Premjers Māris Kučinskis ir izveidojis darba grupu Latvijas «finanšu sektora pārveidei», kurā ietilpst trīs skandināvu banku un vienas amerikāņu īpašumā esošas bankas pārstāvji, bet nav neviena vietējās bankas pārstāvja. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau pirms tam ir publiski pieļāvusi desmit vietējo banku likvidāciju. Savukārt bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis intervijā Dienas Biznesam atzīst, ka šāds premjera darba grupas sastāvs, iespējams, ir «mājiens» par nākamo notikumu attīstības virzienu un pievienojas laikraksta bažām par iespējamu skandināvu banku karteļa veidošanos Latvijas teritorijā.

Latvijas četrās lielākajās bankās – Swedbank, Luminor Bank, SEB bank un Citadele banka – jaut tagad tiek apkalpoti 90% klientu. Noguldījumu apjoms rezidentu un nerezidentu bankās līdz šim gan dalījās aptuveni 60% pret 40%, bet vietējā kapitāla īpašumā esošās bankas darbojās pārsvarā nerezidentu sektorā. Taču ārvalstu noguldītāju izspiešana no Latvijas, ko iezīmē gan ABLV Bank darba apturēšana, gan bēdīgi slavenā Danas Reiznieces-Ozolas tēze par tikai 5% nerezidentu noguldījumu, kam ir jāpaliek mūsu bankās, visai drīz var novest pie situācijas, ka Latvijas tirgū pilnībā dominēs tikai četras premjera darba grupā pārstāvētās ārvalstu bankas, no kurām trīs turklāt ir viena reģiona – Skandināvijas bankas.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Lielākā daļa jeb 79% aptaujāto valsts iedzīvotāju uzskata, ka Latvija ir lētā darbaspēka valsts, liecina aptauja, ko veica DNB banka sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.

Aptauja atklāja, ka 41% respondentu uzskata, ka mēnesī pēc nodokļu nomaksas būtu jāsaņem vismaz 701 eiro un vairāk, lai darbinieku neuzskatītu par lētā darbaspēka pārstāvi, savukārt 21% uzskata, ka atalgojumam būtu jābūt robežās no 601 līdz 700 eiro, bet 19% - ka tam būtu jābūt robežās no 501 līdz 600 eiro. Divas trešdaļas aptaujāto respondentu, kuriem ir darbs, uzskata, ka saņem neatbilstoši zemu atalgojumu.

Starp respondentiem, kuri piekrita apgalvojumam, ka Latvija ir lētā darbaspēka valsts, ir salīdzinoši lielāks strādnieku (51%) un bezdarbnieku (63%) īpatsvars. Savukārt tie aptaujātie, kuri ir darba devēji vai nodarbojas ar savu biznesu, biežāk (41%) nepiekrīt tam, ka Latvija ir lētā darbaspēka valsts.

It kā ar nāciju uz nervu sabrukuma robežas nemitīgi turošo salīdzināšanu ar Igauniju vēl nepietiktu, šogad populāra kļuvusi algu pieauguma salīdzināšana Latvijā un Lietuvā. Šajā sacensībā mums klājas labāk. Šī gada 1.ceturksnī algu pieaugums dienvidu kaimiņvalstī bija ievērojami lielāks, taču 2.ceturksnī esam viņus noķēruši, algām gada griezumā pieaugot par 8.7%.

Tātad Latvija «nosargāja» bruto algu līmeņa starpību, kas ir gandrīz simts eiro, vidējā bruto darba samaksa Latvijā sasniedza 927 eiro.

