko produktu ražotāji uz mums paļaujas un ir diezgan atkarīgi – ja nesaražosim pietiekami daudz bioloģiskās cietes, tad arī viņi nevarēs tālāk saražot savus produktus. Ciete, tāpat kā cukurs, ir viena no būtiskām pārtikas sastāvdaļām,» piebilst uzņēmuma pārstāvis.
Uzņēmumam ir ilgtermiņa līgumi ar kartupeļu audzētājiem uz trim gadiem – tas iepērk cietes kartupeļus, kuriem ir aptuveni divas reizes augstāks cietes saturs nekā tiem kartupeļiem, ko patērējam ikdienā.
Kartupeļu raža šogad ir laba, nav rekordraža, bet ir labs cietes saturs – tas ir augstāks nekā citus gadus. Rudens ir vēls, tādēļ sezonu integrētās cietes ražošanai uzņēmums sāka par nedēļu vēlāk nekā bija plānots, bet bioloģiskās cietes kartupeļiem – par divām nedēļām vēlāk, jo zemnieki vēl cīnījās ar lielo graudu ražu un kartupeļus novāca vēlāk.
Visa cietes ražošana notiek kartupeļu vākšanas laikā, un ražošana notiek, kamēr pārstrādājam visus kartupeļus, tas nozīmē, ka divu mēnešu laikā jāpārstrādā aptuveni 12 tūkstoši tonnu kartupeļu. «Mēs neglabājam kartupeļus, jo tikko kā kartupeli izrok no zemes, tam sāk samazināties cietes daudzums. Tāpēc ir būtiski pēc iespējas ātrāk tos pārstrādāt. Protams, ir iespējams tos glabāt arī līdz pavasarim, taču tad cietes daudzums būs samazinājies, jo ciete sašķeļas cukuros. Turpretī cieti var glabāt ļoti ilgi – mēs nosakām derīguma termiņu pieci gadi, bet to var glabāt vēl ilgāk,» par darbību stāsta Aloja-Starkelsen valdes loceklis.
Arī pārējā laikā rūpnīca strādā, tajā ir 68 darbinieki. «Kad saražojam cieti, tos saber 1000 kg maisos un maisus glabājam bet pārējā sezonā pārfasējam mazajās paciņās vai 25 kilogramu maisos. Tāpat ražojam citus produktus, piemēram, ķīseļus, želeju, vaniļas cukuru,» viņš uzsver.
Kopumā kompānija gadā saražo 14 miljonus dažādu produktu iepakojumu.
Kā top bioloģiskā kartupeļu ciete iespējams aplūkot galerijā augstāk!
#1/30
Sākotnēji zemnieki uzņēmumam atved pilnībā neapstrādātus un nešķirotus kartupeļus. Tādēļ arī cietes kartupelis ir lētākais no kartupeļu veidiem, jo tos uzreiz, kā novāc, ved nodot.
#2/30
Zemnieki kartupeļus ved pēc iepriekš noteikta grafika, lai neveidotos rindas. Jau pavasarī zemnieks zina, kurā nedēļā viņam būs jāpiegādā kartupeļi.
#3/30
Kartupeļus izber no automašīnas.
#4/30
Uzņēmums maksā tikai par tiem kartupeļiem, no kuriem var izgatavot cieti. Ir arī bojāti, zaļi kartupeļi, no kuriem cieti nevar iegūt. Kartupeļa cena atkarīga no cietes sastāva tajā.
#5/30
Pa vidu iekārta no katras kravas izvēlas kartupeļus paraugiem, kurus pārbaudīs. Tie pa lentām virzās uz laboratoriju.
#6/30
Tad tie nonāk laboratorijā, kur veic analīzes, lai noteiktu cietes daudzumu kartupelī, netīrumu, akmeņu svaru. Pārbaudes rezultāti zināmi aptuveni 10-15 minūšu laikā.
#7/30
Pēc tam notiek sausā tīrīšana – rotorā no kartupeļiem atdala lielāko daļu smilšu.
#8/30
Pērn uzņēmums izveidojis jaunu mazgāšanas cehu.
#9/30
Šajā cehā mazgā kartupeļus.
#10/30
Ar ūdens plūsmu atdala akmeņus – tie nogrimst, bet kartupeļi peld, savukārt saknes, salmi uzpeld virspusē.
#11/30
Tad kartupeļi ar divu mazgātāju palīdzību kļūst tīri.
#12/30
Pēc tam tos skalo. Tīrus kartupeļus ar visu mizu sarīvē ar smalkas rīves palīdzību, veidojot kartupeļu masu.
#13/30
Tā dodas uz nākamo cehu, kur notiek separācija.
#14/30
#15/30
Hidrociklonos ar centrbēdzes palīdzību mazā plastmasas konusā ļoti lielā ātrumā griežas ūdens strūkla. Tai griežoties, tiek atdalīta sula no cietes. Speciālā tvertnē uzkrājas ūdens un cietes maisījums, ko dēvē par cietes pienu.
#16/30
Tālāk seko lenšu filtrs, kur uz filtra izlej masu ar cieti, caur filtru nosūc nost ūdeni un uz filtra paliek ciete.
#17/30
Lentai griežoties, ciete tiek savākta. Tad tiek liets cietes piens brūnā krāsā, un noskalots ar tīru ūdeni, veidojoties cietes slānītim. Uzņēmumam ir savas artēziskās akas 275 metru dziļumā.
#18/30
Iegūtā ciete tiek vēlreiz skalota, stāsta J. Garančs.
#19/30
Stundā tiek pārstrādātas 15 tonnas kartupeļu, iegūstot 3-3,5 tonnas cietes.
#20/30
Ūdens tvertnes.
#21/30
Ciete nonāk vannā, ratam griežoties pa vannu ar vakuumu ciete tiek piesūkta pie filtra. Kamēr rats veic apgriezienu, ciete nožūst.
#22/30
Otrā pusē cieti ar nazi nogriež nost, iegūstot 30% mitruma cieti.
#23/30
Tā nonāk kaltē, kur ar karstā gaisa plūsmu cieti izžāvē līdz 20% mitrumam un atdzesē.
#24/30
Gatavā ciete tiek fasēta 25 kilogramu vai 1000 kilogramu maisos.
#25/30
Viss process ir automatizēts, līdz ar to kopumā vienlaicīgi tiek nodarbināti vien trīs cilvēki, kuri uzrauga procesu.
#26/30
Lielos maisos pēc tam pārfasē mazākos iepakojumos.
#27/30
Fasēšana.
#28/30
#29/30
