Jaunākais izdevums

Kūdras pārvadāšanai paredzētais šaursliežu dzelzceļš Ķekavas novada Baložos pamazām pārtop par muzejdzelzceļu, kas vēstīs par kūdras ieguves tradīcijām agrāk un tagadnē, informē Bānīša Draugu kluba valdes priekšsēdētājs Dāvis Bušs.

Sadarbojoties dzelzceļa entuziastu biedrībai Bānīša Draugu klubs un kūdras ieguves uzņēmumam SIA Pindstrup Latvia, nolemts pārveidot atlikušo šaursliežu dzelzceļa posmu par muzejdzelzceļu. Šādas sadarbības mērķis ir ne tikai saglabāt unikālo kūdras dzelzceļu kā industriālo mantojumu, bet arī ļaut sabiedrībai iepazīt kūdras ieguves vēsturi, metodes, kā arī ietekmi uz dabu, jo Baložu apkārtnē ir virkne purvu, kuros kūdras ieguve pabeigta jau sen un veiksmīgi noris purvu dabiskā atjaunošanās - renaturalizācija.

Muzejdzelzceļu veido dzelzceļa entuziasti galvenokārt ar saviem spēkiem brīvprātīgo talku veidā, līdzīgi kā tas notiek daudzviet Eiropā, tāpēc pagaidām ir pāragri minēt, kad muzejdzelzceļš tiks atklāts publiskai apskatei, taču jau otrajā darbības gadā, kopš entuziasti darbojas, ir panākts būtisks progress – atjaunoti virkne sliežu ceļu un veikti nopietni tehnikas restaurācijas darbi.

Turpmākie darbi tiek saistīti ar pēdējos gados nozagto sliežu ceļu posmu atjaunošanas pabeigšanu, kā arī ritošā sastāva kolekcionēšanu, restaurāciju un teritorijas labiekārtošanu. Jau šobrīd dzelzceļa kolekcijā ir virkne unikālu, darbspējīgu objektu – vienīgais Baltijā saglabājies ESU1A sērijas lokotraktors (būvēts 1976. gadā), autentisks kūdras dzelzceļu ēdnīcas vagons oriģinālajā stāvoklī un atraktīva šaursliežu motordrezīna. Sīkāk par entuziastu paveikto un iespējām līdzdarboties iespējams uzzināt mājaslapā http://www.kudrasbanitis.lv.

Kūdras ieguvei Baložos ir ļoti sena vēsture - Baložu kūdras fabrika dibināta 1947. gadā, drīz pēc tam kūdras transportēšanai izbūvēts plašs šaursliežu dzelzceļu (750 mm platuma) tīkls, kura kopgarums brīžam sasniedza pat 28 km, tajā skaitā ieskaitot atzarojumu no fabrikas uz Baložu staciju, kūdras pārkraušanai platsliežu vagonos. Laika gaitā, sarūkot kūdras krājumiem un ieguves platībām, dzelzceļš pamazām tika nojaukts, līdz no agrākā dzelzceļa tīkla mūsdienās saglabājušies vien 2,5 kilometri, par kuru tālāko eksistenci vēl pavisam nesen bija liela neskaidrība.

Biedrība Bānīša Draugu klubs dibināta 2011. gadā, tā vieno šaursliežu dzelzceļu entuziastus, regulāri rīko brīvprātīgo talkas un iesaistās dzelzceļa objektu saglabāšanā un atjaunošanā, kā arī meklē atbalstītājus un ziedotājus. Kopš 2012. gada biedrībai piešķirts Sabiedriskā labuma organizācijas statuss, apliecinot tās veltījumu industriālā kultūras mantojuma saglabāšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad "Zaļais kurss" nomaldās no kursa

Laima Zvejniece, LVM "Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore, 10.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Silu kūdra par 200 000 eiro iegādāsies jaunas kūdras pakošanas iekārtas

Zane Atlāce - Bistere, 10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Engures novada kūdras un kūdras substrātu ražošanas uzņēmums Silu kūdra saņēmis bankas Citadele aizdevumu 200 000 eiro apmērā, kas tiks ieguldīts jaunu kūdras pakošanas iekārtu iegādē un uzstādīšanā, informē bankā.

