Jaunākais izdevums

Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kur top inovatīva sarunu botu platforma valsts un pašvaldību iestāžu vajadzībām.

To izstrādā Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC), izmantojot valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformas Hugo.lv iestrādnes un resursus. Projekta rezultātā saskaņā ar plāniem valsts pārvaldes iestādes iegūs mūsdienīgu rīku saziņai ar sabiedrību, bet iedzīvotāji – iespēju ērti saņemt atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem.

Sarunu boti (čatboti) šobrīd ir strauji augoša mākslīgā intelekta joma – virtuālie sarunu biedri arvien plašāk tiek izmantoti, lai sniegtu atbildes uz klientu jautājumiem gan biznesā, gan arī valsts pārvaldē. Viens no celmlaužiem šajā jomā Latvijā ir Uzņēmumu reģistrs, kura sarunu bots UNA sniedz rakstiskas atbildes uz iestādes klientu uzdotajiem jautājumiem par komersantu, uzņēmumu reģistrēšanu, likvidēšanu un dokumentu virzību. Tāpat jāpiemin Cēsu Mākslas festivāla Kaizala saziņas platformā strādājošais sarunu bots @VENDIS, kas šovasar festivāla apmeklētājiem sniedza atbildes par to, kas notiek festivālā, kur novietot auto, kur paēst u. c.

KISC iniciētā vienotā platforma ir nākamais solis sarunu botu attīstībā, kas nodrošinās to pieejamību valsts un pašvaldību iestāžu mājaslapās, virzoties uz klientos orientētu un efektīvu valsts pārvaldi. Šobrīd norisinās darbs pie tā dēvētā bāzes bota izstrādes un testēšanas. Uz tā pamata tiks izstrādāts katras valsts vai pašvaldības iestādes vajadzībām atbilstošs risinājums. Tā, piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sarunu bots spēs atbildēt uz jautājumiem par transportlīdzekļa reģistrāciju, bet Latvijas Valsts televīzijas un radio centra (LVRTC) rīks – uz jautājumiem par e-paraksta lietošanu. Būtībā tas nozīmē, ka mums būs «pamata bots» jeb asistents ar pamatzināšanām un specializētie «boti» noteiktam tēmu lokam, kas savā starpā sadarbosies, nodrošinot efektīvu komunikāciju ar iedzīvotājiem.

«Lai arī atsevišķu valstu pārvaldē darbojas vai tiek izstrādāti sarunu boti, tāda līmeņa risinājums kā vienota platforma, uz kuras bāzes top sarunu boti visām valsts institūcijām, Eiropā netiek izstrādāta. Turklāt Hugo.lv nodrošina ne vien sarunu botu darbību, bet ir valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platforma, kas nodrošina automatizētu tulkošanu, runas atpazīšanu un runas sintēzi, kā arī dažādus rīkus daudzvalodu atbalstam e-pakalpojumos,» skaidro KISC projekta vadītājs Jānis Ziediņš.

Tuvāko divu gadu laikā sarunu botu skaits valsts pārvaldē sasniegs pat 60. Projekta ietvaros sarunu boti top vairākām valsts iestādēm – Valsts ieņēmumu dienestam, LVRTC, CSDD. Tostarp, plānots izstrādāt sarunu botu portālam Latvija.lv, kurš palīdzēs orientēties plašajā e-pakalpojumu klāstā. Tāpat tiek izstrādāts publiskajās bibliotēkās izmantojams sarunu bots ar papildu funkcijām. Savu sarunu botu saņems katra valsts vai pašvaldību iestāde, kurai tiks izstrādāta tīmekļvietne Valsts kancelejas īstenotā vienotās platformas projekta ietvaros.

Projektu īsteno Kultūras informācijas sistēmu centrs, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Tehnoloģiju partneris projektā ir uzņēmums Tilde, liekot lietā gadu gaitā uzkrātās zināšanas un pieredzi valodu tehnoloģiju un ar to saistīto mākslīgā intelekta risinājumu attīstībā un izmantošanā publiskajā sektorā. Plānots, ka divu gadu laikā projektā iesaistīsies gandrīz 50 publiskās pārvaldes iestādes, virtuālie asistenti nodrošinās vismaz 10 % no kopējā konsultāciju apjoma iedzīvotājiem.

Risinājums tiek veidots Microsoft Azure platformā, izmantojot Hugo.lv valodu korpusu, mākslīgā intelekta tehnoloģijas valodas atpazīšanai un citas jau esošās iestrādes. Hugo.lv ir Latvijas valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platforma, kas brīvi pieejama ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tā nodrošina automatizētu tulkošanu, runas atpazīšanu un runas sintēzi, kā arī dažādus rīkus daudzvalodu atbalstam e-pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspilī ražoto Wasserkabel Baltic produktu testē Vjetnamā

Lelde Petrāne, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) oficiālās vizītes laikā Vjetnamā notika AS «Wasserkabel Baltic» testa instalācijas atklāšanas pasākums Hanojas Augsto Tehnoloģiju Profesionālās Koledžas Atjaunojamās enerģijas un tās pielietojuma izpētes laboratorijā kopā ar Vjetnamas valdības, Hanojas pašvaldības un biznesa vides pārstāvjiem.

