Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Alus mīļotāji esot gatavi pasludināt jaunu ticību, pierādīt, ka alus ir veselības ķīla, un visādi citādi aizstāvēt savu iemīļoto dzērienu pret narkologu, sievu un citu alus nelabvēļu uzbrukumiem.

Pētot dažādu valstu interneta resursus, komunikācijas, tirgus un sabiedriskās domas izpētes aģentūra A.W.Olsen & Partners noskaidrojusi tipiskākos un interesantākos priekšstatus par putojošo miestiņu, kuru atbilstību patiesībai komentē alus darītavas Aldaris sabiedrisko attiecību vadītājs Ilmārs Jargans.

Pētījuma rezultāti:

"Alus vēders vai vēders alum?

Šķiet vispopulārākais pieņēmums, ko alus baudītājiem nākas uzklausīt visā pasaulē, ka agri vai vēlu viņiem izveidojas iespaidīga izmēra vēders, kas dzīves gaitā var nopietni apdraudēt viņu veselību un kopējo dzīves kvalitāti. Lai arī alus nesatur taukus, tomēr daudzi uzskata, ka tas ir barojošs, un, jo krietnāks alus, jo vairāk kaloriju tas saturot. I.Jargans gan noliedz šādu apgalvojumu: ''Dzerot tikai alu, cilvēks resns nepaliktu. Ne velti ir pat alus diētas, jo alū ir mazāk kaloriju nekā līdzīgā tilpumā piena, vīna vai sulas. Taisnība ir apgalvojumā, ka biezākā alū visu labumu, protams, ir vairāk. Alus gan rosina apetīti, tādēļ cilvēki intensīvi tukšo ledusskapi un uzaudzē vēderiņu''. Tieši uzkodas, kas parasti tiek baudītas kopā ar alu – čipsi, sāļie riekstiņi, ķiploku grauzdiņi - ietekmē svara pieaugumu.

Šodien Mežotnes pilī, klātesot aldariem, dažādu organizāciju pārstāvjiem un amatpersonām, tika pasniegtas Latvijas Alus gada balvas 2014 - pavisam 11 nominācijās.

Vidējo un mazo alus darītavu grupā visvairāk balvu saņēma SIA Valmiermuižas alus, bet lielo alus darītavu grupā – AS Cēsu alus, katra trīs nominācijās. Kā norāda vērtēšanas komisijas pārstāvji, Valmiermuižas alus panākumi ir likumsakarīgi – kā mazā alus darītava ierobežotu resursu apstākļos tā aktīvi nodarbojusies ar Latvijas mazo alus darītavu produkcijas popularizēšanu un nozares popularizēšanu kopumā. Savukārt AS Cēsu alus pērn kļuvusi par Latvijas lielāko alus darītavu un veikusi plašas aktivitātes korporatīvi sociālās atbildības jomā.

Nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā lielo alus darītavu grupā balvu ieguva AS Aldaris, bet vidējo un mazo alus darītavu grupā – SIA Valmiermuižas alus, vērtējot alus tirdzniecības apjomu kāpumu viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē atsevišķās alus kategorijās.

#Īpaša vērība 2017.gadā alus darīšanas jomā pievērsta ilgtspējīgai attīstībai, uzsverot vienotas vides, sociālā un ekonomiskā attīstības nozīmi.

Konkursa Latvijas Alus gada balva 2017 nominācijā Lielākais kāpums alus eksporta tirgū par labākajām atzītas alus darītavas Cēsu alus un Valmiermuižas alus, aģentūra LETA uzzināja no konkursa organizatores, biedrības Alus brālība.

Alus darītava Cēsu alus atzīta par labāko lielo uzņēmumu grupā, bet Valmiermuižas alus - par labāko mazo uzņēmumu grupā.

Alus darītava Cēsu alus šogad saņēma balvu kā labākā arī nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā, bet nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums veikalu grupā par uzvarētāju atzīta zīmola Tērvetes alus darītava AS Tērvetes AL, bet atzinības rakstus šajā grupā saņēma Bauskas alus un SIA Alus nams.

Alus tirgus Latvijā vienmēr bijis nozīmīgs, tradicionāls un, kaut arī neliels, tomēr stabils. Alus darītāju ir daudz, un konkurence šajā tirgū ir ļoti liela. «Mēs esam mainījuši stereotipus par alu kā tādu: jā, tas ir tradicionāls dzēriens, bet vienlaikus ir arī moderns un stilīgs, un tam ir nākotne modernajā Latvijas sabiedrībā,» uzskata Eva Sietiņsone, apliecinot, ka, lai arī strauji attīstās cita veida dzērienu segmenti, alus joprojām saglabā vadošo vietu.

Lai gan onkulis ar alus putiņām mazo Evu cienājis jau trīs gadu vecumā, tomēr īstā mīlestība pret alu viņai nākusi līdz ar darba gaitām alus darītavā, kur pavadīti seši gadi, no tiem pēdējie trīs – vadītājas krēslā.