Projektam piesaistīts Lauku atbalsta dienesta finansējums. Investīcijas palīdzēs uzņēmuma apgrozījumu palielināt par 30% - 50%.

Uzņēmums Silu kūdra jauno iekārtu šobrīd izmanto testa režīmā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Ritenis norāda, ka ar jauno ražošanas iekārtu iespējams saražot kvalitatīvākus kūdras maisus un palielināt saražotās produkcijas apjomu. Tas ļaus produkciju piedāvāt tirgū par saistošāku cenu, tādējādi palielinot arī uzņēmuma apgrozījumu.

Bankas Citadele Vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Guntis Mincis uzskata, ka Silu kūdra ir labs piemērs uzņēmējdarbībā, kas izmanto bankas un Lauku atbalsta dienesta finansējumu uzņēmuma attīstībai. Latvijas reģioniem šādu eksportspējīgu uzņēmumu izaugsme ir būtiska, jo nodrošina stabilas darba vietas un nodokļu ienākumus. Šādi uzņēmumi veicina to, ka reģionos atgriežas ģimenes gan no lielpilsētas, gan ārzemēm, norāda G.Mincis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaigu purvā ražos elektrību un veidos siltumnīcas

Māris Ķirsons, 08.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Silu kudra saņēmis 300 000 eiro kredītu no Citadeles kūdras substrāta ražošanai

Dienas Bizness, 22.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA Silu kudra saņēmusi no bankas Citadele 300 000 eiro lielu kredītu, kas ieguldīts uzņēmuma attīstībā. Jau šī gada novembrī Smārdes pagastā, Engures novadā uzņēmums atklās jaunu, uz mazo dārzkopju vajadzībām orientētu kūdras substrāta ražošanas līniju, informē bankā.

« Sākot sadarboties ar SIA Silu kudra Smārdes pagastā, augstu novērtējām jau paveikto salīdzinoši specifiskajā nozarē, kur uzņēmumam ir ne tikai pieredze un stabils gatavās produkcijas tirgus ar 98% lielu noietu ārzemēs, bet arī pārliecinošs biznesa plāns nākotnē,» uzsver Citadeles Rietumu reģiona vadītāja Baiba Freināte.

«Līdz šim aptuveni 60 veidu kūdras substrātu piedāvājām profesionāļu vajadzībām – lielajām siltumnīcām, kokaudzētavām un līdzīgiem uzņēmumiem, bet ceturto ražošanas līniju atklāsim, lai dārzkopjiem un telpaugu kopējiem tik nozīmīgo kūdras substrātu piedāvātu arī nelielos – 20 līdz 80 litru iepakojumos. Pašreiz būvējam un aprīkojam ar iekārtām jauno ražotni. Līdz ar paplašināšanos radīsim vēl vismaz trīs, četras jaunas darbavietas,» norāda SIA Silu kudra valdes loceklis Andris Ritenis. Viņš septembrī arī kļuvis par uzņēmuma vienīgo īpašnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aicinās atkārtoti vērtēt kūdras izmantošanu enerģētikā pēc 2030.gada

LETA, 04.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisija aicinās 14.Saeimu un jauno valdību atkārtoti vērtēt kūdras izmantošanu enerģētikā pēc 2030.gada.

Apakškomisijas vadītājs Romāns Naudiņš (ZZS) otrdien apakškomisijas sēdē uzsvēra, ka enerģētiskās kūdras piejaukšana šķeldai var būtiski samazināt apkures izmaksas. Tāpat tas garantētu lielāku energoneatkarību krīžu laikā.

Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere informēja, ka pērn Latvijā tika iegūta enerģētiskā kūdra 6000 tonnu apmērā, kas veido 0,04% no kopējās energobilances.

Vienlaikus viņa norādīja, ka gatavību piegādāt enerģētisko kūdru ir izteikuši kopumā septiņi uzņēmumi. Šie uzņēmumi varētu piegādāt apmēram 150 000 tonnu enerģētiskās kūdras gadā. Tomēr nav zināms katlumāju skaits, kuras vēlētos izmantot šo resursu.