Kā jau ierasts, interesantas un ilustratīvas ir algu dinamikas atšķirības nozarēs. Visstraujāk samaksa auga zinātnisko, tehnisko un profesionālo pakalpojumu nozarē, par 13.5%, tai pārsniedzot 1000 eiro robežu. Tas ir rezultāts iepriekšējos gados augošajam biznesa pakalpojumu eksportam, kas gan šogad ir piebremzējies, kaut kādā ziņā tieši ierobežotas darbaspēka pieejamības dēļ. Ļoti strauji, par 13.0% auga algas izglītībā, to vidējam līmenim (780 eiro) gan paliekot zem vidējā, kas diez vai ir ilgtspējīga situācija. Ievērojami, par 11.0% augusi arī alga lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, iespējams, atspoguļojot cilvēku aizplūšanu no retāk apdzīvotajiem apvidiem, palielinot tur palikušo darbinieku iespējas panākt sev labākus nosacījumus. Atskaitot operācijas ar nekustamo īpašumu, visās nozarēs darba samaksa auga straujāk nekā cenas.

Šogad negaidīti sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir padzinusi uz priekšu arī izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs, īpaši Baltijā, secināts ikgadējā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Reģiona institucionālā un strukturālā kvalitāte gan nav būtiski uzlabojusies salīdzinājumā pret citām pasaules valstīm. Zviedrijā uzmanības centrā ir cenu korekcija mājokļu tirgū, kamēr Baltijā bažas raisīs uzkarstošais darba tirgus.

Biznesa cikls vēl ir diezgan jauns un reģiona ekonomikām vēl priekšā ir pāris diezgan spēcīgas izaugsmes gadi – piemērotākais laiks, lai īstenotu reformas, novērstu iepriekš izveidojušās nesablansētības un investētu ilgtermiņa izaugsmes potenciāla uzlabošanā.

Sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir sekmējusi izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs. Visas reģiona ekonomikas (izņemot Zviedriju), īpaši Baltijas valstis, ir augušas straujāk nekā pērn, pārspējot gaidas un pietuvojoties šī biznesa cikla straujākajam izaugsmes tempam. Lai gan izaugsme palēnināsies, priekšā vēl ir vairāki labas izaugsmes gadi. Galvenie riski ir saistīti ar ģeopolitiku un populismu. Spēcīgas izaugsmes laiks ir vispiemērotākais brīdis reformu īstenošanai, nākotnes izaugsmi veicinošu investīciju veikšanai, kā arī ekonomikas nesabalansētību novēršanai. Piemēram, Zviedrijas nekustamā īpašuma cenu korekcija, kas nupat sākusies, bija neizbēgama, jo tirgus ir nesabalansēts. Ņemot vērā augošo ārējo pieprasījumu un eksporta iespējas, prognozējamā +/- 5% (atkarībā no segmenta) cenu korekcija būtiski neietekmēs ekonomikas izaugsmi. Reģiona nākotnes izaugsmei izšķiroši svarīgs ir ražīgums, kā arī izaugsmes ilgtspēja.

Skandināvu biznesa ienākšana Latvijā ir vētējama pozitīvi, taču būtiski ir panākt, lai lielāka daļa mūsu ekonomikas pieder latviešiem, Latvijas radio raidījumā Krustpunktā uzsvēra ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs.

Skandināvu biznesa, tostarp banku, kuras ir labi un efektīvi organizētas, darbība Latvijā kopumā vērtējama pozitīvi, taču problēma ir tā, ka īstie ienākumi un bagātība paliek ārvalstu uzņēmumu īpašnieku rokās. Ar Hipotēku bankas daļu pārdošanu Swedbank un SEB bankai viņš nav apmierināts, bet uzskata, ka bija jādomā, kā to paturēt. Latviešiem šobrīd arī trūkstot naudas, lai saglabātu mežus savā īpašumā un varbūt pārdotu tos tad, kad tiem ir lieka vērtība. «Jārūpējas, lai ilgtermiņā pieaugtu latviešu labklājības īpatsvars,» uzsvēra uzņēmējs, piebilstot, ka to vajadzētu īstenot ar dažādiem tirgus mehānismiem, tostarp attīstības bankas izveidi.