Cēsu alus pēdējo piecu sešu gadu laikā kļuvis par otru lielāko alus darītavu Latvijā. Kā tas izdevās?

Latvijā daudzām alus darītavām ir ambiciozi mērķi. Tā kā tirgus ir ierobežots, šajā cīņā tāpat kā sportā visi finālā neiekļūs. Uzvarēs tie, kas būs visvairāk sagatavojušies, visvairāk strādājuši. Baltijā vecākā alus darītava (dibināta 1590. gadā) Cēsīs bija zināma, bet ļoti lokāla, maza ražotne. Cēsu alus strauju attīstību sāka pirms septiņiem gadiem, kad tika uzbūvēta jauna moderna tirgus tendencēm atbilstoša alus darītava. Tolaik tirgus daļa bija 2 – 3 %, bet pērn vidējā tirgus daļa jau sasniedza 25 %. Mainoties tehnoloģijām, alus receptes tiek pielāgotas, bet tiek saglabāti tradicionālie alus darīšanas principi – vārīts iesals, pievienoti apiņi alus rūgtumam un putai, un iegūtā masa tiek raudzēta. Jauno tehnoloģiju galvenā priekšrocība ir kvalitāte – kas izpaužas alus dzidrumā un nemainīgā garšā. Protams, alum nav nekādu piemaisījumu.

Biedrības "Latvijas Neatkarīgie aldari" šodien plkst.10 devās gājienā uz Saeimu un Rīgas domi.

Biedrībā norāda, ka aldarus satrauc valsts nepārdomātā politika attiecībā pret vietējiem alus ražotājiem. Nosakot vienādus regulējumus gan alus, gan stiprā alkohola un destilātu ražotājiem, esot būtiski ietekmēta alus ražotāju konkurētspēja un vietējā amata alus vieta veikalu plauktos attiecībā pret ārvalstīs ražoto masu produkciju.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies vairāk nekā divas reizes, kļūstot par pārliecinošiem alus importētājiem, kamēr krievu nacionālā dzēriena degvīna pārdošanas apjomi Latvijā ievērojami auguši. Lai atgādinātu par Latvijas nacionālā dzēriena – alus – nozīmīgumu vietējiem lēmumu pieņēmējiem un nodotu aldaru vēstules ar aicinājumu rīkoties Latvijas interesēs un glābt vietējā amata alus nozari, 15. februārī Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrība (LNAB), nesot lielizmēra mucas, devās gājienā no Aldaru ielas Vecrīgā līdz Saeimai un Rīga domei.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms ir sarucis vairāk nekā uz pusi. Pērn un šogad Latvijā alus imports pārliecinoši pārsniedz Latvijā izbrūvētā alus apjomu.

Alus imports Latvijā turpina un turpinās augt. Lielās alus ražotnes brūvē tur, kur lētāk un lētāk ir ražot Lietuvā un Igaunijā, nevis Latvijā. Kopējais alus tirgus Baltijā samazinās, tādēļ lielie alus ražotāji ietaupa, konsolidējot savu ražošanu. Pudeles ar latviski skanīgiem alus nosaukumiem arvien retāk rotās uzraksts «ražots Latvijā», to aizstājot ar «izplatītājs» , kas nozīmē - nav ražots Latvijā. Tādēļ ļoti atbalstu «Rimi» jauno iniciatīvu pie alus cenām līdzīgi vīnam norādīt arī alus izcelsmes valsti, tā sniedzot pircējiem pilnu informāciju.

Mazās alus darītavas pieder vietējiem uzņēmējiem, kas vēlas dzīvot, strādāt, brūvēt alu Latvijā. Mazo alus darītavu nopelnītais paliek Latvijā, ieguldot alus darītavu attīstībā un gardēžu tūrismā. Tās veicina vietējo nodarbinātību un veic daudz lielākas nodokļu iemaksas valsts budžetā uz katru Latvijā pārdoto alus litru, nekā importa alus. Mazās alus darītavas godīgi norāda alus sastāvdaļas un brūvēšanas vietu un liek uzsvaru uz alus garšu, jo ar cenu tās nespēj konkurēt. Mazās alus darītavas attīsta alus eksportu, popularizējot Latviju kā gardēžu tūrisma galamērķi. Tās neseko klasiskai konkurences stratēģijai par lielāku tirgus daļu, jo ir mazas un to brūvēšanas jaudas - ierobežotas. Mazās alus darītavas cenšas sadarboties un viena no otras atšķirties ar garšu un stāstu, lai veidotu alus baudīšanas kultūru Latvijā un vairotu izpratni par mazajām amata alus darītavām. Savā ziņā mazās alus darītavas konkurē pašas ar sevi, lai nevis gulētu uz lauriem, bet radītu jaunas alus garšas, kas ir vēl bagātākas, vēl aizraujošākas par jau iecienītajām. Un tas ir bezgalīgs radošs process.

