Citas ziņas

Kritiski vērtē izglītības kvalitāti

Kristīne Stepiņa, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

29,8% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka izglītības kvalitāte Latvijā kopumā pēdējo gadu laikā ir pasliktinājusies, 21% uzskata, ka ir vērojama uzlabošanās, savukārt lielākā daļa - 38,8% uzskata, ka nav vērojama ne uzlabošanās, ne pasliktināšanās, liecina Rīgas Tālmācības vidusskolas izglītības kvalitātes indekss.

Pētījums veikts no 2019. gada oktobra sākuma līdz 2019. gada novembrim un tajā piedalījās vairāk nekā 1000 respondenti no visas Latvijas.

Salīdzinot to respondentu atbildes, kuru ģimenē ir bērni un jaunieši, kas iegūst izglītību, un to, kuru ģimenēs nav bērnu vai jaunieši, kas iegūst izglītību, secināts, ka ģimenēs ar bērniem, kas mācās, 23,8% novērojuši izglītības kvalitātes uzlabošanos, bet 33,8% - pasliktināšanos. Ģimenēs bez bērniem, kuri mācās, 18,9% novērojuši izglītības kvalitātes uzlabošanos, bet 26,8% - pasliktināšanos.

Respondentu atbildes atšķiras arī gadījumos, kad sarunvaloda ģimenē ir krievu vai latviešu. Ģimenēs, kur sarunvaloda ir krievu, 15% norādījuši, ka vērojama izglītības kvalitātes uzlabošanās, bet 44% - pasliktināšanās. Ģimenēs, kur sarunvaloda ir latviešu, 25% norādījuši, ka vērojama izglītības kvalitātes uzlabošanās, bet 22% - pasliktināšanās.

Analizējot datus reģionālā griezumā, secināts, ka visnegatīvāk izglītības kvalitāte tiek vērtēta Latgalē: 15% norādījuši, ka pēdējos gados vērojama uzlabošanās, bet 38% - ka pasliktināšanās. Vispozitīvāk situāciju vērtē Zemgalē: 29% norādījuši, ka vērojama uzlabošanās un 26% - ka pasliktināšanās.

"Pētījuma rezultātā iegūtie dati, liecina par kopējo sabiedrības noskaņojumu un apmierinātību ar Latvijas izglītības sistēmu. Vērā ņemams respondentu skaits norāda, ka pēdējos gados izglītības kvalitāte Latvijā ir pasliktinājusies, kas visticamāk, ir saistīts ar izglītības sistēmas prestižu, salīdzinājumā ar kaimiņvalsti Igauniju un Eiropas Savienību kopumā. Respondentu viedokli ietekmē arī pieejamā informācija masu medijos, kas atspoguļo Latvijas izglītības sistēmas trūkumus, kā, piemēram, PISA reitinga rādītāji, centralizēto eksāmenu rezultāti, neefektīvais skolu tīkls, skolotāju atalgojums u.c. Esmu pārliecināts, ka uzlabojot Latvijas izglītības sistēmas tēlu, celsies arī sabiedrības viedoklis par kopējo izglītības kvalitāti valstī," uzsver pētījuma idejas autors, Rīgas Tālmācības vidusskolas pedagogs Edgars Čerkovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā joprojām ir viduvējs

Žanete Hāka, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2019. gadā joprojām ir viduvējs, sasniedzot 2,6 punktus no 5, un tas salīdzinājumā ar 2018. gada mērījumiem ir uzlabojies tikai par 0,1 punktu.

Tā secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2019”.