Produktivitāte ir viens no centrālajiem ekonomikas pamatpīlāriem, uzsver SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ir teiciens - produktivitātei īstermiņā ir maza nozīme, bet ilgtermiņā tā ir vienīgā lieta, kam ir nozīme. Valstij ir svarīgi celt produktivitāti, jo tad, izmantojot esošos ražošanas faktorus, rodas iespēja iegūt lielāku IKP. Tādejādi atbrīvojas resursi, kas var paaugstināt iedzīvotāju dzīves līmeni. Tādejādi augsta produktivitāte un augoša labklājība ir cieši saistīta. Tas, ko saprot ar valsts produktivitāti, ir darbaspēka produktivitāte, proti, saražotais uz vienu darbaspēka vienību. Darba ražīgumu var iedalīt faktoros, kas mēra cilvēkkapitāla attīstību (kompetence un prasmes), produktīvā kapitāla apjomu, kā arī kopējo faktoru produktivitāti, kas mēra tehnoloģisko progresu, ko tieši izmērīt nav iespējams.

Makroekonomiskā stabilitāte ir sasniegta, un Latvijas ekonomika aug. Tomēr reformu plāniem trūkst ambīciju, Baltijas jūras reģiona indekss Latvijai neuzrāda uzlabojumu, ekonomikas strukturālā kvalitāte joprojām ir zem reģiona vidējā, pauž Swedbank, pamatojoties uz Swedbank Baltijas Jūras reģiona apskatu.

Apskatā norādīts: «Ir nepieciešamas plašas reformas, veicinot ražīguma kāpumu un mazinot darba tirgus pārkaršanas riskus, jāreformē izglītība un jāuzlabo tās saikne ar inovācijām, jāveido paredzama nodokļu politika. Bez tā izaugsmes temps un ienākumu kāpums būs lēns. Stratēģiskie plāni un reformu iniciatīvas ir jāīsteno, nevis jānoglabā plauktos.»

Bankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks norāda, ka «daudzas reformas var īstenot tikai tad, ja vienlaikus tiek mainīts arī budžeta naudas plūsmas un finansēšanas mehānisms».

Tāpat ekonomists uzsver – ministru prezidenta Valda Dombrovska lēmums demisionēt nozīmē, ka jāveido jauna valdība, kas vēl vairāk novērš uzmanību no strukturālo reformu īstenošanas.

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Vērtējot Latvijas iespējas attīstīties, bieži tiek minēta produktivitātes jeb darba ražīguma celšana kā viena no galvenajām iespējām, kā pelnīt vairāk, saražot vairāk un arī atrisināt darbaspēka deficītu.

Tai tiek piedēvētas gluži vai fejas brīnumnūjiņas spējas, kas varētu sakārtot uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Ir pārlieku liels optimisms domāt, ka Latvijas tautsaimniecība var strauji augt, ieviešot tikai produktivitātes pasākumus. Ir nozares, kurās dzīšanās pēc darba ražīguma neiet kopsolī ar jomas pirktspēju Latvijā, kas joprojām ir zemāka nekā citviet Eiropā vai Skandināvijā. Te kā ilustratīvu piemēru varētu minēt sabiedriskā transporta vadītājus, kuri nobrauc likumā pieļaujamās darba stundas un aizved tik pasažieru, cik stāv pieturā. Domāju, ka Helsinkos autobusa šoferis ir tikpat ražīgs kā Rīgā vai Liepājā, bet, vēloties nozarē ieviest produktivitātes pasākumus, varētu nonākt pie optimizācijas, kas pārvadātāja statistikas datus noteikti uzlabotu. Ir vēl citas jomas, kur darba ražīguma celšana nozīmē optimizāciju, kas savukārt samazina pakalpojuma kvalitāti vai arī sašaurina pakalpojuma klāstu. Jāsecina, ka darba ražīguma trūkumu nevar attiecināt uz visiem segmentiem.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu varētu kāpināt no esošajiem 2,5% uz vairāk nekā 5% gadā, tā Latvijas Bankas rīkotajās ekspertu sarunās "Kā panākt noturīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi?" 13.martā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš atzina, ka Latvija patlaban arvien vairāk atpaliek no kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas, un arī virzība uz Eiropas Savienības (ES) vidējo turīguma līmeni ir tik lēna, ka par šo mērķi varēs runāt nu jau vairāku paaudžu perspektīvā, ja savā darbībā neko nemainīsim.

