Pavasarī Latvijas modes un tiešsaistes iepirkšanās entuziastus priecēja ziņas par ekskluzīvās tiešsaistes modes kopienas BestSecret ienākšanu tās tirgū. BestSecret piedāvā vairāk nekā 3000 starptautiski pazīstamus modes zīmolus ar atlaidi līdz 80%. Ja jūs vēl neesat izmantojis modes kopienas maģiskos ieguvumus, kas pilnībā mainīs jūsu skatījumu uz modi, paziņotās rudens atlaides noteikti ir īstais laiks to darīt!

BestSecret.com piedāvā visplašāko apģērbu, modes aksesuāru un apavu klāstu katram stilam un gaumei. BestSecret novembrī saviem lietotājiem piedāvā daudzus pārsteigumus - bezmaksas piegāžu un pazeminātu cenu veidā. Jūs tam neticat? Izmēģiniet paši!

Reģistrējieties vietnē BestSecret, abonējiet viņu e-biļetenu, lai sekotu jaunākajām ziņām un atlaidēm, un pievienojieties apmierinātiem klientiem ar vislabākajām modes tendencēm par lieliskām cenām. Lūdzu, ņemiet vērā, ka ielūgumu skaits ir ierobežots, tāpēc nekavējiet pārāk ilgi!

Modes biznesā Latvijas dizaineriem ir grūti konkurēt. Ja esi itāļu vai franču modes mākslinieks, uzreiz ir liels «uzticības kredīts». Ja esi no nelielas valsts, kurai nav tādas modes vēstures, ir jābūt divreiz talantīgākam, darbīgākam un gudrākam. Taču Latvijas māksliniekiem ir potenciāls, biznesa portālam db.lv uzsver Elena Strahova, Baltijas modes federācijas prezidente.

Viņa atzīst, ka modes bizness ir ļoti komplicēts. «Mēs redzam galvenokārt aisberga virsotni. Var būt tā, ka zīmols ir pārstāvēts vairākās valstīs un ļoti labos veikalos, bet reālie pārdošanas skaitļi nav iepriecinoši. Var būt arī tā, ka pārdošanas apjomi ir iespaidīgi, bet biznesu nevar saukt par veiksmīgu. Tam iemesls var būt, piemēram, nepareizi sakalkulēta pašizmaksa attiecībā pret pārdošanas cenu. Ir gadījies tā, ka modes zīmols, ieejot lielā tirdzniecības tīklā vai veikalā, tik ļoti samazina iepirkšanas cenas, ka galu galā zaudē vairāk nekā vinnē,» stāsta E. Strahova.

Patērētāju uzvedība, gaume un pirkšanas ieradumi mainās tik strauji, ka vajadzība pēc jauniem dizaineriem arvien pieaug. «Sieviešu apģērbu niša tradicionāli skaitās spēcīgākā, jo tajā ir vislielākā auditorija. No otras puses - tajā ir arī vislielākā konkurence, jo ne tikai pieprasījums, bet arī piedāvājums ir visplašākais. Vairāki Latvijas dizaineri izvēlējušies bērnu modes nišu un strādā tajā ļoti veiksmīgi,» stāsta E. Strahova.

Latvijas mode piedzīvo krīzi, mainoties patēriņa paradumiem; labus signālus uzrāda bērnu mode

Dažādi tirdziņi nereti ir pirmais solis, lai jaunais dizainers kļūtu par šīs nozares sistēmas komponentu. Daļa spēlētāju paliek šajā līmenī un savas nezināšanas dēļ var negatīvi ietekmēt visu nozari. Ja kāds no sistēmas dalībniekiem preci savā darbnīcā vai tirdziņā pārdod par krietni zemāku cenu nekā citur vai arī bez čeka, pēc kāda laika cietīs visa joma. Tā uzskata Dita Danosa, kurai pieder vietējās modes daudzzīmolu veikals Taste Latvia.

Ilgus gadus viņa ir Latvijas Modes palātas prezidente un tagad arī jaundibinātā Latvijas Dizaina centra vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Novembra pēdējā nedēļā trešo reizi norisināsies jauno modes dizaineru konkurss «MERINGUE».

Šogad konkurss tiek rīkots kā divu organizāciju – biedrības «Latvijas Modes palāta» un LKA Latvijas Kultūras koledžas sadarbības projekts.

