Quantcast
Viedokļi

Eksperts: Kas ir produktivitāte, ko tā ataino un ko – noklusē?

Žanete Hāka, 07.06.2016

Jaunākais izdevums

Produktivitāte ir viens no centrālajiem ekonomikas pamatpīlāriem, uzsver SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ir teiciens - produktivitātei īstermiņā ir maza nozīme, bet ilgtermiņā tā ir vienīgā lieta, kam ir nozīme. Valstij ir svarīgi celt produktivitāti, jo tad, izmantojot esošos ražošanas faktorus, rodas iespēja iegūt lielāku IKP. Tādejādi atbrīvojas resursi, kas var paaugstināt iedzīvotāju dzīves līmeni. Tādejādi augsta produktivitāte un augoša labklājība ir cieši saistīta. Tas, ko saprot ar valsts produktivitāti, ir darbaspēka produktivitāte, proti, saražotais uz vienu darbaspēka vienību. Darba ražīgumu var iedalīt faktoros, kas mēra cilvēkkapitāla attīstību (kompetence un prasmes), produktīvā kapitāla apjomu, kā arī kopējo faktoru produktivitāti, kas mēra tehnoloģisko progresu, ko tieši izmērīt nav iespējams.

Produktivitātes mērījumi nepieciešami ne tikai, lai iegūtu priekšstatu par mūsu dzīves līmeņa izmaiņām, bet tie sniedz arī svarīgu informāciju par jaudu noslodzi ekonomikā, ko savukārt var izmantot, lai novērtētu inflācijas spiedienu. Ilgtermiņā produktivitāte ir cieši saistīta ar tehnoloģiju un inovāciju attīstību, bet īstermiņā tas ir arī viens no galvenajiem izaugsmes elementiem. Produktivitāte parasti palielinās cikliskās augšupejas posmā, kad tiek nodarbināti brīvie resursi. Tas ļauj palielināt ražošanas apjomu bez nepieciešamības palielināt darbinieku skaitu vai jaunu iekārtu iegādes. Līdzīgi produktivitāte sarūk cikliskās lejupslīdes posmā, jo uzņēmumi nesamazina darbinieku un pamatkapitālu tik ātri, cik samazina ražošanas apjomu. Lai iegūtu precīzu priekšstatu par pamattendencēm, ir nepieciešams pētīt to, kā ražīgums mainās ilgākā laika posmā.

Produktivitāti mēdz uzskatīt par vispārēju tehnoloģiju un inovāciju attīstības pakāpes mērauklu. Taču tas ir pārsteidzoši, kā informācijas tehnoloģiju (IT) un interneta revolūcija, ko mēs esam piedzīvojuši pēdējo 10-20 gadu laikā neatspoguļojas strauji pieaugošā produktivitātē. Gluži pretēji, ražīguma pieauguma tendence daudzās attīstītajās ekonomikās - piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Eiropā un Japānā - ir diezgan blāva.

Viens no lielākajiem pesimistiem, kad runa ir par produktivitātes perspektīvām un izaugsmi ir amerikāņu ekonomikas pētnieks Roberts J. Gordons. Viņš uzskata, ka ražīguma pieauguma palēnināšanās kopš 1970. gadu vidus ir vērtējama kā atgriešanās pie dabiskā pieauguma tendences. Straujā ekonomiskā izaugsme un produktivitātes uzlabojumi 19. un 20. gadsimtā ir drīzāk anomālija. Turklāt daudzas attīstītās ekonomikas saskaras ar nopietnām strukturālām grūtībām, piemēram, augstas parādsaistības, nelabvēlīga demogrāfija un pieaugoša ienākumu nevienlīdzība, kas attur izaugsmi. Uzskats, ka šīs problēmas kompensēs straujāks produktivitātes pieaugums, ir pārāk optimistisks.

Straujais pēdējo 200 gadu tehnoloģiskais progress, iespējams, ir veidojies vairāku vienreizēju notikumu rezultātā, kam var nebūt lemts atkārtoties. IT un interneta revolūciju nevar salīdzināt ar ietekmi, ko sniedza elektroenerģijas un tvaika dzinēja radīšana. Vēsturiskā perspektīvā šī revolūcija šķiet nenozīmīga, jo ar tās palīdzību izdevās vien paātrināt ekonomikas un produktivitātes pieaugumu laika posmā, kas mērāms mazāk par 10 gadiem, tas ir, sākot ar 90. gadu vidu. Kaut Gordona viedoklis nepārstāv vadošos uzskatus, līdzīgi argumenti dzirdami no daudziem ekonomistiem. Tos, kurus iepriekšminētie argumenti nepārliecina, cits zemā ražīguma pieauguma skaidrojums, jo īpaši daudzus gadus pēc krīzes, ir meklējams zemajā kapitāla tēriņu pieaugumā. Nesaņemot investīcijas, darbinieki nav spējīgi izmantot jaunākās tehnoloģijas, lai uzturētu produktivitātes pieaugumu.

Neskatoties uz zemo statistisko produktivitātes pieaugumu, personiskā uztvere par to, kā produktivitāte ir mainījusies darbā vai personiskajā sadzīvē, var atšķirties. Viens skaidrojums šai neatbilstībai var būt, ka pastāv produktivitātes mērīšanas neatbilstība, citiem vārdiem, statistika vienkārši nespēj uztvert visu to, kas faktiski ekonomikā notiek. Viens klasisks iebildums pret tradicionālo produktivitātes rādītāju (jo īpaši, ja to izmanto, lai novērtētu, vai dzīves līmenis ir uzlabojies), ir tas, ka tas ietver algotu darbu. Tikai ražošana, kam ir tirgus vērtība, tiek iekļauts IKP. Un tikai tas, kas tiek iekļauts IKP var ietekmēt produktivitāti. Piemēram mājsaimniecības darbi – veļas mazgāšana, ēst gatavošana, rūpes par bērniem, IKP aprēķinos iekļauti netiek. Tikmēr nav noliedzams, ka milzīgs ražīguma pieaugums (ūdenspiegāde, veļas, trauku mazgājamās mašīnas, pusfabrikāti, roboti putekļsūcēji utt.) kopš 20. gadsimta vidus ir krasi samazinājis nepieciešamo laiku mājsaimniecības darbiem (no ekvivalenta pilna darba laika mūsu vecmāmiņām, līdz kādām 15 stundām nedēļā šodien). Tādējādi liela daļa iedzīvotāju ir piedzīvojusi ievērojamu dzīves līmeņa uzlabojumu, kas statistikā neuzrādās pilnībā.