“Pašreizējos apstākļos Latvijā strādājošie ārvalstu investori jūtas salīdzinoši labi, un ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas šogad plāno īstenot jaunus investīciju projektus: no 55% 2018. gadā līdz 64% šogad. Taču uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām problēmām, kas bremzē Latvijas konkurētspēju par jaunām investīcijām, piemēram, darbaspēka nepieejamība, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, izglītības kvalitāte, joprojām augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Turklāt turpina strauji pieaugt darbaspēka izmaksas, tādēļ nākamajos gados iespējama situācija, kad atsevišķi uzņēmumi sāk meklēt citu atrašanās vietu tām funkcijām, kas rada zemāku pievienoto vērtību. Latvijas izaicinājums ir uzlabot konkurētspējas aspektus, lai mēs būtu gatavi šādai situācijai, kad aizplūstošas zemākas pievienotās vērtības investīcijas būs jāaizvieto ar jaunām augstas pievienotās vērtības investīcijām,” norāda pētījuma autors Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības organizācija "Junior Achievement Latvia" šonedēļ veikusi vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skolēnu aptauju, lai noskaidrotu attālinātās mācīšanās pieredzi, kad klātienes mācības skolās nenotiek.

Vislielākās bažas rada 88% 9. un 12. klašu skolēnu atbildes, ka, attālināti mācoties laikā pirms eksāmeniem, skolēni jūtas slikti vai nepilnvērtīgi sagatavoti gala eksāmeniem.

Droši jūtas vien 12% aptaujāto skolēnu.

"Pozitīvais aspekts, ko varam iegūt no šīs situācijas – digitālā transformācija izglītībā šobrīd notiek diezgan strauji un arī aptaujas dati rāda, ka lielākais vairums skolēnu jeb 81% izmanto dažādas digitālā satura platformas mācību procesā.

Tomēr vienlaikus pedagoga klātienes atbalsta nozīmi neviens nav atcēlis un tas joprojām ir ļoti nepieciešams, lai sasniegtu labus mācību rezultātus. Tādēļ šis laiks ir pietiekoši izaicinošs gan pedagogiem, gan skolēniem, gan izglītības satura veidotājiem, lai, mācības veidojot attālināti, iespējami mazāk ciestu izglītības kvalitāte," saka "Junior Achievement Latvia" vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība ēdināšanu visos savos bērnudārzos ir nolēmusi uzticēt uzņēmumam «Vectēvs», informēja Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane.

Ar līdzzšinējo ēdinātāju SIA «Baltic Restaurants Latvia» jeb «Daily» pašvaldība lauza līgumu pēc tam, kad vairāki bērni bērnudārzos inficējās ar dažādām zarnu infekcijas slimībām.

Brikmane stāstīja, ka Siguldas novada pašvaldībā ir noslēdzies ārkārtas iepirkums, kurā no septiņiem uzrunātajiem «ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem ar labu reputāciju un rekomendācijām», tikai trīs pretendenti apstiprinājuši dalību iepirkumā. Arī Siguldas novada vietējie uzņēmēji, kuriem tika piedāvāta iespēja startēt konkursā, kapacitātes trūkumu dēļ atteikušies piedalīties. Divi no uzņēmējiem piedāvājumu neiesniedza, jo nespēja izpildīt pašvaldības uzstādītās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu talantu attīstību Latvijā, ir jāuzlabo augstākās izglītības kvalitāte augstskolās.

Tā uzskata Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.LV" valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenblats. Viņš norāda, ka pārlieku lielais augstākās izglītības iestāžu skaits, nepietiekamais finansējums un Latvijas augstskolu zemais novērtējums starptautiskajos reitingos neatbilst ambīcijām Latviju redzēt kā attīstības un karjeras iespēju centru.

Pirmajā Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.LV" valdes organizētajā darba grupā par talantu piesaistes, izglītības un to noturēšanas izaicinājumiem tika pievērsta uzmanība augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeļa modernizācijas iespējām. Starp labajiem piemēriem ir Ālto universitāte Somijā, kas ik gadu sagatavo tūkstošiem multidiscpilināru profesionāļu. Tāpēc šogad asociācijas rīkotajā "Rīgas Riska kapitāla samitā 2020" (Riga Venture Summit 2020), kas notiks 19. februārī, lektoru vidū būs arī Ālto universitātes pārstāvis, lai noskaidrotu, kā sasaistīt augstskolas darbu ar darba tirgus prasībām un kā sniegt uzņēmējdarbības prasmes un domāšanu visiem universitāšu absolventiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko kompāniju spēkos ir rādīt piemēru un iedvesmot citus uzņēmējus pievērsties savai ietekmei plašākā kontekstā par primāro biznesu.

"Esam lielākais igauņu vienradzis, kas joprojām ir 100% Igaunijas uzņēmums. Gribam parādīt Baltijai, ka tas ir iespējams, un iedvesmot citus sekot mūsu piemēram," savā runā tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferencē "TechChill" norādīja Martins Villigs (Martin Villig), Igaunijā dibinātās transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs.

Viņš runāja par vienradžu – tehnoloģiju jaunuzņēmumu, kuru novērtējums investīciju piesaistes rezultātā pārsniedzis miljardu dolāru – ietekmi un uzskata, ka to spēkos ir radīt pozitīvas pārmaiņas. M. Villigs regulāri tiekas ar jauniem uzņēmējiem, mentorē viņus, palīdz, iepazīstinot ar citiem vērtīgiem kontaktiem, kā arī privāti investē jaunuzņēmumos, tostarp arī Latvijas "Printify" un igauņu "MySpotit". Arī citiem jaunuzņēmumu dibinātājiem viņš iesaka ieguldīt savas zināšanas vietējā ekosistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā sieviešu dienā Igaunijā dibinātā transporta pakalpojumu platforma "Bolt" vēlas pievērst uzmanību tam, ka sieviešu un vīriešu ienākumi Latvijā ir nevienlīdzīgi, norādīts kompānijas paziņojumā klientiem.

Saskaņā ar "Bolt" rīcībā esošajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem starpība starp sieviešu un vīriešu ienākumiem, darot to pašu darbu, ir 14,1%. Uzņēmuma skatījumā tas ir negodīgi, tāpēc tas visām sievietēm piedāvā 14,1% atlaidi nākamajiem pieciem braucieniem. Uzņēmums norāda, ka ir skaidrs, ka šāda rīcība neatrisinās problēmu, taču sākt par to runāt ir labs punkts, ar ko sākt.

Db.lv jau rakstīja, ka "Bolt" līdzdibinātājs Martins Villigs (Martin Villig) uzskata, ka lielāko kompāniju spēkos ir rādīt piemēru un iedvesmot citus uzņēmējus pievērsties savai ietekmei plašākā kontekstā par primāro biznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka šī gada graudaugu raža būs virs vidējās, kas ir būtiski labāk salīdzinot ar pērno gadu, informē eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un AS «Rīgas Dzirnavnieks».

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka šobrīd paredzams, ka gada raža būs lielāka kā pērn un tās apjoms būs virs vidējiem rādītājiem. «Šogad Latvijā ir iesēti tik daudz ziemāji, kā vēl nekad. Gandrīz visas kravas kvieši atbilst pārtikas kategorijai, līdz ar to zemniekam tirgū ir iespēja pārdot tos par augstāku cenu, kas kompensē ražas kritumu laika apstākļu dēļ,» stāsta O.Balodis. Ziemāji - rudzi, kvieši, rapsis ir ražīgākie kultūraugi Latvijā. Rudenī lauki bija ļoti labi sacerojuši, taču sausums aprīlī un maijā ir nedaudz ietekmējis potenciālās ražas apjomu. Reti kad arī kvalitāte sniedzas tik augstu, ka praktiski visi kultie kvieši ir piemēroti pārtikas ražošanai, kā tas novērojams šogad. Kviešos šogad ir ļoti augsts proteīna līmenis, kas ir viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) padome par valdes pagaidu locekli iecēlusi Nekustamā īpašuma attīstības pārvaldes direktoru Jāni Ivanovski-Pigitu, informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

Jau ziņots, ka nedēļas sākumā, uzņemoties morālu atbildību par traģisko negadījumu būvobjektā Smilšu ielā 1, no valdes locekļa pienākumu pildīšanas atkāpās Kitija Gruškevica, kura valdē bija atbildīga par attīstības un būvniecības projektiem. Gruškevicas pēdējā darba diena ir 15. novembris, savukārt Ivanovskis-Pigits savus pienākumus sāks pildīt 16. novembrī.

Ivanovska-Pigita darba pieredze pēdējo septiņu gadu laikā ir bijusi saistīta ar apjomīgu infrastruktūras objektu attīstību. Patlaban viņš ir VNĪ Nekustamā īpašuma attīstības pārvaldes direktors, taču pirms tam ir strādājis Valsts izglītības attīstības aģentūrā, bijis Izglītības infrastruktūras projektu departamenta direktors, pirms tam – Struktūrfondu vadības un kontroles departamenta direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudaugu raža Latvijā šogad vērtējama kā ļoti laba, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, stāsta: «Graudaugu raža visā valstī šogad padevusies tiešām laba. Pateicoties tam, Kurzemes saimnieki varēs atsperties pēc pērnā gada zaudējumiem. Arī maizes šogad pietiks, jo Zemgalē, Kurzemē un Latgalē padevušies ļoti labas kvalitātes ziemas kvieši. Maijā prognozētā ražība, piemēram, ziemas kvieši 5 t/ha vai ziemas rapsis - teju 4t/ha, piepildījusies ar uzviju.»

Lauku apsekojumi Vidzemē liecina, ka laba raža ir teju visām kultūrām. «Lielās saimniecības ziņo pat par 5-6 tonnām no hektāra nokultu ziemas kviešu,» stāsta LLKC Gulbenes augkopības speciāliste Inga Freimane. «Mazajās saimniecībās gan tik labas ražas nav gaidāmas - varētu būt nedaudz vairāk nekā 4 t/ha, jo saimnieki nelieto atbilstošus augu aizsardzības līdzekļus. Mūsu pusē pilnībā pabeigta ziemas rudzu kulšana. Ļoti apmierinātas ar iegūto ražu no tiem ir bioloģiskās saimniecības, kas audzē rudzus maizei - viņiem iekūlums ir līdz 2 t/ha un graudu kvalitāte ir laba.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai darba tirgū spēsim konkurēt ar mākslīgo intelektu?

Latvijas Bankas ekonomisti Vents Vīksna un Kristofers Pone, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd ir digitalizācija un mākslīgais intelekts, kas dažkārt tiek saukts par ceturto industriālo revolūciju.

Arī Latvijā šis termins nav svešs, pēdējā laikā par to runā teju katrā nozares profesionāļu konferencē vai seminārā.

Šajā rakstā apskatīsim aktuālos viedokļus, kādas iespējas un izaicinājumus rada digitalizācija un tās sniegtās automatizācijas iespējas, īpaši saistībā ar produktivitāti un nodarbinātības izredzēm.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā daudzās attīstītajās pasaules valstīs produktivitātes pieauguma tempi bijuši pieticīgi. Arī Latvijā tie kļuvuši lēnāki nekā pirmskrīzes periodā, kad ekonomika gluži vai lidoja uz priekšu vēja spārniem. Pasaules līmenī to ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tādi faktori kā demogrāfijas izaicinājumi (sabiedrības novecošanās), pieaugošas valstu parādsaistības, kas «sasien rokas» pārmaiņas atbalstošas politikas īstenošanai, bet atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļu produktivitātes pieauguma esošās datu atspoguļošanas statistiskās metodes gluži vienkārši nav spējušas aptvert.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai daudzveidīgi atbalstītu remigrāciju un aktualizētu tā jautājumu risināšanu, Liepājā īstenos projektu «Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās», informēja Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas pārstāve Kristīne Čabikina.

Viņa stāstīja, ka projekta kopējās izmaksas ir 9900 eiro un tās visas sedz no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) finansējuma.

Projektā organizēs vairākas aktivitātes. Viena no tām - konference «Darba un karjeras attīstība: tendences un iespējas remigrantiem». Konferences mērķis ir veicināt izpratni par remigrācijas nozīmi, tendencēm un ieguvumiem, iepazīstināt remigrantus ar karjeras un izaugsmes iespējām Liepājā, piebilda Čabikina.

Konference paredzēta darba devējiem, pakalpojumu sniedzējiem, pašvaldību darbiniekiem, sabiedrisko attiecību speciālistiem, remigrantiem un potenciālajiem remigrantiem.

Liepājas pašvaldības pārstāve norādīja, ka vēl viena aktivitāte būs tikšanās «Ar pasaules pieredzi Liepājā» remigrantiem un potenciālajiem remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem neformālā gaisotnē, lai veicinātu remigrantu iniciatīvas un stiprinātu remigrantu kopienu un piederību Liepājas videi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi cilvēki ir zaudējuši uzticību bankām un lielām kompānijām, tāpēc vajadzīga holistiski jauna pieeja finanšu pakalpojumiem, sniedzot cilvēkiem jauna veida lietotāja pieredzi.

Tā šodien Viļņā notiekošajā finanšu tehnoloģiju konferencē "Fintech Inn" izteicās digitālās bankas "N26" vadītājs 18 valstīs Šarūns Legecks (Šarūnas Legeckas).

Viņš uzskata, ka tehnoloģijas maina dažādas nozares un kā ievērojamākos piemērus min "Spotify", "Uber", "Airbnb" un "Netflix". Līdzīga mēroga ietekme tehnoloģijām būšot pār finanšu pakalpojumiem. Septiņi no desmit jaunākās paaudzes pārstāvjiem – tā dēvētās tūkstošgades paaudzes – drīzāk būšot ar mieru iet pie zobārsta nekā uz bankas filiāli, norāda Š. Legecks, atsaucoties uz kādu ASV pētījumu. Viņam nešķiet pieņemami, ka ir bankas, kas prasa trīs eiro par PIN koda maiņu vai 50 centus par konta atlikuma apskati. Tāpēc Š. Legecks lepojas, ka cilvēkiem patīk izmantot "N26" pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbinieki 50+ kā darba tirgus (ne)slēptais potenciāls

Mečislavs Maculēvičs, "Rimi Baltic" personālvadības direktors, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) statistika, Latvijas darba tirgū 40% no kopējā bezdarbnieku daudzuma veido darba ņēmēji, kuri pārstāv vecuma grupu 50+*. Šobrīd, kad darba tirgū ir akūts dažāda profila speciālistu trūkums, tas ir resurss, kas pelnījis lielu uzmanību un novērtējumu. Tas ir neizmantots potenciāls, kura apgūšanā ir būtiska gan darba devēju, gan arī pašu darba ņēmēju aktīvāka iesaiste.

Mūsdienu darba tirgū būtiskas prasības joprojām ir amatam atbilstoša izglītība un kompetences, tomēr aizvien vairāk fokusā izvirzās arī cilvēka individuālās īpašības – emocionālais briedums, strādīgums, motivācija augt, attīstīties un apgūt jaunas iemaņas. Mazumtirdzniecībā, kur profesiju klāsts ir plašs, tikpat plašas ir arī darbinieku iespējas sniegt savu ieguldījumu neatkarīgi no iegūtās izglītības, dzīves un darba pieredzes, vecuma, dzimuma vai fiziskiem ierobežojumiem.

Šobrīd "Rimi Latvia" nodarbina 1958 cilvēku vecuma grupā 50+, turklāt no tiem vairāk nekā puse ir mūsu veikalu "sejas" – pārdevēji un pārdevēji-kasieri. Dažādu profesiju darbinieki šajā vecuma grupā ieņem arī citus amatus gan "Rimi" veikalos, gan birojā. Vai mēs esam gatavi piedāvāt aktuālās 250 vakances 50+ vecuma grupas kandidātiem? Vai esam gatavi, ka esošie darbinieki attīsta savu karjeru uzņēmuma ietvaros jebkurā vecumā? Jā, nešaubīgi, ja ir interese un motivācija apgūt konkrētajai vakancei nepieciešamās prasmes.

Komentāri

Pievienot komentāru