Tāpat Krīgere atzīmēja, ka pašlaik lielākā daļa Latvijā iegūtās kūdras tiek pārstrādāta par substrātu, ko plaši izmanto dārzkopībā un mežsaimniecībā. Turklāt kūdra ir produkts ar augstu pievienoto vērtību, kas plaši tiek eksportēts uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm - 31% no ES dārzniecībā izmantojamās kūdras tiek ražota Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Saukas kūdra ieķīlā vairākus pamatlīdzekļus

Sandra Dieziņa, 12.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kūdras ieguves kompānija SIA Saukas kūdra ieķīlājusi vairākus pamatlīdzekļus, nodrošinot prasījumus 2,843 miljonu eiro apmērā, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

SIA Saukas kūdra par labu AS SEB banka ieķīlājusi kopumā septiņas tehnikas vienības.

9.martā reģistrētā komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no kredīta līguma, ko uzņēmums 2014.gadā noslēdza ar banku.

Lursoft izziņa liecina, ka SIA Saukas kūdra kopumā šobrīd ir aktuālas četras komercķīlas.

SIA Saukas kūdra dibināta 2006.gadā, tās pamatkapitāls ir 2840 eiro un tās īpašnieki vienādās daļās (pa 50% pamatkapitāla daļu katram) ir Deņiss Cepeļevs un Dainis Aļeksējevs.

2016.gadā SIA Saukas kūdra apgrozījums bija 3,993 miljoni eiro un tās peļņa pēc nodokļiem bija 168 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 63 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 52 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Jāizstrādā sava pozīcija, un tā jāaizstāv visos līmeņos

Māris Ķirsons, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas.

Latvijas kūdras produktu eksporta īpatsvars globālajā eksportā 2022. gadā pēc apjoma bija 19,9%. Proti, katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas. Diemžēl Eiropas Savienības uztverē kūdra nav atjaunīgs resurss un pēc būtības tiek pielīdzināts naftai vai oglēm, rezultātā kūdru kā energoresursu izmantot nevarēs, un pastāv risks, ka līdzīgs liktenis varētu piemeklēt pat kūdras substrātus.

Pirmajā vietā pasaulē

Kopš 2018. gada pēc kopējā kūdras produktu eksporta apjoma Latvija ir bijusi pirmajā vietā pasaulē. 2022. gadā pēc eksportētā kūdras produktu apjoma Latvijas daļa pasaules tirgū bija 19,9%, Kanādas daļa – 13,5%, Vācijai un Igaunijai – katrai pa 13%, savukārt Lietuva ar 8,8% bija piektajā vietā. Naudas izteiksmē Latvija pēc kūdras produktu eksporta 2022. gadā (295 milj. eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot no Kanādas (502 milj. eiro). Latvija ir stabils pasaules līderis, vērtējot kūdras eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju. 2022. gadā Latvijas ienākumi no kūdras eksporta uz vienu iedzīvotāju bija 156,9 eiro, Igaunijai – 115,1 eiro, Lietuvai – 38,1 eiro. Tie ir izcili rādītāji pasaules mērogā, kas varētu būt pamats prognozei, ka tieši kūdras substrātu ražošana varētu kļūt par vienu no darba vietu vilcējspēkiem un nodokļu avotiem nākotnē, jo īpaši reģionos. Vēl jo vairāk, ja kūdras substrātus izmanto pārtikas audzēšanā. Vienā kubikmetrā kūdras substrāta var izaudzēt 7000 dārzeņu stādu, ja tie ir gurķi, tad iegūst 16 tonnas šo dārzeņu, ja tomāti – 32 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrību mākonis pār kūdras nozares nākotni ir būtiski mazinājis uzņēmēju vēlmi investēt pasaulē pieprasīto lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotnēs Latvijā, vienlaikus nozarei ir jāvelta ļoti daudz pūļu, lai dokumentāri spētu izpildīt visa veida nosacījumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Nacionālās kūdras biedrības jaunievēlētā valdes locekle Ilze Ozola. Viņasprāt, būtiskākais nākotnes neskaidrības avots ir ES Zaļais kurss un ar to saistītie regulējumi, nosacījumi, arī maksājumi, kā arī kampaņveidīgas aktivitātes.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē?