Latvijas Bankas vērtējums liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls ir ap 2,5% gadā - tātad, neveicot reformas un kardināli nemainot esošo situāciju, Latvijas ekonomika labākajā gadījumā bez krīzēm, satricinājumiem un politikas kļūdām, augs ap 2-3% gadā vidējā termiņā, uzsvēra Rutkaste.

Atslēga straujākai izaugsmei ir trīs faktoru mijiedarbībā - darbaspēks, kapitāls, zināšanas, tātad potenciālo izaugsmi var palielināt uzlabojot katru no šiem elementiem - pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, sacīja Rutkaste.

«Pirmās pozitīvās pārmaiņas vienā no svarīgākajiem tautsaimniecības rādītājiem - darba ražīgumā - varētu kļūt par tālāko labvēlīgo pārmaiņu liecību mūsu valstī,» uzskata Latvijas Bankas eksperts Oļegs Krasnopjorovs.

Viņš atzīmē, ka divi no darba tirgus rādītājiem - brīvās darbavietas un darba ražīgums - jau pirms ekonomikas lejupslīdes parādīja, ka tā drīzumā sāksies. Skatot 2009. gada 2. ceturkšņa datus, darba ražīgums pirmo reizi ir būtiski pieaudzis kopš 2008. gada 1. ceturkšņa, kas līdz šim bija pēdējais ceturksnis ar pozitīvām IKP gada pārmaiņām, norāda Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas vecākais ekonomists O. Krasnopjorovs bankas biļetenā Averss un Reverss.

«Tas ir labvēlīgs signāls gan tāpēc, ka darba ražīguma pārmaiņas parasti apsteidz ekonomiskā cikla pārmaiņas, gan tāpēc, ka darba ražīguma pieaugums ļaus ātrāk pārvarēt iepriekšējos gados radušos plaisu starp algām un darba ražīgumu, turklāt, mazinot nepieciešamību tālāk samazināt darba samaksu,» uzsver ekonomists.

Šis ir sarežģīts brīdis gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā un Jūs sastapsieties ar tik pat dažādiem viedokļiem, cik vien speciālistus satiksiet un uzrunāsiet. Daudzas iepriekš izstrādātās stratēģijas vairs nedarbojas un ir jāturpina analizēt situācija, lai tai varētu pielāgoties un pārvarēt negatīvās tendences. Daudzi jautās par to – kas ir noticis un kādēļ? Kāda ir valdības loma un atbildība par ekonomikas stāvokli?

Pasaulē

Pēdējie 20 gadi pasaules ekonomikā iezīmējās ar aukstā kara beigām, militāro izdevumu strauju samazināšanos, ievērojamu valsts iejaukšanās samazināšanos ekonomisko procesu regulēšanā attīstītajās pasaules valstīs un lielākajai daļai pasaules valstu pieņemot brīvā tirgus saimniekošanas principus. Tas nodrošināja nepieredzētu labklājības pieaugumu attīstītajās valstīs, strauju nabadzības samazināšanos jaunattīstības zemēs un ekonomikas pārkārtošanos uz tirgus principiem valstīs ar centralizētās plānošanas ekonomikas vadības modeli.

Ļoti svarīga loma pasaules ekonomikā saglabājās viena vienīgai valstij – ASV, kas ar savu ārkārtīgi plašo tirgu noteica ekonomikas attīstības tendences visā pasaulē. 90-jos gados ASV ekonomikai bija raksturīga strauja procentu likmju samazināšanās krītoties valsts budžeta deficītam un intensīvi iedzīvotāju ieguldījumi akciju tirgos, kas radīja strauju aktīvu vērtības pieaugumu. Šī desmitgade ASV ekonomikā bija raksturīga ar aktīvu vērtības stabilizēšanos vai pat krišanos akciju tirgos un mājokļu tirgus vērtību straujš pieaugums līdz pat 2006. gadam. Patēriņu augstākā līmenī uzturēja nodokļu samazināšanas programmas un straujš militāro izdevumu pieaugums, sakarā ar operācijām Irākā un Afganistānā. Spekulatīvi ieguldījumi mājokļu tirgū un finanšu instrumentu atvasinājumu izplatīšanās radīja jaunus riskus, kuru izvērtējums līdz pat nesenam laikam nebija pietiekams. Pasaules finanšu tirgu globalizācija un investīciju brīva kustība samazināja nacionālo finanšu tirgus uzraudzības institūciju spēju laicīgi novērtēt aktīvu patieso vērtību un finanšu tirgus institūciju likviditāti un kapitāla pietiekamību.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Latvijas ekonomika turpina augt; galvenais izaugsmes virzītājspēks joprojām ir mājsaimniecību patēriņš, ko balsta diezgan strauja algu izaugsme un ļoti zema inflācija.

Eksporta izaugsme ir piebremzējusies, un konkurētspējas izaicinājumi kļūs arvien nozīmīgāki, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un Swedbank Latvija vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Lai tos risinātu, ir nepieciešams straujāks ražīguma kāpums. Laba ziņa, ka investīciju aktivitāte, šķiet, sāk atkopties, pat neskatoties uz aizkavēšanos struktūrfondu piešķiršanā no valsts puses. Budžets pašlaik jūtas diezgan ciešami. Bet, lai varētu būtiski palielināt budžeta tēriņus, nepalielinot deficītu, politiķiem jāpalielina nodokļu ieņēmumi. Tas jādara gudri un ilgtspējīgi, bet 2016.gada budžets diemžēl to nedara.

Daļai Latvijas uzņēmumu konkurētspēja eksporta tirgos samazinās izejvielu cenu kāpuma dēļ, atzīst uzņēmēji, no kuriem daļa tāpēc rēķinās ar mazāku peļņu.

Latvijā augstā inflācija pamatīgi iegriež Latvijas produkcijas eksportam, sevišķi uz tirgiem, kur inflācija ir zema vai nepieaug tik strauji kā Latvijā. Latvijas ražotājiem šis gads var izrādīties gana smags, jo inflācijas dēļ jāceļ produkcijas cenas, kā dēļ samazinās Latvijas eksportētāju konkurence. Tas savukārt veicina peļņas samazinājumu un iespējas ieguldīt papildu investīcijas uzņēmumu attīstībā, atzīst uzņēmēji.

Nelāga sajūta

Latvijas pārtikas uzņēmumu konkurētspēja eksporta tirgos samazinās, atzīst ēdienu un ēdiena piedevu ražotājas Spilva valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena, kā piemēru minot Krieviju, «kurā līdz šim jau esam bijuši salīdzinoši dārgi». «Ir sajūta, ka Baltijā izejvielas ir dārgākas nekā citur Eiropā. Pat algu līmenis neaug tik strauji Latvijā, cik strauji pieaug izejvielu cenas. Pagaidām kompromiss eksporta tirgos ir tāds, ka mēs ejam uz mazāku peļņu, jo cenas eksportam nevaram pacelt tik strauji, cik strauji pieaug izejvielu cenas,» tā viņa. Db jau rakstīja, ka Spilva pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pārdošanas apjomus spējusi audzēt par 27 %, bet eksports palielinājies par 32 %, sasniedzot gandrīz 2 milj. Ls, pieaugums bijis gandrīz visos eksporta tirgos, t.sk.Krievijā, Ukrainā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā. Uzņēmums eksportē ap 15 % savas produkcijas.

Augstā inflācija Latvijā šobrīd ir iekšējo faktoru - galvenokārt valstī pastāvošā augstā iekšzemes pieprasījuma - izraisīta, šodien preses konferencē stāstīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Viņš arī norādīja, ka, nemainoties ekonomiskajai struktūrai, Latvijā jau drīzumā varam piedzīvot būtisku ekonomiskās izaugsmes tempa mazināšanos.

Inflācijas attīstība pagājušā gada otrajā pusē apliecina iepriekš prognozēto, proti, tās mazināšanās rudens mēnešos ir izrādījusies īslaicīga, stāstīja Centrālās bankas prezidents, norādot, ka gada pēdējos mēnešos cenu kāpums atkal kļuva straujāks, un šai ziņā Latvija, iespējams, atkārtoti būs priekšā pārējām Eiropas Savienības valstīm: gada inflācija decembrī bija 6.8%. Arī rādītājs, ko ņem vērā, nosakot valsts atbilstību Māstrihtas kritērijiem - gada vidējā inflācija - Latvijā pērn ir pārliecinoši augstākais Eiropas Savienībā - 6.5%. Šajā ziņā Latvija esot vienā līmenī tikai ar jaunajām dalībvalstīm Bulgāriju un Rumāniju. "Tā kā ārējo faktoru ietekme ilgākā laika posmā visām ES valstīm ir apmēram līdzīga, tad šādu, ilglaicīgu, inflācijas līmeņa atšķirību iemesls meklējams Latvijas tautsaimniecības norisēs. Nākas secināt, ka augstā inflācija Latvijā šobrīd ir iekšējo faktoru - galvenokrt valstī pastāvošā augstā iekšzemes pieprasījuma - izraisīta," skaidroja I. Rimšēvičs.

ANO Starptautiskās darba organizācijas jaunākajās prognozēs par darba tirgus attīstību pasaulē Latvijai pārāk iepriecinoša aina netiek zīmēta – būtiska bezdarba samazināšanās nav gaidāma.

Vietējo ekspertu prognozes gan ir optimistiskākas – bezdarba līmenis sarūk, tiek radītas jaunas darba vietas. Jūtams arī algu kāpums, taču ar šiem rādītājiem jābūt uzmanīgiem. «Situācija Latvijas darba tirgū pakāpeniski uzlabojas – to raksturo gan bezdarba kritums, gan arī nodarbināto skaita palielināšanās,» stāsta SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne DB norāda, ka Latvijā situāciju joprojām būtiski ietekmē salīdzinoši lielais bezdarbnieku skaits. «Mēs paredzam, ka 2014.gadā bezdarba situācija varētu nostabilizēties un izteikts bezdarbnieku skaita samazinājums vairs nav sagaidāms,» viņa saka.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

2009. gada 3. ceturksnī jau otro ceturksni pēc kārtas pieaudzis darba ražīgums stundā - gada laikā par 11.4%.

Tā informē Latvijas Banka, atgādinot, ka tādējādi viens no galvenajiem iekšējās tautsaimniecības nelīdzsvarotības cēloņiem – iepriekšējos gados uzkrātā plaisa starp algām un darba ražīgumu – pašlaik strauji mazinās, tādējādi atjaunojot tautsaimniecības konkurētspēju un radot pamatu ekonomikas aktivitātes atdzīvināšanai.

3. ceturksnī arī turpināja mazināties vienības darbaspēka izmaksas, kas rāda, ar kādām darbaspēka izmaksām tiek saražota katra IKP «vienība». To ietekmējis gan stundas darba ražīguma pieaugums (darba stundā vidēji tiek saražots vairāk), gan vienas stundas darbaspēka izmaksu mazinājums (gada laikā – par 3.9%, darba samaksai sarūkot par 6.4%).

Uzņēmumiem liek slēgt kontus, meklēt citas bankas vai atdot kredītus; pieļauj, ka rit cīņa par tirgus pārdali

«Mūs neapmierina jūsu akcionāru sastāvs, ejiet uz citu banku vai atmaksājiet visas parādsaistības,» šādu vēstījumu no skandināvu bankām saņēmuši atsevišķi tranzītbiznesa uzņēmumi, kas nu ir neziņā, ko darīt.