Kritiku par šo pašu tēmu ir izteicis Google galvenais ekonomists Hals Varaians (Hal Varian) un citi. Kritika balstās argumentos, ka daudzi no jaunajiem pakalpojumiem, kas parādījušies interneta revolūcijas rezultātā, ir bezmaksas vai jebkurā gadījumā gandrīz bezmaksas. Piemēram, pirms interneta ēras visiem, kas vēlējās nosūtīt vēstuli bija jāmaksā pasta izdevumi, lai to piegādā. Šodien visi, kas vēlas, var izmantot e-pastu bezmaksas. Tas ir arī pārāks par tradicionālajām vēstulēm gan ātruma, gan vides ietekmes dēļ. Lai gan ir viegli apjaust, ka tas ir rakstisku ziņojumu galvenais ražīguma cēlonis, tas IKP nav iekļauts, jo e-pasts ir bezmaksas un tādējādi nav ietverts produktivitātes rādītāju izmaiņās. To pašu var teikt par neskaitāmiem citiem pakalpojumiem, ko mēs katru dienu izmantojam. Tie ir ļāvuši mums kļūt ražīgākiem, padarot mūsu ikdienu ērtāku. Jāatzīst, ka daži no šiem pakalpojumiem IKP aprēķinos tiek iekļauti, jo mēs par tiem maksājam, piemēram, uzklikšķinot un skatoties reklāmu.

Taču ir pamatoti uzskatīt, ka, neskatoties uz reklāmas ietveršanu IKP aprēķinos, visu bezmaksas pakalpojumu patiesā vērtība pilnībā netiek novērtēta. Vēl viena šo bezmaksas pakalpojumu dimensija ir tā, ka laika gaitā daudzi šie jaunie pakalpojumi likvidē pastāvošos risinājumus. Tad, kad e-pasts izkonkurēja tradicionālās vēstules, interneta ziņu portāli aizvietoja laikrakstus, vai GPS tehnoloģija atņēma darbavietas fizisko karšu veidotājiem, izkonkurētie uzņēmumi IKP izveidoja caurumus. Daudz efektīvāki bezmaksas pakalpojumi aizstāj vecos un uzlabo to funkcionalitāti, bet neaizpilda izveidojušos caurumus IKP. Vēl viens iespējams kļūdu avots, ko ietekmē interneta sniegtie pakalpojumi, var rasties pārvērtējot nostrādāto stundu skaitu. Tam ir tāda pati ietekme uz produktivitāti kā atbilstoši nenovērtējot ražošanu. Tiktāl, ciktāl mūsu viedtālruņi un darba datori ļauj mums darīt blakus lietas mūsu darbu darba laikā, patiesais stundu apjoms, kas tiek veltīts vērtības radīšanai, tiks pārvērtēts, tādejādi samazinot produktivitāti. Tajā pašā laikā mēs pamatoti varam iebilst, ka tas tiek kompensēts ar spēju strādāt ārpus darba laika.

Tehnoloģiskās pārmaiņas, kas vērojamas daudzās nozarēs, samazina produktivitāti arī pašas par sevi. Tas ir tāpēc, ka tehnoloģisko pārmaiņu laikā uzņēmumi ir spiesti saglabāt veco tehnoloģu izmantošanu, vienlaikus ieguldot lielas summas jaunu izveidē, lai nodrošinātu darbības pastāvēšanu. Ziņu medija uzņēmumam, kas ir spiests izplatīt ziņas gan ar avīzes, gan tīmekļa palīdzību patērē lielus resursus, lai veiktu savu galveno uzdevumu - piedāvāt ziņas. To pašu var teikt par daudzām citām nozarēm, kas ar vienu kāju joprojām darbojas vecajā ekonomikā, bet ar otru jaunajā.

Piemēram, mazumtirgotājiem, kam jāiegulda gan jaunu interneta veikalu, gan veikalu telpu izveidē, vai bankām, kas vēl joprojām uztur filiāles un veco sistēmu, bet vienlaikus iegulda lielus līdzekļus jaunu un efektīvu digitālo risinājumu attīstībā. Papildu līdzekļi, kas nepieciešami, lai uzturētu šādu pārklāšanos pārejas periodā ir viens no zemākas produktivitātes cēloņiem. Pastāv arī citi skaidrojumi, kāpēc produktivitātes izaugsme ir tik zema, piemēram, zemu procentu likmju apstākļos daudzi neproduktīvi uzņēmumi ir saglabājuši iespējas izdzīvot. Neatkarīgi no esošajiem iemesliem, galvenais jautājums ir - kas sagaidāms nākotnē.

Ir daudzi cilvēki, kuri uzskata, ka produktivitātes pieaugums drīzumā atsāksies un ka visa pozitīvā interneta revolūcijas ietekme drīzumā uzrādīsies statistikā. Tas nav nekāds jaunums, ka produktivitātes uzlabojumi atspoguļojas ar laika nobīdi. Grūti nosakāms ražīguma pieaugums mājas darbos pēc noteikta laika palīdzēja uzlabot ražīgumu ekonomikā, jo tas ļāva mājsaimniecēm iegūt izglītību un pēc tam pievienoties darba tirgum. Raugoties uz priekšu, viens no veidiem, kā padarīt internetā balstītus pakalpojumus redzamus IKP statistikā, protams, ir likt par tiem maksāt. Kaut arī daudzi pret to iebilstu, pamazām pāreja notiek. Vai tā būtu maksa par mūziku vai ziņu lasīšanu internetā. Šādas inovācijas kā mikro maksājumi ļauj patērētājiem maksāt ļoti nelielu summu par noteiktiem pakalpojumiem. Tas virzās uz to, ka tas, kas šodien ir par brīvu, drīzumā būs par nelielu samaksu.