Trauksmaina, neskaidrības pilna attiecībā par nākotni. Diemžēl jāsecina, ka daļai kūdras nozares uzņēmēju optimisms par nākotni strauji izplēnē, kas savukārt atsaucas uz vēlmi ieguldīt, bet bez investīcijām nav iespējams pat runāt par tālākas nākotnes perspektīvām. Faktiski neskaidrība par kūdras ieguves iespējām Latvijā padara problemātisku (ar daudziem jautājumiem) lauksaimniecībā izmantojamās kūdras substrātu ražošanu, pēc kuriem tieši pretēji - pieprasījums nesarūk, bet tikai pieaug. Būtiskākais nākotnes neskaidrības avots kūdras substrātu ražotājiem ir ES Zaļais kurss un ar to saistītie regulējumi, nosacījumi, arī maksājumi, kā arī kampaņveidīgas dažādu dabas organizāciju aktivitātes, lai kūdras ieguvi padarītu par vēsturi, tāpat kā savulaik notika ar cukurfabrikām un vēl citiem Latvijas tautsaimniecības sektoriem. Zaļā kursa spiediens pagaidām vairāk atsaucas uz prasību samazināt CO2 emisijas kūdras nozarē. Ir, protams, dīvaini, ka tiek postulēts — maksā piesārņotājs, tātad gala patērētājs, bet ES normatīvi paredz pretējo, jo, kaut arī saražotie kūdras substrāti no Latvijas tiek piegādāti teju uz 100 pasaules valstīm, par emisijām no CO2 būs jāmaksā kūdras ieguvējam — tātad Latvijā strādājošajam uzņēmumam, un emisijas tiks pieskaitītas Latvijai. Ja jau piesārņotājs maksā un kūdra ir tik kaitīga, tad loģiski būtu, ka par patērētās kūdras CO2 izmešiem maksātu tās patērētāji, piemēram, puķu, dārzeņu audzētāji Nīderlandē, Vācijā – valstīs, kas vēsturiski ir bijušas vienas no lielākajām kūdras ieguvējām pirms daudziem desmitiem gadu, taču savus pieejamos kūdras resursus ir pilnībā izsmēlušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai kūdra var izglābt Latviju?

Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras asociācijas vadītāja, 20.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne viena vien Eiropas valsts ir spiesta rūpīgi apdomāt, ar kuru kurināmo nodrošināt elektrības un siltuma ražošanu.

Un skati bieži vēršas aizmirstu vai neizmantotu vietējo energoresursu virzienā. Latvijā tā ir kūdra.

Taču jautājums, vai un cik lielā mērā Latvijas kūdru var izmantot enerģētiskajām vajadzībām, vairāku iemeslu dēļ ir grūti atbildams.

Latvijā kūdru iegūst jau no XVII gs., taču enerģētikā praktiski neizmanto kopš 2003.gada, kad pēc Rīgas TEC-1 rekonstrukcijas tā tika pārbūvēta, lai kā kurināmo izmantotu dabasgāzi. Turklāt Eiropas Savienībā (ES) kūdru klasificē kā fosilo kurināmo, tādēļ ar ES struktūrfondu atbalstu celtajās vai renovētajās katlu mājās siltumenerģijas ražošanā to zināmu laiku izmantot nedrīkst. Rezultātā 2021.gadā Latvijā tika iegūtas 6000 tonnas enerģētiskās kūdras, un kūdra kopējā Latvijas energobilancē bija 0,04%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Silu kudra par 250 tūkstošiem eiro vēlas iegādāties kūdras pakošanas līniju

Žanete Hāka, 29.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA Silu kudra izsludinājis konkursu Kūdras un kūdras substrāta pakošanas līnija 250 L iepakojumam iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iekārta uzvarētājam būs jāpiegādā līdz 2017.gada 15. jūlijam. Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 250 tūkstoši eiro.

Pretendenti savus pieteikumus var iesniegt līdz šā gada 15.jūlijam.

Db.lv jau rakstīja, ka pērn kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA Silu kudra saņēma no bankas Citadele 300 000 eiro lielu kredītu, kas ieguldīts uzņēmuma attīstībā. Pērnā gada novembrī Smārdes pagastā, Engures novadā uzņēmums atklāja jaunu, uz mazo dārzkopju vajadzībām orientētu kūdras substrāta ražošanas līniju, informē bankā.