Firmas Griģis un Co īpašnieks Andris Griģis parakstījis līgumu ar Dānijas koncernu Royal Unibrew par Līvu alus darītavas pārdošanu.

Darījuma summa ir 17,5 miljoni EUR (ap 12.2 milj. Ls), Db informēja A. Griģis. "Šis bija ļoti labs piedāvājums, turklāt darījums apmierina abas puses," savu lēmumu pārdot trešo lielāko alus darītavu Latvijā pamatoja uzņēmējs.

Pēc viņa teiktā, piedāvājumus pārdot alus ražotni viņš saņemot jau aptuveni trīs gadus. "Ja mēs būtu maza alus darītava, varētu pastāvēt, jo nevienam mēs netraucētu, neviens mūs arī nekārotu. Taču, ja esi liels tirgus dalībnieks, konkurence kļūst asa. Ja aiz muguras ir liels koncerns kā dāņiem, tad arī ražošanas pašizmaksa ir pavisam cita - iepirkuma cena, piemēram, iesalam, man ir daudz augstāka nekā Royal Unibrew ar viņu ražošanas apjomiem," skaidroja A. Griģis. Iegāde notikusi caur Royal Unibrew Latvijas uzņēmumu Lāčplēša alus, turklāt nopirkta ne vien rūpnīca, bet arī tai piegulošās zemes. Tas darīts nolūkā nākotnē paplašināt ražotni.

Alus nozare, tāpat kā daudzas citas, lielā mērā ir atkarīga no ekonomiskajiem notikumiem pasaulē – iedzīvotāju pirktspējas, izejvielu un elektroenerģijas cenu kāpuma u. tml. Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, uzlabojas arī iedzīvotāju ienākumu līmenis, viņi tērē vairāk, iegādājoties dažādas preces un pakalpojumus.

Šobrīd alus nozare ir nedaudz atkopusies, un dati rāda, ka 2010. gadā pārdotā alus apjoms Latvijā palielinājies par aptuveni 6,5%, salīdzinot ar 2009. gadu, tomēr šī izaugsme ir ļoti trausla. 2009. gads tiešām nebija viegls alus darītājiem Eiropā, ko rāda arī nesen publicētais Eiropas Alus darītāju asociācijas pētījums par alus nozari Eiropā krīzes laikā.

Pētījums atklāj, ka Eiropas Savienībā (ES) 2009. gadā kopumā tika saražoti 386 miljoni hektolitru alus, kas ir par 6% mazāk nekā gadu iepriekš. Jau gadiem ilgi lielākās ražotājvalsts statusu ir saglabājusi Vācija, kas 2009. gadā saražoja gandrīz divas reizes vairāk alus nekā nākamā lielākā valsts pēc saražotā alus daudzuma – Lielbritānija. Latvija, piemēram, 2009. gadā saražoja aptuveni 1,36 milj. hektolitru, kas bija viens no zemākajiem rādītājiem. Salīdzinājumā Lietuvā sarožaja gandrīz 2,8 milj. hektolitru, bet Igaunijā – 1,2 milj. Ir arī jāatzīmē, ka Latvijā saglabājās zemākais alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju starp visām Baltijas valstīm. Proti, 2009. gadā viens iedzīvotājs vidēji Latvijā izdzēra 67 l alus, Lietuvā – 84 l, bet Igaunijā – 86 l.