No konkursam iesūtītajiem 20 pieteikumiem finālam ir kvalificējušās vienpadsmit kolekcijas, kuru autori ir Latvijas Mākslas akadēmijas, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas jaunie dizaineri.

Konkursa kolekcijas vērtēs starptautiska žūrija, kuras priekšsēdētāja būs modes žurnāliste un Milānas Jaunās mākslas akadēmijas (New Academy of Fine Arts) profesore Ļuba Popova. Modes skatē tiks demonstrēta arī konkursa «MERINGUE» vēstneses, modes dizaineres Laimas Jurčas kolekcija «Illuminated», kas radīta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī modes dizaineres Ivetas Vecmanes jaunākā kolekcija.

Centrālajā Gastro Tirgū atklāta 30. Rīgas modes nedēļa ar divu pašmāju ielu modes zīmolu skatēm.

Centrālajā Gastro Tirgū, vienā no Rīgas Centrāltirgus paviljoniem, apmēram 500 viesiem prezentētas divu pašmāju ielu modes zīmolu Public Makes Image un BLCV by Bulichev jaunākās kolekcijas. Rīgas modes nedēļas organizatori šo vietu zīmīgi izvēlējās, lai atspoguļotu modes pasaules kā tādas un Latvijas modes zīmolu dažādo spektru.

Modes nedēļas turpinājumā Riga Fashion Week (RFW) programma ietver tādu Latvijas dizaineru modes skates kā Natalija Jansone, One Wolf, Narciss by Alise Trautmane, Katya Katya London, Amoralle, Blcv by Bulichev, Public Makes Image, Bergs Privé, Anna Led, Baiba Ladiga, Iveta Vecmane. Tradicionāli Rīgas modes nedēļu papildinās arī bērnu modes skate no Aristocrat Kids, Zaza Couture un Rock and Mouse. 30. Rīgas modes nedēļas ietvaros piedalīsies Latvijas publikai jau zināmi ārvalstu dizaineri no trīs valstīm: Diana Arno no Igaunijas, Morfosis no Itālijas un Agnė Kuzmickaitė no Lietuvas.

Meklējot pierādījumu tam, ka pandēmijā viss ir iespējams, turklāt sapņiem un ambīcijām nav vecuma ierobežojuma, ielūkosimies kādas jaunas uzņēmējas stāstā par to, kā mīlestība pret dabu un modi materializējās perspektīvā modes inovācijā.

Katrīna Resne ir 19 gadus veca jauniete, modes un dabas jautājumu entuziaste, kā arī dabai draudzīgā apģērba zīmola Rosafella radītāja: “Rosafella patiesībā tika izveidots jau tad, kad es gāju devītajā klasē. Man bija vēlme izpausties un šķita, ka bizness ir īstā vieta, kur to darīt. Protams, tobrīd man palīdzēja vecāki. Mans pirmais produkts bija plānotājs.”

Katrīna komentē, ka neesot gribējusi to, ko rāda filmās, – dizainerus, kuriem pieder sava studija un kuri nelielos daudzumos pārdod savus unikālos dizainus. Tieši tā radās pirmās idejas par dabai draudzīgu apģērbu. Rezultātā Katrīna savu bērnības interesi par dažādām dabas zinātnēm pārvērta lolotā sapņa piepildījumā, kurā mode draudzējas ar dabu.

Televizors un interneta reklāma jau vairākas reizes stāstīja mums par virsmatraču priekšrocībām, par to super spējām. Mūsdienās cilvēks ir tik piesātināts ar reklāmu, ka dažreiz mēdz neiedziļināties informācijā.

Bet virsmatračiem noteikti ir savas īpašības, kuras padara tos par nepieciešamiem katrā mājā.

Virsmatrači, kas parādījās nesen, ātri kļuva par vienu no populārākajiem produktiem gultas piederumu kategorijā - šī piederuma praktiskumu novērtēs jebkura mājsaimniece. Uzlabot miega kvalitāti, pasargāt mīkstas mēbeles no traipiem vai komfortabli atpūsties pie dabas - to visu var sniegt virsmatracis.

Kādiem nolūkiem izmanto virsmatraci?

Sliktākā pieredze ir bijusi ar modes lielvalsti Franciju, atzīst viena no apģērbu zīmola One Wolf dibinātājām Agnese Narņicka.

Zīmolu One Wolf 2012. gadā viņa radīja kopā ar māsu Sarmīti Mickeviču.

One Wolf apģērbu eksporta pieredze ir gana plaša, taču šobrīd noiets ārvalstīs vairs nav tik aktuāls, jo iepriekš sanācis investēt daudz līdzekļu, lai, piedaloties izstādēs un modes šovos, iegūtu sadarbības partnerus no Francijas, Japānas, ASV, Kanādas, Anglijas, Beļģijas, Vācijas, Lietuvas un Igaunijas. «Šobrīd esam novērsušās no lielajām izstādēm un braukāšanas un esam pievērsušās Latvijai un kaimiņvalstīm,» skaidro A. Narņicka.

Labākā pieredze modes zīmolam ir bijusi Amerikā, tur saņemts lielākais pasūtījums Tas bija 30 tūkstošu eiro vērtībā, neredzot produkciju klātienē, jo visa komunikācija notikusi tikai e-pastā.

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

Apģērbu zīmola «MAREUNROL’S» dizaineri Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops turpmāk koncentrēsies uz savu produktu pārdošanu interneta vidē.

«Mēs esam daudz naudas pazaudējuši, pārdodot produktus tikai fiziskos veikalos. Tai skaitā arī citur Eiropā. Šobrīd situācija ārzemēs atspoguļo to, kāpēc mums ir tikai japāņu klienti. Eiropā un arī Amerikā situācija ir skarba. Japānā ir visnopietnākie partneri, kurus netraumē tas, ka iepirkuma cena var būt vairākus simtus augsta. Viņu klienti to var atļauties - vēl ar uzcenojumu nopirkt veikalā,» par sadarbību ar veikaliem ārzemēs stāsta R. Pēterkops.

Jaunais interneta veikals - «Snack Store» - ir tests. Redzēsim, kā veiksies,» viņš piemetina.

Par situāciju Latvijā viņš saka: «Nedomāju, ka Latvijā jebkas notiek viegli.» Neesot viegli atrast šuvējus, tāpat arī izstādes «MAREUNROL’S. Paplašinātā realitāte» rīkošana ir bijis izaicinājums vairāku gadu garumā. «Bija cītīgi jāmeklē sponsori, jāraksta projekti. Ja godīgi, budžets bija mazs. Protams, ne vienmēr vajag kaudzi naudas, lai izdarītu lietas, kas strādā dzīvē,» pastāsta dizaineris. Izstādē skatāmi abu dizaineru darbi.

Lietuvas galvaspilsētas Viļņas restorānos izvietoti manekeni, kuru tērpi atspoguļo aktuālās modes tendences.

Restorānu galdi, kas būtu jātur tukši, tiek izmantoti, lai pie tiem izvietotu manekenus, kas demonstrē šīs sezonas modes tendences.

No šīs nedēļas Lietuva ir atvieglojusi ierobežojumus bāriem, kafejnīcām un restorāniem, lai tie varētu darboties iekštelpās, taču joprojām pastāv stingri sociālās distancēšanās noteikumi.

"Tukši galdiņi mūsu restorānā izskatās diezgan dīvaini un mums nav iespēju tos novākt," skaidro restorāna "Cosy" īpašnieks Bernie Ter Braak, kurš ir viens no šīs idejas attīstītājiem un sadarbojas ar lietuviešu dizaineri Jūliju Januss.

"Tāpēc mēs nolēmām sazināties ar kaimiņiem, modes preču veikaliem un aicinājām viņus izmantot mūsu tukšos galdiņus, lai demonstrētu savas jaunākās kolekcijas. Informācija izplatījās, un atpazīstami dizaineri pievienojās šim projektam, kas turpina izplesties visā pilsētā."

Autoserviss ir viena no vietām, kur ikdienā rodas dažādi bīstamie atkritumi, tostarp smēreļļas. Diemžēl tās ne vienmēr tiek atbilstoši apsaimniekotas. Ar lielu varbūtību var apgalvot, ka ir gadījumi, kad izlietotās motoreļļas un citas līdzīgas vielas turpat servisos tiek sadedzinātas vietējā apkures sistēmā, tādējādi indējot gaisu un vidi.

Protams, ne jau visos autoservisos un ne tikai autoservisos, taču tie veido lielu motoreļļu (ne)apsaimniekošanas tirgus daļu. Normatīvie akti paredz – no visām pārdotajām smēreļļām atpakaļ jāsavāc 45%. Taču būtu jāparedz arī atbildība uzņēmumiem, kas šīs eļļas izmanto, paredzot pierādīt šo atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi.

Gan ikdienas sadzīvē mājsaimniecībās, gan ražošanā, dažādās industriālās jomās un autotransporta nozarē neiztikt bez smēreļļām. Tās tiek izmantotas visvisādām vajadzībām: motoru eļļošanai, gludas zobratu saskares pārvadu darbības nodrošināšanai, transformatoru, hidraulisku mehānismu un industriālu robotu darbināšanai – bez smēreļļām neiztiek neviens motors vai mehānisms, kura detaļas rīvējas viena gar otru. Saskaņā ar oficiālo statistiku Latvijā katru gadu tirgū tiek laistas ap 15 000 tonnu dažādu smēreļļu, tai skaitā motoreļļas.

2022. gadā atbilstoši ITC datiem, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvija bija trešajā vietā pasaulē pēc rapša sēklu eksporta un otrajā vietā pasaulē uz vienu iedzīvotāju pēc rapša eļļas importa.

Rapsis ir kultūraugs, kuru sāka kultivēt aptuveni pirms 4000 gadiem Indijā, bet aptuveni pirms 2000 gadiem tā audzēšana tika sākta Ķīna un Japānā. Eiropā rapsis nonāca aptuveni Krusta karu laikā - 13. gadsimtā (E. Ruža 2.8 Rapsis un ripsis. Grām. Augkopība. Jelgava, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2004, 230.lpp.). Rapsis ir viens no retajiem eļļas augiem, kas var augt visai pieticīgos klimatiskajos apstākļos.

Rapsi izaudzē vairāk, nekā spēj pārstrādāt 

Latvija ir liela rapšu sēklu audzētāja, taču trūkst to pārstrādes jaudu, kā...

Tomēr pirmo rapša šķirņu sēklu eļļa saturēja ļoti augstu erukskābes īpatsvaru (pat 30-40%), tāpēc līdz pat 20. gadsimta vidum rapsis bija praktiski tikai tehniskā kultūra. Rapša eļļa tika lietota galvenokārt eļļas lampiņās (tā deg bez kvēpiem ar gaišu liesmu), bet pēc tvaika mašīnu izgudrošanas rapša eļļa tika izmantota mehānismu eļļošanai.

Neaudzēja, bet ražoja eļļu

Rapša eļļa gan bija pazīstama un pat kādu laiku (19. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados) tā tika ražota Mūkusalas eļļas spiestuvē ( J. Jenss No Latvijas rūpniecības attīstības vēstures 18. gs. beigās - 1860. g. grām. Vēstures problēmas V. Rīga, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība,1962, 220.lpp.). Tomēr droši var apgalvot, ka vietējā rapšu eļļa tolaik tika ražota no ievestām sēklām, jo selekcijas eksperimenti, lai atrastu Latvijas apstākļiem piemērotu ziemas rapšu šķirni, sākās tikai 20. gs. sākumā.

Nozīmīgs pavērsiens rapša audzēšanā Latvijā sākās ar 21. gadsimta sākumu. Pieprasījums pēc biodegvielas stimulēja pieprasījumu pēc rapšu eļļas, un Latvijas lauksaimnieki sāka specializēties rapša audzēšanā. Atbilstoši CSP datiem 2000. gadā rapša sējumu platības bija 6,9 tūkstoši hektāru. Savukārt jau 2004. gadā rapša sējumu platību kopapjoms ( 54,3 tūkstoši hektāru) pārsniedza padomju laika sniegumu. Pēdējos gados rapša sējumu platību kopapjoms ir starp 140 un 160 tūkstošiem hektāru, bet maksimālā kopraža bija 2020. gadā, kad tika iegūts 451 tūkstotis tonnu rapša sēklu.

Ar šādiem ražošanas apjomiem Latvija ir kļuvusi par nozīmīgu spēlētāju starptautiskajā tirdzniecībā. 2022. gadā Latvija ar eksportētiem 342 tūkstošiem tonnu bija 10. vietā pasaulē.

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 16.janvāra numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) noslēgusies izstāde “MAREUNROL’S. Paplašinātā realitāte”, kas sniedza iespēju skatīt latviešu modes zīmola "MAREUNROL’S" tērpu kolekciju izlasi. Nepilnos divos mēnešos – no 10. oktobra līdz 8. decembrim – ekspozīcija piesaistījusi 10134 interesentu uzmanību, kļūstot par DMDM apmeklētāko izstādi 2019. gadā.

Modes dizaineru dueta "MAREUNROL’S" (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops) labāko kolekciju retrospekcija muzejā papildināta ar video materiāliem, fotogrāfijām, Gintera Krumholca veidotajiem tēlnieciskiem elementiem un "Tīrkultūras" audio instalāciju.

Projekta izglītības pasākumi – "Sarunas muzejā", Ģimenes diena, meistarklases, darbnīcas un ekskursijas – pulcējuši dažādas vecuma grupas, kas liecina, ka Latvijas auditorijai ir liela interese par dizainā notiekošo, norāda organizatori.

Modes dizaineri M. Mastiņa-Pēterkopa un R. Pēterkops par savu darbu saka: "Mēs iedvesmojamies no pārpratumiem un nejaušībām, ko sastopam kustībā. Visradošāk domājam, tieši esot aktīvā kustībā, mirkļos, kad atrast papīra lapu, bloknotu un zīmuli ir gandrīz neiespējami."

Apģērbam ir jākalpo cilvēkam, nevis otrādi, tā uzskata apģērbu zīmola Baiba Ladiga dizainere Baiba Ladiga-Kobajaši.

Viņas skatījumā, ir vecmodīgi sekot modes tendencēm, un viņa nevēlas saviem pircējiem likt pirkt vēl un vēl, bet gan veicināt apzinātu patēriņu. Dizaineri uztrauc arī modes industrijas radīto atkritumu apjoms, tāpēc viņa izmanto drapēšanas tehniku un cenšas modelēt savu apģērbu tā, lai zudumu būtu pēc iespējas mazāk.

Vienlaikus B. Ladiga-Kobajaši atsakās no klasiskajām krādziņām un citiem elementiem, kas apģērbu valkāšanu padara sarežģītāku un prasa liekas pūles tā kopšanā. Dizainere ir pārliecināta, ka tieši mazie, neatkarīgie zīmoli var radīt pārmaiņas modes pasaulē un izglītot sabiedrību. Vairāk par savu ceļu modes pasaulē B. Ladiga-Kobajaši stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

Par veselīgajām, populārajām pārtikas izejvielām ir jāpiemaksā arvien vairāk

Pārtikas izejvielu cena mēdz būt visai mainīga, kur liela loma ir, piemēram, laika apstākļu ietekmei uz ražu. Tāpat vairāku pārtikas izejvielu cenu kāpums pēdējo gadu laikā bijis izteiktāks, ko noteicis tas, ka lauksaimniekiem bijis grūti piedzīt globālā mērogā augošo apetīti. Proti, par dažādu pārtikas izejvielu pieprasījuma pieaugumu atbildīgs augošais cilvēku skaits un globalizācijas process jeb tas, ka ēšanas kultūru integrācija būtiski audzējusi interesi par dažādiem produktiem reģionos, kur tas agrāk nebija tik izteikts.

The Wall Street Journal izpētījis, ka kopš 2013. gada, ja atņem sezonālās cenu kustības un neraksturīgu laika apstākļu ietekmi, par 60% pieaugusi vidējā avokado, sviesta, olīveļļas un lašu cena. Tiek norādīts – šajā pašā laikā kukurūzas, sojas pupiņu, kviešu un cukura cena, ja atņem minēto ietekmi, mainījusies krietni mazāk.

Tiešsaistes veikalā "About You", kas ienācis arī Latvijas tirgū un kurā patlaban pārstāvēti vairāk nekā 800 zīmoli, konceptuāli iespēja pārdot savas preces tiek dota ne vien starptautiskajiem, bet arī vietējiem zīmoliem, biznesa portālam db.lv sacīja Tareks Millers (Tarek Müller), "About You" līdzdibinātājs un līdzizpilddirektors.

"Protams, ir nosacījumi, tomēr barjeras, lai arī vietējie zīmoli un ražotāji varētu pārdot savus produktus, cenšamies padarīt pēc iespējas zemākas," viņš sacīja.

Vienlaikus T. Millers atzīst: "Mūsu veikalā šobrīd nav neviena Latvijas zīmola. Mēs vienmēr izskatām jaunu zīmolu iespējamu ienākšanu mūsu piedāvājumā, tomēr patlaban īstermiņā un vidējā termiņā mēs neplānojam pievienot nevienu vietējo zīmolu. Mūsu tiešais mērķis ir iegūt tirgus pozīcijas Latvijā un pēc tam sākt strādāt pie vietējo zīmolu pievienošanas mūsu sortimentam."

Tiešsaistes modes veikals About You ienāk Latvijā 

Tiešsaistes modes veikals "About You" turpina starptautisko paplašināšanos un 2020. gada 3....

Kā vēstīts, "About You" darbību Latvijā uzsāka jūnija sākumā.

"Tā kā Latvija ir 14. tirgus, kurā mēs ieejam, mums jau ir izstrādāts ļoti progresīvs ienākšanas process. Mums veikala izveidei jaunā valstī ir nepieciešami tikai trīs mēneši. Mēs plānojām ienākšanu Latvijas tirgū vēl pirms Covid-19 krīzes, bet reaģējām uz to, pielāgojot savu atklāšanas kampaņu digitālajai videi, nevis kā ierasts, rīkojot lielus atklāšanas pasākumus ar slavenībām un influenceriem," skaidro T. Millers.

"Covid-19 uzliesmojums visās valstīs paātrina pāreju no iepirkšanās tradicionālajos veikalos uz iepirkšanos tiešsaistē, tāpēc tā mums drīzāk ir izdevība, nevis risks," akcentē T. Millers.

Investīciju apjomu, kas bija nepieciešams darbības uzsākšanai Latvijas tirgū, viņš neatklāj. Jautāts, vai Latvijā ir atvērts birojs vai noliktava, T. Millers atbild noliedzoši: "Nē, mēs visu biznesu veicam no Vācijas, un līdz ar to mēs nenodarbinām cilvēkus Latvijā. Mūsu birojā Hamburgā ir Latvijas tirgus menedžeris, un plānojam pieņemt darbā vairāk latviešu. Arī mūsu noliktava atrodas Vācijā, bet mūsu preču atgriešanas centrs - Čehijā."

T. Millers uzskata, ka konkurence Latvijas tirgū modes interneta veikaliem nav pārāk izteikta salīdzinājumā ar citiem tirgiem, kuros "About You" darbojas, tāpēc viņš Latvijas tirgū saredz lielu potenciālu. "Mēs esam pārliecināti, ka varēsim ātri kļūt par tirgus līderi tiešsaistes modes iepirkšanās segmentā, jo mūsu sortimentā ir vairāk nekā 100 000 produktu no vairāk nekā 800 starptautiskiem zīmoliem - tas ir daudz vairāk nekā jebkuram no mūsu konkurentiem Latvijā!" viņš teic.

"About You" mērķauditorija ir sievietes un vīrieši vecumā no 20 līdz 49 gadiem. "Mūsu lielākais tirgus ir vāciski runājošais reģions. Turklāt mēs esam tiešsaistes modes e-komercijas tirgus līderi Čehijā, Slovākijā un Rumānijā ar ļoti augstiem pieauguma tempiem," stāsta T. Millers.

"Tā kā mums ir izplatīšanas centrs Vācijā, produktu piegāde uz Latviju aizņem vienu līdz četras darba dienas," viņš informē.

"About You" nodrošina gan bezmaksas piegādi, kurai nav minimālās pirkuma summas, gan preču atgriešanu 100 dienu laikā bez maksas. "Pēc mūsu domām, preču atgriešana ir daļa no iepirkšanās tiešsaistē, un tā nebūt nav slikta lieta. Mēs pat mudinām klientus pasūtīt tik daudz drēbju ar bezmaksas piegādi, cik viņi vēlas, tās ērti izmēģināt mājās un pēc tam atdot tās, kuras nepatīk."

"Mēs uzskatām, ka tiešsaistes modes biznesam ir liels potenciāls, neskatoties uz situāciju, ko izraisījis Covid-19 uzliesmojums. Drīzumā plānojam paplašināties vēl vairākos citos tirgos," pauž T. Millers.

Db.lv jau vēstīja, ka "About You" ir Eiropas modes un tehnoloģiju uzņēmums ar galveno biroju Hamburgā, Vācijā. To 2014. gadā izveidojuši digitālie uzņēmēji Sebastians Becs (Sebastian Betz, 29), Tareks Millers (Tarek Müller, 31) un Hanness Vīze (Hannes Wiese, 38). Sešu gadu laikā uzņēmums ir kļuvis par vienu no lielākajiem apģērbu mazumtirgotājiem Eiropā ar gada ieņēmumiem 742 miljonu eiro apmērā (2019./2020. gadā).

"About You" ir dibināts kā "Otto Group" meitasuzņēmums un pašlaik ir daļa no grupas portfeļa.

Vai Tev patīk pilsētas džungļi un Tu tajos labi jūties? Mūzika Tevi pavada gandrīz ik uz soļa un Tu bieži vien pieķer sevi ejam ritmā? Vai tu braukājies ar dēli, bmx vai skritulenēm, vai varbūt vienkārši vienmēr ar apbrīnu vēro streetwear stilu un jūti, ka tas ir Tavai sirdij tuvākais stils?

Ja esi tikko sācis savu piedzīvojumu ar streetwear un vēlies noskaidrot, kādam vajadzētu būt visstilīgāko modes tērpu sastāvam, kas ne tikai piesaistīs visu garāmgājēju uzmanību, bet arī padarīs Tevi par īstu aktuālāko tendenču ekspertu, Tev jāizlasa šis raksts, kas sagatavots sadarbībā ar Sizeer, kurā mēs Tev atklāsim visus ielu modes noslēpumus.

Kā radās leģendārais ielu stils - streetwear?

Lai gan lielākā daļa ielu modes cienītāju to galvenokārt uzskata par 90. gadu fenomenu, patiesībā tā radās nedaudz agrāk. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, streetwear pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad jaunieši, kuriem bija apnikuši visur vienāda izskata apģērbi, jaunieši sāka eksperimentēt ar modi un kombinēt neierastus apģērba elementus, kas rezultātā tos izcēla no pūļa.

Jaunā vīriešu veļas zīmola «tom àdam» peldšortu kolekcija ir veidota no pārstrādātas okeānā atrastas plastmasas, kas darīts, lai saudzētu vidi un piedāvātu patērētājiem ilgtspējīgas alternatīvas, jo viena no «tom àdam» prioritātēm ir ētiska ražošana.

Zīmola attīstītājs Toms Ādams Vītoliņš novērojis, ka pēdējā gada laika ilgtspējas tēma kļūst arvien aktuālāka un uzskata, ka cilvēki ikdienā piedomā par to, ka ir atbildīgi par lietām, ko ienes un atstāj šajā pasaulē. «Cilvēki arvien vairāk piedomā pie kaitējuma, ko nodarām, un sāk apzināties un interesēties par pozitīvām alternatīvām un dabai draudzīgu dzīvesveidu – ja varam izmantot salmiņus no bambusa vai makaroniem, kādēļ patērēt nepārstrādājamus tekstilmateriālus?» tā viņš.

Viena no «tom àdam» prioritātēm ir ētiska ražošana. Tādēļ nemitīgi tiek meklēti veidi, kā ražošana procesu padarīt ētiskāku un dabai draudzīgāku. «Gandrīz visi peldšorti tiek izgatavoti no poliestera. Šie audumi ir izgatavoti no plastmasas un tie nav biodegradabli, tātad tie būs uz šīs zemes vel ļoti ilgu laiku. Tāpat tie patērē daudz vairāk ūdens kā materiāla izveide no pārstrādātas okeānā savāktas plastmasas. Tādēļ mūsu mērķis ir sākt pašiem ar sevi un censties vismaz mazliet uzlabot šo situāciju,» saka T. Ā. Vītoliņš.

Parīzes tiesa ceturtdien nolēma likvidēt finanšu grūtībās nonākušo modes namu Sonia Rykiel.

Šādu lēmumu tiesa pieņēma, jo modes namam nav izdevies atrast pircēju. Aprīlī modes nams tika pasludināts par maksātnespējīgu. Jau ziņots, ka modes nama dibinātāja franču modes dizainere Sonja Rikjela nomira 2016.gadā 86 gadu vecumā.

Rikjela kļuva slavena 1962.gadā ar pieguļoša svītera dizainu, ko gadu vēlāk žurnāla «Elle» fotosesijā valkāja tolaik 19 gadus vecā franču popzvaigzne Fransuāza Ardī.

60.gados Rikjelas svīteri kļuva par sensāciju, un tos valkāja tādas slavenas sievietes kā Brižita Bardo, Odrija Hepbērna un Silvija Vartana. 1968.gadā Rikjela atvēra modes namu «Sonia Rykiel».

Lai arī apmēram 50 gadus ilgās karjeras laikā viņa izmēģināja citus materiālus un apģērba stilu, viņa vienmēr palika uzticīga trikotāžai.

Aizvadīta Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu modes skate, kurā 22 jaunie mākslinieki demonstrēja savas tērpu kolekcijas.

Arī šogad uz mēles varēja redzēt gan oriģinālus “gatavs valkāšanai” apģērbus, gan arī avangarda dizaina risinājumus, kuru centrā tika izvirzīts cilvēks.

Īpašu lomu modes skates vizuālajā koncepcijā ieņēma arī telpas scenogrāfiskais noformējums, kas šogad tika interpretēts caur spēcīgām gaismas un tumsas saspēlēm, lauzto spoguļu projekcijām, kā arī baltā un melnā mijiedarbību.

Kā galvenās vienojošās tendences jauno modes mākslinieku kolekcijās iezīmējās abstraktas, asimetriskas formas, ķermenim pieguloši un arī izteikti masīvi silueti -, koši toņi un raibi raksti, dažādu faktūru un materiālu kombinācijas, neordināri aksesuāri un galvassegas, kā arī sejas aizsegi, kas simboliski pauda tieksmi uz esības un patiesības meklējumiem un izteiktu robežu nojaukšana starp šķietami pareizo un nepareizo.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Rīgas modes nedēļas (RFW) 31. sesijā, kas norisinājās no 29. oktobra līdz 2. novembrim, tika prezentētas labāko Latvijas un citu valstu modes dizaineru 2020. gada pavasara-vasaras sezonas kolekcijas.

Ar savām kolekcijām šajā sezonā piedāvāja iepazīties tādi pašmāju zīmoli kā Amoralle, Anna Led, Bergs Prive, Katya Katya London, MCouture, Natalija Jansone, Nolo, Noname Atelier un Selina Keer, un četri ārvalstu zīmoli - Caterina Moro no Itālijas, Diana Arno un Marimo no Igaunijas un Zefyras no Lietuvas.

Tradicionāli Rīgas modes nedēļas noslēguma dienu atklāja bērnu modes skate, kurā šogad piedalījās Aristocrat Kids, Baronessa un Rock and Mouse. Ar savām prezentācijām un performancēm ārpus RFW galvenā podija piedalījās tādi zīmoli kā Ksenia Danilova hats, Mareunrol's, One Wolf un Sin on the Beach.

Modes industrija atrodas krustcelēs - ar pircēju maciņiem vienā pusē un savu sirdsapziņu otrā, raksta Bloomberg.

Pircēji ar prieku ir pieņēmuši ātro modi, dodot iespēju uzplaukt tādiem pasaulē zināmiem zīmoliem kā, piemēram, Zara, H&M un Boohoo, kas savas kolekcijas atjauno pēc iespējas ātrāk un lētāk.

Taču vienlaikus aizvien biežāk tiek akcentēta vides saudzēšana, jo modes industrija atstāj dziļas pēdas.

Daži jautājumi un atbildes, kas raksturo situāciju modes industrijā patlaban pasaulē:

Kas ir ilgtspējīga mode?

Tā ir kustība, kas tiecas modes industriju padarīt atbildīgāku pret tās ietekmi uz vidi, mainot apģērba dizaina un izgatavošanas procesus, tā piegādi, lietošanu un pārstrādi. Doma ir virzīties tālāk no tā sauktās ātrās modes, kas veicina ātru, bieži lētu apģērbu ražošanu, lai spētu pielāgoties strauji mainīgajām tendencēm. Tas, savukārt, noved pie pircēju nesaudzīgas izturēšanās pret iegādātajiem apģērbiem. Tiek pievērsta uzmanība arī dzīvnieku aizsardzībai, kā arī industrijas padarīšanai sociāli atbildīgākai, uzlabojot apstākļus ražotnēs un samazinot bērnu darba izmantošanu jaunattīstības valstīs.