SIA Silu kudra substrātu ražo no 2007. gada, bet ar kūdras ieguvi nodarbojas kopš 2011. gada. Uzņēmumā pieejami 18 dažādi maisījumi, ko ražo pamatā no izsijātām kūdras frakcijām. Visu kūdru Silu kudra iepērk no Latvijas kūdras purvu izstrādātājiem, kā arī iegūst 100 hektāru lielajā uzņēmuma kūdras ieguves laukā. Substrātu ražošanai lieto grieztās gabalkūdras frakcijas, kā arī frēzkūdras frakcijas un melnās kūdras frakcijas. Citas pievienojamās izejvielas šeit iepērk no Latvijas un ārzemju izejvielu ražotājiem. Atkarībā no pasūtījuma kūdras substrāta ražošanā tiek maisītas kūdru frakcijas kopā, pievienojot nepieciešamā daudzumā kaļķi, NPK, mikroelementus, perlitu, mālu. Kaļķi iepērk no Latvijas ražotājiem, pārējos elementus importē no Vācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kūdras nozare jau atkal kā uz naža asmens Eiropas regulu dēļ

Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijā (EK) pieņemts tiesību aktu kopums “Fit for 55”, lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par –55%, līdzšinējo -40% vietā, kas izrādās ir nākamais kūdras nozares pastāvēšanas izaicinājums.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas regulas projekts draud kūdrai ar diskvalifikāciju Topošais Taksonomikas regulas projekts paredz, ka kūdra un kūdras produkti neietilps klimatam draudzīgas saimniekošanas ietvarā; kūdras nozare un stādaudzētāji prasa šādas normas svītrošanu.

Tādas bažas skanēja seminārā – diskusijā Kūdras nozares izaicinājumi Eiropas Savienības Zaļajā kursā jeb cik ilgi vēl audzētājiem Latvijā un Eiropā būs pieejama kūdra, kurā lielākā uzmanība tika veltīta pieņemtajiem un topošajiem normatīviem, kas nākotnē būtiski var ietekmēt ne tikai kūdras ieguvi, tās produktu ražošanu, bet arī stādu audzētājus, lauksaimniekus un mežsaimniekus.

Lai arī ārējais pieprasījums pēc kūdras produktiem (substrātiem) aug, tomēr šajā nozarē strādājošajiem un to produktu patērētājiem stādaudzētājiem, kā arī lauksaimniekiem būtiskākais jautājums saistās ar ES Zaļā kursa uzstādījumiem un to piemērošanu ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā, jo to rezultātā kūdra varot kļūt par deficītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dedzināmā kūdra var palielināt energodrošību Latvijā

Māris Ķirsons, 18.05.2022

Kūdras resursu pietiek Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle dr. geol. Ilze Ozola.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu Latvijas energoneatkarību un vienlaikus nākamajā apkures sezonā siltums būtu pieejams visiem, un nekļūtu par sava veida luksusa preci, kā kurināmais atkal jāsāk izmantot valstī iegūstamā dedzināmā kūdra; lai to iedzīvinātu, nepieciešami normatīvo aktu grozījumi.

Dabasgāzes cenu straujais pieaugums komplektā ar Krievijas invāziju Ukrainā un daudzu nevēlēšanos turpināt iegādāties dabasgāzi no Krievijas, to uzskatot par sava veida atbalstu karadarbībai, ir raisījis pēdējās desmitgadēs nepieredzētu situāciju, ka visā reģionā ir energoresursu deficīts. Tā slāpēšanai iecerēts atrast sašķidrinātās gāzes piegādātājus, kā arī palielināt pašu mājās iegūstamo resursu izmantošanu. “Somija, Igaunija jau paziņojušas par papildu dedzināmās kūdras ievākšanas apjomiem, lai tādējādi nodrošinātos pret iespējamo kurināmā trūkumu, kā arī minimizētu kurināmā cenu pieaugumu, un Latvijai arī būtu jāizmanto kaimiņvalstu pieredze,” skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents un SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropas uzstādījumi skaidri, bet to sekas raisa bažas

Māris Ķirsons, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Zina uzstādījumus