Tāpat ir uzskati, kas balstās pārliecībā, ka nepietiekams kapitāla tēriņu pieaugums veido lēnu produktivitātes pieaugumu, kā dēļ ir cerība uz uzlabojumiem. Tā pamatā ir gaidas, ka pēc ilgstoša zema investīciju perioda parasti seko investīciju virzīta izaugsme, kas vēsturiski zemo procentu likmju apstākļos var sniegt papildus stimulu. Notiekošo tehnoloģiju pārejas izmaksas ir pārejošas un, kad tā tiks pabeigta, tā sāks atspoguļoties augstākā produktivitātē. Tehnoloģiskie sasniegumi arī norāda, ka nākamās desmitgades laikā svarīgām tautsaimniecības nozarēm ir potenciāls uzrādīt milzīgu produktivitātes pieaugumu. Viens piemērs ir transporta nozare, kur autonomās automašīnas ievērojami samazinās vajadzību pēc darbaspēka un arī palielinās infrastruktūras kapacitāti, jo tām nav nepieciešams ne ēst, ne gulēt. Tātad ir labs potenciāls, lai nākotnē produktivitāte palielinātos. Taču, skatoties nākotnē, nonākam pie nākamā jautājuma - kāda būs mūsu loma produktivitātes pieaugumā un vieta ekonomikā kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Brabantia vadītājs: Mums ir augstāka produktivitāte nekā ķīniešiem

Olga Kņazeva, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008.gadā Talsu novada Pastendē tika atklāta nīderlandiešu ražotāja Brabantia rūpnīca. Nīderlandes uzņēmums Latvijas meitasuzņēmumā ieguldīja aptuveni 5 miljonus eiro. Latvijas rūpnīca ražo veļas žāvētājus un gludināmos dēļus, kurus eksportē uz ārvalstīm ar atzīmi Made in Latvia. Ražotnē patlaban strādā 120 cilvēku, un pēc rūpnīcas vadītāja Georgija Buklovska teiktā intervijā, nav izslēgts, ka Latvijā ražošana tiks paplašināta.

Lēmums par to, ka Latvijā būs rūpnīca, tika pieņemts jau 2007.gadā, viņš stāsta. Kad rūpnīcu sāka būvēt, sākās krīze, un šis periods bija ļoti sarežģīts. Piemēram, kad pieņēmām darbā pirmos cilvēkus, uzreiz viņiem apsolījām, ka darba alga nekad netiks samazināta, bet tikai paaugstināta, kā minimums, inflācijas apmērā. Un lūk, inflācija 2008.-2009.gadā bija lielāka nekā 10%, bija krīze, taču solījumu mēs pildījām. Tas mums deva to darbinieku mugurkaulu, kuri līdz šim strādā ražotnē.

Pašreiz visi darba devēji žēlojas, ka viņiem nav darbinieku, vai jums nav šādu problēmu?

Mēs to īpaši neizjūtam. Ir neliela darbinieku mainība, taču vissvarīgākais, ko mēs jau sen sapratām – ir jābūt skaidrai personāla apmācības sistēmai, kas palīdz šo deficītu aizpildīt. Kad pie mums atnāk jauns darbinieks, viņš nestrādās pusgadu zemas kvalifikācijas amatā. Viņš tiks ļoti ātri apmācīts, lai varētu veikt sarežģītu darbu. Bet galvenais ir tas, ka uz vienu darbinieku stundā un dienā mēs saražojam vairāk, nekā ES vidēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperts: Latvijai galvenais izaicinājums aizvien paliek produktivitāte

Didzis Meļķis, 23.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klasteri veicina sadarbību augstākai efektivitātei kompāniju starpā, ar publisko sektoru un starptautiski; sākums tam gan ir grūts

Mūsdienīga produktivitāte no kompānijas prasa atšķirīgu uzvedību, saka Stokholmas Ekonomikas augstskolas (Zviedrija) vecākais pētnieks, Hārvarda Biznesa augstskolas (ASV) pasniedzējs un konkurētspējas eksperts Kristians Ketelss (Christian Ketels).

Ļaujiet pakāpties atpakaļ uz mūsu 2013. gada sarunu! Es pateikšu savu ieskatu par starplaikā notikušo, un jūs tad varēsit komentēt, cik ļoti es kļūdos. Tolaik šķita, ka esam veiksmes stāsta pašapmierinātībā – ir šī jaukā grāmatiņa angliski, kas mūs liela, un nekas daudz vairāk nenotiek. Bet palēnām esmu kļuvis niansētāks savos kritiskajos spriedumos, jo tagad es redzu, ka mēs krīzē iegājām no viena veida ekonomikas – lineārās, bet iznācām jau nelineārajā ekonomikā. Rīcībpolitikas veidotājiem šie tiešām ir patiesi mulsinoši laiki. Piekrītat?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Produktivitātes slazds

Sandra Jēkabsone, Irina Skribāne - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. un lektore, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Produktivitāte bieži tiek izmantota, lai novērtētu valsts ekonomisko sniegumu. Tā ir viena no nozīmīgākajiem ekonomiskās izaugsmes faktoriem, kas ir svarīgs priekšnosacījums iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai.

Produktivitāte ir arī cieši saistīta ar konkurētspēju. Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) eksperti uzskata, ka labklājību un dzīves līmeni nosaka produktivitātes līmenis, kas savukārt ir atkarīgs no ekonomikas spējas mobilizēt pieejamos resursus.

Parasti, runājot par produktivitāti, ar to saprot darbaspēka produktivitāti jeb darba ražīgumu. Tas parāda, kādu produkta daudzumu var saražot konkrētā laika posmā, izmantojot noteiktu darba daudzumu. Tautsaimniecības līmenī darbaspēka produktivitāti izsaka ar preču un pakalpojumu daudzumu, kas saražots vienā darba stundā, vai izlaidi uz vienu strādājošo. Savukārt atsevišķu uzņēmumu līmenī darbaspēka produktivitātes vērtēšanai bieži izmanto dažādus fiziskos rādītājus, piemēram, saražoto detaļu skaitu uz vienu nodarbināto.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Strādāsim mazāk, saņemsim vairāk jeb Alise Aizspogulijā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 14.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no aktuālām portāla manabalss.lv iniciatīvām ir par saīsinātas darba nedēļas noteikšanu. Tās autori atsaucas uz vairākām Eiropas Savienības valstīm, kurās jau tāda ir pašlaik.

Apsverot šo priekšlikumu, ir jāsaprot - ja valstiskā līmenī tiks noteikta, piemēram, 32 stundu darba nedēļa, tas neizbēgami atsauksies uz darbinieku atalgojumu vairumā nozaru. Ir naivi iedomāties, ka varēs strādāt mazāk nekā līdz šim, bet saņemt tikpat. To arī direktīvā veidā nevar uzspiest darba devējiem. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā ir zemāka produktivitāte nekā vidēji Eiropas Savienībā. Līdz ar to bonusus, kādus var atļauties valstis, kurās dominē nozares ar augstu pievienoto vērtību, nevar atļauties Latvija.