Latvijas Alus darītāju savienība (LADS), kas apvieno un pārstāv mūsu valsts alus ražotājus un nozarē strādājošos, informē, ka šogad diemžēl nenotiks Latvijā iepriekš par tradicionāliem kļuvušie alus svētki. «Diemžēl pašlaik Latvijā radīta situācija, kad daudz pamatotāk būtu rīkot grādīgo alkoholisko dzērienu vai «dzimtenītes» festivālus», ar nožēlu atzīmē LADS izpilddirektors Ivars Grīslis. Aizvadītais gads un šī gada sākums Latvijas alus darītājiem ir bijis grūts un sarežģīts: nācās tērēt daudz pūļu un laika, diskutējot ar deputātiem un citām valsts amatpersonām par likumdošanas iniciatīvām, kas bija vērstas pret alu, alus lietošanu un nozari kopumā. Pieņemot jauno »Alkoholisko dzērienu aprites likumu», tika ne tikai aizliegta Latvijai tradicionālā dzēriena tirdzniecība nakts laikā, atbrīvojot šo tirgus nišu stiprā alkohola nelegālajai pārdošanai, bet vesela rinda aizliegumu gan tirdzniecībā, gan reklāmā gan tirgus attīstībā. Arī jaunais Akcīzes likums neveicina alus ražošanas nozares konkurētspēju, to apliecina arī pārdošanas apjomu kritums par 7%. Ilgu laiku zem jautājuma bija pat alus tirdzniecība vasaras kafejnīcas, alus dārzos un brīvdabas jeb izbraukuma tirdzniecības vietās, jo tautas priekšstāvji bija gatavi pārvērst Latviju par, iespējams, vienīgo valsti Eiropā, kurā iedzīvotājiem un pilsētas viesiem tiek liegta iespēja baudīt alu ārpus telpām. Brīvdabas tirdzniecība aizliegums, savukārt, pilnīgi pārvilka svītru iecienītajam Alus sezonas atklāšanas pasākumam, kuru rīkoja alus darītāji. Aizliegums arī neatgriezeniski aizkavēja gatavošanos Latvijas Alus svētkiem. I. Grīslis ir pārliecināts, ka dabiskā raudzēšanas procesā iegūtā tradicionālā dzēriena alus pielīdzināšanai stiprajam spirtotajam alkoholam būs negatīvas sekas un šāds lēmums pārsvītro cerības labot padomju varas gados izveidojušos un Eiropai neraksturīgo patēriņa struktūru, kurā dominē stiprie alkoholiskie dzērieni. Atšķirībā no Vācijas, Čehijas vai Nīderlandes Latvijā netiek veicināts lepnums par savu nacionālo produktu, un pašlaik alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir viszemākais ne tikai Baltijā, bet visā Eiropas Savienībā. Rēķinot uz vienu cilvēku, Latvijā tika izdzerti 61 litrs alus, kamēr Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 71 un 76 litri pagājušogad , Somijā – 79, Beļģijā – 93 litri, Vācijā – 130 un Čehijā – 160 litri, 2002.gadā. Tajā pat laikā Latvijā saglabājās augsts stiprā alkohola patēriņš, kurš būtiski nav mainījies. Šo iemeslu dēļ šogad alus darītāji ir spiesti atteikties no alus svētku rīkošanas, tāpat tos māc bažas par to, kāda un vai vispār būs nākotne šai nozarei, kas nodrošina vairākus tūkstošus darba vietu tajā strādājošajiem, bet pastarpināti – izejvielu piegādātājiem un tirgotājiem, kā arī ir nozīmīgs nodokļu maksātājs valsts budžetā. Alus darītāji izsaka pateicību valsts prezidentei un visiem gaišajiem spēkiem Saeimā, ar kuru spēkiem «melnais» Alkoholisko dzērienu aprites likums tika padarīts nedaudz «pelēks». Tagad vismaz ir cerība, ka saņemot n-tos paskaidrojumus par alus apriti šī likuma kontekstā, būs iespējams sarīkot miezīša svētkus. Latvijas Alus darītāju savienība tomēr cer, ka arī šogad par spīti alus nedraugu un stiprā alkohola atbalstītāju centieniem latviešiem visnozīmīgākajos svētkos Jāņos kā vienmēr skanēs līgo dziesmas, degs ugunskuri, bet uz ikviena galda būs Jāņu siers un, protams, lieliskais pašmāju alus. Novēlam atrast ne tikai papardes ziedu, bet katram savu, garšīgāko alu!

Par lielāko ražošanas apjomu pieaugumu pagājušajā gadā SIA Valmiermuižas alus saņēmusi Latvijas alus Gada balvu nominācijā Gada alus ražotājs 2011.

Pavisam Gada balvas tika piešķirtas 10 nominācijās. Kā veiksmīgākais alus popularizēšanas projekts Latvijā 2011.gadā atzīts alus salons Brevings, savukārt Ata Rekstiņa blogs labsalus.lv atzīts par veiksmīgāko alus popularizēšanu publiskajā telpā 2011.gadā. Nominācijā Gada etiķete 2011.gads uzvaras laurus plūca Tērvetes alus darītava, bet par oriģinālāko alus kausu / glāzi pērn žūrija atzinusi Cēsu alus akcijas 3 glāžu kolekciju. Bauskas alus saņēma Gada balvu par lielāko alus tirdzniecības kāpumu HoRe-Ca (KEG) grupā 2011.gadā. Nominācijā lielākais alus tirdzniecības kāpums veikalu grupā 2011. gadā kā vienīgais izvirzītais pretendents balvu saņēma SIA Alus nams Brālis, taču par gada investoru veselīgas vides veidošanā 2011. gadā atzīts a/s Aldaris. Nominācijā Interesantāko eksporta tirgus iekarotājs 2011. gads par uzvarētāju atzīta SIA ZAKSI, Užavas alus, kas sācis eksportu uz Azerbaidžānu. Savukārt par Gada jaunumu 2011 atzīts a/s Aldaris ražotais Ziemas alus.

Nesen arī Rīgā atvērts alus bārs «Miezis un kompānija». «Īsta kroga ideja - sanāk kopā cilvēki, audzē savu sociālo kapitālu un izmanto alkoholu kā lubrikantu,» šādu atziņu pauž alus darītavas «Labietis» un alus bāru «Miezis un kompānija» līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Pirmais «Miezis un kompānija» alus bārs pirms diviem gadiem tika atvērts Liepājā. Bāra koncepts tika notestēts vēju pilsētā, kur tas ļoti labi attīstījies. «Iedomājieties, Liepājā vairāk nekā 100 alus veidi vienā vietā? Tas ir satriecoši! Lielākā problēma bija atrast darbiniekus. Bārs nav gluži maizes ceptuve, tur ir jābūt kontrolei,» stāsta R.Pļaviņš. Ņemot vērā Liepājas pieredzi, nolemts biznesu turpināt arī Rīgā. «Mēs netiekam iekšā bāros, kuros «Lielvārdes alus» ir nopircis krānus, tāpēc mēs veram vaļā savus bārus. Mēs tos veidojam tādus, lai visiem pārējiem bāriem atkārtos žoklis,» saka R.Pļaviņš.

Viņš stāsta, ka alus bārs «Miezis un kompānija» ir kā alus darītavas «Labietis» filiāle. Uzņēmums pazīstot alu, tāpēc bāros nav nejauši izvēlētu alus veidu, bet tikai tādi, kuri tiek atzīti par gana labiem. «Mēs esam atvēruši bāru, kurā pašiem aiziet iedzert alu, kad mums savs alus ir apnicis,» skaidro R.Pļaviņš.

Latviabeerfest 2012 ietvaros Latvijas Alus muzejs sadarbībā ar Latvijas Alus darītāju savienību un Latvijas Alus darītāju asociāciju 25. maijā Rīgas Latviešu biedrības nama Līgo zālē rīkoja alus konkursu, kurā visi Latvijas alus darītavu ražojumi esot novērtēti kā ļoti labi.

Tajā savu produkciju vērtēšanai bija pieteikušas Latvijas alus darītavas: SIA Abula (Brenguļu alus), AS Aldaris, SIA Alus nams (alus Brālis), SIA Bauskas alus, AS Cēsu alus, SIA DFD (Rēzeknes alus), SIA Piebalgas alus, SIA Valmiermuižas alus un SIA ZAKSI (Užavas alus).

Degustāciju organizēja nozares speciālisti – Astrīda Ruško, Maija Placēna, Ivars Grīslis, Kārlis Zālītis un Kārlis Tomsons, savukārt alus vērtēšanu veica starptautiska līmeņa žūrijas komisija, kur piedalījās gan vietējie, gan ārvalstu eksperti. No Igaunijas uz degustāciju bija ieradusies Carlsberg grupas pārstāve, Saku alus darītavas tehnoloģe Marika Tungela. Žūrijas komisijā piedalījās arī Royal Unibrew grupas pārstāvis lietuvietis Ričardas Barakūnas. Savus ekspertus bija pieteikušas arī Latvijas alus darītavas, kā arī Latvijas Alus darītāju savienība, Latvijas Alus darītāju asociācija un Latvijas Alus muzejs.

Visas trīs Baltijas valstis vienmēr neoficiāli ir sacentušās dažādās jomās – sportā, kultūra, ekonomiskajos un politiskajos sasniegumus u.c. Konkurence, protams, ir novērojama arī alus nozarē – kura valsts saražo vairāk alus, kur ir visvairāk alus darītāju u. tml. Latvija sevi pieskaita ja ne gluži pie alus lielvalstīm, tad pie alus mīļotāju valstīm noteikti. Bet vai tā ir, un kura ir Baltijas alus lielvalsts?

Eiropas Aldaru savienības pētījums rāda, ka 2009. gadā visvairāk alus tika saražots Lietuvā – 2 900 000 hektolitru, kamēr Latvijā tiek saražoti 1 307 000, bet Igaunijā – 1 280 000 hektolitru. Arī alus patēriņš vislielākais ir Lietuvā, aiz kuras seko Latvija un Igaunija. Tas atspoguļojas arī naudas summās, kuras iedzīvotāji ir tērējuši par alu. Tā Igaunijā iedzīvotāji gada laikā alum iztērējuši 26,7 milj. eiro, Latvijā 37,2 milj. eiro, bet Lietuvā 70 milj. eiro. Ir gan jāatzīmē, ka Igaunijā lielu daļu alus patēriņa veido somu tūristi, kas lielā vairumā, atbraucot uz Igauniju, patērē un iegādājas vietējo alu, jo tas ir lētāks nekā Somijā. Savukārt Lietuvā ir daudz plašāks tirgus nekā Latvijā un Igaunijā – lielāks iedzīvotāju skaits, kas patērē alu.

Tuvojas vieni no gaidītākajiem latviešu svētkiem – Jāņi. Pētījums Aldara Papardes indekss atklāj, ka alus dzeršana ir populārākā tradīcija Jāņos, turklāt tieši alus ir populārākais dzēriens, kuru šajos svētkos izvēlas pieaugušie – 62%. Arī alus darītāju pārdošanas rādītāji liecina, ka tieši Jāņi ir alus pārdošanas veiksmīgākais laiks. Bet kā ir citās Eiropas valstīs? Kad tur alus ir iecienītākais dzēriens?