“Eiropas lielie politiskie uzstādījumi lauksaimniecībai ir zināmi – par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par 50% samazināt antibiotiku izmantošanu, par 20% samazināt mēslojuma apmērus, samazināt CO2 emisijas, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēra. Tajā pašā laikā nav skaidrības, piemēram, attiecībā uz stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanas devumu no katras ES dalībvalsts, jo īpaši, ja katra atrodas citādā situācijā,” skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā kūdras biedrība kategoriski iebilst pret VARAM sagatavotā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna apstiprināšanu Ministru Kabinetā, kas paredz enerģētiskās kūdras ieguves un izmantošanas slēgšanu Latvijā no 2030. gada apmaiņā pret 184 milj. eiro saņemšanu no Eiropas Komisijas un neskaidru, no kūdras nozares attālinātu, tā plānoto izlietojumu.

Enerģētiskā kūdra ir būtisks, tradicionāli izmantots vietējais energoresurss, kas var sekmēt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, kā arī atteikšanos no Krievijas dabasgāzes. Latvijā iespējams ik gadu iegūt līdz pat 700 000 t enerģētiskās kūdras, tādējādi nodrošinot papildus 2 milj. MWh enerģijas.

MK sēde, kurā notiks konceptuāla izšķiršanās – par kūdras ieguves nozares sektora slēgšanu vai kūdras izmantošanu Latvijas enerģētikā – paredzēta 14. jūlijā.

Ne Eiropas Komisijas regula, ar kuru izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (TPF), ne Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns neuzliek par pienākumu valstij slēgt enerģētiskās kūdras sektoru, bet VARAM vienreizēja finansējuma apguves nolūkos gatavs to darīt, pamatojot šādu soli ar neformāliem Eiropas Komisijas komentāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Saukas Kūdra peļņa sarukusi teju divas reizes

Žanete Hāka, 13.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2006. gada vasarā dibinātā uzņēmuma SIA Saukas Kūdra apgrozījums pagājušajā gada sasniedza 3,505 miljonus eiro, liecina Lursoft pieejamie dati.

Vadības ziņojumā atzīmēts, ka aizvadītajā gadā uzņēmuma ražošanas izmaksas palielinājušās par 29,3%, savukārt ražošanas peļņa samazinājusies 35,3% apmērā.

Kūdras ieguves uzņēmuma kapitāldaļas savā starpā patreiz dala Dainis Aļeksējevs un Deņiss Cepeļevs, kuri pilda arī valdes locekļu pienākumus.

Neskatoties uz nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un ražošanas izmaksu kāpumu, Saukas Kūdra 2014. gadu noslēdza ar peļņu 594,873 tūkstošu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2013. gadu, pērn uzņēmuma peļņa saruka teju divas reizes.

Saukas Kūdras vadība norāda, ka uzņēmums 2011. gadā saņēma jaunu Zemes dzīļu izmantošanas licenci par 147 ha platību kūdras purva apguvi, līdz ar to uzņēmums ir uzsācis un vēl joprojām turpina šo platību sagatavošanu kūdras ieguvei. Tāpat Saukas Kūdra plāno uzstādīt jaunas kūdras pirmapstrādes iekārtas, lai palielinātu kūdras pārstrādes ražošanas kapacitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Neskaidrības par kūdras nozares nākotni valda vēl joprojām

LETA, 16.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrības par kūdras nozares nākotni valda vēl joprojām, turklāt nav skaidrības par dārzkopībai paredzētās kūdras nozares iespējamo slēgšanu, sacīja Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Viņa skaidroja, ka iepriekš Eiropas Savienībā (ES) tika runāts par atteikšanos no enerģētiskās kūdras ieguves no 2030.gada, bet netika runāts par dārzkopības kūdru.

Vienlaikus Krīgere uzsvēra, ka, ņemot vērā politiskās norises un energoresursu cenu kāpumu, pašlaik būtu jāpārskata arī vietējo resursu, tostarp kūdras nozīme energobilancē.

Pēc Krīgeres teiktā, 2020.gadā Latvijā tikai 1,4% no iegūtās kūdras izmantoja enerģētikā, kamēr teju visa atlikusī daļa iegūtās kūdras tika izmantota dārzkopībā.