Skarbā patiesībā ir: jo gudrāka un tehnoloģiski attīstītāka ekonomika, jo īsāka var būt tās darba nedēļa, un otrādi. Ja raugās uz Latvijas ekonomiku kā veselumu, tad nevar teikt, ka tajā dominē nozares ar augstu pievienoto vērtību un tā ir inovācijās balstīta. Ja ražojošajām nozarēm samazinās darba laiku, skaidrs, ka kritīsies gan produktivitāte, gan ieņēmumi. Tajā pašā laikā, protams, ir atsevišķas nozares, kurās jau pašlaik produktivitāte ir tāda pati kā vidēji Eiropas Savienībā vai pat augstāka. Tajās doma par saīsinātu darba laiku būtu apsverama. Šis ir labs piemērs tam, ka iespējamās izmaiņas būtu nevis jāuzspiež visai ekonomikai ar Darba likuma palīdzību, bet par to varētu lemt katra nozare savā iekšienē vai pat uzņēmums to paredzēt savā koplīgumā. Jau pašlaik nekas netraucē inovatīvam un produktīvam uzņēmumam koplīgumā paredzēt, ka darba nedēļa ir, piemēram, 32 stundas. To var darīt arī nozares iekšienē, ja par to iespējams panākt vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Strādājam daudz, bet labuma maz

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 07.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turīgākajās valstīs iedzīvotāji strādā daudz mazāk darba stundu

Latvijas iedzīvotāju nostrādāto stundu skaits gadā, salīdzinot ar citām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm, ir liels, taču tas nenozīmē, ka mūsu strādājošie padara daudz vairāk nekā citās valstīs – produktivitāte un darba ražīgums mums krietni pieklibo.

Strādātāju tauta

Latvieši strādā daudz – ik gadu vidējais strādājošais iedzīvotājs darbā pavada vismaz 1910 stundas, kas, salīdzinot ar citām OECD valstīm, ir augsts rādītājs – mums priekšā ir vien tādas valstis kā Grieķija, Krievija, Koreja, Polija, Meksika un līdzīgu attīstības līmeni sasniegušās, savukārt attīstītajās valstīs darba stundu skaits ir krietni mazāks. To var skaidrot ar faktu, ka attīstītajās valstīs vairāk tiek domāts par produktivitātes uzlabošanu, bet ne vienmēr tas nozīmē garas darba stundas darba vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Darba ražīguma brīnumnūjiņa

Anita Kantāne - galvenās redaktores vietniece, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Latvijas iespējas attīstīties, bieži tiek minēta produktivitātes jeb darba ražīguma celšana kā viena no galvenajām iespējām, kā pelnīt vairāk, saražot vairāk un arī atrisināt darbaspēka deficītu.

Tai tiek piedēvētas gluži vai fejas brīnumnūjiņas spējas, kas varētu sakārtot uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Ir pārlieku liels optimisms domāt, ka Latvijas tautsaimniecība var strauji augt, ieviešot tikai produktivitātes pasākumus. Ir nozares, kurās dzīšanās pēc darba ražīguma neiet kopsolī ar jomas pirktspēju Latvijā, kas joprojām ir zemāka nekā citviet Eiropā vai Skandināvijā. Te kā ilustratīvu piemēru varētu minēt sabiedriskā transporta vadītājus, kuri nobrauc likumā pieļaujamās darba stundas un aizved tik pasažieru, cik stāv pieturā. Domāju, ka Helsinkos autobusa šoferis ir tikpat ražīgs kā Rīgā vai Liepājā, bet, vēloties nozarē ieviest produktivitātes pasākumus, varētu nonākt pie optimizācijas, kas pārvadātāja statistikas datus noteikti uzlabotu. Ir vēl citas jomas, kur darba ražīguma celšana nozīmē optimizāciju, kas savukārt samazina pakalpojuma kvalitāti vai arī sašaurina pakalpojuma klāstu. Jāsecina, ka darba ražīguma trūkumu nevar attiecināt uz visiem segmentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paaugstināt apstrādes rūpniecības devumu Latvijas IKP līdz iecerētajiem 20% izrādījies neiespējami, tā vietā jāliek cits izaicinājums – celt produktivitāti

To intervijā DB stāsta vicepremjers, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Ilgtermiņā ir nepieciešamas pārmaiņas tautsaimniecības struktūrā, savukārt īstermiņā – jāatjauno ārvalstu investoru uzticība Latvijai, kas būtiski sabojāta pēdējo divu gadu laikā, kā arī jāveic pasākumi, lai energointensīvie ražotāji paliktu šeit.

Fragments no intervijas:

Nacionālajā attīstības plānā (NAP) ir noteikts mērķis, ka līdz 2020. gadam apstrādes rūpniecības devums iekšzemes kopproduktā (IKP) būs 20%. Vai šis mērķis ir sasniedzams, ja pašlaik ir tikai 12,2%?

Redzot pašreizējo apstrādes rūpniecības devumu IKP (12,2%), trīs gados nonākt līdz 20% ir neiespējami. Latvijas tautsaimniecības struktūra – rūpniecības devums IKP – atbilst tādu valstu kā Spānija, Francija, Nīderlande (ap 13% no IKP) modelim. Savukārt, piemēram, Lielbritānijā apstrādes rūpniecības devums IKP ir tikai 10% un lielāko daļu tautsaimniecības veido pakalpojumu sektors. Protams, Latvijas apstrādes rūpniecību ir grūti salīdzināt ar minēto valstu rūpniecību. Mūsu rūpnieku problēma ir zemā konkurētspēja, tātad – produktivitāte. Pašlaik Latvijas rūpniecības produktivitāte faktiskajās cenās ir 35% no Eiropas Savienības (ES) līmeņa. Šajā jomā ir jāpaveic milzīgs darbs ne tikai uzņēmējiem, bet arī valsts pārvaldei, lai rūpniecība Latvijas tautsaimniecībā kļūtu konkurētspējīga globālā mērogā, un tad jau var diskutēt par adekvātu tās īpatsvaru IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izmaiņas darba laikā var paaugstināt uzņēmuma produktivitāti

Lelde Petrāne, 14.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 13% aptaujāto atzīst, ka viņu darbavietā vasaras mēnešos tiek mainīts darba laiks. No tiem 6% atklāj, ka tas tiek darīts, jo vasarā rīta stundas ir produktīvākas. Savukārt 7% kā iemeslu darba laika izmaiņām uzsver vēlmi vairāk izbaudīt silto laiku, liecina speciālistu darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja, kurā piedalījās 365 respondenti.