«Wasserkabel» tehnoloģija ir instalēta laboratorijas telpas griestos 100 m2 platībā – vienā pusē telpas kapilāru plates ir iestrādātas apmetumā, otrā pusē – aiz dekoratīvā griestu režģa. Ir veikta arī instalācija vienā no telpas sienām, izmantojot instalācijas metodi, kas nodrošina gan telpas dzesēšanu, gan mitruma samazināšanu telpā. Tādējādi kapilāru plates var nodrošināt gan telpu apkuri, gan dzesēšanu, gan mitruma regulēšanu telpā.

Vizītes laikā notika uzņēmuma pārstāvju tikšanās ar Vjetnamas celtniecības ministru, Sertifikācijas centra vadību, Industrijas un Tirdzniecības ministra vietnieku, Izglītības ministru, Vjetnamas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras prezidentu, kā arī ar Vjetnamas uzņēmumu pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Alkohola tirdzniecība internetā? Drošāk nekā klātienē

Kristaps Kuļikovskis, automātiskās identitātes verificēšanas risinājuma "Zippy ID" līdzdibinātājs, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir viena no divām pēdējām valstīm Eiropas Savienībā, kura veic likumdošanas izmaiņas, kas atļautu alkohola tirdzniecību internetā. Ministru kabinetā drīzumā tiks atkārtoti izskatīti atbilstoši likuma labojumi.

Šaubas par iespēju internetā kontrolēt pircēju vecumu ir galvenais kavēšanās iemesls un alkohola interneta tirdzniecības pretinieku arguments. Tomēr jau ilgāku laiku ir pieejamas tehnoloģijas, kas risina šo jautājumu, un nav vairs iemesla kavēt likuma pieņemšanu. Personas identitātes un vecuma noteikšana interneta pirkumiem ir nesalīdzināmi drošāka, nekā šobrīd veikalos veiktās pārbaudes.

Latvijā un citur pasaulē ir radītas lietotājiem vienkārši izmantojamas un tirgotājiem ērti ieviešamas tiešsaistes identitātes un vecuma noteikšanas tehnoloģijas. Piemēram, "Zippy ID" ir Latvijas uzņēmuma radīta, Latvijā un pasaulē ieviesta identitātes noteikšanas tehnoloģija. Tāpat "Jumio", "Onfido" un citi piedāvā identitātes noteikšanas tehnoloģijas. Šādas tehnoloģijas tiek plaši izmantotas visdažādākajām vajadzībām – bankas konta atvēršanai, auto īres līguma noslēgšanai, gan azartspēļu tiešsaistes spēlētāju vecuma kontrolei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgais intelekts vairs nav nākotnes tehnoloģija – tā ir uzņēmumu ikdiena visā pasaulē. Tomēr Eiropas Savienības (ES) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopotā informācija liecina, ka tehnoloģiju ieviešanā Latvijas uzņēmumi krietni iepaliek no citām ES valstīm. Kāda situācija novērojama vietējā tirgū un ko varam sagaidīt tuvākajā nākotnē – to stāsta uzņēmumu "Tilde" un "Huawei" tehnoloģiju eksperti.

Lai gan salīdzinājumā ar citām ES valstīm, Latvijas uzņēmēji nav aktīvākie mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju ieviesēji, pie mums pēdējos gados novērojama stabila attīstība. "Ja vēl pirms laika uzņēmumu vadītāji tikai sekoja līdzi tehnoloģiju izaugsmei, potenciālam un lielo uzņēmumu eksperimentiem un pieredzei, šobrīd arī Latvijā tiek ieviesti reāli pielietojami risinājumi procesu automatizācijai un produktivitātes celšanai," atzīst "Tildes" Biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš.

Pēc eksperta novērojumiem Eiropā visplašāk mākslīgais intelekts tiek ieviests IT un tehnoloģiju risinājumos, kā arī klientu apkalpošanā visdažādākajās nozarēs. Būtiska loma šīm tehnoloģijām ir arī medicīnā un veselības aprūpē, kā arī robotizētajos un automatizētajos ražošanas procesos. Savukārt klientu apkalpošanas jomā šobrīd tiek izmantota ceturtā daļa no visiem mākslīgā intelekta risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 3,6 miljonus eiro, Maxima atvērusi tehnoloģiju ziņā viedāko veikalu Latvijā

Elektroniskas cenu zīmes, digitāla preču atlikuma, sortimenta, produktu derīguma termiņa un rindu monitorēšana – šie un citi tehnoloģiju risinājumi ieviesti jaunākajā mazumtirdzniecības tīkla Maxima lielveikalā tirdzniecības un atpūtas centrā Akropole. Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers šo dēvē par vēsturisku soli Latvijas mazumtirdzniecības attīstībā, jo šis veikals veidots pēc nākotnes iepirkšanās modeļa ar uzsvaru uz viedajām tehnoloģijām, digitāliem risinājumiem, daudzveidīgu sortimentu un virkni inovāciju pircēju vajadzībām.

Viedās tehnoloģijas ir mazumtirdzniecības nākotne, un jaunākā Maxima XXX ir etalonveikals ar ieskatu, kāda šī nākotne būs, teic Maxima Latvija valdes locekle Kristīne Āboltiņa. Digitālās tehnoloģijas uzlabo ne vien pircēju iepirkšanās pieredzi, bet aizvien vairāk palīdz automatizēt procesus, līdz ar to mazumtirgotājiem šīs tehnoloģijas ir veids, kā risināt situāciju darba tirgū. Veikalā nodarbināti 200 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļas nogalē Rīgā notiks .tax Blockchain hakatons, kurā tiks meklēti blokķēdes tehnoloģijā bāzēti risinājumi valsts sektoram lielo datu, moderno tehnoloģiju, nodokļu krāpniecības un skaidrās naudas uzskaites sistēmas jomā.