Tranzītbiznesa spēlētāji gan pieļauj, ka, atbalstot pārlieku lielas prasības saistībā ar augsta riska klientiem vai t.s. čaulas kompānijām, skandināvu bankas varētu iegūt nerezidentus apkalpojošo banku «tīros» klientus.

Skandināvu finanšu institūcijas gan to kategoriski noliedz.

Vairs nederat

Kaut arī komersantiem iepriekš ir izsniegti ievērojami kredīti, tie pēkšņi izrādījušies bankām nepieņemami. No nozares spēlētāju teiktā gan ir skaidrs, ka arī citās bankās, tostarp pamatā nerezidentus apkalpojošajās, viņus nebūt negaida, jo saprot, ka šajā banku biznesa segmentā situācija tikai sarežģīsies. Turklāt šādā neapskaužamā situācijā ir arī uzņēmumi, kuru akcionāri nebūt nav čaulas kompānijas, bet atrodami, piemēram, Krievijā. Nozares spēlētāji pieļauj, ka vietējās skandināvu bankas vienkārši pilda skandināvu uzdoto mājasdarbu. Savukāt nozarei kopumā ir problēmas šobrīd piesaistīt kredītresursus.

Patlaban kinoteātrī Rīga tiek izrādīta zviedru filma Bruiņinieks Ārns, kas ir dārgākā un vērienīgākā filma skandināvu kino vēsturē. Tās producents ir viens no Dienas Biznesa īpašnieka Bonnier grupas uzņēmumiem AB Svensk Filmindustri.

Filmas režisors ir Peters Flints (Peter Flinth). Filma uzņemta Svensk Filmindustri.

Filmas Bruiņinieks Ārns darbība risinās 12.gadsimtā Zviedrijā un Tuvajos Austrumos, notikumu centrā ir Ārns un Sesīlija, kā arī drošsirdīgi bruņinieki, ietekmīgas karalienes, nodevīgi karaļi. Tas ir stāsts par karu un intrigām, draudzību un nodevību, taču pāri visam - kaislīgu mīlestību.

Filmas Bruņinieks Ārns pamatā ir episka triloģija par Zviedrijas valsts veidošanos. Tā esot dārgākā un vērienīgākā filma skandināvu kino vēsturē. Lomās redzamas zviedru kino zvaigznes Joakims Neterkvists, Sofija Helina, kā arī pasaules slavu guvušie Stelans Skarsgārds un Bibi Andersone.

Vidējais atalgojums tautsaimniecībā patlaban atbilst darba ražīgumam, kas ir viens no rādītājiem, kas liecina, ka Latvijas tautsaimniecība pašlaik atrodas makroekonomiskā līdzsvara situācijā, jaunākajā Makroekonomikas norišu pārskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.

Tādējādi ilgtspējīgu algas kāpumu var nodrošināt tikai ar darba ražīguma pieaugumu, uzskata eksperti.

Faktiskais bezdarbs jeb darba meklētāju īpatsvars 2013. gada 4. ceturksnī turpināja samazināties līdz 11,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, neraugoties uz AS Liepājas Metalurgs darbinieku atlaišanu. Tādējādi reģistrētā bezdarba kāpums pēdējos

trijos mēnešos (janvāra beigās – 9,8%) atspoguļo ar AS Liepājas Metalurgs darbības pārtraukšanu saistīto problēmu un sezonālo ietekmi, tomēr neliecina par pamattendences maiņu darba tirgū, skaidro LB.

Par lielākām darba iespējām liecina arī brīvo darbvietu skaita pieaugums. Janvāra beigās Nodarbinātības valsts aģentūras NVA datubāzēs bija 4,7 tūkstoši vakanču (aptuveni par 1000 vakancēm vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā).