Kādēļ latvietis sasniegtā vietā fokusējas uz neiegūto? 

Latvijā dzīves līmenis pēdējos gados pastāvīgi pieaug. Lūk, pāris pierādījumu: pie mums sarūk bezdarbs, palielinās cilvēku vidējie ienākumi, samazinās vides piesārņojums, pieaug to cilvēku skaits, kuri ieguvuši augstāko izglītību, mums ir viens no garākajiem apmaksātajiem dekrēta atvaļinājumiem pasaulē un, jā, – radām arvien vairāk atkritumu[1], kas diemžēl ir viens no neizbēgamajiem labklājības blakusefektiem visā pasaulē (starp līderiem šajā rādītājā ir ASV, Austrālija, Dānija, Šveice, Vācija).

Ferratum Bank vadītājs Latvijā Artis Bērziņš, 2019. gada 12. augusts plkst. 10:03

Avots: freeimages.com/

Tātad «dzīve iet uz augšu!», kā teiktu apmierināts letiņš sarunā ar draugu. Tomēr cilvēku noskaņojuma līkne spītīgi stāv uz vietas − rocības pieaugums nebūt nenozīmē, ka arī kopumā kļūstam apmierinātāki ar dzīvi. Sūdzēšanās un neapmierinātības fenomens ir apskaužami spēcīgi iedzinis saknes Latvijas iedzīvotāju apziņā. Bet nepārprotiet – te nav runa par to, ka mūsu valstī viss ir lieliski. Nebūt ne. Lai to saprastu, pietiek palasīt kaut vai šīs vasaras skaļāko ziņu virsrakstus. Tomēr tendence fokusēties uz nesasniegto, neiegūto, neizdarīto sabiedrībā ir nomācoši liela.

Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ir vienā līmenī ar tādām valstīm kā Baltkrievija, Krievija, Nigērija, Lībija un Mongolija

Tikko «Ferratum Bank» indeksa pētījumā apkopojām un salīdzinājām vairākus sociālekonomiskos datus, kas atspoguļo Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu: emocionālās un fiziskās veselības rādītājus, dažādus ekonomiskos un arī personiskos faktorus. Būtiskākais secinājums – visstraujāk pieaug gan valsts, gan individuālie ekonomiskie rādītāji, taču apmierinātība ar dzīves līmeni iedzīvotāju vidū ir, labākajā gadījumā, nemainīga.

Cilvēki aizņemtības vai kādu citu personisku iemeslu dēļ nepamana apkārt notiekošās pozitīvās pārmaiņas, pieturoties pie stindzinošajām mantotajām stigmām − nesapriecāties par agru vai par daudz. Drāmas terapeite Kristīne Rudzinska šo paradoksu skaidro ar emocionālo un fizisko pārslodzi, nepārliecinātību par drošību, rītdienu un pieņemto lēmumu pareizību ilgtermiņā. Daļa sabiedrības vainu saredz politiskajā un valsts pārvaldes neapmierinošajā sniegumā, koruptīva rakstura skandālos.

Nebūšu populārs, tomēr, mēģinot iespējami objektīvi paraudzīties uz to, kur esam šobrīd un kur bijām pirms gadiem divdesmit, jāsecina, ka ir sperti lieli soļi uz priekšu – arvien biežāk varam atļauties lietas, ko agrāk uzskatījām par ekstrām (ekskluzīvus ceļojumus, labākas automašīnas utt.). Noteikti vēlos uzsvērt, ka tas pilnīgi noteikti ir sabiedrības, nevis elites nopelns. Tikai žēl, ka medaļas tiek otrajiem.

Saskaņā ar «Our World in Data» aptaujām[2] kopumā Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ir vienā līmenī ar tādām valstīm kā Baltkrievija, Krievija, Nigērija, Lībija, Mongolija un citām. Esam neapmierinātāki par lietuviešiem un igauņiem. Minēšu, ka aptaujā, kur būtu jāpasaka, kuras valsts (no minētajām) dzīves līmenim esam tuvāk, tie noteikti būtu mūsu kaimiņi, nevis Mongolija vai Baltkrievija. Kādēļ atpaliekam dzīves apmierinātības jautājumos no valstīm, kur sociālekonomiskie rādītāji ir līdzīgi?

Pat abstrahējoties no ekonomiskajiem rādītājiem, šķiet, ka šis vērtējums ir nevis objektīvu apstākļu diktēts, bet gan tīri emocionāla pozīcija, mentalitāte. Iespējams, ka tas ir stāsts par dzīves un straujā progresa augstajām ekspektācijām, kas nav piepildījušās. Un šķiet, ka te mēs bieži grēkojam, pie neizdošanās primāri rādot ar pirkstu uz citiem.

Par iemesliem, kādēļ šāda situācija izveidojusies un statistiski esam tik pesimistiski, lai spriež psihologi, antropologi un sociologi. Sabiedriski populārā atbilde, ka pie visa vainīgi politiķi, vismaz manā izpratnē, nav pietiekama. Tāpat visur vietā un nevietā piesauktā paaudžu maiņa nav arguments, jo dārgas automašīnas, dzīvojot mazā dzīvoklī mikrorajonā, pērk visas paaudzes.

Manuprāt, skaidrojums tomēr slēpjas vispāratzītajā «čakarēšanas» kultūrā no visām pusēm. Mūs «čakarē» elite, bet mēs «čakarējam» cits citu – būvnieki un automehāniķi «čakarē» savus klientus, klienti «čakarē» apdrošinātājus un otrādi, garantijas servisa sniedzēji arī visus «čakarē». Un tādā «čakarēšanas aplī» mēs dzīvojam.

Ja kādam šo apli izdosies pārraut – politiķim vai nepolitiķim –, domāju, ka dzīvosim daudz labākā un apmierinātākā sabiedrībā. Un tas ir jādara nevis valsts, bet gan sevis labā. Tas arī, domājams, ļaus beidzot pārāk nefokusēties uz to, ko nevaram dabūt, un beidzot priecāties par to, kas ir. Aicinu vien šo nejaukt ar «priecāšanos par mazumiņu», bet gan uz domāšanas un rīcības paradigmas maiņu, kas fokusēta rezultātu. Esmu pārliecināts, ka tas atstās pozitīvu ietekmi uz visiem sabiedriski politiskajiem procesiem.


[1] https://www.meteo.lv/lapas/vide/atkritumi/atkritumu-statistikas-apkopojumi/atkritumu-statistikas-apkopojumi?id=1713&nid=380

[2] https://ourworldindata.org/happiness-and-life-satisfaction

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 30. aprīlis plkst. 6:06

Pašreizējā nokavējuma naudas sistēma netiks mainīta līdz 2021. gadam, kad spēkā stāsies...

2019. gada 14. marts plkst. 8:12

Lai pastiprinātu cīņu ar naudas atmazgāšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un izspiešanu, iecerēts...

2018. gada 07. septembris plkst. 12:39

Mārupe, Ķekava, Liepāja, Ventspils un Olaine sešu gadu laikā spējušas piesaistīt 870,4...

2018. gada 27. jūlijs plkst. 10:34

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 73% kā galveno sava budžeta plānošanas veidu...

2018. gada 16. jūlijs plkst. 7:04

Uzņēmējs Andris Bite savā Twitter kontā ir izlicis foto, kurā redzams «OIK...

Nepalaid garām

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

Egļu un priežu skujas var kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem,...

Ēdināšanas biznesa veiksme tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes, uzskata...

Jau tuvāko gadu laikā Andrejsala var kļūt par dinamiskāko attīstības vietu, jo...

No šīs sadaļas
2019. gada 09. augusts plkst. 6:24

Jaunākie «Olainfarm» finanšu dati norāda uz būtisku pārdošanas apjomu kritumu uzņēmuma mērķa...

2019. gada 05. augusts plkst. 9:39

Lai arī palielinot akcīzes nodokli degvielai, var šķist, ka valsts budžetā būs papildu ieņēmumi,...

2019. gada 29. jūlijs plkst. 10:21

Šogad beidzot var teikt, ka komercīpašumu tirgus atdzīvojas. Vairāki ilgi gaidīti projekti tiek...

2019. gada 24. jūlijs plkst. 10:09

Darbaspēka trūkums ir viena no aktuālākajām problēmām, ar ko saskaras visi uzņēmēji,...

2019. gada 24. jūlijs plkst. 9:24

Jaunā dzīvojamo telpu īres likuma nozīmīgākie mērķi ir līdzsvarot izīrētāju un īrnieku...

2019. gada 23. jūlijs plkst. 10:00

Konkurētspēja teju vienmēr sākas ar ikdienišķiem, šķietami «nelieliem» lēmumiem....

2019. gada 23. jūlijs plkst. 9:55

Pēdējā laikā dažādos līmeņos plaši tiek diskutēts par to, kā sekmēt Latvijas...

2019. gada 22. jūlijs plkst. 11:02

Mūsdienās, neatkarīgi no izvēlētās profesijas, ir vērts apgūt programmēšanu. Tā attīsta...

2019. gada 18. jūlijs plkst. 12:13

Jaunie piedāvājumi elektroenerģijas Obligātā iepirkuma sistēmas pilnveidošanai parāda, ka...

2019. gada 15. jūlijs plkst. 12:17

Šīs lielās kompānijas apzīmē kā TechGiants – tehnoloģiju milži. ASV kompānijas Google,...