Hakatonu organizē Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu un jaunuzņēmumu akseleratoru Startup Wise Guys. Vaicāts, kā izlemts rīkot šādu pasākumu, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vecākais eksperts Edgars Ozoliņš- Ozols norāda, ka viena no Ekonomikas ministrijas darbības prioritātēm ir veicināt digitālo risinājumu lietojumu uzņēmējdarbībā un publisko pakalpojumu digitalizācijā. Līdz ar to mērķis ir arī ministrijas, tās padotības iestāžu un citu valsts institūciju kompetences jomā esošo Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) komponenšu pilnveidošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes diemžēl nozīmē to, ka cilvēki un uzņēmumi kļūst krietni atkarīgāki no valdību lēmumiem un dažādu citu procesu, kurus pašiem faktiski nav nekādu cerību iespaidot, virzības. Šādi brīži bieži pieprasa ārkārtas rīcību, pat gigantiskus sabiedrības eksperimentus, un līdzi var nest paliekošas pārmaiņas.

Pietiekami interesants ir aspekts, ka šobrīd notiekošais lielākā mērā kāpj pāri dažādām pirms tam šķietami noteiktām privātuma barjerām. Tādējādi jautājums ir - vai pēc tam, kad viss beigsies, notiek atgriešanās ierastajā ritmā, vai arī šādas ārkārtas aktivitātes, kurās nu būs iesildīta roka, sāk kļūt par daļu no ikdienas?

Piemēram, "The Wall Street Jorunal" ziņo, ka pasaules valdības, lai mēģinātu ierobežot vīrusa izplatīšanos jau ievieš vai vēl tikai plāno ieviest plašu pasākumu kopumu, kuru mērķis ir novērot cilvēkus. Tiek ziņots, ka tas ietver aktīvu ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanu, piemēram, ar viedtālruņa starpniecību un sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar aktuālāko informāciju un testiem, jaunie dīzeļdzinēji izdala mazāk CO2 nekā benzīna automašīnas, bet NOx emisijas dīzeļu un benzīna automašīnām ir teju vienā līmenī.

Vērtējot pastāvošo tirgus situāciju, ir skaidrs, ka dīzelis nav pazūdoša tehnoloģija un tas arī nākotnē ieņems nozīmīgu lomu gan privātajā, gan komercsektorā. Tādēļ vērsāmies pie ekspertiem, lai noskaidrotu, kas tad ir šīs tehnoloģijas un kādu pievienoto vērtību tās rada, lai mazinātu automašīnu ietekmi uz vidi.

Saskaņā ar Vācijas automobiļu kluba (ADAC) datiem, pašreizējie Euro 6d TEMP dīzeļdzinēji ražo vidēji par 76% mazāk NOx nekā Euro 6b dīzeļdzinēji un 85% mazāk nekā Euro 5 dīzeļdzinēji. Tas skaidri norāda, kāda tehnoloģiskā attīstība piedzīvota pēdējo gadu laikā, kā arī iezīmē to, kāda varētu būt mūsu nākotne. Kopumā ir vienalga, ar ko uz priekšu tiek kustināts transportlīdzeklis, galvenais, lai izmešos, kuros, degvielai sadegot, ietilpst optimāli maz radusies ogļskābā gāze, nenonāktu neviena cita kaitīgā viela, kas veido, piemēram, siltumnīcas efektu, skābo lietu, citas daļiņas PM10, PM 2,5, norāda dīzeļmotoru eksperts Uldis Rolis. Tāpēc automašīnai jāuzstāda nepieciešamās tehnoloģijas, lai pēc iespējas maksimāli attīrītu atgāzes un pareizi regulētu degšanas procesu no pirmās sekundes, kopš tiek startēts iekšdedzes motors. Tajā pašā laikā viņš atzinīgi vērtē arī degvielas ražotāju ieviestās inovācijas atjaunojamās degvielas ražošanā. Runājot par uz kaitīgo izmešu samazināšanu vērsto tehnoloģiju attīstību, Volkswagen tehniskais eksperts Māris Goba prognozē, ka nākotne šajā ziņā ir cerīga, jo auto nozarē notiekošā revolūcija patlaban ir orientēta uz vienkāršību un efektivitāti. «Nedrīkst aizmirst, ka pirms desmit gadiem katrs ražotājs saviem spēkiem mēģināja radīt labāko, tīrāko un lētāko tehnoloģiju – katrs bija pionieris savā lauciņā, veiksmīgāk vai mazāk veiksmīgi. Šie tehnoloģiju pionieri-automobiļi šobrīd ar garāžu palīdzību izmisīgi tiek noturēti uz ielas. Pēdējā piecgadē saražotās tehnoloģijas ir krietni uzticamākas, labākas, stabilākas un vienkāršākas nekā iepriekšējās paaudzes tehnoloģijas. Tādēļ es gribētu domāt, ka autoparks kļūs tīrāks, garāžas – gudrākas un izaicinājumi – mazāki,» paredz eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākoņpakalpojumu elastīgums, drošība un pieejamība sniedz uzņēmējiem iespēju mazāk domāt par tehniskām lietām un vairāk pievērsties biznesam.

Mākoņpakalpojumu elastīgums, drošība un pieejamība sniedz uzņēmējiem iespēju mazāk domāt par tehniskām lietām un vairāk pievērsties biznesam

Datu centri

Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveidošana uzņēmumā kopš pirmsākumiem prasījusi nopietnas investīcijas. Finanšu līdzekļu trūkums atturējis no viena vai otra jauna uzņēmuma izveidošanas, bet citiem nav ļāvis īstenot visus plānus iecerētajā apjomā un tempā, kavējot izaugsmi. Taču līdz ar IT infrastruktūras ārpakalpojumu jomas attīstību uzņēmumi ieguvuši noderīgu iespēju «audzēt» skaitļošanas jaudu un datu krātuves atbilstoši biznesa izaugsmes tempam jeb maksāt tikai par to infrastruktūru, kas attiecīgajā darbības periodā ir nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas tehnoloģiju aprīkojuma ražotājs «Huawei» paudis bažas par Igaunijas un ASV valdību pagājušajā nedēļā noslēgto memorandu par 5G tīklu drošību.

«Kiberdrošība ir tehnisks jautājums, un to nevajadzētu politizēt. Šo jautājumu būtu nepieciešams izvērtēt un pārbaudīt, pamatojoties uz faktiem un standartiem, kas ir arī saskaņā ar Eiropas Savienības 5G novērtējuma ziņojumu,» teikts «Huawei Technologies» ģenerāldirektora Baltijas valstīs Rikija Čeņa izplatītajā komentārā.

Tajā sacīts, ka «»Huawei» ir privāts uzņēmums ar skaidru īpašumtiesību un pārvaldības struktūru. «Huawei» kapitāldaļas nepieder nevienai valdības organizācijai, kā arī tām nekādā veidā nav kontrole pār uzņēmuma darbību".

Čeņs arī izteicis cerību, ka Igaunijas valdība pieņems lēmumus valsts un tās iedzīvotāju interesēs.

«Pēdējo 30 gadu laikā «Huawei» ir piegādājis tehnoloģijas trim miljardiem cilvēku visā pasaulē. «Huawei» nodrošina drošu un uzticamu tīklu vietējiem operatoriem, sniedzot ievērojamus ieguvumus tehnoloģijas un ekonomikas jomā 170 valstīs, ieskaitot Igauniju. Mēs ceram, ka Igaunijas valdība pieņems pareizus lēmumus valsts un Igaunijas iedzīvotāju interesēs. Mūsu pārliecība par savu biznesu un investīcijām Igaunijā nemainās, kamēr mēs esam pakļauti Igaunijas neatkarīgās tiesu sistēmas vērtēšanai, un paziņojumā uzskaitīto prasību kritēriji ir precīzi definēti un taisnīgi izpildīti,» piebildis «Huawei Technologies» ģenerāldirektors Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Huawei karstais kartupelis Eiropas šķīvī

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā (ES) viens no svarīgākajiem jautājumiem saistībā ar 5G tīkla izbūvi ir saistīts ar to, vai ļaut tajā piedalīties Ķīnas uzņēmumam Huawei.

Lai gan tā tehnoloģijas ir lētākas nekā tā sāncenšiem Eiropā – Ericsson un Nokia – , tomēr bažas rada tas, vai Huawei savas tehnoloģijas, būvējot 5G tīklu, neizmantos spiegošanai. Šā iemesla dēļ Huawei liegts piedalīties 5G infrastruktūras izbūvē tādās valstīs kā ASV, Austrālija, Jaunzēlande un Japāna. Tikmēr ES dalībvalstis, neraugoties uz ASV spiedienu, negatavojas izslēgt Huawei no dalības publiskajos iepirkumos par 5G tīkla izbūvi. Tomēr Eiropas Komisijas drošības komisārs Džulians Kings ir paziņojis, ka drošībai ir jābūt pirmajā vietā un cena nedrīkst dominēt.

Jāatgādina, ka visām dalībvalstīm līdz jūnija beigām bija jāveic ar 5G saistīto kiberrisku izvērtējums, kas rezultēsies plašā ES kopējā risku izvērtējumā, kas nāks klajā 1.oktobrī. Balstoties uz to, dalībvalstīm līdz gada beigām būs jāīsteno pasākumi risku novēršanai. Pašlaik kopējā ES nostāja ir tāda, ka no publiskajiem iepirkumiem netiks izslēgts neviens uzņēmums, taču tā tehnoloģijām būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, jābūt sertificētām ES. Tikmēr Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) savu biedru rindās uzņēmusi SIA Huawei Technologies Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Monako otrdien tika atklāts 5G mobilo sakaru tīkls, kurā tiek izmantotas pretrunīgi vērtētās Ķīna telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja «Huawei» tehnoloģijas.

Līdz ar to Monako, kuras platība ir tikai 2,2 kvadrātkilometri, kļuvusi par pirmo valsti Eiropā, kuru pilnībā pārklāj 5G tīkls.

Līgumu par 5G tīkla izveidi Francijas miljardierim Ksavjē Njelam piederošais Monako telekomunikāciju operators «Monaco Telecom» ar «Huawei» parakstīja septembrī.

«Huawei» tehnoloģiju izmantošana 5G tīklu attīstībā ir kļuvusi par ļoti politizētu jautājumu, jo ASV, norādot, ka «Huawei» ir cieši sakari ar Ķīnas komunistu valdību, brīdina, ka šī ražotāja tehnoloģijas varētu tikt izmantotas spiegošanai Pekinas vajadzībām. Vašingtona mudina savus sabiedrotos neizmantot «Huawei» tehnoloģijas. ASV Tirdzniecības ministrija maijā noteica aizliegumu «Huawei» pārdot ASV ražotas tehnoloģijas un komponentus, gan atliekot aizlieguma stāšanos spēkā par trim mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

No milzu caurulēm gatavo pagrabus

Biznesa Plāns, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaroku aizstāšana ar iekārtām un nostiprināšanās daudzmiljonu tirgos Vācijā un Skandināvijā. Tie ir strauji augošā plastmasas metināšanas uzņēmuma Virte tehnoloģijas tuvākās nākotnes mērķi.

«Cilvēki grib ievārījuma burciņu vai vīna pudeli nolikt paši savā pagrabā,» SIA Virte tehnoloģijas vadītājs Kaspars Mežapuķe rāda uz vienu no produktiem, ko šeit gatavo, – zemē ierokamu pagrabu no milzu caurules. Nesen, līdz ar Krievijas militārās agresijas izpausmēm Ukrainā, Igaunijā kļuva populāri veidot bumbu patvertnes privātīpašumu pagalmos. «Brīdī, kas caurulei piemetina apakšu un kādu kronšteinu, caurule vairs nav tikai caurule, tā kļūst par tehnoloģisku iekārtu,» paskaidro Kaspars. Plastmasas nozarē, atšķirībā no kokapstrādes vai metālapstrādes, speciālistu nav daudz, saka Kaspars. Uzņēmuma 15 gadu ilgā pieredze ļauj pārzināt gan sarežģīto plastmasas metināšanu, stiprību, «nogurumus» un citas materiāla īpašības. Uzņēmums sadarbojas ar Rīgas Tehnisko universitāti, un tas sniedz tā saucamo know-how, bez kā modernā ražošanā neiztikt. Virte tehnoloģiju īpašnieki ir Kaspars Mežapuķe un Raitis Dambergs, kas izveidojuši uzņēmumu no nekā līdz 24 darbiniekiem un 1,7 miljonu apgrozījumam pērn – pēc piedzīvotā apgrozījuma lēciena par aptuveni 60%. Kā skaidro Kaspars, aug saražotā apjomi, kāpjot aktivitātei vietējā tirgū un arvien vairāk izdodoties iespiesties arī eksportā, kas patlaban veido aptuveni 30% pārdotā. Virte tehnoloģiju iekarotie ārējie tirgi ir «tuvējās ārzemes līdz pat Vācijai». Aiz Latvijas robežām uzņēmums pārdod baseinus, pazemes tvertnes un dažādas tehnoloģiskas iekārtas. «Protams, tur mūs neviens negaida, tomēr savs ceļš ir jāizcīna,» uz eksportu reālistiski skatās Kaspars. Arī šis gads ir ļoti cerīgs, Kaspars prognozē, ka līdz ar būvniecības aktivizēšanās turpināšanos Latvijā varētu saglabāties ievērojama izaugsme tāpat kā pērn. Tajā pašā laikā uzņēmums vēlas turpmāk likt uzsvaru uz tādu attīstību, kas nav balstīta uz Eiropas fondu projektu naudu. «Ko darīsim, kad šajā jomā būs tukšuma periods? Tas taču būs ar kaut ko jāaizpilda,» prāto Kaspars. Līdztekus uzņēmuma izaugsmei Latvijas tirgū tam kļūst pārāk šauri. Eiropā uzņēmumi ir šaurāk specializējušies, bet limbažnieki ražo dažādas produktu grupas, lai neliela tirgus apstākļos nodrošinātu nepārtrauktu ražotnes darbību. To ietekmē ar būvniecības sezonalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

LMT iesaistīsies jauna mācību priekšmeta ieviešanā

Ilze Žaime, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators LMT iesaistīsies jauna mācību priekšmeta "Dizains un tehnoloģijas" ieviešanā Latvijas skolās, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas konferencē 5.decembrī paziņoja uzņēmums.

LMT projekta "Skola2030" ietvaros līdzdarbosies mācību satura izstrādāšanā un skolotāju sagatavošanā, investējot gan finansējumu, gan arī savas zināšanas un pieredzi.

Mācību priekšmeta "Dizains un tehnoloģijas" mērķis ir stiprināt tehnoloģiju izmantošanas prasmes, radīt risinājumus nozīmīgām problēmām, ievērojot laba dizaina un ilgtspējas principus gan jaunu produktu, gan pakalpojumu radīšanā.

Plānots, ka mācību priekšmeta "Dizains un tehnoloģijas" saturs vidusskolām, kas balstās uz Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināto vispārējās vidējās izglītības standartu, sadarbībā ar IT Izglītības fondu tiks izstrādāts līdz 2020. gada vasarai, un jau no septembra būs pieejams skolu programmās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas audio programmatūras inovators – Latvijas jaunuzņēmums Sonarworks – pabeidzis investīciju piesaisti A raundā, investīciju fondu Karma Ventures (Igaunija) un Practica Capital (Lietuva) vadībā piesaistot 5 miljonus eiro.

Jaunuzņēmums Sonarworks ir dibināts 2012. gadā, un tas ir pasaules līderis digitālās skaņas kalibrēšanas tehnoloģijās. Uzņēmuma klienti atrodas 170 pasaules valstīs. Sonarworks datu bāzē ir vairāk kā 10 000 izmērītu skaņas iekārtu, un unikālas mākslīgā intelekta tehnoloģijas, kas palīdz noteikt individuālas vēlmes pēc klausīšanās parametriem un personalizētas skaņas. Tādējādi jau drīzumā uzņēmums spēs piedāvāt individuālu klausīšanās pieredzi ikvienam jebkurā ierīcē.

«Šis ir vēl viens būtisks Sonarworks sasniegums. Kopā ar jaunajiem investoriem mēs tagad dodamies virzienā, lai piedāvātu labāko klausīšanās pieredzi jebkurā iekārtā,» darījumu komentē viens no uzņēmuma dibinātājiem un vadītājiem Helmuts Bēms. «Šobrīd mūsu tehnoloģija uzlabo skaņu 74% lietotāju, 5 minūšu laikā apgūstot viņa klausīšanās spēju un vēlmes. Finansējums mums palīdzēs izveidot komandu galvenajos tirgos, tāpēc divu gadu laikā mums vajadzētu sasniegt 10 miljonu eiro peļņas robežu. Jau šobrīd mēs sadarbojamies ar uzņēmumiem, kas nodrošina mūzikas straumēšanu, kā arī tiem, kas ražo austiņas, viedtālruņus un darbojas audio aparatūras segmentā. Esot viņiem tuvāk, mums būs lielākas iespējas nodrošināt vēl labāku tehnoloģijas pieredzi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Devītā konference "TechChill" šajās dienās pulcēs vairāk nekā 2000 dalībnieku, piedāvājot vairāk nekā 20 satelītpasākumus.

Šogad konferences fokusā ir tādas tēmas kā zaļās tehnoloģijas, blokķēde un 5G, kā arī Baltijas reģionā aktuāli temati - mārketings un dibinātāju pieredzes stāsti.

Šogad divu dienu skatuves programma piedāvā runas no vairāk nekā 70 runātājiem. Viņu vidū ir "Bolt" līdzdibinātājs un izpilddirektors Martins Villigs, ēdienu piegādes platformas "Wolt" līdzdibinātājs un attīstības vadītājs Juhani Mikanens (Juhani Mykkänen), "Google" zīmola un reputācijas tirgvedības vadītāja Ivana Gribavaca (Ivana Grbavac) un daudzi citi. Skatuves programma ietvers runas un diskusijas par jaunākajām tehnoloģiju tendencēm, galveno uzmanību pievēršot idejām, kurām ir potenciāls mainīt pasauli un padarīt to ilgtspējīgāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas turpinās kļūt aizvien digitalizētākas, un klients varēs visus sev nepieciešamos pakalpojumus saņemt visneiedomājamākajos veidos, taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par klātbūtnes efektu, norāda kredītiestāžu pārstāvji.

Attīstoties tehnoloģijām bankās, palikuši tikai daži finanšu pakalpojumi, kas tiek sniegti klātienē, banku filiālēs, taču arī to skaits strauji sarūk. Patlaban dažādu ierīču skaits, kas savienotas ar internetu, pasaulē sasniedz 30 miljardus, taču analītiķi paredz, ka līdz 2025.gadam to skaits pārsniegs 75 miljardus. Līdz ar to tiek domāti aizvien jauni veidi, kā veikt maksājumus, un liela loma būs arī mākslīgajam intelektam. Jau tagad neparasts nešķiet maksājums, kas veikts, soļojot; maksājums, kas veikts, automašīnai izbraucot no stāvvietas; kredīts, kas tiek piedāvāts brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams, pirms klients paspējis tam pieteikties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

25% Latvijas uzņēmumu mobilo tehnoloģiju attīstība ļāvusi nopelnīt vairāk

Tele2 komercdirektors Raivo Rosts, 14.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilie risinājumi šodien attīstās milzu ātrumā. Pasaule strauji atbrīvojas no komunikācijas šķēršļiem – vadiem un iekārtām, kas aizņem lielu telpu.

Mobilo tīklu kapacitāte datu pārraidīšanai palielinās, pārsniedzot savulaik neiedomājamus apjomus un ātrumu. Tele2 un SKDS veiktajā pētījumā dažādu nozaru uzņēmēji atzīst, ka mobilās tehnoloģijas biznesa vidi padarījušas dinamiskāku. Ir ātrāka dokumentu aprite un lēmumu pieņemšana, darbiniekiem ir nepārtraukta pieeja dažādiem resursiem, kā arī saziņa ar klientu ir 24/7 – it īpaši tirdzniecības jomā strādājošajiem un eksportējošiem uzņēmumiem. Šīs pārmaiņas, protams, ietekmē arī kompāniju efektivitāti un peļņu. Proti, vairāk nekā 26% uzņēmēju atzinuši, ka mobilo tehnoloģiju attīstība pēdējos 5–10 gados ļāvusi tiem nopelnīt vairāk.

Nozaru griezumā raugoties, mobilo sakaru tehnoloģiju attīstība visvairāk ļāvusi nopelnīt uzņēmumiem, kas pārstāv tirdzniecības nozari (38%), bet krietni mazāk – ražošanas nozarē strādājošajiem (10%). Viens no skaidrojumiem noteikti ir tas, ka ražošanas uzņēmumiem dažādu mobilo tehnoloģiju ieviešana ir daudz komplicētāka, un šos uzņēmumus nākotnē daudz būtiskāk ietekmēs 5G attīstība un šīs tehnoloģijas sniegtās iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidojumu drošums ir galvenais VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) darbībā; apgrozījuma un peļņas kāpums gan sagaidāmi arī šogad

Par to sarunā ar VAS Latvijas gaisa satiksme valdes priekšsēdētāju Dāvidu Tauriņu.

Saistībā ar neseno Sukhoi Superjet 100 katastrofu Maskavā sociālajos tīklos parādījās Šerementjevas lidostas gaisa satiksmes kontrolieru darbam neglaimojoši komentāri. Atceroties vēl arī franču Total prezidenta, kā arī poļu politiķu bojāeju Krievijas lidostās, cik profesionāli ir jūsu kolēģi kaimiņvalstī?

Jebkuram gaisa satiksmes vadības kontrolierim jābūt sagatavotam saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kuri reglamentē šo darbu.

Vai standarti ir vienādi jums un Maskavas lidostās strādājošajiem?

Galvenie standarti, ko nosaka ICAO, attiecas uz visām šīs Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dalībvalstīm. Eiropā ICAO standarti tiek vēl pastiprināti. Šis jautājums ir dažādu organizāciju pārziņā, sākot ar Eurocontrol (Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija) un beidzot ar EASA (Eiropas aviācijas drošības aģentūra). Cik katrā konkrētajā gadījumā šie standarti tiek ievēroti, ir katras ICAO dalībvalsts un attiecīgās iestādes atbildība. Mums līdz šim nav bijušas problēmas sadarbībā ar kaimiņvalsts kolēģiem, un nekādi nopietni incidenti nav bijuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi mākoņpakalpojumu izmantošanā ir vieni no pēdējiem Eiropas Savienībā un krietni atpaliek pat no Baltijas kaimiņiem.

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju gadiem uztur adreses publiskos e-pasta servisos, ar tālruni uzņemtās fotogrāfijas noglabā ražotāja piedāvātajās mākoņkrātuvēs un pat visu kontaktu grāmatiņas saturu, privātas sarakstes un svarīgus dokumentus uzticējuši datu centriem, kuru atrašanās vietu vairākums pat nenojauš. Personīgo informāciju bez īpašas domāšanas esam nodevuši dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un par to pārāk neraizējamies. Taču atliek kādam kolektīvā ieminēties par uzņēmuma datu pārnešanu uz mākoņkrātuvēm, lai kā lava no vulkāna sāktu velties kolēģu bažas par drošības riskiem un apdraudējumu kompānijas eksistencei. Šo ainu pazīst un personīgi ar to saskārušies ļoti daudzi vietējo uzņēmumu darbinieki. Par spīti tam, ka mīlam sevi dēvēt par tehnoloģiski attīstītu un inovācijām atvērtu valsti, Latvijas biznesa vidē ir piektais zemākais mākoņpakalpojumu izmantošanas īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), apsteidzot vien Grieķiju, Poliju, Rumāniju un Bulgāriju. Mēs atpaliekam ne tikai no skandināviem un Rietumeiropas, bet arī abiem Baltijas kaimiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums «Aerones» ir piesaistījis investīcijas 2,7 miljonu eiro apmērā no «InnoEnergy» investīciju platformas, lai turpinātu tehnoloģiju attīstību

«Aerones» padomes loceklis Zigmārs Reklaitis stāsta, ka finansējums ir paredzēts gan pētniecības aktivitātēm, gan arī ražošanas platformas izveidei ar mērķi realizēt franšīzes biznesa modeli globālā mērogā. ««InnoEnergy» atbalsts ir nozīmīgs solis «Aerones» attīstībā, jo ļaus turpināt attīstīt esošās dronu tehnoloģijas un jaunizgudrotos robotiskos risinājumus vēja turbīnu apkalpošanai. Veiksmīgi uzsāktais vēja turbīnu mazgāšanas pakalpojums ar droniem tiks paplašināts, izmantojot robotizētas sistēmas, kas ļaus veikt arī vēja turbīnu tehnisko apkopi un uzraudzību. Savā segmentā tas ir unikāls pakalpojums pasaules līmenī,» viņš apgalvo.

«Expansion Capital AIFP» valdes priekšsēdētājs Ēriks Fricsons piebilst, ka, pateicoties sākotnējam «Expansion Capital AIFP» fonda un «Altum» atbalstam 2,2 miljonu eiro apmērā, «Aerones» meitas uzņēmums «Aerones Nordic» esot kļuvis par faktiski vienīgo uzņēmumu pasaulē, kas spēj nodrošināt «vienas pieturas» pakalpojumus vēja turbīnu īpašniekiem. Izmantojot papildu finansējumu no «InnoEnergy», pakalpojums tiks paplašināts ar robotizētiem risinājumiem vēja turbīnu tehniskajai apkopei un attiecīgi būšot vēl interesantāks vēja parku īpašniekiem. «Pirmie pilotprojekti ir veiksmīgi realizēti šā gada sākumā Latvijā un «Aerones Nordic» ir jau uzsācis pakalpojumu sniegšanu Vācijā. Kompānija plāno strauju ekspansiju arī citos Eiropas lielākajos vēja turbīnu tirgos kā Spānija, Lielbritānija un Francija,» norāda Ē. Fricsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pacientam kvalitatīva veselības aprūpe nepieciešama te un tagad

Natālija Zlobina, Rīgas 1.slimnīcas valdes priekšsēdētāja, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labai slimnīcai jāstrādā kā precīzam Šveices pulkstenim – tas nozīmē gudru menedžmentu, efektīvi izmantotas medicīnas tehnoloģijas, kompetentu un izcilā rezultātā ieinteresētu personālu. Ja izdodas izveidot šādu mehānismu, tad veselības aprūpes iestāde strādās ar peļņu vai vismaz – bez lieliem zaudējumiem un pacienti saņems kvalitatīvus pakalpojumus.

Pārvaldības procesu ziņā slimnīca neatšķiras no jebkurā citā jomā strādājošas kapitālsabiedrības. Skaidri definēta un ikdienā ievērota klientu apkalpošanas kārtība un drošība, iepirkumu un pretkorupcijas procedūras, tehnoloģiju novērtēšana un aprēķini ļauj efektīvāk izmantot pieejamos resursus. Tas nozīmē, ka slimnīcas uzturēšana izmaksā lētāk un līdzekļus var novirzīt medicīnas personālam, pakalpojumu pilnveidošanai un tehnoloģijām. Uzskatu, ka laba ārstniecības iestādes pārvaldība ir vienīgais risinājums, kā strādāt nepietiekama valsts veselības aprūpes finansējuma situācijā.

Esošā pieredze liecina, ka labus rezultātus nesagaidīt, ja attīstība netiek plānota ilgtermiņā un nav aprēķinu par izvirzīto finanšu mērķu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

QLED tehnoloģijā veidotais Samsung šā gada flagmanis QE65Q90R pārņēmis labāko no konkurējošā OLED

Televizoru tirgus un autobūves industrija šobrīd atrodas diezgan līdzīgā situācijā. Viena dzīvo izdaudzinātā 8K gaidās, otra sludina elektrifikācijas revolūciju, taču abas ar labiem panākumiem turpina tirgot mazāk aizraujošas tehnoloģijas, katru gadu pamainot kādu niansi un izspiežot labāku rezultātu tur, kur šķietami to vairs nevarētu izdarīt.

Jaunajā Samsung 65 collu flagmanī QE65Q90R ir novērstas priekšgājēja nepilnības, un tas kļuvis vēl nopulētāks produkts par priekšgājēju, lai arī vizuāli fundamentālas izmaiņas nav nesis.

Dizains

Televizoru dizaineriem fantāzijas trūkumu nevar pārmest. Aizgājušajos gados redzēti visādi brīnumi, ieskaitot kopā saspiestas stikla loksnes bez rāmja, kā LG OLED 55E8. Par produkta ārieni atbildīgie Samsung speciālisti šoreiz gan gājuši pa konservatīvu taku, ieturot 65 collu milzeni tā dēvētajā 360 grādu dizainā. Proti, izveidojot tam gludi noslīpētu aizmuguri, kurā visas pieslēgvietas un kājas stiprinājums paslēpts zem neuzkrītoša vāka. Šis koncepts paredz, ka tālrādi var likt kaut istabas vidū un tas izskatīsies kā interjera priekšmets. Arī par vadu jūkli nav jāuztraucas. Gluži kā pērn, arī šoreiz no korejiešu flagmaņa gar statīva vadu stiepjas tikai viens kabelis, kas savienots ar One Connect bloku. Caur to plūst kā elektrība, tā signāls no datu nesējiem, jo faktiski visas ārējās ierīces jāpievieno pie paprāvās One Connect kastes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajām bankām ir svarīgi iesaistīties kriptoaktīvu un citu jauno virtuālo maksājumu līdzekļu apritē, pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, piebilstot, tostarp digitālā eiro parādīšanās ir tikai laika jautājums.

"Tehnoloģiju attīstība ir ļoti strauja, un iedzīvotāju, uzņēmēju vēlme izmantot šīs tehnoloģijas ir ļoti augsta. Manuprāt, centrālajām bankām vienkārši nav iespējams tajā nepiedalīties. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ja tas iedzīvotājiem būs ērti un izdevīgi, tad viņi šos pakalpojumus izmantos. Taču tas var radīt virkni risku no centrālās bankas vai valsts viedokļa," uzsvēra Kazāks.

Viņš atgādināja, ka ikvienas centrālās bankas uzdevums ir nodrošināt ne tikai maksājumus un skaidrās naudas apgrozību, bet arī regulēt ekonomiku. Piemēram, kad ekonomika aug pārāk lēni, samazināt procentu likmes, lai stimulētu attīstību. Savukārt, kad ekonomika aug pārāk strauji un veidojas "burbuļi", likmes jāceļ un šis process jābremzē. Taču tas nebūs iespējams, ja naudas apriti kontrolēs kāds cits.

Komentāri

Pievienot komentāru