Vaicāta par turpmākajiem izaicinājumiem dārzkopības kūdras nozarē, Krīgere minēja, ka dārzkopības kūdras izmantošanu un ieguvi turpmāk varētu ietekmēt Zaļā kursa ietvaros izstrādātie dažādie regulējumi. Piemēram, Taksonomijas regulējums, ja šajā regulējumā kūdras substrāti un mēslošanas līdzekļi tehniskajā aprakstā tiks iekļauti kā neilgtspējīgi produkti, pretēji sākotnēji plānotajam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pateicoties labvēlīgiem ieguves apstākļiem Misas kūdra palielinājusi apgrozījumu

Žanete Hāka, 17.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā AS Misas kūdra palielinājusi substrāta ražošanu kūdras pārstrādes cehā par 20% un, kā norāda uzņēmuma vadība, pateicoties maisos fasētās kūdras produkcijas ražošanai, palielināts arī noieta tirgus, liecina Lursoft pieejamā informācija.

Iesniegtajā ziņojumā AS Misas kūdra vadība skaidro, ka, pateicoties labvēlīgiem ieguves apstākļiem iepriekšējā kūdras ieguves sezonā, pērn uzņēmumam izdevies uzrādīt labus finanšu rādītājus, tiesa gan, aizvadītajā gadā ieguves apstākļi bijuši vidēji.

Gada pārskatā pieejamā informācija rāda, ka 2014.gadā AS Misas kūdra palielinājusi savu apgrozījumu par 67,36%, sasniedzot 6,017 miljonus eiro, savukārt peļņas daļa veidojusi 454,994 tūkstošus eiro. Lielāko daļu uzņēmuma apgrozījuma pēn veidojis eksports uz Beļģiju (72,34%), tāpat arī produkcija realizēta Polijā, Francijā un Latvijā.

Laika periodā no 2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 30.septembrim uzņēmums ieguvis 41,5 tūkst.t kūdras produkcijas, ļaujot pēc iegūtā kūdras apjoma ierindoties starp lielākajiem kūdras ražotājiem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO, VIDEO: No modes skatēm uz Rītausmas siltumnīcām

Laura Mazbērziņa, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trīs gadiem dārzeņu audzētājs Rītausma piedzīvoja lielu pārmaiņu laiku - viņsaulē aizgāja uzņēmuma izveidotāja un vadītāja Valda Bekina, kā rezultātā uzņēmumu pārņēma viņas meita Lāsma Bekina, kura līdz tam strādāja modes industrijā un par dārzeņu audzēšanu tikpat kā neko nezināja. Viņa pārliecinājusies, ka ilgtspējīgas attīstības stūrakmens ir pareizes komandas izveide.

L. Bekina piecus gadus strādāja par projektu vadītāju modes pasākumā «Riga Fashion Week». Taču pieredze projektu vadībā, komunikācijas prasmes un angļu valodas zināšanas kalpoja kā labs pamats atspērienam. Pārņemt uzņēmumu iedrošinājis mammas ilggadējais sadarbības partneris no Nīderlandes. Ar viņa atbalstu L. Bekina 2015. gadā intensīvā kursā apguva teorētiskās un praktiskās pamatzināšanas dārzeņu audzēšanā mācību centrā Maķedonijā. «Sākums bija ļoti grūts. Ļoti īsā laika periodā nācās apgūt daudz informācijas - gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas, par kurām pirms tam bija visai vāja nojausma. Saskāros arī ar apkārtējo cilvēku neticību - jauna, bez izglītības lauksaimniecībā, bez pieredzes uzņēmuma vadīšanā,» atceras L. Bekina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils šosejas (A10) posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Smārdi (41,30.–52,74. km) sākas remontdarbi, kuru laikā autovadītājiem līdz 2022. gada beigām būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem.

No 21. marta, būvdarbu posmā maksimālais braukšanas ātrums būs ierobežots līdz 70 km/h un autobraucējiem būs jārēķinās ar papildu laiku ceļā. Satiksme posmā organizēta ar ceļazīmēm un vadstatņiem, paredzamais būvobjekta šķērsošanas laiks – 15 minūtes.