Piemēram, Lietuvā alus dzeršanas tradīcijas uz Vasaras saulgriežiem nav tik izteiktas kā Latvijā. To zināmā mērā var skaidrot ar brīvdienu skaitu, jo Lietuvā šajos svētkos ir tikai viena oficiālā brīvdiena. Turklāt, atšķirībā no Latvijas, alus tradīcijas šajā valstī ir izteiktas visa gada garumā. Par to liecina arī fakts, ka Lietuvā ir lielāks alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju nekā Latvijā. Daudz alus tiek patērēts arī citās vasaras oficiālajās brīvdienās, īpaši Jūras svētkos Klaipēdā un lielu sporta notikumu laikā.

Līdzīga situācija ir arī Igaunijā, kur alus ir populārākais dzēriens visa gada garumā, it īpaši brīvdienās un dažādos svētkos. Vasarā alus patēriņš ir lielāks, tai skaitā Vasaras saulgriežos. Igaunijā notiek arī vairāki ar alu saistīti festivāli. Piemēram, jau vairāk nekā 10 gadus jūlija vidū Igaunijā notiek populārais Õllesummer (Alus vasaras) festivāls. Līdzīgs, bet mērogos nedaudz mazāks alus festivāls notiek arī Sāremā – Õlletoober festivāls.

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm.

To tirgus uzraudzībā secinājusi Konkurences padome (KP). Tā novērojusi, ka alus izplatīšanas tirgus Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas - ir palielinājies gan tirgus dalībnieku skaits, gan mainījušās to tirgus daļas, tāpat palielinājušies patēriņam nodotie alus apjomi, it īpaši importa alum, ko var skaidrot ar populāru alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju augsto lojalitāti pret alus produkciju kopumā.

KP iepriekš veiktā tirgus uzraudzībā, kurā analizēja alus izplatīšanas tirgu periodā no 2006. gada līdz 2008. gadam, konstatēja tirgū izteiktus divus līderus - AS "Aldaris" un AS "Cēsu alus" ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70 %.

«Pihtla õleköök» ir Igaunijas senākā amatalus darītava, kas nodarbojas gan ar Sāremā tradicionālā alus izgatavošanu, gan brūvē izsmalcinātu amatalu, kuru piedāvā restorāniem un bāriem. Tā «met acis» arī uz Latvijas tirgu.

Alus darītavas dibinātāja Arveta Vali (Arvet Väli) brāļa dēls Alo Vali (Alo Väli) pievienojās ģimenes uzņēmumam pirms sešiem gadiem. Tieši viņam ir jāpateicas par amatalus recepšu izstrādi un jauno alus veidu ienākšanu darītavas piedāvājumā. Pats viņš vēl aizvien atzīst, ka bizness ir attīstības stadijā, taču nākotnes plāni ir lieli, tai skaitā eksports uz Latviju un Somiju.

«Pihtla õleköök» radītais alus ir iegādājams viscaur Igaunijas veikalos un bāros, kas specializējas amatalus tirdzniecībā, kā arī lielveikalos. Tieši rudens un ziema ir tas laiks, kad darītavas saimnieki varēs brīvāk pievērsties jautājumam par eksporta attīstību, jo vasarā lielākā daļa alus paliek turpat Sāremā.

Mērķējot uz daudzmiljonu alus baudītājiem Krievijā un plānojot iekarot eksotisko Ķīnas tirgu, jauna čehu alus darītava Stargorod nobāzējas arī Rīgā.

Klātesot Čehijas un Ukrainas vēstniekiem Latvijā, trīssimt gadu senajā, vēl Ziemeļu karu pieredzējušā ēkā Daugavas labajā krastā atklāts jauns alus restorāns, kurā alus tiek brūvēts pēc čehu tehnoloģijām. Restorāna dibinātājs UBC Group prezidents Igors Gumennijs atklāj, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta uzņēmējdarbībai. Viņš redz brīvu vietu alus restorānu attīstībai, tāpēc arī veiktas investīcijas ārpus Ukrainas, kur uzņēmumam pieder trīs alus restorāni. Stargorod stratēģija – atvērt savus restorānus lielākajās Krievijas pilsētās, kā arī perspektīvā tos attīstīt tālajā Ķīnā.

Stargorod – tā ir alus darītavu un restorānu ķēde. Mums pieder trīs restorāni Ukrainā – Harkovā, Ļvovā un Doņeckā. Ukrainā esam vēl vairāku restorānu būvniecības stadijā – tie atradīsies Kijevā, Dņepropetrovskā, Zaporožjē un meklējam vietu arī Odesā. Rīga mums ir dabiska vieta postpadomju telpā Baltijā. Jau šonedēļ atvērsim savu restorānu Sočos, kur būs olimpiskās spēles, un martā jauns restorāns būs Sanktpēterburgā. Pēc tam plānojam atvērt savus restorānus visās lielākajās Krievijas pilsētās. Tālākā vieta, kur domājam strādāt, būs Ķīna.

Desmit alus paraugi profesionālajā degustācijā atzīti par izciliem.

Jau otro gadu pēc kārtas Bauskas alus darītavā norisinājās Latvijas Alus Darītāju savienības (LADS) rīkotā alus degustācija, kas vienlaikus bija kā alus sezonas atklāšanas pasākums, kurā satikās lielākā daļa Latvijas alus darītāju un apliecināja, ka ir gatavi jaunajai sezonai. Degustācijas komisiju jau tradicionāli vadīja Latvijas cienījamie aldari Kārlis Zālītis un Astrīda Ruško.

Par izciliem tika atzīti sekojoši paraugi: Aldara dūmaku (AS Aldaris), Cēsu Premium (AS Cēsu alus), Bavārijas (SIA Alus Nams), Līvu Tradicionālais (Lāčplēša alus darītava), Piebalgas alus (SIA Piebalgas alus), Brālis gaišais nefiltrētais (SIA Alus Nams), Līvu nefiltrētais (Lāčplēša alus darītava), Brālis tumšais nefiltrētais (SIA Alus Nams), Bauskas tumšais Speciālais (SIA Bauskas alus), Bauskas tumšais Premium (SIA Bauskas alus).

2007. gada vasarā Latvijas Alus darītāju savienības biedri realizējuši par 4 594 700 litriem mazāk alus nekā pērn tajā pašā laika periodā, liecina Alus darītāju savienības, kā arī Db.lv apkopotie dati.

Vispieprasītākais alus šogad vasarā, tāpat kā pērn bijis alusdarītavas Aldaris ražotais alus. Šīs vasaras sezonas četros mēnešos (maijs, jūnijs, jūlijs, augusts) Aldaris realizējis 27 475 000 litrus alu, kas ir par 1,45% jeb 393 500 litriem vairāk nekā pērn.

Vislielākais pieaugums bijis alus darītavai Lāčplēša alus, kura šajā vasaras sezonā pārdevusi par 13,41% jeb 398 600 litriem vairāk nekā 2006. gadā šajā pašā laika posmā, sasniedzot apjomu 3 370 400 litri. Savukārt pēc apjoma litros vislielākais pieaugums bijis alusdarītavai Cēsu alus, kas šā gada vasaras mēnešos pārdevusi par 1 343 500 litriem jeb 10,56% vairāk nekā pērn šajā laika periodā, sasniedzot 14 069 500 litrus.

Alus patērētāju paradumi pēdējā laikā izteikti mainās – šogad par aptuveni 8% ir pieaudzis ekskluzīvā alus tirgus segmenta īpatsvars.

To liecina kompānijas Nielsen pētījums. AS Aldaris, kas ir viens no lielākajiem uzņēmumiem, kuri strādā alus un bezalkoholisko dzērienu nozarē, pieprasījums šajā segmentā audzis par 50%. Līdzīgu pieaugumu segmentā nākamgad paredz arī SIA Valmiermuižas alus.

Alus nozarei kopumā 2018. gads nesis ne vienu vien jaunumu. Piemēram, 1. martā tika paaugstināts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem. Alus cenu ietekmēja arī PET iepakojuma aizliegums. Šā gada pirmajā ceturksnī pārdotā alus daudzums samazinājās. Pēc karstās vasaras var secināt, ka 2018. gads alus nozarē aizvadīts samērā veiksmīgi, apliecināja Latvijas Alus darītāju savienībā.

Dažādu administratīvo slogu ietekmē alus cenas veikalos aug, un tas notiek vienlaikus ar patērētāju meklējumiem pēc jaunām, ekskluzīvām garšām. Dienas Bizness aptaujā konstatēja, ka daļa patērētāju savas prasības paaugstinājuši tieši cenas pieauguma dēļ.

Pēc sadarbības ar vairāk nekā desmit citām darītavām SIA Nurme Alus un SIA Nurme Bar dibinātāji Mareks Ezerkalns un Uģis Narvils kaļ plānus par savas alus darītavas izveidi.

Nurme lībiešu valodā nozīmē lauks, pļava. Savukārt Nurmes alus nozīmi var sajust, tikai to pagaršojot.

Visa sākums garāžā

Mareka Ezerkalna pirmais alus brūvēšanas mēģinājums izgāzies – alus sanācis briesmīgs. Taču interese par alus darīšanu viņam tādēļ nemazinājās. Pirms pieciem gadiem, saulgriežiem tuvojoties, viņš atkal atgriezās pie domas, ka jābrūvē alus. Kādā no Kustība par labu alu jeb KUPLA salidojumiem, kur M. Ezerkalns bija devies papildināt zināšanas, iepazinies ar mājbrūvētāju Uģi Narvilu. Viņa pieredze alus darīšanā bija pāris gadus ilgāka, viņš bija pastrādājis kādā Rīgas alus darītavā. Pēc tikšanās abiem radās doma pamēģināt radīt dzērienu kopā. Lai plānu īstenotu, ņēmuši tos katlus, kas katram bija mājās, devušies uz Jelgavas pusi, kur U. Narvila garāžā radīja savu pirmo kopīgo alu – apiņoto gaišo eila tipa alu Triangulum. Tas sanāca garšīgs, tāpēc U. Narvils sazinājies ar alus darītavu, kurā bija strādājis, lai vienotos par iespēju tur uzvārīt Triangulum nedaudz lielākā vairumā. Labais rezultāts un iedrošinājums no draugu puses kļuva par dzinuli darbošanos turpināt. Papildu motivāciju devusi arī viesošanās alus darītavā Igaunijā. Modernās Pühaste apmeklējums atstāja spēcīgu iespaidu, paverot skatu uz to, cik plašas iespējas sniedz amatalus (craft beer) pasaule. Tobrīd gan komanda attapās, ka nav, kur savu brūvēt. Topošie aldari sāka sazināties ar citiem ražotājiem; Malduguns alus darītavas īpašnieks atbildēja, ka pie viņiem varētu atrast vietu, tomēr alus fermentācijas tvertnes esot aizņemtas. M. Ezerkalns stāsta, ka, ātri saņemoties, atraduši pārtikas tvertnes, kuras pārtaisot izveidoti divi alus fermenteri. Lai to īstenotu, no pašu kabatas ieguldīti pāris tūkstoši eiro. Tā 2016. gada nogalē radās SIA Nurme Alus.

Patiesībā Līgo svētku laiks ir vienīgais laiks gadā, kad par alus pirkšanu lielā daudzumā veikalos neviens no klientiem nekaunas, lai arī alus vienlaikus tiek uzskatīts par nacionālo dzērienu. Tomēr 2022. gads, iespējams, pierādīs, ka arī Līgo laikā bezalkoholiskie ali kļūst aizvien populārāki un klientu vēlme, visticamāk, patiešām ir kā dziesmā – lai iedzert nav grūti, proti, lai nereibst.

Ir gan arī otra aldaru ceļa mala – drīzumā būs Tērvetes viskijs.

Alus svētki – pirmā jaunumu bezdelīga

Nupat noslēdzies 10. Starptautiskais alus festivāls Latviabeerfest 2022, kas iekļauts desmit lielāko pasaules alus festivālu topā, Dienas Biznesam apliecināja biedrības Alus brālība valdes priekšsēdētājs Andrejs Šikors. Rīgā, Vērmanes dārzā notikušais alus festivāls bija pirmais pēcpandēmijas alus festivāls pasaulē, un apmeklētāju nav trūcis.

“Aptuveni puse bija ārzemju tūristu, un man ir prieks, ka mums izdevās. Par to bija prieks gan izmitinātājiem, gan restorāniem, bet, ja runājam par sortimentu, tad tas, neraugoties uz lielajām modes tendencēm, pamatā ir tāds pats kā iepriekš. Līdz 90% lāgeru un atlikušie – eili. Proti, ja dala pēc raudzēšanas metodes – siltā vai aukstā –, tad nekas nemainās. Protams, garšu ziņā piedāvājums mainās. Ir daudz tā saukto Radler alu – vienkārši alus ar kādu sulu. Ir parādījušies daudzi interesanti ali ar papildu apiņu devu un dažādām meža garšām. Te būtu jāizceļ Labietis. Viņi patiešām ir centušies. Vēl viena tendence – tiek atjaunoti senatnes zīmoli, piemēram, Rīgas alus ar tieši tādu pašu garšu, kā kādreiz bija nopērkams,” stāstīja A. Šikors.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

2011. gadā alus nozare Latvijā nepiedzīvoja strauju izaugsmi, jo kopējais alus tirgus pieaugums bija salīdzinoši neliels. Kā pozitīvāko rādītāju noteikti var izcelt eksporta pieaugumu, kas palielinājās par aptuveni 70%.

Tomēr šie rādītāji ir tikai aisberga redzamā daļa, jo aizvadītais gads ir apzīmējams arī kā lielu izaicinājumu gads - strauji pieauga resursu un izejvielu cenas, ko alus darītavas centās kompensēt no saviem līdzekļiem, tirgū valdīja sīva konkurence, kamēr patērētāju pirktspēja saglabājās zemā līmenī. Šis gads nesola būtiskas pozitīvas pārmaiņas.

Nav noslēpums, ka Eiropā ekonomiskā situācija neattīstās labvēlīgā virzienā, jo ir grūti prognozēt un paredzēt, ko sagaidīt no finanšu tirgiem, kā attīstīsies eksports. Tas var atstāt negatīvu ietekmi arī uz Latvijas turpmāko tautsaimniecības izaugsmi. Visi šie minējumi nostāda uzņēmējus visai neapskaužamā situācijā, jo cīņa notiek ne vien savā starpā, bet arī ar neskaidro ekonomisko situāciju.