“Ledus ir sakustējies” - mājokļu apsaimniekošanas tirgū šobrīd sākusies neparasta un sen neredzēta kustība. Mēs redzam, ka dzīvojamo māju iedzīvotāji aktīvi sākuši interesēties par savas mājas pārvaldnieka maiņu.
Un ne velti tas tā ir – pašvaldību uzņēmumi, kas ilgus gadus apsaimnieko mājas, maigi sakot, ne vienmēr spēj sniegt patiesi kvalitatīvus un uz klientu vērstus pakalpojumus.
Bet kas tieši spēja “iekustināt” iedzīvotājus? Redziet, šobrīd mainās normatīvo aktu regulējums, kas attiecināms uz to māju apsaimniekošanu, kuras līdz šim parvaldīja pašvaldību uzņēmumi. Turpmāk, vismaz lielakajā daļā pašvaldību, jau no nākamā gada (2026.g.) iedzīvotājiem ir jālemj pašiem, kas apsaimniekos viņu kopīpašumu jeb daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Vairs nebūs princips “Ja neesat lēmuši un pārņēmuši, tad automātiski jūs apsaimniekos pašvaldības uzņēmums”.
Līdz ar to dzīvokļu īpašnieki, arī iedzīvotāju veidotas biedrības, visbiežāk – saņemot vēstuli no sava pašvaldības apsaimniekotāja ar jauna līguma nosacījumiem, visticamāk, pieleca kājās no dīvāna ar ieplestām acīm un sāka interesēties par citām iespējam. Iedzīvotāji aptaujā apsaimniekošanas uzņēmumus, cenšas noskaidrot interesējošos jautājumus, lai izvēlētos sev piemērotāko mājas pārvaldnieku jebšu pārvaldnieku, kas tuvākos un tālākos gadus rūpēsies par viņu īpašumu. Tā vienlaikus ir arī jauna, sen neredzēta biznesa iespēja privātajiem namu apsaimniekotājiem, it sevišķi Rīgā.
Visas šīs kustības iemesls attiecībā uz normatīvo regulējumu, vienkāršiem vārdiem sakot, ir tas, ka pēc 2026. gada 1. janvāra pašvaldības vairs nepārvaldīs daudzdzīvokļu mājas. Šis lēmums saistīts ar dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanu un tas paredz, ka dzīvokļu īpašnieki kļūst par pilntiesīgiem savas mājas kopīpašniekiem un paši lemj par to apsaimniekošanu.
Šajā situācijā, piemēram, Rīgas pašvaldībai piederošais “Rīgas namu pārvaldnieks” ir izsūtījis saviem klientiem jaunus līguma projektus. Nelaime tikai tā, ka tos, kas iedziļinās šo līgumu saturā, bieži vien neapmierina ieraudzītais, jo ļoti liela atbildības daļa par nama tālāko likteni tiek pārlikta uz iedzīvotāju pleciem. Šī līguma projekta radīto satraukumu un neapmierinātību var novērot teju visos sociālajos tīklos. Pat Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir norādījis, ka “Rīgas namu pārvaldnieka” piedāvātajos jaunajos apsaimniekošanas līgumos ir netaisnīgi un patērētājiem neizdevīgi nosacījumi, kas var radīt nesamērīgu slogu dzīvokļu īpašniekiem.
Līdz ar to arī no šīs situācijas izriet iedzīvotāju mēģinājumi rast labākas un piemērotākas alternatīvas savas mājas apsaimniekošanai. Tas ir iemesls, kādēļ cilvēki, kuri grib nodrošināt savam mājoklim kvalitatīvu apsaimniekošanu un arī sev – mazāk raizes, aktīvi rosās un vēršas pie privātā sektora māju apsaimniekošanas uzņēmumiem. Un, ar pārliecību varu teikt - privātie apsaimniekotāji nesnauž! Turklāt, priežot pēc iedzīvotāju pašreizējās aktivitātes, “Rīgas namu pārvaldnieku” varētu pamest līdz pat 30% klientu. Par to, kāpēc šāds apjoms ar klientiem varētu būt “PAR” došanos pie privātā sektora apsaimniekotāja – domāju, ka lielākā daļa cilvēku sapratīs uzreiz.
Bet ko gan iegūst daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji izvēloties privātos namu apsaimniekotājus? Pirmkārt, krietni lielāku apsaimniekotāja uzmanību un laiku, ko tas var veltīt konkrētā nama apkalpošanai. Ja RNP viens pārvaldnieks apkalpo pat līdz 100 mājām (!), tad privātajiem apsaimniekotājiem šī norma parasti ir 25 nami vienam pārvaldniekam, atsevišķos gadījumos tie var būt līdz 30 namiem, bet tad tie ir mazāki, piemēram, ar mazu dzīvokļu skaitu vai mazāku teritoriju. Tātad privātajam apsaimniekotājam ir krietni vairāk laika veidot aktīvu komunikāciju ar apsaimniekojamā nama iedzīvotājiem.
Otrkārt, slēdzot līgumu par apsaimniekošanu, katras mājas iedzīvotāji iegūst vispusīgu informāciju par mājas stāvokli, nepieciešamajiem remontdarbiem un uzturēšanas darbiem, to laika grafiku, prognozējamajām izmaksām un iespējamo apdrošināšanu – šādi viņi iegūst gan iespējami plašu informāciju par konkrētā nekustamā īpašuma stāvokli, gan lielāku nākotnes izmaksu prognozējamību, kā arī to, kāda apjoma mājas uzkrājumu fonds būtu jāveido. Tāpat privātie apsaimniekotāji parasti spēj ātrāk un elastīgāk reaģēt uz pēkšņām avārijas situācijām vai citām aktuālajām vajadzībām.
Vienlaikus iedzīvotāji gan ir jābrīdina par to, ka izvēloties privātos apsaimniekotājus, nevajadzētu skatīties tikai uz pakalpojumu cenu, bet būtu rūpīgi jāizpēta arī darbības pieredze un reputācija – ir bijuši gadījumi, piemēram, Salaspilī un Jūrmalā, kad privātais apsaimniekotājs nav ilgstoši maksājis siltuma rēķinus vai par atkritumu izvešanu, lai gan naudu no iedzīvotājiem saņēmis ir. Ja iedzīvotāju izveidotā biedrība ir pietiekami aktīva un seko līdzi apsaimniekotāja darbībām, tad šāda problēma parasti neveidojas, taču vairumā gadījumu iedzīvotāji ir diezgan kūtri un aktīvāk iesaistīties nekustamā īpašuma apsaimniekošanā nevēlas.
Proti, svarīgi ir skatīties uz savas mājas apsaimniekošanu ilgtermiņā – ieteicams izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, nevis vienkārši lētāko. Jo kā mēs zinām – bez maksas siers ir tikai peļu slazdā. Arī savās automašīnās mēs nelejam apšaubāmas izcelsmes degvielu, neizmantojam pārtikā tikai vislētākos produktus utt. Mēs skatāmies uz kopējo kvalitāti un ieguldījumu, un šāda pieeja būtu jāatiecina arī uz savu īpašumu. Lai tas būtu sakopts, apkopts un aprūpēts, kā arī lai tiktu atjaunots tad, kad tas irn nepieciešams. Domāju, ka ikviens dzīvokļa īpašnieks grib, lai viņa īpašuma vērtība ne tikai saglabājas, bet arī pieaug. Turklāt lai ikdienā nav lieku raižu par kopīpašumu – vai tas ir sakopts laicīgi, vai ir zināms savlaicīgi, kādi plānveida darbi nepieciešami, kas saremontēs gaismas slēdzi, kad pieslēgs apkuri utt. Lai arī ikdienā nebūtu jālauza galva un jāraizējas par tādiem jautājumiem, par kuriem būtu jārūpējas gādīgam apsaimniekotājam.
Noslēgumā vēlos teikt, ka nu jau pavisam straujiem soļiem tuvojas gada beigas, un to daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji – dzīvokļu īpašnieki, kas tikai tagad sāk domāt un rīkoties jautājumā par cita apsaimniekotāja atrašanu līdz Jaunajam, 2026. gadam, to paspēt izdarīt īsti vairs nevar. Šis process diemžēl laika ziņā var aizņemt līdz pat trijiem mēnešiem, jo lēmuma pieņemšanai varētu būt nepieciešamas vismaz divas konkrētā nama iedzīvotāju kopsapulces. Tāpat arī privātajam apsaimniekotājam ir jāveic mājas apsekošana un jāizprot tās tehniskais stāvoklis, lai varētu informēt iedzīvotājus par nepieciešamajiem uzturēšanas un arīdzan citiem, arī uzlabošanas, darbiem – tas tomēr ir apjomīgs darbs un aizņem laiku. Ir lietas, kas ir jādara prātīgi, nesasteidzot, veicot visas nepieciešamās darbības, lai sagatavotu informāciju par māju, kā arī apsaimniekošanas piedāvājumu. Tomēr pārlieku satraukties par to, ka līdz 2026. gada sākumam nomainīt apsaimniekotāju vairs nevar, nevajadzētu – katra daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem ir tiesības lemt par apsaimniekotāja maiņu jebkurā brīdī! Tādēļ jaunu apsaimniekotāju varēs turpināt meklēt 2026. gadā.