Tomēr lielākā daļa aptaujāto atbildējuši, ka darba laiks vasaras mēnešos netiek mainīts. 44% atklāj, ka neviens šādu priekšlikumu darbavietā nav izteicis, bet 24% atzīst, ka darba specifikas dēļ tas nav iespējams. Tāpat 17% aptaujāto uzskata, ka viņu darba laiks ir gana elastīgs, tādēļ nav nepieciešamas papildus izmaiņas.

«Darba laika izmaiņas vasarā ir ieteicamas vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, darba stundas no rīta tiešām ir produktīvākas, to apstiprina arī nesen Vācijā veiktais eksperiments. (1) Tajā noskaidrots, ka cilvēki, kuri no rītiem darbu uzsāk agrāk, spēj strādāt ātrāk un efektīvāk, viņiem ir paaugstinātas koncentrēšanās spējas, tajā pašā laikā ir atbildīgāki, uzticamāki un mazāk aizmāršīgi,» aptaujas rezultātus komentē cvmarket.lv pārstāvis Kristaps Kolosovs. «Otrkārt, ASV veiktais pētījums (2) norāda uz sen zināmu patiesību - agrāka celšanās un iespēja ātrāk izdarīt aktuālos darbus, samazina darbinieku stresa līmeni un līdz ar to paaugstina arī darba spējas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Latvijā apmēram 5000 uzņēmēju samaksā 90% nodokļu.

Latvijā ir jāstrādā pie uzņēmumu produktivitātes celšanas, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

«Uzņēmēju skaits, uzņēmēju kapacitāte, uzņēmēju spējas ir pieaugušas,» sacīja Rostovskis, vienlaikus atzīmējot, ka Latvijā vēl jāstrādā pie eksporta paplašināšanas, jāveicina iedzīvotāju iesaiste uzņēmējdarbībā, kā arī jāceļ uzņēmumu produktivitāte, jo tā vēl nav pietiekami augstā līmenī.

Tāpat viņš norādīja, ka uzņēmumu, kuri produkciju eksportē, produktivitāte ir vidēji augstāka nekā pārējiem uzņēmumiem. «To uzņēmumu, kuri eksportē, produktivitāte ir vidēji augstāka, kas nozīmē, ja uzņēmums ir eksportspējīgs, tad tas ir arī produktīvs, un ticam, ka tas ir arī veiksmīgs uzņēmējs un varētu būt starp tiem 5000 uzņēmumiem, kas maksā nodokļus,» minēja Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Microsoft četru darba dienu eksperimentam iespaidīgi rezultāti

Ilze Žaime, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Microsoft» meitasuzņēmums Japānā augustā veica eksperimentu, strādājot tikai četras darba dienas nedēļā. Rezultātā darbinieku produktivitāte pieaugusi par teju 40%.

«Microsoft Japan» biroji piektdienās tika slēgti, pēcāk secinot, ka, salīdzinājumā ar 2018.gada augustu, produktivitāte palielinājusies par 39,9%, vēsta Business Insider.

Projekta īstenošanas laikā tika limitēts arī sapulču garums - līdz 30 minūtēm, veicinot kolēģu savstarpēju saziņu attālināti. Papildus brīvdienas tika arī apmaksātas.

«Microsoft» nav pirmais uzņēmums, kas izgaismojis četru darba dienu nedēļas ieguvumus. Jaunzēlandes uzņēmuma «Perpetual Garden» dibinātājs Andrejs Barns (Andrew Barnes) CNBC atzina, ka līdzīgs eksperiments viņa uzņēmumā nācis par labu gan darbiniekiem, gan uzņēmumam, kas šādā režīmā tagad darbojas pastāvīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairums Baltijas lielo uzņēmumu piesardzīgi vērtē biznesa iespējas 2020. gadā

Žanete Hāka, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu ir piesardzīgi savās prognozēs par biznesa izaugsmi nākamajos 12 mēnešos, liecina SEB bankas šī gada septembrī veiktā Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptauja.

Mazāk nekā puse (40%) Latvijas lielo kompāniju finanšu direktoru ir pārliecināti, ka 2020. gads biznesam būs labvēlīgs, kamēr Igaunijā šāds viedoklis ir 49%, savukārt Lietuvā – 51% aptaujāto finanšu ekspertu. Salīdzinot ar pērn veiktās aptaujas rezultātiem, optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars visvairāk ir samazinājies Latvijā – 56% 2018. gadā, šogad 40%, bet Lietuvā samazinājums ir tikai par 1% (52% 2018. gadā, šogad 51%).

Savukārt Igaunijā optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars par 1% ir palielinājies – 48% 2018. gadā, šogad 49%. Vienlaikus 10% lielo uzņēmumu Latvijā, 8% Lietuvā un 18% Igaunijā ir nobažījušies, ka nākamie 12 mēneši biznesam būs nelabvēlīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Eksperts: Latvija ir iekritusi vidējo ieņēmumu slazdā

Māris Ķirsons, 27.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerētā uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma ļautu Latvijai izkļūt no vidēju ieņēmumu slazda, vienlaikus stimulējot nopelnīto investēt, vēl gan jārod risinājumi vairākos jautājumos

To intervijā DB stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko. Viņš atzīst, ka piedāvātā uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) likmes pacelšana no pašreizējiem 15% līdz 20% ir rūpīgi jāvērtē kontekstā ar ziemeļu kaimiņu diskusijām par šī nodokļa likmes samazināšanu līdz 15%.

Fragments no intervijas:

Kāpēc Ekonomikas ministrija tagad tik strikti iestājas par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN – 17 gadus pēc tam, kad to īstenoja Igaunija?

Latvija ir iekritusi vidējo ieņēmumu slazdā. Produktivitāte ir 40% no ES vidējās, zems darba algu līmenis, kas spiež cilvēkus doties strādāt uz ārzemēm, bet salīdzinoši augsts rentabilitātes līmenis – 8%, kas ir par trīs procentpunktiem augstāks nekā Vācijā, secinājums – uzņēmēji nav ieinteresēti paaugstināt produktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Par efektivitāti un sadarbību

Sandra Dieziņa, DB žurnāliste, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Efektivitāti, konkurētspēju un lielāku sadarbību – šīs trīs lietas Latvijas piena nozares dalībniekiem nesen notikušajā Food Union piensaimnieku forumā vēlēja Īrijas dzīvnieku un zālaugu pētniecības un inovāciju programmas vadītājs Pats Dilons (Pat Dillon). Viņš Latvijā ieradās, lai dalītos pieredzē ar savas valsts sasniegto piensaimniecības nozarē.

Un jāsaka, ka sasniegtais ir vērā ņemams – saražotā piena apjoms arvien palielinās – ja 2009. gadā valstī tika saražoti 4,9 miljardi litru piena, tad pērn tie jau bija 7,25 miljardi litru. Govju skaits šajā laikā audzis no 1,05 miljoniem līdz 1,4 miljoniem. Un tas viss, pateicoties mērķtiecīgai nozares stratēģijai, kas izstrādāta pirms desmit gadiem. Arī Īrijā valda tendence, ka mazo saimniecību skaits sarūk, bet pieaug lielo saimniecību skaits. Vidēji vienā saimniecībā ir 76 govis ar vidējo izslaukumu 5249 l. Dilons neslēpj, ka svarīga ir efektivitāte un produktivitāte un tas pats attiecas uz piena pārstrādi. Lai paaugstinātu pārstrādes kapacitāti, nesenā periodā uzņēmumos ieguldīti ap 850 miljoniem eiro, un tas dod atdevi. Faktiski katrs ieguldītais eiro ir nesis divu eiro peļņu. Kas īpaši svarīgi – ja saražots pārāk daudz piena, tad pārstrādes uzņēmumi sadarbojas un pienu piegādā tiem, kam tā pietrūkst. Turklāt Īrija var lepoties ar to, ka teju viss saražotais piens tiek pārstrādāts uz vietas un eksportā aiziet piena produkti ar augstu pievienoto vērtību. Arī kaimiņvalstī Igaunijā, pateicoties nozares stratēģijai, produktivitāte aug, taču pagaidām nozare ir tālu no mērķa – sasniegt vienu miljonu tonnu piena gadā. Igaunijas eksperts Aadi Remmiks neslēpj, ka nozari stipri vien ietekmēja pēdējā krīze, kad daudzi pameta šo nozari, taču tie, kas palika, «ir ar biznesa domāšanu », un tas ir faktors, uz ko nākotnē paļauties. Tomēr, lai strādātu efektīvi, jāmeklē iespējas samazināt izmaksas un ieviest jaunas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Versace īpašnieks plāno atvērt vairāk nekā 100 jaunu veikalu

Žanete Hāka, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes zīmola Versace jaunais īpašnieks Capri Holdings straujā tempā vēlas atvērt vairāk nekā 100 jaunu veikalu, raksta Bloomberg.

Capri Holdings Itālijas modes zīmolu iegādājās pērn par 2,2 miljardiem ASV dolāru, un tā plāns paredz, ka ik gadu tiks atvērti desmitiem jaunu veikalu, kā arī renovēti esošie, lai sasniegtu mērķi dubultot Versace pārdošanas apjomus, investoru dienā paziņojuši uzņēmumu pārstāvji. Kompānija ieguldīs arī zīmola mārketingā, cenšoties paplašināt darbību rokassomiņu un aksesuāru jomā.

«Ir pilnīgi skaidrs: mūsu veikalu produktivitāte nav tāda, kāda tai jābūt,» sacījis Versace vadītājs Džonatans Akerojds. «Mums strauji jāpalielina produktivitāte un tas būs dzinējs, lai sasniegtu 2 miljardu ienākumu mērķi,» viņš piebildis.

Capri Holdings, kam pieder arī Michael Kors un Jimmy Choo zīmoli, cer palielināt veikalu skaitu no esošajiem 188 līdz aptuveni 300 veikaliem 2022.gadā, atverot veikalus dažādos pasaules reģionos. Vairāk nekā puse no Versace esošajiem veikaliem atrodas Āzijā, no kuriem 40 ir Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izteikti dominē ļoti mazi apstrādes rūpniecības uzņēmumi jeb mikro uzņēmumi, kuros ir neliels nodarbināto skaits. Šāda veida uzņēmumi parasti ir mazāk efektīvi, un tiem ir grūtāk attīstīties

Nozares izaugsmes izaicinājumus un attīstības potenciālu intervijā DB iezīmē Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta makroekonomikas analītiķe Diāna Ondža.

Fragments no intervijas:

Neskatoties uz nozīmīgo lomu tautsaimniecībā, apstrādes rūpniecību pamatā veido nelieli uzņēmumi. Kā šī tendence attīstījusies, un kā tā varētu mainīties?

Mazajiem uzņēmumiem ir grūtāk attīstīties, ko nosaka, piemēram, resursu trūkums, kā rezultātā mikro uzņēmumu konkurētspēja ir vājāka. Turklāt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pētījums parāda, ka lielākajā daļā OECD valstu, tai skaitā Latvijā, tieši apstrādes rūpniecības nozarē īpaši izteiktākas ir produktivitātes atšķirības starp mikro un lielajiem uzņēmumiem, nekā tas ir, piemēram, pakalpojumu sektorā. To daļēji nosaka fakts, ka apstrādes rūpniecība ir kapitālietilpīga nozare, kur ražošana lielos apjomos ir ekonomiski izdevīgāka. Produktivitāte ir svarīgs ekonomiskais rādītājs, kas atspoguļo ražošanā izmantoto resursu efektivitāti. Makro līmenī augstāka produktivitāte veicina tautsaimniecības izaugsmi, konkurētspēju, kā arī sekmē iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vislielāko siltumnīcefekta gāzu piesārņojumu Latvijā rada enerģētikas sektors

Žanete Hāka, 30.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislielāko siltumnīcefekta gāzu piesārņojumu Latvijā rada enerģētikas sektors, kas vidēji gadā emitē 8 tūkstošus tonnu CO2 ekvivalenta jeb 60–70 % no visa radītā piesārņojuma, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielāko daļu siltumnīcefekta gāzu veido oglekļa dioksīds (CO2), kas galvenokārt rodas fosilā kurināmā (naftas produkti, ogles, dabasgāze u.c.) sadedzināšanas procesā. 2013. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, transporta nozares radītās CO2 emisijas samazinājās līdz 17%. Enerģētikas sektora emisijas pieauga līdz 23 % no kopējām oglekļa dioksīda emisijām, bet mājsaimniecību radītās emisijas saglabājās iepriekšējo gadu līmenī (no 19% 2009. gadā līdz 21% 2013. gadā).

2013. gadā dabas resursu izmantošanas produktivitāte, kas parāda, cik lielu produkcijas apjomu var radīt, izmantojot vienu nosacīto dabas resursu kilogramu, bija 0,49 eiro uz kg, un tas ir par 3,3 % zemāk nekā 2012. gadā. Desmit gadu laikā resursu produktivitāte pakāpeniski ir augusi, augstāko vērtību sasniedzot 2009. gadā (0,58 eiro/kg), bet kopš 2010. gada tā būtiski nemainās, saglabājoties 0,50 eiro/kg robežās. Atbilstoši Latvijas Nacionālajam attīstības plānam līdz 2020. gadam resursu produktivitātei jāsasniedz 600 eiro uz vienu resursu tonnu, 2014. gadā šis rādītājs bija 512 eiro uz vienu resursu tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Izaicinājums – inovācijas

Sandra Dieziņa, DB žurnāliste, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādi būs pārtikas mazumtirgotāju tuvākās nākotnes izaicinājumi, nule kā sprieda ekonomisti un tautsaimnieki.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) un Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra (BICEPS) veiktais pētījums Kāda ir mazumtirdzniecības nākotne Latvijā liecina – izaicinājums būs produktivitāte, efektivitāte un inovācijas. Jau šobrīd nozares produktivitāte ir augstāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Taču tas nenozīmē, ka nozare var gulēt uz lauriem. Īpaši tas svarīgi laukos, kur cilvēku kļūst arvien mazāk, līdz ar to jādomā, kā apkalpot tos, kas turpina saimniekot novados. Eksperti pat rosina ieviest pašvaldību atbalstītus internetā iegādātu pārtikas preču piegādes pakalpojumus no tuvākajām pilsētām. Un jāsaka, ka ne velti, jo lauku veikalu slēgšana – tā joprojām ir realitāte. Zinu pagastu tikai 70 km attālumā no Rīgas, kur divu veikalu vietā tūlīt nebūs neviena, jo pēdējo grasās slēgt. Iemesls – mazi ieņēmumi un pieaugošas izmaksas. Šajā gadījumā labs risinājums būtu autoveikals, taču iedzīvotāji jau rēķinās, ka tajā cenas ir augstākas, līdz ar to meklēs iespējas doties uz lielākām pilsētām, kur pastāv izvēles iespēja, – iepirkties tradicionālajos vai modernajos veikalos. Taču jārēķinās, ka tradicionālā pārtikas mazumtirdzniecība samazinās, bet pieaug modernā mazumtirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Profesionāli risinājumi samazina glabāšanas zaudējumus

, 08.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par trešdaļu raitāki noliktavas procesi, par 30% mazāki glabāšanas izdevumi, par 25% pieaudzis darba ražīgums – tādi ir ieguvumi, kurus nosauc vadītāji, kas pielieto noliktavu pārvaldības sistēmu Vision. Tās ir tikai dažas no priekšrocībām, kuras nodrošina profesionāli loģistikas procesu risinājumi.

To ieviesējs, uzņēmums Equinox Europe jau divdesmit gadus specializējas loģistikas optimizācijā: projektē un pārprojektē noliktavas un loģistikas termināļus, sniedz loģistikas ķēžu analīzes un optimizācijas pakalpojumus, izvēlas optimālāko noliktavas iekārtojumu, ievieš noliktavas pārvaldības sistēmu Vision, vienoti darbojošies sistēmā integrē visas noliktavā lietotās sistēmas, automatizē noliktavas darbu.

Noliktavās izmanto pieredzi un progresīvas tehnoloģijas

Gandrīz ikviena biznesa situācija ir atšķirīga, taču sabiedrība ar vairāku gadu desmitu un simtiem īstenotu projektu pieredzi problēmas pārvar, ņemot talkā pārbaudītus un klientu novērtētus risinājumus un savu loģistikas optimizācijas know-how.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļa nozarē stāvoklis ir stabils, produktivitāte aug, bet liela bīstamība ir Āfrikas cūku mēris.

«Šajā nozarē bīstams ir Āfrikas cūku mēris (ĀCM), tas tuvojas citām ES valstīm – Polijai, Čehijai, blakus ir Vācija, kas ir liela gaļas ražotāja. Ja ĀCM nokļūtu šajās valstīs, varētu tikt apturēts eksports no ES uz trešajām valstīm un ražotāju cenas būtiski samazinātos, kas ir izdevīgi patērētājiem,» sacīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Vasarā cūkgaļas iepirkuma cena bija pieaugusi, bet tagad tā pazeminājusies. Cūku audzētājus ietekmējis sliktais rudens, kad nevarēja novākt graudus. Lopbarības graudiem ir sliktāka kvalitāte, nekā citus gadus, tie ir mazliet pelējuši un ir arī citas problēmas, kas var atstāt ietekmi uz sivēniem un produktivitāti, ja ar šādu barību baro sivēnmātes. Barībai ir ļoti liela nozīme un mūsu ražotāji meklē visa veida iespējas, kā to uzlabot, kā visu izdarīt labāk, lai palielinātu kvalitāti un uzlabotu produktivitāti, pauda Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nepietiek ar čaklumu vien, vajadzīgs arī prāts

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 13.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikai šogad klājas gana labi. Šā gada pirmo četru mēnešu IKP pieaugums bijis viens no straujākajiem ES, eksporta rādītāji ir spīdoši, inflācija ir normas robežās, ar budžeta deficītu arī kreņķu nav. Tomēr melnais mākonis pār saulainajām tautsaimniecības debesīm ir salīdzinoši zemā Latvijas ekonomikas produktivitāte, kas, saskaņā ar LTRK padomes priekšsēdētāja Aigara Rostovska teikto, ir vien 60% no ES vidējā rādītāja. Kādēļ mums par to jāsatraucas, un kādas ir sekas zemai produktivitātei?

Vispirms jau tas vistiešākajā mērā ietekmē Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, īpaši apstākļos, kad saasinās darba roku trūkums un strauji aug darba algas. Viens no ekomomikas pamatlikumiem skan gana skarbi – ja algas aug straujāk nekā produktivitāte jeb, citiem vārdiem sakot, darba spēka izmaksas ir lielākas par tā pienesumu, tas ir vistiešākais ceļš uz inflācijas nesamērīgu kāpumu un uzņēmumu konkurētspējas pazemināšanos. Lai mūsu ekonomiku produktivitātes ziņā tuvinātu ES vidējiem rādītājiem, nepietiek ar to, ja strādāsim ātrāk, čaklāk vai vairāk. Runa ir par pašu ekonomikas struktūru.

Proti, Latvijā parāk mazs īpatsvars ir nozarēm ar augstu pievienoto vērtību. Daudzās nozarēs vēl ir lielas rezerves produktivitātes kāpināšanai. Vienkārši runājot, cilvēki var melnu muti garas stundas strādāt, ražojot preci ar samērā zemu pievienoto vērtību, un būt mazāk produktīvi nekā darbinieki, kas, iespējams, strādā pāris stundas dienā augsto tehnoloģiju nozarē. Te arī atbilde uz jautājumu, kāpēc mēs nevaram samazināt darba nedēļas ilgumu. Jo zemākas pievienotās vērtības ekonomika, jo vairāk jāstrādā, lai būtu konkurētspējīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskie pētījumi un pieredze rāda, ka ļoti daudzi uzņēmumi, ieviešot pārmaiņas, saskaras ar grūtībām, galvenokārt saistītām ar darbinieku neizpratni, nevēlēšanos pieņemt pārmaiņas un pat apzinātu pretošanos. Tas uzņēmumiem maksā gan laiku, gan naudu. Taču novērojumi arī rāda, ka vadītāji nereti pieļauj kļūdas pārmaiņu komunikācijā, kas arī noved pie neveiksmīga atrisinājuma – laba pārmaiņu ideja kļūst par mokām, izraisa konfliktus un tai ir zema produktivitāte.

Piedāvājam nelielu ieskatu četros priekšnoteikumos, kas nosaka veiksmīgu pārmaiņu komunikācijas vadību.

Komunikācija izriet no pārmaiņu nolūka

Pārmaiņas sākas ar nolūku kaut ko mainīt. Uzņēmumu īpašnieki vai organizāciju vadītāji kaut kādu iemeslu dēļ pieņem lēmumu, ka ir jāmaina darbības pieeja, piemēram, jāuzlabo produktivitāte, jāsakārto procesi, jāmaina struktūra, birojs vai kultūra, jāsamazina darbinieku skaits, jāattīsta jauns darbības virziens, jāapvienojas ar citu uzņēmumu u.tml. Visas šīs situācijas ir saistītas ar pārmaiņām, tikai katra savā veidā atšķiras ar pārmaiņu vadības un komunikācijas pieeju. Tāpēc šis ir pirmais un svarīgākais punkts – saprast, kas ir mūsu pārmaiņas? Ko tieši gatavojamies mainīt? Šķiet ļoti elementārs jautājums, taču, kad vadītāji sāk iedziļināties savā pārmaiņu nolūkā, var atklāties dažādas nozīmīgas nianses, kas maina komunikācijas pieeju ar darbiniekiem un ļauj ieraudzīt riskus pārmaiņu vadības procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka problēma patlaban ir akūta, taču tajā pašā laikā ražīgumam jāseko darba algas pieaugumam, kas nenotiek pietiekami strauji, PwC veiktās Baltijas uzņēmumu vadītāju (CEO) aptaujas rezultātu prezentācijā atzina eksperti.

«Ja gribam būt pārtikusi valsts un pelnīt labas algas, tad tās jāspēj atpelnīt - tikai tad tās var samaksāt un pamatā to raksturo ražīgums», skaidroja Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Saeimas ilgtspējas attīstības komisijas pārstāvis Arvils Ašeradens atzina, ka Latvijā produktivitāte aizvien ir zema, un tā veido vidēji 50% no ES vidējā rādītāja. Patlaban darba alga aug par 8-9% gadā, bet produktivitāte neaug vairāk par 3%, un šāda tendence ir negatīva. Patlaban ar mazu pievienoto vērtību ražojam vairāk, un algu pieaugums var rasties uz tā rēķina, ka tiek pārdots vairāk, taču paredzams, ka, pieprasījumam samazinoties, var rasties problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ERAB: Pastāv vairāki iemesli, kāpēc jāapsver valsts uzņēmumu kotēšana biržā

Žanete Hāka, 12.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv vairāki iemesli, kāpēc valstij jāapsver valsts uzņēmumu kotēšana biržā, Nasdaq rīkotajās debatēs «Kā valsts uzņēmumu akciju kotācija biržā veicina valsts ekonomisko izaugsmi?» sacīja ERAB Kapitāla tirgu infrastruktūras pārvaldes un attīstības vadītājs Hannes A. Takacs.

Viens no tiem ir uzlabota uzņēmuma darbība un efektivitāte, kā arī uzlabota korporatīvā pārvaldība. Novērojams, ka pēc daļas pārdošanas uzņēmuma vadība būs ieinteresēta uzlabot kompānijas finanšu rādītājus un klientu apkalpošanu. Dažkārt, runājot par valsts uzņēmumu privatizāciju, piemēram, enerģētikas sektorā, cilvēki pauž bažas, ka dramatiski pieaugs tarifi, jo valda uzskats, ka privāts īpašnieks centīsies izspiest maksimāli lielu peļņu. «Tomēr šādu tendenci neesam novērojuši – drīzāk tendence ir pretēja, jo aug kompānijas produktivitāte un beigās tarifi sarūk,» viņš sacīja.

Tas arī ietekmēs valsts ienākumus – no akcijas daļas pārdošanas valsts gūst vienreizēju lielāku ienākumu, bet nākotnē uzņēmums būs produktīvāks, līdz ar to tā ienākumi būs lielāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Asociācija: Aplokšņu algas mazumtirdzniecībā sasniegušas kritisku apjomu

Lelde Petrāne, 16.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atalgojums mazumtirdzniecībā ar katru gadu pieaug, taču kāpums varētu būt straujāks, ja to nebremzētu lielais ēnu ekonomikas īpatsvars ekonomikā un zemā produktivitāte valstī kopumā, norāda Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Lai pārrunātu tirdzniecības darbinieku intereses un ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām saistītās problēmas valstī, 17. augustā tiksies LPTA un Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība.

«Neskatoties uz būtiski lielākām algām un tādiem papildu labumiem kā apdrošināšana, mūsu asociācijas biedru uzņēmumi Rimi Latvia, Narvesen Baltija un Maxima Latvija saskaras ar grūtībām piesaistīt jaunus darbiniekus. Cilvēki Latvijā nereti izvēlas nedaudz lielāku algu aploksnē, nevis sociālās garantijas un drošību nākotnē,» komentē N. Krūzītis.

Esot jāņem vērā, ka darbaspēka izmaksas ir viena no būtiskākajām uzņēmumu izdevumu pozīcijām, kam ir liela ietekme uz preču pārdošanas cenu, tādējādi «pelēko uzņēmumu» radītā negodīgā konkurence ir būtisks šķērslis, kas kavē algu situācijas uzlabošanu, īpaši lielo uzņēmumu gadījumos, kur darbinieku skaits ir vairāki tūkstoši nodarbināto.

Komentāri

Pievienot komentāru