Savukārt nedēļas nogalē, sestdien, 26. martā autobraucējiem būs jārēķinās ar lielākiem ierobežojumiem, jo notiks apbraucamo ceļu sagatavošanas darbi, kuru laikā satiksmi organizēs pa vienu joslu ar satiksmes regulētāju palīdzību vai ar luksoforu. Autovadītājiem būs jāplāno papildu laiks ceļā vai jāizvēlas maršruts, kas nešķērso būvdarbu posmu. Par satiksmes ierobežojumiem nedēļas nogalē atsevišķi tiks sniegta plašāka informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kūdras resursu izstrādi kavē nozares attīstības stratēģijas trūkums valstiskā līmenī un grūtības apgūt jaunas purvu teritorijas, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Latvijā gandrīz 10% teritorijas aizņem purvi, kuros iespējams iegūt vienu no mūsu nozīmīgākajiem zemes dzīļu resursiem – kūdru. Tās izmantošanas iespējas ir plašas – enerģētikā, lauksaimniecībā, medicīnā, arī ķīmiskajā pārstrādē, izolācijas materiālu ražošanā un citās jomās. Citviet Eiropā kūdras resursi bieži vien jau ir izsmelti vai arī ģeoloģisko apstākļu dēļ to apjomi ir niecīgi, turpretim Skandināvijas un Baltijas valstu teritorijas kūdras ieguvei ir vispateicīgākās. Latvijas klimatiskie un ģeoloģiskie apstākļi kūdras veidošanās procesiem ir visnotaļ labvēlīgi.

Lai gan mūsu kūdras resursi nav precīzi noteikti, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, tie varētu būt 11,3 miljardi kubikmetru jeb 1,7 miljardi tonnu. «Ar tādu jaudu, ar kādu kūdra Latvijā tiek izstrādāta pašlaik, – aptuveni 800 tūkstošu tonnu gadā – kūdras resursu mums pietiks vismaz 400 gadiem, ja pieņemam, ka kūdras resursi neatjaunojas. Rūpnieciski izmantojamie kūdras krājumi ir ap 330 miljoniem tonnu. Jāņem vērā arī kūdras dabiskais pieaugums, kas Latvijā patlaban faktiski ir vienāds ar ieguves apjomiem gadā. Tātad, ja kūdras ieguve turpinās līdzšinējos apjomos, patiesībā kūdras resursi ir neizsmeļami. Taču šīs nozares attīstību kavē valstiskā līmenī izstrādātas stratēģijas trūkums,» norāda Kocēnu novada Zilākalna pusē saimniekojošā kūdras ieguves uzņēmuma Klasmann-Deilmann ražošanas direktors Andis Gredzens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi līgumu par Latvijas nacionālā paviljona koncepcijas izstrādi un realizāciju izstādei EXPO 2020 Dubaijā, informē LIAA. Līguma kopējā summa ir 925 887,79 eiro bez PVN.

Izstādi plānots atklāt šā gada 1. oktobrī, un tā norisināsies līdz 2022. gada 31. martam. Par labāko piedāvājumu tika atzīts trīs uzņēmumu apvienības projekts ar nosaukumu SOIL. Koncepcija paredz četrās dimensijās realizētu risinājumu, kura centrālais elements būs kūdra kā unikāls materiāls, kurš spēj savienot Latvijas vēsturi ar mūsdienām un nākotnes sasniegumiem.

"Latvijas paviljonu EXPO 2020 vēlamies veidot kā stāstu par Latviju, no vēstures uz tagadni un nākotni. SOIL komandas piedāvājums mūs uzrunāja ar sava koncepta plašo pielietojumu. Kūdra ir ļoti simbolisks un Latviju raksturojošs materiāls. Tas radīs paviljonā īpašu auru un Tuvo Austrumu reģionam neierastu vidi. Ar šī piedāvājuma starpniecību mēs varēsim akcentēt valsts tēla vērtības un sekmīgi prezentēt mūsu uzņēmumu piedāvājumu. EXPO 2020 šogad Dubaijā pulcēs vairāk nekā 190 valstis. Kā prioritārās jomas EXPO kontekstā esam definējuši informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, farmāciju un medicīnas aprīkojumu, inovatīvos būvniecības materiālus un tehnoloģijas, transportu un loģistiku, kā arī pārtikas segmentu, bet iespēja sevi apliecināt būs arī citu nozaru uzņēmējiem," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru